Vikipēdija:Aktualitātes

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.16</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Aktualitātes</title>
    <ns>4</ns>
    <id>1212</id>
    <revision>
      <id>4510223</id>
      <parentid>4483139</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026 */</comment>
      <origin>4510223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34929" sha1="oumntbi9fum5e0woclm9s4f066fkbdf" xml:space="preserve">{{TOCright}}
{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
Šajā lapā apkopotas '''aktualitātes''' [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]]. Vikipēdijā latviešu valodā notiekošajām aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī tās [https://twitter.com/wikipedia_lv ''Twitter''], [https://www.facebook.com/wikipedialv ''Facebook''] un [https://www.instagram.com/lv.wikipedia ''Instagram''] lapās.

== 2026 ==
* [[16. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''145 000'''.
* [[16. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''144 000'''.
* [[7. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''143 000'''.
* [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''142 000'''.
* [[18. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''141 000'''.

== 2025 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 11-09-2025 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vietējās kopienas 2025. gada 11. septembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''140 000'''.
* [[3. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''139 000'''.
* [[18. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''138 000'''.
* [[16. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 cilvēki.
* [[11. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 cilvēki.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''137 000'''.
* [[25. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''136 000'''.
* [[4. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''135 000'''.
* [[6. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''134 000'''.
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''133 000'''.

== 2024 ==
* [[30. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''132 000'''.
* [[23. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''131 000'''.
* [[30. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 cilvēki.
* [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''130 000'''.
* [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''129 000'''.
* [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''128 000'''.
* [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''127 000'''.
* [[3. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 4 dalībnieki.
* [[29. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''126 000'''.
* [[5. februāris]] — par 2023. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}}.
* [[12. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''125 000'''.

== 2023 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vietējās kopienas 2023. gada 27. septembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[27. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''124 000'''.
* [[12. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''123 000'''.
* [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''122 000'''.
* [[29. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''121 000'''.
* [[19. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''120 000'''.
* [[15. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[15. maijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Baisulis|ievēlēts]] {{u|Baisulis}}.
* [[25. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''119 000'''.
* [[5. marts]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Eremu1}}.
* [[30. janvāris]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Bendžamins}}.
* [[25. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''118 000'''.

== 2022 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vietējās kopienas 2022. gada 10. novembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[1. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''117 000'''.
* [[10. novembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki.
* [[25. oktobris]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2022/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2022]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[8. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''116 000'''.
* [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''115 000'''.
* [[20. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''113 000'''.
* [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''112 000'''.
* [[9. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''111 000'''.

== 2021 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 26-08-2021 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vietējās kopienas 2021. gada 26. augusta sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[15. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''110 000'''.
* [[27. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''109 000'''.
* [[26. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 5 dalībnieki.
* [[11. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2021/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2021|CEE Spring 2021]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''108 000'''.
* [[5. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''107 000'''.
* [[15. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''106 000'''.
* [[22. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|atzīts]] {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|atzīta]] {{u|Kasparoviča}}.

== 2020 ==
* [[31. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''105 000'''.
* [[13. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''104 000'''.
* [[2. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''103 000'''.
* [[16. jūlijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2020/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2020]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''102 000'''.
* [[10. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''101 000'''.
* [[17. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Egilus|ievēlēts]] {{u|Egilus}}.
* [[24. janvāris]] — '''rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;100 000&lt;/big&gt;'''.
* [[16. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|atzīti]] {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}}, bet par [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|atzīts]] {{u|Entuziasts}}.

== 2019 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Vietējās kopienas 2019. gada 27. augusta sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[18. decembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 3 dalībnieki.
* [[24. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''99 000'''.
* [[23. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[3. oktobris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#DJ EV|ievēlēts]] {{u|DJ EV}}.
* [[11. septembris]] — [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|dibināta]] [[Vikipēdija:Vikipēdijas atbalsta biedrība|Vikipēdijas atbalsta biedrība]].
* [[6. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''98 000'''.
* [[27. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 dalībnieki.
* [[3. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2019/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2019|CEE Spring 2019]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[15. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''97 000'''.
* [[5. jūnijs]] — ar botu sagatavojot aizmetņus par [[:Kategorija:Latvijas ciemi|Latvijas ciemiem]], rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''96 000'''.
* [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''93 000'''.
* [[24. aprīlis]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''92 000'''.
* [[13. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki.
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''91 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2018. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] otro reizi pēc kārtas [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}.

== 2018 ==
[[Attēls:Vikidarbnīca Gētes institūtā 2.jpg|thumb|250px|2018. gada 28. februārī Gētes institūtā notiekošā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]]]]
* [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''90 000'''.
* [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''89 000'''.
* [[31. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki.
* [[2. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''88 000'''.
* [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''87 000'''.
* [[6. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''86 000'''.
* [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2018|CEE Spring 2018]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[6. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''85 000''' tieši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 15. dzimšanas dienā
* [[7. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''84 000'''.
* [[8. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''83 000'''.
* [[28. februāris]] — sadarbībā ar [[Gētes institūts|Gētes institūtu]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 16 dalībnieki.
* [[31. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''82 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2017. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Zuiks}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}.

== 2017 ==
* [[26. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''81 000'''.
* [[25. novembris]] — sadarbībā ar [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitāti]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca Liepājas Universitātē|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 9 dalībnieki.
* [[17. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''80 000'''.
* [[1. novembris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Laurijs|Laurijam}} un {{u|SpeedKing}}.
* [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''79 000'''.
* [[28. augusts]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas {{u|Xil}}.
* [[18. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''78 000'''.
* [[29. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2017]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/BSA 2017|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 10 dalībnieki.
* [[29. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''77 000'''.
* [[6. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Biafra|ievēlēts]] {{u|Biafra}}.
* [[2. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''76 000'''.
* [[3. februāris]] — par 2016. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Papuass}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|atzīts]] {{u|Ludis21345}}.
* [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''75 000'''.

== 2016 ==
[[Attēls:Editatons 2016.JPG|thumb|250px|Vikipēdijas dalībnieki/mentori 2016. gada 12. marta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīcā]]]]
* [[5. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''74 000'''.
* [[11. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''73 000'''.
* [[31. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''72 000'''.
* [[1. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Zuiks|ievēlēts]] {{u|Zuiks}}.
* [[21. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''71 000'''.
* [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''70 000'''.
* [[19. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}} un {{u|ScAvenger}}.
* [[15. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2016]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[2. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''69 000'''.
* [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LKA 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 11 dalībnieki un izveidoti 7 jauni raksti, bet 2 — ievērojami uzlaboti.
* [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''68 000'''.
* [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''67 000'''.
* [[12. marts]] — sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un ''Europeana Sounds'' notika pirmā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 18 dalībnieki un izveidots 21 jauns raksts.
* [[26. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''66 000'''.
* [[21. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|atzīts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''65 000'''.
* [[14. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīts]] {{u|Kokomokoz}}.

== 2015 ==
{{Skatīt arī|Vikipēdija:2015. gada statistika}}
[[Attēls:Vikimaratona atklāšanas pasākums2.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Vikipēdijas maratons|Latvijas Vikipēdijas maratona]] atklāšana {{dat|2015|3|11||bez}}]]
* [[15. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''64 000'''.
* [[10. novembris]] — [[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015/Uzvarētāji|paziņoti]] konkursa &quot;[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]&quot; Latvijas kārtas uzvarētāji.
* [[29. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''63 000'''.
* [[1. septembris]] — atklāts &quot;[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]&quot; konkurss.
* [[2. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''62 000'''.
* [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2015]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[21. jūnijs]] — birokrāta tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Tail}} un {{u|Yyy}}.
* [[19. jūnijs]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] dēļ atņemtas {{u|Tail}}, {{u|Yyy}} un {{u|Zummis|Zummim}}.
* [[25. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''61 000'''.
* [[4. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''60 000''', apsteidzot [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]].
* [[11. marts]] — atklāts [[Latvijas Vikipēdijas maratons]].
* [[5. marts]] — ''[[Wikimedia Foundation]]'' pieņēma [[m:Affiliations Committee/Resolutions/Wikimedians of Latvia User Group - Liaison approval, March 2015|oficiālu lēmumu]] par ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupas atzīšanu
* [[28. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''59 000'''.
* [[27. februāris]] — plkst. 15.35 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''50 000''', par 50 000. kļūstot dalībniekam {{u|Railyards}}.
* [[17. janvāris]] — par 2014. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīti]] {{u|Français anonyme}} un {{u|MC2013}}.
* [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''58 000'''.

== 2014 ==
* [[19. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''57 000'''.
* [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis|Vikipēdijai veltītais piemineklis]].
* [[11. oktobris]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas [[Dalībnieks:Daarznieks|Daarznieks]], [[Dalībnieks:Dekaels|Dekaels]], [[Dalībnieks:Juristiltins|Juristiltins]] un [[Dalībnieks:Mrom|Mrom]].
* [[11. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā tiek ieviesta [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaude]].
* [[29. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''56 000'''.
* [[17. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''55 000'''.
* [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''54 000'''.
* [[11. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''53 000'''.
* [[1. februāris]] — par 2013. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīti]] {{u|Ingii}} un {{u|Pirags}}.
* [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''52 000'''.

== 2013 ==
[[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|250px|Vietējās kopienas 2013. gada 22. augusta tikšanās &quot;Vikialus 50 000&quot; dalībnieki]]
* [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''51 000'''.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''50 000'''&lt;/big&gt;.
* [[13. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''49 000'''.
* [[21. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''48 000'''.
* [[21. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 17.54 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; [[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''2 000 000'''.
* [[21. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''47 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2012. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''46 000'''.
* [[1. janvāris]] — līdz ar Sākumlapas dizaina maiņu ieviesta sadaļa &quot;Šī diena vēsturē&quot;.

== 2012 ==
* [[18. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''45 000'''.
* [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''44 000'''.
* [[8. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''43 000'''.
* [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''42 000'''.
* [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''41 000'''.
* [[26. marts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Edgars2007|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[15. marts]] — administratora tiesības pēc paša dalībnieka vēlēšanās atņemtas [[Dalībnieks:Juzeris|Juzerim]].
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''40 000'''.
* [[26. janvāris]] — par 2011. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Kikos}}.
* [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''39 000'''.

== 2011 ==
* [[22. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''38 000'''.
* [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''37 000'''.
* [[27. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''35 000'''.
* [[3. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''34 000'''.
* [[3. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''33 000'''.
* [[13. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''32 000'''.

== 2010 ==
* [[26. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''31 000'''.
* [[23. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā ielādēto attēlu skaits sasniedza '''10 000'''.
* [[19. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''30 000'''.
* [[2. septembris]] — plkst. 00.21 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''20 000''', par 20 000. kļūstot dalībniekam {{u|Patrons}}.
* [[8. augusts]] — uzsākta [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšana]].
* [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''29 000'''.
* [[29. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 04.00 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; [[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''1 000 000'''.
* [[10. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''28 000'''.
* [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Papuass|ievēlēts]] 18. administrators — {{u|Papuass}}.
* [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo lapu skaits sasniedza '''100 000'''.
* [[25. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''27 000'''.
* [[12. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''26 000'''.
* [[17. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''25 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|albāņu]] un [[:pms:|manipuri]] Vikipēdijām).

== 2009 ==
* [[7. decembris]] — plkst. 14.15 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''15 000''', par 15 000. kļūstot dalībniekam {{u|AlbaniaShqiperia}}.
* [[3. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''24 000'''.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''23 000'''.
* [[11. augusts]] — dalībnieks {{u|Kikos}} ir izveidojis pirmo [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektu]] — [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|Latvijas pagasti]].
* [[19. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā dziļums (''[[:meta:Wikipedia article depth|depth]]'') sasniedzis '''50'''.
* [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''22 000'''.
* [[15. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''21 000'''.
* [[8. marts]] — plkst. 20.24 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''10 000''', par 10 000. kļūstot dalībniekam {{u|Janis24}}.
* [[13. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''20 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).

== 2008 ==
* [[28. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''19 000'''.
* [[1. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''18 000'''.
* [[1. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''17 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).
* [[20. augusts]] — izveidots Vikipēdijas tests [[:incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ|lībiešu valodā]].
* [[8. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|ievēlēts]] {{u|Digital1}}, {{u|Kikos}}. {{u|SpeedKing}}, {{u|Treisijs}} un {{u|Zummis}}.
* [[16. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|ievēlēts]] {{u|Feens}} un {{u|Yyy}}.
* [[3. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''16 000''', ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:cy:|velsiešu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).
* [[31. maijs]] — [[go (spēle)|Go]] kļuva par pirmo rakstu Vikipēdijā latviešu valodā, kam piešķirts [[Vikipēdija:Labi raksti|laba raksta]] statuss.
* [[24. maijs]] — izvēlēti [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|labu rakstu atzīšanas noteikumi]].
* [[24. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''15 000'''.
* [[27. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''14 000'''.
* [[30. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''13 000'''.
* [[2. janvāris]] — [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] uzsāka pirmo [[Vikipēdija:Portāls|portālu]] — [[Portāls:Zinātne|par zinātni]]. Neatrisinātas vēl bija [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli|dažas problēmas]].

== 2007 ==
* [[10. decembris]] — līdz ar '''12 000''' rakstu robežas sasniegšanu tika [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=S%C4%81kumlapa&amp;oldid=211018 nomainīts Sākumlapas izskats].
* [[10. novembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs4#ScAvenger un Xil|iecelti]] {{u|ScAvenger}} un {{u|Xil}}.
* [[19. jūlijs]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''10 000'''&lt;/big&gt; rakstu.

== 2006 ==
* [[12. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''6988''' raksti.
* [[3. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''4055''' raksti un 1055 reģistrēti dalībnieki.
* [[20. februāris]] — tika izveidotas Vikipēdijas [[:incubator:Wp/ltg|latgaliešu]] (ltg), [[:bat-smg:Pėrms poslapis|žemaišu]] (smg) un [[:incubator:Wp/prg|prūšu]] (prg) valodā.
* [[20. janvāris]] — [[Rožkrustieši]] bija pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kam [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti/Arhīvs/1#Rožkrustieši|neoficiāli piešķirts]] [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīga raksta]] statuss.

== 2005 ==
* [[5. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''1000'''&lt;/big&gt; rakstu.
* [[6. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''974''' raksti.

== 2004 ==
* [[16. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''499''' raksti.&lt;ref&gt;[http://web.archive.org/web/20041215092052/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|12|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''78''' raksti.&lt;ref&gt;[http://web.archive.org/web/20040415083422/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|4|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== 2003 ==
* [[6. oktobris]] — tika veikts pirmais labojums [[Sākumlapa|Sākumlapā]].
* [[6. jūnijs]] — plkst. 20.07&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&amp;oldid=90|title=Psiholoģija|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vikipēdijā latviešu valodā izveidots pirmais raksts — [[psiholoģija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&amp;action=history|title=Raksta &quot;Psiholoģija&quot; vēsture|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>oumntbi9fum5e0woclm9s4f066fkbdf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fēru Salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2831</id>
    <revision>
      <id>4510137</id>
      <parentid>4433114</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T03:53:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Manadziesma</username>
        <id>52158</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ Noņemtas dubultas pieturzīmes, vienā vieta &quot;Farēru&quot; nomainīts uz &quot;Fēru&quot;.</comment>
      <origin>4510137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12259" sha1="pzs3ppnqbij68xhp06pmvu41jmi6omj" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Føroyar''&lt;br /&gt;''Færøerne''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Fēru Salas
|            valsts_nosaukums = Faroe Islands
|               karoga_attēls = Flag of the Faroe Islands.svg
|            karoga_nosaukums = Fēru Salu karogs
|              ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_the_Faroe_Islands.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Fēru Salu ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Tú alfagra land mítt]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Tu, mana zeme skaistākā''&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Faroe_Islands.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Touršhavna]]
|latd=62 |latm=00| latNS=N |longd=06 |longm=47 |longEW=W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[fēru valoda]]&lt;br /&gt;[[dāņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = 
|        valsts_galvas_tituls = [[Dānijas monarhi|Monarhs]]
|                valsts_galva = [[Frederiks X]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Fēru Salu premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Aksels V. Johanesens]]&lt;br /&gt;(''Aksel V. Johannesen'')
|        neatkarības_iegūšana = [[Dānijas Karaliste]]s autonoma province
|        neatkarības_notikums = Vietēja pārvalde
|          neatkarības_datums = {{dat|1948}}
|                 platība_km2 = 1 399
|               platība_rangs = 180.
|              procenti_ūdens = 0,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2025
|          iedzīvotāju_skaits = 56 210
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 214.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 39,2
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $4,5 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2024
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $74 119
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.95
|                    HDI_gads = 2024
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                      valūta = [[Fēru Salu krona]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = DKK
|                  laika_zona = [[Rietumeiropas laiks|WET]]
|                  utc_offset = &amp;#8203;&lt;!--NOTE: Please do not remove. This is a blank character entity so that the infobox displays &quot;UTC&quot; without a specified offset.--&gt;
|              laika_zona_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|              utc_offset_DST = +1
|                      domēns = [[.fo]]
|              tālsarunu_kods = 298
|                    piezīme1 = Naudas zīmes ir apdrukātas ar Fēru salu motīviem un tiek izdotas līdzvērtīgi [[Dānijas krona]]i, izmantojot tās pašas drošības metodes, izmērus un standartus. Fēru salu ''krónur'' (''króna'' daudzskaitlis) izmanto Dānijas [[ISO 4217]] kodu &quot;DKK&quot;.
|                iso_kods_num = 234
|              iso_kods_alfa2 = FO
|              iso_kods_alfa3 = FRO
}}
'''Fēru salas''' ({{val|fo|Føroyar }}, {{val|da|Færøerne}}, {{val|no|Færøyene}}, {{val|is|Færeyjar}}, {{val|ga|Na Scigirí}}) ir arhipelāgs, kas atrodas starp [[Norvēģu jūra|Norvēģu jūru]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Skotija|Skotiju]] un [[Islande|Islandi]]. Salu kopējā platība ir 1400 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 2025. gadā tajās bija ap 56 000 iedzīvotāju.

Fēru Salas ir autonoma [[Dānija]]s province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.

Fēru Salas neietilpst [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Uz Fēru Salām neattiecas [[Šengenas līgums|Šengenas brīvās pārvietošanās līgums]], tomēr nav robežkontroles, ceļojot starp Fēru Salām un jebkuru Šengenas valsti. Salas ietilpst Ziemeļvalstu pasu savienībā kopš 1966. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tinganes.fo/logir/Rikislogartilmaeli/2001Schengen.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110721114619/http://www.tinganes.fo/logir/Rikislogartilmaeli/2001Schengen.htm |archivedate={{dat|2011|07|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā 97% no salu eksporta bija zivsaimniecības produkti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avisen.dk/fakta-faeringer-laerer-dansk-fra-3-klasse_566312.aspx|title=FAKTA: Færinger lærer dansk fra 3. klasse|website=www.avisen.dk|access-date=2026-03-05|date=2019-09-14|language=da}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arheologi kā pirmo liecību par cilvēku apmešanos atklājuši apdegušus kultivētu [[Mieži|miežu]] graudus un [[kūdra]]s pelnus, kas nogulsnēti divos laikposmos: pirmā fāze datēta ar laiku starp ceturtā gadsimta vidu un sestā gadsimta vidu, bet otra — starp sestā gadsimta beigām un astotā gadsimta beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencenordic.com/agriculture-agriculture--fisheries-archaeology/new-signs-of-pre-viking-life-on-the-faroe-islands/1381829|title=New signs of pre-Viking life on the Faroe Islands|last=Jensen|first=Tania Lousdal|website=www.sciencenordic.com|access-date=2026-03-05|date=2013-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://dro.dur.ac.uk/19329/1/19329.pdf Church, M. J.; Arge, S. M. V.; Edwards, K. J.; Ascough, P. L.; Bond, J. M.; Cook, G. T.; Dockrill, S. J.; Dugmore, A. J.; McGovern, T. H.; Nesbitt, C.; Simpson, I. A. (2013). &quot;The Vikings were not the first colonizers of the Faroe Islands&quot; (PDF). ''Quaternary Science Reviews''. '''77''': 228—232. Bibcode:2013QSRv...77..228C. doi:10.1016/j.quascirev.2013.06.011.&lt;/ref&gt; Pētnieki ezera gultnes nogulumos ir atraduši arī [[Aita|aitu]] DNS, kas datējama ar aptuveni 500. gadu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Curtin|first=Lorelei|last2=D’Andrea|first2=William J.|last3=Balascio|first3=Nicholas L.|last4=Shirazi|first4=Sabrina|last5=Shapiro|first5=Beth|last6=de Wet|first6=Gregory A.|last7=Bradley|first7=Raymond S.|last8=Bakke|first8=Jostein|date=2021-12-16|title=Sedimentary DNA and molecular evidence for early human occupation of the Faroe Islands|url=https://www.nature.com/articles/s43247-021-00318-0|journal=Communications Earth &amp; Environment|language=en|volume=2|issue=1|pages=253|doi=10.1038/s43247-021-00318-0|issn=2662-4435}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Skandināvija|skandināvi]] [[bura]]s sāka izmantot tikai aptuveni 750. gadā, maz ticams, ka viņi varēja sasniegt Fēru salas pirms tam, kā rezultātā pētījumā secināts, ka pirmie kolonisti, visticamāk, cēlušies no [[Skotija]]s vai [[Īrija]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-59683287|title=British or Irish reached remote Faroe Islands before Vikings|work=BBC News|access-date=2026-03-05|date=2021-12-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pastāv versija, ka 625. gadā salas apmeklēja [[īri|īru]] [[mūks|mūki]], kuri tur apmetās uz dzīvi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Dicuil|title=Dicuil {{!}} Monasticism, Geography, Cartography {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc 800. gada salas kolonizēja [[norvēģi|norvēģu]] [[vikingi]], un viņu senās [[rietumnorvēģu valoda]]s dialekts vēlāk attīstījās par mūsdienu [[Fēru valoda|fēru valodu]].

[[Reformācija]] Fēru salas sasniedza 1538. gadā, divus gadus pēc [[Dānija]]s. Laikā no 16. līdz 18. gadsimtam Fēru salas cieta no [[Berberi|berberu]] [[Korsārs|korsāru]] vergu sirojumiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Faerøerne, 1600-1709|url=http://archive.org/details/faererne00andegoog|publisher=G. E. C. Gad|date=1895|last=Niels Andreas Christian Andersen}}&lt;/ref&gt;

Tumšākais periods Fēru salu vēsturē ilga no 1655. gada, kad Kristofers Gabels valdija pār Fēru salām līdz 1709. gadam, kad nomira viņa dēls Frederiks. 1662. gadā Gabels pārņēma tirdzniecības monopolu pār salām, un tās kļuva par privātu [[kolonija|koloniju]]. 1856. gadā monopols tika atcelts.

&lt;!-- No 1800. gada uzsāka darbu pie ferēru valodas un rakstības. --&gt;
1814. gadā [[Norvēģija]] ieguva neatkarību no Dānijas, bet Fēru salas, [[Islande]] un [[Grenlande]] palika Dānijas Karalistes pakļautībā.

Luterāņu mācītājs Venceslavs Ulriks Hammeršaimbs 1846. gadā ieviesa oficiālu fēru valodas ortogrāfiju, veicinot valodas atdzimšanu un nacionālās kustības izaugsmi

20. gadsimta sākumā attīstījās autonomistu kustība, daļa no kuriem prasīja pilnīgu neatkarību.

[[Otrais pasaules karš|1940. gada 12. aprīlī]] britu karaspēks okupēja Fēru salas operācijas &quot;Valentīns&quot; ietvaros. [[Trešais reihs|Nacistiskā Vācija]] tobrīd jau bija okupējusi Dāniju un uzsākusi iebrukumu Norvēģijā. 1942.—1943. gadā britu uzbūvēja pirmo lidostu Fēru salās — Vagaras lidostu. Briti atturējās no Fēru salu iekšējo lietu pārvaldības, un kara laikā salas kļuva faktiski pašpārvaldošas. Pēc kara beigām un britu armijas aiziešanas šis periods un Islandes pasludināšana par republiku 1944. gadā kalpoja par precedentu un paraugu autonomistiem. 1946. gadā notika referendums, kurā neliels vairākums (50,73%) nobalsoja par neatkarību; tomēr Dānijas valdība anulēja rezultātus, apgalvojot, ka nederīgo balsu skaits bija lielāks par niecīgo balsu pārsvaru, un tas padara rezultātu nederīgu. Salas palika Dānijas suverenitātē. Tomēr pēc ilgstošām sarunām Dānija 1948. gada 30. martā piešķīra Fēru salām pašpārvaldi. Šī vienošanās piešķīra salām augstu autonomijas pakāpi, un fēru valoda kļuva par oficiālo valodu visās publiskajās sfērās.

1955. gadā ar formālu un paradoksālu ieganstu — aizstāvot viņiem simpātisku dāņu ārstu pret farērieša iecelšanu viņa vietā Klaksvīkā notika separātistu sacelšanās pret varas iestādēm. Lai apturētu nemierus, uz salām tika nosūtīti vairāk nekā 200 policistu, separātisti par atbildi mīnēja ostu, bet konflikts tika atrisināts kompromisa ceļā pirms policijas ierašanās.

1960. gados modernizēja zvejas floti un uzbūvēja pārstrādes fabrikas. Tā kā Fēru salas bez zivju nozvejas ir pazīstamas arī ar [[Vaļveidīgie|vaļveidīgo]] medībām, kas aizliegtas lielākajā daļā valstu, tad viņu zvejniekiem nereti rodas konflikti ar ekoloģiskajām organizācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jyllands-posten.dk/indland/ECE3290439/Kamp-om-grinderne/|title=Kamp om grinderne|last=LARSEN|first=Af JESPER STEIN|website=Jyllands-Posten|access-date=2026-03-05|date=2000-07-06|language=da}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā Fēru salas atteicās piedalīties ES boikotā pret [[Krievija|Krieviju]] pēc tās pirmā [[Donbasa karš|iebrukuma Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://aktuelt.fo/sviar+og+danir+skelkadir+av+logmanni.html|title=Moskva-túrurin gevur føroyingum neiliga umrøðu í grannalondunum - Føroyski portalurin - portal.fo|last=Knassar - the new media web partner (www.knassar.com)|website=aktuelt.fo|access-date=2026-03-05|archive-date=2015-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20150209102034/http://aktuelt.fo/sviar+og+danir+skelkadir+av+logmanni.html}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Fēru salu sieviešu un [[Fēru Salu futbola izlase|vīriešu futbola izlases]] bieži piedalās Baltijas izlašu sacensībās.

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļvalstis]]

== Noderīga informācija ==
* [http://www.flb.fo Fēru Salu nacionālā bibliotēka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915084806/http://www.flb.fo/ |date={{dat|2008|09|15||bez}} }} {{fo ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20171020233625/http://www.faroenature.net/ Fēru salu dabas foto, daudz bilžu ar putniem] {{fo ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Eiropa-aizmetnis}}

{{Eiropa}}
{{Dānijas lielvalsts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fēru Salas]]
[[Kategorija:Ziemeļeiropa]]
[[Kategorija:Piedāvātās valstis]]
[[Kategorija:Bijušās Dānijas kolonijas]]</text>
      <sha1>pzs3ppnqbij68xhp06pmvu41jmi6omj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5278</id>
    <revision>
      <id>4509845</id>
      <parentid>4495758</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:00:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota iekšējā saite uz rakstu par Sarunu festivālu LAMPA</comment>
      <origin>4509845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26677" sha1="69gocfcz1q7wte0hjsy6022idr3hb5t" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Cēsis (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Cēsis
 | native_name              = 
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Skats no Vidzemes koncertzāle Cēsis jumta - panoramio (2).jpg
 |caption1                = Skats uz pilsētu
 |image2                  = CesuPils 2017-09-10.jpg
 |caption2                = [[Cēsu pils]]
 |image3                  = Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot; - panoramio (2).jpg
 |caption3                = [[Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot;]]
 |image4                  = Цесис (Латвия) Rožu laukums - Площадь Роз - panoramio.jpg
 |caption4                = Rožu laukums
 |image5                  = Cēsis New Castle in autumn 2016.jpg
 |caption5                = [[Cēsu pilsmuiža]]
 }}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Cesis flag.svg
 | flag_link                = Cēsu karogs
 | image_shield             = Cesis COA.svg
 | shield_link              = Cēsu ģerbonis
 | pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 57 | latm  = 18 | lats  = 45| latNS  = N
 | longd = 25 | longm = 16 | longs = 31| longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš 1323. gada&lt;ref&gt;Pilsētas tiesības iespējams piešķirtas 1224. gadā; 1226. gadā dokumentos minēts Cēsu rātskungs, taču tikai 1323. gadā Cēsis minētas kā pilsēta, skat.: Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 20.lpp. un 25.lpp.&lt;/ref&gt;
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|et|Võnnu}}&lt;br /&gt;{{val|liv|Venden}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Kieś}}&lt;br /&gt;{{val|de|Wenden}}
 | area_total_km2           = 19.3
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Cēsis}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_demonym       = cēsnieks&lt;ref name=&quot;cēsnieki&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=32}}&lt;/ref&gt;
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-41(01-03)
 | area_code                = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 641
 | website                  = {{URL|www.cesis.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Cēsis''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļu daļā, [[Cēsu novads|Cēsu novada]] administratīvais centrs. Cēsis atrodas 90&amp;nbsp;km no [[Rīga]]s. Gar pilsētu plūst [[Gauja|Gaujas upe]]. Cēsis ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, [[Hanzas savienība]]s pilsēta un viena no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru rezidencēm (1237—1561). Cēsis ir [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] dzimtene, kā arī [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|14. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Nosaukums Cēsis, kā 1931. gadā rakstā ‘’Par Cēsu un Cesvaines vārdu’’ norādījis latviešu valodnieks [[Jānis Endzelīns]], ir sens baltu tautu vārds. Cēsu apkārtnē, Raunā, Turaidā un citās vietās Vidzemē ir sastopami līdzīgi vietvārdi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cēsis. Tūrisma ceļvedis pa Cēsīm un to apkārtni|last=Anspaks|first=A.|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|year=1960|location=Rīga|pages=10-11}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Cēsu vēsture}}

Cēsu apkārtne Gaujas ielejas malā bijusi apdzīvota jau kopš 8. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 11. gadsimtā Cēsīs ieradās [[vendi (Livonija)|vendi]], kuri apmetās [[Riekstu kalns|Riekstu kalnā]] starp [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Tālava]]s un [[Idumeja]]s zemēm.
Pēc tam, kad 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja kristīgajā ticībā, [[Zobenbrāļu ordenis]] vendu pilī izveidoja savu cietoksni karagājieniem uz igauņu zemēm.
1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] kļuva par jaunizveidotā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi.

1271. gadā dokumentā minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu. 1280. gadā [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] minēts, ka Cēsu zemessargi Rīgas aizstāvēšanā pret [[zemgaļi]]em devušies ar [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkanu karogu]]. 1284. gadā tika iesvētīta [[Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Cēsu baznīca]] kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. 1383. gadā Cēsis jau minētas kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem. Arī ceļotājs [[Žilbērs de Lanuā]] 1413. gadā Cēsis aprakstīja kā lielu nocietinātu pilsētu: &quot;No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (''une grosse ville fermée nommée Winde''), kas ir komandantūra un pils.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]] laikā 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis atkal kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] valdīšanas laiku — vairāk kā 40 gadus.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1559.—1560. gadā Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks nopostīja Cēsu pilsētu, bet pili neieņēma. 1577. gadā Cēsu pilī apmetās Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, tostarp arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām. 1578. gadā pili atkal aplenca ap 18 000 krievu un tatāru karavīru, bet šoreiz uzvaru guva pils aizstāvji. 1598. gadā Cēsis kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldītās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s galveno pilsētu.

[[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā Cēsis 1621. gadā ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]].&lt;ref&gt;Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 46.lpp.&lt;/ref&gt; [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1703. gadā pilsētu un pili iekaroja [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēks. 1748. gadā lielā ugunsgrēka laikā gāja bojā pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas. 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuižu]] iegādājās [[Kārlis Eberhards fon Zīverss]]. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada 20. februārī Cēsis ieņēma ķeizariskās Vācijas armija. 1918. gada 18. novembrī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pilsētā tika nodibināta [[Cēsu rota]], kas 8. decembrī kļuva par vienu no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1919. gada 6.-23. jūnijā pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva uzbrūkošo vācbaltiešu landesvēru ([[Cēsu kaujas]]). 1938. gadā uzcelta [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija]]s jaunā ēka. [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada 4. jūlijā pilsētu okupēja]] [[Vērmahts]].
1944. gada septembrī Sarkanās armijas aviācijas uzlidojuma laikā tika iznīcināta daļa vecpilsētas blakus Rožu (Tirgus) laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ |title=Cēsu stāsti. Pionieru laukums |access-date={{dat|2026|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260409075015/https://cesustasti.lv/visi-stasti/pionieru-laukums/ }}&lt;/ref&gt; 26. septembrī pilsētu ieņēma Sarkanā armija.

[[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā Cēsis kļuva par vienu no neatkarības atjaunošanas kustības centriem. 1988. gadā Cēsīs tika nodibināta pirmā [[Latvijas Tautas fronte]]s nodaļa ārpus Rīgas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/arpus-rigas-pirmo-latvijas-tautas-frontes-nodalu-nodibinaja-cesu-rajona-630680 Ārpus Rīgas pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu nodibināja Cēsu rajonā]&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Cesu karogs.jpg|A. Krūkas 1936. gada glezna &quot;Cēsis —  [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] šūpulis 1279. gadā&quot; 
Attēls:Cesu_pilsdrupas_ 1793.jpg|Cēsu pilsdrupas 1793. gadā (no Broces kolekcijas)
Attēls:Zehsis.jpg|Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara
Dubinska muiža Cēsīs pēc 1905.jpg|[[Dubinska muiža]] pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905)
Rīgas iela Cēsīs pirms 1940.jpg|Rīgas iela vecpilsētā (pirms 1940)
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Cēsu pils parks 01.jpg|thumb|Cēsu pils parks]]
Cēsis atrodas [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļrietumu stūrī un piegulošajā [[Gaujas senieleja|Gaujas senlejas]] posmā. Pilsēta kopā ar Priekuļiem atrodas uz izvirzītas platformas, kuru Vaives un [[Āraiši|Āraišu]] pusē norobežo dziļas ielejas, Gaujas ielejas nogāzi saposmo sāngravas, un dziļas gravas iesniedzas arī pašā pilsētā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pateicoties šeit izplatītajiem smilšakmeņiem, pilsēta ir bagāta ar smilšakmens atsegumiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Iepazīsti Cēsu novadu!|last=Rukšāne|first=Guna|publisher=Cēsu rajona padome|year=2001|pages=55}}&lt;/ref&gt; Cēsis atrodas galvenokārt uz austrumiem no Gaujas ielejas, tās labajā krastā ir tikai šaura Cēsu teritorijas josla no Lenčupes ietekas līdz Raiskuma tiltam (šī daļa robežojas ar [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagastu]]). Cēsis ziemeļos un austrumos robežojas ar [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastu]], dienvidaustrumos ar [[Vaives pagasts|Vaives]], dienvidos ar [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastu]]. Pēc 2021. gada teritoriālās reformas atrodas [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Pilsētas teritorija veido robainu četrstūri: tā garums no apvedceļa austrumos līdz Raiskumkrogam rietumos ir 6,3 km, platums (dienvidu-ziemeļu virzienā) starp Meijermuižu un Brenčiem teritorijas rietumu daļā ir 4,5 km, bet austrumu daļā — 4 km. No Cēsu centra līdz Gaujai ir apmēram 3 km.

Gaujas līmenis pie Cēsīm ir 22 m vjl., bet Rožu laukums ir gandrīz 100 m vjl., apbūves dienvidu rajonā Zirņu un Zvirbuļu kalni vēl augstāki, pie dienvidu un austrumu robežām virsma sasniedz 120–125 m vjl. Cēsīs ielas ap vecpilsētu vietām ir ar slīpumu, īpaši nolaidenas ir tās, kas vērstas pret Gauju vai šķērso gravas.

Cēsīm raksturīgs liels lauksaimniecisko zemju (357 ha — 8%) un mežu īpatsvars (147,5 ha — 7,7%), 42 ha zemes aizņem parki (Pils parks, Maija parks). 105 ha ir īpaši aizsargājami. Cēsis apņem lauksaimnieciski sen apgūtas zemes - Gaujas nacionālā parka neitrālā zona, pilsētas rietumu daļā ir intensīvās atpūtas zona, ziemeļos - ekstensīvās atpūtas zona un Gaujas ielejā — atpūtas ainavu liegums. Gaujas ūdeņi Cēsu robežās aizņem 26,7 ha, 5 km garu upes posmu. lelejas un sāngravu nogāzes apaugušas ar [[Egles|eglēm]], piejaukumā [[bērzi]], [[alkšņi]], [[apses]], [[lazdas]] u.c.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Kultūrvēsturiskie pieminekļi ==

* [[Cēsu viduslaiku pils|Ordeņa pils]], viens no stiprākajiem Zobenbrāļu, vēlāk Livonijas ordeņa cietokšņiem un [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence, kuras celtniecība sākta 1207. gadā. Pils atkārtoti postīta 16. un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] karos, pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] nav atjaunota. 
* [[Cēsu pilsmuiža|Jaunā pils]] uzcelta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā. Sākumā tā kalpojusi kā grāfu Zīversu dzimtas dzīvojamā māja, vēlāk tajā darbojās ūdens dziedinātava, virsnieku klubs un pēc Otrā pasaules kara tajā bija ierīkoti apmēram 40 dzīvokļi. Kopš 1949. gada pilī atrodas [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]].
* [[Cēsu Sv. Jāņa baznīca|Sv. Jāņa baznīca]] 1284. gadā iesvētīta kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. [[Kontrreformācija]]s laikā no 1582. līdz 1621. gadam tā kļuva par katoļu bīskapa rezidenci, bet 1629. gadā atdota luterāņiem. Baznīca dega 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1686. 1694., 1746. un 1748. gadā. 1853. gadā baznīcas torni pārbūvēja neogotiskā stilā, 1907. gadā uzstādīja jaunas ērģeles.
* [[Rīgas iela (Cēsis)|Rīgas ielas]] apbūve ir 18. un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] ielu apbūves paraugs. No viduslaikiem ir saglabājušās pilsētas vārtu paliekas (Raunas vārti) un tirgus laukuma vieta (Līvu laukums). Vērtīgākie nami ir Vecais rātsnams (Rīgas iela 7), Tirgotāja nams (Rīgas iela 16) un Harmonijas nams (Rīgas iela 24).
* [[Cēsu pilsētas kapsēta]] izveidota 1773. gadā, 2026. ɡadā to iekļāva Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā. 

[[Attēls:Skats no Vidzemes koncertzāle Cēsis jumta - panoramio (2).jpg|thumb|Skats no Vidzemes koncertzāles jumta]]

== Kultūra ==
Cēsis bija viena no Latvijas pilsētām, kas piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s statusu, taču {{Dat|2009|9|15||bez}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt Rīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases|publisher=Europa.eu}}&lt;/ref&gt; Cēsis ir mājvieta vairākiem populāriem festivāliem — Cēsu mākslas festivālam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cesufestivals.lv/|title=Cēsu Mākslas Festivāls – Cēsu Mākslas Festivāls|work=Cēsu Mākslas Festivāls|access-date=2018-10-28|date=2015-05-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181008062308/http://www.cesufestivals.lv/|archivedate=2018-10-08}}&lt;/ref&gt; [[Sarunu festivāls LAMPA|sarunu festivālam &quot;LAMPA&quot;]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv|title=Sākums|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181125181750/https://www.festivalslampa.lv/lv|archivedate=2018-11-25}}&lt;/ref&gt; un čella festivālam &quot;Čello&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesukoncertzale.lv/lv/celo-cesis/|title=Vidzemes koncertzale Cēsis|website=cesukoncertzale.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181121065535/http://cesukoncertzale.lv/lv/celo-cesis/|archivedate=2018-11-21}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas 1744. gadā Cēsīs bija ap 600 iedzīvotāju. 19. gadsimtā iedzīvotāju skaits pieauga un 1897. gadā latvieši Cēsīs ieguva pārsvaru, un 1925. gadā 90% iedzīvotāju bija latvieši, 3% — vācieši, 3% — ebreji, 2% — krievi. 1935. gadā Cēsis bija septītā lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, 1990. gados — 11. vietā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;  Pašlaik Cēsis ir 14. [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|lielākā pilsēta Latvijā]].

Par vienu no pašvaldības galvenajiem mērķiem pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s kļuva jaunu cilvēku piesaiste, kas sekmēja ne tikai iedzīvotāju atgriešanos dzimtajā pilsētā, bet piesaistīja cilvēkus arī no citām pilsētām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/ka-cesis-kluva-par-intelektualo-milenialu-magnetu.a376000/|title=Kā Cēsis kļuva par intelektuālo mileniāļu magnētu?|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2000. gadā no 18 137 Cēsu iedzīvotājiem 15 130 bija [[latvieši]], 2 113 — [[krievi]], 225 — [[baltkrievi]], 194 — [[poļi]], bet pārējie 475 — citas tautības.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       =
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = pagr
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1800|1100
|1840|1700
|1863|2400
|1881|4300
|1897|6356
|1914|8000
|1920|6452
|1925|8047
|1930|7700
|1935|8748
|1939|8500
|1943|7900
|1959|13839
|1970|17696
|1979|20958
|1989|22013
|2000|18732
|2011|16764
|2021|14815
}}
=== Ievērojami cilvēki Cēsīs ===
* [[Aleksandrs Kīters]] (1813—1879), ķirurgs un ginekologs
* [[Leokādija fon Freitāga-Loringhofena]] (1842—1912), pedagoģe
* [[Johans Rūdolfs Adolfi]] (1862—1944), ārsts un šahists
* [[Pauls Valdens]] (1863—1957), ķīmiķis
* [[Ādolfs Osvalds Plamšs]] (1866—1939), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
* [[Eduards Veidenbaums]] (1867—1892), dzejnieks
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911), rakstnieks
* [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951), komponists
* [[Jānis Doreds]] (1881—1954), kinooperators, fotogrāfs
* [[Johaness Lecmanis]] (1885—1971), meteorologs
* [[Alfrēds Zommers]] (1888—1954), aktieris, režisors
* [[Aleksandrs Drēviņš]] (1889—1938), gleznotājs
* [[Jānis Puriņš (kara ārsts)|Jānis Puriņš]] (1893—1982), kara ārsts
* [[Eduards Erdmanis]] (1896—1958), komponists
* [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1969), tēlnieks
* [[Nikolajs Skuja]] (1913—2012), gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā
* [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013), rakstnieks
* [[Gunārs Balodis]] (1934), gleznotājs un filmu mākslinieks
* [[Rihards Kūlis]] (1945), filozofs un tulkotājs
* [[Andris Riekstiņš]] (1951), komponists, vijolnieks, diriģents
* [[Haralds Sīmanis]] (1951—2022), komponists, mūziķis
* [[Anita Stukāne]] (1954), tāllēcēja
* [[Laima Vaikule]] (1954), dziedātāja
* [[Aīda Ozoliņa]] (1957), aktrise
* [[Andrejs Žagars]] (1958—2019), aktieris, režisors un uzņēmējs
* [[Raimonds Macats]] (1961), komponists, mūziķis
* [[Juris Žagars]] (1961), aktieris
* [[Ritums Ivanovs]] (1968), gleznotājs
* [[Linda Leen|Linda Feldberga]] (1979), dziedātāja
* [[Mārtiņš Cipulis]] (1980), hokejists
* [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]] (1982), biatlonists
* [[Jānis Karlivāns]] (1982), desmitcīņnieks
* [[Kaspars Stupelis]] (1982), bijušais latviešu motokrosa sportists blakusvāģu klasē, kantētājs. Četrkārtējs pasaules čempions.

== Izglītība ==
Cēsīs pamatizglītību iespējams iegūt kādā no septiņām sākumskolām/pamatskolām: Cēsu 1. pamatskolā, kur iespējams padziļināti apgūt mūziku,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesu1pamatskola.anazana.com/|title=Par skolu|website=cesu1pamatskola.anazana.com|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005002943/http://cesu1pamatskola.anazana.com/|archivedate=2018-10-05}}&lt;/ref&gt; Cēsu 2. pamatskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesu2pamatskola.lv/|title=Cēsu 2. Pamatskola|website=www.cesu2pamatskola.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181014002812/http://www.cesu2pamatskola.lv/|archivedate=2018-10-14}}&lt;/ref&gt; ekoskolu kustībā iesaistītajā Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pastarinaskola.lv/|title=Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola|last=Siliņa|first=Velta|website=pastarinaskola.lv|access-date=2018-10-28|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181014075735/http://www.pastarinaskola.lv/|archivedate=2018-10-14}}&lt;/ref&gt; privātajā Cēsu Jaunajā pamatskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jaunaskola.lv|title=Jaunā skola|website=www.jaunaskola.lv|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181029030345/http://www.jaunaskola.lv/|archivedate=2018-10-29}}&lt;/ref&gt; un Cēsu internātpamatskolā — attīstības centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csip.lv|title=Cēsu Internātpamatskola - Rehabilitācijas Centrs|last=www.c4.lv|first=SIA C4|website=www.csip.lv|access-date=2018-10-28|archive-date=2020-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20200412190702/https://www.csip.lv/}}&lt;/ref&gt;

Vidējo izglītību iespējams iegūt Cēsu pilsētas vidusskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesuvsk.lv|title=Sākums - Cēsu Pilsētas vidusskola|website=Cēsu Pilsētas vidusskola|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180825033116/http://www.cesuvsk.lv/|archivedate=2018-08-25}}&lt;/ref&gt; Draudzīgā Aicinājumā Cēsu Valsts Ģimnāzijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dacvg.lv|title=Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija|access-date=10.28.2018.|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190126150850/http://www.dacvg.lv/|archivedate={{dat|2019|01|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; un [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvg.edu.lv|title=Aktualitātes|website=www.cvg.edu.lv|access-date=2018-10-28|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181001142817/http://www.cvg.edu.lv/|archivedate=2018-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==
1990. gadu sākumā lielākie Cēsu uzņēmumi bija spiesti samazināt ražošanu, jo strauji samazinājās pieprasījums pēc to pakalpojumiem. Valsts uzņēmumu privatizācija Cēsis skāra samērā vēlu. Pašlaik vietējā ekonomikā dominē mazie uzņēmēji un privātā uzņēmējdarbība,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; bet lielākais rūpniecības uzņēmums Cēsīs ir [[Cēsu alus]].

Viena no nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm Cēsīs ir tūrisms. Vasarās tūristus piesaista daba un mākslas pasākumi, bet ziemā — slēpošanas komplekss. Visa gada griezumā Cēsis apmeklētājus piesaista kā reģionāli nozīmīgs mākslas un kultūras centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cesis.lv/lv/cesu-novads/cesis|title=Cesis.lv - Novads » Cēsis » Cēsis|website=www.cesis.lv|access-date=2018-10-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023104646/http://cesis.lv/lv/cesu-novads/cesis|archivedate=2018-10-23}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Cēsis apmeklēja 405 tūkstoši tūristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cesis.lv/index.php?p=12 |title=Cēsu novads faktos |access-date={{dat|2010|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050219201151/http://cesis.lv/index.php?p=12 |archivedate={{dat|2005|02|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sadraudzības pilsētas ==
Cēsīm ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;[https://www.cesis.lv/lv/novads/cesu-novads/starptautiska-sadarbiba-73241/ Cēsu novada sadraudzības pilsētas]&lt;/ref&gt;

* {{vieta|Vācija|Ahima}}
* {{vieta|Igaunija|Rakvere}}
* {{vieta|Lietuva|Rokišķi}}
* {{vieta|Zviedrija|Tiresē}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Cēsise Jaani kirik 02.JPG|[[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca]]
Christ Transfiguration Orthodox Church at Cesis.jpg|Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca
Cesis Burgruine1.jpg|[[Cēsu pils]]
Cesis Lettland Latvia.jpg|[[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuiža (Jaunā pils)]]
Cēsis.Dzirnavas,ūdenstornis,baznīca un pils tornis - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Cēsu vējdzirnavu drupas un ūdenstornis

&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Cēsis}}
* [http://www.cesis.lv/ Cēsu oficiālā mājaslapa]
* [http://www.cesis2014.lv/ Cēsis — Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 kandidāte] {{Webarchive|url=https://archive.today/20110722161904/http://www.cesis2014.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://www.tourism.cesis.lv/ Tūrisms Cēsīs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071213061619/http://www.tourism.cesis.lv/ |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}
* [http://www.vvtc.cesis.lv/ Cēsu pils komplekss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071022030435/http://www.vvtc.cesis.lv/ |date={{dat|2007|10|22||bez}} }}
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8051 Vietas.lv — Cēsis]
* [https://web.archive.org/web/20080321195358/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe003.htm A.Švābe, Tālava, 1936]

{{Cēsu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Cēsu rajons}}
{{Cēsu apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Cēsis| ]]</text>
      <sha1>69gocfcz1q7wte0hjsy6022idr3hb5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gente</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12427</id>
    <revision>
      <id>4510260</id>
      <parentid>4424850</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:11:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5918" sha1="6day2g0ktuvo0s8tdl0ezky58ykqtgd" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Gente
 | official_name            = ''Gand''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
|perrow = 1/2/1
|border = infobox
|total_width = 280
|image1 = Gent, de Graslei vanaf de Korenlei met oeg24758tm61+25159 IMG 0447 2021-08-13 18.37.jpg
|image2 = Gent Vrijdag 002.JPG
|image3 = Gent Gravensteen R01.jpg
|image4 = Sint-Niklaaskerk and the belfry of Ghent (DSCF0229).jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Vlag van Gent.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Wapen van Gent.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Beļģija
 | pushpin_label_position   = left
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{BEL}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Flanders.svg|22px]] [[Flandrija]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Flag of Oost-Vlaanderen.svg|22px]] [[Austrumflandrija]]
 | established_title        = Pirmo reizi minēta
 | established_date         = 7. gadsimts
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 156.18
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2019
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 262219
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = CET
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = CEST
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 51 | latm = 3 | lats =  | latNS = N
 | longd =3  | longm = 44 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 9000–9052
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|http://www.gent.be/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Gente''', arī '''Ģente''' ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]: ''Gent,'' {{Val-fr|Gand}}), ir pilsēta [[Beļģija]]s ziemeļos, Flandrijas reģiona rietumos pie [[Lisa (Šeldas pieteka)|Lisas]] ietekas [[Šelda|Šeldā]], [[Austrumflandrija]]s administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 262 219 iedzīvotājiem 2019. gadā, tā ir trešā lielākā Beļģijas pilsēta.

Viduslaikos Genta bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Ziemeļeiropā. Gentes vecpilsētas arhitektūrā ir lieliski saglabājušās [[viduslaiki|viduslaiku]] celtnes. Mūsdienās tā ir trešā lielākā ostas pilsēta, aktīvs tūrisma centrs un vieta Gentes Universitāti, kura ir otrā lielākā Beļģijā pēc studentu skaita.

== Vēsture ==
[[Attēls:Ghent - centre.jpg|thumb|200px|left|Gentes vecpilsēta. Skats uz Graslei — ielu kanāla malā.]]
Ap 650. gadu [[Sv. Armands]] Gentes rajonā nodibināja divas [[abatija]]s, kuras kalpoja par pilsētas izveidošanās kodolu. 851. un 879. gadā pilsētu noposta [[vikingi]].

11. gadsimtā Gente sāka strauji attīstīties, un līdz pat 12. gadsimta beigām tā bija otrā lielākā pilsēta Eiropā pēc [[Parīze]]s. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Gente, kopā ar [[Brige|Brigi]] kļuva par lielu [[vilna]]s ražošanas centru. [[Simtgadu karš]] izpostīja Gentes rūpniecību, un to pamazām izkonkurēja [[Antverpene]]. 1539. gadā Gente bija [[Gentes sacelšanās]] centrs, ko apspieda [[Spānija]]s karalis [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]].

16. un 17. gadsimtā Gente cieta reliģiskajos karos. Kādu laiku tā kļuva par [[kalvinisms|kalvinisma]] centru, bet tomēr neiekļāvās jaunās [[Nīderlande]]s sastāvā, un kļuva atkal [[katolisms|katoliska]].

17. un 19. gadsimtā Gente atkal kļuva par [[tekstilrūpniecība]]s centru.

1814. gadā Gentē tika noslēgts [[Gentes miers]], kas izbeidza [[1812. gada ASV-Lielbritānijas karš|karu]] starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Pēc [[Vaterlo kauja]]s Gente iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1817. gadā tika nodibināta [[Gentes Universitāte]]. 1830. gadā [[Beļģijas revolūcija]]s rezultātā Gente nokļuva jaunās valsts — [[Beļģija]]s sastāvā. 1913. gadā Gentē notika Pasaules izstāde.

== Universitāte ==
Gentes Universitāte ir [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodā]] runājoša publiskā universitāte, kura ir otrā lielākā universitāte Beļģijā ar vairāk kā 38 000 studentiem un 7 900 skolotāju.

Universitāti 1817. gada 9. oktobrī dibināja Nīderlandes karalis [[Villems I]]. Pirmajā gadā universitātē studēja 190 studenti un mācīja 19 profesori. Sākotnēji universitātē bija četras fakultātes - humanitārās zinātnes, medicīnas, zinātnes un juridiskā fakultāte. Pēc Beļģijas revolūcijas universitāte pārgāja Beļģijas varā.

== Cilvēki ==
Gentē dzimuši:

* [[Leo Bekelands]] (''Leo Baekeland'') (1863—1944) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ķīmiķis
* [[Lukass Donts]] (''Lukas Dhont'') (1991) — beļģu kinorežisors
* [[Ģentes Džons]] (''John of Gaunt'') (1340—1399) — [[Anglija|angļu]] augstmanis
* [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]], arī Karloss I (''Karl V., Carlos I, Carlo V'') (1500—1558) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators, [[Spānija]]s karalis
* [[Viktors Ortā]] (''Victor Horta'') (1861—1947) — [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitekts

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Beļģijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beļģijas pilsētas]]
[[Kategorija:Austrumflandrija]]</text>
      <sha1>6day2g0ktuvo0s8tdl0ezky58ykqtgd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pakistānas politiķi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>13927</id>
    <revision>
      <id>4510205</id>
      <parentid>1990929</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pakistānas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="148" sha1="428zrzb97anldbwfj40mh9z9o05w2vg" xml:space="preserve">{{Commonscat|Politicians of Pakistan}}

[[Kategorija:Politiķi pēc valsts]]
[[Kategorija:Pakistānas cilvēki]]
[[Kategorija:Pakistānas politika]]</text>
      <sha1>428zrzb97anldbwfj40mh9z9o05w2vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4510125</id>
      <parentid>4509601</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:10:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4510125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="570061" sha1="3fu41g7727owxsg067wn89i6pm5tkxr" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>3fu41g7727owxsg067wn89i6pm5tkxr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510276</id>
      <parentid>4510125</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4510276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="570678" sha1="4p0hljfmdspfis7o9jsrbyharuqsmcq" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>4p0hljfmdspfis7o9jsrbyharuqsmcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>European Hit Radio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15735</id>
    <revision>
      <id>4509995</id>
      <parentid>4489574</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <comment>/* Programma */</comment>
      <origin>4509995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21862" sha1="ktgpdod321x4sxnk42fdijt36d0cbzh" xml:space="preserve">{{Radiostacijas infokaste
|nosaukums      = European Hit Radio
|logo           = Ehr-logo-_2016.png
|logo_izm       = 200x85px
|formāts        = Top 40
|frekvence      = '''[[Latvija]]'''&lt;br /&gt;FM 104,3 MHz [[Rīga]]&lt;br /&gt;FM 88,4 MHz [[Gulbene]]&lt;br /&gt;FM 92,9 MHz [[Daugavpils]]&lt;br /&gt;FM 93,6 MHz [[Saldus]]&lt;br /&gt;FM 96,1 MHz [[Liepāja]]&lt;br /&gt;FM 96,2 MHz [[Valka]]&lt;br /&gt;FM 97,1 MHz [[Rēzekne]]&lt;br /&gt;FM 98,4 MHz [[Jēkabpils]]&lt;br /&gt;FM 99,2 MHz [[Cēsis]]&lt;br /&gt;FM 100,8 MHz [[Talsi]]&lt;br /&gt;FM 101,9 MHz [[Ventspils]]&lt;br /&gt;FM 102,0 MHz [[Madona]]&lt;br /&gt;FM 102,4 MHz [[Valmiera]]&lt;br /&gt;FM 107,4 MHz [[Kuldīga]]&lt;br /&gt;
|īpašnieks      = A/S ''Eiropas Hitu Radio''
|adrese         = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]&lt;br /&gt;Krasta iela 44, LV-1003
|māsas_stacijas = 
|mājaslapa      = https://www.ehr.fm
|raida_kopš     = [[1992]]. gada aprīļa (kā Radiodejas)&lt;br /&gt;[[1994]]. gada [[novembris|novembra]] (kā Super FM)&lt;br /&gt;{{dat|2002|11|1|G}} (kā EHR)
|tīmekļraide    = [http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr64.m3u European Hit Radio (.mp3)]&lt;br /&gt;[http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr.ogg.m3u European Hit Radio (.ogg)]
}}
'''European Hit Radio''' ('''Eiropas Hitu Radio''', jeb '''EHR''') ir komercradiostacija, kas raida [[Latvija|Latvijā]]. Tā ir vienīgā radiostacija Latvijā, kas programmu sastāda stingri sekojot dziesmu pārdošanas apjomiem, sniedzot informāciju par Eiropā pirktākajām dziesmām.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6222650/ka-strada-european-hit-radio Kā strādā European Hit Radio?], tvnet.lv, {{dat|2004|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Radio ietilpst EHR mediju grupā, kura sastāv no četriem nacionālās apraides radiostacijām FM diapazonā — European Hit Radio, [[EHR Superhits]], [[EHR Plus]] un [[Latviešu Radio|Latviešu Hiti]], nopirktām radiostacijām [[Retro FM]] (arī FM), kā arī daudziem internetā raidošiem kanāliem. Pēc kompānijas TNS datiem, EHR grupa ir vadošā komercradio grupa auditorijā līdz 40 gadu vecumam.

== Vēsture ==
=== Radiodejas ===
1991. gadā, pēc neveiksmīgā [[Augusta pučs|augusta apvērsuma]], daudzu plašsaziņas līdzekļu darbība tika apturēta, bet nelielai cilvēku grupai radās ideja izveidot [[Latvija|Latvijā]] neatkarīgu radiostaciju. 1991. gada septembrī [[Uģis Polis]], Jānis Krauklis un Aldis Kušķis uzrakstīja Sakaru ministrijai lūgumu atļaut dibināt jaunu radiostaciju. Ministrija to atbalstīja, izsniedzot licenci ar pirmo kārtas numuru.&lt;ref name=&quot;tvnet 01&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs Jeremy tēvs Uģis Polis vēlas būt laimīgs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213025202/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2003|6|17|SK}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā aprīlī tika izveidota radiostacija ar nosaukumu &quot;Radiodejas&quot;, kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana [[Frekvences modulācija|FM]] diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta. &quot;Radiodejas&quot; bija nekomerciāls projekts.&lt;ref name=&quot;tvnet 01&quot; /&gt; Sākotnēji &quot;Radiodejas&quot; raidīja no dzīvokļa [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 6/8—81, [[Rīga|Rīgā]] un bija dzirdamas tikai pilsētas teritorijā.&lt;ref&gt;[http://company.lursoft.lv/radiodejas Radiodejas&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Viss balstījās tikai uz dibinātāju vēlmi parādīt, ka neatkarīga raidīšana Latvijā ir iespējama. Izmantojot [[Satelīts|satelītu]],&lt;ref name=&quot;SP 2003&quot; /&gt; ēterā pārsvarā tika raidītas [[Eiropa]]s hitu radiostaciju programmas. Galvenais mērķis bija dod klausītājiem iespēju dzirdēt, kādā līmenī strādā Eiropas radiostacijas.

=== Super FM ===
[[Attēls:RadioDejas.jpg|thumb|180px|Radiodejas logo (1992—1994).]]

Pēc nepilniem diviem gadiem, strauji pieaugušās konkurences apstākļos, kļuva skaidrs, ka Radiodejām jāpāriet uz [[Frekvences modulācija|FM]] raidīšanas diapazonu. Atļauja tika saņemta, bet nebija atbilstoša tehniskā nodrošinājuma. Tādēļ 1994. gada [[janvāris|janvārī]] Uģis Polis devās uz ikgadējo mūzikas tirgu [[Kannas|Kannās]], kur kāda [[Itālija|itāļu]] kompānija piedāvāja pilnīgi datorizētu radiostacijas risinājumu, kurā cilvēka vietā darbojās dators. Tolaik tā bija revolucionāra un pasaulē tikpat kā neizmantota pieeja. Uģim izdevās ieinteresēt trīs bankas šāda projekta īstenošanai [[Rīga|Rīgā]], un 1994. gada [[5. novembris|5. novembrī]] plkst. 13:04 (bet no [[14. novembris|14. novembra]] arī pirmajā ultraīsviļņu diapazonā — vilnī 68,9 MHz, jeb bijušajā Radiodeju frekvencē) sāka raidīt [[Baltijas valstis|Baltijā]] pirmā datorizētā radiostacija &quot;Super FM&quot;.&lt;ref&gt;Atdzimušie un jaunatklātie. Laikraksts &quot;Neatkarīgā Cīņa&quot; Nr. 258, {{dat|1994|11|5|SK}}&lt;/ref&gt; Tās mērķis bija atskaņot jaunāko un populāro deju mūziku. Super FM skanēja visu diennakti. Sākumā no plkst. 8 līdz 18 tika atskaņota visvairāk pirktā mūzika Eiropā, bet no plkst. 18 līdz 6 skanēja deju mūzika. Radiostacijas veidotāji orientējās uz klausītāju auditoriju vecumā no 16 līdz 36 gadiem.&lt;ref&gt;Darbu sākusi radiostacija Super-FM. Laikraksts &quot;Diena&quot; Nr. 262, {{dat|1994|11|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji [[dators]] vadīja trīs kompaktdisku aparātus, kuros katrā bija 100 [[Kompaktdisks|kompaktdiski]]. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, tos nomainīja datori, kuros dziesmas, reklāmas un raidījumus ierakstīja audio failu formātā. Failu atskaņošanas secība tika noteikta saskaņā ar speciāliem algoritmiem, kas sastādīja dziesmu rotācijas sistēmu.

1994. gadā radiostacija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu &quot;Super FM deju klubs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://djtop.lv/dj/beat |title=Latvijas DJ portāls&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226063612/http://www.djtop.lv/dj/beat/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un tajā uzstājās populārākie [[Latvija]]s dīdžeji.{{nepieciešama atsauce}}

=== European Hit Radio ===
[[Attēls:Super FM logo 1994.jpg|thumb|left|180px|Super FM logo (1994. gads).]]

Pēc septiņiem darbības gadiem, Super FM bija gatavs datorizētās radiostacijas īstenošanai [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/zinas/114988-tris_baltijas_radiostacijas_atklaj_visu_regionu_aptverosu_radiotiklu Trīs Baltijas radiostacijas atklāj visu reģionu aptverošu radiotīklu]{{Novecojusi saite}}, financenet.lv, {{dat|2001|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Tika izraudzīti divi šajās valstīs nesekmīgi radiotīkli. Bija nepieciešami seši mēneši, lai 17 raidītājus apvienotu vienā tīklā un izveidotu pirmo radiostaciju tīklu, kas vienlaikus raida visā [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Izpētot vairāk nekā 60 Baltijas radiostaciju piedāvātās programmas, kļuva skaidrs, ka tās visas galvenokārt orientējās uz lokāliem notikumiem. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot [[Eiropa]]s mūzikas tirgu atspoguļojošu radiostaciju.

Jaunajai radiostacijai tika dots arī atbilstošs nosaukums — &quot;European Hit Radio&quot;, kas pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada [[1. novembris|1. novembrī]]. ''European Hit Radio'' galvenais uzdevums ir precīzi atspoguļot to, kas notiek Eiropas mūzikas tirgū.&lt;ref name=&quot;SP 2003&quot;&gt;[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&amp;RID=735 Tā ir radio nākotne]{{Novecojusi saite}}, Sakaru Pasaule, 1(29) — 2003&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio Aprit 7 gadi, kopš Latvijā skan &quot;European Hit Radio&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054826/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|11|1|SK}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Super FM logo.gif|thumb|180px|Super FM logo (1998—2002).]]

2011. gada nogalē ''European Hit Radio'' veica būtiskas izmaiņas radio izskatā un darbībā. Tika izvēlēts jauns radiostacijas logo, kas atspoguļoja ''EHR'' filozofiju un attīstību, būtisku izmaiņu radio klausīšanās paradumos līdz 25 gadiem, radiostacijā tika ieviests jauns ''klausītākais laiks'' ({{val|en|prime-time}}), ''EHR'' tika uzsākta Latvijas hitu atskaņošana, kā arī reklāmas bloku kļuva vairāk, bet to garums tika samazināts uz pusi. ''European Hit Radio'' konkursā izvēlējās jaunu logo. Konkursā piedalījās 328 dizaineri no visas pasaules un tika iesniegti 1786 logo varianti. Tika atlasīti pieci labākie, kurus vērtēja ''EHR'' darbinieki un par kuriem bija iespēja nobalsot arī radio klausītājiem. Pārmaiņas skāra arī radio programma. Pēc radiostacijas veiktās izpētes, 2006. gada rudenī, radio klausītāju skaita līknē bija novērojami trīs pacēlumi: plkst. 12., 16. un 20., savukārt 2011. gada rudenī veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka lielākais radioklusītāju skaita kāpums ir tieši rīta stundās. Rezultātā radiostacijas klausītākais laiks tika noteikts laika posmā no 10.00—14.00, ar atkārtojumu no plkst. 16.00—20.00. Tad nu arī šajā laika posmā tika koncentrēti visi svarīgākie raidījumi, tostarp Top 40. Papildus, ''EHR'' savā dziesmu atskaņošanas sarakstā iekļāva arī tās Latvijas dziesmas, kuras klausītāju prāt ir spējīgas konkurēt ar Eiropas hitiem Latvijā. Pamatojoties uz to, ka Eiropas hitu radio klausītāji līdz 25 gadu vecumam, kas ir arī radiostacijas pamatauditorija, pavada pie radio aptuveni 3 stundas dienā, tika samazināti topu garumi līdz vienai stundai, lai nodrošinātu šiem klausītājiem dzirdēt pēc iespējas vairāk hitu. Veicot klausītāju aptauju, tika noskaidrota EHR raidījumu popularitāte. Pamatojoties uz šo pētījumu, tika samazināts raidījumu skaits par 25% (&quot;Airplay Top 40&quot;, &quot;[[European Dance Traxx]]&quot;, &quot;Desmitgades hiti&quot;, &quot;Download Top 20&quot;, &quot;Euro Radio Airplay&quot;, &quot;Iespēja Eiropā&quot;, &quot;Pieci no viena&quot;, &quot;Tagad tu zini vairāk&quot; un rīta programma &quot;Tostermaize&quot;). Visbeidzot radiostacija sāka izmantot īsākus, bet biežākus reklāmas blokus — divu 5 minūšu garu reklāmas bloku, stundas 20. un 40. minūtē, vietā tika izvietoti četri 2,5 minūšu gari reklāmas bloki stundas 10., 20., 40. un 50. minūtē.&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=MEMOxsErE2o&amp;hd=1 Eiropas Hitu Radio Jaunumi 2012], youtube.com&lt;/ref&gt; Papildus šīm izmaiņām, 2012. gada sākumā, raidījums &quot;European Hit Radio Top 40&quot; turpmāk tika atskaņots automātiski, bez ilggadējā raidījuma vadītāja [[Roberts Lejasmeijers|Roberta Lejasmeijera]] dalības. Vēlāk Top 40 atskaņošanas laiks tika samazināts līdz vienai stundai.

2012. gada 19. septembrī, ''European Hit Radio'' mājaslapā un oficiālajā YouTube kanālā parādījās informācija, ka 23. septembrī Eiropas Hitu Radio atklāj jauno rudens sezonas programmu.&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.lv/news/1/5129 Jaunais EHR no 23/09/2012], europeanhitradio.lv {{dat|2012|9|19|SK}}&lt;/ref&gt; Kopā ar vadošajiem radio skanējuma ekspertiem ''EHR'' veica būtiskas izmaiņas radiuostacijas skanējumā — turpmāk EHR skanēja tā, kā skan vadošās Eiropas un ASV hitu stacijas. Tika ieviesti jauni radio džingli. Arī Top 40 tika mainīts skanējuma laiks. Sākot ar 28. septembri tas tika atskaņots piektdienās plkst. 10.00, ar atkārtojumu svētdien, plkst. 16.00. Turklāt atkal abi raidījumi bija dzirdami pilnā garumā. Līdzās EHR, pārmaiņas skāra arī [[Super FM]].

Pašlaik European Hit Radio var dzirdēt Latvijā un Lietuvā. Pēc BMF radio reitingu pētījuma, European Hit Radio ieņem līdera pozīcijas [[Latvija|Latvijā]] demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;category=search&amp;list=true&amp;id=european%20hit%20radio TNS Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

2016. gadā, kļūstot par “EHR popkultūras mediju grupu”, ir uzstādīts jauns mērķis – kļūt par vienu no labākajām hītu raidstacijām Eiropā. Kompānijas attīstība ietver 3 galvenos virzienus:

EHR portālam ''www.ehrmedijugrupa.lv'' kļūt par Eiropas popkultūras jaunumu centru. Katru dienu par aktuālāko mūzikas, kino, seriālu un tehnoloģiju pasaulē.

Šobrīd EHR portālā un aplikācijā piedāvā klausīties ne tikai 3 pamata radiostacijas, bet arī papildu kanālus, kuru skaits drīzumā sasniegs 15. Katrs kanāls skan kā neatkarīga radiostacija ar raksturīgajiem EHR elementiem, arī ar reklāmas blokiem.

Jaunā EHR mobilā aplikācija kopš tās publicēšanas brīža 2016. gada augustā ir lejuplādētākā radio aplikācija valstī. Lejuplāžu topā tā ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā Latvijā starp mūzikas aplikācijām, katru dienu iegūstot 250 jaunu lietotāju.{{Nepieciešama atsauce}}

Kopš 2021. gada, European Hit Radio ir iegādājuši radiostaciju Retro FM,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7380493/ehr-par-pusmiljonu-eiro-noperk-radiostaciju-retro-fm-latvija|title=&quot;EHR&quot; par pusmiljonu eiro nopērk radiostaciju &quot;Retro FM Latvija&quot;|access-date={{dat|2021|11|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2022. gada aprīlī [[XO FM]], kur no 20. jūnija kļuva par interneta radio.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/radio-latviesu-hiti-atgriezas-fm-apraide-visa-latvija-riga-legendaraja-frekvence-101-fm|title=Radio Latviešu Hiti atgriežas FM apraidē visā Latvijā. Rīgā – leģendārajā frekvencē 101 FM|access-date={{dat|2022|6|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Svinot 30 gadus kopš radiostacijas palaišanas, un 20 gadi kopš, saucās EHR (Eiropas Hitu Radio), 2022. gada 9. septembrī “Splendid Palace” notika pirmizrāde filmai “RadioDejas. 30 gadi ēterā”, un stāstīts par pirmā neatkarīgā radio tapšanu un attīstību Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/tapusi-filma-radiodejas-30-gadi-etera-pirmizrade-9-septembri|title=Tapusi filma “RadioDejas. 30 gadi ēterā”. Pirmizrāde 9. septembrī!|access-date={{dat|2022|9|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūlijā EHR laida klajā jaunas paaudzes tiešsaistes radio ar jaunu izskatu un jaunu funkcionalitāti mājaslapā, un mobilajā aplikācijā, iekļaujot jaudīgākus dažādu žanru tematiskos tiešsaistes radio kanālus bez nogurdinoši ilgām reklāmas pauzēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/ehr-jaunas-paaudzes-online-radio|title=EHR: JAUNĀS PAAUDZES ONLINE RADIO|access-date={{dat|2024|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Programma ==
''European Hit Radio'' atskaņojamo [[Dziesma|dziesmu]] pamatprogrammu katru nedēļu sastāda automātiski, pārbaudot [[Eiropa]]s valstu topu mājaslapas. [[Datorprogramma]], atkarībā no katras dziesmas pozīcijas attiecīgās valsts topā, to indeksē un izveido dziesmu atskaņošanas sarakstu. Dziesmas tiek sarindotas tā, lai nedēļas laikā atkārtotos atkarībā no tās popularitātes Eiropā un laiks starp dziesmas atskaņošanas reizēm būtu pielīdzināms dziesmas populatitātei (jo populārāka dziesma, jo biežāk un vairāk tā tiek atskaņota). Tiek veikta arī radiostacijas klausītāju aptauja internetā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://srvy.net/x/1.p?834588461226 |title=European Hit Radio Listener Advisory Board Registration |access-date={{dat|2006|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070120045850/http://srvy.net/x/1.p?834588461226 }}&lt;/ref&gt; kuras rezultātā tiek veidots [[European Hit Radio Top 40|iknedēļas Top 40]].

''European Hit Radio'' veido arī dažādus mūzikas apskatus — ārvalstu topu apskatus ([[Lielbritānija]]s Top 40, [[Billboard|Billboard Top 40]]), kā arī Global Dance Chart, Youtube Top 40 un citus raidījumus.

[[Piektdiena]]s un [[sestdiena]]s vakaros ir iespējams dzirdēt raidījumu ''Party Service'', kas ir radiošovs par aktuāliem, nozīmīgiem un ievērības cienīgiem elektroniskās deju mūzikas pasākumiem Latvijas, Baltijas un Eiropas atzītākajos deju klubos un populārākajās izklaides vietās, intervijas ar dīdžejiem, producentiem, organizatoriem un klubu menedžeriem kopā ar DJ Makree un DJ Stocka.

== Top 40 un Top 100 ==
[[Attēls:European Hit Radio logo.png|thumb|250px|European Hit Radio logo ([[2002]]—[[2011. gads|2011]]).]]
{{pamatraksts|European Hit Radio Top 40}}
{{pamatraksts|European Hit Radio Top 100}}

=== Top 40 sastādīšanas princips ===
''European Hit Radio'' [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā &quot;European Hit Radio Top 40&quot;. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00.

=== Balsošanas iespējas ===
Balsot par dziesmām var vairākos veidos:
* EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* reģistrējoties kā &quot;Padomdevējam&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com

European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā.

Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00.
[[Attēls:EHR logo 2011.png|alt=EHR logo 2011-2016|thumb|EHR logo 2011-2016]]

=== Top 100 sastādīšanas princips ===
[[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas, ik nedēļu, tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām, tiek noteiktas populārākās 100.

Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot Top 100, visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk.

== Apraide ==
{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | {{karogs|Latvija}} &lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/news/1/4338 Šobrīd tiek veikta European Hit Radio apraides tīkla paplašināšana un esošā frekvenču plāna optimizēšana.], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Frekvence
|-
| [[Rīga]] 
| align=&quot;center&quot; | 104,3 MHz
|-
| [[Gulbene]] 
| align=&quot;center&quot; | 88,4 MHz
|-
| [[Saldus]] 
| align=&quot;center&quot; | 93,6 MHz
|-
| [[Liepāja]] 
| align=&quot;center&quot; | 96,1 MHz
|-
| [[Cēsis]] 
| align=&quot;center&quot; | 99,2 MHz
|-
| [[Talsi]] 
| align=&quot;center&quot; | 100,8 MHz
|-
| [[Ventspils]] 
| align=&quot;center&quot; | 101,9 MHz
|-
| [[Madona]] 
| align=&quot;center&quot; | 102,0 MHz
|-
| [[Valmiera]] 
| align=&quot;center&quot; | 102,4 MHz
|-
| [[Kuldīga]] 
| align=&quot;center&quot; | 107,4 MHz
|-
| [[Jēkabpils]] 
| align=&quot;center&quot; | 98,4 MHz
|-
| [[Valka]] 
| align=&quot;center&quot; | 96,2 MHz
|-
| [[Daugavpils]] 
| align=&quot;center&quot; | 92,9 MHz
|-
| [[Rēzekne]] 
| align=&quot;center&quot; | 98,4 MHz
|}

{{Col-3}}{{col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[European Hit Radio Top 40]]
* [[European Hit Radio Top 100]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{EuroHitRadioNav}}
{{Radiostacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Radio]]
[[Kategorija:European Hit Radio]]
[[Kategorija:Latvijas radio stacijas]]</text>
      <sha1>ktgpdod321x4sxnk42fdijt36d0cbzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>European Hit Radio Top 40</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15736</id>
    <revision>
      <id>4509996</id>
      <parentid>4296102</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4509996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20573" sha1="mdsiph5rtbbj0wnrcqhr9e30001bd9v" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{EHR topa statistika
| nosaukums        = ''EHR Top 40'' statistika
| logo             = EHR logo 2011.png
| logo izmērs      = 250px
| dziesmu skaits   = 
| dziesmu sk top10 = 
| ned 1sk1  = 17
| ned 1dz1  = ''[[Timbaland]]'' feat. ''[[OneRepublic]]'' — ''[[Apologize (dziesma)|Apologize]]''
| ned 1sk2  = 13
| ned 1dz2  = ''[[The Prodigy]]'' — ''Breathe''&lt;br /&gt;''[[Eminem]]'' feat. ''[[Rihanna]]'' — ''Love The Way You Lie''
| ned 1sk3  = 12
| ned 1dz3  = ''[[The Prodigy]]'' — ''Smack My Bitch Up''
| ned 10sk1   = 
| ned 10dz1   = 
| ned 10sk2   = 
| ned 10dz2   = 
| ned 10sk3   = 
| ned 10dz3   = 
| ned 40sk1     = 39
| ned 40dz1     = ''[[Armin van Buuren]]'' — ''In And Out Of Love''&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Informācija apkopota par laika posmu no 2000. gada ieskaitot.&lt;/ref&gt;
| ned 40sk2     = 36
| ned 40dz2     = ''[[Post Malone]]'' — ''Better Now''
| ned 40sk3     = 34
| ned 40dz3     = ''[[Clean Bandit]]'' feat. ''[[Demi Lovato]]'' — ''Solo''
| jaun sk1  = &lt;!-- 1 --&gt;
| jaun dz1  = &lt;!-- [[Toms Džounss]] feat. ''[[Mousse T.]]'' — ''Sexbomb'' ([[2000. gads|2000]])&lt;br /&gt;''[[Brandy]]'' feat. ''[[Ray J]]'' — ''Another Day In Paradise'' ([[2001. gads|2001]])&lt;br /&gt;''[[Ruki Vverh]]'' — ''18 Mņe Uže'' ([[2001. gads|2001]])&lt;br /&gt;''[[The Black Eyed Peas]]'' — ''Don't Lie'' ([[2005. gads|2005]])&lt;br /&gt;[[Loreen]] — ''Euphoria'' ([[2012. gads|2012]]) --&gt;
| jaun sk2  = 
| jaun dz2  = 
| jaun sk3  = 
| jaun dz3  = 
}}

'''''European Hit Radio Top 40''''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas ''[[European Hit Radio]]''&lt;ref&gt;[http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;category=showproduct&amp;id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv&lt;/ref&gt; iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Līdz [[2002]]. gada [[1. novembris|1. novembrim]] radiostacijas nosaukums bija ''[[Super FM]]''.

== Vēsture ==
Sākotnēji radiostacijā ''[[Super FM]]'' klausītāju populārākās dziesmas katru nedēļu tika apkopotas raidījumā Top 20, kuru vadīja radio ''Super FM'' dibinātājs [[Uģis Polis]]. Vēlāk, [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, attīstoties radiostacijai un palielinoties tās auditorijai, tas pārtapa par ''Top 40''. Ilgu laiku ''Top 40'' tika atskaņots katru svētdienu plkst. 16.00, ar atkārtojumu pirmdienās, plkst. 19.00. Nobalsot par dziesmu varēja sūtot peidžera ziņojumu ''[[Baltkom]]'' abonentam &quot;SuperFM&quot;, pa e-pasta adresi: radio@superfm.lv, vai sūtot vēstuli uz adresi: ''Radio Super FM'', Elijas iela 17, Rīga, LV-1050. Lielākais akcents tika likts uz peidžeru ziņojumiem, jo to varēja nosūtīt ikviens radio klausītājs, zvanot uz ''Baltkom'' peidžeru centrāli, turklāt 1990. gadu beigās [[Internets|interneta]] un līdz ar to arī e-pasta izplatība bija salīdzinoši neliela un pieejamība ierobežota. Savukārt vēstuļu rakstīšana bija salīdzinoši lēns un darbietilpīgs process.

[[2000. gads|2000]]. gada oktobrī, ''Super FM Top 40'' pārtapa par ''Pepsi Top 40'' (pirmais raidījums ar jauno nosaukumu ēterā izgāja [[22. oktobris|22. oktobrī]]) un to, līdz ar Top 5, sāka vadīt jauns raidījumu vadītājs [[Mārtiņš Kreilis]]. Tajā, par savām mīļākājām dziesmām, balsi varēja atdot sūtot e-pastu uz adresi: pepsitop40@superfm.lv. [[2001. gads|2001]]. gada sākumā e-pasta adrese tika mainīta uz top40@superfm.lv, bet tā paša gada augustā uz topi@superfm.lv. [[2002]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]], radiostacija ''Super FM'' mainīja savu konceptu un pārtapa par ''European Hit Radio'', tomēr šīs pārmaiņas neatspoguļojās uz ''Top 40''. Kā katru nedēļu, tas bija dzirdams svētdienas pēcpusdienā. Vienīgi vēlāk, saistībā ar vecā zīmola atmešanu, tika mainīta e-pasta adrese, kas nu bija: hits@inbox.lv.

Lielas pārmaiņas nāca [[2006. gads|2006]]. gadā. Maijā tika palaista jaunā mājas lapa un pilnvērtīgi savu darbu uzsāka principiāli jauna balsošanas, jeb dziesmu novērtēšanas kārtība — tā dēvētā &quot;Padomdevēju&quot; aptauja. Turpmāk lielākais uzsvars tika likts uz balsošanu mājas lapā un reģistrēšanos par padomdevējiem, tomēr nepazuda arī iespēja savu balso nodot pa e-pastu uz adresi: top40@europeanhitradio.com. [[2006. gads|2006]]. gadā raidījumu ''Top 40'' sāka vadīt jauns raidījumu vadītājs [[Roberts Lejasmeijers]], nomainot Mārtiņu Kreili, kas turpināja vadīt raidījumu &quot;Klausītāju Top 5&quot;. Tā paša gada jūnijā mainījās arī ''Top 40'' atskaņošanas laiki — turpmāk raidījumu, bez atkārtojuma, bija iespējams dzirdēt svētdienās plkst. 16.00.

[[2008. gads|2008]]. gada novembrī ''Top 40'' atskaņošanas laiks tika pārcelts par vienu stundu agrāk (svētdienās plkst. 10.00), bet [[2009. gads|2009]]. gada februārī, līdz ar jaunas programmas ieviešanu, kardināli tika mainīti arī ''Top 40'' atskaņošanas laiki. Turpmāk (kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[13. februāris|13. februāra]]) ''Top 40'' tika atskaņots piektdienās plkst. 17.00 ar atkārtojumu svētdienas rītos, plkst. 10.00. Savukārt sākot ar [[2012. gads|2012]]. gada [[3. februāris|3. februāri]], ''Top 40'' atskaņošanas laiks atkal tika mainīts — turpmāk tas skanēja piektdienās plkst. 11.00 un 18.00, bet atkārtojumā svētdienās plkst. 11:00. Vēlāk, ''Top 40'' atskaņošanas laiks tika samazināts no trim stundām, uz vienu.

Šobrīd (2026) topu vada Roberts Ivanovs un Amanda Farnaste.

== ''Top 40'' sastādīšanas princips ==
''European Hit Radio Top 40'' tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā ''European Hit Radio Top 40''. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un ''Top 40'', Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00.

=== Balsošanas iespējas ===
Balsot par dziesmām var vairākos veidos:
* EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* EHR mājas lapā, balsojot sadaļā ''Top 40'' — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / ''Top 40''], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* reģistrējoties kā &quot;Padomdevējam&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;
* sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com

''European Hit Radio'' mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un ''Top 40'', ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā ''European Hit Radio'' Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā.

Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20.

== ''Top 40'' statistika ==
=== Visvairāk nedēļas pirmajā vietā ===
Šis ir dziesmu saraksts, kurā ir apkopota informācija par tām dziesmām, kuras ir visvairāk nedēļām atradušās ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' pirmajā vietā.

{{columns  |width=500px
|col1=
* '''17 nedēļas'''
: ''[[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — [[Apologize (dziesma)#Remiksētā versija|Apologize]]'' ([[2007. gads|2007]]/[[2008. gads|2008]])

* '''13 nedēļas'''
: ''[[The Prodigy]] — Breathe'' ([[1996]]/[[1997]])
: ''[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie'' ([[2010. gads|2010]])

* '''12 nedēļas'''
: ''[[The Prodigy]] — Smack My Bitch Up'' ([[1997]]/[[1998]])

* '''11 nedēļas'''
: ''[[David Guetta]] feat. [[Akon]] — Sexy Bitch/Chick'' ([[2009. gads|2009]])
: ''[[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] &amp; Nayer — Give Me Everything'' ([[2011. gads|2011]])

* '''10 nedēļas'''
: ''[[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] — Memories'' ([[2010. gads|2010]])

* '''9 nedēļas'''
: ''[[Nana]] — Lonely'' ([[1997]])
: ''[[Lou Bega]] — Mumbo No. 5'' ([[1999]])
: ''[[Anastacia]] — Sick And Tired'' ([[2004. gads|2004]])
: ''[[Mattafix]] — Big City Life'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]])
: ''[[Nelly Furtado]] — All Good Things (Come To An End)'' ([[2006. gads|2006]]/[[2007. gads|2007]])
: ''[[Rihanna]] feat. [[Calvin Hariss]] — We Found Love'' ([[2011. gads|2011]]/[[2012. gads|2012]])
: ''[[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up!'' ([[2013. gads|2013]])

* '''8 nedēļas'''
: ''[[Shakira]] — Whenever Wherever'' ([[2002]])
: ''[[The Black Eyed Peas]] — Shut Up'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]])
: ''[[Jay-Z]] feat. [[Linkin Park]] — Numb/Encore'' ([[2004. gads|2004]]/[[2005. gads|2005]])
: ''[[The Pussycat Dolls]] feat. [[Busta Rhymes]] — Don't Cha'' ([[2005. gads|2005]])
: ''[[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] — Umbrella'' ([[2007. gads|2007]])
: ''[[Lady GaGa]] — Poker Face'' ([[2009. gads|2009]])
: ''[[Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do'' ([[2015. gads|2015]])
: ''[[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Dusk Till Dawn'' ([[2017. gads|2017]])
: ''[[Ava Max]] — Sweet But Psycho'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]])

* '''7 nedēļas'''
: ''[[Sin With Sebastian]] — Shut Up (And Sleep With Me)'' ([[1995]])
: ''[[Fugees]] — Killing Me Softly'' ([[1996]])
: ''[[Scooter]] — Fire'' ([[1997]])
: ''[[The Prodigy]] — Narayan'' ([[1997]]/[[1998]])
: ''[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — The Power Of Goodbye'' ([[1998]])
: ''[[Eiffel 65]] — Blue (Da Ba Dee)'' ([[1999]])
: ''[[The Black Eyed Peas]] — Where Is The Love?'' ([[2003. gads|2003]])
: ''[[Flipsyde]] feat. Piper — Happy Birthday'' ([[2006. gads|2006]])
: ''[[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] — Promiscuous'' ([[2006. gads|2006]])
: ''[[Nelly]] — Just A Dream'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]])
: ''[[Lilly Wood &amp; The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]])

|col2=
* '''6 nedēļas'''
: ''[[East 17]] — Stay Another Day'' ([[1995]])
: ''[[Captain Jack]] — Captain Jack'' ([[1996]])
: ''[[The Prodigy]] — Firestarter'' ([[1996]])
: ''[[Fugees]] — Killing Me Softly'' ([[1996]])
: ''[[Backstreet Boys]] — As Long As You Love Me'' ([[1997]]/[[1998]])
: ''[[Music Instructor]] — Super Sonic'' ([[1998]])
: ''[[ATB]] — 9 PM (Till I Come)'' ([[1999]])
: ''[[Bon Jovi]] — It's My Life'' ([[2000. gads|2000]])
: ''Ruki V Verh — 18 Mnje Uzhe'' ([[2001. gads|2001]])
: ''[[Mad'house]] — Like A Prayer'' ([[2002]])
: ''[[Eminem]] — Without Me'' ([[2002]])
: ''[[Elviss Preslijs|Elvis]] vs. JXL — A Little Less Conversation'' ([[2002]])
: ''[[Nelly]] feat. [[Kelly Rowland]] — Dilemma'' ([[2002]])
: ''[[The Black Eyed Peas]] — Don't Phunk With My Heart'' ([[2005. gads|2005]])
: ''[[Nelly Furtado]] — Say It Right'' ([[2007. gads|2007]])
: ''[[Guru Josh Project]] — Infinity 2008'' ([[2008. gads|2008]])
: ''[[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] — When Love Takes Over'' ([[2009. gads|2009]])
: ''[[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] — Whataya Want From Me'' ([[2010. gads|2010]])
: ''[[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Titanium'' ([[2011. gads|2011]])
: ''[[Loreen]] — [[Euphoria]]'' ([[2012. gads|2012]])
: ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[John Newman]] — Blame'' ([[2014. gads|2014]])
: ''[[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])
}}

=== Visvairāk nedēļas topā ===
Informācija ir apkopota sākot ar [[2000. gads|2000]]. gadu ieskaitot.
{{columns|width=500px|col1=* '''39 nedēļas'''
: ''[[Armin van Buuren]] — In And Out Of Love'' ([[2008. gads|2008]]/[[2009. gads|2009]])
* '''36 nedēļas'''
: ''[[Post Malone]] — Better Now'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]])
* '''34 nedēļas'''
: ''[[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]])
* '''33 nedēļas'''
: ''[[Guru Josh Project]] — Infinity 2008'' ([[2008. gads|2008]]/[[2009. gads|2009]])
: ''[[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] — In My Mind'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]])
* '''32 nedēļas'''
: ''[[The Script]] — If You Could See Me Now'' ([[2013. gads|2013]])
* '''30 nedēļas'''
: ''[[Bloodhound Gang]] — The Bad Touch'' ([[1999]]/[[2000. gads|2000]])
: ''[[The Pussycat Dolls]] feat. [[Busta Rhymes]] — Don't Cha'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]])
: ''[[Nelly Furtado]] — Say It Right'' ([[2007. gads|2007]])
: ''[[Remady P&amp;R]] — No Superstar'' ([[2009. gads|2009]])
: ''[[Robin Schulz]] feat. [[Jasmine Thompson]] — Sun Goes Down'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]])
* '''29 nedēļas'''
: ''[[Limp Bizkit]] — Behind Blue Eyes'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]])
: ''[[Danzel]] — Pump It Up'' ([[2004. gads|2004]]/[[2005. gads|2005]])
: ''[[James Blunt]] — You're Beautiful'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]])
: ''[[Edward Maya]] feat. [[Vika Jigulina]] — Stereo Love'' ([[2009. gads|2009]]/[[2010. gads|2010]])
: ''[[Nelly]] — Just A Dream'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]])
: ''[[Swedish House Mafia]] feat. John Martin — Don't You Worry Child'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]])
: ''[[Lilly Wood &amp; The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]])
: ''[[Robin Schulz]] feat. J.U.D.G.E. — Show Me Love'' ([[2015. gads|2015]]/[[2016. gads|2016]])|col2=* '''28 nedēļas'''
: ''[[The Black Eyed Peas]] — Shut Up'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]])
: ''[[Kevin Lyttle]] — Turn Me On'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]])
: ''[[Anastacia]] — Left Outside Alone'' ([[2004. gads|2004]])
: ''[[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — Apologize'' ([[2007. gads|2007]]/[[2008. gads|2008]])
: ''[[OneRepublic]] — Counting Stars'' ([[2013. gads|2013]]/[[2014. gads|2014]])
: ''[[Coldplay]] — A Sky Full Of Stars'' ([[2014. gads|2014]])
: ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love'' ([[2015. gads|2015]]/[[2016. gads|2016]])
: ''[[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] — Tuesday'' ([[2016. gads|2016]]/[[2017. gads|2017]])
* '''27 nedēļas'''
: ''[[Jennifer Lopez]] feat. [[Ja Rule]] — Ain't It Funny'' ([[2001. gads|2001]]/[[2002]])
: ''[[Daniel Powter]] — Bad Day'' ([[2005. gads|2005]])
: ''[[Bob Sinclair]] feat. Garry Pine — Love Generation'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]])
: ''[[B.o.B]] feat. [[Hayley Williams]] — Airplanes'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]])
: ''[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]])
: ''[[Peter Luts]] feat. Jerique — Can't Fight This Feeling'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]])
: ''[[The Script]] feat. [[will.i.am]] — Hall Of Fame'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]])
: ''[[Lana Del Rey]] — Summertime Sadness'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]])
: ''[[Luis Fonsi]] feat. [[Daddy Yankee]] &amp; [[Justin Bieber]] — Despacito'' ([[2017. gads|2017]])
: ''[[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])
: ''[[Axwell &amp; Ingrosso]] — More Than You Know'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])
: ''[[Camila Cabello]] feat. [[Young Thug]] — Havana'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])
: ''[[Selena Gomez]] feat. [[Marshmello]] — Wolves'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])}}

=== Mūziķi ar visvairāk singliem 1. vietā ===
Šis ir dziesmu saraksts, kurā ir apkopots ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' pirmo vietu sasniegušo singlu kopskaits katram mūziķim. Statistikā ir apkopoti visi ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' rezultāti kopš [[1995]]. gada.
{{Div col|cols=5}}
* [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] (10)
* ''[[David Guetta]]'' (10)
* ''[[OneRepublic]]'' (9)
* ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]]'' (9)
* ''[[Alans Volkers|Alan Walker]]'' (8)
* ''[[Timbaland]]'' (7)
* [[Britnija Spīrsa]] (6)
* ''[[Eminem]]'' (6)
* [[Enrike Iglesiass]] (6)
* ''[[Pink]]'' (6)
* ''[[Scooter]]'' (6)
* ''[[The Black Eyed Peas]]'' (6)
* [[Keitija Perija]] (6)
* [[Elija Goldinga]] (6)
* [[Rianna]] (6)
* [[Džastins Timberleiks]] (6)
* ''[[Sīa Ferlere|Sia]]'' (6)
* ''[[Robin Schulz]]'' (6)
* ''[[A-Eiropa]]'' (5)
* ''[[Maroon 5]]'' (5)
* [[Nellija Furtado]] (5)
* ''[[The Prodigy]]'' (5)
* ''[[The Pussycat Dolls]]'' (5)
* [[Eds Šīrans]] (5)
* ''[[50 Cent]]'' (4)
* ''[[Backstreet Boys]]'' (4)
* [[Dženifera Lopesa]] (4)
* ''[[Missy Elliott]]'' (4)
* ''[[Ruki Vverh]]'' (4)
* ''[[Flo Rida]]'' (4)
* ''[[Avicii]]'' (4)
* ''[[Martin Garrix]]'' (4)
* ''[[Anastacia]]'' (3)
* [[Avrila Laviņa]] (3)
* ''[[Busta Rhymes]]'' (3)
* [[Kriss Brauns]] (3)
* ''[[Ciara]]'' (3)
* ''[[East 17]]'' (3)
* ''[[Jay-Z]]'' (3)
* [[Kanje Vests]] (3)
* ''[[Nelly]]'' (3)
* ''[[Pitbull]]'' (3)
* [[Kerija Hilsone]] (3)
* [[Nikola Šercingere]] (3)
* ''[[Hurts]]'' (3)
* ''[[Rudimental]]'' (3)
* [[Šons Pols]] (3)
* ''[[Wiz Khalifa]]'' (3)
* ''[[Daft Punk]]'' (3)
* ''[[Coldplay]]'' (3)
* ''[[Beyonce]]'' (3)
* ''[[Lost Frequencies]]'' (3)
* ''[[James Blunt]]'' (3)
* ''[[The Chainsmokers]]'' (3)
* ''[[Imagine Dragons]]'' (3)
* ''[[Dua Lipa]]'' (3)
{{Div col end}}

=== Singli, kas kā jaunums ieņēma 1. vietu ===
Informācija apkopota par laika posmu sākot ar [[2000. gads|2000]]. gadu.

* [[2000. gads|2000]]. gada [[16. janvāris]]: ''[[Tom Jones]] feat. [[Mousse T.]] — Sexbomb''
* [[2001. gads|2001]]. gada [[8. aprīlis]]: ''[[Brandy]] feat. [[Ray J]] — Another Day In Paradise''
* [[2001. gads|2001]]. gada [[20. maijs]]: ''[[Ruki Vverh]] — 18 Mņe Uže''
* [[2005. gads|2005]]. gada [[11. septembris]]: ''[[The Black Eyed Peas]] — Don't Lie''
* [[2012. gads|2012]]. gada [[1. jūnijs]]: ''[[Loreen]] — [[Euphoria]]''
* [[2012. gads|2012]]. gada [[21. decembris]]: ''[[Wham!]] — Last Christmas'' (singls atgriezās topā)
* [[2015. gads|2015]]. gada [[25. decembris]]: ''[[Wham!]] — Last Christmas'' (singls atgriezās topā)
* [[2017. gads|2017]]. gada [[20. janvāris]]: ''[[Ed Sheeran]] — Shape Of You''
* [[2018. gads|2018]]. gada [[5. janvāris]]: ''[[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] — River''

=== Mūziķi, kuri 1. vietā nomainīja paši sevi ===
* ''[[The Prodigy]]''
** &quot;Diesel Power&quot; nomainīja &quot;Smack My Bitch Up&quot; ([[1997]]. gada [[septembris]])
** &quot;Narayan&quot; nomainīja &quot;Smack My Bitch Up&quot; ([[1997]]. gada [[oktobris]])
** &quot;Narayan&quot; nomainīja &quot;Smack My Bitch Up&quot;, kuru nākamajā nedēļā atkal nomainīja &quot;Narayan&quot; ([[1998]]. gada [[februāris]])
* [[Nellija Furtado]]
** &quot;Say It Right&quot; nomainīja &quot;All Good Things (Come To An End)&quot; ([[2007. gads|2007]]. gada [[februāris]])
* [[Dāvids Geta]]
** &quot;Sexy Bitch/Chick&quot; nomainīja &quot;When Love Takes Over&quot; ([[2009. gads|2009]]. gada [[augusts]])
* ''[[Eminem]]''
** &quot;Love The Way You Lie&quot; nomainīja &quot;Not Afraid&quot; ([[2010. gads|2010]]. gada [[jūlijs]])

== Skatīt arī ==
* ''[[European Hit Radio]]''
* ''[[European Hit Radio Top 100]]''

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{EHR ārējās saites}}
* [http://www.europeanhitradio.lt Oficiālā ''European Hit Radio Lithuania'' mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20070629063448/http://www.europeanhitradio.lt/TOP40 Šīs nedēļas ''European Hit Radio Lithuania Top 40'']

{{EuroHitRadioNav}}

[[Kategorija:European Hit Radio]]</text>
      <sha1>mdsiph5rtbbj0wnrcqhr9e30001bd9v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Tour de France</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15982</id>
    <revision>
      <id>4510241</id>
      <parentid>4084927</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9676" sha1="nuiddrcq6a4brn93h6531zgvzhkl41w" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Tour de France
| state = {{{state|autocollapse}}}
| basestyle = background:#FFDB00
| title = ''[[Tour de France]]''
| bodyclass = hlist

| group1 = Gadi&lt;br&gt;vīriešiem
| list1 =
* [[1903. gada Tour de France|1903]]
* [[1904. gada Tour de France|1904]]
* [[1905. gada Tour de France|1905]]
* [[1906. gada Tour de France|1906]]
* [[1907. gada Tour de France|1907]]
* [[1908. gada Tour de France|1908]]
* [[1909. gada Tour de France|1909]]
* [[1910. gada Tour de France|1910]]
* [[1911. gada Tour de France|1911]]
* [[1912. gada Tour de France|1912]]
* [[1913. gada Tour de France|1913]]
* [[1914. gada Tour de France|1914]]
* &lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1915''&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1916''&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1917''&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1918''&lt;/span&gt;
* [[1919. gada Tour de France|1919]]
* [[1920. gada Tour de France|1920]]
* [[1921. gada Tour de France|1921]]
* [[1922. gada Tour de France|1922]]
* [[1923. gada Tour de France|1923]]
* [[1924. gada Tour de France|1924]]
* [[1925. gada Tour de France|1925]]
* [[1926. gada Tour de France|1926]]
* [[1927. gada Tour de France|1927]]
* [[1928. gada Tour de France|1928]]
* [[1929. gada Tour de France|1929]]
* [[1930. gada Tour de France|1930]]
* [[1931. gada Tour de France|1931]]
* [[1932. gada Tour de France|1932]]
* [[1933. gada Tour de France|1933]]
* [[1934. gada Tour de France|1934]]
* [[1935. gada Tour de France|1935]]
* [[1936. gada Tour de France|1936]]
* [[1937. gada Tour de France|1937]]
* [[1938. gada Tour de France|1938]]
* [[1939. gada Tour de France|1939]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1940''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1941''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1942''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1943''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1944''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1945''&lt;/span&gt;]]
* [[Tour de France during World War II|&lt;span style=&quot;color:grey&quot;&gt;''1946''&lt;/span&gt;]]
* [[1947. gada Tour de France|1947]]
* [[1948. gada Tour de France|1948]]
* [[1949. gada Tour de France|1949]]
* [[1950. gada Tour de France|1950]]
* [[1951. gada Tour de France|1951]]
* [[1952. gada Tour de France|1952]]
* [[1953. gada Tour de France|1953]]
* [[1954. gada Tour de France|1954]]
* [[1955. gada Tour de France|1955]]
* [[1956. gada Tour de France|1956]]
* [[1957. gada Tour de France|1957]]
* [[1958. gada Tour de France|1958]]
* [[1959. gada Tour de France|1959]]
* [[1960. gada Tour de France|1960]]
* [[1961. gada Tour de France|1961]]
* [[1962. gada Tour de France|1962]]
* [[1963. gada Tour de France|1963]]
* [[1964. gada Tour de France|1964]]
* [[1965. gada Tour de France|1965]]
* [[1966. gada Tour de France|1966]]
* [[1967. gada Tour de France|1967]]
* [[1968. gada Tour de France|1968]]
* [[1969. gada Tour de France|1969]]
* [[1970. gada Tour de France|1970]]
* [[1971. gada Tour de France|1971]]
* [[1972. gada Tour de France|1972]]
* [[1973. gada Tour de France|1973]]
* [[1974. gada Tour de France|1974]]
* [[1975. gada Tour de France|1975]]
* [[1976. gada Tour de France|1976]]
* [[1977. gada Tour de France|1977]]
* [[1978. gada Tour de France|1978]]
* [[1979. gada Tour de France|1979]]
* [[1980. gada Tour de France|1980]]
* [[1981. gada Tour de France|1981]]
* [[1982. gada Tour de France|1982]]
* [[1983. gada Tour de France|1983]]
* [[1984. gada Tour de France|1984]]
* [[1985. gada Tour de France|1985]]
* [[1986. gada Tour de France|1986]]
* [[1987. gada Tour de France|1987]]
* [[1988. gada Tour de France|1988]]
* [[1989. gada Tour de France|1989]]
* [[1990. gada Tour de France|1990]]
* [[1991. gada Tour de France|1991]]
* [[1992. gada Tour de France|1992]]
* [[1993. gada Tour de France|1993]]
* [[1994. gada Tour de France|1994]]
* [[1995. gada Tour de France|1995]]
* [[1996. gada Tour de France|1996]]
* [[1997. gada Tour de France|1997]]
* [[1998. gada Tour de France|1998]]
* [[1999. gada Tour de France|1999]]
* [[2000. gada Tour de France|2000]]
* [[2001. gada Tour de France|2001]]
* [[2002. gada Tour de France|2002]]
* [[2003. gada Tour de France|2003]]
* [[2004. gada Tour de France|2004]]
* [[2005. gada Tour de France|2005]]
* [[2006. gada Tour de France|2006]]
* [[2007. gada Tour de France|2007]]
* [[2008. gada Tour de France|2008]]
* [[2009. gada Tour de France|2009]]
* [[2010. gada Tour de France|2010]]
* [[2011. gada Tour de France|2011]]
* [[2012. gada Tour de France|2012]]
* [[2013. gada Tour de France|2013]]
* [[2014. gada Tour de France|2014]]
* [[2015. gada Tour de France|2015]]
* [[2016. gada Tour de France|2016]]
* [[2017. gada Tour de France|2017]]
* [[2018. gada Tour de France|2018]]
* [[2019. gada Tour de France|2019]]
* [[2020. gada Tour de France|2020]]
* [[2021. gada Tour de France|2021]]
* [[2022. gada Tour de France|2022]]
* [[2023. gada Tour de France|2023]]
* [[2024. gada Tour de France|2024]]
* [[2025. gada Tour de France|2025]]
* [[2026. gada Tour de France|2026]]
* ''[[2027. gada Tour de France|2027]]''
| group2 = Gadi&lt;br&gt;sievietēm
| list2 = 
* [[2022. gada Tour de France Femmes|2022]]
* [[2023. gada Tour de France Femmes|2023]]
* [[2024. gada Tour de France Femmes|2024]]
* [[2025. gada Tour de France Femmes|2025]]
* [[2026. gada Tour de France Femmes|2026]]
* ''[[2027. gada Tour de France Femmes|2027]]''

| group3 = Ieskaites&lt;br&gt;(&quot;krekliņi&quot;)
| list3 = {{Navbox|subgroup
 | basestyle = background:#FFDB00
 
 | group1 = Esošās
 | list1 = {{navbox with columns|subgroup|fullwidth=yes|colstyle=background:#F7F7F7; text-align:center
 |col1 = [[Image:Jersey yellow.svg|link=Kopvērtējums Tour de France|25px|alt=Dzeltens krekliņš]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''maillot&amp;nbsp;jaune'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 |col2 = [[Image:Jersey green.svg|25px|link=Punktu ieskaite Tour de France|alt=Zaļš krekliņš]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Punktu ieskaite Tour de France|Punkti]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''maillot&amp;nbsp;vert'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 |col3 = [[Image:Jersey polkadot.svg|25px|link=Kalnu karaļa ieskaite Tour de France|alt=Punktots krekliņš]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Kalnu karaļa ieskaite Tour de France|Kalnu karalis]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''maillot&amp;nbsp;à&amp;nbsp;pois'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 |col4 = [[Image:Jersey white.svg|25px|link=Jauno braucēju ieskaite Tour de France|alt=Balts krekliņš]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|Jaunie&amp;nbsp;braucēji]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''maillot&amp;nbsp;blanc'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 |col5 = [[Image:Jersey yellow number.svg|25px|link=Komandu ieskaite Tour de France|alt=Krekliņš ar dzeltenu numururu]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Komandu ieskaite Tour de France|Komandas]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''classement d'équipes'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 |col6 = [[Image:Jersey beige number.svg|25px|link=Cīnītāja balva Tour de France|alt=Krekliņš ar sarkanu numuru]]&lt;div style=&quot;margin-top:2px; line-height:110%&quot;&gt;[[Cīnītāja balva Tour de France|Cīnītājs]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(''prix de combativité'')&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
 }}
 | group2 = Bijušās
 | list2 = &lt;div style=&quot;text-align:center&quot;&gt;
: [[Image:Jersey combined.svg|link=Kombinētā ieskaite Tour de France|25px|alt=Daudzkrāsu krekliņš]]&amp;nbsp;[[Kombinētā ieskaite Tour de France|Kombinētā]]&amp;nbsp;&lt;small&gt;(''maillot du combiné'')&lt;/small&gt;
: [[Image:Jersey red.svg|25px|link=Starpfinišu ieskaite Tour de France|alt=Sarkans krekliņš]]&amp;nbsp;[[Starpfinišu ieskaite Tour de France|Starpfiniši]]&amp;nbsp;&lt;small&gt;(''maillot rouge'')&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;
 }}

| group4 = Direktori
| list4 = {{Navbox|subgroup
 | basestyle = background:#FFDB00
 | group1 = Vīriešiem
 | list1 = 
* 1903–1935: [[Anrī Degranžs]]
* 1936–1961: [[Žaks Godē]]
* 1962–1986: [[Žaks Godē]] un [[Felikss Levitāns]]
* 1987: Žans Fransuā Nakē-Radigē
* 1988: Ksavjē Luī
* 1989–2006: [[Žans Marija Leblāns]]
* 2007–pašlaik: [[Kristians Prudomē]]
 | group2 = Sievietēm
 | list2 = 
* 2022–pašlaik: [[Mariona Rusa]]
}}

| group5 = Finiša vietas
| list5 =
* 1903–1967: [[Parc des Princes]]
* 1968–1974: [[Vélodrome de Vincennes]]
* 1975-2023: [[Elizejas lauki]]
** [[Tour de France posms Elizejas laukos|pēdējais posms]]
* 2024: [[Promenade des Anglais]]

| group6 = Saraksti
| list6 =
* [[Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji|Kopvērtējuma uzvarētāji]]
* [[Tour de France papildu ieskaišu uzvarētāji|Papildu ieskaišu uzvarētāji]]
* [[Tour de France starta vietu uzskaitījums|Grands Départs]]
* [[Tour de France rekordi un statistika|Rekordi un statistika]]
* [[Tour de France izmantoto kalnu un kalnu pāreju uzskaitījums|Kalni un kalnu pārejas]]
* [[Tour de France augstākie sasniegtie punkti|Augstākie sasniegtie punkti]]

| group7 = Papildu tēmas
| list7 =
* [[Tour de France Otrā Pasaules kara laikā|Otrā Pasaules kara laikā]]
* [[Dzeltenā krekliņa statistika]]
* ''[[Lanterne rouge]]''
* [[Dopinga lietošana Tour de France|Dopings]]
* ''[[Hors catégorie]]''
* [[Žaka Godē suvenīrs]]
* [[Anrī Degranža suvenīrs]]

| group8 = Saistītie raksti
| list8 =
* [[Emiljēns Amorī]]
* [[Amaury Sport Organisation]]
* [[Pjērs Dimā]]
* [[Džeo Lefevrs]]
* [[Didi Senfts]]
* [[La Course by Le Tour de France]]
* [[L'Étape du Tour]]
* [[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]
* [[Grande Boucle Féminine Internationale]]
* [[Tour de France Femmes]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Tour de France|*]]
[[Kategorija:Riteņbraukšanas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nuiddrcq6a4brn93h6531zgvzhkl41w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauris Reiniks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16473</id>
    <revision>
      <id>4510298</id>
      <parentid>4415907</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:15:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35103" sha1="27q1o4czmrfdid1ztnlyxjpwnpghacs" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Lauris Reiniks
| Attēls = File:Lauris Reiniks - musician, TV host, actor.jpg
| Att_izm = 290px
| Apraksts = Lauris Reiniks 2023. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|11}}
| Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[Popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, aktieris, TV raidījumu vadītājs
| Instrumenti = balss, klavieres
| Gadi = 1998—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = * [[Platforma Records]] (2002—2005)
* [[Mikrofona Ieraksti|MicRec PM]] (2005—2008)
* [[Mikrofona Ieraksti|MicRec]] (2008—''pašlaik'')
| Darbojies_arī = * [[F.L.Y.]]
* [[Auri (grupa)|Auri]]
| Mlapa = {{URL|http://www.laurisreiniks.com}}
| Dzimums = V
}}
'''Lauris Reiniks''' (dzimis {{dat|1979|7|11}} [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātājs]], [[komponists]], [[TV šovs|TV šovu]] vadītājs un [[aktieris]]. Reiniks ir absolvējis Jelgavas Mūzikas koledžu, studējis komunikācijas zinātnes [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kā arī apguvis aktiermeistarību [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV. Uz 2025. gadu izdevis deviņus soloalbumus un atsevišķus singlus 11 valodās. Lauris Reiniks ir arī dziesmu komponists un viens no radītājiem bērnu projektam [[Ričijs Rū]].  Viņa studijas albumi &quot;[[Lidot savādāk]]&quot; un &quot;[[Es skrienu]]&quot; Latvijā ir saņēmuši Zelta disku, bet &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; kvalificējies Platīna diskam. Kā dziesmu autors un izpildītājs Lauris Reiniks ir saņēmis vairāk kā 20 nacionāla mēroga apbalvojumus un ieguvis starptautisku atpazīstamību visās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Lauris ir arī TV3 šova &quot;[[Dejo ar zvaigzni]]&quot; [[Dejo ar zvaigzni! 1|1. sezonas]] uzvarētājs.

== Biogrāfija ==
=== Bērnība ===
Lauris Reiniks dzimis {{dat|1979|7|11}} [[Dobele|Dobelē]],&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laurisreiniks.lv/site/home/bio/lv/|title= Biogrāfija|accessdate= {{dat|2011|2|15||bez}}|author= |date= |publisher= laurisreiniks.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20101212003949/http://www.laurisreiniks.lv/site/home/bio/lv/|archivedate= {{dat|2010|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet uzaudzis muzikālā ģimenē Tērvetē. Māte [[Dace Reinika]], tēvs — Artūrs Reiniks, abi ir mūzikas skolotāji. TV ekrānos Reiniks debitēja 5 gadu vecumā, LTV raidījumā &quot;Tiekas kaimiņi&quot;. Savu pirmo lielo skatuves pieredzi guvis sava tēva vadītajā pusaudžu [[poproks|poproka]] grupā &quot;Auri&quot;, piedaloties dažādos bērnu un pusaudžu mūzikas festivālos, konkursos un TV raidījumos. Grupas sastāvā viņš darbojās līdz 16 gadu vecumam, kad devās savā pirmajā braucienā uz ASV, lai mācītos vidusskolā Losandželosā, ASV. Reiniku ģimene savulaik bija arī viena no aktīvākajām dziedošajām ģimenēm 20. gadsimta 90. gadu sākumā populārajā dziedošo ģimeņu TV saietā &quot;Spiets&quot;. Paralēli dalībai šajā projektā Reiniki apceļoja Latviju ar koncertiem. 20. gadsimta beigās L. Reiniks izveidoja duetu kopā ar grupas &quot;Auri&quot; kolēģi Leldi Birkentāli, ar kuru 1999. gadā pārstāvēja Latviju starptautiskajā popmūzikas festivālā [[Koņina|Koņinā]], Polijā.

Šobrīd Laura tēvs Artūrs Reiniks ir šlāgergrupu &quot;Tērvete&quot; un &quot;Dobeles zemessargi&quot; dalībnieks un vadītājs, bet māte Dace Reinika ir bijusi [[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] domes priekšsēdētāja, pirms tam bija ilggadēja Annas Brigaderes pamatskolas direktore, strādāja [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijā]] un no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s tika ievēlēta [[10. Saeima|10. Saeimā]]. Laurim ir arī jaunāka māsa [[Rūta Reinika|Rūta]], kas arī ir mūziķe — vairākas reizes ir startējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]], piedalījusies brāļa dziesmas &quot;Es esmu Tev dzīslās&quot; ierakstā. Šobrīd strādā sabiedrisko attiecību aģentūrā un ik pa laikam joprojām piedalās kādā Laura Reinika mūzikas projektā.

L. Reiniks absolvējis [[Annas Brigaderes pamatskola|Annas Brigaderes pamatskolu]], [[Dobeles bērnu mūzikas skola|Dobeles bērnu mūzikas skolu]], [[Jelgavas mūzikas koledža|Jelgavas mūzikas koledžu]]. Studējis Losandželosas vidusskolā, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet aktiermeistarību filmām un TV apguvis privātskolās [[Losandželosa|Losandželosā]]: ''TVI Actors studio'' Losandželosas nodaļā, ''The Acting Corps'' un ''Aaron Speiser Acting Studio''.

=== Karjera ===
Kopš 1998. gada L. Reiniks bijis dažādu TV izklaides raidījumu vadītājs [[LTV]], [[TV3 Latvija]] un [[LNT]]. 1999. gadā vadot savu pirmo lielo TV projektu &quot;Nošu spēles&quot; Latvijas Televīzijā, Reinika studijas viesis bija maestro [[Raimonds Pauls]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.spotnet.lv/profile/?id=9362|title= Spotnet profils|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= spotnet.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110831063134/http://www.spotnet.lv/profile/?id=9362|archivedate= {{dat|2011|08|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas pamanīja Lauri un uzaicināja dziedāt dažādos savos muzikālajos projektos — &quot;Ziņģe&quot; Krāslavā, &quot;Ventspils Jūras svētki&quot;, &quot;Ziemassvētki Operā ar Maestro Raimondu Paulu&quot; un ierakstīt atsevišķas dziesmas. Dziesmas no šiem projektiem tika iekļautas Latvijas Radio izdotajos albumos. 2001. gadā Reiniku uzrunāja producentu un menedžmenta apvienība &quot;Aktiv Music&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=60133|title= F.L.Y.|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= micrec.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080915164545/http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=60133|archivedate= {{dat|2008|09|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; (Modris Skaistkalns un Agris Semēvics), piedāvājot sadarbības līgumu uz albuma ierakstu. 2001. gadā Lauris Reiniks un &quot;Aktiv Music&quot; parakstīja sadarbības līgumu ar ierakstu kompāniju &quot;Platforma Records&quot; par Reinika debijas albuma &quot;Planet 42&quot; izdošanu. 2001. gadā radiostacijās nonāca Reinika pirmais radiosingls ''Something'', bet, Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē izpildot savu dziesmu &quot;I Wish I Knew&quot; duetā ar Lindu Leen, Reiniks un Leen ieguva 2. vietu, par diviem punktiem atpaliekot no tā gada uzvarētāja [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]].

2002. gada sākumā Lauris Reiniks ar dziesmu &quot;My memory tape&quot; piedalījās Latvijas Eirovīzijas atlasē un ieguvs 5. vietu, bet gada vidū klajā iznāca mūziķa debijas studijas albums &quot;Planet 42&quot; ar paša rakstītajām dziesmām angļu valodā. Tā paša gada augustā L. Reiniks piedalījās starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā ''Voice Of Asia'', [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Tur Reiniks saņēma pilsētas mēra specbalvu, nacionālā radio balvu, Radio 31 balvu, telekomunikāciju kompānijas balvu, kā arī skatītāju simpātiju balvu. Savukārt Laura Reinika producents Modris Skaistkalns saņēma balvu kā labākais skaņu režisors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/lauris-reiniks-pluc-laurus-kazahstanas-konkursa-voice-of-asia.d?id=3700375|title= Lauris Reiniks plūc laurus Kazahstānas konkursā ‘Voice Of Asia’|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Gada otrajā pusē Reiniks nolēma ierakstīt vienu no savām labākajām &quot;Planet 42&quot; angļu dziesmām latviski. Dziesma &quot;My problem&quot; vēlāk tika ierakstīta latviski ar &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; nosaukumu. &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; uzvarēja visās lielākajās mūzikas aptaujās un gada balvās, tai skaitā 2002. gada Latvijas Radio 2 aptaujā &quot;[[Muzikālā banka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laurisreiniks.lv/site/news/single/lv/61969bff5b67db06b121611ed843c35f/7|title= Lauris Reiniks gūst panākumus “Muzikālajā Bankā 2004”|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= laurisreiniks.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2003|2|1||bez}} Ventspilī īpaši šim pasākumam apvienojās Lauris Reiniks, Yana Kay un Mārtiņš Freimanis un tika izveidota grupa ''[[F.L.Y.]]'', kas uzvarēja [[2003. gada Eirodziesma|2003. gada Eirodziesmā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mikseris.lv/?doc=179|title= &quot;Eirodziesma 2003&quot; zālē, banketā un slidotavā|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= mikseris.lv}}&lt;/ref&gt; [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Konkursa finālā]], kas maijā norisinājās Rīgā, dziesma ieņēma 24. vietu 26 dziesmu konkurencē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eirovizija.lv/lat/arhivs/279/|title= Rīga 2003|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= eirovizija.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090211165626/http://eirovizija.lv/lat/arhivs/279|archivedate= {{dat|2009|02|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=217|title= Eurovision Song Contest 2003|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= eurovision.tv}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; {{dat||2|15}} Dailes teātrī notikušajā [[Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balva]]s pasniegšanas ceremonijā dziesma &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; uzvarēja nominācijā &quot;Radio hits&quot; un tika atzīta par 2002. gada dziesmu Latvijā. {{dat||4|23||bez}} dziesma &quot;Tell Me&quot; no albuma &quot;Planet 42&quot;, ko Lauris izpildīja kopā ar [[Marija Naumova|Mariju Naumovu]], ieguva autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] balvu kā visvairāk spēlētā dziesma radio un TV. Gada nogalē viņš iedziedāja kompānijas ''[[Coca Cola]]'' reklāmu &quot;Mazajiem, lielajiem&quot;.

2003. gadā iznāca arī Reinika pirmais albums latviešu valodā ar nosaukumu &quot;Lidot savādāk&quot;, kurā atrodami tādi hiti kā &quot;Sirds sadeg neparasti&quot;, &quot;Tev šodien vienalga&quot; un &quot;Es neesmu neprātīgs&quot;.

2004. gada maijā un oktobrī Lauris spēlēja Rolfu mūziklā &quot;Mūzikas skaņas&quot;. 2005. gada sākumā &quot;[[Muzikālā banka|Muzikālās bankas]] 2004&quot; noslēguma pasākumā žurnāls &quot;[[Top Of The Pops]]&quot; apbalvoja viņu ar titulu &quot;Latvijas Nacionālā Megazvaigzne&quot;, kā arī viņš saņēma [[NRA]] simpātiju balvu. Septembrī Lauris Reiniks duetā ar igauņu dziedātāju [[Mārja-Līsa Ilusa|Mārju]] iedziedāja savu pirmo starptautisko singlu &quot;And You Came&quot;. Dziesma drīz vien kļuva par populāru hitu abu mākslinieku dzimtenēs un ierindojās starp gada populārākajām dziesmām un sasniedza citu valstu radiostacijas. Šī dziesma iekļuva arī Radio SWH Latvijas Mūzikas gada Top 15, aptaujas noslēgumā dziesma palika 13. vietā.

2005. gadā viņš pārstāvēja Latviju [[Eiropas Savienība]]s koncerttūrē pa [[Slovākija]]s lielākajām pilsētām. Tā paša gada decembrī Lauris spēlēja [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] un [[Kārlis Anitens|Kārļa Anitena]] veidotajā mūziklā &quot;Autoplanēta&quot;, tajā Lauris atveidoja sporta mašīnu ''Olimpus''.

{{dat|2007|4|8||bez}} L. Reiniks kopā ar [[Aleksandra Kurusova|Aleksandru Kurusovu]] uzvarēja [[TV3 Latvija|TV3]] šovā &quot;[[Dejo ar zvaigzni]]&quot;, bet maijā viņš sāka filmēties filmu studijas &quot;[[Kaupo]]&quot; mākslas filmā &quot;[[Dancis pa trim]]&quot;, atveidojot Edvardu — latviešu leģionāru [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Filmas iznākšana tika plānota 2009. gadā, bet uz lielajiem ekrāniem tā nonāca 2011. gadā. Novembrī L. Reiniks saņēma Latvijas autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] &quot;[[Autortiesību bezgalības balva|Bezgalības balvu]] 2007&quot; par dziesmu &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; kā visvairāk atskaņoto darbu radio un TV.

2008. gada pirmajā pusē Reiniks devās uz ASV, lai mācītos filmu un TV aktieru skolā Losandželosā, ASV.

[[Attēls:Lauris Reiniks in &quot;Clash of the Choirs (Latvia)&quot;.JPG|thumb|220px|Lauris Reiniks TV3 šovā &quot;[[Koru karu 1. sezona|Koru kari]]&quot; 2008. gada novembrī.]]
2008. gada oktobrī, atgriežoties no mācībām ASV, L. Reiniks ierakstīja duetu &quot;Es esmu Tev dzīslās&quot; ar savu māsu Rūtu, kas 7 nedēļas bija ''Latvian Airplay Top 50'' topa līdere. Tajā pašā laikā mūziķis vadīja TV3 šovu &quot;[[Koru karu 1. sezona|Koru kari]]&quot; 1. sezonu.

2009. gada janvārī viņš iesniedza dziesmu [[Eirodziesma 2009|2009. gada Latvijas nacionālajai atlasei Eirovīzijā]] &quot;I Wish I Could Pretend&quot;, kuru bija paredzēts izpildīt [[Kristīna Zaharova|Kristīnai Zaharovai]]. LTV finansiālo problēmu dēļ Latvija atsauca dalību Eirovīzijā. Vēlāk &quot;I Wish I Could Pretend&quot; tika izvirzīta Īrijas nacionālajai atlasei, kur tā starp 300 dziesmām iekļuva finālā, tajā startēja 6 dziesmu izpildītāji. Īrijas atlases finālā dziesma ieņēma 2. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/music/article.php?id=23297337|title= Kristīna Zaharova izcīna otro vietu Īrijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= {{dat|2009|2|21||bez}}|publisher= delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pavasarī L. Reiniks vadīja [[LNT]] šovu &quot;Latvijas Zelta talanti 2009&quot;. Gada otrajā pusē viņš piedalījās teātra izrādē &quot;Kailie brieži&quot; (''Ladies Night''), kuras pirmizrāde notika [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], taču vēlāk izrādes tika pārceltas uz [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālo teātri]]. 2009. gada pirmajā pusē Lauris Reiniks tika atzīts par otru veiksmīgāko popularitāti nezaudējušo mūziķi, pirmajā vietā ierindojās grupa [[Prāta Vētra]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.7guru.lv/7gurupeta/article.php?id=52274|title= Kā strādā Latvijas labākie mūziķi?|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= 7guru.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada aprīlī L. Reiniks saņēma gadskārtējo Nacionālo TV skatītāju un žūrijas balvu &quot;Zelta Vilnis 2009&quot; kā Latvijas gada TV personība — &quot;Gada TV seja&quot; par kanālā LNT vadīto raidījumu &quot;Latvijas dziedošās ģimenes&quot;.

{{dat|2010|5|27||bez}} tika izdots singls un videoklips &quot;[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.medianams.asp.lv/izklaide/muzika/23683-lauris-reiniks-prezentes-jaunu-singlu.htm|title= Lauris Reiniks prezentēs jaunu singlu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= medianams.asp.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dziesma ierakstīta kopumā 9 valodās (latviski, igauniski, lietuviski, franciski, angliski, turciski, itāliski, krieviski un vāciski), un visas versijas izpilda pats Lauris. Dziesmas versija igauņu valodā &quot;Ma Jooksen&quot; veiksmīgi startēja Igaunijas radiostacijās un iekļuva Igaunijas radio gada topa pirmajā desmitniekā. 2010. gada septembrī Lauris Reiniks izdeva savu sesto studijas albumu ''[[Es skrienu]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347897-izdots_jauns_laura_reinika_studijas_albums|title= Izdots jauns Laura Reinika studijas albums|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2010|10|03||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101003133331/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347897-izdots_jauns_laura_reinika_studijas_albums}}&lt;/ref&gt; Vienu mēnesi pēc iznākšanas &quot;Es skrienu&quot; versijas lietuviešu valodā &quot;Aš Bėgu&quot; videoklips interneta vietnē [[YouTube]] tika skatīts vairāk nekā 1 000 000 reižu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/reinika-dziesmas-videoversija-lietuviesu-valoda-skatita-miljons-reizu.d?id=35303614|title= Reinika dziesmas videoversija lietuviešu valodā skatīta miljons reižu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2010|11|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101124055515/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/reinika-dziesmas-videoversija-lietuviesu-valoda-skatita-miljons-reizu.d?id=35303614}}&lt;/ref&gt; tādējādi tika uzstādīts jauns Baltijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/354842-laura_reinika_video_uzstada_baltijas_rekordu|title= Laura Reinika video uzstāda Baltijas rekordu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120727004759/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/354842-laura_reinika_video_uzstada_baltijas_rekordu}}&lt;/ref&gt; Gada otrajā pusē notika albuma oficiālā koncerttūre, tās laikā L. Reiniks uzstājās 12 pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/222980?ref=theme|title= Lauris Reiniks noslēdzis veiksmīgu Latvijas koncertturneju|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110802180532/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/222980?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|08|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2010. gada decembrī L. Reinika sacerētā dziesma &quot;Banjo Laura&quot; kvalificējās [[Eirodziesma 2011|2011. gada Latvijas nacionālajai atlasei Eirovīzijai]], dziesma startēja otrajā pusfinālā {{dat|2011|2|12||bez}}. Februāra sākumā tika laists klajā dziesmas &quot;[[Banjo Laura]]&quot; videoklips.&lt;ref name=&quot;Banjo Laura video&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/izklaide/muzika/40941-lauris-reiniks-piedava-eirodziesmas-banjo-laura-video-klipu.htm|title= Lauris Reiniks piedāvā Eirodziesmas &quot;Banjo Laura&quot; video klipu|accessdate= {{dat|2011|2|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|7||bez}}|publisher= NRA.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 26. februārī notikušajā finālā L. Reiniks ar dziesmu ieņēma 2. vietu Eirodziesmas superfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq|title= Uz Eirovīziju Diseldorfā brauks &quot;Musiqq&quot;|accessdate= {{dat|2011|2|27||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|26||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|02|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110228162918/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq}}&lt;/ref&gt; Savukārt TV3 Lietuvas šovā un mūzikas aptaujā &quot;Vaiku balsas&quot; dziesma &quot;Aš bėgu&quot; pēc skatītāju balsojuma oficiāli tika apbalvota kā 2010. gada dziesma Lietuvā.

2011. gada septembrī Reiniks kopā ar A. Kurusovu uzsāka dalību Lietuvas deju šovā ''Šok su manimi'' ({{val|lv|{{noitalic|&quot;Dejo ar mani&quot;}}}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-un-kurusova-dejo-leisu-sova.m?id=40468345|title= Reiniks un Kurusova dejo leišu šovā|accessdate= {{dat|2011|9|11||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|6||bez}}|publisher= mango.delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pāris izstājās no tā trešajā šova nedēļā, atdodot savu vietu izbalsotajam lietuviešu pārim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-izstajies-no-leisu-deju-sova.m?id=40564633|title= Reiniks izstājies no leišu deju šova|accessdate= {{dat|2011|9|11||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|11||bez}}|publisher= mango.delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|12|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20111207011931/http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-izstajies-no-leisu-deju-sova.m?id=40564633}}&lt;/ref&gt; 2011. gada septembrī L. Reinika sestais studijas albums ''Es skrienu'' tika sertificēts ar zelta disku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/music/laura-reinika-es-skrienu-sanem-zelta-disku.d?id=40735491|title= Laura Reinika 'Es skrienu' saņem zelta disku|accessdate= {{dat|2011|9|20||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|20||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2011. gada Muzikālajā bankā L. Reiniks startēja ar divām dziesmām — kopā ar māsu Rūtu un tēvu Artūru tika izpildīta dziesma &quot;Debesis tomēr ir&quot;, kas ieguva 9. vietu, savukārt dziesma &quot;Labāk vēl neaizmiedz&quot; ieguva 4. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/muzika/noskaidrota-2011-gada-vertigaka-dziesma.m?id=42072120|title=Noskaidrota 2011. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120123183714/http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/muzika/noskaidrota-2011-gada-vertigaka-dziesma.m?id=42072120}}&lt;/ref&gt; Ierakstu kompānija &quot;EMI Germany&quot; iekļāva vairākās savās mūzikas izlasēs dziesmas &quot;Es skrienu&quot; vācu versiju &quot;Ich Renne&quot;. Dziesma tika atskaņota arī radiostacijās Vācijā. Lietuvā un Igaunijā tiek izdoti albumi &quot;Aš bėgu&quot; un &quot;Ma jooksen&quot; — albuma &quot;Es skrienu&quot; versijas, kurās ir atrodamas Laura dziesmas angļu valodā, kā arī &quot;Es skrienu&quot; un &quot;Pasakā&quot; igauņu un lietuviešu versija.

2012. gada sākumā sāka vadīt LNT šovu &quot;Pelnrušķīte&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/pelnruskite/reiniks-atteicies-but-pelnruskites-princis.d?id=42102552|title=Reiniks atteicies būt 'Pelnrušķītes' princis|date={{dat|2012|2|3||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|3||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120205213407/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/pelnruskite/reiniks-atteicies-but-pelnruskites-princis.d?id=42102552}}&lt;/ref&gt;

2012. gada nogalē klajā nāca Ziemassvētku albums un šovs ar nosaukumu &quot;Lauris Reiniks Ziemassvētkos&quot;, kura radīšanā piedalījās latviešu izcelsmes komponiste Holivudā [[Lolita Ritmane]], veidojot aranžējumus orķestrim. Albuma lielkoncerts/šovs notika [[Arēna &quot;Rīga&quot;|arēnā &quot;Rīga&quot;]], to apmeklēja vairāk nekā 7000 skatītāju.

2013.-2016. gadā Lauris Reiniks aktīvi koncertēja Baltijas valstīs un izdeva dziesmas lietuviešu un igauņu valodās, kas Latvijas klausītājiem jau ir pazīstamas. Tās ātri guva popularitāti arī Lietuvā un Igaunijā un video klipi sasniedza miljoniem skatījumu interneta vietnē ''YouTube''.

2016. gadā Reiniks pievienojās [[TV3 Latvija]] seriāla &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot; aktieru sastāvam, atveidojot kriminālās darbībās iesaistīto Igoru. Tāpat šajā gadā Lauris Reiniks saņēma portāla ''skaties.lv'' skatītāju balvu &quot;Ekrāna mīlulis&quot; par ieguldījumu šovbiznesa attīstībā. Balva sekoja pēc TV3 šova &quot;Izklausies redzēts&quot; 3.sezonas vadīšanas.

2017. gadā Lauris Reiniks devās izpārdotā koncerttūrē &quot;Es domāšu par tevi&quot; pa 12 Latvijas pilsētām. Tūre bija ciešā saistībā ar diviem nozīmīgiem notikumiem Reinika karjerā. Tika izdota Laura Reinika 50 dziesmu nošu grāmata un &quot;Labāko dziesmu izlase&quot; — albums ar 22 visu laiku populārajām Reinika dziesmām.

2018. gadā Reinika atveidotais tēls Igors atgriezās seriāla &quot;Viņas melo labāk&quot; 6.sezonā kā autozaglis un emocionāls noziedznieks.

Tāpat 2018. gads atnesa Reinikam viņa pirmo lielo lomu kino. 30. novembrī uz kino ekrāniem Latvijā nonāca starptautiski atzītā kinorežisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] romantiskā komēdija &quot;Jaungada Taksometrs&quot;, kurā Lauris Reiniks spēlēja filmas galveno varoni- taksistu Andreju. Filmas tituldziesmas &quot;Viss labi būs&quot; komponists un izpildītājs ir pats Reiniks, bet teksta autors [[Guntars Račs]].

Lietuvas un Igaunijas klausītājiem šī dziesma tiks izdota ar nosaukumiem &quot;Viskas bus gerai&quot; un &quot;Koos on hea&quot;.

2019. gadā Lauris Reiniks tika izvēlēts un ieskaņoja Simbu jaunajā un latviski dublētajā 2019. gada Disneja studijas filmā [[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]] — ''The Lion King'' ''(2019 film)''. Šī gada nogalē uz kinoteātru ekrāniem nonāca arī filma &quot;Jaungada taksometrs 2&quot;, kas ir turpinājums filmai &quot;Jaungada taksometrs&quot; ar Lauri Reiniku galvenajā taksista Andreja lomā.

2021. gadā pie Latvijas bērniem nonāca Reiniku ģimenes radīts projekts bērniem par lācēnu [[Ričijs Rū|Ričiju Rū]] un viņa draugiem. Mūzikas autors ir Lauris Reiniks, bet dzejoļus radījusi Reiniku vecmāmiņa Veronika Reinika. Ilustrāciju autore - Guna Miķelsone. Idejas autore - Rūta Reinika- Preisa. Grāmata un dziesmu albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; strauji iekaroja bērnu un vecāku atzinību un kļuva par bestselleru Latvijas grāmatnīcās.

2022. gadā [[Ričijs Rū]] devās savā pirmajā un izpārdotajā koncerttūrē pa Latviju. Rīgas centrālā bibliotēka pasludināka grāmatu &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; par 2021. gada grāmatu bērniem, bet dziesmu albums saņēma prestižo &quot;Zeltu disku&quot; par vairāk kā 5000 pārdotām albuma kopijām. Gada nogalē šis projekts tika izdots lietuviešu valodā ar nosaukumu &quot;Ričis Ra su muzika gera&quot;.

2022. gada otrajā pusē Reiniks uz vairākiem mēnešiem atstāja visus projektus, atpūtās un mācījās spāņu valodu [[Kolumbija|Kolumbijā]] veselības un emocionālās pārslodzes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7776483/gribejas-vienkarsi-piedzerties-lai-no-visas-sis-informacijas-tiktu-vala-reiniks-beidzot-izstasta-kapec-visu-pameta|title=&quot;Gribējās vienkārši piedzerties, lai no visas šīs informācijas tiktu vaļā.&quot; Reiniks beidzot izstāsta, kāpēc visu pameta|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2023-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atpūta deva cerēto rezultātu un Reiniks atgriezās pie dziesmu radīšanas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7775577/video-reiniks-un-kurusova-atkal-kopa|title=VIDEO &amp;#10217; Reiniks un Kurusova atkal kopā|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2023-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; un citiem darbiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7623099/esmu-sakartojis-savu-veselibu-reiniks-atgriezies-dzimtene|title=&quot;Esmu sakārtojis savu veselību!&quot; Reiniks atgriezies dzimtenē|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2022-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada sākumā Reiniku ģimenes projekts Ričijs Rū saņēma Platīna disku par vairāk kā 10 000 pārdotām albuma un grāmatas kopijām. Šī paša gada augustā pie lasītājiem un klausītājiem nonāca jauna grāmata un dziesmu albums &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot;, kas bija turpinājums pirmajai daļai.

2023. gada 3. decembrī Lauris Reiniks saņēma ceturto Latvijas autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] &quot;Bezgalības balvu&quot; par albumu &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot;. Balva ik gadu tiek piešķirta Latvijā un pasaulē visvairāk atskaņotajiem un publicētajiem autoriem. Kopā ar Lauri šo balvu pirmo reizi saņēma arī projekta &quot;Ričijs Rū&quot; radītāja, tekstu autore un Laura māsa Rūta Reinika-Preisa.

== Diskogrāfija ==
{{Pamatraksts|Laura Reinika diskogrāfija}}
;Studijas albumi
* ''[[Planet 4 2]]'' (2002)
* ''[[Lidot savādāk]]'' (2003)
* ''[[Tik balti]]'' (2003)
* ''[[Debesskrāpju spīts]]'' (2005)
* ''[[Nakts veikalā]]'' (2007)
* ''[[Es skrienu]]'' (2010)
* ''[[Aš bėgu (albums)|Aš bėgu]]'' (2011)
* ''[[Ma jooksen (albums)|Ma jooksen]]'' (2011)
* ''[[Lauris Reiniks Ziemassvētkos]]'' (2012)
* ''[[Lauris Reiniks: Labāko dziesmu izlase]] (2017)
* ''[[Ričijs Rū rīko koncertu]] (2021)''
* ''Ričis Ra su muzika gera (2022'')
* ''[[Ričijs Rū rīko koncertu 2]] (2023)'' 
* ''[[Ričijs Rū pilsētā]] (2025)''

== Eirovīzijas dziesmu konkurss ==

=== Nacionālās atlases ===
{{Pamatraksts|Eirodziesma}}

* ''[[Eirodziesma 2001]]'' — L. Reiniks piedalījās kopā ar [[Linda Leen|Lindu Leen]] ar pašsacerētu dziesmu &quot;I Wish I Knew&quot; un ieguva 2. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2002]]'' — L. Reiniks piedalījās ar pašsacerētu dziesmu &quot;My Memory Tape&quot; un ieguva 5. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2003]]'' — L. Reiniks piedalījās apvienības [[F.L.Y.]] sastāvā ar dziesmu &quot;Hello From Marss&quot; un ieguva 1. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2004]]'' — grupa [[4. elements]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu &quot;Ready&quot;. Dziesma ieņēma 7. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2005]]'' — grupa 4. elements atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu &quot;What About Your Heart&quot;, dziesma nekvalificējās finālam.
* ''[[Eirodziesma 2006]]'' — grupa [[VIA Meitenes]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu &quot;Get Out Of My Way&quot;, dziesma nekvalificējās finālam.
* ''[[Eirodziesma 2007]]'' — [[Liene Šomase|Lenii]] (Liene Šomase) atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu &quot;Take Off Your Mask&quot;. Dziesma ieņēma 4. vietu.
* 2009. gada Eirovīzijas Īrijas atlase — [[Kristīna Zaharova]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu &quot;I Wish I Could Pretend&quot;. Dziesma ieņēma 2. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2010]]'' — L. Reiniks piedalījās ar dziesmu &quot;Your Morning Lullaby&quot; un ieguva 4. vietu.
* ''[[Eirodziesma 2011]]'' — L. Reiniks piedalījās ar dziesmu &quot;[[Banjo Laura]]&quot; un ieguva 2. vietu.

=== Eirovīzijas dziesmu konkurss ===
{{Pamatraksts|Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
* [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] — Pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] apvienības F.L.Y. sastāvā ar dziesmu &quot;Hello From Marss&quot;, dziesma ieņēma 24. vietu.

=== Balsojuma paziņotājs ===
L. Reiniks divas reizes bijis Latvijas balsojuma paziņotājs Eirovīzijas finālā: [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gadā Stokholmā]] un [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā Turcijā]].

== TV šovi un raidījumi ==
=== Vadītie raidījumi ===
* 1998—2003: raidījums &quot;Nošu spēles&quot; [[LTV]]
* 1998—2001: starptautiskais festivāls &quot;Saules zaķis&quot; LTV
* 2000: [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] informatīvo dienasgrāmatu vadītājs un Latvijas balsojuma paziņotājs [[Stokholma|Stokholmā]] [[LTV|LTV 7]]
* 2000: [[VIII skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki|VIII skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku]] informatīvie raidījumi
* 2000: &quot;Rīgai 800&quot; informatīvie raidījumi
* 2001—2005: [[Latvenergo]] konkurss skolām &quot;Kam gaišāka galva?&quot; LTV
* 2002—2003: mūzikas programma &quot;Troksnis&quot; LTV
* 2003: &quot;Sems&quot; LTV 7
* 2004: &quot;Bērnu Eirodziesma 2004&quot; [[LTV|LTV 1]] pārī ar Rūtu Reiniku)
* 2005: [[IX skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki|IX skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku]] informatīvie raidījumi LTV 1, pārī ar Ingu Spriņģi
* 2005: &quot;SeMS summina&quot; LTV 7
* 2007: &quot;Dziedi ar zvaigzni&quot; [[TV3 Latvija|TV3]], pārī ar Ivetu Feldmani)
* 2008: [[Koru kari (pirmā sezona)|Koru kari]] 1.sezona TV3
* 2009: 2008. gada [[Muzikālā banka]] [[LTV|LTV 1]], kopā ar Kasparu Mauriņu, Baibu Palkavnieci, Elvi Jansonu)
* 2009: &quot;Latvijas zelta talanti 2009&quot; [[LNT]]
* 2009: &quot;Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki&quot; LNT
* 2012: &quot;Pelnrušķīte&quot; LNT
* 2013: &quot;Koru kari&quot; 3.sezona TV3 pārī ar Annu Rozīti
* 2014: &quot;Izklausies redzēts&quot; 1.sezona TV3
* 2015: &quot;Izklausies redzēts&quot; 2.sezona TV3
* 2016: &quot;Izklausies redzēts&quot; 3.sezona TV3
* 2020: &quot;Pasaki to skaļi&quot; 1.sezona [[360TV]] pārī ar Egiju Gailumu
* 2021: &quot;Pasaki to skaļi&quot; 2.sezona 360TV pārī ar Elīnu Fīrmani
* 2022: &quot;Pasaki to skaļi&quot; 3.sezona 360TV pārī ar Elīnu Fūrmani
* 2022: &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot; LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu
* 2023: &quot;Supernova&quot; LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu
* 2023: &quot;Paaudžu duelis&quot; 1.sezona 360TV
* 2024: &quot;Supernova&quot; LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu
* 2025: &quot;Supernova&quot; LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu
* 2025: &quot;Sapnis citā Amerikā&quot; 360TV &amp; [[Tet TV+]]
* 2026: &quot;[[Supernova (konkurss)|Supernova]]&quot; LTV kopā ar Ketiju Šēnbergu un Māru Sleju
== Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva ==
=== Saņemtās balvas ===
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002]]: &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|radio hits]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: ''[[Es skrienu]]'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|pop albums]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: &quot;[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radiohits|radiohits]])
# 2024: &quot;Ričijs Rū rīko koncertu 2&quot; (Mūzikas albums bērniem)

=== Nominācijas ===
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2001|2001]]: ''Ziemassvētku pasaule'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas albums bērniem|mūzikas albums bērniem]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002]]: &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā pop dziesma|pop dziesma]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2003|2003]]: ''[[Lidot savādāk]]'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|pop albums]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|2007]]: ''[[Nakts veikalā]]'' (pop albums)
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: &quot;[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|mūzikas video klips]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: &quot;[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|radio hits]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: &quot;Pasakā&quot; (kopā ar [[Aisha|Aishu]]) (radio hits)
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: &quot;[[Banjo Laura]]&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada video klips|video klips]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: &quot;[[Banjo Laura]]&quot; ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā dziesma|labākā dziesma]])
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: &quot;Labāk vēl neaizmiedz&quot; (radio hits)
# [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012]]: ''[[Lauris Reiniks Ziemassvētkos]]'' (pop albums)
# 2021. &quot;Ričijs Rū rīko koncertu&quot; (albums bērniem)

== Muzikālā banka ==
[[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]] L. Reiniks piedalās kopš 2002. gada. 2008. gada Muzikālajā bankā, kas notika 2009. gada janvārī, viņš bija arī viens no vadītājiem.

=== Vietas ===
* 2002. gads — &quot;Sirds sadeg neparasti&quot; ('''1. vieta''')
* 2003. gads — &quot;Es neesmu neprātīgs&quot; (6. vieta)
* 2004. gads — &quot;Es tev apmulsis&quot; (5. vieta)
* 2005. gads — &quot;Stundu, kad tevis nav&quot; (5. vieta)
* 2006. gads — ''nenotiek''
* 2007. gads — &quot;Kā izkusis krīts&quot; (6. vieta)
* 2008. gads — &quot;Es esmu tev dzīslās&quot; (5. vieta)
* 2009. gads — &quot;Pasakā&quot; (kopā ar [[Aisha|Aishu]]) (6. vieta)
* [[SEB Muzikālā banka 2010|2010]]. gads — &quot;[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]&quot; (8. vieta)
* 2011. gads:
** &quot;Labāk vēl neaizmiedz&quot; (4. vieta)
** &quot;Debesis tomēr ir&quot; (kopā ar Reiniku ģimeni) (9. vieta)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Lauris Reiniks}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{twitter|laurisreiniks}}{{facebook|laurisreiniks}}
*
* [https://www.youtube.com/user/skinier4u YouTube]
* [https://www.instagram.com/laurisreiniks Instagram]
* [https://www.tiktok.com/@lauris.reiniks Tik Tok]

{{Lauris Reiniks}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reiniks, Lauris}}
[[Kategorija:Lauris Reiniks| ]]
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]</text>
      <sha1>27q1o4czmrfdid1ztnlyxjpwnpghacs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17813</id>
    <revision>
      <id>4510013</id>
      <parentid>4503344</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zafer</username>
        <id>43936</id>
      </contributor>
      <comment>Photo add</comment>
      <origin>4510013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6569" sha1="83fj9humwrw9b25xgv5rkttqk8j0xtc" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|futbola klubu|Fenerbahçe|Fenerbahçe}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #004684
| bg_color = #FFEF03
| nos = ''Fenerbahçe''
| logo = Fenerbahçe logo.svg
| pilns = ''Fenerbahçe Spor Kulübü''
| iesauka = ''Sarı Kanaryalar'' (dzeltenie kanārijputniņi)&lt;br /&gt;Sarı-Lacivertliler (dzelteni-tumšzilie)&lt;br /&gt;''Fener''
| pilsēta = {{Vieta|Turcija|Stambula}}
| dib = 1907
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 3
| stad = [[Šikri Saradžoglu stadions]]
| ietilp = 47 430
| prez = {{flaga|Turcija}} Azizs Jildirims
| tren = {{flaga|TUR}} [[Ismails Kartals]]
| līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 2. vieta
| pattern_la1 = _fenerbahce2526h
| pattern_b1 = _fenerbahce2526h
| pattern_ra1 = _fenerbahce2526h
| pattern_sh1 = _fenerbahce2526h
| pattern_so1 = _fsk-4
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _fenerbahce2526a
| pattern_b2 = _fenerbahce2526a
| pattern_ra2 = _fenerbahce2526a
| pattern_sh2 = _fenerbahce2526a
| pattern_so2 = _adidasnavy
| leftarm2 = FFFF00
| body2 = FFFF00
| rightarm2 = FFFF00
| shorts2 = FFFF00
| socks2 = FFFF00
| pattern_la3 = _fenerbahce2526t
| pattern_b3 = _fenerbahce2526t
| pattern_ra3 = _fenerbahce2526t
| pattern_sh3 = _fenerbahce2526t
| pattern_so3 = _fenerbahce2526tl
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 000040
| socks3 = 000040
}}
[[File:Fenerbahçe SK 20260805 (20) (cropped).JPG|thumb|260px|Fenerbahçe 2026]]
'''Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;''' ({{val|tr|Fenerbahçe Spor Kulübü}} — Fenerbahčes sporta klubs) ir viens no spēcīgākajiem [[Turcija]]s [[sports|sporta]] klubiem, kura bāzes vieta ir [[Kadikējas rajons]] [[Stambula|Stambulā]]. Klubs dibināts [[1907. gads|1907]]. gadā un visvairāk pazīstams ar [[futbols|futbola]] komandu, kas spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. ''Fenerbahçe'' futbolisti ir 19 reizes kļuvuši par valsts čempioniem, kā arī septiņas reizes izcīnījuši [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Mājas spēles aizvada [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]], kura ietilpība ir 47&amp;nbsp;834 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tff.org/Default.aspx?pageID=394&amp;stadID=86 |title=Stat Arama Detay |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=Turcijas Futbola federācija }}&lt;/ref&gt;

Klubā ietilpst arī vīriešu un sieviešu [[basketbols|basketbola]], [[volejbols|volejbola]] un citu sporta veidu sekcijas.

== Sasniegumi ==
=== Vietējie turnīri ===
* '''[[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkchamp.html |title=Turkey - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (19): 1959, 1960–61, 1963–64, 1964–65, 1967–68, 1969–70, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1982–83, 1984–85, 1988–89, 1995–96, 2000–01, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2010–11, 2013–14 
** Vicečempioni (27): 1959–60, 1961–62, 1966–67, 1970–71, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1979–80, 1983–84, 1989–90, 1991–92, 1993–94, 1997–98, 2001–02, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25, 2025–26
* '''[[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1967–68, 1973–74, 1978–79, 1982–83, 2011–12, 2012–13, 2022–23
** Finālisti (11): 1962–63, 1964–65, 1988–89, 1995–96, 2000–01, 2004–05, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2015–16, 2017–18
* '''Turcijas superkauss / Prezidenta kausa izcīņa'''&lt;ref name=&quot;superkauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turksupcuphist.html |title=Turkey - List of Super Cup (President's Cup) Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (10): 1968, 1973, 1975, 1984, 1985, 1990, 2007, 2009, 2014, 2025
** Finālisti (10): 1970, 1974, 1978, 1979, 1983, 1989, 1996, 2012; 2013, 2023

=== Starptautiskie turnīri ===
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Ceturtdaļfinālisti (1): 2007–08
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Pusfinālisti (1): 2012–13
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Ceturtdaļfinālisti (1): 1963–64
* '''Balkānu kauss''' 
** Uzvarētāji (1): 1966–67 
=== Bijušie turnīri ===
* '''Turcijas amatieru futbola čempionāts''' 
** Čempioni (3): 1933, 1935, 1944 
** Vicečempioni (2): 1940, 1947 
* '''Turcijas Nacionālā līga''' (1936—1950) 
** Čempioni (6): 1936–37, 1939–40, 1942–43, 1944–45, 1945–46, 1949–50 
** Vicečempioni (2): 1943–44, 1946–47
* '''Turcijas Ministru prezidenta kauss''' (1944—1998)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkvarcuphist.html |title=Turkey - List of Prime Minister's Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1944–45, 1945–46, 1949–50, 1972–73, 1979–80, 1988–89, 1992–93, 1997–98 
** Finālisti (7): 1943–44, 1970–71, 1975–76, 1976–77, 1991–92, 1993–94, 1994–95 
* ''' TSYD kauss'''
** Kausa ieguvēji (12): 1969–70, 1973–74, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1985–86, 1986–87, 1994–95, 1995–96 
* ''' Ataturka kauss''' 
** Kausa ieguvēji (2): 1963–64, 1998 
* ''' Stambulas futbola līga''' (1904—1959)
** Čempioni (15): 1911–12, 1913–14, 1920–21, 1922–23, 1929–30, 1932–33, 1934–35, 1935–36, 1936–37, 1943–44, 1946–47, 1947–48, 1952–53, 1956–57, 1958–59 
** Vicečempioni (18): 1915–16, 1917–18, 1921–22, 1925–26, 1926–27, 1928–29, 1930–31, 1933–34, 1937–38, 1938–39, 1939–40, 1940–41, 1942–43, 1944–45, 1945–46, 1949–50, 1955–56, 1957–58 
* '''''İstanbul Şildi''''' (1930—1939)
** Uzvarētāji (4): 1930, 1934, 1938, 1939 
* '''Stambulas kauss''' (1942—1947)
** Kausa ieguvēji (1): 1945 
* '''''Spor-Toto'' kauss''' 
** Kausa ieguvēji (1): 1967

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{portāls2|Sports|Turcija}}
* [http://www.fenerbahce.org/ Kluba oficiālā vietne] {{tr ikona}} {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Turcija-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola Superlīga}}

{{DEFAULTSORT:Fenerbahcze, Stambula}}
[[Kategorija:Turcijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]</text>
      <sha1>83fj9humwrw9b25xgv5rkttqk8j0xtc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Aksenoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18583</id>
    <revision>
      <id>4509853</id>
      <parentid>4509771</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45498-29</username>
        <id>149289</id>
      </contributor>
      <origin>4509853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7619" sha1="n9d1ilxveadfw8ld8n15iw4k803xoud" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aivars Aksenoks
| vārds_orģ = 
| attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg
| att_izm = 260px
| apraksts = 
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}}
| term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}}
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis = [[Gundars Bojārs]]
| pēctecis = [[Jānis Birks]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}}
| prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = [[Einars Repše]]
| priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]]
| pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(?—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunais Laiks|JL]] &lt;small&gt;(2002—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(2011-2014)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Ilze Aksenoka
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| māte = [[Rita Aksenoka]]
}}

'''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs, taču kopš 2014. gada politikā aktīvi nedarbojas.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/155687-aivars-aksenoks-neplano-atgriezties-politika Jauns, 2012. Aivars Aksenoks neplāno atgriezties politikā]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt
 | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet
 | first = Pāvels
 | last = Sloga, Gunta un Širovs
 | publisher = Diena
 | date = 2005. gada 24. martā
 | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā
 | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. &quot;Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā,&quot; viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.''
}}&lt;/ref&gt;

Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā.

No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]].

2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}&lt;/ref&gt; un vēlāk tās priekšsēdētāju.

Pēc veiksmīga hakeru uzbrukuma CSDD sistēmām 2026. gada augustā pret Aksenoku tika vērsts valsts vadītāju spiediens par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528020-kulbergs-velas-aksenoka-atkapsanos.htm|title=Kulbergs: &quot;Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām&quot;|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8529818/pec-verienigas-datu-nopludes-csdd-vadiba-nedrikst-turpinat-darbu-uzskata-rinkevics|title=Pēc vērienīgās datu noplūdes CSDD vadība nedrīkst turpināt darbu, uzskata Rinkēvičs|website=Latvijā|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aksenoks sākotnēji paziņoja, ka valdes vainu notikušajā nesaredz un atkāpties netaisās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/csdd-valdes-priekssedetajs-aksenoks-nak-klaja-ar-pazinojumu-par-atkapsanas-prasibu/299046/|title=CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks nāk klaja ar paziņojumu par atkāpšanās prasību|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; tomēr pēc tam paziņoja, ka pēc izmeklēšanas beigām gatavs atkāpties&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-csdd-vaditajs-aksenoks-pec-kiberincidenta-izmeklesanas-gatavs-atkapties-no-amata.a659378/|title=CSDD vadītājs Aksenoks pēc kiberincidenta izmeklēšanas gatavs atkāpties no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; un pēc tam - ka valde atkāpsies nākamajā dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528046-atkapjas-csdd-valde.htm|title=Atkāpusies arī CSDD valde; Aksenoks atsakās komentēt notikušo|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }}
{{kastes beigas}}

{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Rīgas dome 2005}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]</text>
      <sha1>n9d1ilxveadfw8ld8n15iw4k803xoud</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509896</id>
      <parentid>4509853</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:43:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45498-29|~2026-45498-29]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4509771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7622" sha1="2vrtdur6bb036ca64jlo01sa665xrei" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aivars Aksenoks
| vārds_orģ = 
| attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg
| att_izm = 260px
| apraksts = 
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}}
| term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}}
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis = [[Gundars Bojārs]]
| pēctecis = [[Jānis Birks]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}}
| prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = [[Einars Repše]]
| priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]]
| pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(?—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunais Laiks|JL]] &lt;small&gt;(2002—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Ilze Aksenoka
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| māte = [[Rita Aksenoka]]
}}

'''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}}) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs, taču kopš 2010. gadiem politikā aktīvi nedarbojas.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/155687-aivars-aksenoks-neplano-atgriezties-politika Jauns, 2012. Aivars Aksenoks neplāno atgriezties politikā]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt
 | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet
 | first = Pāvels
 | last = Sloga, Gunta un Širovs
 | publisher = Diena
 | date = 2005. gada 24. martā
 | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā
 | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. &quot;Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā,&quot; viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.''
}}&lt;/ref&gt;

Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 2003. gadā.

No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|E. Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]]. Kopš 2005. gada — [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs un [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. Pirmoreiz Rīgas domes vēsturē 2007. gadā atlaists no domes priekšsēdētāja amata. 2008. gada sākumā izstājās no JL, bet tā paša gada {{dat||12|1}} pievienojās [[TB/LNNK]].

2009. gada oktobrī Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru, 2018. gadā par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}&lt;/ref&gt; un vēlāk tās priekšsēdētāju.

Pēc veiksmīga hakeru uzbrukuma CSDD sistēmām 2026. gada augustā pret Aksenoku tika vērsts valsts vadītāju spiediens par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528020-kulbergs-velas-aksenoka-atkapsanos.htm|title=Kulbergs: &quot;Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām&quot;|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8529818/pec-verienigas-datu-nopludes-csdd-vadiba-nedrikst-turpinat-darbu-uzskata-rinkevics|title=Pēc vērienīgās datu noplūdes CSDD vadība nedrīkst turpināt darbu, uzskata Rinkēvičs|website=Latvijā|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aksenoks sākotnēji paziņoja, ka valdes vainu notikušajā nesaredz un atkāpties netaisās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/csdd-valdes-priekssedetajs-aksenoks-nak-klaja-ar-pazinojumu-par-atkapsanas-prasibu/299046/|title=CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks nāk klaja ar paziņojumu par atkāpšanās prasību|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; tomēr pēc tam paziņoja, ka pēc izmeklēšanas beigām gatavs atkāpties&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-csdd-vaditajs-aksenoks-pec-kiberincidenta-izmeklesanas-gatavs-atkapties-no-amata.a659378/|title=CSDD vadītājs Aksenoks pēc kiberincidenta izmeklēšanas gatavs atkāpties no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; un pēc tam - ka valde atkāpsies nākamajā dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528046-atkapjas-csdd-valde.htm|title=Atkāpusies arī CSDD valde; Aksenoks atsakās komentēt notikušo|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }}
{{kastes beigas}}

{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Rīgas dome 2005}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]</text>
      <sha1>2vrtdur6bb036ca64jlo01sa665xrei</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510203</id>
      <parentid>4509896</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:57:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4510203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8603" sha1="aqu8677g66hqnzwv1gt91f5uaq8gqk9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aivars Aksenoks
| vārds_orģ = 
| attēls = Daina.Skadmane.Izstade.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Aivars Aksenoks 2015. gadā
| amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2005|03|29|N}}
| term_beigas = {{dat|2007|02|19|N}}
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis = [[Gundars Bojārs]]
| pēctecis = [[Jānis Birks]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2002|11|07|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2004|03|09|N}}
| prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = [[Einars Repše]]
| priekštecis2 = [[Ingrīda Labucka]]
| pēctecis2 = [[Vineta Muižniece]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(?—1991)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunais Laiks|JL]] &lt;small&gt;(2002—2008)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Ilze Aksenoka
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| māte = [[Rita Aksenoka]]
}}

'''Aivars Aksenoks''' (dzimis {{dat|1961|5|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un valsts kapitālsabiedrības vadītājs. Bijušais [[Latvijas tieslietu ministrs]] un [[Rīgas dome]]s priekšsēdētājs (pārstāvot partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;). Pašlaik [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs, taču kopš 2010. gadiem politikā aktīvi nedarbojas.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/155687-aivars-aksenoks-neplano-atgriezties-politika Jauns, 2012. Aivars Aksenoks neplāno atgriezties politikā]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā Raimonda Gunāra Aksenenoka-Aksenoka un izmeklētājas [[Rita Aksenoka|Ritas Aksenokas]] ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Deklarācijas par amatiem, nekustamajiem īpašumiem,… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[RTU|Rīgas Politehniskā institūta]] Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ieguva automobiļu un automobiļu saimniecības specialitāti (1984). [[Latvijas PSR]] laikā bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai gan Aksenoks uzskata, ka izbeidza darbību partijā jau 1989. gadā, jo beidza maksāt biedra naudu, oficiālu iesniegumu par izstāšanos iesniedza 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | title = Aksenoka teiktajam atliek ticēt
 | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/aksenoka-teiktajam-atliek-ticet
 | first = Pāvels
 | last = Sloga, Gunta un Širovs
 | publisher = Diena
 | date = 2005. gada 24. martā
 | accessdate = 2009. gada 6. jūlijā
 | quote = ''Viņš apgalvo, ka par 1991. gada 13. janvāra notikumiem uzzinājis ar novēlošanos - toreiz vienīgais saziņas veids ar mājām bijušas vēstules. Iesniegumu par KP pamešanu uzrakstījis 1991. gada augusta puča laikā un iesniedzis to SSOD pārstāvniecībā Vjetnamā. &quot;Tas bija vienīgais veids, kā es varēju paust savu attieksmi pret notikumiem Padomju savienībā,&quot; viņš stāsta. A. Aksenoks uzskata, ka darbību KP pārtraucis jau 1989. gadā, kad vairs nemaksāja biedra naudu.''
}}&lt;/ref&gt;

Bija [[CSDD]] Rīgas nodaļas priekšnieks. Līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], ko absolvēja 2003. gadā.

2002. gadā iestājies partijā &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; un no tās saraksta kandējis [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], bet nav ievēlēts. No 2002. līdz 2004. gadam bija [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] [[Repšes Ministru kabinets|valdībā]].

[[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] A. Aksenoku ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un drīz pēc tam viņu ievēlēja par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. Vienlaikus kopš 2005. gada bija arī [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldes valdes loceklis. 2007. gadā pirmo reizi Rīgas domes vēsturē atlaists no domes priekšsēdētāja amata (viņa vietā stājās [[Jānis Birks]]). 2008. gada sākumā izstājās no &quot;Jaunā laika&quot;, bet tā paša gada {{dat||12|1|5=bez}} pievienojās [[TB/LNNK]] un tās Rīgas domes frakcijai. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja, bet netika ievēlēts.

2009. gada oktobrī A. Aksenoks kļuva par [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] direktoru. 2010. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta.

2018. gadā A. Aksenoku apstirpināja par [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]] valdes locekli&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/csdd-valdei-pievienojies-aivars-aksenoks.d?id=49950279|title=CSDD valdei pievienojies Aivars Aksenoks|work=delfi.lv|access-date=2018-11-08|date=2018-04-18|last=Veidemanis|first=Guntars|language=lv}}&lt;/ref&gt; un 2022. gadā par valdes priekšsēdētāju.

Pēc hakeru uzbrukuma CSDD sistēmām 2026. gada augustā, kurā tika nozagts liels daudzums privātpersonu datu, pret A. Aksenoku tika vērsts spiediens par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528020-kulbergs-velas-aksenoka-atkapsanos.htm|title=Kulbergs: &quot;Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām&quot;|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8529818/pec-verienigas-datu-nopludes-csdd-vadiba-nedrikst-turpinat-darbu-uzskata-rinkevics|title=Pēc vērienīgās datu noplūdes CSDD vadība nedrīkst turpināt darbu, uzskata Rinkēvičs|website=Latvijā|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; CSDD vadītājs sākotnēji paziņoja, ka valdes vainu notikušajā nesaredz un atkāpties netaisās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzentlmenis.lv/csdd-valdes-priekssedetajs-aksenoks-nak-klaja-ar-pazinojumu-par-atkapsanas-prasibu/299046/|title=CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks nāk klaja ar paziņojumu par atkāpšanās prasību|last=Andersons|first=Aigars|website=Džentlmenis.lv|access-date=2026-08-19|date=2026-08-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; tomēr pēc tam paziņoja, ka pēc izmeklēšanas beigām gatavs atkāpties&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-csdd-vaditajs-aksenoks-pec-kiberincidenta-izmeklesanas-gatavs-atkapties-no-amata.a659378/|title=CSDD vadītājs Aksenoks pēc kiberincidenta izmeklēšanas gatavs atkāpties no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; un pēc tam — ka valde atkāpsies nākamajā dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/528046-atkapjas-csdd-valde.htm|title=Atkāpusies arī CSDD valde; Aksenoks atsakās komentēt notikušo|website=nra.lv|access-date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Labucka]] | virsraksts = [[Latvijas Tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|3|9|N}} | pēc = [[Vineta Muižniece]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bojārs]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2005|3|29|N}} — {{dat|2007|2|19|N}} | pēc = [[Jānis Birks]] }}
{{kastes beigas}}

{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Rīgas dome 2005}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aksenoks, Aivars}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]</text>
      <sha1>aqu8677g66hqnzwv1gt91f5uaq8gqk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas Impērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18864</id>
    <revision>
      <id>4510215</id>
      <parentid>4459399</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:31:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8993" sha1="skco6mn2b6o61xqijkm6zhdvgob11j9" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Kaiserthum Österreich
|nosaukums_latv_val  = Austrijas Impērija
|sugasvārds          = Austrijas Impērija
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = Centrāleiropa
|valsts              = Austrija
|laikmets            = Jaunākie laiki
|statuss             = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valsts (1804–1806)&lt;br /&gt;[[Vācu Savienība]]s valsts (1815–1866)
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = 	[[Absolūtā monarhija]] &lt;small&gt;(1804–1860)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Konstitucionālā monarhija]] &lt;small&gt;(1860–1867)&lt;/small&gt;
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1804
|gads_beigas         = 1867
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukums
|date_start          = {{dat|1806|8|6||bez}}
|event_end           = Parakstīts Austroungārijas kompromiss
|date_end            = {{dat|1867|3|30||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = Pasludināta
|date_pre            = {{dat|1804|8|11||bez}}
|event_post          = 
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                     = Svētā Romas impērija
|flag_p1                = Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg
|p2                     = Austrijas erchercogiste
|flag_p2                = Flag_of_Austria.svg
|p3                     = Hābsburgu monarhija
|flag_p3                = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg
|s1                   = Austroungārija
|flag_s1              = Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg
|s2                   = 
|flag_s2              = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg
|flag                = Austrijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Imperial_Coat_of_Arms_of_the_Empire_of_Austria_(1815).svg
|symbol              = Austrijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Austrian_Empire_(1815).svg
|image_map_caption   = Austrijas Impērija 1815. gadā ar [[Vācu Savienība]]s robežām punktētajās līnijās
|
|galvaspilsēta       = [[Vīne]]
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = ''Gott erhalte Franz den Kaiser''
|kopīgas_valodas     = [[Vācu valoda|vācu]]
|reliģija            = [[katolicisms]]
|nauda               = [[Guldenis]]&lt;br /&gt;[[Dālderis]] &lt;small&gt;(1804–1867)&lt;/small&gt;
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Francis II Hābsburgs|Francis II &amp; I]]
|leader2             = [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]]
|leader3             = [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]]
|leader4             = 
|year_leader1        = 1804-1835
|year_leader2        = 1835-1848
|year_leader3        = 1848-1867
|year_leader4        = 
|title_leader        = Ķeizars
|representative1     = Klēmenss fon Meternihs
|representative2     = Frīdrihs fon Beists
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1821-1848
|year_representative2 = 1867
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Kanclers
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = Impērijas padome
|house1              = Kungu palāta
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = Deputātu palāta
|type_house2         = apakšpalāta
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  698700 
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Austrijas Impērija''' ({{val|de|Kaiserthum Österreich}}) bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas pārvaldītās [[impērija]]s nosaukums no 1804. gada līdz [[Austroungārija]]s dibināšanai 1867. gadā.

Tā apvienoja Hābsburgu mantojuma īpašumus — [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Ungārija|Ungāriju]] ar [[Slovākija|Slovākiju]], [[Karpatu Krievzeme|Aizkarpatiju]] un [[Banata|Banatu]], [[Horvātija|Horvātiju]], [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Galīcija|Galīciju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un ievērojamu daļu [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijas]] ([[Lombardo-Venēcijas Karaliste]]), ko apdzīvoja dažādas izcelsmes un reliģijas tautas.

== Vēsture ==
No 1440. līdz 1806. gada Hābsburgu dinastijas monarhi bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas Impērijas]] [[ķeizari]]. Svētās Romas impērijas ķeizars [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] 1804. gada 11. augustā pasludināja sevi par Austrijas ķeizaru, tādējādi kļūdams par dubultķeizaru, atbildot uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iecelšanu par Francijas imperatoru. Francis II veica šo soli kā pretsvaru [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]i. Pēc tam, kad Napoleons izbeidza Svētās Romas impērijas pastāvēšanu, [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas Impērijas ķeizars]] [[Francis II Hābsburgs|Francis I]] 1806. gada 6. augustā atteicās no Svētās Romas impērijas troņa.

1848. gada martā, ekonomiskās lejupslīdes laikā, [[Vīne|Vīnē]] sākās nemieri, kas noveda pie kanclera [[Klēmenss fon Meternihs|Meterniha]] atkāpšanās. Jaunā konstitūcija izrādījās nepietiekami demokrātiska radikālajiem līderiem, kas 1848. gada 15. maijā sarīkoja masu sacelšanos. Nespējīgais ķeizars [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]], kurš nomainīja 1835. gadā mirušo Franci I, aizbēga uz [[Insbruka|Insbruku]] un vēlāk atteicās no troņa. Revolūcija, saukta arī par &quot;[[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasari]]&quot;, sākās dažādās Austrijas Impērijas daļās, jo nevācu zemēs (īpaši [[Ungārijas Karaliste|Ungārijā]]) tai, cita starpā, bija arī nacionālās atbrīvošanās raksturs.

1848. gada decembrī troni ieņēma 18 gadus vecais Ferdinanda I brāļadēls [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]].

1849. gadā Ungārijas revolūcija tika apspiesta, tostarp ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] karaspēka palīdzību, kas tolaik bija Austrijas Impērijas sabiedrotā. Valsts saglabāja zināmu stabilitāti, līdz Austrijas sakāve [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas karā]] pret [[Francijas Otrā impērija|Franciju]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalisti]] izbeidza Austrijas kundzību Itālijā. Tajā pašā laikā valstī izveidojusies reakcija atcēla visas revolūciju laikā veiktās reformas, atgriežot impērijā [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kas balstījās uz spēcīgu [[Birokrātija|birokrātisko]] aparātu. Situāciju pasliktināja valsts [[Ārpolitika|ārpolitiskā]] izolācija un tendences tās perifērijā. Valstī aktīvi darbojās organizācijas, kas pieprasīja gan valsts [[Federācija (valsts)|federalizāciju]], gan atsevišķu tās daļu atdalīšanos no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijas]]. Līdz ar to, Ungāriju oficiāli impērijas sastāvā iekļāva 1849. gadā pēc tās sakāves neatkarības karā.

Pēc Austrijas sakāves [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] 1867.—1868. gadā Austrijas Impērija tika pārveidota par [[Austroungārija|Austroungāriju]], kurā Ungārijai un Austrijai bija vienlīdzīgas tiesības.
&lt;gallery&gt;
Ethnographic map of austrian monarchy czoernig 1855.jpg|Austrijas Impērijas etnoɡrāfiskā karte (1855)
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Svētā Romas impērija]]
* [[Hābsburgu monarhija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]</text>
      <sha1>skco6mn2b6o61xqijkm6zhdvgob11j9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510222</id>
      <parentid>4510215</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:45:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9104" sha1="98u9nun5jyrccmaotlv9h9xgbh2qqxn" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Kaiserthum Österreich
|nosaukums_latv_val  = Austrijas Impērija
|sugasvārds          = Austrijas Impērija
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = Centrāleiropa
|valsts              = Austrija
|laikmets            = Jaunākie laiki
|statuss             = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valsts (1804–1806)&lt;br /&gt;[[Vācu Savienība]]s valsts (1815–1866)
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = 	[[Absolūtā monarhija]] &lt;small&gt;(1804–1860)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Konstitucionālā monarhija]] &lt;small&gt;(1860–1867)&lt;/small&gt;
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1804
|gads_beigas         = 1867
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukums
|date_start          = {{dat|1806|8|6||bez}}
|event_end           = Parakstīts Austroungārijas kompromiss
|date_end            = {{dat|1867|3|30||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = Pasludināta
|date_pre            = {{dat|1804|8|11||bez}}
|event_post          = 
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                     = Svētā Romas impērija
|flag_p1                = Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg
|p2                     = Austrijas erchercogiste
|flag_p2                = Flag_of_Austria.svg
|p3                     = Hābsburgu monarhija
|flag_p3                = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg
|s1                   = Austroungārija
|flag_s1              = Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg
|s2                   = 
|flag_s2              = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg
|flag                = Austrijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Imperial_Coat_of_Arms_of_the_Empire_of_Austria_(1815).svg
|symbol              = Austrijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Austrian_Empire_(1815).svg
|image_map_caption   = Austrijas Impērija 1815. gadā ar [[Vācu Savienība]]s robežām punktētajās līnijās
|
|galvaspilsēta       = [[Vīne]]
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = ''Gott erhalte Franz den Kaiser''
|kopīgas_valodas     = [[Vācu valoda|vācu]]
|reliģija            = [[katolicisms]]
|nauda               = [[Guldenis]]&lt;br /&gt;[[Dālderis]] &lt;small&gt;(1804–1867)&lt;/small&gt;
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Francis II Hābsburgs|Francis II &amp; I]]
|leader2             = [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]]
|leader3             = [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]]
|leader4             = 
|year_leader1        = 1804-1835
|year_leader2        = 1835-1848
|year_leader3        = 1848-1867
|year_leader4        = 
|title_leader        = Ķeizars
|representative1     = Klēmenss fon Meternihs
|representative2     = Frīdrihs fon Beists
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1821-1848
|year_representative2 = 1867
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Kanclers
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = Impērijas padome
|house1              = Kungu palāta
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = Deputātu palāta
|type_house2         = apakšpalāta
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  698700 
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Austrijas Impērija''' ({{val|de|Kaiserthum Österreich}}) bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas pārvaldītās [[impērija]]s nosaukums no 1804. gada līdz [[Austroungārija]]s dibināšanai 1867. gadā.

Tā apvienoja Hābsburgu mantojuma īpašumus — [[Bohēmija|Bohēmiju]], [[Ungārija|Ungāriju]] ar [[Slovākija|Slovākiju]], [[Karpatu Krievzeme|Aizkarpatiju]] un [[Banata|Banatu]], [[Horvātija|Horvātiju]], [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Galīcija|Galīciju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un ievērojamu daļu [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijas]] ([[Lombardo-Venēcijas Karaliste]]), ko apdzīvoja dažādas izcelsmes un reliģijas tautas.

== Vēsture ==
No 1440. līdz 1806. gada Hābsburgu dinastijas monarhi bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas Impērijas]] [[ķeizari]]. Svētās Romas impērijas ķeizars [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] 1804. gada 11. augustā pasludināja sevi par Austrijas ķeizaru, tādējādi kļūdams par dubultķeizaru, atbildot uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iecelšanu par Francijas imperatoru. Francis II veica šo soli kā pretsvaru [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]i. Pēc tam, kad Napoleons izbeidza Svētās Romas impērijas pastāvēšanu, [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas Impērijas ķeizars]] [[Francis II Hābsburgs|Francis I]] 1806. gada 6. augustā atteicās no Svētās Romas impērijas troņa.

1848. gada martā, ekonomiskās lejupslīdes laikā, [[Vīne|Vīnē]] sākās nemieri, kas noveda pie kanclera [[Klēmenss fon Meternihs|Meterniha]] atkāpšanās. Jaunā konstitūcija izrādījās nepietiekami demokrātiska radikālajiem līderiem, kas 1848. gada 15. maijā sarīkoja masu sacelšanos. Nespējīgais ķeizars [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I]], kurš nomainīja 1835. gadā mirušo Franci I, aizbēga uz [[Insbruka|Insbruku]] un vēlāk atteicās no troņa. Revolūcija, saukta arī par &quot;[[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasari]]&quot;, sākās dažādās Austrijas Impērijas daļās, jo nevācu zemēs (īpaši [[Ungārijas Karaliste|Ungārijā]]) tai, cita starpā, bija arī nacionālās atbrīvošanās raksturs.

1848. gada decembrī troni ieņēma 18 gadus vecais Ferdinanda I brāļadēls [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]].

1849. gadā Ungārijas revolūcija tika apspiesta, tostarp ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] karaspēka palīdzību, kas tolaik bija Austrijas Impērijas sabiedrotā. Valsts saglabāja zināmu stabilitāti, līdz Austrijas sakāve [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas–Sardīnijas karā]] pret [[Francijas Otrā impērija|Franciju]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalisti]] izbeidza Austrijas kundzību Itālijā. Tajā pašā laikā valstī izveidojusies reakcija atcēla visas revolūciju laikā veiktās reformas, atgriežot impērijā [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kas balstījās uz spēcīgu [[Birokrātija|birokrātisko]] aparātu. Situāciju pasliktināja valsts [[Ārpolitika|ārpolitiskā]] izolācija un tendences tās perifērijā. Valstī aktīvi darbojās organizācijas, kas pieprasīja gan valsts [[Federācija (valsts)|federalizāciju]], gan atsevišķu tās daļu atdalīšanos no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijas]]. Līdz ar to, Ungāriju oficiāli impērijas sastāvā iekļāva 1849. gadā pēc tās sakāves neatkarības karā.

Pēc Austrijas sakāves [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] 1867.—1868. gadā Austrijas Impērija tika pārveidota par [[Austroungārija|Austroungāriju]], kurā Ungārijai un Austrijai bija vienlīdzīgas tiesības.
&lt;gallery&gt;
Ethnographic map of austrian monarchy czoernig 1855.jpg|Austrijas Impērijas etnoɡrāfiskā karte (1855)
Kaiserreich Österreich bis 1867, Karte von 1871.png|Austrijas Impērijas administratīvais iedalījums (1867)
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Svētā Romas impērija]]
* [[Hābsburgu monarhija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]</text>
      <sha1>98u9nun5jyrccmaotlv9h9xgbh2qqxn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Porto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20923</id>
    <revision>
      <id>4510313</id>
      <parentid>4476990</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:34:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15488" sha1="0ebqfdtyfgdnx5ugmo4wkj1ovl0mjsm" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #004E88
| nos        = ''Porto''
| logo       = [[Attēls:459px-Fcporto.jpg|150px]]
| pilns      = ''Futebol Clube do Porto''
| iesauka    = ''Dragões (pūķi)&lt;br /&gt;Azuis e brancos (zili-baltie)''
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Portu}}
| dib        = 1893
| dib_mēn    = 9 
| dib_dat    = 28
| stad       = ''[[Estádio do Dragão]]''
| ietilp     = 50 035
| prez       = {{flaga|Portugāle}} [[Andrē Villašs-Boašs]]
| tren       = {{flaga|Itālija}} [[Frančesco Farjoli]]
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 1. vieta
| pattern_la1 = _porto1819h
| pattern_b1  = _porto1819h
| pattern_ra1 = _porto1819h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = 0E00F7
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = 0E00F7
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _porto1819a
| pattern_b2  = _porto1819a
| pattern_ra2 = _porto1819a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2    = BBBBBB
| body2       = BBBBBB
| rightarm2   = BBBBBB
| shorts2     = BBBBBB
| socks2      = BBBBBB
| pattern_la3 = _porto1819T
| pattern_b3  = _porto1819T
| pattern_ra3 = _porto1819T
| pattern_sh3 =
| pattern_so3 = _porto1819T
| leftarm3    = 0E00F7
| body3       = 0E00F7
| rightarm3   = 0E00F7
| shorts3     = 0E00F7
| socks3      = 0E00F7
}}
'''''Futebol Clube do Porto''''' ({{IPA|futɨˈbɔɫ ˈklub(ɨ) du ˈpoɾtu}}), biežāk zināms kā '''''FC Porto''''', '''''Porto''''' vai '''FCP''', ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Portu]] pilsētas valsts ziemeļu daļā. Dibināts 1893. gadā Portu, tas ir viens no ''Três Grandes'' (Lielais trijnieks) Portugāles futbola klubiem; pārējie ir [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]], šie klubi ir ''FC Porto'' lielākie sāncenši.

Komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada ''[[Estádio do Dragão|Dragão]]'' stadionā, kur ir 50&amp;nbsp;035 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcporto.pt/pt/clube/estadio-do-dragao/Pages/historia.aspx |title=Estádio do Dragão |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=FC Porto }}&lt;/ref&gt; ''Porto'' futbolisti 30 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 19 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Klubam ir labi panākumi arī Eiropas klubu turnīros. Komanda divas reizes ir uzvarējusi [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (ieskaitot Eiropas Čempionvienību kausu) un divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (ieskaitot UEFA kausu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcporto.pt/pt/clube/palmares/Pages/palmares.aspx |title=Palmares |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=FC Porto }}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2025.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.–2026.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2026.html|title=Portugal 2025/26|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2026|02|19|5=bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=POR|name=[[Tjagu Silva]]}}
{{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=POL|name=[[Jakubs Kivjors]]|other=īrē no [[Arsenal F.C.|Arsenal]]}}
{{Fs player|no= 5|pos=DF|nat=POL|name=[[Jans Bednateks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 7|pos=MF|nat=BRA|name=[[Viljams Gomešs]]}}
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=DEN|name=[[Viktors Froholts]]}}
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=ESP|name=[[Samu Agehova]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ESP|name=[[Gabri Vega]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BRA|name=[[Pepe (futbolists)|Pepê]]}}
{{Fs player|no=12|pos=DF|nat=NGA|name=[[Zaidu Sanusi]]}}
{{Fs player|no=13|pos=MF|nat=DOM|name=[[Pablo Rosario]]}}
{{Fs player|no=14|pos=GK|nat=POR|name=[[Klaudiu Ramušs]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ESP|name=[[Borha Sajnzs]]}}
{{Fs player|no=18|pos=DF|nat=ARG|name=[[Neuens Perezs]]}}
{{Fs player|no=20|pos=MF|nat=POR|name=[[Albertu Košta (dzimis 2003. gada)|Albertu Košta]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|pos=FW|nat=CRO|name=[[Dominiks Prpičs]]}}
{{Fs player|no=22|pos=MF|nat=ARG|name=[[Alans Varela]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapiteiņa vietnieks]]}}
{{Fs player|no=24|pos=GK|nat=POR|name=[[Žuau Košta (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Žuau Košta]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=NED|name=[[Lūks de Jongs]]}}
{{Fs player|no=27|pos=FW|nat=TUR|name=[[Denizs Gils]]}}
{{Fs player|no=29|pos=DF|nat=NGA|name=[[Terems Mofi]]|other=īrē no [[OGC Nice|Nice]]}}
{{Fs player|no=42|pos=MF|nat=CIV|name=[[Seko Fofana]]|other=īrē no [[Stade Rennais FC|Rennes]]}}
{{Fs player|no=51|pos=GK|nat=POR|name=[[Djogu Fernandešs]]}}
{{Fs player|no=52|pos=DF|nat=POR|name=[[Martims Fernandešs]]}}
{{Fs player|no=74|pos=DF|nat=POR|name=[[Fransisku Moura]]}}
{{Fs player|no=75|pos=FW|nat=FRA|name=[[Jans Karamo]]}}
{{Fs player|no=77|pos=FW|nat=POR|name=[[Oskars Pjetuszevskis]]}}
{{Fs player|no=86|pos=MF|nat=POR|name=[[Rodrigu Mora]]}}
{{Fs player|no=99|pos=GK|nat=POR|name=[[Djogu Košta]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''''[[Primeira Liga]]'''''&lt;ref name=&quot;champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (30): 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1955–56, 1958–59, 1977–78, 1978–79, 1984–85, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2021–2022
** Vicečempioni (28): 1935–36, 1937–38, 1940–41, 1950–51, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1968–69, 1974–75, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 1999–2000, 2000–01, 2004–05, 2014–15, 2016–17, 2018–19, 2020–21
* '''Portugāles kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (19): 1955–56, 1957–58, 1967–68, 1976–77, 1983–84, 1987–88, 1990–91, 1993–94, 1997–98, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2019–20, 2021-22, 2022-23
** Finālisti (14): 1952–53, 1958–59, 1960–61, 1963–64, 1977–78, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1984–85, 1991–92, 2003–04, 2007–08, 2015–16, 2018–19
* '''Portugāles Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2009–10, 2012–13
* '''Portugāles superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (22): 1981, 1983, 1984, 1986, 1990, 1991, 1993, 1994, 1996, 1998, 1999, 2001, 2003, 2004, 2006, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2018, 2022
** Finālisti (9): 1979, 1985, 1988, 1992, 1995, 1997, 2000, 2007, 2008
* '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''&lt;ref name=&quot;champions&quot; /&gt;
** Čempioni (4): 1921–22, 1924–25, 1931–32, 1936–37 
** Vicečempioni (2): 1923–24, 1930–31
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 2003–04
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2002–03, 2010–11
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html |title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (): 1983–84
* '''[[UEFA Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/index.html|title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1987
** Finālisti (3): 2003, 2004, 2011 
* '''Interkontinentālais kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1987, 2004

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.fcporto.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}}
* [http://www.superdragoes.com/ ''Super Dragões'', oficiālā fanu vietne] {{pt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200713093906/https://www.fcporto.ws/ ''Portal dos Dragões'', neoficiālā vietne] {{pt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FCPorto/ Facebook]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/futebol-clube-do-porto/1678/ SOCCERWAY]
* [https://www.flashscore.com/team/fc-porto/S2NmScGp/ flashscore]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{PORfutč}}

{{DEFAULTSORT:Porto}}
[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Portu]]
[[Kategorija:FC Porto]]</text>
      <sha1>0ebqfdtyfgdnx5ugmo4wkj1ovl0mjsm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporting CP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21049</id>
    <revision>
      <id>4510314</id>
      <parentid>4476972</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14933" sha1="1td48rwtm5179f8b2il944m3t6dnhm7" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #176D44
| nos = ''Sporting CP''
| logo = [[Attēls:Logo sporting clube portugal.jpg|150px]]
| pilns = ''Sporting Clube de Portugal''
| iesauka = ''Leões'' (lauvas)&lt;br /&gt;''Verde-e-Brancos'' (zaļi-baltie)
| pilsēta = {{Vieta|Portugāle|Lisabona}}
| dib = 1906
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 1
| stad = [[Žuze Alvalades stadions]]
| ietilp = 50 095
| prez = {{flaga|Portugāle}} Frederīku Varāndašs
| tren = {{flaga|Portugāle}} [[Rui Boržešs]]
| līga = ''[[Primeira Liga]]''
| sez = 2025.—2026.
| poz = 2. vieta
| pattern_la1 = _sporting1516h
| pattern_b1 = __sporting1516h
| pattern_ra1 = _sporting1516h
| pattern_sh1 = _sporting1516h
| pattern_so1 = _sporting1516h2
| leftarm1 = 00874B
| body1 = 00874B
| rightarm1 = 00874B
| shorts1 = FFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _sporting1516a
| pattern_b2 = __sporting1516a
| pattern_ra2 = _sporting1516a
| pattern_sh2 = _sporting1516a
| pattern_so2 = _sporting1516a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 00000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _sporting1516t
| pattern_b3 = __sporting1516t
| pattern_ra3 = _sporting1516t
| pattern_sh3 = _sporting1516t
| pattern_so3 = _sporting1516t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 00000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 003c23
| socks3 = FFFFFF
}}
'''''Sporting Clube de Portugal''''' ({{IPA|ˈspɔɾtĩɡ ˈklub(ɨ) dɨ puɾtuˈɡaɫ}}), zināms arī kā '''''Sporting CP''''', '''''Sporting''''' un '''Lisabonas &quot;Sporting&quot;''', ir [[Portugāle]]s [[sporta klubs]], kurš atrodas Portugāles galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]]. Plašāk klubu pazīst tā futbola komandas dēļ. Klubs dibināts 1906. gadā. Tajā ir reģistrēti vairāk kā 96&amp;nbsp;000 dalībnieku,&lt;ref&gt;{{pt ikona}} Pedro Jorge da Cunha - [http://www.maisfutebol.iol.pt/noticia.php?div_id=1676&amp;id=678591 Finanças do futebol] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090109125355/http://www.maisfutebol.iol.pt/noticia.php?div_id=1676&amp;id=678591 |date={{dat|2009|01|09||bez}} }}, 5th May 2006 - MaisFutebol&lt;/ref&gt; līdz ar to ''Sporting'' ir viens no populārākajiem sporta klubiem Portugālē un Eiropā. Tas ir otrais klubs Eiropā, kuram ir visvairāk Eiropas un nacionālo titulu visos sporta veidos,&lt;ref&gt;{{pt ikona}} - [http://www.sporting.pt/GrupoSCP/Clube/Clube_HistoriaSporting.asp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091001113838/http://www.sporting.pt/GrupoSCP/Clube/Clube_HistoriaSporting.asp|date={{dat|2009|10|01||bez}}}} - Sporting C.P. Web Site&lt;/ref&gt; piekāpjoties tikai ''[[FC Barcelona]]''. Tās komandas, sportistus un līdzjutējus atbalstītāji bieži vien sauc par ''lauvām'' ({{val|pt|Leões}}), bet pretinieki - par ''ķirzakām'' ({{val|pt|Lagartos }}).

''Sporting'' futbola komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada [[Žuze Alvalades stadions|Žuze Alvalades stadionā]], kur ir 50&amp;nbsp;095 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporting.pt/pt/clube/infraestruturas/estadio-jose-alvalade |title=Estádio José Alvalade |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=Sporting Clube de Portugal |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306084648/http://www.sporting.pt/pt/clube/infraestruturas/estadio-jose-alvalade |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''Sporting'' futbolisti 21 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 16 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1963.–1964. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporting.pt/pt/clube/historia/palmares |title=Palmares |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=Sporting Clube de Portugal |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160401222905/http://www.sporting.pt/pt/clube/historia/palmares |archivedate={{dat|2016|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2026|04|05|5=bez}}.''{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=POR|name=[[Rui Silva]]}}
{{Fs player|no=5|pos=MF|nat=JAP|name=[[Hidemasa Morita]]}}
{{Fs player|no=6|pos=DF|nat=BEL|name=[[Zeno Debasts]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=POR|name=[[Žuvani Kenda]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=POR|name=[[Pedru Gonsalvešs]]}}
{{Fs player|no=10|pos=FW|nat=MOZ|name=[[Ženi Katamu]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=POR|name=[[Nunu Santušs]]}}
{{Fs player|no=12|pos=GK|nat=POR|name=[[Žuau Viržiņa]]}}
{{Fs player|no=13|pos=DF|nat=GRE|name=[[Jorgs Vajanids]]}}
{{Fs player|no=14|pos=MF|nat=GEO|name=[[Giorgi Kočorašvili]]}}
{{Fs player|no=15|pos=FW|nat=SEN|name=[[Sulejmans Fajs]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=POR|name=[[Fransišku Trinsāns]]}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=URU|name=[[Maksimiliano Arauho]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ESP|name=[[Ivans Fresenda]]}}
{{Fs player|no=23|pos=MF|nat=POR|name=[[Daniels Braganka]]}}
{{Fs player|no=25|pos=DF|nat=POR|name=[[Gonsalu Inasiu]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=CIV|name=[[Usmans Diomande]]}}
{{Fs player|no=31|pos=FW|nat=BRA|name=[[Luiss Gilerme]]}}
{{Fs player|no=41|pos=GK|nat=BRA|name=[[Djagu Kalai]]}}
{{Fs player|no=42|pos=MF|nat=DEN|name=[[Mortens Hjulmands]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=52|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Simoišs]]}}
{{Fs player|no=72|pos=DF|nat=POR|name=[[Eduardu Kvarežma]]}}
{{Fs player|no=89|pos=FW|nat=GRE|name=[[Fots Jonids]]}}
{{Fs player|no=91|pos=DF|nat=POR|name=[[Rikardu Mangišs]]}}
{{Fs player|no=97|pos=FW|nat=COL|name=[[Luiss Havjers Svaress|Luiss Svaress]]}}
{{Fs player|no=99|pos=GK|nat=POR|name=[[Fransišku Silva]]}}
{{Fs end}}

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2025.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.–2026.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2026.html|title=Portugal 2025/26|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''''[[Primeira Liga]]'''''&lt;ref name=&quot;champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (21): 1940–41, 1943–44, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1957–58, 1961–62, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1979–80, 1981–82, 1999–2000, 2001–02, 2020–21, 2023–24, 2024–25.
** Vicečempioni (23): 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1959–60, 1960–61, 1967–68, 1970–71, 1976–77, 1984–85, 1994–95, 1996–97, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2021–22, 2025–26
* '''Portugāles kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (16): 1940–41, 1944–45, 1945–46, 1947–48, 1953–54, 1962–63, 1970–71, 1972–73, 1973–74, 1977–78, 1981–82, 1994–95, 2001-02, 2006–07, 2007–08, 2014–15
** Finālisti (11): 1951–52, 1954–55, 1959–60, 1969–70, 1971–72, 1978–79, 1986–87, 1993–94, 1995–96, 1999–2000, 2011–12
* '''Portugāles Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2007–08, 2008–09
* '''Portugāles superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1982, 1987, 1995, 2000, 2002, 2007, 2008, 2015
** Finālisti (1): 1980
* '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''&lt;ref name=&quot;champions&quot; /&gt;
** Čempioni (4): 1922–23, 1933–34, 1935–36, 1937–38
** Vicečempioni (5): 1921–22, 1924–25, 1927–28, 1932–33, 1936–37
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2004–05
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html |title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1963–64

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Sporting Clube de Portugal|Lisabonas &quot;Sporting&quot;}}
* [http://www.sporting.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/SportingClubePortugal/ Facebook]
* [https://www.espn.com/soccer/team/_/id/2250/sporting-cp ESPN]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=63 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516133543/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=63 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} 
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/sporting-clube-de-portugal/1680/ SOCCERWAY]
* [https://www.transfermarkt.com/sporting-lissabon/startseite/verein/336 Transfermarkt]

{{PORfutč}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Sporting CP]]</text>
      <sha1>1td48rwtm5179f8b2il944m3t6dnhm7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas &quot;Dinamo&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23162</id>
    <revision>
      <id>4510283</id>
      <parentid>4478159</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:35:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6693" sha1="7qbp9wzsti6clz8ou0ic22p9sjk0o05" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0072bc
| nos        = ''Dynamo Kyiv''
| logo       = [[Attēls:FC Dynamo Kyiv logo.svg|140px]]
| pilns      = ''Футбольний Клуб Динамо Київ''
| iesauka    = ''Біло-сині'' (balti-zilie)
| pilsēta    = {{Vieta|Ukraina|Kijiva}}
| dib        = 1927
| dib_mēn    = 5 
| dib_dat    = 13
| stad       = [[Kijivas Olimpiskais stadions]]
| ietilp     = 70 050
| prez       = {{flaga|Ukraina}} Ihors Surķis
| tren       = {{flaga|Ukraina}} [[Ihors Kostjuks]]
| līga       = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 4. vieta
| mediji     = {{url|fcdynamo.kiev.ua/}}
| pattern_la1 = _dynamo2021h
| pattern_b1 = _dynamo2021h
| pattern_ra1 = _dynamo2021h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _dkyiv2021h
| leftarm1 = ffffff
| body1 = ffffff
| rightarm1 = ffffff
| shorts1 = ffffff
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 = _dynamo2021a
| pattern_b2 = _dynamo2021a
| pattern_ra2 = _dynamo2021a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _dkyiv2021a
| leftarm2 = 001EC4
| body2 = 001EC4
| rightarm2 = 001EC4
| shorts2 = 001EC4
| socks2 = 001EC4
|pattern_la3        = 
|pattern_b3         = 
|pattern_ra3        = 
|pattern_sh3        = 
|pattern_so3        = 
|leftarm3           = 
|body3              = 
|rightarm3          = 
|shorts3            = 
|socks3             = 
}}
'''Kijivas &quot;Dinamo&quot;''' ({{val-uk|ФК Динамо Київ}}) ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Ukraina]]s galvaspilsētas [[Kijiva]]s.
Dibināts [[1927. gads|1927]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpiskajā stadionā]], kurā ir 70&amp;nbsp;050 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |title=Факти та цифри |language=uk |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=nsc-olimpiyskiy.com.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |archivedate={{dat|2016|02|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |date={{dat|2016|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kijivas &quot;Dinamo&quot; futbolisti ir 16 reizes izcīnījuši Ukrainas čempionu titulu, 13 reizes kļuvuši par [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] ieguvējiem, kā arī deviņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausa izcīņā. Klubs ir guvis arī labus panākumus [[UEFA]] klubu sacensībās, divas reizes (1975. un 1986. gadā) uzvarot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] un 1975. gadā izcīnot arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/club/achieve/ |title=Trophy Count |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=fcdynamo.kiev.ua }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Klubs dibināts [[1927]]. gadā kā amatieru komanda.

== Sasniegumi ==
* '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (17): 1992–93, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21, 2024–25
** Vicečempioni (12): 1992, 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20
* '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (13): 1992–93, 1995–96, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2013–14, 2014–15, 2019–20, 2020–21
** Finālisti (5): 2001–02, 2007–08, 2010–11, 2016–17, 2017–18
* '''Ukrainas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 2004, 2006, 2007, 2009, 2011, 2016, 2018, 2019, 2020
** Finālisti (5): 2005, 2008, 2014, 2015, 2017
* '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (13): 1961, 1966, 1967, 1968, 1971, 1974, 1975, 1977, 1980, 1981, 1985, 1986, 1990
** Vicečempioni (11): 1936, 1952, 1960, 1965, 1969, 1972, 1973, 1976, 1978, 1982, 1988
* '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1954, 1964, 1966, 1974, 1978, 1982, 1985, 1987, 1990
** Finālisti (1): 1973
* '''PSRS superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1980, 1985, 1986
** Finālisti (1): 1977
* '''[[UEFA Čempionu Līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu Līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Pusfinālisti (3): 1976–77, 1986–87, 1998–99
** Ceturtdaļfinālisti (6): 1972–73, 1975–76, 1981–82, 1982–83, 1991–92, 1997–98
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html|title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (2): 1974–75, 1985–86
** Ceturtdaļfinālisti (2): 1965–66, 1990–91
* '''[[UEFA Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (1): 1975
** Finālisti (1): 1987

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|FC Dynamo Kyiv|Kijivas &quot;Dinamo&quot;}}
* [http://www.fcdynamo.kiev.ua/ Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dinamo, Kijiva}}
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]]</text>
      <sha1>7qbp9wzsti6clz8ou0ic22p9sjk0o05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēlija (zeme)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26446</id>
    <revision>
      <id>4509997</id>
      <parentid>4349873</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:38:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4509997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19017" sha1="phne7xkkjq7zz7fbkt59y7qn1skwbf7" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas sadalīšana (1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsala|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>phne7xkkjq7zz7fbkt59y7qn1skwbf7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510001</id>
      <parentid>4509997</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:44:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19021" sha1="1chq35ans4tr5oe9za6ljezh08xtfje" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsala|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>1chq35ans4tr5oe9za6ljezh08xtfje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510003</id>
      <parentid>4510001</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:47:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu */</comment>
      <origin>4510003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19038" sha1="6bbaayfujixo5nwtkx4p3fln2rrrxz2" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>6bbaayfujixo5nwtkx4p3fln2rrrxz2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510006</id>
      <parentid>4510003</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:49:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu */</comment>
      <origin>4510006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19066" sha1="2uut9x609t8kgbv6k27txj6ufp03tdx" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>2uut9x609t8kgbv6k27txj6ufp03tdx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510007</id>
      <parentid>4510006</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:51:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19081" sha1="3zne02yfe4ghqau6pkqjdrrh9xgog4k" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (''Selonien''', 1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>3zne02yfe4ghqau6pkqjdrrh9xgog4k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510008</id>
      <parentid>4510007</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:52:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19074" sha1="fmjamowimahztv4zau27pz43cnw2f2r" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = 10. gadsimts
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (''Selonien''', 1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>fmjamowimahztv4zau27pz43cnw2f2r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510009</id>
      <parentid>4510008</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19073" sha1="ocfv5tiasezd8gw1zzk4xrvz2cqbjfb" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Sēļu zeme
|nosaukums_latv_val     = Sēlija
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em
|
|gads_sākums            = 10. gadsimts
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Nodibinājās sēļu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Miļģerīns]] 
|leader2                = [[Tūšis]]
|leader3                = [[Ģiņģeiķis]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
[[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]]
[[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (''Selonien'', 1255, 1398, 1422).]]
'''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.

== Teritorija ==
=== Ziemeļu robeža ar līviem ===
Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s.

=== Austrumu robeža ar letgaļiem ===
Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i.

=== Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) ===
Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi.

Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā.

Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].&lt;ref&gt;Būga K. 
Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.&lt;/ref&gt; 
[[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. &lt;ref&gt;Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.&lt;/ref&gt;
Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot;&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Rietumu robeža ar zemgaļiem ===
Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.&lt;ref&gt;Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu daļas kristīšana ==
{{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}}

1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai.

== Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu ==
{{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}}
1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&amp;pg=PA124&amp;lpg=PA124&amp;dq=selen+und+Semigallen+polen&amp;source=bl&amp;ots=d6bBui1mYM&amp;sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&amp;hl=lv&amp;ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]&lt;/ref&gt; Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem.

1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem.

1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&amp;typ=&amp;anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes&lt;/ref&gt;
* [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; 
* tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; 
* turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] 
* zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; 
* domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]);
* tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; 
* ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām.

1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA530&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=10&amp;ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&amp;pg=PA99&amp;dq=Thowraggen&amp;hl=lv&amp;ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&amp;q=Thowraggen&amp;f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]&lt;/ref&gt;

1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram.

Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb &quot;zemītēs&quot;, proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&amp;pg=PA123&amp;lpg=PA123&amp;dq=terra+Zelonia+se+terrulas&amp;source=bl&amp;ots=rQ7Yl9V2Qs&amp;sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&amp;q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&amp;f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) ==
[[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]]
Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā.
1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-001-htm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1426-00-06-latviesu-htm&quot; /&gt;
1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889.
*Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. —  Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}}
* Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}}
* Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980.
* Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011.
* Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}}
* Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija]
* [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]</text>
      <sha1>ocfv5tiasezd8gw1zzk4xrvz2cqbjfb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vinets Veldre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26454</id>
    <revision>
      <id>4509898</id>
      <parentid>4509791</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45444-19|~2026-45444-19]] ([[User talk:~2026-45444-19|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509791 No jaunā teksta radās sajukums</comment>
      <origin>4509898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5180" sha1="7n3buq8lrz0gongysi358plrgm2p9x3" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Vinets Veldre
| attēls              = 
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = [[Latvijas Republikas Veselības ministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|2007|01|25|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2007|12|20|N}}
| prezidents          = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| premjers            = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis         = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]]
| pēctecis            = [[Ivars Eglītis]]
| amats2              = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs]]
| term_sākums2        = {{Dat|2007|12|20|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|2009|03|12|N}}
| prezidents2         = [[Valdis Zatlers]]
| premjers2           = [[Ivars Godmanis]]
| priekštecis2        = [[Atis Slakteris]]
| pēctecis2           = [[Imants Lieģis]]
| dzim_dati           = {{Dat|1971|03|27|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(2007-2010)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| profesija           = veterinārārsts
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| piezīmes            = 
}}

'''Vinets Veldre''' (dzimis {{Dat|1971|3|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, ierēdnis un bijušais [[politiķis]], bijis [[Latvijas veselības ministrs]] un [[Latvijas aizsardzības ministrs]], bijis [[Tautas partija]]s biedrs.&lt;ref name=&quot;cvk.lv1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;db.lv1&quot;&gt;[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunais-veselibas-ministrs-vinets-veldre-110832 db.lv raksts par Vineta iecelšānu, kā veselības ministru]&lt;/ref&gt;

V. Veldre ir ieguvis veterinārārsta izglītību [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk ieguvis diplomus un sertifikātus [[Vācija|Vācijā]] (pārtikas drošība), [[Dānija|Dānijā]] (sabiedrības veselība), [[Zviedrija|Zviedrijā]] (veterināra tiesu ekspertīze), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (civilā aizsardzība), [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (ātra reaģēšana katastrofu un sērgu gadījumos).

No 1995. līdz 2007. gadam V. Veldre izveidoja un strādāja [[Valsts Pārtikas un Veterinārais dienests|Pārtikas un Veterinārajā dienestā]],&lt;ref name=&quot;cvk.lv1&quot;&gt;[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fcbaf3e7201d.html cvk.lv 2014. gada saeimas vēlēšanu informācija par Veldri]&lt;/ref&gt; kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskajā Epizootiju birojā Parīzē.

== Politiskā darbība ==
{{Dat|2007|1|25}}, no amata atkāpjoties [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņam]], V. Veldre, būdams bezpartijisks [[Tautas partija]]s virzīts kandidāts, kļuva par [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministru]] [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] vadītajā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdībā]], kas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze vairāk bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. {{Dat|2007|10|19|Ģ}} V. Veldre iestājās Tautas partijā.

Pēc [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdības]] demisijas tika izvirzīts [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatam [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] [[Godmaņa Ministru kabinets|valdībā]], neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris|20. decembra]] līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[12. marts|12. martam]] ieņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu.

Apbalvots ar personīgo ieroci no Ministru Prezidenta, pēc ministra amata atstāšanas apbalvots ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|bruņoto spēku]], Militārās pretizlūkošanas dienesta, [[Latvijas Valsts robežsardze|robežsardzes]], muitas, [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s apbalvojumiem.{{fact}}

== Privātā dzīve ==
V. Veldre ir precējies, ģimenē ir meita. Vaļasprieki: literatūra, zirgu sports, stenda šaušana, tuvcīņa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]]  | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|1|25|N}} — {{Dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Eglītis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]]  | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|12|20|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = [[Imants Lieģis]] }}
{{kastes beigas}}

{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}

{{DEFAULTSORT:Veldre, Vinets}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas veselības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas veterinārārsti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>7n3buq8lrz0gongysi358plrgm2p9x3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumeiropa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26840</id>
    <revision>
      <id>4510291</id>
      <parentid>4351199</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:59:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45704-92</username>
        <id>149325</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2971" sha1="6i1svyy43ko5625yxdpnhidrvlpyyuh" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe subregion map UN geoscheme.svg|right|thumbnail|235px|Eiropas [[Reģions|reģioni]] pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definīcijas.&lt;ref&gt;[http://unstats.un.org/unsd/methods/m49/m49regin.htm]&lt;/ref&gt; (ANO definētā Rietumeiropa iekrāsota debeszilā krāsā):
&lt;br&gt;[[Ziemeļeiropa|&lt;span style=&quot;color:blue&quot;&gt;Ziemeļeiropa&lt;/span&gt;]]
&lt;br&gt;&lt;span style=&quot;color:skyblue&quot;&gt;Rietumeiropa&lt;/span&gt;
&lt;br&gt;[[Austrumeiropa|&lt;span style=&quot;color:salmon&quot;&gt;Austrumeiropa&lt;/span&gt;]]
&lt;br&gt;[[Dienvideiropa|&lt;span style=&quot;color:lightgreen&quot;&gt;Dienvideiropa&lt;/span&gt;]]]]
[[Attēls:Grossgliederung Europas.png|thumbnail|235px|Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši &quot;kultūras telpas&quot; koncepcijai]]

'''Rietumeiropa''' ir [[Eiropa]]s rietumu daļa, kurā pēc [[Eiropas Savienība]]s (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst [[Andora]], [[Apvienotā Karaliste|Itālija, Apvienotā Karaliste]], [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Francija]], [[Īrija]], [[Lihtenšteina]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Nīderlande]], [[Šveice]], [[Vācija]], kā arī autonomās [[Normandijas salas]] — [[Džērsija]] un [[Gērnsija]], [[Menas Sala]].&lt;ref&gt;[http://eurovoc.europa.eu/drupal/?q=request&amp;uri=http://eurovoc.europa.eu/100277 Western Europe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170105184226/http://eurovoc.europa.eu/drupal/?q=request&amp;uri=http://eurovoc.europa.eu/100277 |date={{dat|2017|01|05||bez}} }} no ''Multilingual Thesaurus of the European Union'' (angliski)&lt;/ref&gt;

Politiski un vēsturiski šis termins dažādos laikmetos ir krasi mainījies. Savā [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskajā]] pamatnozīmē Rietumeiropā ietilpst arī [[Spānija]] un [[Portugāle]], bet [[Britu salas]] pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definīcijas tiek pieskaitītas [[Ziemeļeiropa]]i.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Rietumeiropas vēsture}}
Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma Rietumeiropā dominēja [[Romas Katoļu baznīca]]s ietekme, bet pēc kristīgās baznīcas [[reformācija]]s tā sašķēlās [[protestanti]]skajā ziemeļdaļā (Lielbritānija, [[Nīderlande]]) un katoliskajā dienviddaļā (Spānija, Francija). No 15. līdz 19. gadsimtam Rietumeiropas valstis kļuva par globālām koloniālajām lielvarām. 20. gadsimta sākumā saasinājās Rietumeiropas valstu pretrunas ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vēlāk ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]].

== Valstis ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Valsts !! Galvaspilsēta
|-
| {{FRA}} || [[Parīze]]
|-
| {{IRL}} || [[Dublina]]
|-
| {{GBR}} || [[Londona]]
|-
| {{NED}} || [[Amsterdama]]
|-
| {{BEL}} || [[Brisele]]
|-
| {{LUX}} || [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Eiropa-aizmetnis}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rietumeiropa| ]]
[[Kategorija:Eiropas reģioni]]
[[Kategorija:Pasaules iedalījums]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]</text>
      <sha1>6i1svyy43ko5625yxdpnhidrvlpyyuh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510296</id>
      <parentid>4510291</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45704-92|~2026-45704-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4351199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2940" sha1="125hrggcfmu5ww503j8zapnjr9d9e5u" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe subregion map UN geoscheme.svg|right|thumbnail|235px|Eiropas [[Reģions|reģioni]] pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definīcijas.&lt;ref&gt;[http://unstats.un.org/unsd/methods/m49/m49regin.htm]&lt;/ref&gt; (ANO definētā Rietumeiropa iekrāsota debeszilā krāsā):
&lt;br&gt;[[Ziemeļeiropa|&lt;span style=&quot;color:blue&quot;&gt;Ziemeļeiropa&lt;/span&gt;]]
&lt;br&gt;&lt;span style=&quot;color:skyblue&quot;&gt;Rietumeiropa&lt;/span&gt;
&lt;br&gt;[[Austrumeiropa|&lt;span style=&quot;color:salmon&quot;&gt;Austrumeiropa&lt;/span&gt;]]
&lt;br&gt;[[Dienvideiropa|&lt;span style=&quot;color:lightgreen&quot;&gt;Dienvideiropa&lt;/span&gt;]]]]
[[Attēls:Grossgliederung Europas.png|thumbnail|235px|Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši &quot;kultūras telpas&quot; koncepcijai]]

'''Rietumeiropa''' ir [[Eiropa]]s rietumu daļa, kurā pēc [[Eiropas Savienība]]s (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst [[Andora]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Francija]], [[Īrija]], [[Lihtenšteina]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Nīderlande]], [[Šveice]], [[Vācija]], kā arī autonomās [[Normandijas salas]] — [[Džērsija]] un [[Gērnsija]], [[Menas Sala]].&lt;ref&gt;[http://eurovoc.europa.eu/drupal/?q=request&amp;uri=http://eurovoc.europa.eu/100277 Western Europe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170105184226/http://eurovoc.europa.eu/drupal/?q=request&amp;uri=http://eurovoc.europa.eu/100277 |date={{dat|2017|01|05||bez}} }} no ''Multilingual Thesaurus of the European Union'' (angliski)&lt;/ref&gt;

Politiski un vēsturiski šis termins dažādos laikmetos ir krasi mainījies. Savā [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskajā]] pamatnozīmē Rietumeiropā ietilpst arī [[Spānija]] un [[Portugāle]], bet [[Britu salas]] pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definīcijas tiek pieskaitītas [[Ziemeļeiropa]]i.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Rietumeiropas vēsture}}
Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma Rietumeiropā dominēja [[Romas Katoļu baznīca]]s ietekme, bet pēc kristīgās baznīcas [[reformācija]]s tā sašķēlās [[protestanti]]skajā ziemeļdaļā (Lielbritānija, [[Nīderlande]]) un katoliskajā dienviddaļā (Spānija, Francija). No 15. līdz 19. gadsimtam Rietumeiropas valstis kļuva par globālām koloniālajām lielvarām. 20. gadsimta sākumā saasinājās Rietumeiropas valstu pretrunas ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vēlāk ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]].

== Valstis ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Valsts !! Galvaspilsēta
|-
| {{FRA}} || [[Parīze]]
|-
| {{IRL}} || [[Dublina]]
|-
| {{GBR}} || [[Londona]]
|-
| {{NED}} || [[Amsterdama]]
|-
| {{BEL}} || [[Brisele]]
|-
| {{LUX}} || [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Eiropa-aizmetnis}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rietumeiropa| ]]
[[Kategorija:Eiropas reģioni]]
[[Kategorija:Pasaules iedalījums]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]</text>
      <sha1>125hrggcfmu5ww503j8zapnjr9d9e5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Osis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32936</id>
    <revision>
      <id>4510244</id>
      <parentid>4398176</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kaut kā neredzu neko atsaucē par Latvijas Ekonomistu-2010 līdzdibināšanu.</comment>
      <origin>4510244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5614" sha1="ndsbyhefi39e5brswqxkndbof35klpw" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Citas nozīmes|politiķi|Osis (nozīmju atdalīšana)|Osis}}
'''Uldis Osis''' (dzimis {{Dat|1948|4|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu ekonomists (''Dr. oec'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title='Latvijas izaugsmi mēs nolēmām balstīt uz… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; uzņēmējs un politiķis, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis, agrākais &quot;Ekonomistu apvienības Latvija — 2010&quot; biedrs.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160305084842/http://www.ekonomisti.lv/index.php?id=40 Ekonomisti.lv. Uldis Osis.]&lt;/ref&gt; [[Latvijas Republikas Finanšu ministrs]] [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītajā [[Ministru Kabinets|Ministru Kabinetā]], viens no politiskās partijas &quot;[[Latvijas ceļš]]&quot; dibinātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5645862/kadel-dalibai-toposaja-valdiba-savulaik-piekritusi-osis-un-bondars|title=Kādēļ dalībai topošajā valdībā savulaik piekrituši Osis un Bondars?|website=Latvijā|access-date=2026-08-20|date=2009-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; LR [[5. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā 1948. gada 10. aprīlī [[Rīgas radiorūpnīca]]s (RRR) darbinieku Ilmāra Oša (1926—1952) un Lolijas Oses (1928—1991) ģimenē.
Mācījās [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]] (1955—1963), tad [[Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolā]] (1963—1968), iegūstot tālbraucēja stūrmaņa diplomu. No 1968. gada līdz 1977. gadam U. Osis strādāja par kapteiņa palīgu (stūrmani).
No 1972. gada līdz 1978. gadam studēja [[Ļeņingradas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultātē politekonomijas specialitātē (neklātienē). Līdztekus 1977. gadā U. Osis uzsāka darbu Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūtā kā zinātniskais līdzstrādnieks. Viņa pienākumos ietilpa Baltijas valstu celtniecības un būvmateriālu nozaru salīdzinošā ekonomiskā analīze un prognozēšana. 1982.—1983. gadā strādāja par pasniedzēju Starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūtā Rīgā, kur lasīja lekciju kursu par saimnieciskā mehānisma un uzņēmumu pārvaldes teoriju un praksi.

No 1983. gada līdz 1987. gadam U. Osis strādāja Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Viņa uzdevumos ietilpa kapitālās celtniecības operatīvo vadības sistēmu projektēšana. Līdztekus viņš neklātienē mācījās PSRS Valsts Celtniecības komitejas Celtniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta aspirantūrā Maskavā (1982—1986), kur 1987. gadā aizstāvēja disertāciju par Latvijas celtniecības kompleksa ekonomiski matemātisko modelēšanu un prognozēšanu.
Kad M. Gorbačova [[Pārbūve]]s politikas ietvaros 1987. gadā tika nodibināts eksperimentāls Ražošanas organizācijas un pārvaldes inženiercentrs &quot;Delta&quot;, U. Osis ieņēma daļas vadītāja amatu. 1988. gadā U. Osis ar vairākiem inženiercentra &quot;Delta&quot; kolēģiem 1988. gadā nodibināja Kooperatīvo centru &quot;Konsuls&quot;, kurā ieņēma kooperatīva padomes priekšsēdētāja amatu.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā [[Arnis Kalniņš]] 1990. gadā U. Osi uzaicināja piedalīties Latvijas PSR Valsts plānošanas komitejas saimnieciskā mehānisma pilnveidošanas daļas vadītāja U.Ziemeļa vadītajā [[LTF ekonomiskā platforma|darba grupā]], kuras uzdevums bija izstrādāt [[Latvijas PSR]] valdībai priekšlikumus par republikas ekonomisko patstāvību.
Šajā pašā gadā U. Osis tika pieņemts darbā par Latvijas Ministru Padomes ekonomisko padomnieku, atbildīgu par valdības ārējo ekonomisko sakaru koordināciju.
1991. gada septembrī — decembrī viņš bija Latvijas Ministru Padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ģenerāldirektora vietnieks, pēc tam finanšu ministra [[Elmārs Siliņš|Elmāra Siliņa]] pirmais vietnieks un ārējo ekonomisko sakaru koordinētājs. 1992. gada janvārī — jūnijā U. Osis papildinājās [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]] Vašingtonā (ASV), tikās ar ASV prezidentu [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]], [[Zbigņevs Bžeziņskis|Zbigņevu Bžeziņski]], [[Medlina Olbraita|Medlinu Olbraitu]] u.c. Pēc atgriešanās Latvijā Uldis Osis darbojās kā ministra vietnieks, bet 1993. gada martā kļuva par finanšu ministra vietas izpildītāju.
1993. gada jūlija [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par Saeimas deputātu no savienības &quot;[[Latvijas ceļš]]&quot;.
Uldis Osis bija [[Valdis Birkavs|V.Birkava]] vadītā Ministru kabineta finanšu ministrs līdz 1994. gada augustam, pēc valdības demisijas turpināja pildīt 5. Saeimas deputāta pienākumus līdz tās pilnvaru beigām 1995. gada novembrī.

2013.-2014. gadā Osis bija partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; biedrs un valdes loceklis. Vēlāk kā ekonomikas eksperts konsultēja [[Tautas partija]]s, [[LPP/LC]] programmu izstrādāšanu, bija vairāku privātu uzņēmumu (SIA &quot;Konsorts&quot;, SIA &quot;Tractus&quot;) dibinātājs un valdes loceklis, kā arī darbojās privātu uzņēmumu padomēs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{atsauces+}}
{{5. Saeima}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Osis, Uldis}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>ndsbyhefi39e5brswqxkndbof35klpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Niksons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34274</id>
    <revision>
      <id>4510294</id>
      <parentid>4508117</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:09:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60898" sha1="3l4y8fpnou0wzh1lyahu1v1nix6qvg0" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               =Ričards Milhauss Niksons
| vārds_orģ           =''Richard Milhous Nixon''
| attēls              =Nixon 30-0316a.jpg
| att_izm             =200px
| apraksts            =Niksona oficiālā prezidentūras fotogrāfija
| amats               =37. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents
| term_sākums         ={{dat|1969|1|20|N}}
| term_beigas         ={{dat|1974|8|9|N}}
| viceprezidents      =[[Spiro Agņū]] (1969—1973)&lt;br /&gt;[[Džeralds Fords]] (1973—1974)
| priekštecis         =[[Lindons Džonsons]]
| pēctecis            =[[Džeralds Fords]]
| amats2              =36. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] viceprezidents
| term_sākums2        ={{dat|1953|1|20|N}}
| term_beigas2        ={{dat|1961|1|20|N}}
| prezidents2         =[[Dvaits Eizenhauers]]
| priekštecis2        =[[Albens Bārklijs]]
| pēctecis2           =[[Lindons Džonsons]]
| dzim_dati           ={{dat|1913|1|9}}
| dzim_vieta          ={{flaga|ASV}} [[Jorbalinda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1994|4|22|1913|1|9}}
| mir_vieta           ={{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| partija             =[[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]
| dzīvesb             =[[Peta Niksone|Telma Ketrīna &quot;Peta&quot; Niksone]]
| profesija           =[[jurists]]
| reliģija            =[[kvēkeri]]s
| paraksts            =Richard M. Nixon signature.png
| piezīmes            =
}}
'''Ričards Milhauss Niksons''' ({{val|en|Richard Milhous Nixon}}; {{dat|1913|1|9|N}}—{{dat|1994|4|22|N}}) bija trīsdesmit septītais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV prezidents|prezidents]]. Pirmais un līdz šim vienīgais ASV prezidents, kuram nācies atkāpties no amata. Viņa laikā ASV normalizēja attiecības ar [[Padomju Savienība|PSRS]] un sāka diplomātiskās attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Viņa popularitāti sekmēja ASV astronautu nolaišanās uz [[Mēness]]. Niksons zaudēja amatu [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] dēļ — par ielaušanos [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partija]]s mītnē un cenšanos to noslēpt.

Niksons dzimis [[Jorbalinda]]s pilsētā [[Kalifornija]]s štatā un interesējās par [[mūzika|mūziku]]. 1930. gadu vidū nokārtoja advokāta eksāmenu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš bija [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotes kapteiņleitnants. 1947. gadā viņu ievēlēja [[ASV Kongress|ASV Kongresā]]. 1950. gadā viņš kļuva par Kalifornijas senatoru. Viņš tika izvēlēts par viceprezidenta kandidātu 1952. gadā, kad Republikāniskās partijas prezidenta kandidāts bija [[Dvaits Eizenhauers]]. Eizenhauers uzvarēja vēlēšanās, līdz ar to 1953. gadā Niksons kļuva par viceprezidentu un šajā amatā pavadīja astoņus gadus, jo Eizenhauers tika ievēlēts arī uz otru termiņu. 1968. gadā Niksons tika ievēlēts par prezidentu un saglabāja amatu arī pēc 1972. gada vēlēšanām. Viņš atkāpās 1974. gadā.

== Dzīves sākums ==
Ričards Milhauss Niksons piedzima {{dat|1913|1|9}} Frensisa A. Niksona un Annas Milhausas Niksones ģimenē, tēva būvētā mājā [[Jorbalinda]]s pilsētā, [[Kalifornija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;childhood&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/childhood.php|title=Bērnība {{en ikona}}|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131021194530/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/childhood.php|archivedate=21.10.2013}}&lt;/ref&gt; Viņa māte pēc [[reliģija]]s bija [[kvēkerisms|kvēkere]], un viņa audzināšanā tika ievēroti vairāki kvēkeru aizliegumi, tostarp par dzeršanu, dejošanu un [[Lamāšanās|lamāšanos]]. Frensiss Niksons pēc kāzām no [[Metodisms|metodista]] kļuva par kvēkeri. Ričardam Niksonam bija četri brāļi: Harolds (1909—1933), Donalds (1914—1987), Arturs (1918—1925) un Eds (dzimis 1930).&lt;ref name=&quot;childhood&quot; /&gt;

Niksona ģimene saskārās ar finansiālām grūtībām.&lt;ref name=&quot;childhood&quot; /&gt; Ģimenes rančo izputēja 1922. gadā, un viņi pārcēlās uz [[Vitīra]]s pilsētu, kur dzīvoja Niksona mātes radinieki. Frensiss tur atvēra pārtikas veikalu.&lt;ref name=&quot;childhood&quot; /&gt;

Niksons apmeklēja [[Falertonas vidusskola|Falertonas vidusskolu]], bet vēlāk mācījās [[Vitīras vidusskola|Vitīras vidusskolā]], kuru absolvēja 1930. gadā, sekmju ziņā būdams otrais labākais savā klasē. Ierobežotās finanses lika Niksonam atteikties no studijām [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Stīls| first = Ronalds | title = &quot;Man vajadzēja uzvarēt&quot;: Stīvena E. Ambrouza grāmatas &quot;Niksons: Politiķa izglītošana 1913-1962&quot; apskats {{en ikona}}| publisher = The New York Times |date=26.04.1987}}&lt;/ref&gt; vai [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]],&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = Niksons| first = Ričards| title = The Memoirs of Richard Nixon {{en ikona}}| publisher = Grosset &amp; Dunlap |date=1978| pages=15| id = {{ISBN|0-448-14374-7}}}}&lt;/ref&gt; tā vietā izvēloties [[Vitīras koledža|Vitīras koledžu]],&lt;ref name=&quot;st&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/astudentandsailor.php|title=Students un jūrnieks {{en ikona}}|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131021194531/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/astudentandsailor.php|archivedate=21.10.2013}}&lt;/ref&gt; vietējo kvēkeru skolu, kurā viņš nodibināja draugu kopienu ar nosaukumu &quot;Ortogoniešu kopiena&quot;. Niksons palīdzēja arī veikala darbiem&lt;ref name=&quot;st&quot; /&gt; un bija svētdienas skolas skolotājs.

== Jurista karjera ==
Niksons mācījās [[Djūka Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. Viņš pabeidza mācības 1937. gada [[jūnijs|jūnijā]] kā grupas trešais labākais students. Pēc tam viņš atgriezās [[Kalifornija|Kalifornijā]] un sāka strādāt Vingerta un Bjūlija advokātu biedrībā.&lt;ref name=&quot;st&quot; /&gt; Kad Niksons piedalījās vietējā teātra atlasē 1938. gada janvārī, viņš satika [[vidusskola]]s skolotāju [[Peta Niksone|Telmu &quot;Petu&quot; Raijenu]].&lt;ref name=&quot;st&quot; /&gt; Viņi apprecējās {{dat|1940|6|21}}.

1942. gada janvārī Ričards un Peta pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētu [[Vašingtona|Vašingtonu]]. Niksons sāka strādāt Cenu Administrācijas birojā.&lt;ref name=&quot;st&quot; /&gt; Drīz viņš pameta darbu un tika iesaukts ASV flotē 1942. gada augustā.&lt;ref name=&quot;st&quot; /&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Niksons ieguva kapteiņleitnanta titulu.

Niksons atgriezās 1946. gadā, un kopš tā laika viņa sievai piedzima divas meitas: Trīsija (dzimusi 1946. gadā) un Džūlija (dzimusi 1948. gadā).&lt;ref name=&quot;con&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thecongressman.php|title=Kongresmenis|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615041941/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thecongressman.php|archivedate=15.06.2013}}&lt;/ref&gt;

== Politiķa karjera pirms prezidentūras ==

=== Kongresmenis un senators ===
[[Attēls:Richard Nixon congressional portrait.jpg|thumb|left|200px|Niksona attēls no viņa kongresmeņa laikiem]]
Pēc Otrā pasaules kara beigām Vitīras republikāņi piedāvāja Niksonam kandidēt uz kongresmeņa vietu 1946. gadā.&lt;ref name=&quot;con&quot; /&gt; Niksons piekrita un pārspēja demokrātu [[Džerijs Vorhiss|Džeriju Vorhisu]]. Kopš tā laika Niksons bija Kalifornijas 12. kongresa apgabala pārstāvis.&lt;ref name=&quot;con&quot; /&gt;

Niksons atbalstīja 1948. gada Tafta-Hārtlija aktu un piedalījās Izglītības un Darba komitejā.&lt;ref name=&quot;con&quot; /&gt; Viņš bija arī Hertera komitejā, kā rezultātā viņš apmeklēja [[Eiropa|Eiropu]], lai ziņotu par [[Māršala plāns|Māršala plāna]] sagatavotību.&lt;ref name=&quot;con&quot; /&gt;

Niksons sev pievērsa uzmanību 1948. gadā, kad viņa [[Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja]] (HUAC) izmeklēšana atklāja spiegu [[Eldžers Hiss|Eldžeru Hisu]]. Niksons ticēja [[Vitakers Čemberss|Vitakera Čembersa]] apgalvojumam par to, ka Hiss ir [[Padomju Savienība|padomju]] spiegs. Niksons atklāja, ka Čemberss saglabāja dokumentu mikrofilmu reprodukcijas, noslēpjot filmiņu [[ķirbis|ķirbī]]. Dokumenti vēlāk kļuva pazīstami kā &quot;ķirbja papīri&quot;. Tika apgalvots gan, ka dokumenti bija pieejami tikai Hisam, gan arī, ka tos rakstījis kāds no Hisa [[rakstāmmašīna]]s. Hiss tika apcietināts 1950. gadā. Tā kā Hiss bija [[Franklins Rūzvelts|Franklina Rūzvelta]] padomnieks, viņš kļuva par Rūzvelta oponentu varoni un Rūzvelta atbalstītāju ienaidnieku. Niksons guva vieglu uzvaru 1948. gada kongresa vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;con&quot; /&gt;

1950. gadā Niksons ieguva vietu [[ASV Senāts|ASV Senātā]], pārspējot demokrāti [[Helēna Gejgena Daglasa|Helēnu Gejegenu Daglasu]].&lt;ref name=&quot;senate&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thesenator.php|title=Senators {{en ikona}}|accessdate=18.07.2008.|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130216113442/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thesenator.php|archivedate=16.02.2013}}&lt;/ref&gt; Kampaņa bija diezgan ķildīga. Niksons uzskatīja, ka bijusī aktrise pārāk daudz sliecas par labu [[kreisa politika|kreisajai politikai]] un pateica, ka &quot;viņa ir rozā līdz pat apakšveļai&quot;.&lt;ref name=&quot;senate&quot; /&gt; Daglasa atbildēja, nosaucot Niksonu par &quot;Viltīgo Diku&quot; ({{val|en|Tricky Dick}}).&lt;ref name=&quot;senate&quot; /&gt;

Kā senators Niksons kļuva par aktīvu vispasaules [[komunisms|komunisma]] pretinieku. Viņš bieži ceļoja, runājot pret to, ko viņš nostādīja kā draudus.&lt;ref name=&quot;senate&quot; /&gt; Niksons arī kritizēja prezidenta [[Harijs Trumens|Harija Trumena]] rīcību [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā.&lt;ref name=&quot;senate&quot; /&gt;

=== Viceprezidents ===

Pateicoties viņa slavenajam pretkomunismam, 1952. gada jūnijā 39 gadus vecais Niksons tika izvēlēts kā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts viceprezidenta amatam. Prezidenta amatam kandidēja [[Dvaits Eizenhauers]].&lt;ref name=&quot;vp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thevicepresident.php|title=Viceprezidents|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615014220/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thevicepresident.php|archivedate=15.06.2013}}&lt;/ref&gt; [[Septembris|Septembrī]] ''[[The New York Times]]'' publicēja ziņu, apgalvojot, ka tie, kas kampaņai ziedo naudu, pērk ietekmi, apgādājot Niksonu ar slepenu naudas fondu personīgiem tēriņiem.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksons atbildēja paziņojot, ka šis fonds nav slepens un ar neatkarīga audita palīdzību pierādīja, ka visa nauda tiek izlietota vienīgi ar politiku saistītiem tēriņiem.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Tas gan nemainīja daudzu demokrātu un republikāņu viedokli, ka Niksonam būtu jāliedz kandidēt vēlēšanās.

{{dat|1952|9|23}} Niksons televīzijā teica slavenu aizstāvības runu. Viņš parādīja neatkarīgu fondu apskatu, kā arī personīgo finanšu apskatu.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Turklāt Niksons piebilda, ka demokrātu prezidenta kandidātam [[Adlejs Stīvensons|Adlejam Stīvensonam]] ir līdzīgs fonds. Runa kļuva pazīstama daiļrunības dēļ, piemēram, Niksons izteicās, ka viņa sieva Peta valkā nevis ūdeļādu, bet &quot;respektablu republikāņu drānu&quot; un, lai gan viņam uz kampaņas laiku piešķīra amerikāņu kokerspanielu vārdā Dambrete ({{val|en|Checkers}}), viņš to neatdos, jo tas patika viņa meitām.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Tā rezultātā runa kļuva pazīstama kā &quot;Dambretes runa&quot;. Šī runa ieguva ievērību Republikāņu partijā un līdz ar to Niksons saglabāja iespēju kandidēt viceprezidenta amatam.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Eizenhauers un Niksons pārspēja savus pretiniekus, Stīvensonu un [[Alabama]]s senatoru [[Džons Spārkmens|Džonu Spārkemnu]] par 7 miljoniem balsu.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt;

Kā viceprezidents, Niksons paplašināja amata svarīgumu.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Kaut arī Niksonam bija maz formāla spēka, viņš guva mediju un partijas ievērību. Līdz ar to Ričards un Peta Niksoni bieži ceļoja uz ārzemēm, cenšoties atbalstīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Ceļojumā uz [[Karakasa|Karakasu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]], pretamerikāņu [[protests|protestētāji]] apstādināja un uzbruka amerikāņu autokolonnai, ievainojot Venecuēlas [[iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]].&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksons guva starptautisku ievērību pateicoties savam mierīgumam šī incidenta laikā.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt;

1959. gada jūlijā Eizenhauers aizsūtīja Niksonu uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņam bija jāpiedalās ASV Nacionālās Izstādes atklāšanā.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; {{dat|1959|7|24}}, kad kopā ar [[Padomju Savienība]]s līderi [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]] Niksons apskatīja ASV [[virtuve]]s paraugu, abi iesaistījās strīdā, kas pazīstams kā &quot;virtuves debates&quot; — par to, kura virtuve un kura valsts iekārta ir labāka.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt;

Niksons bija pirmais ASV viceprezidents, kam vajadzēja kļūt par pagaidu prezidenta pienākumu izpildītāju un neoficiāli valdības vadītāju. Kad Eizenhaueram bija slikts veselības stāvoklis, Niksons vadīja Nacionālās Drošības [[sanāksme]]s: pirmoreiz {{dat|1955|9|24||bez}}, kad Eizenhaueram bija [[sirdstrieka]], otrreiz, kad Eizenhaueram bija [[ileīts]] 1956. gada jūnijā un trešoreiz, kad Eizenhaueram bija [[insults]] {{dat|1957|11|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt;

=== 1960. un 1962. gada vēlēšanas ===
[[Attēls:Kennedy Nixon Debate (1960).jpg|thumb|250px|Kenedijs un Niksons ASV pirmajās televīzijas debatēs]]
1960. gadā Niksons uzsāka savu prezidenta vēlēšanu kampaņu. Tā kā Eizenhauers jau bija aizvadījis divus termiņus kā ASV prezidents, viņš vairs nevarēja kandidēt trešo reizi. Uz [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] prezidenta kandidāta vietu bija vēl divi pretendenti: [[Berijs Goldvoters]] un [[Nelsons Rokfellers]]. Niksons viegli uzvarēja priekšvēlēšanās un par viceprezidenta kandidātu izvēlējās [[Henrijs Kebots Lodžs, jaunākais|Henriju Kebotu Lodžu, jaunāko]].&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksona pretinieks no Demokrātu partijas bija [[Džons Kenedijs]] un visu kampaņas laiku vēlētāju atbalsts bija līdzīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Kenedija-Niksona prezidentālās debates, 1960. gads {{en ikona}} | publisher = Pārraižu Saziņas Muzejs | date = 04.04.2006. | url = http://www.museum.tv/archives/etv/K/htmlK/kennedy-nixon/kennedy-nixon.htm | access-date = 24.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080727140850/http://www.museum.tv/archives/etv/K/htmlK/kennedy-nixon/kennedy-nixon.htm | archivedate = 27.07.2008 }}&lt;/ref&gt; Niksons uzsvēra savu pieredzi, bet Kenedijs vēlējās &quot;jaunas asinis&quot; un apgalvoja, ka Eizenhauera-Niksona vadība pieļāva to, ka [[Padomju Savienība|PSRS]] pārspēj [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzbrukuma raķešu ziņā. Kenedijs arī izmantoja 1960. gada stagnējošo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ekonomika|ekonomiku]], apgalvojot, ka ir laiks &quot;iekustināt valsti&quot;.

1960. gada vēlešanas bija pirmās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanas ar televīzijas debatēm. Pirmajā no četrām translētajām debatēm, Niksons vēl nebija pilnībā atkopies pēc slimības un lietoja maz grima, kas lika viņam izskatīties slimīgam un samulsušam, salīdzinājumā ar savākto Kenediju.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksona uzstāšanās debatē, daudzuprāt, bija viduvēja tādā vizuālā [[plašsaziņas līdzekļi|medijā]] kā [[televīzija]], tomēr daudzi [[radio]] klausītāji uzskatīja, ka Niksons uzvarēja.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last =Founers|first =Ēriks |title =Give Me Liberty!: An American History, Vol. 2 {{en ikona}}|publisher = W. W. Norton &amp; Company|date=2006|pages = 843|isbn=0-3939-2784-9}}&lt;/ref&gt;

[[Novembris|Novembra]] vēlēšanās Niksons zaudēja ar nelielu balsu starpību — 120 000 balsīm jeb 0,2 procentiem.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; ASV [[vēsturnieki]] bieži strīdas, vai Niksons zaudēja televīzijas debašu ieviešanas dēļ. Bija baumas par balsu viltošanu [[Teksasa|Teksasā]] un [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Niksons neveiksmīgi apstrīdēja rezultātus šajos un vēl deviņos štatos. Kenedijs sekmīgi apstrīdēja Niksona uzvaru [[Havajas|Havajās]] un līdz ar to, pēc pārskaitīšanas Kenedijam bija vairāk elektoru balsu nekā pēc vēlēšanu dienas.

Pēc zaudējuma Kenedijam Niksonu ģimene atgriezās [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Niksons tur strādāja par juristu un sarakstīja grāmatu &quot;Six Crises&quot;, kas kļuva par dižpārdokli.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Tā bija viņa atmiņas par sešām dažādām politiskām krīzēm un aprakstīja politisko pieredzi, ko Niksons bija guvis gan kā kongresmenis, gan kā senators, gan kā viceprezidents. Grāmata nopelnīja uzslavas no kritiķu puses.

&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;{{quote|Es jūs tagad pametu kungi un jūs par to rakstīsiet. Jūs to interpretēsiet. Tās ir jūsu tiesības. Tomēr, kad es jūs pametu, es vēlos, lai jūs zinātu — tikai padomājiet, cik daudz jūs zaudēsiet. Jums vairs nebūs Niksona, ko spārdīt apkārt, jo, kungi, šī ir mana pēdējā preses konference un tā būs tā, kurā es esmu sagaidījis iespēju salīdzināt prātus ar jums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Niksona preses konferences par zaudējumu Braunam cīņā par Kalifornijas gubernatora krēslu stenogramma {{en ikona}} | publisher = The New York Times | date = 08.11.1962 | page = 18}}&lt;/ref&gt;|Ričards Niksons|{{dat|1962|11|7|N}}}}&lt;/blockquote&gt;
1962. gadā vietējie un nacionālie Republikāņu partijas līderi mudināja Niksonu piedalīties [[Kalifornija]]s gubernatora vēlēšanās un izaicināt toreizējo amata ieņēmēju [[Pets Brauns|Petu Braunu]].&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Par spīti sākotnējam atturīgumam, Niksons piedalījās vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Tika uzskatīts, ka kampaņa tiek izmantota kā &quot;pakāpiens augstākam amatam&quot;, sakarā ar viņa paša mazo interesi kļūt par Kalifornijas gubernatoru un iebildumiem no partijas [[Galēji labēja politika|galēji labējiem]] politiķiem.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksons Braunam zaudēja par apmēram 300 000 balsīm.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Daudzi šo zaudējumu uzskatīja par Niksona karjeras beigām.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Nākamās dienas rītā Niksons nāca klajā ar paziņojumu par savas politiskās karjeras beigām. Preses konferencē viņš norādīja, ka mediji atklāti atbalstīja Brauna kandidatūru.

Pēc šī zaudējuma Niksonu ģimene pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur Ričards Niksons iesaistījās juristu firmā &quot;Niksons, Madžs, Rouzs, Gatrijs un Aleksandrs&quot;.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Lai gan viņš bija attālinājies no ļaužu redzeslauka, Niksonu joprojām cienīja Republikāņu partijā, pateicoties viņa politikas un starptautisko lietu zināšanām.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt; Niksons attaisnoja savu reputāciju šajā jomā, publicējot rakstu laikrakstā ''Foreign Affairs'' ar nosaukumu &quot;Āzija pēc Vjetnamas&quot;, kā arī strādājot ar Republikāņu kandidātiem pirms 1966. gada kongresa vēlēšanām.&lt;ref name=&quot;vp&quot; /&gt;

== Prezidentūra ==

=== Vēlēšanas (1968) ===
[[Attēls:NIXONcampaigns.jpg|300px|thumb|Niksons kampaņas laikā 1968. gadā, [[Filadelfija]]s štatā]]
Niksons nolēma atgriezties politikā un izteica vēlmi kļūt par [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu 1968. gada [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās. Viņš sevi atainoja kā stabilitātes garantu laikā, kad valsts bija &quot;novirzījusies no kursa&quot; un tauta bija neapmierināta. Niksons tika nominēts ASV prezidenta amatam.&lt;ref name=&quot;pres&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thepresident/index.php|title=Prezidents|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090827045220/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/apolitician/thepresident/index.php|archivedate=27.08.2009}}&lt;/ref&gt; Niksons centās izpatikt tautas grupai, ko viņš sauca par &quot;kluso vairākumu&quot;. Tie bija sociāli [[konservatīvisms|konservatīvi]] [[amerikāņi]], kam nepatika [[hipijs|hipiju]] kultūra un pretkara demonstranti. Republikāņu viceprezidenta amata kandidāts [[Spiro Agņū]] arī kritizēja šīs cilvēku grupas un solidarizējās ar Niksona labējo pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,985217,00.html|title=Pļāpīgo bagātnieku atraidītājs {{en ikona}}|accessdate=30.09.1996|publisher=TIME|archive-date=07.04.2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080407005614/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,985217,00.html}}&lt;/ref&gt;

Niksona kampaņai palīdzēja problēmas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskajā partijā]].&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Prezidents [[Lindons Džonsons]], kurš bija aizņemts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] risināšanu, paziņoja, ka nekandidēs vēlēšanās. Senators [[Roberts Kenedijs]] tika nogalināts [[Losandželosa|Losandželosā]], bet pret kandidātu [[Hjūberts Hamfrijs|Hjūbertu Hamfriju]] tika organizēti masu protesti 1968. gada Demokrātu Nacionālajā Sanāksmē.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Niksons tikmēr simbolizēja mierīgāku sabiedrību.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Niksons solīja mieru apgalvojot, ka &quot;jauna vadība izbeigs karu un sasniegs mieru [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]&quot;. Viņš neminēja konkrētus plānus, kā izbeigt karu, liekot Hamfrijam uzskatīt, ka viņam ir &quot;slepens plāns&quot;.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt;

Cīņā starp Niksonu, Hamfriju un Neatkarīgās partijas kandidātu [[Džordžs Voless|Džordžu Volesu]] uzvarēja Niksons, par aptuveni pusmiljonu balsu pārspējot Hamfriju un kļūstot par ASV 37. prezidentu.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt;

=== Pirmais termiņš (1968—1972) ===

==== Vjetnamas karš ====
[[Attēls:President-elect Nixon taking the oath of office as President of the United States - NARA - 194370.jpg|thumb|250px|left|Niksons dod prezidenta zvērestu {{dat|1969|1|20}}, savā inaugurācijas ceremonijā]]
Pēc kļūšanas par prezidentu Niksons ar savu komandu sāka domāt, kā izbeigt [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]].&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; 1969. gada jūlijā viņš apmeklēja [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamu]]. Niksons tikās ar Dienvidvjetnamas prezidentu [[Nguens van Thieu|Nguenu van Thieu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārajiem vadoņiem.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Par spīti protestiem ASV, Niksons ieviesa tā saucamo &quot;Niksona doktrīnu&quot;. Viņš vēlējās aizvietot amerikāņu kareivjus ar vjetnamiešu kareivjiem. Stratēģija tika saukta arī par &quot;vjetnamizāciju&quot;.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Niksona vadībā amerikāņu skaits Vjetnamā pakāpeniski samazinājās no 543 tūkstošiem līdz nevienam 1973. gadā.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Lai gan vjetnamieši tika apgādāti ar modernu kara tehniku, viņu spēju cīnīties ierobežoja [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] lēmumi samazināt finansējumu, kuru dēļ finansējums bija neadekvāti mazs. Niksons ASV tika slavēts par &quot;miera ieviešanu ar godu&quot;, kā arī par to, ka izbeidza ASV saikni ar Vjetnamas karu.

Niksons atļāva bombardēt [[Kambodža|Kambodžu]] 1969. gada martā. Misija tika nosaukta par [[Operācija Menu|Operāciju &quot;Menu&quot;]]. Operācijas mērķis bija iznīcināt to, ko Niksons uzskatīja par Vjetnamas Atbrīvošanas Frontes štābu. Vēlāk tika bombardēta arī [[Laosa]]. Otrs operācijas uzdevums bija iejaukties [[Ho Ši Mina ceļš|Ho Ši Mina ceļā]], kas šķērsoja Kambodžu un Laosu un bija Ziemeļvjetnamas galvenā loģistikas sistēma. Niksons apzinājās, ka viņš pagarinās nepopulāru karu un pārkāps Kambodžas neitralitāti. Televīzijas uzrunā {{dat|1970|4|30}} viņš paziņoja par ASV kareivju iebrukumu Kambodžā, sauktu par [[Kambodžas kampaņa|Kambodžas kampaņu]]. Šis iebrukums, kā arī 4 studentu nogalināšana protestu laikā {{dat||5|4}}, pie [[Kentas Universitāte]]s [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā noveda pie valsts mēroga studentu streika, kurā piedalījās vairāk nekā 4 miljoni studentu no vismaz 450 universitātēm, koledžām un vidusskolām.

==== Skolu integrācija ====
Niksona vadības laikā notika pirmā lielā rasu integrācija valsts skolās Savienoto Valstu dienvidos, kopš [[segregācija]] skolās tika aizliegta 1954. gadā. Stratēģiski Niksons izvēlējās vidusceļu starp segregacionistu [[Džordžs Voless|Džordžu Volesu]] un liberālajiem demokrātiem, kuru atbalsts integrācijai atsvešināja dažus &quot;baltos&quot; dienvidu demokrātus. Kopš tā laika viņa plāns kļuva pazīstams kā &quot;[[Dienvidu stratēģija]]&quot;. Niksons ievēroja principu, ka likumi nedrīkst atšķirt rases. &quot;Lai gan es uzskatu, ka segregācijas atļaušana ir nepareiza, uzspiesta integrācija skolās un dzīvesvietās ir tikpat nepareiza.&quot;&lt;ref&gt;Kotlowski (2001) p. 8&lt;/ref&gt;

Niksons ieviesa likumu pēc tam, kad Augstākā Tiesa 1969. gadā aizliedza turpmākas likuma ieviešanas atlikšanas. Niksona komiteja par skolu desegregāciju, [[Džordžs Šulcs|Džordža Šulca]] vadībā, bez ažiotāžas ieviesa vietējās multirasu komitejas, lai nodrošinātu pakļaušanos likumam bez vardarbības vai ārišķības. 1970. gada [[rudens|rudenī]] divi miljoni melnādainu bērnu dienvidu štatos sāka mācīties jaunizveidotos, pilnīgi integrētos skolu apgabalos. Vēsturnieks Dīns Kotlovskis uzskata, ka &quot;Šajā ziņā Niksons bija izcilākais skolu desegregators ASV vēsturē&quot;.&lt;ref&gt;Kotlowski (2001) p. 37&lt;/ref&gt;

==== ASV kosmosa programma ====
[[Attēls:President Nixon welcomes the Apollo 11 astronauts aboard the U.S.S. Hornet.jpg|thumb|Niksons apmeklē ''Apollo 11'' astronautus karantīnā]]
{{dat|1969|7|20}} Niksons caur radio sazinājās ar [[Nīls Ārmstrongs|Nīlu Ārmstrongu]] un [[Bazs Oldrins|Bazu Oldrinu]], kamēr viņi atradās uz [[Mēness]] vēsturiskās [[Apollo 11]] misijas laikā. Tas, turklāt, bija cilvēces tālākais telefona zvans (visas pārējās [[Apollo programma|Apollo projekta]] misijas arī norisinājās Niksona prezidentūras laikā). {{dat|1972|1|5}} Niksons apstiprināja [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Space Shuttle]]'' programmas izveidi. Šis lēmums spēcīgi ietekmēja amerikāņu centienus izpētīt kosmosu turpmākajās dekādēs.

Niksona vadības laikā NASA budžets tika samazināts. NASA administrators [[Tomass O. Peins]] izgudroja ambiciozus plānus, piemēram, izveidot pastāvīgu bāzi uz [[Mēness]] 1970. gadu beigās un aizsūtīt pirmos cilvēkus uz [[Marss (planēta)|Marsu]] 1981. gadā. Šos plānus Niksons noraidīja.

==== Indijas-Pakistānas karš ====
[[Attēls:Yahya and Nixon.jpg|thumb|left|Niksona vadība atbalstīja [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidentu]] Jahju Hanu [[Bangladešas atbrīvošanas karš|1971. gada krīzes]] laikā [[Austrumpakistāna|Austrumpakistānā]]]]
Niksons atbalstīja ģenerāli [[Jahja Hans|Jahju Hanu]] no [[Pakistāna]]s [[Indijas-Pakistānas karš (1971)|1971. gada Indijas-Pakistānas kara]] laikā, par spīti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem pret [[bengāļi]]em (jo īpaši [[hinduisti]]em). Lai gan Niksons apgalvoja, ka viņa interesēs bija apturēt karu un nodrošināt Pakistānas interešu ievērošanu (ieskaitot cilvēktiesību jautājumos), patiesībā viņš baidījās no [[Indija]]s iebrukuma [[Rietumpakistāna|Rietumpakistānā]], kā rezultātā Indija dominētu subkontinentā un, tā kā Padomju Savienība nesen bija noslēgusi draudzības līgumu ar Indiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Krievijas-Indijas militāri-tehniskā sadarbība {{en ikona}} | publisher = Issi | url = http://www.issi.org.pk/journal/2001_files/no_4/article/4a.htm | access-date = {{dat|2007|12|24||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070314041501/http://www.issi.org.pk/journal/2001_files/no_4/article/4a.htm | archivedate = {{dat|2007|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; tas palielinātu [[Padomju Savienība|PSRS]] ietekmi reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Salaha U. Ajubi kungs atzīst savu kļūdu {{en ikona}} | publisher = Daily Khabor | date = 19.07.1970. | url = http://daily-khabor.blogspot.com/2008/07/khaborcom-mr-salah-u-ayubi-admitted-his.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņš arī vēlējās pierādīt savu uzticamību kā partnerim [[Ķīnas Tautas Republika]]i, ar kuru tika rīkotas sarunas par satuvināšanos un kuru viņš vēlējās apmeklēt dažus mēnešus vēlāk.

Prezidents Niksons un viņa nacionālās drošības konsultants [[Henrijs Kisindžers]] noliedza ziņas par pakistāniešu genocīdu [[Austrumpakistāna|Austrumpakistānā]] (mūsdienu [[Bangladeša]]) un riskēja ar konfrontāciju ar Maskavu, lai demonstrētu savu sīkstumu.&lt;ref&gt;[http://www.gwu.edu/~nsarchiv/news/20050629/index.htm NSA arhīvi par Dienvidāzijas krīzi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807173425/http://www.gwu.edu/~nsarchiv/news/20050629/index.htm |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Daudzi, tostarp Kisindžers,&lt;ref&gt;[http://www.gwu.edu/~nsarchiv/NSAEBB/NSAEBB79/BEBB13.pdf Harolds H. Sonderss, “Sarunas memorands: Kenets Kītings, Henrijs A. Kisindžers un Harolds H. Sonderss,” {{dat|1971|6|3|N}}, Nacionālās drošības arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807183154/http://www.gwu.edu/~nsarchiv/NSAEBB/NSAEBB79/BEBB13.pdf |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ir teikuši, ka ārpolitikas &quot;noliekšanās&quot; uz Pakistānas pusi vairāk bija saistīta ar Niksona personīgo patiku pret diktatoru un ka atbalsts Pakistānai radās sentimentālu apsvērumu un aizspriedumu pret [[indieši]]em dēļ.&lt;ref&gt;Detente and Confrontation: American-Soviet Relations from Nixon to Reagan, — Raymond L Garthodd, p 298&lt;/ref&gt; Niksona vadība bija arī atbildīga par nelegālu ieroču piegādi [[Pakistānas armija]]i, par spīti [[ASV Kongress|kongresa]]&lt;ref&gt;[http://www.gwu.edu/~nsarchiv/NSAEBB/NSAEBB79/ Saliekšanās: 1971. gada ASV un Dienvidāzijas krīze] — Sadžits Gandijs, Nacionālās drošības arhīvs, Elektroniskās Instruktāžas Grāmata Nr. 79, {{dat|2002|12|16|N}}&lt;/ref&gt; un iedzīvotāju&lt;ref&gt;Thornton, The Nixon-Kissinger Years: Reshaping American’s Foreign Policy, pp.113—115&lt;/ref&gt; iebildumiem.

Niksona lēmums palīdzēt Pakistānai par katru cenu lika viņam sūtīt ar [[atomieroči]]em apgādāto kuģi [[USS Enterprise (CVN-65)|USS Enterprise]] uz [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]], lai piedraudētu [[Indijas armija]]i. Lai gan tas neko daudz nemainīja kara gaitā, tiek uzskatīts, ka šis solis bija iemesls [[Indija]]s atomprogrammas sākšanai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last = Šarma |first = Direndra |title = Indijas apcirptā zinātne {{en ikona}} |journal = Bulletin of the Atomic Scientist |volume = 47 |issue = 4 |pages = 32—36 |year = 1991 |month = Maijs |url = http://www.thebulletin.org/article.php?art_ofn=may91sharma |accessdate = {{dat|2008|08|07||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20060928044948/http://www.thebulletin.org/article.php?art_ofn=may91sharma |archivedate = {{dat|2006|09|28||bez}} }} http://www.thebulletin.org/article.php?art_ofn=may91sharma {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060928044948/http://www.thebulletin.org/article.php?art_ofn=may91sharma |date={{dat|2006|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Krīzes laikā Niksons bieži sauca Indijas premjerministri [[Indira Gandija|Indiru Gandiju]] par &quot;vecu [[ragana|raganu]]&quot; privātās sarunās ar Henriju Kisindžeru, kurš savukārt izteica rasistiskus komentārus par indiešiem.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/4633263.stm Niksona riebums pret &quot;raganu&quot; Indiru] — BBC News {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Beigās Niksona ārpolitikas iniciatīvas izgāzās, jo mēģinājumi iespaidot Ķīnu tika rīkoti, neievērojot ASV sabiedrotās Pakistānas intereses, kuras pārstāvji uzskatīja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nepietiekami iesaistījās [[Bangladeša]]s neatkarības novēršanā.&lt;ref&gt;Shirin R. Tahir-Kheli, The United States and Pakistan: the Evolution of an Influence Relationship, pp.49&lt;/ref&gt;

==== Ķīna ====

Attiecības starp Rietumvalstīm un Austrumu bloku dramatiski mainījās 70. gadu sākumā. 1960. gadā [[Ķīnas Tautas Republika]]s un tās galvenās sabiedrotās [[Padomju Savienība]]s attiecības [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|sašķēlās]]. Kad strīds starp valstīm sasniedza kulmināciju 1969. un 1970. gadā, Niksons izmantoja konfliktu, lai [[Aukstais karš|Aukstajā karā]] Rietumus izvirzītu vadībā. Niksona vadībā ASV uzlaboja attiecības ar Ķīnu, lai iegūtu stratēģisku pārsvaru pār PSRS. 1971. gadā Ķīna izdarīja draudzīgu žestu, uzaicinot vizītē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[galda teniss|galda tenisa]] komandu. Vizīti nosauca par &quot;pingponga diplomātiju&quot; ({{val|en|Ping Pong Diplomacy}}).

1971. gada jūlijā Niksons slepenā vizītē uz Ķīnu aizsūtīja valsts sekretāru [[Henrijs Kisindžers|Henriju Kisindžeru]], pēc kā pārsteidza pasauli paziņojot, ka pats dosies apmeklēt Ķīnu. Niksons ar savu sievu [[Peta Niksone|Petu]] devās uz austrumu valsti 1972. gada februārī. Niksonam un Dzedunam bija tiešas pārrunas par valstu sadarbību. Apmeklējums sāka jaunu ēru Ķīnas-ASV attiecībās.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Niksons arī paziņoja, ka viņš &quot;uzskata, ka pastāv tikai viena Ķīna un Taivāna ir Ķīnas province&quot;.&lt;ref&gt;Victor S. Kaufman; ''Confronting Communism: U.S. and British Policies toward China'' (2001), 228—31; Anthony Kubek, &quot;The 'Opening' of China: President Nixon's 1972 Journey.&quot; ''American Asian Review'' 1992 10(4): 1—22. {{ISSN|0737-6650}}; Nancy Bernkopf Tucker, &quot;Taiwan Expendable? Nixon and Kissinger Go to China,&quot; ''Journal of American History'' (2005) 92(1): 109—135. {{ISSN|0021-8723}}&lt;/ref&gt; Baidoties no iespējamas ķīniešu-amerikāņu alianses, Padomju Savienība piekrita ASV aicinājumam mazināt spriedzi.

==== Padomju Savienība ====
Niksons izmantoja starptautiskās vides uzlabošanos, lai sludinātu kodolmieru. Pēc veiksmīgā Ķīnas apmeklējuma Niksons devās uz Padomju Savienību, kur tikās ar tās vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]].&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Viņš sāka intensīvas sarunas ar Brežņevu, un šajā &quot;samitā&quot; tika noslēgtas vienošanās par lielāku savstarpējo tirdzniecību un diviem vēsturiskiem ieroču kontroles līgumiem: SALT I, pirmo vispusīgo ierobežošanas paktu, kuru parakstīja abas valstis,&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; kā arī Antiballistisko Raķešu Līgumu, kas aizliedza ienākošu raķešu bloķēšanas sistēmu attīstību.&lt;ref name=&quot;pres&quot; /&gt; Niksons un Brežņevs paziņoja par jaunu &quot;mierīgas sadzīvošanas&quot; ēru, kurā sadarbība ({{val|fr|détente}}) aizvietotu [[Aukstais karš|Aukstā kara]] naidīgumu.&lt;ref&gt;Foner, Eric. Give Me Liberty! An American History V2. W.W. Norton &amp; Company. New York&lt;/ref&gt;

Lai iegūtu ASV atbalstu, gan Ķīna, gan PSRS samazināja atbalstu [[Ziemeļvjetnama]]i un ieteica Hanojai nomierināties.&lt;ref&gt;John Lewis Gaddis, ''Strategies of Containment'' (1982), pp. 294 and 299; Ang Cheng Guan, ''Ending the Vietnam War: The Vietnamese Communists' Perspective'' (2003), pp. 61, 69 and 77—79; Qiang Zhai ''China and the Vietnam Wars'', p. 136&lt;/ref&gt; Niksons vēlāk izskaidroja savu stratēģiju:
{{cquote|Es ilgi uzskatīju, ka jebkuras miera iniciatīvas Vjetnamā neatņemams elements bija, ja iespējams, savā pusē iegūt PSRS un Ķīnu. Lai gan satuvināšanās ar Ķīnu un saspīlējuma mazināšana ar Padomju Savienību bija mērķi paši par sevi, es arī apsvēru to par veidu kā izbeigt karu. Ļaunākajā gadījumā, Hanoja varētu justies mazāk pārliecināta, Vašingtonas darīšanu ar Maskavu un Pekinu dēļ. Labākajā gadījumā, ja abi lielie komunistu spēki nolemtu, ka viņiem ir lielākas zivis ko cept, Hanoja būtu spiesta sākt sarunas par mums pieņemamu vienošanos.&lt;ref&gt;Nixon, ''No More Vietnams'' (1987), pp. 105—106.&lt;/ref&gt;|30px|30px|Ričards Niksons}}

=== Vēlēšanas (1972) ===
[[Attēls:ElectoralCollege1972.svg|thumb|250px|Elektoru balsojums pa štatiem:
{{legend|#F07763|Niksons/[[Spiro Agņū|Agņū]] ([[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]])}}
{{legend|#698DC5|[[Džordžs Makgoverns|Makgoverns]]/[[Sārdžents Šraivers|Šraivers]] ([[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]])}}
{{legend|#AC9393|[[Džons Hosperss|Hosperss]]/[[Teodora Neitena|Neitena]] ([[ASV Libertiešu partija|Libertiešu partija]])}}]]
1972. gadā norisinājās kārtējās prezidenta vēlēšanas. Par Niksona galveno oponentu, [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidātu, izvēlējās [[Džordžs Makgoverns|Džordžu Makgovernu]], kurš sāka pretkara kampaņu. Par Niksona kandidatūru nobalsoja apmēram 47 miljoni vēlētāju, bet par Makgovernu — apmēram 29 miljoni.&lt;ref name=&quot;v1972&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = 1972. gada prezidenta vēlēšanu rezultāti {{en ikona}} | publisher = US Election Atlas | url = http://www.uselectionatlas.org/RESULTS/national.php?f=0&amp;year=1972 | access-date = {{dat|2008|08|21||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080915171622/http://uselectionatlas.org/RESULTS/national.php?year=1972&amp;f=0 | archivedate = {{dat|2008|09|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; ASV vēlēšanu sistēma paredz, ka uzvarētāju nosaka nevis kopējais par viņu nobalsojušo skaits, bet gan vēlēšanu kolēģijas balsojums. Kolēģijas pārstāvju skaits štatā ir atkarīgs no kopējā iedzīvotāju skaita, un par prezidentu ievēl to, kurš ir savācis vairākumu elektoru balsu. Niksons uzvarēja 49 štatos no 50, savukārt Makgoverns uzvarēja [[Masačūsetsa]]s štatā un [[Vašingtona|Kolumbijas apgabalā]].&lt;ref name=&quot;v1972&quot; /&gt; Tas deva Niksonam 520 elektoru balsis no 538.&lt;ref name=&quot;v1972&quot; /&gt; Vienu balsi ieguva [[ASV Libertiešu partija|Libertiešu partijas]] pārstāvis [[Džons Hosperss]], par kuru nobalsoja elektors, kuram bija uzdots balsot par Niksonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Neuzticamie vēlētāji: Rodžers Makbraids {{en ikona}} | publisher = FairVote | url = http://www.fairvote.org/e_college/faithless.htm#4 | access-date = {{dat|2008|08|21||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080906231513/http://www.fairvote.org/e_college/faithless.htm#4 | archivedate = {{dat|2008|09|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā bija viena no pārliecinošākajām ASV prezidenta vēlēšanu uzvarām.

=== Otrais termiņš (1972—1974) ===

==== Iekšlietu politika ====
[[Attēls:Richard Nixon 09 Jul 1972.png|thumb|Niksons 1972. gada jūlijā]]
Lai gan Niksona laikabiedri bieži viņu uzskatīja par konservatīvu, mūsdienās Niksona iekšlietu politika tiek uzskatīta par drīzāk liberālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ričards Niksons: ASV lielākais liberālis {{en ikona}} | publisher = Wonkette | url = http://wonkette.com/227457/richard-nixon-americas-greatest-liberal | access-date = {{dat|2008|08|24||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081121191332/http://wonkette.com/227457/richard-nixon-americas-greatest-liberal/ | archivedate = {{dat|2008|11|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kaut gan virzīšanās tuvāk labējiem spēkiem sākās [[1970. gadi|1970. gados]], Niksons, tāpat kā [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Džeralds Fords]], lielā mērā valsti vadīja saskaņā ar [[keinsisms|keinsisma]] liberālajiem principiem par iekšlietām, jo īpaši, fiskālo politiku.&lt;ref name=&quot;Krugman&quot;&gt;Krugman, P. (2007). ''The concience of a liberal''. New York: W. W. Norton.&lt;/ref&gt; Kā prezidents, Ričards Niksons ieviesa algas un cenu ierobežojumus,&lt;ref&gt;&quot;Effective immediately, therefore, I am ordering a freeze on prices. By Executive Order 11723 of June 13, 1973.&quot; [http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=3868] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912182437/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=3868 |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Niksona {{dat|1973|6|13|G}} runa&lt;/ref&gt; indeksēja sociālos pabalstus sakarā ar inflāciju un izveidoja Papildinātos Drošības Ienākumus ({{val|en|Supplemented Security Income}}).

Viņš arī bija plānojis ieviest vispārēju minimālo darba algu un ieviest vispārēju veselības aprūpi, tomēr tas viņam neizdevās.&lt;ref name=&quot;Krugman&quot; /&gt; Federālajam reģistram pievienoto lapu daudzums ik gadu dubultojās Niksona prezidentūras laikā. Prezidents Niksons izskauda [[zelta standarts|zelta standartu]], izveidoja Dabas Aizsardzības Aģentūru ({{val|en|Environmental Protection Agency}}), kā arī Darba Drošības un Veselības Administrāciju ({{val|en|Occupational Safety and Health Administration}}), atbalstīja parku mantojuma programmu un ieviesa Filadelfijas plānu, pirmo nozīmīgo federālo diskriminācijas izskaušanas programmu un krietni palielināja federālo darbinieku algas. Sakarā ar rasu nesaskaņām pirms Niksona prezidentūras, kuras dažkārt pārauga vardarbībā, sākumā tika uzskatīts, ka Niksona politiku jautājumos par rasu attiecībām iespaidojusi doktrīna, kuru sauca par &quot;maigu ignorēšanu&quot; ({{val|en|benign neglect}}). Kā Republikāņu partijas vadītājs, Niksons palīdzēja to attīstīt, tomēr savu 1972. gada prezidenta vēlēšanu kampaņu rīkoja atsevišķi no partijas. Tā rezultātā Republikāņu partija tika mazāk kritizēta Votergeitas skandāla dēļ. Niksons bija pirmais prezidents, kura laikā Baltais nams ik dienas organizēja preses konferenci un veidoja paziņojumu medijiem. To pārņēma visi sekojošie prezidenti.

Niksons tiek uzskatīts par mūsdienu imperiālās prezidentūras, kurā prezidentam ir liela vara pār valdības politiku un lēmumiem, ieviesēju. 1970. gados Niksons atteicās tērēt miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] federālajos tēriņos un paplašināja Vadības un Budžeta Biroja varu. Tā rezultātā kongress 1974. gadā apstiprināja budžeta un tēriņu atsaukšanas kontroles aktu, līdz ar to aizliedzot Niksonam vienpusīgi atsaukt naudas tēriņus.

==== Valdības sistēma ====
Niksona vadības laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika dibinātas vairākas valdības aģentūras, tostarp, Dabas aizsardzības aģentūra, [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija]], Nacionālā dzelzceļa pasažieru korporācija, Narkotiku realizēšanas administrācija, Papildināto drošības ienākumu programma un Minoritāšu biznesa attīstības aģentūra. Pasta departaments tika slēgts kā valsts aģentūra un pārorganizēts kā valstij piederoša korporācija, [[ASV Pasta dienests]]. 1971. gadā Niksons piedāvāja izveidot četrus jaunus valdības departamentus, kas aizstātu tobrīdējo struktūru: departamentus, kuri tiek organizēti efektīvam un iedarbīgam valsts dienestam, aizvietojot tematiskās bāzes kā tirdzniecība, darbs, transports, lauksaimniecība, u.c.. Departamenti, ieskaitot, Valsts, finanšu, aizsardzības un tieslietu, tiktu saglabāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=3360|title=ASV prezidentu projekta arhīvi {{en ikona}}|access-date={{dat|2008|09|02||bez}}|archive-date={{dat|2008|10|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081023004118/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=3360}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1974|1|2}} Niksons apstiprināja likumprojektu, kas ierobežoja maksimālo braukšanas ātrumu uz ASV lielceļiem līdz 55 jūdzēm stundā (ap 90 km/h), lai taupītu degvielu [[1973. gada degvielas krīze]]s laikā. Šis likums bija spēkā līdz 1995. gadam, bet 1987. gadā likums tika mazliet izmainīts, lai ļautu lauku teritorijās pārvietoties ar 65 jūdzēm stundā (ap 105 km/h). Niksons arī aizliedza [[ASV dolārs|ASV dolāra]] mainīšanu pret zeltu, ļaujot tā vērtībai pasaules tirgos peldēt.

1974. gada uzrunā par stāvokli valstī Niksons piedāvāja vispusīgāku veselības apdrošināšanu.&lt;ref name=&quot;StateOfUnion74&quot;&gt;[http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=4327 Richard Nixon, ''Address on the State of the Union Delivered Before a Joint Session of the Congress.''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081004195531/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=4327 |date={{dat|2008|10|04||bez}} }}, Jan 30, 1974, hosted at &quot;The American Presidency Project&quot;, UCSB&lt;/ref&gt; {{dat|1974|2|6}} viņš pieteica &quot;Vispārējo veselības apdrošināšanas likumu&quot;. Niksona plānā ietilpa doma likt darba devējiem apmaksāt apdrošināšanu darba ņēmējiem un papildus piedāvāja federālo veselības plānu (kā [[Medicaid]]), kuru varētu izmantot jebkurš amerikānis samaksājot tik, cik ļauj alga.&lt;ref name=&quot;StateOfUnion74&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=I Am Not a Health Reform|publisher=[[The New York Times]]|date=December 15, 2007|url=http://www.pnhp.org/news/2007/december/i_am_not_a_health_re.php|author=David Himmelstein and Steffie Woolhandler|access-date={{dat|2008|09|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081011185724/http://www.pnhp.org/news/2007/december/i_am_not_a_health_re.php|archivedate={{dat|2008|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Hall, K. G. (November 28, 2007). ''Democrats' health plans echo Nixon's failed GOP proposal''. Retrieved on 2007-11-28 from http://www.mcclatchydc.com/226/story/22163.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622094350/http://www.mcclatchydc.com/226/story/22163.html |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}.&lt;/ref&gt;

{{dat|1973|10|10}} viceprezidents [[Spiro Agņū]] atkāpās pēc apsūdzībām kukuļošanā, nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā. Par jauno viceprezidentu Niksons izvēlējās [[Džeralds Fords|Džeraldu Fordu]], tobrīd [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] dalībnieku.

==== Grēkatlaides dienas karš ====
[[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā Niksona vadība atbalstīja [[Izraēla|Izraēlu]]. Kad arābi ar [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Sīrija|Sīriju]] vadībā (kā arī PSRS kā sabiedrotajiem), uzbruka 1973. gada oktobrī, Izraēla sākotnēji zaudēja un lūdza [[Eiropa]]s valstu palīdzību, bet palīdzēt piekrita vienīgi [[Nīderlande]]. ASV piegādāja ieročus [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em. Laikā, kad ASV un PSRS bija vienojušās par pamieru, Izraēlas spēki jau atradās dziļi ienaidnieku teritorijā. Ilgtermiņā karš noveda pie Ēģiptes attālināšanās no Padomju Savienības un tuvināšanās ASV. Tomēr kara rezultātā sākās 1973. gada degvielas krīze.

=== Votergeitas skandāls ===
{{Pamatraksts|Votergeitas skandāls}}
{{dat|1972|6|17}} Votergeitas viesnīcas, Demokrātu nacionālās komitejas mītnes, apsargs Frenks Vilss ieraudzīja, ka vairāku durvju [[slēdzene]]s ir aizlīmētas. Viņš noņēma līmlenti un devās prom. Pēc stundas viņš ievēroja, ka slēdzenes ir no jauna aizlīmētas. Vilss sazinājās ar policiju un pieci cilvēki tika aizturēti Demokrātu nacionālās komitejas birojā.&lt;ref&gt;
{{Grāmatas atsauce
| author=Sirica, John J.
| title=To set the record straight: the break-in, the tapes, the conspirators, the pardon
| url=https://archive.org/details/tosetrecordstrai00siri
| publisher=Norton
| location=New York
| year=1979
| pages=[https://archive.org/details/tosetrecordstrai00siri/page/56 56]
| isbn=0-393-01234-4
| oclc=}}&lt;/ref&gt; Šie pieci cilvēki bija Virdžilio Gonsaless, Bernards Bārkers, Džeimss V. Makords, Eudženio Martiness un Frenks Stērdžiss. Visus piecus apsūdzēja zādzības un telefona sakaru pārtveršanas mēģinājumā. {{dat||9|15}} šiem pieciem, kā arī Hauardam Hantam un Gordonam Lidijam, tika oficiāli izvirzīta apsūdzība.

Šie septiņi cilvēki tika atzīti par vainīgiem 1973. gada janvārī. Viņi tieši vai netieši bija Niksona pārvēlēšanas komitejas darbinieki. Vairāki cilvēki, tostarp, tiesnesis Džons Sirika, uzskatīja, ka pastāv lielāka konspirācija, kurā ir iesaistīti augsta līmeņa valdības pārstāvji.&lt;ref&gt;
&quot;There were still simply too many unanswered questions in the case. By that time, thinking about the break-in and reading about it, I'd have had to be some kind of moron to believe that no other people were involved. No political campaign committee would turn over so much money to a man like Gordon Liddy without someone higher up in the organization approving the transaction. How could I not see that? These questions about the case were on my mind during a pretrial session in my courtroom December 4.&quot;
{{Grāmatas atsauce
| author=Sirica, John J.
| title=To set the record straight: the break-in, the tapes, the conspirators, the pardon
| publisher=Norton
| location=New York
| year=1979
| isbn=0-393-01234-4
| oclc=
| pages=56
| doi=
| url=http://worldcat.org/isbn/0393012344}}
&lt;/ref&gt;

Viens no svarīgākajiem izmeklēšanas atklājumiem bija laupītāju rīcībā esošais naudas daudzums. Viņiem bija vidusmēra ienākumi, tomēr aresta brīdī katra īpašumā bija tūkstošiem [[ASV dolārs|dolāru]]. Tika atklāts, ka noziedznieku [[Bankas konts|bankas kontiem]] bija gājuši cauri vēl vairāki tūkstoši dolāru. Šī nauda tika izmantota, lai finansiāli atbalstītu visus viņu izdevumus, gan personīgos, gan tos, kas saistīti ar skandālu. Visu šo naudu pārskaitīja Niksona pārvēlēšanas komiteja. Prese atklāja saistību starp Niksona pārvēlēšanu un dažādām nelikumībām, tostarp ielaušanos Votergeitā. {{dat|1973|4|30}} Niksons pieprasīja divu savu palīgu, [[H. R. Holdemans|H. R. Holdemana]] un [[Džons Ērlihmens|Džona Ērlihmena]] atkāpšanos. Šie abi vēlāk tika apcietināti.

[[Attēls:Nixon leaving whitehouse.jpg|thumb|Niksons pamet Balto namu neilgi pirms viņa atkāpšanās stājas spēkā]]
1974. gadā atkāpās, tika apcietināti vai atstādināti no amata daudzi ar Niksonu saistīti cilvēki. &quot;Votergeitas septītnieks&quot; (Holdemens, Ērlihmens, [[Džons N. Mičels|Mičels]], [[Čārlzs Kolsons|Kolsons]], [[Gordons C. Strečens|Strečens]], [[Roberts Mārdians|Mārdians]] un [[Kenets Pārkinsons|Pārkinsons]]), vairāki bijušie prezidenta palīgi, tika atzīti par vainīgiem dažādos noziegumos {{dat||3|1}}. Niksons slepeni tika atzīts par nevainīgu līdzzinātāju.

[[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] sāka apsvērt Niksona impīčmenta procedūru. No {{dat|1974|7|27}} līdz {{dat||7|30}} Niksons tika apsūdzēts trīs dažādos nodarījumos: taisnīguma apturēšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa nicināšanā. Augustā tika izplatīts ieraksts no {{dat|1972|6|23}}, kurā bija dzirdams Niksons un Holdemens, kuri apsprieda, kā apturēt CIP un FIB izmeklēšanas. Šis ieraksts, nosaukts par &quot;dūmojošo šauteni&quot; ({{val|en|smoking gun}}), iznīcināja Niksona politisko karjeru.

Kad Niksonam tika pateikts, ka pietiekami daudz cilvēku varētu balsot par viņa atlaišanu, prezidents pieņēma lēmumu atkāpties. Televīzijā raidītā runā Niksons pateica, ka atkāpsies un viņa demisija stāsies spēkā {{dat|1974|8|9|G}} plkst 12:00 pēc Austrumu laika. Nākamajā dienā Niksons devās uz helikopteru, kas viņu aizveda uz Endrjūsas gaisa spēku bāzi [[Mērilenda]]s štatā. {{dat||9|8}} viņa pēctecis prezidenta krēslā, [[Džeralds Fords]], valsts vārdā piedeva Votergeitas noziegumus.

== Dzīves nogale ==
Pēc atkāpšanās no amata Niksonu ģimene atgriezās savās mājās ''&quot;La Casa Pacifica&quot;'' [[Sanklemente]]s pilsētā [[Kalifornija]]s štatā.&lt;ref name=&quot;ll&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonlibrary.gov/thelife/postpresidency.php|title=Pēc prezidentūras|accessdate=18.07.2008|publisher=Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131021194537/http://www.nixonlibrary.gov/thelife/postpresidency.php|archivedate=21.10.2013}}&lt;/ref&gt; Niksoni 1980. gadā pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], bet 1981. gadā uz [[Bergenas grāfiste|Bergenas grāfisti]] [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]].&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt;

[[Attēls:Reagans with Richard Nixon 1988.jpg|thumb|left|Toreizējais prezidents [[Ronalds Reigans]] un valsts pirmā lēdija [[Nensija Reigana]] Baltajā namā ar Ričardu Niksonu un viņa kundzi 1988. gadā]]
Votergeitas skandāla dēļ Ņujorkas štata vadība viņam atņēma jurista licenci. Viņš mēģināja atsaukt savu licenci, tomēr tas tika liegts, kamēr viņš neatzina savu vainu Votergeitas skandālā.&lt;ref&gt;&quot;[http://www.history.com/exhibits/impeach/whthous1.html Richard M. Nixon: Before and After Watergate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071028075731/http://www.history.com/exhibits/impeach/whthous1.html |date={{dat|2007|10|28||bez}} }}&quot;, The History Channel&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš atteicās arī no citām licencēm. {{dat|1974|9|8}} viņa pēctecis prezidenta amatā, [[Džeralds Fords]], apžēloja Niksonu par Votergeitas noziegumiem. Tā rezultātā viņam nevarēja izvirzīt apsūdzību.

1975. gadā Niksons satika britu žurnālistu [[Deivids Frosts|Deividu Frostu]], kurš Niksonam piedāvāja 600 000 tūkstošus ASV dolāru par piecām 90 minūšu garām intervijām, kuras tika nofilmētas un raidītas 1977. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | last = Black | first = Conrad | year = 2007 | title = Richard M. Nixon: A Life in Full | url = https://archive.org/details/isbn_9781586485191 | publisher = PublicAffairs Books | location = New York | isbn = 978-1-58648-519-1 | ref = {{sfnRef|Black}} }}&lt;/ref&gt; Niksona padomnieki aicināja bijušo prezidentu piedāvājumam piekrist, jo ticēja, ka intervijas spēs uzlabot viņa tēlu sabiedrības acīs. Interviju segmenti aptvēra gan Niksona lomu starptautiskajā politikā, gan ASV iekšpolitiku, kā arī Votergeitas skandālu, kas izpelnījās visplašāko sabiedrības rezonansi.

Intervijās Niksons pirmo reizi publiski atzina savu vainu Votergeitas skandālā, atzīstot, ka ir nodevis savu valsti un ka ir nodevis pats sevi.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | last = Drew | first = Elizabeth | year = 2007 | title = Richard M. Nixon | url = https://archive.org/details/richardmnixon00drew | series = The American Presidents Series | publisher = Times Books | location = New York | isbn = 978-0-8050-6963-1}}&lt;/ref&gt; Kad Frosts vaicāja Niksonam par prezidenta rīcības tiesiskumu, Niksons atbildēja ar vienu no interviju ievērojamākajiem citātiem: &quot;Kad to dara prezidents, tas nozīmē, ka tas nav nelegāli.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.streetlaw.org/en/Page/722/Nixons_Views_on_Presidential_Power_Excerpts_from_a_1977_Interview_with_David_Frost |title=Nixon's Views on Presidential Power: Excerpts from an Interview with David Frost |publisher=landmarkcases.org |accessdate=2012-08-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019173258/http://www.streetlaw.org/en/Page/722/Nixons_Views_on_Presidential_Power_Excerpts_from_a_1977_Interview_with_David_Frost |archivedate=2012-10-19 }}&lt;/ref&gt; Intervijas noskatījās vairāk nekā 45 miljoni skatītāju, kas vēl joprojām ir augstākā televīzijas auditorija vēsturē, kas skatījusies politisku interviju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/4588233.stm |title=Profile:Sir David Frost |work=UK News |publisher=BBC |date=2005-05-28 |accessdate=2008-12-13}}&lt;/ref&gt;

Dzīves nogalē Niksons daudz ceļoja — gan pa ASV, gan pa ārzemēm. Viņš apmeklēja [[Eiropa|Eiropu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]], [[Krievija|Krieviju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Āzija|Āziju]].&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt; 1981. gadā Niksons kopā ar diviem citiem eksprezidentiem — Džeraldu Fordu un [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]] pārstāvēja ASV [[Ēģipte]]s prezidenta [[Anvars Sādāts|Anvāra al Sādāta]] bērēs.&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt; Viņš tikās ar [[Japāna]]s premjerministru [[Jasuhiro Nakasone|Jasuhiro Nakasoni]] Japānā, [[Ķīna]]s līderi [[Dens Sjaopins|Denu Sjaopinu]] Ķīnā un PSRS vadītāju [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] Padomju Savienībā.&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt; Atgriežoties no ceļojuma uz PSRS Niksons nosūtīja tālaika prezidentam [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]] garu memorandu, kurā izklāstīja savus ārlietu politikas ieteikumus un personīgos iespaidos par Gorbačovu.&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt;

Pēc prezidentūras Niksons sarakstīja 10 grāmatas un regulāri teica runas.&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt; Niksons tika cienīts kā vecāks valstsvīrs&lt;ref name=&quot;ll&quot;/&gt; ārlietu jomā un konsultēja gan Demokrātu, gan Republikāņu partijas turpmākos prezidentus.

{{dat|1990|7|19}} [[Jorbalinda|Jorbalindā]] tika atklāta Ričarda Niksona prezidentūras bibliotēka. Atklāšanu apmeklēja Niksonu pāris, kā arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp, Džeralds Fords, Ronalds Reigans un [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]], kā arī viņu sievas [[Betija Forda|Betija]], [[Nensija Reigana|Nensija]] un [[Barbara Buša|Barbara]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nixonfoundation.org/index.php?src=directory&amp;srctype=display&amp;id=831&amp;view=products_detail|title=Ričarda Niksona bibliotēkas un dzimšanas vietas fonds: Muzeja veikals {{en ikona}}}}&lt;/ref&gt; Līdz {{dat|2007|7|11|D}} bibliotēka piederēja privātam fondam. Pašlaik tā ir daļa no federālās prezidentu bibliotēku sistēmas.

=== Petas Niksones nāve ===
Ričarda Niksona dzīvesbiedre Peta nomira {{dat|1993|6|22}} ilgstošo veselības problēmu, tostarp, divu [[insults|insultu]] un [[plaušu vēzis|plaušu vēža]], dēļ. Viņas piemiņas pasākumi tika rīkoti Niksona prezidentūras bibliotēkā līdz viņas bērēm {{dat||6|26}}. Ričards Niksons šajā laikā ļoti sēroja, tomēr viņu mierināja ģimene, kā arī eksprezidenti Džeralds Fords un Ronalds Reigans ar savām sievām.

== Nāve un bēres ==
{{dat|1994|4|18|G}} plkst. 17:45 (EDT), gatavojoties ēst vakariņas, Niksonu ķēra insults.&lt;ref name=&quot;death-wapo&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2002/06/11/AR2005112200809.html|title=Ričards M. Niksons, 37. prezidents, mirst {{en ikona}}|accessdate=18.07.2008|work=The Washington Post|date=23.04.1994|author=Veils, Mārtins un Eleanora Rendolfa|page=A01}}&lt;/ref&gt; Tika noskaidrots, ka [[trombs]], kas [[sirds]] problēmu dēļ bija izveidojies sirds augškambaros, izkustējās no vietas un aizceļoja līdz smadzenēm. Prezidents tika nogādāts Kornela klīnikā [[Manhatana|Manhatanā]], sākotnēji viņš bija pie samaņas, bet nespēja runāt, kā arī kustināt labējās [[ekstremitāte]]s.&lt;ref name=&quot;death-wapo&quot;/&gt; Smadzeņu bojājumi izraisīja piepampumu ([[cerebrālā edēma]]) un Niksons ieslīga dziļā [[koma]]s stāvoklī. Viņš nomira {{dat|1994|4|22}}, plkst. 21:08 (EDT), savām meitām klātesot. Viņš bija 81 gadu vecs.&lt;ref name=&quot;death-wapo&quot;/&gt;

Niksona bēres tika rīkotas {{dat|1994|4|27}}. Tās bija pirmās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] bēres kopš [[Lindons Džonsons|Lindona Džonsona]] apbedīšanas 1973. gadā, kuras rīkoja Niksona prezidentūras laikā. Ričards Niksons tika apglabāts blakus savas sievas, Petas, kapavietai. Niksonam nāves brīdī bija divas meitas, Trīsija un Džūlija, kā arī četri mazbērni.&lt;ref name=&quot;death-wapo&quot;/&gt; Pēc nelaiķa lūguma, tās nebija valsts mēroga bēres.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/3783085.stm|title=Reigana bēres: Notikumu gaita {{en ikona}}|publisher=BBC|accessdate=18.07.2008|date=11.06.2004}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.whitehouse.gov/history/presidents/rn37.html Apraksts Baltā nama mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061212225247/http://www.whitehouse.gov/history/presidents/rn37.html |date={{dat|2006|12|12||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080530073929/http://www.livingtrustnetwork.com/content/lwt/wills/nixonwill.php Niksona testaments] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080619065604/http://www.lib.berkeley.edu/MRC/watergate.html Votergeitas skandāla ieraksti] {{en ikona}}

{{ASVprezidenti}}
{{ASV viceprezidenti}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Niksons, Ričards}}
[[Kategorija:1913. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]]
[[Kategorija:Kvēkeri]]</text>
      <sha1>3l4y8fpnou0wzh1lyahu1v1nix6qvg0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Lietuvas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37673</id>
    <revision>
      <id>4509937</id>
      <parentid>4413960</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28695" sha1="dnycsvap0f4dwavo1plwwqjli253h4q" xml:space="preserve">[[Attēls:Border stone - Latvia.JPG|thumb|200px|Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta]]
'''Latvijas—Lietuvas robeža''' ir [[Eiropas Savienība]]s iekšējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. Sauszemes robeža ir 588 km gara.

== Vēsture ==
[[Attēls:Livonijas un Lietuvas robežas veidošanās 13. un 14. gadsimtā.jpg|thumb|200px|Livonijas un Lietuvas robežas veidošanās 13. un 14. gadsimtā]]
[[Attēls:Kurzemes robeža Šturns 1661.jpg|thumb|200px|Kurzemes—Lietuvas robeža 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661.)]]
[[Attēls:Barely visible inscription on borderstone (Kurland ....) - panoramio.jpg|thumb|200px|Sens robežstabs uz Kurzemes robežas [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]] pie [[V1167]] ceļa]]

1261. gada 7. augustā Lietuvas karalis [[Mindaugs]] noteica Livonijas ordenim atdāvināto [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu robežu no [[Dinaburgas pils|Naujenes]] pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latava (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]] līdz [[Mūsa]]s upei. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] dienvidu robežu veidoja Mūsas upe, savukārt pie [[Kursa (valsts)|Kursas]] tolaik piederēja [[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]].

1367. gada 7. novembrī Rīgā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]]&lt;ref&gt;Līguma senkrievu tekstā Livonijas mestrs dēvēts par &quot;Pārdaugavas mestru&quot; (''мештерь задвиньскии'')&lt;/ref&gt; kopā ar [[Livonijas ordeņa landmaršali|landmaršalu]] Andreasu fon Šteinbergs no vienas puses un Lietuvas valdnieku Aļģirda un Ķestuta sūtņi Vaišvilts un Stipreika kopā ar Āļģirda dēlu Vladimiru no otras puses parakstīja miera līgumu (''pax latrunculorum''), paredzot izveidot no &quot;laupītājiem brīvu joslu&quot; no [[Daugava]]s kreisā krasta līdz Videnišķiem (tagadējā [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]]). Vēsturē šī robeža pazīstama kā &quot;Vaišvilta robeža&quot; ({{val|la|fines Woiszwildi}}, {{val|pl|granica Woisswilska}}).&lt;ref&gt;[https://www.academia.edu/87751584/%D0%94%D0%A0%D0%95%D0%92%D0%9D%D0%95%D0%A0%D0%A3%D0%A1%D0%A1%D0%9A%D0%98%D0%95_%D0%9F%D0%9E%D0%9C%D0%95%D0%A2%D0%9A%D0%98_%D0%9D%D0%90_%D0%9B%D0%90%D0%A2%D0%98%D0%9D%D0%A1%D0%9A%D0%98%D0%A5_%D0%94%D0%9E%D0%9A%D0%A3%D0%9C%D0%95%D0%9D%D0%A2%D0%90%D0%A5_%D0%92_%D0%92%D0%95%D0%9B%D0%98%D0%9A%D0%9E%D0%9C_%D0%9A%D0%9D%D0%AF%D0%96%D0%95%D0%A1%D0%A2%D0%92%D0%95_%D0%9B%D0%98%D0%A2%D0%9E%D0%92%D0%A1%D0%9A%D0%9E%D0%9C_%D0%98_%D0%9F%D0%9E%D0%9B%D0%AC%D0%A1%D0%9A%D0%9E%D0%9C_%D0%9A%D0%9E%D0%A0%D0%9E%D0%9B%D0%95%D0%92%D0%A1%D0%A2%D0%92%D0%95_%D0%92%D0%A2%D0%9E%D0%A0%D0%9E%D0%99_%D0%9F%D0%9E%D0%9B%D0%9E%D0%92%D0%98%D0%9D%D0%AB_XIV_%D0%92 Древнерусские пометки на латинских документах в Великом княжестве Литовском и Польском королевстве второй половины XIV в.] С. В. Полехов.&lt;/ref&gt;
1398. gada [[Saliņas miera līgums|Saliņas miera līgumā]] Livonija atteicās no Sēlijas dienvidu daļas, ko 1422./1426. gadā apstiprināja starpvalstu līgumā.&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/371732903_Kurzemes_un_Zemgales_hercogistes_un_Lietuvas_dizkunigaitijas_1585_gada_robezas_karte_Zviedrijas_Nacionalaja_arhiva Ernestas Vasiliauskas. Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas 1585. gada robežas karte Zviedrijas Nacionālajā arhīvā.] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2023, 1(18):117-136&lt;/ref&gt;

Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2017|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.&lt;/ref&gt;

=== Tagadējās robežas izveidošana ===

Pēc neatkarīgu valstu nodibināšanas 1919. gadā etniskajā ziņā kā vienas [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas pārstāvji latvieši un lietuvieši jutās viens otram svešāki nekā latvieši un igauņi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/brivdienam-par-mata-tiesu-no-brunota-konflikta-latvijas-un-lietuvas-robezstridi/ |title=Par mata tiesu no bruņota konflikta. Latvijas un Lietuvas robežstrīdu vēsture |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2021-04-03 |date=2018-05-06 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Iemesls bija reliģiskā konfesionālā atšķirība, kā arī atšķirīga vēsturiskās attīstības gaita — [[Lietuva]] bija [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], bet Igaunija un Latvija bija [[Livonijas Konfederācija|Livonijas]] vēsturiskā mantiniece.

==== Robežas un iedzīvotāji ====
1918. gada beigās gar bijušo [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] administratīvajām robežām iedzīvotāju nacionālais sastāvs galvenokārt bija jaukts. Daudzi latvieši bija iepirkuši vai nomāja zemi Lietuvā, tāpat daudzi lietuvieši Latvijā dzīvoja kā [[algādzis|algādži]] vai rentnieki. Pie Kurzemes guberņas 19. gadsimta sākumā (1819. gadā) bija pievienots [[Palangas pagasts|Palangas apvidus]], kura iedzīvotāju vairākums bija lietuvieši, savukārt Kauņas guberņai 18. gadsimtā bija pievienots [[Aknīstes pagasts]], kurā iedzīvotāju vairākums bija latvieši. Šīs teritorijas kļuva par galvenajiem strīdus pamatiem valstu robežu nospraušanas jautājumā. Baltijas valstu politiķi centās savu valstu platību paplašināt kaut vai par dažiem kvadrātkilometriem, īpaši ekonomiski svarīgajos punktos — dzelzceļa mezglos un jūras ostās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Sarunu pirmais posms ====
Pirmā pasaules kara uzvarētāju rīkotajā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] (no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim) Latvijas pārstāvji pieteica savas teritoriālās prasības 1919. gada aprīlī iesniegtajā memorandā. Robežprasības ietvēra Aknīstes apvidu, kā arī 4—9 kilometru platu zemes joslu starp Žagares un Piķeles miestiem, jo šīs teritorijas apdzīvoja latvieši. Tika pieprasīts arī Mažeiķu dzelzceļa mezgls, kur latviešu iedzīvotāji bija mazākumā, pamatojot prasību ar to, ka Mažeiķu dzelzceļa līnija ir vienīgā, kas savieno Liepāju ar Rīgu. Savukārt lietuvieši ārlietu ministra [[Augustīns Voldemārs|Augustīna Voldemāra]] vadībā pieprasīja Palangas pilsētu un tai piegulošo teritoriju līdz Sventājas upei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kad Latvija apšaubīja šīs prasības pamatotību, Lietuva pieprasīja atzīt “Lietuvas sevišķās intereses Latgalē” un garantēt tai zināmas privilēģijas Liepājā un Daugavpilī, pretējā gadījumā draudot panākt iedzīvotāju referendumu Latgalē. Latvijas delegāti tam nepiekrita un sarunas pārtrūka. A. Vоldemārs izvirzījis pretenzijas uz Latgali un dažiem Ilūkstes apriņķa pagastiem. Jau Parīzes konferences laikā iezīmējās Lietuvas ārpolitikas tendence robežu jautājumu izšķirt nevis pēc etniskā, bet reliģiskā principa, jo vairākums Ilūkstes apriņķa un Latgales iedzīvotāju, tāpat kā lietuvieši, bija katoļi. Kā Latgales piederības Lietuvai vēsturisko pamatojumu Lietuvas pārstāvji minēja tās kādreizējo iekļautību Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Tālaika lietuviešu presē parādījās prasības piekļuvei pie Daugavas upes un Liepājas ostas, pretējā gadījumā draudot slēgt robežu un izraidīt no Lietuvas latviešus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lietuvā toreiz bija populāra ideja par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu atjaunošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, lai gan poļi uzskatīja, ka uz bijušo Polijas—Lietuvas kopvalsts teritoriju var pretendēt tikai un vienīgi viņi. Šādi strīdi vēlāk noveda pie poļu un lietuviešu bruņota konflikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Kara darbība ====
[[Attēls:Lithuanian Wars of Independence, War with Soviet Russia. The grenadiers of the Vilnius battalion marching to the Bolshevik front near Kalkūnai, 1919.jpg|thumb|200px|Lietuvas armijas Viļņas bataljons pie [[Kalkūni]]em.]] 
1919. gada 15. maijā izplatījās runas, ka lietuvieši gatavojas ieņemt Palangu, kas gan izrādījās nepamatotas, tomēr teritoriju ieņemšana šajā laikā jau bija plānota. Jūlijā Latvija izteica gatavību atdot Palangas apkārtni Lietuvai, iemainot to pret Mažeiķu apkārtni, bet Lietuva nepiekrita. Drīz pēc tā [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas Bruņoto spēku]] grupa ienāca Ilūkstes apriņķī un sāka apsvērt [[Daugavpils]] ieņemšanas iespējamību, taču šos plānus izjauca [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada augusta beigās, atspiežot [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] spēkus, [[Polijas bruņotie spēki]] iegāja Turmantu stacijā uz dzelzceļa līnijas, kas veda uz Daugavpili, bet Polijas bruņoto spēku kreisajā flangā Lietuvas Bruņotie spēki ieņēma Ilūksti. 1919. gada septembra beigās viss Daugavas upes kreisais krasts nonāca poļu un lietuviešu rokās. Tas sniedza iespēju izvirzīt Latvijai teritoriālās pretenzijas no spēka pozīcijām. Lietuva pieprasīja atdot tai karaspēka ieņemto Ilūkstes apriņķa daļu, un jau septembrī Lietuvas Bruņotie spēki centās panākt, lai ieņemtās teritorijas iestādes un iedzīvotāji pakļautos Lietuvas varas iestāžu rīkojumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukums 1919. gada oktobrī satuvināja Latviju un Poliju. Latvija saņēma oficiālu apliecinājumu, ka Polija uzskata Daugavpili par Latvijas sastāvdaļu, bet no Lietuvas gaidīto atbalstu cīņā pret Bermonta armiju neguva. 20. oktobrī Polija [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzina Latvijas Republiku]] un dāvāja Latvijas armijai 25 tūkstošus šauteņu un piecus miljonus patronu, ko Latvijā izdevās nogādāt tikai pēc 10. decembra, jo lietuvieši bija aizlieguši Latvijas vilcienu tranzītu cauri Lietuvai. Latvijas armijas cīņu pret Bermontu laikā lietuviešu karavīri Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā atbruņoja Latvijas policistus. Tas pats notika arī Lašu pagastā, kur turklāt vēl atcēla pagasta padomi. Aknīstes pagastā lietuvieši apcietināja pilsoņus, kurus pagasta padome bija ievēlējusi, lai tie rūpētos par pagasta iedalīšanu Latvijai. Lietuvas valdības ierēdņi atklāti aģitēja pret Latviju un aicināja pievienoties Lietuvai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

4. decembrī Subatē apmetās 600 lietuviešu karavīru, kuri centās atbrīvot par aģitāciju pret Latviju un dokumentu viltošanu arestētos iedzīvotājus. Decembrī Lietuvas Bruņotie spēki sāka koncentrēt spēkus pie Subates, gatavojoties Daugavpils ieņemšanai. A. Valdemārs atkārtoja savas pretenzijas uz “Kurzemes guberņas lietuvisko daļu” un Daugavpili, kas esot “Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga”. Lietuviešiem priekšā aizsteidzās latviešu un poļu bruņotie spēki, kas 1920. gada 3. janvārī ieņēma Daugavpili, lietuviešiem par šo operāciju neko nezinot. Notika daži Lietuvas Bruņoto spēku daļu mēģinājumi pāriet Daugavu, taču tos novērsa bez upuriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Redzot latviešu un poļu kopīgās militārās aktivitātes, Lietuva kategoriski atteicās izvest karaspēku no ieņemtajām teritorijām Ilūkstes apriņķī, turklāt A. Valdemārs izteica neticību Latvijas valsts pastāvēšanai, jo [[Padomju Krievija]] to kopā ar Poliju agri vai vēlu iznīcināšot, tāpēc karaspēka atvilkšana nav pieļaujama. Padomju Krievija, pēc viņa domām, Lietuvu neapdraudot, un tās vienīgais ienaidnieks esot Polija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== 1920. gada situācija ====
[[Attēls:Latvijas karte J. Roze 1921.jpg|thumb|200px|Latvijas karte ar tālaika vietvārdu rakstību pirms galīgo valsts robežu nospraušanas (J. Roze, 1921)]]
[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|200px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu (Harmsworth, 1920)]]
1920. gada martā Latvijai un Lietuvai izdevās vienoties, ka robežu noteikšanā par pamatu jāņem teritoriju iedzīvotāju vairākuma tautība. Strīdīgos apgabalus pārbaudīs abu pušu komisija pēc iepazīšanās ar situāciju uz vietas, vai ar tautas nobalsošanas palīdzību. Šo sarunu gaitā sasniedza vienošanos robežu lielākajā daļā, izņemot Palangu un Ilūksti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 1920. gada marta līdz novembrim Latvijas Ārlietu ministrijai lūgumus par pievienošanos Latvijai pēc pašu iniciatīvas iesniedza Ilūkstes apriņķa Silenes, Demenes, Gārsenes un Skrudalienas pagastu padomes un iedzīvotāju grupas: latvieši, lietuvieši, poļi un baltkrievi. Savu nostāju tie pamatoja ar ekonomiskajām interesēm, jo, pievienojoties Lietuvai, iedzīvotāji zaudētu pieeju Daugavpils tirgum. Bet Ilūkstes apriņķa dienvidu daļā bija dislocēti apmēram 4000 lietuviešu karavīru. Pret latviešiem pielietoja iebaidīšanu un arestus. Valsts zemi iznomāja lietuviešiem. Pastāvīgi notika sīkas sadursmes. Nopietni bruņota konflikta draudi bija radušies 1920. gada vasarā. 2. jūlijā Latvijas valdība izdeva rīkojumu par aptuveni 100 nelegālo Lietuvas ieceļotāju izraidīšanu no Latvijas. Lietuvas valdība uz to reaģēja ar 30. augusta rīkojumu 24 stundu laikā no Lietuvas izraidīt visus Latvijas pilsoņus. Pēc Latvijas valdības draudiem izraidīt visus lietuviešus no Liepājas un Rīgas minēto rīkojumu gan atcēla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada jūlijā un augusta sākumā Sarkanā armija atspieda poļu bruņotos spēkus līdz Varšavai. Tādēļ poļi bija spiesti atstāt ieņemto teritoriju pie Daugavpils, kā arī Viļņas apgabalu, kur iegāja Lietuvas Bruņotie spēki. Līdz ar to Lietuva kļuva daudz nepiekāpīgāka savās prasībās. Lietuvas prezidents Antans Smetona viesojās lietuviešu karaspēka ieņemtajās Ilūkstes apriņķa daļās un aicināja iedzīvotājus piedalīties Lietuvas Satversmes sapulces vēlēšanās. Arvien izteiktāk pieprasīja valstiskās piederības noteikšanu pēc reliģiskā principa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

22. augustā Latvijas armijas daļas pārcēlās pāri Daugavai un Ilūkstes apriņķī atspieda lietuviešus līdz Asares—Bebrenes—Daugavas līnijai. Bija dota pavēle kara darbību neuzsākt, vienīgi nepakļaušanās gadījumā lietuviešus atbruņot un nosūtīt uz Lietuvu. Operācija noritēja bez bruņotiem konfliktiem, izņemot apšaudi pie Subates 3. septembrī, kurā krita viens un ievainoti tika divi Lietuvas Bruņoto spēku karavīri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== Šķīrējtiesa ====
[[Attēls:Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons 1921. gada martā.jpg|thumb|200px|[[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] un Dž. J. Simpsons starptautiskās šķīrējtiesas darbības beigās 1921. gada martā]]
Nespēdamas konfliktu atrisināt saviem spēkiem, Latvijas un Lietuvas delegācijas 1920. gada augustā nolēma izveidot šķīrējtiesu robežu jautājuma atrisināšanai ar Lielbritānijas valdības starpniecību. Lielbritānija pilnvaroja savu pārstāvi Baltijas valstīs pulkvedi S. Dž. Talentsu izstrādāt robežu nospraušanas konvencijas projektu, ko 1. septembrī piesūtīja abu strīdīgo valstu valdībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 9. oktobrī [[Polijas bruņotie spēki]] okupēja [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. Poļu rīcība satuvināja Latvijas un Lietuvas valstis. Armijas virspavēlnieks Jānis Balodis paziņoja, ka Latvijas karaspēks ieņems bijušās Kurzemes guberņas austrumu pagastus, lai to neieņemtu poļi. Lietuva tam piekrita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa Latvijas un Lietuvas robežu noteikšanai, ko vadīja anglis Dž. J. Simpsons, 1920. gada 30. decembrī izskatīja Palangas piederības jautājumu. Lietuvieši paskaidroja, ka teritorija jāpievieno Lietuvai, jo Palangā ir izteikts lietuviešu vairākums. Taču latvieši norādīja uz Palangas apvidū veiktā plebiscīta datiem, kas ir par labu Latvijai. Tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka noteicošais faktors teritorijas piederības izšķiršanā ir etnogrāfiskais princips, pret ko iebildumus neviens neizteica.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada februārī komisijas locekļus nosūtīja uz strīdīgajām vietām. Pirms komisijas ierašanās pagastu valdes veica iedzīvotāju aptaujas, kurās noteica tautību un personisko viedokli par pievienošanos vienai vai otrai valstij.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1921. gada janvārī šķīrējtiesā turpināja pienākt pierobežas pagastu un pilsētu iedzīvotāju lūgumi par pievienošanos Latvijai. 7. janvārī arī Palangas pilsētas un pagasta padome, ko veidoja gan latvieši, gan lietuvieši un ebreji, iesūtīja nobalsošanas protokolu, kurā vairākums izteica vēlmi pievienoties Latvijai. 8. janvārī tādu pašu lūgumu iesniedza Palangas Latvijas valsts iestāžu darbinieku grupa, norādot, ka Palangas novadam varētu būt liela nozīme Latvijas saimniecībā, jo tur atrodas lieli dzintara un kūdras slāņi. Iedzīvotāju gribu tomēr atstāja bez ievērības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg|thumb|Latvijas—Lietuvas robežpunkts [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes]]/[[Panemūnes pagasts|Budbergas pagastā]] pirms robežas izbūves 1927. gadā]]
Lietuvas delegācija bija pieprasījusi arī visu Ilūkstes apriņķa daļu līdz Aknīstei, apgalvojot, ka tā jau 1562. gadā piederējusi grāfam [[Pšesdecki]]m, bet latvieši savāca pierādījumus, ka tas tā nav bijis. Tā kā Aknīstē un apkārtnē 90% iedzīvotāju bija latvieši, šķīrējtiesnesis šo teritoriju piešķīra Latvijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šķīrējtiesa noteica Latvijas un Lietuvas robežu un savu darbu beidza 1921. gada 26. martā. Pēc robežu noregulēšanas Latvija ieguva pavisam 27 500 [[desetīna]]s, bet Lietuva — 19 000 desetīnas zemes.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/si-diena-vesture-191/ |title=Norijot rūgtumu, Latvija atdeva Lietuvai Palangu. Ko saņēma pretī? |last=Sprūde |first=Viesturs |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2021-04-02 |date=2021-03-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Lēmums īsti neapmierināja ne latviešus, ne lietuviešus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lietuvas teritorijā palika vairākas prāvas “salas”, ko apdzīvoja latviešu tautības iedzīvotāji. Platības ziņā ieguvēja bija Latvija, bet vietu nozīmīguma ziņā tā noteikti bija Lietuva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā.
1923. gada janvārī Lietuvas Bruņotie spēki ieņēma Klaipēdas apgabalu un pievienoja arī to Lietuvas valstij.

[[Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Skaistkalnē 1934.jpg|thumb|Latvijas—Lietuvas robežpunkts Skaistkalne—Germanišķi (1934)]]
Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks|Mantinieks]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339.—20 345. slejas&lt;/ref&gt; Latvijas Ministru kabinets deklarāciju par robežas galīgu noteikšanu apstiprināja 1930. gada 8. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līguma slēgšanas brīdī Klaipēdā jau saimniekoja Francijas nozīmēta administrācija, jo tā skaitījās pagaidām Tautu Savienības pārvaldē esoša teritorija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
 
Latvijas—Lietuvas robežas kopgarums bija 570 km, un to iezīmēja 488 robežpunkti, numurēti no Baltijas jūras piekrastes pie Rucavas rietumos līdz Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagasta Grendzes upei jeb [[Lietuvas-Polijas demarkācijas līnija]]i austrumos.
Latvijas—Lietuvas robežu sargāja 151 robežsargs. 6 robežsargu rotas bija izvietotas Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē un Neretā.

==== Strīdus teritorijas ====
Nodibinot neatkarīgas valstis, radās arī jautājums par atsevišķu teritoriju piederību vienai vai otrai valstij. Latvijas—Lietuvas pierobežā abu tautu ciešo kontaktu rezultātā nebija stingras nacionālas robežas. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Lietuvas Bruņotie spēki 1919. gada vasarā ieņēma [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] rietumu daļas pagastus. Vēlākajās kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536.—538. lpp.&lt;/ref&gt; No 1918. līdz 1921. gadam pastāvēja [[Latvijas—Vācijas robeža]].

Savukārt 1920. gada pavasarī Polijas bruņotie spēki ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija.

Drīz pēc tam Lietuvas Bruņoto spēku vienības sāka virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, tādēļ 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.&lt;ref&gt;[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī&lt;/ref&gt;

===== Aknīste, Ilze, Stelmuiža, Panemūne un Ukri =====
{{Pamatraksts|Aknīste|Ilzu pagasts|Stelles pagasts|Panemūnes pagasts|Ukru pagasts}}

Vadoties pēc [[Krievijas Impērija]]s guberņu robežām, [[Aknīste]]s, [[Panemūnes pagasts|Panemūnes]] un [[Ukru pagasts|Ukru]] teritorijas bija piederīgas [[Kauņas guberņa]]i, tomēr tās bija pārsvarā latviešu apdzīvotas teritorijas. Rezultātā starptautiskā robežkomisija 1921. gada 20. martā atzina to piederību Latvijai.
Savukārt [[Ilzu pagasts|Ilzu pagasta]] dienvidu daļu ar [[Ilzes muiža|Ilzes muižu]] (''Ilsenberg'') pievienoja Lietuvai. Arī [[Stelmuže|Stelmuižu]] līdz ar 25 km garu un līdz 5 km platu joslu no [[Rauda (Šēderes pagasts)|Rauda]]s līdz [[Grendze (Medumu pagasts)|Grendzei]] pievienoja [[Lietuva]]i,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Kęstutis|last=Vaškelis|title=Turisto atlasas|location=Viļņa|publisher=Mintis|year=1994|page=53}}&lt;/ref&gt; kur tā ietilpa [[Zarasu apriņķis (1919–1950)|Zarasu apriņķa]] Imbradas pagastā.
&lt;gallery&gt;
Aknīstes pagasta 1921. gadā Latvijai piešķirtā daļa.jpg|Aknīstes pagasta Latvijai piešķirtā daļa (no 1865. gada kartes)
Ilzu pagasta 1921. gadā Lietuvai piešķirtā daļa.jpg|Ilzu pagasta Lietuvai piešķirtā daļa (no 1865. gada kartes) 
Latvijas-Lietuvas robežas izmaiņas Ilūkstes apriņķī 1921.jpg|Lietuvai piešķirtā daļa [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu]], [[Stelles pagasts|Stelles]] un [[Kurcuma pagasts|Kurcuma pagastos]] (no 1865. gada kartes)
&lt;/gallery&gt;

===== Mažeiķi =====
{{Pamatraksts|Mažeiķi}}

Latvija izvirzīja pretenzijas uz [[Mažeiķi]]em, vadoties no ekonomiskām interesēm, jo Mažeiķos atradās nozīmīgs dzelzceļa mezgls. Starptautiskā robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvas teritorijā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

Lai atrisinātu satiksmes ar Liepāju jautājumu, Latvija no 1925. līdz 1927. gadam uzbūvēja jaunu Glūdas—Saldus—Liepājas dzelzceļa līniju, lai nevajadzētu izmantot Mažeiķu dzelzceļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

===== Palangas pagasts =====
{{Pamatraksts|Palangas pagasts}}

Tā kā Lietuvai līdz ar Klaipēdas apgabala statusu nebija izejas pie jūras, 1921. gada 30. martā Latvija nodeva [[Palangas pagasts|Palangas pagastu]] Lietuvai. Šo teritoriju pārsvarā apdzīvoja latvieši, savukārt lietuvieši dzīvoja pārsvarā Palangas pilsētā. Šo teritoriju var uzskatīt par atdotu bez atlīdzības, jo Latvijas iegūtie 3 pagasti Dienvidzemgalē — Aknīstes, Panemūnes un Ukru teritorijas, kas bija pārsvarā latviešu apdzīvotas, — ar starptautiskās robežkomisijas 1921. gada 20. marta lēmumu tika atzītas par piederīgām Latvijai.

Latvija bija saņēmusi vairāk nekā Lietuva — 27 500 [[desetīna]]s pret 19 000 desetīnām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Pasienio stulpas.JPG|thumb|200px|Lietuvas valsts robežstabs pie [[Vadakste]]s]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1939. gadā Lietuvai pievienoja daļu bijušā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un Latvijas—Lietuvas robežu pagarināja par 18 km. 1945. gada 8. maijā Latvijas—Lietuvas robežas [[Ezere]]s muitas mājā parakstīja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas aktu.
Latvijas—Lietuvas robežas atjaunošanu uzsāka 1993. gadā un pabeidza 2000. gadā. Tā ir iezīmēta ar 1806 robežstabiem.

=== Robežkontrole ===
1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Lietuvu darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Adžūni, Aizvīķi, Aknīste, Brunava, Ezere, Grenctāle, Krievgali, Laižuva, Lankuti, Medumi, Meitene, Mēmele, Nereta, Piķeļmuiža, Pilskalne, Plūdoņi, Priedula, Rauda, Rucava, Skaistkalne, Subate, Vaiņode (Krūzas), Vītiņi, Žagare, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Daugavpils, Eglaine, Kurcums, Meitene, Priekule, Reņģe, Vaiņode.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;

Pēc Lietuvas un [[Latvijas pievienošanās ES]] 2004. gadā robežkontroli atcēla, bet īslaicīgi atjaunoja [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.
Pēc pievienošanās [[Šengenas zona]]i 2009. gadā stājās spēkā jauns “Latvijas Republikas valsts robežas likums”.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvian Border Sign near Grenctāle (LT-LV Border).jpg|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Grenctāle]]s
Attēls:Lithuanian Border Sign near Šalnaičiai (LT-LV Border).jpg|[[Eiropas autoceļš E67|Ceļa E67]] robežzīme pie [[Šalnaiči]]em (''Šalnaičiai'')
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Leišmale]]
* [[Viļņas apgabals]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Lietuvas robežas]]</text>
      <sha1>dnycsvap0f4dwavo1plwwqjli253h4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1894. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41002</id>
    <revision>
      <id>4509917</id>
      <parentid>4494044</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:24:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4509917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4538" sha1="jgos34ljprlbt6qaqyss356sxw2ktdb" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1894. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1894. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1894}}
{{Gada citi notikumi|1894}}
{{Gads citos kalendāros|1894}}

'''1894. gads''' ({{Rom sk gadam|1894}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* Par pasaules čempionu šahā kļuva [[Emanuels Laskers]].

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Kalgari]], [[Kanāda|Kanādā]] piešķirtas pilsētas tiesības.

=== Jūnijs ===
* [[16. jūnijs|16.]]—[[24. jūnijs]] — Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]]. 
* [[23. jūnijs]] — [[Parīzes Universitāte|Sorbonā]], [[Parīze|Parīzē]] pēc barona [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] iniciatīvas dibināta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]].
* [[27. jūnijs]] — par [[Francija]]s prezidentu kļuva [[Žans Kazimirs Perjē]], amatā nomainot [[Marī Fransuā Sadī Karno]].

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — sākās [[Pirmais Ķīnas-Japānas karš]].

=== Oktobris ===
* [[29. oktobris]] — par [[Vācija]]s [[Vācijas kanclers|kancleru]] tika iecelts [[Hlodvigs cu Hohenloe]].

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — par [[Krievija]]s imperatoru kļuva [[Nikolajs II Romanovs]].

== Dzimuši ==
* [[8. janvāris]] — [[Maksimiljans Kolbe]] (''Maksymilian Kolbe''), poļu mūks, svētais (miris 1941. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Boriss III]] (''Борис III''), Bulgārijas cars (miris 1943. gadā)
* [[1. februāris]] — [[Džons Fords]] (''John Ford''), ASV kinorežisors (miris 1973. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Harolds Makmillans]] (''Harold Macmillan''), britu politiķis (miris 1986. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Vilhelms Bitrihs]] (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (miris 1979. gadā)
* [[11. marts]] — [[Oto Grotevols]] (''Otto Grotewohl''), VDR politiķis (miris 1964. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Ņikita Hruščovs]] (''Никита Хрущёв''), PSRS vadītājs (miris 1971. gadā)
* [[23. aprīlis]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (miris 1962. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Heß''), vācu politiķis (miris 1987. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Dešils Hemets]] (''Dashiell Hammett''), amerikāņu rakstnieks (miris 1961. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Eduards VIII Vindzors|Eduards VIII]] (''Edward VIII''), Apvienotās Karalistes karalis (miris 1972. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Ба́бель''), krievu rakstnieks (miris 1940. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Volters Brenans]] (''Walter Brennan''), amerikāņu aktieris (miris 1974. gadā)
* [[26. jūlijs]]:
** [[Oldess Hakslijs]] (''Aldous Huxley''), britu rakstnieks (miris 1963. gadā)
** [[Pjotrs Kapica]] (''Пётр Капица''), PSRS fiziķis (miris 1984. gadā)
* [[2. septembris]] — [[Jozefs Rots]] (''Joseph Roth''), Austrijas rakstnieks (miris 1939. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Oleksandrs Dovženko]] (''Олександр Довженко''), ukraiņu kinorežisors un scenārists (miris 1956. gadā)
* [[14. oktobris]]:
** [[E. E. Kamingss]] (''E. E. Cummings''), amerikāņu dzejnieks (miris 1962. gadā)
** [[Heinrihs Libke]] (''Heinrich Lübke''), Vācijas prezidents (miris 1972. gadā)
*[[15. oktobris]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин),'' kazahu rakstnieks (miris 1938. gadā)

== Miruši ==
* [[1. janvāris]] — [[Heinrihs Rudolfs Hercs]] (''Heinrich Rudolf Hertz''), vācu fiziķis (dzimis 1857. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Teodors Bilrots]] (''Theodor Billroth''), austriešu ķirurgs (dzimis 1829. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Ežēns Šarls Katalāns]] (''Eugène Charles Catalan''), franču matemātiķis (dzimis 1814. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lajošs Košuts]] (''Kossuth Lajos''), ungāru revolucionārs (dzimis 1802. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Marī Fransuā Sadī Karno]] (''Marie François Sadi Carnot''), Francijas prezidents (dzimis 1837. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Hermanis fon Helmholcs]] (''Hermann von Helmholtz''), vācu fiziķis un fiziologs (dzimis 1821. gadā)
* [[1. novembris]] — [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III''), Krievijas imperators (dzimis 1845. gadā)
* [[3. decembris]] — [[Roberts Luiss Stīvensons]] (''Robert Louis Stevenson''), skotu rakstnieks (dzimis 1850. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Ferdinands de Lesepss]] (''Ferdinand de Lesseps''), franču uzņēmējs (dzimis 1805. gadā)

[[Kategorija:1894. gads| ]]</text>
      <sha1>jgos34ljprlbt6qaqyss356sxw2ktdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anatols Dinbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41458</id>
    <revision>
      <id>4510126</id>
      <parentid>3886761</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4288" sha1="isugukcxbr2romlsstqtga4n6hyzeqj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anatols Dinbergs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Anatols Dinbergs.jpg‎
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1911
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1993
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 9
|        m_vieta = [[Vašingtona]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}
'''Anatols Dinbergs''' (1911—1993) bija [[Latvija]]s diplomāts. Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis un sūtniecības vadītājs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un  [[Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs]] (1970—1991).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā {{dat|1911|3|3}} inženiera Alfrēda Dinberga ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ar vecākiem bēgļu gaitās [[Vitebska|Vitebskā]].  

Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātēs (beidza 1937. gadā), Rīgas Finanšu institūtā (beidza 1931. gadā). Bija latviešu studentu korporācijas [[Fraternitas Lettica]] biedrs.
Līdztekus no [[1932]]. gada darbojās [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], sākumā bija praktikants (1932), ārštata darbvedis Latvijas goda konsulātā [[Lodza|Lodzā]] (1933-1934), korespondents Rietumu nodaļā un Juridiskajā nodaļā (1934-1935).
No 1937. gada jūnija sekretāra palīgs Latvijas konsulātā [[Ņujorka|Ņujorkā]], no septembra - atašejs.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] ar sūtņa [[Vašingtona|Vašingtonā]] A. Bīlmaņa lēmumu 1940. gada septembrī iecelts par vicekonsulu, konsula pienākumu izpildītāju. Pēc Ņujorkas konsulāta likvidēšanas 1941. gada janvārī pārcelts par atašeju sūtniecībā Vašingtonā, bija pagaidu pilnvarotais lietvedis (1948-1949), no 1949. gada jūnija vēstniecības 1. sekretārs.
Līdztekus darbam vēstniecībā papildinājās politiskajās zinātnēs Džordžtaunas universitātē Vašingtonā (1943—1946), kur 1953. gadā ieguva doktora grādu politoloģijā par disertāciju ''The Incorporation of Latvia into the Soviet Union in 1940-41'' (Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā 1940-1941). No 1954. gada novembra sūtniecības padomnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Anatols-Dinbergs |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191117131255/https://nekropole.info/lv/Anatols-Dinbergs }}&lt;/ref&gt; 

[[1970]]. - [[1991]]. gadā bija Latvijas pilnvarotais lietvedis un sūtniecības vadītājs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un visa Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs rietumu pasaulē. Iecēla Latvijas pārstāvjus Anglijā, Austrālijā, Francijā, Kanādā un Vācijā. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1991]]. - [[1992]]. gadā bija Latvijas vēstnieks ASV, [[1991]]. gadā Latvijas pastāvīgais pārstāvis un vēstnieks [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. 

Miris {{dat|1993|11|9}} [[Vašingtona|Vašingtonā]].

== Apbalvojumi ==
[[1993]]. gadā apbalvots ar [[Latvijas Republikas Ministru padomes Goda raksts|Latvijas Republikas Ministru padomes Goda rakstu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Arnolds Spekke]] | virsraksts = [[Latvijas sūtnis ASV]] | periods = 1970—1992 | pēc = [[Ojārs Ēriks Kalniņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Arnolds Spekke]]| virsraksts = [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]]| periods = [[1970]]—[[1991]] | pēc =  }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Dinbergs, Anatols}}

[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1993. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki ASV]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>isugukcxbr2romlsstqtga4n6hyzeqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas vēstures hronoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47896</id>
    <revision>
      <id>4509819</id>
      <parentid>4509703</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 21. gadsimts */ dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4509819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57342" sha1="soh9cq4p7sj4guk4pfuqhjd5v6ifwrr" xml:space="preserve">{{Latvijas vēsture}}
'''[[Latvijas vēsture]]s hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām.

== 4. gadsimts pirms mūsu ēras ==

* 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes.

== 1. gadsimts p.m.ē ==

* 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija.

== 1. gadsimts ==
* 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes'').

== 2. gadsimts ==
[[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]]
* [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c.

== 5. gadsimts ==

* Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]].

== 6. gadsimts ==
* [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām.
* [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]].

== 7. gadsimts ==
* Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā.

== 8. gadsimts ==
* ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā.

== 9. gadsimts ==
* ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]]
* 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]).
* [[Heimskringla]]s sāgas par svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]].
* Ap 866.—894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai.
* 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]].

== 10. gadsimts ==
* ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu; kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties, un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu]&lt;/ref&gt;
* No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet.
* 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.&lt;ref&gt;[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]&lt;/ref&gt;
* Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]], [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”.

== 11. gadsimts ==
[[Attēls:Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu.JPG|thumb|270px|Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000. gadu ([[Francis Balodis]], 1939).]]
* Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022.
* 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).&lt;ref&gt;[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)&lt;/ref&gt;
* Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]].
* 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210921204844/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |date={{dat|2021|09|21||bez}} }}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.&lt;/ref&gt;

== 12. gadsimts ==
[[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]]

* 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.&lt;ref&gt;В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)&lt;/ref&gt;
* 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''.
* 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]).
* 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”.
* 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema.
* 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II.
* 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em.
* 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]].
* 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”.

== 13. gadsimts ==
[[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] 
* Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem.
* 1201. gadā tika dibināta Rīga.
* 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]].
* 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai.
* 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
*1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde.
* 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem.
* 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni.
* 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem.
* 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem
* 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai.
* 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā.
* 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
* 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes.
* 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu.
* 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs.
* 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne.
* 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju.
* 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja.
* 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu.
* 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i.
* 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu.
* 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola.
* 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti.
* 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju.
* 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku.
* 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg'').
* 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā.
* 1240.—1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā.
* 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu.
* 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali.
* 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s.
* 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim.
* 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm.
* 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]].
* 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili.
* 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc'').
* 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili.
* 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu.
* 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].
* 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
* 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu.
* 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam.
* 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā.

== 14. gadsimts ==
* 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē.
* 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]).
* 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
* 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
* 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi.
* 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]].
* 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]].
* 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem.
* 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju.
* 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola).
* 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku.
* 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok'').

== 15. gadsimts ==
[[Attēls:Fra Mauro kartes fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.jpg|thumb|270px|[[Fra Mauro karte]]s fragments ar Rīgu 15. gadsimta vidū.]]
[[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]]
* 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns.
* 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]].
* 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā.
* 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]].
* 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību.
* 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
* 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai.
* 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli.
* 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili.
* 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu.
* 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm.

== 16. gadsimts ==
[[Attēls:Wolter von Plettenberg (1450-1535).jpg|thumb|160px|[[Valters fon Pletenbergs]], kurš sakāva [[Maskavija]]s armiju [[Kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]].]]
[[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]]
[[Attēls:LIVONIAE NOVA DESCRIPTIO 1573-1578.jpg|thumb|270px|[[16. gadsimts|16. gadsimta]] Livonijas karte.]]
[[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumb|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par &quot;Dienvidu Livoniju&quot; (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]]
[[Attēls:Latvijas teritorija Livonijas kartē pirms 1570.jpg|thumb|270px|Latvijas teritorija Livonijas kartē (pirms 1570).]]
* 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.
* 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]).
* 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam.
* 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]].
* 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]].
* 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts.
* 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi.
* 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies).
* 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos.
* 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu.
* 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus.
* 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]].
* 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam.
* 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]].
* 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu.
* 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu.
* 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]].
* 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]].
* 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu).
* 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem.
* 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]].
* 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]].
* 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju.
* 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām.
* 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji.
* 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.
* 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]].
* 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]].
* 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
* 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]].
* 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem.
* 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]].
* 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts.
* 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]].
* 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai.
* 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā.
* 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja.
* 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi.
* 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija.

== 17. gadsimts ==
[[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]]
[[Attēls:Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|thumb|270px|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.]]
[[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]]
[[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]]
* 1600.—1629. gadā Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā.
* 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]).
* 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes.
* 1606. gadā sākās mēra epidēmija.
* 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam
* 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju.
* 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija.
* 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi.
* 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i.
* 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas.
* 1630.—1639. gadā notika zemnieku nemieri.
* 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā.
* 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti.
* 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai.
* 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada.
* 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobāgo]] koloniju.
* 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas.
* 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”.
* 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju.
* 1654.—1660. gadā Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti.
* 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu.
* 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki.
* 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]).
* 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”.
* 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs.
* 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]].
* 1684. gadā Priekulē ar [[Sadedzināšana|sadedzināšanu]] notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu.
* 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem.
* 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties.
* 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas.
* 1695.—1697. gadā bija neražas un bada posms.
* 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot.
* 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu.

== 18. gadsimts ==
[[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]]

* 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju.
* 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu.
* 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira.
* 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās.
* 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i
* 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]].
* 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]].
* 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas Impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju, atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]].
* 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas.
* 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli).
* 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina.
* 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]].
* 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā.
* 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]].
* 1738. gadā sākās [[Brāļu draudze|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē.
* 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās.
* 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu.
* 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”.
* 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus).
* 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''.
* 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni.
* 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs.
* 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību.
* 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus.
* 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja.
* 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”.
* 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība.
* 1772. gadā Krievijas Impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]).
* 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].''
* 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu.
* 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti.
* 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]].

== 19. gadsimts ==
[[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada &quot;[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''&quot; ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]]
[[Attēls:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]]
[[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]]
* 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]].
* 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”.
* 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]].
* 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam.
* [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas.
* 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā).
*1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”.
* 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā.
* 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”.
* 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km).
* 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]].
* 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]].
* 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]].
* 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju.
* 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]].
* 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību.
* 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski.
* 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]].
* 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē.
* 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki.
* 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]].
* 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]].
* 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris.
* 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums.
* 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās.
* 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas.
* 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu.
* 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs.
* 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku.
* 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu.
* 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā.
* 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.
*1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss.
* 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu.
* 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā.

== 20. gadsimts ==
[[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]]
[[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]]
[[Attēls:Latvia1925physical.jpg|thumb|270px|Latvijas fiziskās ģeogrāfijas karte (1925).]]
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
[[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]]
* 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības.
* 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”.
* 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā.
* 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju.
* 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē.
* 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam.
* 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].
* 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”.
* 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza.
* 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]].
* 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem.
* 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu.
* 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus.
* 1917. gada 9.—10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
* 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]].
* 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i.
* 1918. gada janvārī Krievijas Satversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]].
* 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija.
* 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām.
* {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību.
* 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods.
* 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”.
* 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija.
* 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali.
* 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai.
* 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja.
* 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”.
* 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[Radiotehnika (zīmols)|RRR]]”).
* 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]].
* 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas.
* 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”.
* 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā.
* 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]].
* 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''.
* 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]].
* 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]].
* 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i.
* 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu.
* 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus.
* 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju.
* 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]].
* 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku.
* 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]].
* 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi.
* 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS.
* 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]].
* 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā.
* 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā.
* 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”.
* 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]].
* 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]].
* 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]].
* 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]].
* 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu.
* 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]].
* 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371.
* 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas.
* 1994. gadā LCP beidz savu darbību.
* 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]].

== 21. gadsimts ==
[[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]]
* 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības.
* {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]].
* {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].
* 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]].
* {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti.
* {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā.
* 2007. gadā parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā atzīta 1944. gada robeža.
* {{dat|2007|7|8||bez}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].
* 2008.—2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]].
* {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]].
* {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu.
* {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista.
* 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā nobalsots pret šiem grozījumiem.
* {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.
* 2014. gada 1. janvārī Latvijā ieviesta jauna nacionālā valūta, līdzšinējos [[lats|latus]] nomainot pret [[eiro]].
* {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu.
* 2017. gadā palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei.
* {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā.
* 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu.
* 2020.—2022. gadā [[COVID-19 pandēmija Latvijā]].
* {{dat|2021|07|1||bez}} stājās spēkā jaunā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālā reforma]], samazinot pašvaldību skaitu no 119 uz 43 pašvaldībām.
* {{dat|2023|05|28||bez}} [[Latvijas hokeja izlase]] pirmo reizi izcīnīja bronzas medaļu [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā hokejā]].
* {{dat|2023|7|8||bez}} [[Edgars Rinkēvičs]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu.
* {{dat|2025|3|3||bez}} [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]].
* {{dat|2025|6|3||bez}} Latviju uz diviem gadiem ievēlēja [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].
* {{dat|2026|5|7||bez}} Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni; divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Šis notikums noveda pie [[Evikas Siliņas valdība|valdības]] demisijas.

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas Konfederācija]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Pārdaugavas hercogiste]]
* [[Zviedru Vidzeme]]
* [[Vidzemes guberņa]]
* [[Vidzeme]]
* [[Latgale]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture| ]]</text>
      <sha1>soh9cq4p7sj4guk4pfuqhjd5v6ifwrr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. februāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48652</id>
    <revision>
      <id>4509929</id>
      <parentid>4492963</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8455" sha1="5433yhpif9j48jp7hgupxlyfmms4z4w" xml:space="preserve">'''23. februāris''' ir gada 54. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 311 (312 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas.

== Vārda dienas ==
[[Almants]], [[Haralds]]

== Notikumi ==
* [[1205. gads]] — [[1205. gada Ropažu kauja|Ropažu kauja]]: zemgaļu, Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa apvienotais karaspēks sakāva lietuviešus, kas atgriezās no sirojuma Igaunijā.
* [[1903. gads]] — [[Kuba]] iznomāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Gvantanamo līča jūras kara bāze|Gvantanamo līča jūras kara bāzi]].
* [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|v.s.]], pēc j.s. [[8. marts|8. martā]]) — [[Februāra revolūcija]] [[Krievija|Krievijā]]: sākās pretkara mītiņi [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].
* [[1918. gads]] — Krievijas Tautas Komisāru padomes manifesta &quot;Sociālistiskā tēvzeme briesmās!&quot; publicēšanas datums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/events/Sarkanas-armijas-pirma-uzvara-par-vacu-spekiem-pie-Narvas-un-Pleskavas |title=nekropole.info |access-date={{dat|2018|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607133042/https://nekropole.info/lv/events/Sarkanas-armijas-pirma-uzvara-par-vacu-spekiem-pie-Narvas-un-Pleskavas }}&lt;/ref&gt; Kopš 1923. gada šo dienu atzīmēja kā [[Sarkanās armijas diena|Sarkanās armijas dienu]].
* [[1919. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] nodibināta fašistu partija.
* [[1927. gads]] — ASV federālā radio komisija uzsāka [[radio]] frekvenču lietošanas regulāciju.
* [[1944. gads]] — sākās [[čečeni|čečenu]] un [[inguši|ingušu]] masveida izsūtīšana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Centrālāzija|Centrālāziju]].
* [[1945. gads]]:
** [[Otrais pasaules karš]]: grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras [[Ivodzimas kauja|Ivodzimas kaujā]] sasniedza Surabači kalna virsotni, kur viņus nofotografēja, paceļot [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karogu]]. Vēlāk foto ieguva [[Pulicera balva|Pulicera balvu]];
** Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsētu [[Manila|Manilu]];
** Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija [[Poznaņa|Poznaņā]], pilsētu atbrīvoja Sarkanā armija un poļu spēki.
* [[1947. gads]] — dibināta [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] (''ISO'').
* [[1966. gads]] — [[Sīrija|Sīrijā]] armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu.
* [[1981. gads]] — [[Spānija|Spānijā]], [[Madride|Madridē]] notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums.
* [[1991. gads]] — [[Līča karš]]: ASV un sabiedroto sauszemes spēki šķērsoja [[Saūda Arābija]]s robežu un iegāja [[Irāka|Irākā]], sākās kara sauszemes fāze.
* [[1999. gads]]:
** orbitālajā stacijā ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' notika liels ugunsgrēks.
** sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu [[Austrija|Austrijā]].
* [[2006. gads]] — sagrūstot jumtam [[Maskava]]s tirgū, gāja bojā 56 cilvēki.

== Dzimuši ==
* [[1417. gads]] — [[Pāvils II]] (''Paulus II''), Romas pāvests (miris 1471. gadā)
* [[1443. gads]] — [[Māķāšs Huņadi]] (''Hunyadi Mátyás''), Ungārijas karalis (miris 1490. gadā)
* [[1633. gads]] — [[Semjuels Pīpss]] (''Samuel Pepys''), angļu ierēdnis (miris 1703. gadā)
* [[1685. gads]] — [[Georgs Frīdrihs Hendelis]] (''Georg Friedrich Händel''), vācu komponists (miris 1759. gadā)
* [[1808. gads]] — [[Juris Bārs]], latviešu valodnieks, ārsts (miris 1879. gadā)
* [[1868. gads]] — [[V. E. B. Dibuā]] (''W. E. B. Du Bois''), amerikāņu sabiedrisks darbinieks (miris 1963. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Jorģis Zemitāns]], latviešu pulkvedis (miris 1928. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Konstantīns Petss]] (''Konstantin Päts''), igauņu politiķis, 1. Igaunijas prezidents (miris 1956. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Kazimirs Maļevičs]] (''Казимир Малевич''), krievu gleznotājs (miris 1935. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Makss Hainle]] (''Max Hainle''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1961. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Karls Jasperss]] (''Karl Jaspers''), vācu filozofs (miris 1969. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Viktors Flemings]] (''Victor Fleming''), amerikāņu kinorežisors (miris 1949. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (miris 1974. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (miris 2008. gadā)
* [[1938. gads]]:
** [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (miris 2024. gadā)
** [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel''), čehu kinorežisors (miris 2020. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (miris 2009. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (mirusi 2025. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Valērijs Pustovoitenko]] (''Валерій Пустовойтенко''), Ukrainas politiķis
* [[1953. gads]] — [[Satoru Nakadžima]] (中嶋 悟, ''Satoru Nakajima''), Japānas autobraucējs
* [[1954. gads]] — [[Viktors Juščenko]] (''Віктор Ющенко''), Ukrainas politiķis
* [[1959. gads]] — [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''), ASV kosmonauts
* [[1960. gads]] — [[Naruhito]] (皇太子徳仁親王), Japānas kroņprincis
* [[1970. gads]] — [[Valērijs Ivanovs]] (''Валерий Иванов''), Latvijas futbolists
* [[1977. gads]] — [[Kristina Šmiguna-Vehi]] (''Kristina Šmigun-Vähi''), igauņu distanču slēpotāja
* [[1983. gads]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise
* [[1986. gads]] — [[Marija Stepanova]] (''Мария Степанова''), krievu basketboliste
* [[1992. gads]] — [[Kazemiru]] (''Casemiro''), brazīliešu futbolists
* [[1994. gads]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise
* [[2001. gads Latvijā|2001. gads]] — [[Deivids Drāznieks]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1447. gads]] — [[Eugenijs IV]] (''Eugenius IV''), Romas pāvests (dzimis 1383. gadā)
* [[1821. gads]] — [[Džons Kītss]] (''John Keats''), angļu dzejnieks (dzimis 1795. gadā)
* [[1848. gads]] — [[Džons Kvinsijs Adamss]] (''John Quincy Adams''), 6. ASV prezidents (dzimis 1767. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] (''Carl Friedrich Gauß''), vācu matemātiķis (dzimis 1777. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Albrehts fon Rons]] (''Albrecht von Roon''), vācu karavīrs un politiķis (dzimis 1803. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Žans Gastons Darbū]] (''Jean Gaston Darboux''), franču matemātiķis (dzimis 1842. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Horsts Vesels]] (''Horst Wessel''), vācu nacistu ideologs, komponists (dzimis 1907. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Edvards Elgars]] (''Edward Elgar''), angļu komponists (dzimis 1857. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Klods Bakenhems]] (''Claude Buckenham''), angļu futbolists un kriketa spēlētājs (dzimis 1876. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Leo Bekelands]] (''Leo Baekeland''), beļģu izcelsmes ASV ķīmiķis un izgudrotājs (dzimis 1863. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
* [[1973. gads]] — [[Dikinsons Ričardss]] (''Dickinson Richards''), amerikāņu ārsts (dzimis 1895. gadā)
* [[2000. gads]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (dzimis 1915. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Donalds Viljamss]] (''Donald E. Williams''), ASV kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
* [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Ludmila Leite-Plaude]], latviešu scenogrāfe un māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Edīte Pauls-Vīgnere]], latviešu tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Bruneja]])
* [[Tēvijas aizstāvja diena]] ([[Krievija]] un dažas citas bijušās PSRS valstīs)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Februāris]]</text>
      <sha1>5433yhpif9j48jp7hgupxlyfmms4z4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ustkas bāka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51763</id>
    <revision>
      <id>4509882</id>
      <parentid>3616545</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2472" sha1="dfbtgfnyf40hbaedzkakchi0k9y124m" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Ustkas bāka
| image_name      = Latarnia Ustka.jpg
| image_width     = 
| caption         =
| location        = 
| coordinates     = {{coord|54|35|20.00|N|16|51|20.00|E}}
| yearbuilt       = {{Start date|1871}}
| yearlit         = 
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 19.5
| focalheight     = 
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = [[Polija]]
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          = 
}}
{{bākas signāls 1
|signāls sekundēs=4s+2s
|attēls=[[Attēls:Ustka.gif|center]]
|krāsa=balta
|redzamība no=?
|redzamība līdz=?
|redzamība jj=18
}}
'''Ustkas bāka''' ({{val-pl|Latarnia Morska Ustka}}) atrodas [[Polija|Polijā]], [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]], [[Ustka|Ustkā]], [[Baltijas jūra]]s krastā.

== Vēsture ==
Bāka šajā vietā atrodas kopš [[1871]]. gada, kad blakus loču stacijai tika uzstādīts masts ar eļļas lampām un Frenela lēcām. Šī bāka deva pastāvīgu sarkanas gaismas signālu, kurš bija redzams 6 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā. [[1892]]. gadā tika uzbūvēta loču stacija ar torni, kurā bija uzstādītas tajos laikos modernākās lēcas. [[1904]]. gadā bākas signāls tika nomainīts no patstāvīgas sarkanas gaismas uz baltu mirgojošu. [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] bāka pārdzīvoja neskarta un tika iedarbināta 1945. gada 15. novembrī.

== Raksturojums ==
Bākas augstums ir 19,5 m. Bāku veido astoņšķautnains ķieģeļu tornis ar galeriju un laternu. Tornis atrodas pie divstāvu ēkas. Galerija un laterna ir baltā krāsā. Gaismas elements atrodas 22,2 m virs jūras līmeņa. Gaismas elementu veido cilindriskas lēcas 1 m diametrā un divas 1 kW spuldzes. Ja viena no spuldzēm izdeg, to automātiski nomaina otra spuldze. Gaisma balta (4 s deg, 2 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 18 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā.

Bāka raida arī radio signālu un ir aprīkota ar miglas tauri.

{{Commonscat|Ustka Lighthouse|Ustkas bāka}}

[[Kategorija:Bākas Polijā]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodiste]]</text>
      <sha1>dfbtgfnyf40hbaedzkakchi0k9y124m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509890</id>
      <parentid>4509882</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:36:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2559" sha1="anno8htr7v1s6uljljtmonxmjotj8u3" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Ustkas bāka
| image_name      = Latarnia Ustka.jpg
| image_width     = 
| caption         = Ustkas bāka
| location        = [[Polija]], [[Pomožes vojevodiste]], [[Ustka]]
| coordinates     = {{coord|54|35|20.00|N|16|51|20.00|E}}
| yearbuilt       = {{Start date|1871}}
| yearlit         = 1892. gadā
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 19.5 metri
| focalheight     = 22.2 metri
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = [[Polija]]
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          = 
}}
{{bākas signāls 1
|signāls sekundēs=4s+2s
|attēls=[[Attēls:Ustka.gif|center]]
|krāsa=balta
|redzamība no=?
|redzamība līdz=?
|redzamība jj=18
}}
'''Ustkas bāka''' ({{val-pl|Latarnia Morska Ustka}}) atrodas [[Polija|Polijā]], [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]], [[Ustka|Ustkā]], [[Baltijas jūra]]s krastā.

== Vēsture ==
Bāka šajā vietā atrodas kopš [[1871]]. gada, kad blakus loču stacijai tika uzstādīts masts ar eļļas lampām un Frenela lēcām. Šī bāka deva pastāvīgu sarkanas gaismas signālu, kurš bija redzams 6 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā. [[1892]]. gadā tika uzbūvēta loču stacija ar torni, kurā bija uzstādītas tajos laikos modernākās lēcas. [[1904]]. gadā bākas signāls tika nomainīts no patstāvīgas sarkanas gaismas uz baltu mirgojošu. [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] bāka pārdzīvoja neskarta un tika iedarbināta 1945. gada 15. novembrī.

== Raksturojums ==
Bākas augstums ir 19,5 m. Bāku veido astoņšķautnains ķieģeļu tornis ar galeriju un laternu. Tornis atrodas pie divstāvu ēkas. Galerija un laterna ir baltā krāsā. Gaismas elements atrodas 22,2 m virs jūras līmeņa. Gaismas elementu veido cilindriskas lēcas 1 m diametrā un divas 1 kW spuldzes. Ja viena no spuldzēm izdeg, to automātiski nomaina otra spuldze. Gaisma balta (4 s deg, 2 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 18 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā.

Bāka raida arī radio signālu un ir aprīkota ar miglas tauri.

{{Commonscat|Ustka Lighthouse|Ustkas bāka}}

[[Kategorija:Bākas Polijā]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodiste]]</text>
      <sha1>anno8htr7v1s6uljljtmonxmjotj8u3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Adamss (zinātnieks)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53458</id>
    <revision>
      <id>4510270</id>
      <parentid>3573753</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2500" sha1="jb2hquhxwlzq5tj8baqogyjanltu0bb" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|britu astronomu|Adamss|Adamss}}
{{Zinātnieka infokaste
| vārds = Džons Adamss
| vārds_orig =''John Adams''
| attēls =John Couch Adams.jpg
| att_izmērs =150px
| att_nosaukums = 
| dz_gads =1819
| dz_mēnesis =6
| dz_diena =15
| dz_vieta =Laneasta (''Laneast''), [[Kornvola]], {{GBR}}
| m_gads =1892
| m_mēnesis=1
| m_diena=21
| m_vieta =[[Kembridža]], [[Kembridžšīra]], {{GBR}}
| pilsonība ={{GBR}}
| tautība =[[kornvolieši|kornvolietis]]
| darba_vietas =[[Kembridžas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Sentendrū Universitāte]]
| alma_mater =[[Kembridžas Universitāte]]
| zinātne =[[matemātika]],&lt;br /&gt;[[astronomija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =[[Neptūns (planēta)|Neptūna]] atklāšana
| apbalvojumi =
| paraksts =
| piezīmes = 
}}

'''Džons Kūčs Adamss''' ({{val|en|John Couch Adams}}, dzimis {{dat|1819|6|15}}, miris {{dat|1892|1|21}}) bija [[Kornvola|kornvoliešu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] matemātiķis un astronoms. Adamsa lielākais sasniegums ir tas, ka viņš paredzēja [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] eksistenci, pamatojoties uz [[Urāns (planēta)|Urāna]] orbītas faktisko nesakritību ar teorētiski izrēķināto.

Tajā pašā laikā šos aprēķinus, neatkarīgi no Adamsa, veica francūzis [[Urbēns Levernjē]]. Pamatojoties uz Levernjē aprēķiniem, vācu astronoms [[Johans Gotfrīds Galle]] 1846. gada septembrī ieraudzīja Neptūnu teleskopā.

== Dzīvesgājums ==
Adamss dzimis [[Kornvola|Kornvolā]] nabadzīga zemnieka ģimenē. Viņš bija vecākais no septiņiem bērniem. Viņa vecāki bija Tomass Adamss (1788–1859), un viņa sieva Tabita Knilla Grilla (1796–1866). Džonu jau no bērnības interesēja astronomijas grāmatas. Līdz divpadsmit gadu vecumam viņš mācījās ciema skolā, kur viņš apguva [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodu]] un [[Algebra|algebru]].

Viņš ir studējis un vēlāk strādājis [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]].

Pēc ilgas cīņas ar slimību, Džons Adamss nomira 1892. gada 21. janvārī [[Kembridža|Kembridžā]] un tika apglabāts netālu no savām mājām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/history/Biographies/Adams.html Par Džonu Adamsu {{en}}]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Adamss, Dzzons}}
[[Kategorija:Kornvolā dzimušie]]      
[[Kategorija:Anglijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Angļu astronomi]]</text>
      <sha1>jb2hquhxwlzq5tj8baqogyjanltu0bb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marduks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53835</id>
    <revision>
      <id>4509944</id>
      <parentid>4471714</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:15:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="842" sha1="2rj4ol1x8r7arwtcez7wykr7gdkazyx" xml:space="preserve">[[Attēls:Marduk and pet.jpg|thumb|Marduks un viņa pūķis (no babiloniešu zīmoga)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bible-history.com/archaeology/babylon/dragon-marduk.html |title=Par Marduka pūķi {{en ikona}} |access-date={{dat|2015|10|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150911043528/http://www.bible-history.com/archaeology/babylon/dragon-marduk.html}}&lt;/ref&gt;]]
'''Marduks''' ({{val|sux|𒀭𒀫𒌓}} (''AMAR.UTU'') — 'saules teļš', {{val|he|מְרֹדַךְ}} (''Mərōḏaḵ'')) bija babiloniešu dievu dievs, [[Bābele]]s aizbildnis [[Senā Divupe|Senajā Divupē]].

== Skatīt arī ==
* [[Zikurāts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{īss aizmetnis}}
{{Mitoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dievu valdnieki]]
[[Kategorija:Babilonija]]</text>
      <sha1>2rj4ol1x8r7arwtcez7wykr7gdkazyx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:1754. gadā dzimušie</title>
    <ns>14</ns>
    <id>59716</id>
    <revision>
      <id>4509808</id>
      <parentid>1987482</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4509808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="577ibxj3bt1ery7ryh2dlcq76ysx01t" xml:space="preserve">{{Commonscat|1754 births}}

{{dzimgads|175|4}}</text>
      <sha1>577ibxj3bt1ery7ryh2dlcq76ysx01t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UEFA Eiropas līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67801</id>
    <revision>
      <id>4509873</id>
      <parentid>4471169</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:09:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18195" sha1="oslrhb9m8s9eux6xjlvk4gh4rqgd3xd" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = UEFA Eiropas līga
| aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona
| logo           = Europa League.svg
| pikseļi        = 150px
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = 1955. gads (1972. gads esošajā formātā)
| komandas       = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;&lt;small&gt;+8 klubi pievienojas pēc Čempionu līgas grupu turnīra&lt;/small&gt;&lt;br /&gt; 58 (kopā)
| valsts         = [[Eiropa]] ([[UEFA]])
| čempions       = {{flaga|ENG}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]&lt;br /&gt;([[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025–26]]) (1. tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|ESP}} [[Sevilla FC]] (7 tituli)
| mlapa          = [http://www.uefa.com UEFA.com]
}}
'''UEFA Eiropas līga''' (agrāk saukta par '''UEFA kausu''') ir gadskārtējas [[futbols|futbola]] sacensības [[Eiropa]]s futbola klubiem, ko organizē [[UEFA]] kopš 1971. gada. Tas ir otrs nozīmīgākais turnīrs starp Eiropas klubiem aiz [[UEFA Čempionu līga]]s. Turnīram klubi kvalificējas savu nacionālo līgu un kausu ietvaros.

Iepriekš saukts par UEFA kausu, saistībā ar formāta maiņu turnīrs kopš 2009. gada jūnija tiek saukts par Eiropas līgu.&lt;ref name=&quot;bbc_europa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/7637600.stm|title=Uefa Cup gets new name in revamp |accessdate=2008-09-26 |work=bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uefa_europa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html |title=UEFA Cup to become UEFA Europa League |accessdate=2008-09-26 |work=uefa.com |archive-date=2010-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100201110929/http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html }}&lt;/ref&gt; UEFA vēstures ierakstu kontekstā Eiropas līga un UEFA kauss tiek uzskatīti par vienu un to pašu turnīru, nosaukuma maiņu uztverot tikai kā zīmola izmaiņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=New format provides fresh impetus |url=http://en.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html |work=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |accessdate=15 May 2010}}&lt;/ref&gt;

Turnīrs aizstāja [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausu]], tomēr UEFA vēstures ierakstu kontekstā Starppilsētu gadatirgu kauss netiek atzīts kā tiešs priekštecis UEFA kausam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |accessdate=13 July 2009 |work=UEFA.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100131093052/http://www.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2010|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1999. gadā tika likvidēts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]] un apvienots ar UEFA kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.uefa.com/competitions/uefacup/history/index.html|title=UEFA Cup History |accessdate=2008-04-27 |work=UEFA.com}}&lt;/ref&gt; 2005./2006. gada sezonā turnīram pirms izslēgšanas kārtām tika pievienota grupu turnīra fāze. 2009. gada struktūrā tika iekļauts [[UEFA Intertoto kauss]], radot paplašinātu turnīra formātu ar plašāku grupu turnīra fāzi un mainītiem kvalifikācijas kritērijiem. [[Spānija]]s klubs ''[[Sevilla FC]]'' ir panākumiem bagātākais klubs turnīra vēsturē ar 7 tituliem. Pašreizējie kausa ieguvēji ir [[Anglija]]s klubs ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kas finālā 2026. gada 21. maijā ar 3:0 uzvarēja ''[[SC Freiburg]]'' no [[Vācija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;


== Vēsture ==
[[Attēls:UEFA cup logo.svg|thumb|left|100px|UEFA kausa logo]]
UEFA kausu pirmoreiz izcīnīja 1971./72. gada sezonā, kad uzvarēja [[Anglija]]s komanda [[Totenhemas &quot;Hotspur&quot;]]. 1975. gadā tika atcelts no Starppilsētu izstāžu kausa mantotais noteikums, ka var piedalīties tikai viens klubs no pilsētas. Anglijas klubs [[Liverpūles &quot;Everton&quot;]] bija izcīnījis ceturto vietu Anglijas līgā un varēja kvalificēties, bet traucēja tas, ka viņu konkurenti [[Liverpool FC]] arī bija kvalificējušies, izcīnot otro vietu. &quot;Everton&quot; apelēja pie UEFA, sakot, ka ierobežojums ir negodīgs [[anahronisms]], un noteikumi tika mainīti.

Turnīrā tradicionāli piedalījās valstu čempionātu otrās vietas ieguvēji, bet 1999. gadā tas tika apvienots ar UEFA iepriekšējo otrā līmeņa turnīru [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]]. Kopš tā brīža turnīram kvalificējās arī nacionālo kausu ieguvēji. Tāpat turnīrā varēja piedalīties komandas, kuras zaudēja trešajā [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas kārtā, kā arī grupu turnīra trešās vietas ieguvēji. Turnīrā piedalīties tika uzaicinātas arī trīs [[UEFA Godīgas spēles rangs|godīgu spēli]] pārstāvošas komandas, vienpadsmit [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] uzvarētāji un dažu atsevišķu valstu [[Līgas kauss|līgas kausa]] ieguvēji.

Uzvarētāji iegūto kausu var gadu glabāt savā īpašumā. Pēc kausa atdošanas UEFA, klubs var paturēt oriģinālā kausa kopiju četru piektdaļu izmērā. Noteikumi nosaka, ka klubam tiek piešķirta oriģinālā balva, ja tas trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes ir ieguvis šo kausu. Tas līdz šim vēl nav noticis.

UEFA kausu, nacionālo līgu un kausu vienā sezonā ir izdevies izcīnīt četrām komandām — [[Gēteborgas IFK]] (1982), [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] (2000), [[FC Porto]] (2003) un [[PFK CSKA Maskava|Maskavas &quot;CSKA&quot;]] (2005).

Kopš 2009./2010. gada sezonas turnīrs tiek saukts par UEFA Eiropas līgu.&lt;ref name=&quot;bbc_europa&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uefa_europa&quot;/&gt; Tajā pašā laikā [[UEFA Intertoto kauss]] tika pārtraukts un iekļauts jaunajā Eiropas līgā.
== Trofeja ==
UEFA kauss, ir trofeja, ko UEFA katru gadu piešķir futbola klubam, kas uzvar UEFA Eiropas līgā. Pirms 2009.–2010. gada sezonas gan sacensības, gan trofeja bija zināmas kā “UEFA kauss”.

Pirms sacensību pārdēvēšanas par UEFA Eiropas līgu 2009.–2010. gada sezonā UEFA noteikumos bija paredzēts, ka klubs var paturēt oriģinālo trofeju gadu pirms tās atgriešanas UEFA. Pēc atgriešanās klubs varētu paturēt četru piektdaļu oriģinālās trofejas kopiju. Pēc trešās uzvaras pēc kārtas vai piektās uzvaras kopumā klubs varētu saglabāt trofeju uz visiem laikiem.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20060629100814/http://www.uefa.com/newsfiles/19070.pdf&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trofeja vienmēr ir UEFA glabāšanā. Katram turnīra uzvarētājam tiek piešķirta pilna izmēra trofejas kopija. Klubs, kurš uzvar trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes kopumā, saņems vairāku uzvarētāju nozīmīti.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20090823205941/https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/Regulations/competitions/UEFACup/84/52/89/845289_DOWNLOAD.pdf&lt;/ref&gt; No 2016. līdz 2017. gadam tikai Sevilla ir izpelnījusies godu nēsāt vairāku uzvarētāju nozīmīti, jo 2016. gadā ir sasniegusi abus priekšnoteikumus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;

Trofeju izstrādāja un izstrādāja itāļu skulptors [[Silvio Gazaniga]], kurš arī izstrādāja [[FIFA Pasaules kausa trofeju]], strādājot uzņēmuma Bertoni labā, 1972. gada UEFA kausa finālam. Tas sver 15 kg un ir sudraba krāsā uz dzeltena marmora cokola. 67 centimetrus garo kausu veido pamatne ar diviem oniksa diskiem, kuros ievietota josla ar UEFA dalībvalstu karogiem. Skulptūras apakšējā daļa simbolizē stilizētos futbolistus, un to pāri ar roku reljefa plāksne.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/thetrophy/|title=The UEFA Europa League Trophy|date=2022. gada 28. jūn.|website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;
== Uzvarētāji un finālisti ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot;
|+UEFA kausa un UEFA Eiropas līgas uzvarētāji un finālisti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/winners/finals/ |title=UEFA Europa League Finals |accessdate={{dat|2020|8|16||bez}} |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!scope=col|Klubs
!scope=col|Izcīnītie tituli
!scope=col|Zaudētie fināli
!scope=col class=&quot;unsortable&quot;|Uzvaras gadi
!scope=col class=&quot;unsortable&quot;|2. vietas gadi
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
|align=center|7
|align=center|0
|2006, 2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023
|align=center|—
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| align=&quot;center&quot; |3
| align=&quot;center&quot; |2
|1991, 1994, 1998
|1997, 2020
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |3
| align=&quot;center&quot; |1
|1973, 1976, 2001
|2016
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| align=&quot;center&quot; |3
| align=&quot;center&quot; |1
|1977, 1990, 1993
|1995
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
|align=center|3
|align=center|0
|2010, 2012, 2018
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|align=center|3
|align=center|1
|1972, 1984, 2025
|1974
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]]
|align=center|2
|align=center|2
|1975, 1979
|1973, 1980
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]]
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;center&quot; |0
|1974, 2002
| align=&quot;center&quot; |—
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Zviedrija}} [[IFK Göteborg]]
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;center&quot; |0
|1982, 1987
| align=&quot;center&quot; |—
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|align=center|2
|align=center|0
|1985, 1986
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]
|align=center|2
|align=center|0
|1995, 1999
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
|align=center|2
|align=center|0
|2003, 2011
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|align=center|2
|align=center|0
|2013, 2019
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
|align=center|2
|align=center|0
|1980, 2022
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
|align=center|1
|align=center|2
|2017
|2021, 2025
|-
!scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]
|align=center|1
|align=center|1
|1983
|1984
|-
!scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
|align=center|1
|align=center|1
|1992
|2017
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|align=center|1
|align=center|1
|1988
|2024
|-
!scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
|align=center|1
|align=center|0
|1978
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|ITA}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
|align=center|1
|align=center|0
|2024&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_|title=Lukmenam hat-trick, ''Atalanta'' pārtrauc ''Bayer'' sēriju un triumfē Eiropas līgā|date=2024. gada 22. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]
|align=center|1
|align=center|0
|1981
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
|align=center|1
|align=center|0
|1989
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
|align=center|1
|align=center|0
|1996
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
|align=center|1
|align=center|0
|1997
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
|align=center|1
|align=center|0
|2000
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
|align=center|1
|align=center|0
|2004
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moskva]]
|align=center|1
|align=center|0
|2005
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]]
|align=center|1
|align=center|0
|2008
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
|align=center|1
|align=center|0
|2009
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]]
|align=center|1
|align=center|0
|2021
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
|align=center|1
|align=center|0
|2026
|align=center|—
|-
!scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
|align=center|0
|align=center|3
|align=center|—
|1983, 2013, 2014
|-
!scope=row|{{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
|align=center|0
|align=center|3
|align=center|—
|1999, 2004, 2018
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]]
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;center&quot; |—
|1977, 2012
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;center&quot; |—
|1988, 2007
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;center&quot; |—
|1993, 2002
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
|align=center|0
|align=center|2
|align=center|—
|2000, 2019
|-
!scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
|align=center|0
|align=center|2
|align=center|—
|2008, 2022
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[A.S. Roma|Roma]]
|align=center|0
|align=center|2
|align=center|—
|1991, 2023
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1972
|-
!scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1975
|-
!scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1976
|-
!scope=row|{{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1978
|-
!scope=row|{{flaga|Serbija}} [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1979
|-
!scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1981
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1982
|-
!scope=row|{{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1985
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln|Köln]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1986
|-
!scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Dundee United FC|Dundee United]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1987
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1989
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1990
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1992
|-
!scope=row|{{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Salzburg]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1994
|-
!scope=row|{{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1996
|-
!scope=row|{{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|1998
|-
!scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2001
|-
!scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2003
|-
!scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2005
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2006
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2009
|-
!scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] 
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2010
|-
!scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga|Braga]] 
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2011
|-
!scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Dnipro|Dnipro]] 
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2015
|-
!scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] 
|align=center|0
|align=center|1
|align=center|—
|2026
|}
== Naudas balva ==
Līdzīgi kā UEFA Čempionu līgā, arī naudas balvas, ko saņem klubi, tiek sadalītas fiksētos maksājumos, pamatojoties uz dalību un rezultātiem, un mainīgās summās, kas ir atkarīgas no klubu televīzijas tirgus vērtības.

2021.–2022. gada sezonā dalībai grupu turnīrā Eiropas līgā tika piešķirta pamatmaksa 3 630 000 eiro apmērā. Uzvara grupā maksā 630 000 eiro un neizšķirts 210 000 eiro. Katrs grupas uzvarētājs nopelna 1 100 000 eiro un katrs otrās vietas ieguvējs 550 000 eiro. Sasniedzot izslēgšanas posmu, tiek iegūti papildu bonusi: 500 000 eiro par 32. kārtu, 1 200 000 eiro par astotdaļfinālu, 1 800 000 eiro par ceturtdaļfinālu un 2 800 000 eiro par pusfinālu. Zaudētāji finālā saņem 4 600 000 eiro, bet čempioni saņem 8 600 000 eiro.&lt;ref&gt;https://editorial.uefa.com/resources/0269-125fde34ba54-30a4c9aeea13-1000/20210520_circular_2021_35_en.pdf#page3&lt;/ref&gt;

*Kvalificēts uz grupu turnīru: €3 630 000
*Grupu turnīrā uzvarētā spēle: 630 000 eiro
*Neizšķirtais mačs grupu turnīrā: 210 000 eiro
*1. vieta grupu turnīrā: 1 100 000 eiro
*2. vieta grupu turnīrā: 550 000 eiro
*Izslēgšanas spēļu kārtas izslēgšanas spēles: 500 000 eiro
*Astotdaļfināls: 1 200 000 eiro
*Ceturtdaļfināls: 1 800 000 eiro
*Pusfināls: 2 800 000 eiro
*Otrā vieta: 4 600 000 eiro
*Čempions: 8 600 000 eiro
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.uefa.com/Competitions/UefaCup/index.html Oficiālā mājaslapa]

{{UEFA Eiropas līgas sezonas}}
{{UEFA sacensības}}

[[Kategorija:UEFA Eiropas līga| ]]</text>
      <sha1>oslrhb9m8s9eux6xjlvk4gh4rqgd3xd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4510059</id>
      <parentid>4508965</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:14:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1357" sha1="d650ocsjsie9g12wu2n5cb1vpk3d09u" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķetei ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').</text>
      <sha1>d650ocsjsie9g12wu2n5cb1vpk3d09u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510071</id>
      <parentid>4510059</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:20:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1479" sha1="3mxdbkl9qq3dmkf9ml0rpwthkhimr7d" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķetei ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').</text>
      <sha1>3mxdbkl9qq3dmkf9ml0rpwthkhimr7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4510065</id>
      <parentid>4508976</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:17:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4357" sha1="b6a5q83cons4hxrftgfvbje4b4ntyui" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[20. augusts]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''.
* [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
&lt;!--

* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>b6a5q83cons4hxrftgfvbje4b4ntyui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85514</id>
    <revision>
      <id>4510189</id>
      <parentid>4509754</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:15:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināla balsu paziņošanas kārtība */</comment>
      <origin>4510189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54891" sha1="kvgvhflhi3umt5yj2l3fqojw8youis2" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>kvgvhflhi3umt5yj2l3fqojw8youis2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510190</id>
      <parentid>4510189</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:16:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54880" sha1="3rlean7itg6cmy92qyhltkt6mnw3t1i" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>3rlean7itg6cmy92qyhltkt6mnw3t1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94840</id>
    <revision>
      <id>4510158</id>
      <parentid>4361472</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:34:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45565-39</username>
        <id>149316</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ huj</comment>
      <origin>4510158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6070" sha1="2831jz1c9klges2yrq6i47bbsdslmqt" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|mācību iestādi|Skola (nozīmju atdalīšana)|Skola}}
[[Attēls:Klassenzimmer1930.jpg|thumbnail|235px|Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados]]
'''Skola''' ir [[mācības|mācību]] un [[audzināšana]]s iestāde, kur [[skolotājs|skolotāji]] apmāca [[skolēns|skolēnus]]. Parasti ar jēdzienu &quot;skola&quot; apzīmē iestādes, kur apgūst zemākās, vidējās vispārējās un speciālās programmas. Ir sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, profesionālās skolas un speciālās skolas.&lt;ref name=&quot;tezaurs&quot;/&gt; Augstākā līmeņa zinības apgūst [[augstskola|augstskolās]], kuru darbības principi tomēr atšķiras.

Viens no mūsdienās populāriem veidiem, kā cīnīties ar [[Sociālā nevienlīdzība|sociālo nevienlīdzību]], ir skolās ieviest [[iekļaujošā izglītība|iekļaujošo izglītību]]&lt;ref&gt;[http://www.inclusive-education-in-action.org/iea/dokumente/upload/e1f35_madridflyer-lv.pdf Iekļaujošā izglītība darbībā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151017034108/http://www.inclusive-education-in-action.org/iea/dokumente/upload/e1f35_madridflyer-lv.pdf |date={{dat|2015|10|17||bez}} }}, www.inclusive-education-in-action.org, {{dat|2015|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;. Skolās, kurās ir iekļaujošā izglītība, visi bērni mācās kopā, piemēram, vienā skolā tiek apvienota vispārējās izglītības iestāde ar speciālās izglītības iestādi.

Mūsdienās vairumā valstu [[bērns|bērni]] dodas uz skolu apgūt pamatzināšanas, kuras viņiem būtu nepieciešams zināt, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot pēc skolas [[absolvēšana]]s. Parasti šīs pamatlietas tiek apgūtas dažādos [[mācību priekšmets|mācību priekšmetos]]. Katrā mācību priekšmetā tiek iegūtas citādas [[zināšanas]]. Piemēram, Latvijas skolās tiek pasniegta [[latviešu valoda]], [[angļu valoda]], [[krievu valoda|krievu]] vai [[vācu valoda]], [[literatūra]], [[matemātika]], [[ķīmija]], [[fizika]], [[bioloģija]], [[ģeogrāfija]], [[vēsture]], [[ekonomika]], [[informātika]], [[mūzika]], [[vizuālā māksla]], [[mājturība]] un citi priekšmeti. Parasti katram priekšmetam tiek atvēlēta sava [[klase (skola)|klase]], kur tas tiek mācīts.
[[ej first]], pidr

== Skolu veidi ==
Pēc izglītības satura skolas iedala vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. Dažādu skolu veidu uzskaitījums:

{{colbegin|2}}
* [[bērnudārzs]] — pirmsskolas vecuma bērnu apmācības un audzināšanas iestāde;
* [[sākumskola]] — mācības no 1. līdz 4. klasei;
* [[pamatskola]] — mācības no 5. līdz 9. klasei;
* [[mākslas skola]];
* [[mūzikas skola]];
* [[internātskola]];
* [[vidusskola]] — mācības no 10. līdz 12. klasei;
* [[ģimnāzija]];
* [[licejs]];
* [[vakarskola]];
* [[privātskola]];
* [[arodskola]] — skola, kurā tiek apgūts kāds konkrēts [[arods]].
{{colend}}

[[Augstskola|Augstskolu]] veidu uzskaitījums:
{{colbegin}}
* [[universitāte]];
* [[koledža]];
* [[akadēmija]];
* [[institūts]].
{{colend}}

== Mācības ==
{{nepilnīga nodaļa|audzināšanas jautājumiem}}
[[Attēls:Schoolgirls in Bamozai.JPG|thumbnail|Skolēni zem klajas debess apgūst zinības netālu no Afganistānas pilsētas Gardīzas]]
Mācības skolās notiek [[mācību stunda|stundu]] laikā, kad tiek pievērsta uzmanība tikai vienam [[mācību priekšmets|mācību priekšmetam]]. Starp stundām ir [[starpbrīdis]], kuru laikā skolēniem tiek dots atslodzes brīdis.

[[Mācību gads|Mācību gada]] garums dažādās valstīs ir atšķirīgs, bet tikpat kā visur starp tiem ir [[vasaras brīvlaiks]].

Skolēnu zināšanu līmenis parasti tiek vērtēts ar [[atzīme|atzīmi]]. Dažādās valstīs vērtēšanas sistēma ir atšķirīga, piemēram, [[Krievija|Krievijā]] skolēnu zināšanas tiek vērtētas ar skaitli no 2 līdz 5 (piecinieks ir augstākais novērtējums; retos gadījumos izmanto arī 0 un 1), [[Vācija|Vācijā]] ir otrādi (ja tiek novērtēts ar mazāku skaitli, piemēram, ar vieninieku, tad ir augstāks vērtējums), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] izmanto [[burts|burtus]] (augstākais vērtējums ir A, bet zemākais alfabēta secībā ir F).

== Skolas Latvijā ==
{{nepilnīga nodaļa|zināšanu vērtēšanas un audzināšanas jautājumiem}}
Vienas [[mācību stunda]]s garums [[Latvija]]s skolās ir 40 minūtes, bet [[starpbrīdis|starpbrīži]] starp tiem — 10 minūtes, izņemot pusdienu pārtraukumus, kuri ir ilgāki. Vienā dienā skolēnam slodze nevar būt lielāka par 8 mācību stundām. [[Mācību gads]] sākas [[1. septembris|1. septembrī]] un beidzas [[31. maijs|31. maijā]]. Vasaras brīvlaiks ir trīs mēneši — [[jūnijs]], [[jūlijs]] un [[augusts]]. Skolēniem ir arī [[rudens brīvlaiks]] (1 nedēļa), [[ziemas brīvlaiks]] (2 nedēļas) un [[pavasara brīvlaiks]] (1 nedēļa), kuru sākumi un beigas katru gadu mainās. To nosaka Latvijas [[Izglītības un Zinātnes Ministrija]].&lt;ref name=&quot;vispārējās izglītības likums&quot;/&gt;

Pirmās skolas mūsdienu Latvijas teritorijā tika izveidotas 13. gadsimtā, tajās mācījās vācu muižnieku bērni. Skolas latviešu bērniem radās 16. gadsimta beigās. 17. gs. beigās Vidzemē savu darbu uzsāka [[draudzes skola|draudžu skolas]]. 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā tika dibinātas pirmās [[augstskola]]s.

== Atsauces ==
{{Commons category|Schools|skolas}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;tezaurs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/sv/?w=skola | title= Skola | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2012-08-15 | language= latviski | archive-date= 2020-11-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20201104084204/https://tezaurs.lv/sv/?w=skola }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;vispārējās izglītības likums&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.likumi.lv/doc.php?id=20243 | title= Vispārējās izglītības likums 4. pants 16. punkts | publisher= www.likumi.lv | accessdate= 2012-08-15 | language= latviski}}&lt;/ref&gt;
}}

{{izglītība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skolas| ]]</text>
      <sha1>2831jz1c9klges2yrq6i47bbsdslmqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510162</id>
      <parentid>4510158</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:28:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-45565-39|~2026-45565-39]] ([[User talk:~2026-45565-39|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4510158</comment>
      <origin>4510162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6051" sha1="f2pjkwb3aihoe05xuffdipd51ji24t1" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|mācību iestādi|Skola (nozīmju atdalīšana)|Skola}}
[[Attēls:Klassenzimmer1930.jpg|thumbnail|235px|Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados]]
'''Skola''' ir [[mācības|mācību]] un [[audzināšana]]s iestāde, kur [[skolotājs|skolotāji]] apmāca [[skolēns|skolēnus]]. Parasti ar jēdzienu &quot;skola&quot; apzīmē iestādes, kur apgūst zemākās, vidējās vispārējās un speciālās programmas. Ir sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, profesionālās skolas un speciālās skolas.&lt;ref name=&quot;tezaurs&quot;/&gt; Augstākā līmeņa zinības apgūst [[augstskola|augstskolās]], kuru darbības principi tomēr atšķiras.

Viens no mūsdienās populāriem veidiem, kā cīnīties ar [[Sociālā nevienlīdzība|sociālo nevienlīdzību]], ir skolās ieviest [[iekļaujošā izglītība|iekļaujošo izglītību]]&lt;ref&gt;[http://www.inclusive-education-in-action.org/iea/dokumente/upload/e1f35_madridflyer-lv.pdf Iekļaujošā izglītība darbībā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151017034108/http://www.inclusive-education-in-action.org/iea/dokumente/upload/e1f35_madridflyer-lv.pdf |date={{dat|2015|10|17||bez}} }}, www.inclusive-education-in-action.org, {{dat|2015|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;. Skolās, kurās ir iekļaujošā izglītība, visi bērni mācās kopā, piemēram, vienā skolā tiek apvienota vispārējās izglītības iestāde ar speciālās izglītības iestādi.

Mūsdienās vairumā valstu [[bērns|bērni]] dodas uz skolu apgūt pamatzināšanas, kuras viņiem būtu nepieciešams zināt, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot pēc skolas [[absolvēšana]]s. Parasti šīs pamatlietas tiek apgūtas dažādos [[mācību priekšmets|mācību priekšmetos]]. Katrā mācību priekšmetā tiek iegūtas citādas [[zināšanas]]. Piemēram, Latvijas skolās tiek pasniegta [[latviešu valoda]], [[angļu valoda]], [[krievu valoda|krievu]] vai [[vācu valoda]], [[literatūra]], [[matemātika]], [[ķīmija]], [[fizika]], [[bioloģija]], [[ģeogrāfija]], [[vēsture]], [[ekonomika]], [[informātika]], [[mūzika]], [[vizuālā māksla]], [[mājturība]] un citi priekšmeti. Parasti katram priekšmetam tiek atvēlēta sava [[klase (skola)|klase]], kur tas tiek mācīts.

== Skolu veidi ==
Pēc izglītības satura skolas iedala vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. Dažādu skolu veidu uzskaitījums:

{{colbegin|2}}
* [[bērnudārzs]] — pirmsskolas vecuma bērnu apmācības un audzināšanas iestāde;
* [[sākumskola]] — mācības no 1. līdz 4. klasei;
* [[pamatskola]] — mācības no 5. līdz 9. klasei;
* [[mākslas skola]];
* [[mūzikas skola]];
* [[internātskola]];
* [[vidusskola]] — mācības no 10. līdz 12. klasei;
* [[ģimnāzija]];
* [[licejs]];
* [[vakarskola]];
* [[privātskola]];
* [[arodskola]] — skola, kurā tiek apgūts kāds konkrēts [[arods]].
{{colend}}

[[Augstskola|Augstskolu]] veidu uzskaitījums:
{{colbegin}}
* [[universitāte]];
* [[koledža]];
* [[akadēmija]];
* [[institūts]].
{{colend}}

== Mācības ==
{{nepilnīga nodaļa|audzināšanas jautājumiem}}
[[Attēls:Schoolgirls in Bamozai.JPG|thumbnail|Skolēni zem klajas debess apgūst zinības netālu no Afganistānas pilsētas Gardīzas]]
Mācības skolās notiek [[mācību stunda|stundu]] laikā, kad tiek pievērsta uzmanība tikai vienam [[mācību priekšmets|mācību priekšmetam]]. Starp stundām ir [[starpbrīdis]], kuru laikā skolēniem tiek dots atslodzes brīdis.

[[Mācību gads|Mācību gada]] garums dažādās valstīs ir atšķirīgs, bet tikpat kā visur starp tiem ir [[vasaras brīvlaiks]].

Skolēnu zināšanu līmenis parasti tiek vērtēts ar [[atzīme|atzīmi]]. Dažādās valstīs vērtēšanas sistēma ir atšķirīga, piemēram, [[Krievija|Krievijā]] skolēnu zināšanas tiek vērtētas ar skaitli no 2 līdz 5 (piecinieks ir augstākais novērtējums; retos gadījumos izmanto arī 0 un 1), [[Vācija|Vācijā]] ir otrādi (ja tiek novērtēts ar mazāku skaitli, piemēram, ar vieninieku, tad ir augstāks vērtējums), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] izmanto [[burts|burtus]] (augstākais vērtējums ir A, bet zemākais alfabēta secībā ir F).

== Skolas Latvijā ==
{{nepilnīga nodaļa|zināšanu vērtēšanas un audzināšanas jautājumiem}}
Vienas [[mācību stunda]]s garums [[Latvija]]s skolās ir 40 minūtes, bet [[starpbrīdis|starpbrīži]] starp tiem — 10 minūtes, izņemot pusdienu pārtraukumus, kuri ir ilgāki. Vienā dienā skolēnam slodze nevar būt lielāka par 8 mācību stundām. [[Mācību gads]] sākas [[1. septembris|1. septembrī]] un beidzas [[31. maijs|31. maijā]]. Vasaras brīvlaiks ir trīs mēneši — [[jūnijs]], [[jūlijs]] un [[augusts]]. Skolēniem ir arī [[rudens brīvlaiks]] (1 nedēļa), [[ziemas brīvlaiks]] (2 nedēļas) un [[pavasara brīvlaiks]] (1 nedēļa), kuru sākumi un beigas katru gadu mainās. To nosaka Latvijas [[Izglītības un Zinātnes Ministrija]].&lt;ref name=&quot;vispārējās izglītības likums&quot;/&gt;

Pirmās skolas mūsdienu Latvijas teritorijā tika izveidotas 13. gadsimtā, tajās mācījās vācu muižnieku bērni. Skolas latviešu bērniem radās 16. gadsimta beigās. 17. gs. beigās Vidzemē savu darbu uzsāka [[draudzes skola|draudžu skolas]]. 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā tika dibinātas pirmās [[augstskola]]s.

== Atsauces ==
{{Commons category|Schools|skolas}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;tezaurs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/sv/?w=skola | title= Skola | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2012-08-15 | language= latviski | archive-date= 2020-11-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20201104084204/https://tezaurs.lv/sv/?w=skola }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;vispārējās izglītības likums&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.likumi.lv/doc.php?id=20243 | title= Vispārējās izglītības likums 4. pants 16. punkts | publisher= www.likumi.lv | accessdate= 2012-08-15 | language= latviski}}&lt;/ref&gt;
}}

{{izglītība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skolas| ]]</text>
      <sha1>f2pjkwb3aihoe05xuffdipd51ji24t1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1900. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108835</id>
    <revision>
      <id>4509859</id>
      <parentid>4509545</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:33:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļām bagātākie sportisti */</comment>
      <origin>4509859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52560" sha1="2a0eirvcxebdtlmzrvmdqxp36srb3u0" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]'' — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]];

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>2a0eirvcxebdtlmzrvmdqxp36srb3u0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509860</id>
      <parentid>4509859</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52556" sha1="dzbsl4bwe8ygoug1nndmjxvzayo3k11" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]];

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>dzbsl4bwe8ygoug1nndmjxvzayo3k11</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509863</id>
      <parentid>4509860</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52581" sha1="d3lj08ydyv7cbvfpl4yrekd2ywro283" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>d3lj08ydyv7cbvfpl4yrekd2ywro283</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509866</id>
      <parentid>4509863</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļām bagātākie sportisti */</comment>
      <origin>4509866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52725" sha1="hw7yggzxa6rueqxsj8bscrjhpmyopph" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>hw7yggzxa6rueqxsj8bscrjhpmyopph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509893</id>
      <parentid>4509866</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53037" sha1="p76bz0i3awyell37cj1se0l1z8rubm7" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>p76bz0i3awyell37cj1se0l1z8rubm7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509945</id>
      <parentid>4509893</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53039" sha1="84t251qlgdpmqqv60mzmt7aw41sovd9" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>84t251qlgdpmqqv60mzmt7aw41sovd9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509962</id>
      <parentid>4509945</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:27:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52958" sha1="evminzwe0l87kivdzg1gtozp9sopgy6" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>evminzwe0l87kivdzg1gtozp9sopgy6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509963</id>
      <parentid>4509962</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53016" sha1="29699g02f80do9qlwsiquscr7y6ct5o" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>29699g02f80do9qlwsiquscr7y6ct5o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509969</id>
      <parentid>4509963</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53090" sha1="7gm99km4i7btb96nmt95j8x93qiguyg" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}

; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
** ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Francijas Alpi]]''.
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>7gm99km4i7btb96nmt95j8x93qiguyg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509986</id>
      <parentid>4509969</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norises vietas */</comment>
      <origin>4509986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53135" sha1="8xo3hjcet3s3dqgnizf0ba7ske0rv0v" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|200px|thumb|[[Vensēnas velodroms]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

{{col-begin}} {{col-2}}
; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}
{{col-2}}
; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}
{{col-end}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
** ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Francijas Alpi]]''.
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>8xo3hjcet3s3dqgnizf0ba7ske0rv0v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509987</id>
      <parentid>4509986</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norises vietas */</comment>
      <origin>4509987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52979" sha1="o0ecl0fukbg3daymgvoh3hmqgmi1vsa" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1900|Vasara
 | Logo                   = JOParis 1900.jpg
 | Izmērs                 = 200
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 26{{ref label|A|P1|a}} 
 | Sportisti              = 1226{{ref label|A|P1|a}}
 | Notikumi               = 95 (20 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 14. maijs
 | Noslēguma ceremonija   = 28. oktobris
 | Oficiāli atklāja       = 
 | Stadions               = [[Vensēnas velodroms]] 
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = '''[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]'''
 | Nākamās                = '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|fr|Les Jeux olympiques d'été de 1900}}), zināmas arī kā '''II Olimpiskās spēles''' vai '''Parīze 1900''', bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Tās bija otrās atjaunotās [[vasaras olimpiskās spēles]].

Olimpiskās spēles tika rīkotas [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. [[Olimpiskais kongress|olimpiskajā kongresā]], kas notika 1894. gadā. Tomēr konferences delegāti nevēlējās gaidīt sešus gadus un lobēja, lai pirmās spēles notiktu 1896. gadā. Tika pieņemts lēmums [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās Olimpiskās spēles]] rīkot 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]], bet otrās spēles rīkot Parīzē. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]&lt;ref name=IOC1900&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Summer Olympics|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900|publisher=International Olympic Committee|access-date=31 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|title=The Olympic Summer Games Factsheet|publisher=International Olympic Committee|accessdate=5 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20150906110401/http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|archive-date=6 September 2015}}&lt;/ref&gt; kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.{{ref label|A|P1|a}} Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija &quot;olimpiskie&quot;. Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un [[Helēna de Purtalē]] kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensībās.&lt;ref name=ParisDigest&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |title=Paris facts |author= |year=2018 |publisher=Paris Digest |accessdate=2018-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180908202418/https://www.parisdigest.com/paris/paris-facts.htm |archive-date=2018-09-08 }}&lt;/ref&gt; Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] ar [[Rapieris|rapieri]], kur uzvarēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportists [[Albērs Aijā]], uzvarētājs saņēma 3000 [[Francijas franks|franku]] lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās &quot;oficiālajā&quot; olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija [[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]] (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]] un [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]]. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas disciplīnās]] kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki ([[baloži]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Carmichael |first=Emma |url=http://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |title=Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting |publisher=Gawker |date=July 27, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506163708/https://gawker.com/5929259/gawkers-guide-to-the-olympic-sports-youre-pretty-sure-dont-exist-shooting |archivedate=May 6, 2013 }}&lt;/ref&gt;

== Gatavošanās process ==
[[Attēls:Baron Pierre de Coubertin.jpg|150px|thumb|[[Pjērs de Kubertēns]], viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem]]
[[Attēls:Exposition universelle de 1900 - portraits des commissaires généraux-Alfred Picard.jpg|150px|thumb|[[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerālsekretārs — [[Alfrēds Pikārs]]]]

=== Spēļu atjaunošana ===
Pēc [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē [[Sorbona]]s lielajā amfiteātrī organizēja [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpisko kongresu]]. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc [[Grieķija]]s pārstāvja [[Dimitrijs Vikels|Dimitrija Vikela]] priekšlikuma 1896. gadā [[Atēnas|Atēnās]] tika organizētas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās olimpiskās spēles]]. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas [[Parīze|Parīzē]].

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Grieķijas karalis [[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]] lūdza [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]], kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās [[grieķi]]em par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir &quot;zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem&quot;. Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

=== Divi konkurējoši projekti ===
Daži [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešās republikas]] vadītāji uzskatīja, ka sakāve [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] 1870. gadā ir saistīta ar jauno [[franči|franču]] slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ģenerāldirektors [[Alfrēds Pikārs]] ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī [[Pjērs de Kubertēns]] tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot [[olimpiskās spēles]] un pirmās spēles organizēt [[Parīze|Parīzē]]. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās [[Grieķija|Grieķijā]] un tur gatavojās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajām spēlēm]]. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija [[La Rošefuko]]. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja [[bokss|boksu]], [[polo]] un [[loka šaušana|loka šaušanu]]. Pikārs šo programmu uzskatīja par &quot;viduvēju un necienīgu&quot;. Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns, nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas &quot;pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju&quot;, kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republikas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiktu aizvadīti [[Vensēnas mežs|Vensēnas meža]] teritorijā. Vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par &quot;anahronismu&quot; un stingri pret šo visu iebilda.&lt;ref name=&quot;Googlebooks&quot;&gt;[https://books.google.com/books?id=Y11yO-0bNU4C&amp;pg=PA172&amp;dq=Alfred%20Picard%20absurde%20sport#v=onepage Cropper, Corry: ''Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France''] Accessed through [[Google Books]], Retrieved 1 March 2010&lt;/ref&gt; Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par &quot;olimpiskajām spēlēm&quot;, kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

== Spēļu organizācija ==

=== Organizācijas komiteja ===
Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents [[Daniels Merilons]] tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja [[Oktāvs Greārs]], un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. [[Pjērs de Kubertēns]] bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (''Jeux athlétiques'') nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam [[Etjēns Žils Marē|Etjēnam Žilam Marē]]. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

=== Spēļu ekonomiskais aspekts ===
Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 [[Francijas franks|frankus]]. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

=== Plakāti ===
[[Attēls:Paris 1900 olympic poster.jpg|150px|thumb|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanas]] sacensību plakāts]]
Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. [[Žans de Paleologs|Žana de Paleologa]] izstrādātais plakāts [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī paukošanas sacensībās neviena sieviete nestartēja. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]]. Termins &quot;olimpiskais&quot; nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā &quot;pilnīga un ļoti interesanta&quot;, Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:&lt;ref&gt;[https://library.olympic.org/Default/doc/SYRACUSE/23618/concours-internationaux-d-exercices-physiques-et-de-sports-rapports-ministere-du-commerce-de-l-indus?_lg=en-GB Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports] Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon&lt;/ref&gt;
* I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, ''longue paume'', ''balle au tamis'', ''courte paume'', golfs un Basku pelota;
* II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
* III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
* IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
* V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
* VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
* VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
* VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
* IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
* X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
* XI sadaļa — militārās mācības;
* XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: [[slidošana]], [[svarcelšana]], [[soļošana]], [[bokss]], nūju cīņas, [[cīņas sports]], saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas [[beisbols|beisbola]], [[hokejs|hokeja]], [[lakross|lakrosa]] ''balle au tamis'' un ''courte paume'' sacensības.

== Sporta veidi un disciplīnas ==
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
[[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par &quot;olimpiskajām&quot; un kuras ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|page=147|year=1995|isbn=3-928562-20-7}}&lt;/ref&gt; Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.&lt;ref&gt;The [https://www.olympic.org/paris-1900 IOC site for the 1900 Olympic Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900 |date=2017-10-10 }} sets the number at 95 events, while at one time the [http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true IOC database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |date=2014-02-24 }}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar iepriekšējām [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles#Sporta veidi un disciplīnas|olimpiskajām spēlēm 1896. gadā]], no olimpisko spēļu programmas tika izņemta [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] un [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]]. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšana]], [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelota]], [[burāšana olimpiskajās spēlēs|burāšana]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfs]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krikets]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|krokets]], [[jāšana olimpiskajās spēlēs|jāšana]], [[loka šaušana olimpiskajās spēlēs|loka šaušana]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie &quot;jaunie&quot; sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējoreiz golfs bija [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpisko spēļu]] programmā, bet regbijs — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpisko spēļu]] programmā), bet no [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] šie abi divi sporta veidi olimpisko spēļu programmā tika atjaunoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.espn.go.com/oly/news/story?id=3366295 |title=Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games |publisher=[[ESPN]] |accessdate=20 August 2008|date=25 April 2008}}&lt;/ref&gt; Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu turnīrs tenisā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas, par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēja divi braucieni, par katru no tiem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title= Paris 1900|publisher= International Olympic Committee|archivedate= 2017-10-10|url= https://www.olympic.org/paris-1900|accessdate= 2017-10-02|archiveurl= https://web.archive.org/web/20171010120400/https://www.olympic.org/Paris-1900}}&lt;/ref&gt; SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=inAwCgAAQBAJ&amp;pg=PA25 | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc. | location = Jefferson, North Carolina |pages=25–28 | isbn = 978-0-7864-4064-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīriešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Sieviešu &lt;br /&gt; disciplīnas !! Jauktās &lt;br /&gt; disciplīnas !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 8 || '''8'''&lt;ref&gt;Atsevišķās disciplīnās bija divi braucieni, līdz ar to tika pasniegti medaļu komplekti par katru no braucieniem&lt;/ref&gt;
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || — || — || 3 || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || — || — || '''7'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || — || — || '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || — || — || '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 23 || — || — || '''23'''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|}

=== Sporta veidu un notikumu statuss ===
1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums [[1900. gada Pasaules izstāde]]i. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem &quot;olimpiskajiem&quot; standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.&lt;ref name=status&gt;&quot;Olympic or not?&quot; — article by Herman de Wael — Journal of Olympic History — January 2003&lt;/ref&gt; Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiski&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosports un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, [[1900. gada Pasaules izstāde]]s laikā notika arī citi sporta pasākumi.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |title=Demonstration and unofficial sports |publisher=GBRathletics |accessdate=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150219030419/http://www.gbrathletics.com/olympic/other.htm |archive-date=February 19, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Soltis |first=Greg |url=http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |title=Olympic Events Through History |publisher=LiveScience |date=July 27, 2012 |access-date=February 10, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222203733/http://www.livescience.com/2782-olympic-events-history.html |archive-date=February 22, 2014}}&lt;/ref&gt;

{{colbegin|3}}
* [[Autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Autosports]]
* [[Baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Baložu sacīkstes]]
* [[Bulē 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulē]]
* [[Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dzīvības glābšana]]
* [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gaisa balonu lidošana]]
* [[Lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielgabalu šaušana]]
* ''[[Longue paume 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Longue paume]]''
* [[Makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Makšķerēšana]]
* [[Motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Motociklu braukšana]]
* [[Pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Pūķu lidināšana]]
* [[Uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Uguns dzēšana]]
* [[Ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ūdens motosports]]
{{colend}}

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

== Kalendārs ==
Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

{{colbegin|3}}
* 14. maijs — 27. jūnijs: {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 27. maijs: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Sēna)
* 28. maijs — 2. jūnijs: {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. maijs: {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. jūnijs: {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}}
* 28. jūnijs — 11. jūlijs: {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}}
* 6. — 11. jūlijs: {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. — 22. jūlijs: {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 4. augusts: {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 15. jūlijs — 14. augusts: {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}}
* 16. jūlijs: {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 29. — 30. jūlijs: {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}}
* 1. — 6. augusts: {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} (Havra)
* 11. — 12. augusts: {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 19. augusts: {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 14. un 28. augsts: {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
* 19. — 20. augusts: {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}}
* 25. — 26. augusts: {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 11. — 15. septembris: {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
* 20. — 23 septembris: {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}}
* 2. — 3. oktobris: {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}}
{{colend}}

== Norises vietas ==
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās, no kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromu]], kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

{{col-begin}} {{col-2}}
; Parīze vai tās tiešā tuvumā
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Breteja laukums]] || {{osv|Jāšana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}}  
|-
| [[Buloņas mežs]] || {{osv|Krokets|1900|vasaras}}, {{osv|Polo|1900|vasaras}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kruakatelāns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras}}  
|-
| [[Neijī pie Sēnas]] || {{osv|Basku pelota|1900|vasaras}} 
|-
| [[Puto sala]] || {{osv|Teniss|1900|vasaras}} 
|-
| [[Sēna]] (Kurbevuē―Aņēras tilti) || {{osv|Airēšana|1900|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1900|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras}}
|-
| [[Tilerī dārzs]] || {{osv|Paukošana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas mežs]] || {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras}} 
|-
| [[Vensēnas velodroms]] || {{osv|Futbols|1900|vasaras}}, {{osv|Regbijs|1900|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras}} un {{osv|Vingrošana|1900|vasaras}}
|}
{{col-2}}
; Ārpus Parīzes
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Havra]] ([[Lamanšs]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Kompjeņa]] (Kompjeņas klubs) || {{osv|Golfs|1900|vasaras}}
|-
| [[Mēlanenivelīna]] ([[Sēna]]) || {{osv|Burāšana|1900|vasaras}}
|-
| [[Satori (Versaļa)|Satori]] || {{osv|Šaušana|1900|vasaras}} 
|}
{{col-end}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
=== Valstis ===
Saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.&lt;ref name=athletes_number/&gt;{{ref label|A|P1|a}}&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Paris 1900 – Medal Table |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080812015904/http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=1&amp;OLGY=1900| archivedate= 12 August 2008|quote=For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija [[Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs|pārstāvētas pirmo reizi]].

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu) startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|ARG|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|73}}
* {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras|16}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|&gt;65}}
* {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|&gt;767}}
* {{ValstsOS|GRE|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|IRI|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras|&gt;25}}
* {{ValstsOS|RU1|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|98}}
* {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|31}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|PER|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ROU|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|19}}
* {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras|18}}
* {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|76}}
* {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras|10}}
* ''{{ValstsOS|MIX|1900. gada vasaras|19}}''
{{colend}}

Līdz 2024. gadam SOK izdalīja [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Luksemburgu]] un [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādu]] kā pārstāvētās valstis, taču pašlaik tās vairs netiek atsevišķi izdalītas. Atsevišķos avotos tiek minēts, ka šajās spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Brazīlija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Kolumbija]]s, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka 1900. gada spēlēs kaut kādā veidā startēja arī citas mūsdienu valstis. Startēja sportisti no mūsdienu [[Alžīrija]]s, [[Horvātija]]s, [[Īrija]]s, [[Polija]]s un [[Slovākija]]s, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt;

=== Sportisti ===
Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīts 58 731 dalībnieks. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks [[Bills Malons]] uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā &quot;1900. gada olimpiskās spēles&quot; viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).&lt;ref name=&quot;cite&quot;/&gt;

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēm]], kad startēja 240 sportisti, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu. Saskaņā ar [[1. Olimpiskais kongress|1. Olimpiskā kongresa]] laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki, izņemot paukotājus, bija amatieri.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! Kopā !! Vīrieši !! Sievietes
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 7 || 108 || 108 || — || ''[[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Basku pelota|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 2 || — || ''[[Basku pelotas spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || &gt;95 || &gt;94 || 1 || ''[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 35 || 35 || — || ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} || 5 || 22 || 12 || 10 || ''[[Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 58 || 56 || 2 || ''[[Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} || 2 || 24 || 24 || — || ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Krokets|1900|vasaras|image=yes}} || 1 || 10 || 7 || 3 || ''[[Kroketa spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 153 || 153 || — || ''[[Loka šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|vasaras|image=yes}} || 19 || 260 || 260 || — || ''[[Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} || 11 || 76 || 76 || — || ''[[Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 20 || 20 || — || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 46 || 46 || — || ''[[Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} || 6 || 72 || 72 || — || ''[[Riteņbraucēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Šaušana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 72 || 72 || — || ''[[Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 26 || 19 || 7 || ''[[Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} || 4 || 53 || 53 || — || ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} || 15 || 118 || 118 || — || ''[[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Vingrošana|1900|vasaras|image=yes}} || 8 || 135 || 135 || — || ''[[Vingrotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} || 3 || 12 || 12 || — || ''[[Virves vilcēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Medaļas ==
[[Attēls:Losanna, museo olimpico, medaglie di 1900 parigi.JPG|thumb|150px|right|Medaļas no 1900. gada Pasaules izstādes sporta sacensībām. Šobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta [[sudraba medaļa]], bet par otro — [[bronzas medaļa]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz [[Parīze]]s pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš paceltā labajā rokā tur [[laurs|lauru zaru]]. Fonā ir redzams stadions un [[Atēnas|Atēnu]] [[Akropole]]. Medaļas autors ir [[Frederiks Vernons]].&lt;ref&gt;[https://www.olympic.org/paris-1900-medals Paris 1900 Medals] ''olympic.org'' Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt;

=== Medaļu sadalījums pa valstīm ===
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}}
No visām 26 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 18 valstis, no tām 9 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Vieta || Valsts || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|- style=&quot;border: 3px solid red&quot;
| 1 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}|| '''31''' || '''41''' || '''40''' || '''112'''
|-
| 2 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 20 || 13 || 15 || '''48'''
|-
| 3 ||align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 20 || 8 || 9 || '''37'''
|-
| 4 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|6 || bgcolor=E0E0E0|6 || bgcolor=E6CCB2|6 || '''18'''
|-
| 5 ||align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 6 || 3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''10'''
|-
| 6 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || '''9'''
|-
| 7 ||align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || 0 || '''5'''
|-
| 8 ||align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || 1 || 3 || 2 || '''6'''
|-
|rowspan=2| 9/10 ||align=left| ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja sportistu grupas/komandas, kuras sastāvēja no vairākām pārstāvētajām valstīm.&lt;/ref&gt; || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || 3 || '''6'''
|-
|align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''6'''
|-
| 11—21 || align=left| Pārējās 11 valstis || 3 || 11 || 13 || '''27'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (18 valstis un 1 jauktā komanda): || 96 || 94 || 94 || 286
|}

=== Medaļām bagātākie sportisti ===
[[Attēls:Alvin Kraenzlein 1910.png|250px|thumb|Alvins Krencleins 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas]]
{{pamatraksts|1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}}

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

''Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.''

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sportists || Valsts || Sporta veids || style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! style=&quot;width:6em;|[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza || style=&quot;width:6em;|Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 3 || — || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || — || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 1 || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 3 || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|}

== Skatīt arī ==
{{colbegin|2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1900. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Parīze]];
** [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]];
** [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Parīze]].
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Šamonī]];
** [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Grenoble]];
** [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Albērvila]].
** ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Francijas Alpi]]''.
{{colend}}

== Piezīmes ==
* {{note label|A|A|a}} Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija uzskaitītas 85 &quot;olimpiskās disciplīnas&quot;, kā arī tajās piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true |title=Archived copy |access-date=18 February 2014 |archive-date=24 February 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140224150828/http://www.olympic.org/content/results-and-medalists/eventresultpagegeneral/?athletename=&amp;country=&amp;sport2=&amp;games2=1900%2f1&amp;event2=&amp;mengender=true&amp;womengender=true&amp;mixedgender=true&amp;goldmedal=true&amp;silvermedal=true&amp;bronzemedal=true&amp;worldrecord=true&amp;olympicrecord=false&amp;teamclassification=true&amp;individualclassification=true&amp;winter=true&amp;summer=true }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu vēsturnieks [[Bills Malons]], kurš pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem retrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), un būtu jāuzskata par &quot;olimpiskajām disciplīnām&quot;.&lt;ref name=&quot;Mallon&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes ''Olympedia.org'' datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no [[šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas]] disciplīnām — [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]] — tika izņemta no &quot;olimpisko disciplīnu&quot; saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.&lt;ref name=IOC1900/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1900 Summer Olympics|1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/Paris-1900 Parīze 1900] (''Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja'') {{en ikona}} {{fr ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf Oficiālais pārskats] {{fr ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br /&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br /&gt; {{flaga|Francija}} Parīze 1900 &lt;br /&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] &lt;br /&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1900. gads]]</text>
      <sha1>o0ecl0fukbg3daymgvoh3hmqgmi1vsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurts Kobeins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109588</id>
    <revision>
      <id>4510292</id>
      <parentid>4358052</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11515" sha1="c7ny4umy380cz1hhkqem72soh3t47pf" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Kurts Kobeins
|Attēls = Nirvana around 1992 (cropped).jpg
|Att_izm = 220 px
|Apraksts = Kurts Kobeins [[1992]]. gadā.
|Fons = solists
|Dzimis = {{Dat|1967|2|20}}
|Miris = {{miršanas datums un vecums|1994|4|5|1967|2|20}}
|Vieta_dz = [[Attēls:Flag_of_the_United_States.svg|20px|ASV]] [[Aberdīna (Vašingtona)|Aberdīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|Vieta_mr = [[Attēls:Flag_of_the_United_States.svg|20px|ASV]] [[Aberdīna (Vašingtona)|Aberdīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]]
|Žanrs = [[alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[grandžmūzika]]
|Nodarbošanās = [[dziedātājs]]
|Gadi = [[1987]]—[[1994]]
|Izdevējkompānija = ''[[Sub Pop]]'', ''[[Geffen Records|DGC/Geffen]]''
|Mlapa = 
|Dzimums = V
|Paraksts = Firma de Kurt Cobain.svg
}}

'''Kurts Donalds Kobeins''' ({{val|en|Kurt Donald Cobain}}, dzimis {{Dat|1967|2|20|}}, miris {{Dat|1994|4|5}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs, dziesmu tekstu autors, ģitārists, labāk pazīstams kā amerikāņu grupas ''[[Nirvana]]'' līderis.

Kobeins kopā ar [[Krists Novoseličs|Kristu Novoseliču]] izveidoja grupu ''Nirvana'' 1987. gadā [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Grupas debijas albums ''[[Bleach (albums)|Bleach]]'' tika izdots 1989. gadā par nieka 600 dolāriem zem neatkarīgas Sietlas ierakstu kompānijas ''[[Sub Pop]]''. Grupa nosprauda savu nākamo mērķi uz slavu, un tika ierakstīts līdz šim veiksmīgākais singls [[Smells Like Teen Spirit|&quot;Smells Like Teen Spirit&quot;]] no Nirvana otrā albuma [[Nevermind|&quot;Nevermind&quot;]] (1991). Pēc panākumiem bagātā albuma &quot;Nevermind&quot;, Nirvana tika nodēvētā par &quot;parauggrupu&quot;, bet Kurts par &quot;jaunās paaudzes pārstāvi.&quot; Lai arī jaunieši vai juka prātā izdzirdot Kobeina balsi, dziesmu tekstus un ģitāras skaņas, pats Kurts nebija apmierināts ar tāda veida salīdzinājumu, jo uzskatīja, ka publika ir pārpratusi to, ko viņš vēlas pateikt ar šīm dziesmām. ''Nirvana'' savu pēdējo albumu [[In Utero|&quot;In Utero&quot;]] izdeva 1993. gadā.

Kurts savus pēdējos dzīves gadus aizvadīja cīnoties ar [[heroīns|heroīna]] atkarību, slavu un publisko tēlu, kā arī ar mediju spiedienu uz savu un sievas [[Kortnija Lava|Kortnijas Lavas]] personīgo dzīvi. Lielāko dzīves daļu Kurts cīnījās ar slimību un depresiju. 1994. gada 8. aprīlī Kobeins tika atrasts miris ar šāviena brūci galvā savā privātmājā Sietlā. Oficiālais nāves iemesls ir pašnāvība, taču fani, žurnālisti un citas personas vēl joprojām apstrīd Kurta nāves iemeslu apgalvojot, ka viņš tika noslepkavots. Kopš ''Nirvana'' debijas albuma izdošanas, ASV ir pārdoti vairāk kā 25 miljoni ierakstu un vairāk kā 50 miljoni ierakstu pasaulē.

== Dzīves gājums ==
=== Bērnība un jaunība ===
Kurts Kobeins piedzima {{Dat|1967|2|20|}} [[Aberdīna (Vašingtona)|Aberdīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Viņa māte Vendija strādāja par viesmīli, bet viņa tēvs Dons par automehāniķi. Kopš agras bērnības Kurts sāka interesēties par mūziku. Viņa vecāki izšķīrās, kad viņam bija deviņi gadi. Gadu pēc vecāku šķiršanās, Kurts pārcēlās uz dzīvi [[Montesano]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]]s štatā. [[Montesano]] viņš dzīvoja kopā ar savu tēvu, bet pēc tam viņš tur dzīvoja ar saviem draugiem un radiem.&lt;ref name = &quot;Azerrad-p22&quot;&gt;Azerrad, p. 22&lt;/ref&gt;

Kad Kurts mācījās vidusskolā, viņš dzīvoja pie savas mātes.

=== Fecal Matter (1985—1986) ===

Astoņpadsmit gadu vecumā, 1985. gada decembrī, Kurts kopā ar basģitāristu [[Deils Krovers|Deilu Kroveru]] ([[Melvins (grupa)|Melvins]]) un bundzinieku [[Gregs Hokansons|Gregu Hokansonu]] nodibināja savu pirmo grupu [[Fecal Matter]]. Neilgi pēc izveidošanas, Gregs grupu pameta, un Kurts ar Deilu turpināja spēlēt divatā. Abi nolēma doties uz [[Sietla|Sietlu]] pie Kurta tantes Mērijas, lai ierakstītu demo kaseti, kuru vēlāk, atgriežoties atpakaļ Aberdīnā, sarakstīja vairākās kopijās.

&quot;Kurts ieradās ar milzīgu kladi pilnu ar dziesmu tekstiem,&quot; atceras Mērija, kura parādīja, kā apieties ar aparatūru, kā ierakstīt vokālu un instrumentus. &quot;Dziesmu tekstos bija jūtamas dusmas un dumpīgums, galvenokārt tika kritizēta apkārtējā sabiedrība. Kurtam nepatika attieksme skolās, kur bērni uzskatīja, ka ir pārāki pār citiem, jo pareizi ģērbās, ir izskatīgi, vai ir daudz naudas.&quot;

Demo kasetē ar nosaukumu [[Illiteracy Will Prevail|&quot;Illiteracy Will Prevail&quot;]] tika iekļautas sešpadsmit dziesmas, bet tikai dažām no tām ir zināmi nosaukumi: [[Suicide Samurai|&quot;Suicide Samurai&quot;]] (zināma arī kā [[Anorexorcist|&quot;Anorexorcist&quot;)]], [[Bambi Slaughter|&quot;Bambi Slaughter&quot;]] (stāsts par zēnu, kurš ieķīlāja savu vecāku kāzu gredzenus), [[Buffy's Pregnant|&quot;Buffy's Pregnant&quot;]] (Bafija no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas pārraides [[Ģimenes dēka|&quot;Ģimenes dēka.&quot;]] Zināma arī kā [[Class of '86|&quot;Class of '86&quot;]]), [[Downer|&quot;Downer,&quot;]] [[Laminated Effect|&quot;Laminated Effect&quot;]] (zināma arī kā [[Made Not Born|&quot;Made Not Born&quot;]]), [[Spank Thru|&quot;Spank Thru,&quot;]] [[Accusation|&quot;Accusation,&quot;]] [[Insurance|&quot;Insurance,&quot;]] [[Boatakk|&quot;Boatakk,&quot;]] [[Blather's Log|&quot;Blather's Log&quot;]] (zināma arī kā [[Vaseline|&quot;Vaseline&quot;]]), [[The End|&quot;The End,&quot;]] [[Instrumental|&quot;Instrumental,&quot;]] un [[Sound of Dentage|&quot;Sound of Dentage.&quot;]]

Pirmo reizi baumas par šādas kasetes pieejamību parādījās [[Maikls Azerads|Maikla Azerada]] biogrāfiskajā grāmatā par Kurtu Kobeinu [[Come As You Are|&quot;Come As You Are.&quot;]] Tā bija tik ļoti pieprasīta, ka 1997. gadā plašākā sabiedrībā parādījās viltota šīs kasetes kopija, taču 2009. gada novembrī dažādos interneta saitos bija iespēja lejuplādēt īsto šīs kasetes kopiju, kura autentiskumu atzina kolekcionārs Maiks Ziglers un citi, kuri bija to dzirdējuši iepriekš.

1986. gada janvārī grupai pievienojās basģitārists [[Buzs Osborns]] un bundzinieks [[Maiks Dilards]], taču arī šim sastāvam nebija lemts ilgs mūžs. Pēc Kurta domām, Osbornam bija nenopietna attieksme, un grupa savu darbību pārtrauca.

Pēc grupas izjukšanas, Kurts saviem draugiem un citiem apkārtējiem dalīja [[Illiteracy Will Prevail|&quot;Illiteracy Will Prevail&quot;]] demo kasetes kopijas ar cerību izveidot jaunu grupu. Šī kasete Kurtam nozīmēja ļoti daudz, jo pats uzskatīja, ka tā parāda viņa talantu. Pēc gada ilgas meklēšanas, Osborna draugs [[Krists Novoseličs]] piedāvāja Kurtam izveidot jaunu grupu, kura vēlāk tika nodēvēta par ''[[Nirvana]]''.

=== Nirvana (1987—1994) ===
Kurta 14. dzimšanas dienā viņa tēvocis Čaks viņam lika izvēlēties starp ģitāru un velosipēdu. Kurts izvēlējās ģitāru. Kurts mēģināja sacerēt savu dziesmu. Vidusskolā viņš satikās ar [[Krists Novoseličs|Kristu Novoseliču]]. Kurts un Krists izveidoja grupu ''[[Nirvana]]''.

Kurts un Krists meklēja grupai bundzinieku. Par grupas bundzinieku kļuva [[Čeds Čannings]]. Par grupas izdevējkompāniju kļuva ''Sub Pop Records''. Grupa izlaida savu pirmo albumu ''[[Bleach (albums)|Bleach]]''. Kurts nebija apmierināts ar [[Čeds Čannings|Čedu Čanningu]] un tāpēc viņš viņu atlaida. Viņa vietā nāca [[Deivs Grols]]. Grupas otrais albums ''[[Nevermind]]'' nesa lielus panākumus. Vēlāk grupa ierakstīja albumu ''In Utero''.

== Attiecības un ģimene ==
=== Kortnija Lava ===
{{pamatraksts|Kortnija Lava}}
Kortnija Lava pirmo reizi Kurtu ieraudzīja naktsklubā ''[[Satyricon]]'', kur jaunības gados Lava bieži uzturējās. Kobeins ar savu tobrīd vēl mazpazīstamo grupu ''[[Nirvana]]'' tovakar uzstājās kopā ar grupu ''[[Oily Bloodmen]]''. Kādā no brīžiem, Kurts devās garām Kortnijai, kura sēdējā kopā ar vēl kādu draugu un centās uzsākt sarunu ar Kobeinu: &quot;Tu izskaties kā [[Deivs Pirners]] (grupas ''[[Soul Asylum]]'' vokālists).&quot; Jau nākamajā mirklī abi atradās uz grīdas cīkstoties.

Līdz nākamai satikšanās reizei bija jāgaida divi gadi. Kortnija bija kā apmāta ar Kurtu un sekoja līdzi viņa karjerai līdz pat 1990. gadam, kad abi atkal satikās nu jau mierīgākā gaisotnē. Lava pateica [[Deivs Grols|Deivam Grolam]], kurš tobrīd satikās ar [[Dženifera Finča|Dženiferu Finču]], Kortnijas draudzenei un bijušajai ''[[Holes]]'' basģitāristei, ka viņa ir saķērusies Kurtā. Lava centās pietuvoties mūziķim, taču Kurts no tā izvairījās, kā arī vairākas reizes atteica Kortnijas piedāvājumiem satikties, jo nebija pārliecināts, ka vēlas attiecības. &quot;Biju apņēmības pilns būt vecpuisis vēl pāris mēnešus [...] Taču Kortnija man iepatikās uzreiz, un bija ļoti grūti atturēties no viņas uz tik ilgu laiku.&quot;

Kobeins jau iepriekš bija redzējis Kortniju filmā ''[[Straight To Hell]]'', kur viņa attēloja galveno lomu, taču abi oficiāli tika iepazīstināti 1991. gada maijā grupu [[L7]] un ''[[Butthole Surfers]]'' koncertā [[Losandželosa|Losandželosā]]. Tā paša gada nogalē, Kurts un Kortnija bieži pavadīja laiku kopā, atrodot kopīgu valodu, lietojot narkotikas.

1992. gadā, aptuveni tajā laikā, kad Nirvana izpildīja savu slaveno iznācienu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas pārraidē [[Saturday Night Live]], Lava uzzināja, ka ir stāvoklī. 1992. gada 24. februārī, dažas dienas pēc [[Nirvana]] koncerttūres [[Pacific Rim]] noslēguma, Kurts ar Kortniju salaulājās [[Vaikiki pludmale|Vaikiki pludmalē]] [[Havaju salas|Havaju salās]]. Lavai mugurā bija satīna un mežģīņu kleita, kuru kādreiz valkāja amerikāņu aktrise [[Fransisa Farmera]], bet Kurtam — zaļa flaneļu pidžama, jo bija pārāk slinks, lai uzvilktu ko klasiskāku.

=== Fransisa Bīna Kobeina ===
1992. gada 18. augustā pasaulē nāca abu meita [[Fransisa Bīna Kobeina]].

1992. gadā žurnāla [[Vanity Fair]] rakstā Lava atzinās, ka bija lietojusi heroīnu, kad, pašai to vēl nezinot, bija stāvoklī. Kortnija vēlāk gan atzina, ka žurnālisti esot viņu nepareizi sapratuši, kas savukārt radīja dažādu mediju diskusijas par pāra aizraušanos ar narkotikām. Lai gan Kortnijas un Kurta attiecības bieži tika publiski apspriestas, pēc šī raksta publicēšanas, abiem tika pievērsta vēl nebijusi uzmanība. Daudzi žurnālisti vēlējās uzzināt, vai Fransisa piedzimšanas laikā jau bija atkarīga no narkotikām. [[Losandželosa]]s [[bērnu aizsardzības nodaļa]] abus izsauca uz tiesu par sliktu bērnu audzināšanu. Tiesa atņēma Kurtam un Kortnijai bērnu aprūpes tiesības, un divus mēnešus vecā Fransisa nonāca Lavas māsas Džeimijas aprūpē uz vairākām nedēļām. Vēlāk pāris tiesības atguva vienojoties, ka regulāri nodos urīna analīzes, lai pārliecinātos, ka netiek lietotas narkotikas, kā arī abus regulāri apmeklēs sociālie darbinieki. Pēc vairākiem mēnešiem abiem tika piešķirta pilna aizbildniecība pār savu meitu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://cobainsjournal.blogspot.com Kurta Kobeina &amp; Nirvana fakti] {{lv ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kobeins, Kurts}}
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Grandžmūzika]]</text>
      <sha1>c7ny4umy380cz1hhkqem72soh3t47pf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109795</id>
    <revision>
      <id>4509888</id>
      <parentid>2875588</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:32:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="343" sha1="asd2tp1safwjvnw44rvbxtz5sw68jis" xml:space="preserve">'''Malons''' var būt:
* [[Bills Malons]] (''Bill Mallon''; 1952) — amerikāņu ārsts, golferis [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks;
* [[Karls Malons]] (''Karl Malone''; 1963) — amerikāņu basketbolists;
* [[Mozess Malons]] (''Moses Malone''; 1955) — amerikāņu basketbolists.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>asd2tp1safwjvnw44rvbxtz5sw68jis</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509889</id>
      <parentid>4509888</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="346" sha1="mbmo0bkyxkc7caxonplaxwo2xmai7i8" xml:space="preserve">'''Malons''' var būt:
* [[Bills Malons]] (''Bill Mallon''; 1952) — amerikāņu ārsts, golferis un [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks;
* [[Karls Malons]] (''Karl Malone''; 1963) — amerikāņu basketbolists;
* [[Mozess Malons]] (''Moses Malone''; 1955) — amerikāņu basketbolists.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>mbmo0bkyxkc7caxonplaxwo2xmai7i8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klods Debisī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111232</id>
    <revision>
      <id>4510287</id>
      <parentid>4357190</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7224" sha1="acln2wnedc39ep6hfaqealrgn3semwm" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Klods Ašils Debisī
|          vārds_orig = ''Claude-Achille Debussy''
|              attēls = Claude Debussy ca 1908, foto av Félix Nadar.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Klods Debisī 1908. gadā.
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1862
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 22
|            dz_vieta = {{flaga|Francija}} [[Senžermēna pie Lē]], [[Francijas Otrā impērija|Francijas impērija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1918
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 12
|             m_vieta = {{flaga|Francija}} [[Parīze]], [[Francija]]
|        dzīves_vieta = Parīzes priekšpilsēta Senžermena
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|             dzimums = V
|            paraksts = 
|               stils = [[Impresionisms]], [[simbolisms]]
|               žanrs = 
|             tehnika = 
|               grupa = 
|            mācījies = Parīzes konservatorijā
|           skolotāji = Giro
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = jā
}}

'''Klods Ašils Debisī''' ({{val|fr|Claude-Achille Debussy}}, dzimis {{dat|1862|8|22}}, miris {{dat|1918|3|25}}) ir [[Francija]]s komponists, viens no ievērojamākajiem [[Impresionisms|impresionisma]] pārstāvjiem mūzikā. Viņa vecāki bija sīkburžuāzijas pārstāvji, kas mīlēja mūziku, taču īstā profesionālā māksla viņiem bija sveša. Nejauši agrā bērnībā gūtie muzikālie iespaidi maz sekmēja nākamā komponista māksliniecisko attīstību. Paši spilgtākie no tiem saistījās ar retajiem [[opera]]s apmeklējumiem.

== Dzīvesgājums ==
{{nepilnīgs|Rakstīts tikai par komponista bērnību}}
7 gadu vecumā Debisī sāka apgūt klavierspēli. 10 gadu vecumā iestājās [[Parīzes konservatorija|Parīzes konservatorijā]]. Mācījās 11 gadus klavierspēli un kompozīciju. 70. gadu beigās viņš radīja savus pirmos vokālos skaņdarbus. No 1881. līdz 1882. gadam divas vasaras strādāja par privātskolotāju [[Krievija|Krievijā]] pie uzņēmēja [[Kārlis fon Meks|Kārļa fon Meka]] atraitnes [[Nadežda fon Meka|Nadeždas fon Mekas]]. 1884. gadā ieguva Lielo Romas prēmiju par kantāti &quot;Pazudušais dēls&quot;, par prēmijas iegūšanu devās mācīties Franču akadēmijā Romā, Mediči villā.

Pēc studijām Debisi strādāja pieticīgi atalgotus skolotāja un koncertmeistara darbus. Vēlāk viņš bija brīvmākslinieks un guva ienākumus no savu darbu izdošanas un atskaņošanas.

== Mūzikālās daiļrades raksturojums ==
Debisī komponējis dažāda žanra mūziku. Tomēr viņa daiļradē skaidri izceļas trīs galvenās līnijas: skaņdarbi [[Orķestris|orķestrim]] (prelūdija &quot;Fauna diendusa&quot;, trīs noktirnes, divas &quot;Tēlu&quot; sērijas, kuru vidū ir simfoniski triptihi &quot;Jūra&quot; un &quot;Ibērija&quot;), daudz skaņdarbu [[Klavieres|klavierēm]] (piemēram, tādi kā &quot;Atspīdumi ūdenī&quot;, &quot;Vakars Granādā&quot;, &quot;Prieka sala&quot;, prelūdijas, svīta &quot;Bērnu stūrītis&quot;) un, beidzot, vokāli instrumentāli darbi (pirmām kārtām [[opera]] &quot;Peleass un Melizande&quot;, kā arī dziesmas un kantātes).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu mūzika: Raksti par mūziku V|last=Pečerskis|first=P.|publisher=Liesma|year=1966|location=Rīga|pages=98-118|last2=Dorkevics (red.)|first2=A.|last3=Kārkliņš (red.)|first3=L.}}&lt;/ref&gt;

=== Mūzikas valoda ===
Debisī ir zināms kā impresionisma iedibinātājs mūzikā. Hronoloģiskā ziņā viņš faktiski stāv uz divu laikmetu robežas, viņa māksla ir pēdējais ziedošais romantisma zars un reizē arī jauna laikmeta sākums.

Studiju gados Parīzes konservatorijā Debisī jau pašā sākumā izcēlās ar neparastu akordu meklējumiem. Koncertmeistaru, kā arī solfedžo klasē, kur daudz uzmanības veltīja prasmei transponēt un veikli modulēt uz tālākām tonalitātēm un kur jaunajiem mūziķiem bija iespēja pārbaudīt savas improvizēšanas spējas, Debisī aizrāvās ar izsmalcinātiem reti sastopamiem harmoniskiem kompleksiem un secībām. Debisī juta antipātijas pret romantiskās mūzikas parādībām. Viņš noliedza romantisma ideālus, sevišķi [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] interpretācijā, Debisī bez žēlastības iznīcināja veselas ainas savā operā, ja vien viņam likās, ka mūzikā iezadzies &quot;vāgnerisms&quot;. 19. gadsimta deviņdesmitie gadi, kad Debisī kļuva plaši pazīstams, bija lielu pārmaiņu laiks, kas izvirzīja prasību gan pēc jaunām idejām, gan pēc jauniem izteiksmes līdzekļiem.

Debisī neatlaidīgi centās pārkāpt [[Rietumeiropa]]s skolnieciski akadēmiskās, tradicionālās mūzikas robežas. Viņam prieku sagādāja saskare ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] tautu mūziku, un līdzekļus mūzikas valodas atsvaidzināšanai viņš meklēja tālā pagātnē ([[Džovanni Pjerluidži da Palestrina|Palestrina]], [[Gregoriāņu dziedājums|gregoriāņu korālis]], franču 16. gadsimta dziesma). Senajos un primitīvajos mūzikas valodas veidos viņš saskatīja milzīgas neizmantotas iespējas mūzikas izteiksmes līdzekļu atjaunošanai un atraisīšanai. Viņš apzinājās, ka nepieciešama pilnīgi jauna valoda — asa un krāsaina, kuras mūzikas izteiksmes līdzekļiem maksimāli jāiedarbojas uz sajūtām, lai realizētu prasības pēc &quot;sajūtu brīvības&quot; mākslā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Tematika ===
Par galveno mūzikas objektu, par neizsmeļamu komponista iedvesmas avotu Debisī uzskatīja dabu. &quot;Tikai mūziķi,&quot; viņš teica, &quot;kas privileģēti uztver nakts un dienas, zemes un debesu poēziju, atveido grandiozo dabas pārveidību atmosfēru un ritmu. Mūzika pilnīgi atbilstoši atveido ūdens kustību, viļņu rotaļu, ko izraisa mainīgie vēji; muzikalitātē nekas nevar sacensties ar saulrietu. Tam, kas spēj visu uztvert iejūtīgi, tā ir vislabākā mācība.&quot; Debisī uzskatīja, ka mūzika jāmeklē nevis sevī, bet ārpus sevis — apkārtējā pasaulē. Mūzikas tēmas un tēli nevis jāizdomā, bet gan it kā jānoklausās dabā. Viņaprāt mūzikai jābūt dzirdei tīkamai, jāiepriecē cilvēks.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbi ==
Skaņdarbi orķestrim — Prelūdija Fauna diendusa (1894), Noktirnes (1889), Jūra (1905), Attēli (1912), u.c.

Operas: Peleass un Melizande (1902)

Skaņdarbi klavierēm — Bergamaskas svīta (1890), Estampi (1903), Prieka sala (1904), Attēli (1905), Attēli divām klavierēm (1907), Svīta &quot;Bērnu stūrītis&quot; (1908), 24 prelūdijas, 12 etīdes, u.c.

Vokālā kamermūzika — vairāk nekā 80 dziesmas

Instrumentālā kamermūzika — Stīgu kvartets (1893), Sonāte čellam (1915), Sonāte vijolei un klavierēm (1917)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.allmusic.com/artist/claude-debussy-mn0000768781 Klods Debisī profils ''AllMusic''] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Debisi, Klods}}
[[Kategorija:1862. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1918. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ivelīnā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]</text>
      <sha1>acln2wnedc39ep6hfaqealrgn3semwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brents Berijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112411</id>
    <revision>
      <id>4510308</id>
      <parentid>4455720</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:31:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10452" sha1="da8yr5ncvtwfmct5tvl08de145996kt" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Brents Berijs
 |          attēls = Brent Barry.jpg
 |         att_izm = 175px
 |        paraksts = Brents Berijs 2005. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = Brents Roberts Berijs
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|31}}
 |         dz_viet = [[Hempsteda]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 201 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 95 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = ''Bones''
 |             poz = aizsargs, vieglais uzbrucējs
 |         kar_sāk = 1995
 |        kar_beig = 2009
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = ''De La Salle'' ([[Kalifornija]])
 |    universitāte = [[Oregonas Universitāte]]
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 15. pirmajā kārtā
 |         dr_gads = [[1995. gada NBA drafts|1995]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |          dr_kom = [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 
 |            taut = 
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv =
* 2× [[NBA čempions]] &lt;small&gt;(2005, 2007)&lt;/small&gt;
* [[NBA debitantu simboliskā izlase|NBA debitantu simboliskā otrā izlase]] &lt;small&gt;(1996)&lt;/small&gt;
* NBA ''slam dunk'' konkursa uzvarētājs &lt;small&gt;(1996)&lt;/small&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Brents Roberts Berijs''' ({{val|en|Brent Robert Barry}}; dzimis {{dat|1971|12|31}} [[Hempsteda|Hempstedā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]], [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijās. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par basketbola komentētāju, pēc tam par menedžeri un trenera asistentu.

B. Berijs dzimis basketbolistu ģimenē: viņa tēvs [[Riks Berijs]] bija izcils basketbolists, [[Basketbola slavas zāle|Slavas zāles]] dalībnieks, iekļauts starp [[50 izcilākie NBA spēlētāji|50 izcilākajiem spēlētājiem NBA vēsturē]]. Ģimenē auga četri dēli un visi kļuva par profesionāliem basketbolistiem: [[Skūters Berijs|Skūters]] (vecākais brālis vienīgais nav spēlējis NBA), [[Džons Berijs|Džons]], Brents un [[Drū Berijs|Drū]]. Brents Berijs ar saviem diviem NBA čempiontituliem gan ir sasniedzis lielākus panākumus kā brāļi.

== Karjera ==
[[1995. gada NBA drafts|1995. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]] ar kopējo 15. kārtas numuru, taču tiesības uz spēlētāju tika atdotas citam NBA klubam [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]. Savas aktīvā sportista gaitas no 1995. līdz 2009. gadam aizvadīja dažādos [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubos: [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]], [[Miami &quot;Heat&quot;]], [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]], [[Sietlas &quot;SuperSonics&quot;]], [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] un [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]. Kopā ar &quot;Spurs&quot; tika izcīnīti divi NBA čempiontituli 2005. un 2007. gadā. 2008. gada vasarā B. Berijs kā &quot;brīvais aģents&quot; noslēdza līgumu ar Hjūstonas &quot;Rockets&quot;, kļūstot par trešo savas ģimenes pārstāvis kas spēlējis šai komandā (iepriekš spēlējuši tēvs Riks un vecākais brālis Džons). 2009. gada oktobrī B. Berijs paziņoja par basketbolista karjeras beigām, pēc tam, kad sezonas sākumā netika iekļauts &quot;Rockets&quot; sastāvā.

Pēc aktīvā sportista karjeras beigām viņš kļuva par basketbola komentētāju, regulāru viesi NBA TV šovā &quot;NBA Gametime&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.nba.com/2009/news/11/02/nbatv.brent.barry/ Brent Barry joins NBA TV's studio analyst crew] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101123211200/http://www.nba.com/2009/news/11/02/nbatv.brent.barry/ |date={{dat|2010|11|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā B. Berijs pievienojās Sanantonio &quot;Spurs&quot; kluba menedžmentam, bet 2024. gada vasarā viņš tika apstiprināts par cita NBA kluba [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]] galvenā trenera asistentu.

Pēc tam strādā kā ''[[Amazon Prime Video|Amazon Prime]]'' basketbola komentētājs.

== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|champion=y}}

=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1995|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 79 || 44 || 24,0 || 47,4 || 41,6 || 81,0 || 2,1 || 2,9 || 1,2 || 0,3 || 10,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1996|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 59 || 0 || 18,5 || 40,9 || 32,4 || 81,7 || 1,9 || 2,6 || 0,9 || 0,3 || 7,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1997|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 41 || 36 || 32,7 || 42,8 || 40,0 || 84,4 || 3,5 || 3,2 || 1,2 || '''0,6''' || 13,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1997|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Maiami &quot;Heat&quot;|&quot;Heat&quot;]]
| 17 || 0 || 15,2 || 37,1 || 35,3 || '''100''' || 1,6 || 1,2 || 0,8 || 0,2 || 4,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1998|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Čikāgas &quot;Bulls&quot;|&quot;Bulls&quot;]]
| 37 || 30 || 31,9 || 39,6 || 30,2 || 77,2 || 3,9 || 3,1 || 1,1 || 0,3 || 11,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|1999|trunc=y}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 80 || 74 || 34,1 || 46,3 || 41,1 || 80,9 || 4,7 || 3,6 || 1,3 || 0,4 || 11,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2000|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 67 || 20 || 26,5 || 49,4 || '''47,6''' || 81,6 || 3,1 || 3,4 || 1,2 || 0,2 || 8,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2001|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| '''81''' || '''81''' || '''37,5''' || '''50,8''' || 42,4 || 84,6 || '''5,4''' || 5,3 || '''1,8''' || 0,5 || '''14,4'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2002|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 75 || 68 || 33,1 || 45,8 || 40,3 || 79,5 || 4 || 5,1 || 1,5 || 0,2 || 10,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2003|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 59 || 53 || 30,6 || 50,4 || 45,2 || 82,7 || 3,5 || '''5,8''' || 1,4 || 0,3 || 10,8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;|{{nbay|2004|full=yes}}†
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| '''81''' || 8 || 21,5 || 42,3 || 35,7 || 83,7 || 2,3 || 2,2 || 0,5 || 0,2 || 7,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2005|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 74 || 5 || 17,0 || 45,2 || 39,6 || 66,1 || 2,1 || 1,7 || 0,5 || 0,4 || 5,8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;|{{nbay|2006|full=yes}}†
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 75 || 28 || 21,7 || 47,5 || 44,6 || 88,0 || 2,1 || 1,8 || 0,7 || 0,2 || 8,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2007|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 31 || 1 || 17,9 || 48,1 || 42,9 || 95,0 || 1,8 || 1,7 || 0,5 || 0,1 || 7,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2008|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 56 || 1 || 15,3 || 40,7 || 37,4 || 95,0 || 1,7 || 1,4 || 0,4 || 0,1 || 3,7
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 912 || 449 || 25,9 || 46,0 || 40,5 || 82,3 || 3 || 3,2 || 1 || 0,3 || 9,3
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 3 || 0 || 28,0 || 40,7 || 45,5 || 88,9 || 2,3 || '''3,3''' || '''1,3''' || 0 || '''11,7'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 5 || 3 || '''31,0''' || 36,4 || 40,0 || 71,4 || 2,6 || 3 || 0,6 || 0,6 || 8,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Seattle SuperSonics
| 5 || 5 || 29,8 || 41,2 || 43,8 || '''100''' || '''4,6''' || 2,8 || 0,6 || '''0,8''' || 7,8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;|[[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]†
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| '''23''' || '''8''' || 24,1 || 45,7 || 42,4 || 81,0 || 2,4 || 1,9 || 0,7 || 0,2 || 6,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 13 || 2 || 23,2 || '''55,7''' || '''50,0''' || 76,2 || 2,5 || 1,7 || 0,7 || 0,2 || 7,8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;|[[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]†
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 19 || 0 || 11,8 || 35,0 || 30,6 || '''100''' || 1,3 || 1,1 || 0,2 || 0,1 || 3,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Sanantonio &quot;Spurs&quot;|&quot;Spurs&quot;]]
| 16 || 0 || 14,2 || 49,1 || 46,3 || 80,0 || 1,1 || 1,1 || 0,4 || 0,1 || 5,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 4 || 0 || 8,8 || 50,0 || 37,5 || 0 || 1 || 0,8 || 0,5 || 0 || 3,3
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 88 || 18 || 19,7 || 44,6 || 41,6 || 80,2 || 2 || 1,7 || 0,5 || 0,2 || 5,8
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Spurs 2006–07 NBA čempioni}}

{{DEFAULTSORT:Berijs Brents}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:NBA basketbolisti]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;SuperSonics&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>da8yr5ncvtwfmct5tvl08de145996kt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114576</id>
    <revision>
      <id>4510234</id>
      <parentid>4485284</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:08:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50037" sha1="c9s4s1285ng2bvyur56ydro2hhw3brw" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā ir apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|10||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Jestem]]&quot; &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| Es esmu
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Haba Haba]]&quot; &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| Pamazām
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurēla Gase]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;[[Feel the Passion]]&quot; &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| Jūti kaisli
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Boom-Boom]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Live It Up]]&quot; &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Dzīve iet uz augšu
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан) &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Get You]]&quot; &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;[[In Love for a While]]&quot; &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''09'''
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]] &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One More Day]]&quot; &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''10'''
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]] &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot; &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Glens Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One Life (dziesma)|One Life]]&quot; &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| Viena dzīve
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Senit]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Stand By]]&quot;
| Uzgaidi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Celebrate]]&quot; &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| Svinēt
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 41
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Sigurjón's Friends]] &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Coming Home]]&quot; &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 100
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot; &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Homens da Luta]] &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[A luta é alegria]]&quot; &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| Cīņa ir prieks
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 22
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''17'''
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot; &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldar &amp; Nigar]] &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Running Scared]]&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| Dzīvās bailes
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 122
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]] &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot; &lt;ref name=Greece/&gt;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''133'''
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>c9s4s1285ng2bvyur56ydro2hhw3brw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510236</id>
      <parentid>4510234</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:09:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50036" sha1="ncr2vb4y6jenxx6fcaxyteiaa7cj1q9" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|10||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Jestem]]&quot; &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| Es esmu
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Haba Haba]]&quot; &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| Pamazām
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurēla Gase]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;[[Feel the Passion]]&quot; &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| Jūti kaisli
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Boom-Boom]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Live It Up]]&quot; &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Dzīve iet uz augšu
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан) &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Get You]]&quot; &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;[[In Love for a While]]&quot; &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''09'''
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]] &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One More Day]]&quot; &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''10'''
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]] &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot; &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Glens Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One Life (dziesma)|One Life]]&quot; &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| Viena dzīve
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Senit]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Stand By]]&quot;
| Uzgaidi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Celebrate]]&quot; &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| Svinēt
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 41
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Sigurjón's Friends]] &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Coming Home]]&quot; &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 100
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot; &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Homens da Luta]] &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[A luta é alegria]]&quot; &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| Cīņa ir prieks
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 22
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''17'''
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot; &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldar &amp; Nigar]] &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Running Scared]]&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| Dzīvās bailes
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 122
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]] &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot; &lt;ref name=Greece/&gt;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''133'''
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>ncr2vb4y6jenxx6fcaxyteiaa7cj1q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniele De Rosi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116794</id>
    <revision>
      <id>4510304</id>
      <parentid>4359779</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5742" sha1="sv81tiv8vyfoi5tngqq7zwj0cy7wg1h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Daniele De Rosi
| image = Daniele De Rossi BGR-ITA 2012.jpg
| image_size = 200px
| caption = De Rosi 2012. gadā Itālijas izlases sastāvā
| birth_date = {{birth date and age|1983|7|24}}
| fullname = 
| birth_place = {{vieta|Itālija|Roma}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] (galvenais treneris)
| clubnumber = 
| position = [[pussargs (futbols)|aizsardzības pussargs]]
| youthyears1 = 1997–2000
| youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Ostia Mare 1945|Ostia Mare]]
| youthyears2 = 2000–2001
| youthclubs2 = {{fk|Roma}}
| years1 = 2001–2019
| clubs1 = {{fk|Roma}}
| caps1 = 459
| goals1 = 43
| nationalyears1 = 2001
| nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2002
| nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2003–2004
| nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2004–2017
| nationalteam4 = {{fb|Itālija}}
| nationalcaps4 = 117
| nationalgoals4 = 21
| pcupdate = 
| ntupdate = 
| caps2 = 5
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;|Boca Juniors]]
| goals2 = 0
| years2 = 2019–2020
| totalcaps = 464
| totalgoals = 43
| manageryears1 = 2022—2023
| managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]]
| manageryears2 = 2024
| managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| manageryears3 = 2025—''pašlaik''
| managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
}}

'''Daniele De Rosi''' ({{val|it|Daniele De Rossi}}; dzimis {{dat|1983|7|24}} [[Roma|Romā]]) ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. 18 gadus spēlējis savas dzimtās pilsētas [[Roma]]s klubā ''[[AS Roma]]''. 2024. gadā bijis ''AS Roma'' galvenais treneris. Kopš 2025. gada novembra ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] kluba ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' galvenais treneris.

Kopā ar Itālijas izlasi triumfēja [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]]. [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīrā guva pirmos vārtus Itālijas izlasei šajā turnīrā. {{Dat|2017|11|13}} paziņoja par karjeras beigšanu valstvienībā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/14112017-bufons_kjelini_bardzali_de_rosi_beidz_kar|title=Bufons, Kjelīni, Bardzali, de Rosi beidz karjeras izlasē, Ventura vēl neatkāpjas|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-14|date=2017-11-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] bija viens no [[Roberto Mančīni]] asistentiem, palīdzot komandai kļūt par Eiropas čempioniem. No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada februārim bija [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] kluba [[S.P.A.L.|SPAL]] galvenais treneris. {{dat|2024|1|16||bez}} tika iecelts par ''AS Roma'' galveno treneri, stājoties amatā [[Žuzē Mouriņu]] vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/16012024-morinju_vieta_pie_roma_stures_stajas_klub |title=Morinju vietā pie ''Roma'' stūres stājas kluba leģenda De Rosi|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-16|date=2024-01-16}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau tā paša gada septembrī pēc neveiksmīga jaunās sezonas sākuma klubs atbrīvoja De Rosi no galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/18092024-as_roma_pec_neveiksmiga_sezonas_sakuma_at |title=AS &quot;Roma&quot; pēc neveiksmīga sezonas sākuma atlaidusi galveno treneri de Rosi|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-09-18|date=2024-09-18}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|11|6||bez}} kļuva par ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' galveno trenri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-11-06 |title=Daniele De Rossi è il nuovo allenatore |url=https://genoacfc.it/2025/11/06/daniele-de-rossi-e-il-nuovo-tecnico-del-genoa/ |access-date=2025-11-06 |website=genoacfc.it |language=it}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Roma'''

* [[Coppa Italia]]: 2006–07, 2007–08
* [[Supercoppa Italiana]]: 2007

'''Itālija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Itālijas Serie A]] gada labākais jaunais futbolists: 2006
* Itālijas Serie A gada labākais futbolists: 2009

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{Itālijas futbolists-aizmetnis}}
{{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:De Rosi, Daniele}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Romā dzimušie]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Itālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Itālijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>sv81tiv8vyfoi5tngqq7zwj0cy7wg1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1904. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116913</id>
    <revision>
      <id>4509946</id>
      <parentid>3544089</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4902" sha1="fccvy8tc7rk4ayqsudlxm8nrdtxfwjc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* ASV notikušās olimpiskās spēles
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/St-Louis-1904 SOK jumtalapa par Sentluisas olimpiskajām spēlēm] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ Sports-Reference profils] {{en ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles Francijā]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>fccvy8tc7rk4ayqsudlxm8nrdtxfwjc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509947</id>
      <parentid>4509946</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:17:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4896" sha1="95yvst6hug90ldn3xzxng7s0bf0f4y5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* ASV notikušās olimpiskās spēles
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/St-Louis-1904 SOK jumtalapa par Sentluisas olimpiskajām spēlēm] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ Sports-Reference profils] {{en ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>95yvst6hug90ldn3xzxng7s0bf0f4y5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509959</id>
      <parentid>4509947</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:26:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5307" sha1="edphwufun95nesukokahf60oi6gsfow" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* ASV notikušās olimpiskās spēles
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>edphwufun95nesukokahf60oi6gsfow</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509961</id>
      <parentid>4509959</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:27:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4509961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5350" sha1="rezkwlwrg0ht7nczwlyvqo5gocwc40f" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[Olimpiskās spēles]]
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]
* [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]]
* ASV notikušās olimpiskās spēles
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>rezkwlwrg0ht7nczwlyvqo5gocwc40f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509970</id>
      <parentid>4509961</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:32:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5467" sha1="7ob3uyhvwwomx4zme9dhf0n4vlo7qhm" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>7ob3uyhvwwomx4zme9dhf0n4vlo7qhm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509971</id>
      <parentid>4509970</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:33:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4509971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5458" sha1="mctbmksvlzlebv5o5d73t5w6njfc9zj" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 12
 | Sportisti              = 651
 | Atklāšanas ceremonija  = {{dat||7|1}}
 | Noslēguma ceremonija   = {{dat||11|23}}
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>mctbmksvlzlebv5o5d73t5w6njfc9zj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Heitinga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118424</id>
    <revision>
      <id>4510309</id>
      <parentid>4359245</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5997" sha1="q1megesbwy4u79m7kf4ttuaefs6fnan" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Džons Heitinga
| image = GAE - Ajax - 52788475730 (John Heitinga).jpg
| fullname = Džons Gijsberts Alans Heitinga
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|15}}
| cityofbirth = [[Alfena]]
| countryofbirth = [[Nīderlande]]
| height = 180&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.heitingaofficial.com/en/fact_file.asp | title = John Heitinga | publisher = heitingaofficial.com | accessdate = 10 September 2009 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090905133313/http://www.heitingaofficial.com/en/fact_file.asp | archivedate = {{dat|2009|09|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] / [[Pussargs (futbols)|Balsta pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1987—1990
| youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} ARC
| youthyears2 = 1990—2001
| youthclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| years1 = 2001—2008
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| caps1 = 152
| goals1 = 17
| years2 = 2008—2009
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps2 = 28
| goals2 = 3
| years3 = 2009—2014
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| caps3 = 115
| goals3 = 2
| nationalyears1 = 2004—2013
| nationalteam1 = {{fb|NED}}
| nationalcaps1 = 87
| nationalgoals1 = 7
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps4 = 14
| caps5 = 13
| caps6 = 2
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| goals4 = 1
| goals5 = 1
| goals6 = 0
| years4 = 2014
| years5 = 2014—2015
| years6 = 2015—2016
| totalcaps = 324
| totalgoals = 24
| manageryears1 = 2017—2021
| managerclubs1 = {{flaga|NED}} Ajax A1 (U19)
| manageryears2 = 2021—2023
| managerclubs2 = {{flaga|NED}} [[Jong Ajax]]
| manageryears3 = 2023
| managerclubs3 = {{flaga|NED}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] (pagaidu treneris)
| manageryears4 = 2023—2024
| managerclubs4 = {{flaga|ENG}} [[West Ham United FC|West Ham United]] (asistents)
| manageryears5 = 2024—2025
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] (trenera asistents)
| manageryears6 = 2025
| managerclubs6 = {{flaga|NED}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
}}

'''Džons Gijsberts Alans Heitinga''' ({{val|nl|John Gijsbert Alan Heitinga}}; {{IPA|ˈdʒɔn ˈɦɛitɪŋɣɐ}}; dzimis {{dat|1983|11|15}}) ir bijušais [[Nīderlande]]s [[futbols|futbola]] [[aizsargs (futbols)|aizsargs]], tagad — futbola treneris.

Karjeru sācis Ajax akadēmijā, iepriekš spēlējis [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|AFC Ajax]] un [[Madrides &quot;Atletico&quot;]], līdz 2009. gadā pievienojās Everton. 2008. gadā Heitinga tika atzīts par [[Nīderlandes gada futbolists|Nīderlandes gada futbolistu]].

Heitinga iepriekš pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes izlases. Viņš bija regulārs [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Tajā viņš debitēja 2003. gada aprīlī. Pārstāvējis izlasi [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]. un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]. gada Pasaules kausu finālturnīros, kā arī [[UEFA Euro 2008|2008]]. un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]. gada Eiropas čempionātos.

== Karjeras statistika ==

{{Football player statistics 1|YY}}
{{Football player statistics 2|NED|YY}}
|-
|[[Eredivisie 2001-02|2001—02]]||rowspan=&quot;7&quot;|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]||rowspan=&quot;7&quot;|[[Eredivisie]]||15||0||||||||||||||15||0
|-
|[[Eredivisie 2002-03|2002—03]]||1||0||||||||||||||1||0
|-
|[[Eredivisie 2003-04|2003—04]]||26||3|||||||||||2||0||28||3
|-
|[[Eredivisie 2004-05|2004—05]]||26||1||||||||||6||0||35||1
|-
|[[Eredivisie 2005-06|2005—06]]||19||1|||||||||||3||0||22||1
|-
|[[Eredivisie 2006-07|2006—07]]||32||6||3||0|||||||9||1||44||7
|-
|[[Eredivisie 2007-08|2007—08]]||33||6|||||||||||2||0||35||6
{{Football player statistics 2|ESP|YY}}
|-
|[[La Liga 2008—09|2008—09]]||rowspan=&quot;2&quot;|[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
|rowspan=&quot;2&quot;|[[La Liga]]||27||3||1||0||||||4||0||32||3
|-
|[[La Liga 2009-10|2009—10]]||1||0||||||||||2||0||3||0
{{Football player statistics 2|ENG|YY}}
|-
|[[Premier League 2009-10|2009—10]]||rowspan=&quot;1&quot;|[[Everton FC|Everton]]
|rowspan=&quot;1&quot;|[[Premier League]]||31||0||2||0||2||0||-||-||35||0
|-
{{Football player statistics 3|3|NED}}152||17||3||0||-||-||22||1||180||18
{{Football player statistics 4|ESP}}28||3||1||0||-||-||6||0||35||3
{{Football player statistics 4|ENG}}31||0||2||0||2||0||0||0||35||0
{{Football player statistics 5}}211||20||6||0||2||0||28||1||250||21
|}

== Sasniegumi ==
'''Ajax'''

* [[Eredivisie]]: 2001–02, 2003–04
* [[Nīderlandes kauss futbolā]]: 2001–02, 2005–06, 2006–07
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2002, 2005, 2006, 2007

'''Individuālie sasniegumi'''

* Nīderlandes gada futbolists: 2007–08
* [[Everton FC|''Everton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2011–12

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20080510135454/http://www.heitingaofficial.com/ Johnny Heitinga — Oficiālā vietne]
{{Sporta ārējās saites}}

{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Heitinga, Dzzons}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]]</text>
      <sha1>q1megesbwy4u79m7kf4ttuaefs6fnan</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Opra Vinfrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119310</id>
    <revision>
      <id>4510285</id>
      <parentid>4194274</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:40:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9111" sha1="2nk43kx24tg99nocnhg17a7bxuuze6c" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Opra Vinfrija
|     vārds_orig = 
|         attēls = Oprah Winfrey (2004).jpg
|     att_izmērs = 256px
|  att_nosaukums = Vinfrija savā 50. gadu dzimšanas dienas ballē Losandželosā 2004. gadā
|     dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1954|1|29}}
|       dz_vieta = [[Kazisko]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], ASV
|      m_dat_alt = 
|   dzīves_vieta = [[Čikāga]], [[Ilinoisa]], ASV
|   dzīvesbiedrs = [[Stedmens Greiems]]
|       paraksts = Oprah Winfrey Signature.svg
|        dzimums = S
}}
'''Opra Geila Vinfrija''' (''Oprah Gail Winfrey'', dzimusi 1954. gada 29. janvārī) ir amerikāņu televīzijas sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope, labāk zināma pēc [[Opras Vinfrijas šovs|savā vārdā nosauktā, daudzkārt apbalvotā sarunu šova]], kas ir kļuvis par visaugstāk vērtēto sarunu šovu vēsturē.&lt;ref name=&quot;2010 contract&quot;&gt;{{publikācijas atsauce| title = Oprah Winfrey signs with King World Productions for new three-year contract to continue as host and producer of &quot;The Oprah Winfrey Show&quot; through 2010-2011| publisher = King World Productions| date = August 4, 2004| url = http://www.kingworld.com/release/oprah_winfrey.html| accessdate = September 24, 2009| journal = | archive-date = {{dat|2007|02|10||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20070210090815/http://www.kingworld.com/release/oprah_winfrey.html}}&lt;/ref&gt; Viņa ir tikusi atzīta par 20. gadsimta visbagātāko [[afroamerikāņi|afroamerikānieti]]&lt;ref name=&quot;Oprah The Educator&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Noon | first = Chris | title = Oprah The Educator | publisher = Forbes | date = January 2, 2007 | url = http://www.forbes.com/facesscan/2007/01/02/oprah-winfrey-education-face-cx_cn_0102autofacescan02.html?partner=rss | accessdate = August 25, 2008 | archive-date = {{dat|2008|06|05||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080605142105/http://www.forbes.com/facesscan/2007/01/02/oprah-winfrey-education-face-cx_cn_0102autofacescan02.html?partner=rss }}&lt;/ref&gt; un&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.com/2009/05/06/richest-black-americans-busienss-billionaires-richest-black-americans.html |title=Forbes.com |access-date={{dat|2012|12|04||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20121204191309/http://www.forbes.com/2009/05/06/richest-black-americans-busienss-billionaires-richest-black-americans.html |archivedate={{dat|2012|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; vislabāko melnādaino filantropi ASV vēsturē,&lt;ref&gt;[http://www.biography.com/articles/Oprah-Winfrey-9534419?part=1 Biography.com]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;UrbanMecca&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | title = Oprah Winfrey Debuts as First African-American On BusinessWeek's Annual Ranking of 'Americas Top Philanthropists' | publisher = Urban Mecca | date = November 19, 2004 | url = http://www.urbanmecca.com/artman/publish/article_174.shtml | accessdate = August 25, 2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081121124636/http://www.urbanmecca.com/artman/publish/article_174.shtml | archivedate = {{dat|2008|11|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; un kādreiz bija pasaulē vienīgā [[melnādainie miljardieri|melnādainā miljardiere]].&lt;ref&gt;[http://www.africanecho.co.uk/business.html Oprah Winfrey the richest black person in the world.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081202052446/http://www.africanecho.co.uk/business.html |date={{dat|2008|12|02||bez}} }} ''African Echo'' Vol. 43, September 11, 2006. Retrieved September 11, 2006&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;#562&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = #562 Oprah Winfrey | work = Forbes Special Report: The World's Billionaires (2006)| publisher = Forbes | url = http://www.forbes.com/lists/2006/10/O0ZT.html | year = 2006 | month = October | accessdate = August 25, 2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;African-American News &amp; Issues&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Malonson | first = Roy Douglas | title = Condi and Oprah aren't good role models for Black motherhood | publisher = African-American News &amp; Issues | date = May 10, 2006 | url = http://www.aframnews.com/html/2006-05-10/publisher.htm | accessdate = August 25, 2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060520021215/http://www.aframnews.com/html/2006-05-10/publisher.htm | archivedate = 2006-05-20 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;£20m school&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last = Usborne | first = David | title = Oprah's £20m school proves she's not all talk | publisher = Independent News and Media | date = January 3, 2007 | url = http://www.independent.co.uk/news/world/africa/oprahs-16320m-school-proves-shes-not-all-talk-430617.html | accessdate = March 4, 2007 | location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| url=http://www.usatoday.com/life/people/2008-03-02-oprah-tolle_N.htm?csp=34 | work=USA Today | title=Oprah brings Tolle's 'Earth' to the classroom | first=Bob | last=Minzesheimer | date=March 2, 2008 | accessdate=May 20, 2010}}&lt;/ref&gt; Viņa ir arī, saskaņā ar dažiem vērtējumiem, ietekmīgākā sieviete pasaulē.&lt;ref name=&quot;$40m school&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last = Meldrum Henley-on-Klip | first = Andrew | title = 'Their story is my story' Oprah opens $40m school for South African girls | publisher = Guardian Unlimited | date = January 3, 2007 | url = http://www.guardian.co.uk/media/2007/jan/03/broadcasting.schoolsworldwide | accessdate = March 4, 2007 | location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name = &quot;Obama party&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last = Doyle | first = Leonard | date = September 7, 2007 | title = Oprah throws house party to aid Obama bid | publisher = The Independent | url = http://www.independent.co.uk/news/world/americas/oprah-throws-house-party-to-aid-obama-bid-401528.html | accessdate = February 8, 2008 | location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/1435442/The-most-influential-US-liberals-1-20.html | work=The Daily Telegraph | location=London | title=The most influential US liberals: 1-20 | date=October 31, 2007 | accessdate=May 20, 2010}}&lt;/ref&gt;

Opra piedzima nabadzīgā ģimenē [[Misisipi (štats)|Misisipi]] laukos vientuļai mātei pusaudzei, un vēlāk uzauga [[Milvoki]] [[iekšpilsēta]]s rajonā. Viņa sastapās ar lielām grūtībām bērnībā, deviņu gadu vecumā viņa tika izvarota un 14 gados palika stāvoklī, viņas dēls nomira agrā bērnībā. Nosūtīta dzīvot ar vīrieti, kuru viņa dēvē par savu tēvu, frizieri [[Tenesī]], Vinfrija dabūja darbu radio, kamēr vēl mācījās vidusskolā un sāka sadarbību ar vietējām vakara ziņām 19. gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.inreview.com/oprah_winfrey.php |title=Oprah Winfrey TV Show Bio History Life Story Email Address Write Ophra&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2010|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111128193757/http://www.inreview.com/oprah_winfrey.php }}&lt;/ref&gt; Viņas emocionāli improvizētā pieeja ieguva atzinību un viņa sāka strādāt rīta sarunu šovā.

1986. gadā Opra izveidoja savu programmu &quot;The Oprah Winfrey Show&quot;, kas padarīja viņu ne tikai slavenu, bet arī par ļoti bagātu un ietekmīgu sievieti Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vinfrija parādījās kā politisks spēks 2008. gada prezidenta vēlēšanās, viņas atbalstu [[Baraks Obama|Barakam Obamam]] lēsa aptuveni viena miljona balsu vērtu 2008. gada [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] priekšvēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://freakonomics.com/2008/08/06/so-much-for-one-person-one-vote/|title=So Much for One Person, One Vote - Freakonomics|work=Freakonomics|access-date=2026-08-20|date=2008-08-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 1. janvārī Opra aizsāka savu televīzijas kanālu &quot;OWN&quot; un plānoja nākotnē šajā kanālā vadīt savu raidījumu vakara laikā.

2011. gada 3. augustā tika paziņots, ka Opra Vinfrija 2011. gada 12. novembrī saņems goda &quot;Oskaru&quot; Žana Heršolta balvas kategorijā par humanitāro darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://os.colta.ru/news/details/23953/|title=Опра и Дарт Вейдер получат почетные «Оскары» — OpenSpace.ru|website=os.colta.ru|access-date=2026-08-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2017. gada sākumā Opra Vinfrija izdeva savu pirmo pavārgrāmatu. Sākotnēji bija paredzēts, ka viņa 2015. gadā publicēs memuārus, taču televīzijas zvaigzne pārdomāja un uzrakstīja &quot;Food, Health, and Happiness: High-Quality Recipes for Great Meals and a Better Life&quot;.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160616193911/http://www.gazeta.ru/lifestyle/news/2016/06/15/n_8763917.shtml Первая книга рецептов Опры Уинфри выйдет в 2017 году]&lt;/ref&gt;

Plašsaziņas līdzekļos vairākkārt parādījās ziņojumi par Opras Vinfrijas nodomiem kandidēt uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatu, taču Vinfrija vienmēr tos noliedza un aprobežojās ar atbalstu mērenajiem Demokrātu partijas kandidātiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Heršolta balva}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vinfrija, Opra}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV žurnālistes]]</text>
      <sha1>2nk43kx24tg99nocnhg17a7bxuuze6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. Saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>120055</id>
    <revision>
      <id>4509989</id>
      <parentid>4050331</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:12:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Darbība */</comment>
      <origin>4509989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3487" sha1="37bmpriwmgsucupe4l5whm7mpnxx0z8" xml:space="preserve">{{Saeimas infokaste
|nr             = 7.
|attēls         = 7Saeima.png
|att_izm        = 
|paraksts       = Frakcijas 1998. gadā
|sākums         = {{dat|1998|11|02|N}}
|beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
|priekšsēdētājs = [[Jānis Straume]]
|pr biedri      = 
* [[Indulis Bērziņš]] &lt;small&gt;(līdz {{dat|1999|07|16|SK}})&lt;/small&gt;
* [[Gundars Bojārs]] &lt;small&gt;(līdz {{dat|2001|03|26|SK}})&lt;/small&gt;
* [[Rihards Pīks]] &lt;small&gt;(no {{dat|1999|07|16|SK}})&lt;/small&gt;
* [[Romualds Ražuks]] &lt;small&gt;(no {{dat|2001|04|05|SK}})&lt;/small&gt;
|frakcijas      = 
* [[Tautas partija]] (24)
* [[Latvijas ceļš]] (21)
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (17)
* [[PCTVL]] (16)
* [[LSDSP]] (14)
* [[Jaunā partija]] (8)
|pirms          = [[6. Saeima]]
|pēc            = [[8. Saeima]] 
}}
'''7. [[Saeima]]''' ir [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]], kas darbojās no {{dat|1998|11|02|G}} līdz {{dat|2002|11|04|D}}.

== Vēlēšanas ==
{{Pamatraksts|7. Saeimas vēlēšanas}}
[[7. Saeimas vēlēšanas]] notika {{dat|1998|10|03}}. Vēlēšanās kandidēja 21 saraksts un nobalsoja 964 667 vēlētāju, kas sastādīja 71,89% no kopējā balsstiesīgo skaita. 5% barjeru pārvarēja un 7. Saeimā iekļuva 6 vēlēšanu saraksti:

* [[Tautas partija]] — 24 vietas
* [[Latvijas ceļš]] — 21 vieta
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] — 17 vietas
* [[Tautas Saskaņas partija]] — 16 vietas
* [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] — 14 vietas
* [[Jaunā partija]] — 8 vietas

== Deputāti un frakcijas ==
{{Pamatraksts|7. Saeimas deputāti|7. Saeimas frakcijas}}
7. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti, tomēr mainoties Saeimas deputātu sastāvam, laika gaitā tajā ir bijuši 130 cilvēki.

7. Saeimā sākotnēji darbojās 6 frakcijas. [[2000. gads|2000]]. gada decembrī sašķēlās &quot;[[Jaunā partija|Jaunā frakcija]]&quot;, to pameta trīs deputāti, kas kļuva par neatkarīgajiem deputātiem. [[2002]]. gada janvārī sašķēlās LSDSP frakcija. Pieci to pametušie deputāti izveidoja [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātu Savienības]] frakciju. &quot;Jaunā frakcija&quot; izjuka 2002. gada martā, kad tās biedrs [[Imants Stirāns]] pievienojās [[LSDSP]] frakcijai.

== Darbība ==
{{dat|1998|11|02}} par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Straume]] (TB/LNNK), bet par viņa biedriem: [[Indulis Bērziņš]] (LC) un [[Gundars Bojārs]] (LSDSP). Par Saeimas sekretāri ievēlēja [[Silvija Dreimane|Silviju Dreimani]] (JF, vēlāk bez frakcijas), bet viņas biedrs bija [[Aleksandrs Bartaševičs]] (TSP).

{{dat|1999|07|16}} Bērziņu amatā nomainīja [[Rihards Pīks]] (TP), jo I. Bērziņš tika iecelts par [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] un viņam nācās nolikt deputāta mandātu. {{dat|2001|03|26}} Bojārs nolika mandātu, jo tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu. {{dat||04|05}} viņa vietā par Saeimas priekšsēdētāja biedru iecēla [[Romualds Ražuks|Romualdu Ražuku]] (LC). 7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas.

7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Saeima]

{{7. Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:7. Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]</text>
      <sha1>37bmpriwmgsucupe4l5whm7mpnxx0z8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čonsijs Billapss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126914</id>
    <revision>
      <id>4510249</id>
      <parentid>4352879</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:54:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17381" sha1="9rafz6rpsffa6dqfrugzw1zbw2ouzg8" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Čonsijs Billapss
 |       vārds_orig = ''Chauncey Billups''
 |           attēls = Billups coach (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Čonsijs Billapss 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Čonsijs Rejs Billapss
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|25}}
 |          dz_viet = {{Vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = 191 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 95 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1997
 |         kar_beig = 2014
 |             alga = 
 |          iesauka = ''Mr. Big Sho''t&lt;ref name=&quot;OTL&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sports.espn.go.com/espn/eticket/story?page=090511/billups|title=The Disposable Superstar|publisher=ESPN.com|work=Outside the Lines|date=May 11, 2009|first=Tom|last=Friend}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''George Washington'' ([[Kolorādo]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Kolorādo Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 3., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[1997. gada NBA drafts|1997]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1997—1998
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 1998
 |          klubs 2 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Raptors&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 1998—2000
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2000
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;Magic&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2000—2002
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2002—2008
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2008—2011
 |          klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2011
 |          klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2011—2013
 |          klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |        kl_sez 10 = 2013—2014
 |         klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|ASV}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2020—2021
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2021—pašlaik
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempioni|NBA čempions]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|end}})&lt;/small&gt;
* [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālu MVP]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2003|end}})&lt;/small&gt;
* 5× [[NBA All-Star spēle|All-Star spēle]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2005|end}}–{{NBA Year|2009|end}})&lt;/small&gt;
* [[All-NBA Team|Simboliskā līgas otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2005|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[All-NBA Team|Simboliskā līgas trešā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2006|end}}, {{NBA Year|2008|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA All-Defensive Team|Simboliskā līgas aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2004|end}}–{{NBA Year|2005|end}})&lt;/small&gt;
* ''[[J. Walter Kennedy Citizenship Award]]'' &lt;small&gt;({{NBA Year|2007|end}})&lt;/small&gt;
* ''[[NBA Sportsmanship Award]]'' &lt;small&gt;({{NBA Year|2008|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Teammate of the Year Award|NBA sezonas labākais komandas biedrs]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Turcija 2010]]}}
{{MedalCompetition|[[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2007. gada Amerikas čempionāts basketbolā|Lasvegasa 2007]]}}
}}
'''Čonsijs Rejs Billapss''' ({{val|en|Chauncey Ray Billups}}; dzimis {{dat|1976|9|25}} [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris. 2024. gadā ir [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] galvenais treneris. Spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2004. gada NBA čempions [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] sastāvā. Bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks, kuras sastāvā kļuvis par [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionu 2010. gadā]].

Viņa jaunākais brālis [[Rodnijs Billapss]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, vienu sezonu spēlējis [[LBL|Latvijas Basketbola līgā]], pārstāvot [[BK Rīga]] (2005—2006). Pēc karjeras beigām agri pievērsies trenera darbam un 2021. gadā apstiprināts par brāļa Č. Billapsa asistentu [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] treneru komandā.

2025. gada oktobrī [[FIB]] arestēja Billapsu par iespējamu iesaistīšanos nelegālā azartspēļu shēmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/24102025-azartspelu_parkapumos_apsudzetie_bilapss_|title= Azartspēļu pārkāpumos apsūdzētie Bilapss un Rozjērs atbrīvoti no ieslodzījuma|accessdate= {{dat|2025|10|24|N|bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
[[1997. gada NBA drafts|1997. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] ar kopējo 3. kārtas numuru.

2004. gadā [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] sastāvā kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], finālsērijā uzvarot [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/2008/writers/steve_aschburner/11/03/billups/|title=Back home after trade, Billups has something to prove with Nuggets|work=[[Sports Illustrated]]|date=November 3, 2008|first=Steve|last=Aschburner|access-date={{dat|2010|09|18||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102042932/http://sportsillustrated.cnn.com/2008/writers/steve_aschburner/11/03/billups/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Č. Billapss tika atzīts par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]]. Vēl ir spēlējis [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]], [[Orlando &quot;Magic&quot;]] un [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]] sastāvā. Uz &quot;Knicks&quot; viņš pārgāja {{dat|2011|2|21||bez}} kā daļa no maiņas darījuma starp &quot;Nuggets&quot;, &quot;Knicks&quot; un [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2011/news/features/david_aldridge/02/22/carmelo.anthony.trade/|title= Knicks, 'Melo get their wishes with blockbuster deal|accessdate= {{dat|2011|2|22|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|21|N|bez}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20141227174447/http://www.nba.com/2011/news/features/david_aldridge/02/22/carmelo.anthony.trade/|archivedate= {{dat|2014|12|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/22022011-entonijs_pievienojies_knicks|title= Entonijs pievienojies &quot;Knicks&quot;|accessdate= {{dat|2011|2|22|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|2|22|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Pirms 2011.—2012. gada sezonas pārgāja uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]. 2013. gadā atgriezās &quot;Pistons&quot;, kuras sastāvā pēc vienas sezonas beidza profesionālā basketbola karjeru, par ko paziņoja 2014. gada septembrī pēc 17 NBA aizvadītām sezonām.

Kopā ar ASV izlasi izcīnīja uzvaru 2007. gada [[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionātā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/basketball/7999270/USA-beat-hosts-Turkey-to-land-first-World-Championshp-title-since-1994.html USA beat hosts Turkey to land first World Championshp title since 1994] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/12092010-asv_pec_16_gadu_partraukuma_triumfe_pasau ASV pēc 16 gadu pārtraukuma triumfē pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī kļuva par [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] galvenā trenera [[Tairons Lū|Tairona Lū]] asistentu. 2021. gada jūnijā tika paziņots, ka Č. Billapss kļūs par [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] galveno treneri.

== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|champion=y}}

=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1997|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bostonas &quot;Celtics&quot;|&quot;Celtics&quot;]]
| 51 || 44 || 25,4 || 39,0 || 33,9 || 81,7 || 2,2 || 4,3 || '''1,5''' || 0 || 11,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1997|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Toronto &quot;Raptors&quot;|&quot;Raptors&quot;]]
| 29 || 26 || 31,7 || 34,9 || 31,6 || 91,9 || 2,7 || 3,3 || 1 || 0,1 || 11,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1998|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 45 || 41 || 33,1 || 38,6 || 36,2 || 91,3 || 2,1 || 3,8 || 1,3 || 0,3 || 13,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|1999|trunc=y}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 13 || 5 || 23,5 || 33,7 || 17,1 || 84,1 || 2,6 || 3 || 0,8 || 0,2 || 8,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2000|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;|&quot;Timberwolves&quot;]]
| 77 || 33 || 23,2 || 42,2 || 37,6 || 84,2 || 2,1 || 3,4 || 0,7 || 0,1 || 9,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2001|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;|&quot;Timberwolves&quot;]]
| '''82''' || 54 || 28,7 || 42,3 || 39,4 || 88,5 || 2,8 || 5,5 || 0,8 || 0,2 || 12,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2002|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 74 || 74 || 31,4 || 42,1 || 39,2 || 87,8 || '''3,7''' || 3,9 || 0,9 || 0,2 || 16,2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;| {{nbay|2003|full=yes}}†
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 78 || 78 || 35,4 || 39,4 || 38,8 || 87,8 || 3,5 || 5,7 || 1,1 || 0,1 || 16,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2004|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 80 || 80 || 35,8 || 44,2 || 42,6 || 89,8 || 3,4 || 5,8 || 1 || 0,1 || 16,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2005|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 81 || '''81''' || 36,1 || 41,8 || 43,3 || 89,4 || 3,1 || '''8,6''' || 0,9 || 0,1 || 18,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2006|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 70 || 70 || '''36,2''' || 42,7 || 34,5 || 88,3 || 3,4 || 7,2 || 1,2 || 0,2 || 17,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2007|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 78 || 78 || 32,3 || '''44,8''' || 40,1 || 91,8 || 2,7 || 6,8 || 1,3 || 0,2 || 17,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2008|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 2 || 2 || 35,0 || 33,3 || 28,6 || 91,8 || 5 || 7,5 || '''1,5''' || '''0,5''' || 12,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2008|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 77 || 77 || 35,3 || 42,0 || 41,0 || 90,0 || 3 || 6,4 || 1,2 || 0,2 || 17,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2009|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 73 || 73 || 34,1 || 41,8 || 38,6 || 91,0 || 3,1 || 5,6 || 1,1 || 0,1 || '''19,5'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 51 || 51 || 32,3 || 43,8 || '''44,1''' || 92,3 || 2,5 || 5,3 || 1 || 0,2 || 16,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 21 || 21 || 31,6 || 40,3 || 32,8 || 90,2 || 3,1 || 5,5 || 0,9 || 0,1 || 17,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 20 || 20 || 30,4 || 36,4 || 38,4 || 89,5 || 2,5 || 4 || 0,5 || 0,2 || 15,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 22 || 22 || 19,0 || 40,2 || 36,7 || '''93,8''' || 1,5 || 2,2 || 0,5 || 0 || 8,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 19 || 7 || 16,3 || 30,4 || 29,2 || 83,3 || 1,5 || 2,2 || 0,4 || 0,1 || 3,8
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 1043 || 937 || 31,6 || 41,5 || 38,7 || 89,4 || 2,9 || 5,4 || 1 || 0,2 || 15,2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Visu zvaigžņu spēle
| 5 || 0 || 19,0 || 45,5 || 32,0 || 75,0 || 2,2 || 5 || 0,4 || 0 || 10,2
|}

=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;|&quot;Timberwolves&quot;]]
| 3 || 0 || 8,7 || 16,7 || 0 || '''100''' || 1,7 || 0,7 || 0 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;|&quot;Timberwolves&quot;]]
| 3 || 3 || '''44,7''' || 45,1 || 40,0 || 70,0 || '''5''' || 5,7 || 1 || 0,3 || '''22,0'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 14 || 14 || 34,6 || 37,4 || 31,0 || 93,3 || 3,4 || 4,7 || 0,6 || 0,1 || 18,0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#afe6ba;&quot;| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]†
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 23 || 23 || 38,3 || 38,5 || 34,6 || 89,0 || 3 || 5,9 || '''1,3''' || 0,1 || 16,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| '''25''' || '''25''' || 39,4 || 42,8 || 34,9 || 89,3 || 4,3 || 6,5 || 1 || 0,2 || 18,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 18 || 18 || 39,2 || 40,6 || 34,0 || 90,5 || 3,4 || 6,5 || 1,2 || 0,1 || 17,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 16 || 16 || 40,6 || 43,5 || 38,9 || 83,2 || 3,3 || 5,7 || 1,2 || 0,1 || 18,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Detroitas &quot;Pistons&quot;|&quot;Pistons&quot;]]
| 15 || 15 || 32,0 || 40,1 || 37,5 || 83,2 || 2,9 || 5,5 || 0,8 || 0,1 || 16,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 16 || 16 || 38,7 || '''45,7''' || '''46,8''' || 90,6 || 3,8 || '''6,8''' || '''1,3''' || 0,3 || 20,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denveras &quot;Nuggets&quot;|&quot;Nuggets&quot;]]
| 6 || 6 || 34,5 || 44,6 || 35,5 || 88,1 || 2,3 || 6,3 || 1 || '''0,5''' || 20,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;|&quot;Knicks&quot;]]
| 1 || 1 || 35,0 || 27,3 || 33,3 || '''100''' || 2 || 4 || 0 || 0 || 10,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;|&quot;Clippers&quot;]]
| 6 || 6 || 19,2 || 30,6 || 35,3 || 81,8 || 2 || 1 || 0,2 || 0,2 || 6,2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 146 || 143 || 36,4 || 41,1 || 36,6 || 88,0 || 3,4 || 5,7 || 1 || 0,2 || 17,3
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{ASV sastāvs 2010 PČB}}

{{DEFAULTSORT:Billapss, Čonsijs}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolorādo dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Raptors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Denveras &quot;Nuggets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;Magic&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Timberwolves&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Pistons&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]</text>
      <sha1>9rafz6rpsffa6dqfrugzw1zbw2ouzg8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Ēlerts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130862</id>
    <revision>
      <id>4509902</id>
      <parentid>4509696</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:06:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4909" sha1="7vnlrenwprgygozfzndi64y6tcezs3p" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Ivars Ēlerts
| attēls              =
| apraksts            =
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Demokrātiskā Centra partija]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē, viņa tēvs [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās laikraksta &quot;[[Tautas balss]]&quot; izdošanā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā papildināja zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. &lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Strādāja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā &quot;Ādaži&quot;]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādāja Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bija Ekonomikas ministrijas konsultants.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

2004. gada jūlijā aizgāja pensijā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Politiskā darbība ===
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; [[1990]]. gadā viņu [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēja]] par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Privātā dzīve ===
Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]] bija laikraksta [[Diena (laikraksts)|&quot;Diena&quot;]] galvenā redaktore un [[10. Saeima]]s deputāte. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; 

Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}}

[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>7vnlrenwprgygozfzndi64y6tcezs3p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509904</id>
      <parentid>4509902</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4509904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4929" sha1="blh1202y1xgx49dj2y8ywsbni5fqza6" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Ivars Ēlerts
| attēls              =
| apraksts            =
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Demokrātiskā Centra partija]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē, viņa tēvs [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās laikraksta &quot;[[Tautas Balss (1942)|Tautas balss]]&quot; izdošanā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā papildināja zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. &lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Strādāja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā &quot;Ādaži&quot;]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādāja Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bija Ekonomikas ministrijas konsultants.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

2004. gada jūlijā aizgāja pensijā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Politiskā darbība ===
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; [[1990]]. gadā viņu [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēja]] par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Privātā dzīve ===
Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]] bija laikraksta [[Diena (laikraksts)|&quot;Diena&quot;]] galvenā redaktore un [[10. Saeima]]s deputāte. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; 

Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}}

[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>blh1202y1xgx49dj2y8ywsbni5fqza6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509905</id>
      <parentid>4509904</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:11:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4509905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4925" sha1="s0t7mlwodr5rvpkx60vyfzvsdlue152" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Ivars Ēlerts
| attēls              =
| apraksts            =
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1944|7|27}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Rīga]], [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Demokrātiskā Centra partija]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[inženieris]]-[[elektronika|elektriķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Ivars Ēlerts''' (dzimis {{dat|1944|07|27}}) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis {{dat|1944|07|27}} [[Rīga|Rīgā]] Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē, viņa tēvs [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā piedalījās laikraksta &quot;[[Tautas Balss (1942)|Tautas balss]]&quot; izdošanā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = SARMĪTE ĒLERTE| publisher = gramata21.lv| accessdate = 2010.10.17| url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite/| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130505033252/http://latvijaslaudis.lv/users/elerte_sarmite| archivedate = {{dat|2013|05|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[1962]]. gadā absolvēja [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālo politehnikumu]] metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, [[1971]]. gadā iegūstot [[inženieris|inženiera]]-[[elektronika|elektriķa]] kvalifikāciju. [[1994]]. un [[1996]]. gadā papildināja zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. &lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = IVARS ĒLERTS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.10.31 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151107004636/http://www.latvijaslaudis.lv/users/elerts_ivars/ | archivedate = {{dat|2015|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Strādāja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam ([[1962]]. gada marts — [[1985]]. gada novembris), [[Ādaži (kolhozs)|kolhozā &quot;Ādaži&quot;]] par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — [[1987]]. gada aprīlis), [[VEF]] Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — [[1990]]. gada maijs).&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

No [[1993]]. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādāja Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz [[2001. gads|2001]]. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No [[2000. gads|2000]]. gada oktobra līdz [[2004]]. gada jūlijam bija Ekonomikas ministrijas konsultants.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

2004. gada jūlijā pensionējās.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Politiskā darbība ===
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā Ēlerts iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bija Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; [[1990]]. gadā viņu [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|ievēlēja]] par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādāja pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Privātā dzīve ===
Ivara Ēlerta māsa [[Sarmīte Ēlerte|Sarmīte]] bija laikraksta [[Diena (laikraksts)|&quot;Diena&quot;]] galvenā redaktore un [[10. Saeima]]s deputāte. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; 

Viņš ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Elerts, Ivars}}

[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>s0t7mlwodr5rvpkx60vyfzvsdlue152</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauris Liberts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132551</id>
    <revision>
      <id>4510286</id>
      <parentid>4491271</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5027" sha1="6f9pjhncpyc4cqx9bv83dhqvkzi0gse" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Lauris Liberts
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1976
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 28
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = 
| nodarbošanās = IT uzņēmējs
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Lauris Liberts''' (dzimis {{dat|1976|12|28}}) ir IT industrijas uzņēmējs, [[draugiem.lv]] un ''[[Printful]]'' izveidotājs. Tiek dēvēts par [[draugiem.lv]] &quot;tēti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.labaca.org/index.php/lv/jaunumi/35-labaca-padomei-pievienojas-kristaps-ptersons-un-lauris-liberts.html |title=LABACA padomei pievienojas Kristaps Pētersons un Lauris Liberts |publisher=Labaca.org |date= |accessdate=2011-09-24 |archive-date=2010-12-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101231063911/http://www.labaca.org/index.php/lv/jaunumi/35-labaca-padomei-pievienojas-kristaps-ptersons-un-lauris-liberts.html }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Mācījās [[Siguldas vidusskola|Siguldas vidusskolā]], pabeidza Rīgas Komercskolu. Vēlāk studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur ieguva [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] ekonomikas vadībā. Turpināja studijas maģistrantūrā e-biznesā un inovācijās [[Lankasteras universitātē]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].

Veidojis dažādas [[Mājaslapa|mājaslapas]], piemēram [[krediti.lv]], [[dzivoklis.lv]], [[flirts.lv]], [[smsinfo.lv]], [[uzkrekla.lv]], [[smsflirts.lv]], bet lielākā daļa bija neveiksmīgi projekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://estrade.lv/web/35-ieskats-latvija-popularako-portalu-vesture.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|11|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091227084542/http://estrade.lv/web/35-ieskats-latvija-popularako-portalu-vesture.html |archivedate={{dat|2009|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc 2009. gada datiem Laurim Libertam pieder 42,5% [[draugiem.lv]] akciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.frut.lv/lv/economics/75650 |title=Frut - Ziņas &gt; Ekonomika - Draugiem.lv svin piekto dzimšanas dienu |publisher=News.frut.lv |date= |accessdate=2011-09-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100517071952/http://news.frut.lv/lv/economics/75650 |archivedate=2010-05-17 }}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Lauris Liberts tika ierindots 37. vietā pasaules jaunāko un bagātāko cilvēku vidū, kas vada tīmekļa resursus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.retireat21.com/top-young-entrepreneurs# |title=Top Young Entrepreneurs &amp;#124; Young Entrepreneur Rich List |publisher=Retireat21.com |date= |accessdate=2011-09-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110923144517/http://www.retireat21.com/top-young-entrepreneurs |archivedate=2011-09-23 }}&lt;/ref&gt; Filmējies latviešu kinofilmā &quot;[[Emīla nedarbi]]&quot;, atveidoja puisēnu ar ķekatām.&lt;ref&gt;http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1572{{Novecojusi saite}} Kino muzejs&lt;/ref&gt;

2022. gadā Latvijas valsts prezidents [[Egils Levits]] pasniedza Laurim Libertam [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/en/article/president-latvia-presents-highest-state-awards-90-outstanding-individuals-during-18-november-ceremony-riga-castle|title=President of Latvia presents the highest state awards to 90 outstanding individuals during the 18 November ceremony at the Riga Castle {{!}} Valsts prezidenta kanceleja|website=www.president.lv|access-date=2024-03-09|language=en|archive-date=2024-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240309131252/https://www.president.lv/en/article/president-latvia-presents-highest-state-awards-90-outstanding-individuals-during-18-november-ceremony-riga-castle}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* http://www.labaca.org/index.php/lv/jaunumi/35-labaca-padomei-pievienojas-kristaps-ptersons-un-lauris-liberts.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101231063911/http://www.labaca.org/index.php/lv/jaunumi/35-labaca-padomei-pievienojas-kristaps-ptersons-un-lauris-liberts.html |date={{dat|2010|12|31||bez}} }}
* https://web.archive.org/web/20100517071952/http://news.frut.lv/lv/economics/75650
* https://web.archive.org/web/20091221040602/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=33882
* http://estrade.lv/web/35-ieskats-latvija-popularako-portalu-vesture.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091227084542/http://estrade.lv/web/35-ieskats-latvija-popularako-portalu-vesture.html |date={{dat|2009|12|27||bez}} }}
* http://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/1733/
* https://web.archive.org/web/20101213201246/http://www.retireat21.com/top-young-entrepreneurs

{{DEFAULTSORT:Liberts, Lauris}}

[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Draugiem Group]]</text>
      <sha1>6f9pjhncpyc4cqx9bv83dhqvkzi0gse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Līgotnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133793</id>
    <revision>
      <id>4510044</id>
      <parentid>3794076</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6675" sha1="mbrltqsyepk7g7cl9o5vf1ba9n9r776" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Līgotnis
| attēls              = Andris Līgotnis.jpg
| att_izm             = 170px
| amats               = [[5. Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           = {{dat|1959|04|24|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1997|12|14|1959|4|24}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš|LC]] &lt;small&gt;(1993—1997)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Līgotnis''' ({{dat|1959|04|24|N}} — {{dat|1997|12|14|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. Partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs.

== Biogrāfija ==
=== Izglītība, dzīves sākums ===
Andris Līgotnis mācības uzsācis [[Cēsu 2. astoņgadīgā skola|Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā]], vienlaikus mācoties arī sporta skolas slaloma sekcijā. [[1968]]. gadā ar māti pārcēlies uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]], kur mācījies [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija|Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. Pēc 8. klases pabeigšanas devies mācīties uz [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolu]]. Par labām sekmēm un sabiedrisko darbu ieskaitīts grupā braucienam uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]]. Skolā veicis militāri patriotiskās audzināšanas pienākumus kā [[komjaunatne]]s biroja pārstāvis.&lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ANDRIS LĪGOTNIS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.12.17 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305001416/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001416/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[1977]]. gadā Līgotnis tika uzņemts [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], paralēli mācījies arī Sabiedrisko profesiju fakultātē un ieguvis profesiju — lektors (padomju tiesību propagandists), praktizējies [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Vasaras brīvdienās strādājis sporta nometnē &quot;Priedkalne&quot; par pedagogu un pionieru nometnē &quot;Liesma&quot; par vecāko pionieru vadītāju. Ar izcilību absolvējis LVU [[1982]]. gadā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Jurista karjera ===
Īsi pēc universitātes beigšanas A. Līgotnis devās strādāt uz [[Balvu rajons|Balvu rajona]] prokuratūru. Darbu pārtraucis no [[1987]]. līdz [[1989]]. gadam, kad viņš [[Karēlija|Karēlijā]] dienēja PSRS armijā obligātā militārā dienesta ietvaros. Pēc atgriešanās sācis strādāt par advokātu [[Rēzekne]]s pilsētā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Politiskā karjera ===
[[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] sākumā Līgotnis iesaistījies [[Latgale]]s politiskajā dzīvē, bijis [[Latvijas Tautas fronte]]s Balvu nodaļas biedrs. [[1990]]. gadā ievēlēts [[LR Augstākā Padome|LR Augstākajā Padomē]], savukārt [[1993]]. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]]. Bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, vēlāk tās priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās drošības padomes loceklis. Pēc tam kļuvis par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Partijas &quot;[[Latvijas ceļš]]&quot; biedrs no 1993. gada.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

Pēc [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] priekšsēdētāja [[Atis Kramiņš|Ata Kramiņa]] nāves LC virzīja Līgotni par kandidātu uz brīvo vietu komisijā, kā arī priekšsēdētāja amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas mīklaino nāvju saraksts (turpinājums) | publisher = Kas jauns? | date = 2010.03.22. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums&amp;news_id=18657 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100325191054/http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums%26news_id%3D18657 | archivedate = {{dat|2010|03|25||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100325191054/http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums%26news_id%3D18657 |date={{dat|2010|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nošāvies 5. Saeimas deputāts Andris Līgotnis | publisher = news.lv | date = 1997.12.15. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://news.lv/Vakara_Zinas/1997/12/15/Nosavies-5-Saeimas-deputats-Andris-Ligotnis}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
{{dat|1997|12|14}}, būdams savā Rīgas dzīvoklī, Andris Līgotnis izdarīja pašnāvību nošaujoties. Līķis tika atrasts {{dat||12|15}} ap pulksten sešiem no rīta.&lt;ref name=&quot;vz&quot; /&gt; {{dat||12|18|G}} Saeimas sēdē viņš tika pieminēts ar klusuma brīdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas divdesmit ceturtā sēde | publisher = Saeima | date = 1997.12.18. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304214656/http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214656/http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Andris Līgotnis sadzīvē bija noslēgts cilvēks. Nodarbojies ar [[skriešana|skriešanu]], vēlāk ar [[soļošana|soļošanu]], dažkārt piedalījies arī [[smaiļošana]]s sacensībās. Daudz darba ieguldījis vectēva zemnieku saimniecības atjaunošanā. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Līgotnis, Andris}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas prokurori]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]</text>
      <sha1>mbrltqsyepk7g7cl9o5vf1ba9n9r776</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510047</id>
      <parentid>4510044</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4510047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5746" sha1="8iwncymjcvo694dbcl35m2d1hlsjbb8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Līgotnis
| attēls              = Andris Līgotnis.jpg
| att_izm             = 170px
| amats               = [[5. Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           = {{dat|1959|04|24|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1997|12|14|1959|4|24}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš|LC]] &lt;small&gt;(1993—1997)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Līgotnis''' ({{dat|1959|04|24|N}} — {{dat|1997|12|14|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. Partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. ɡadā Cēsīs, mācījās [[Cēsu 2. astoņgadīgā skola|Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā]], no [[1968]]. gada [[Rīga]]s [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija|Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]], tad [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ANDRIS LĪGOTNIS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.12.17 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305001416/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001416/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ligotnis_andris/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No [[1977]]. līdz [[1982]]. gadam Līgotnis studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. Vasaras brīvdienās strādāja sporta nometnē &quot;Priedkalne&quot; par pedagogu un pionieru nometnē &quot;Liesma&quot; par vecāko pionieru vadītāju.  LVU &lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;
Strādāja [[Balvu rajons|Balvu rajona]] prokuratūrā, no [[1987]]. līdz [[1989]]. gadam [[Karēlija|Karēlijā]] dienēja PSRS armijā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par advokātu [[Rēzekne]]s pilsētā.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Politiskā karjera ===
[[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] sākumā Līgotnis bija [[Latvijas Tautas fronte]]s Balvu nodaļas biedrs. [[1990]]. gadā ievēlēts [[LR Augstākā Padome|LR Augstākajā Padomē]], savukārt [[1993]]. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]]. Bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, vēlāk tās priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās drošības padomes loceklis. Pēc tam kļuva par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Partijas &quot;[[Latvijas ceļš]]&quot; biedrs no 1993. gada.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

Pēc [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] priekšsēdētāja [[Atis Kramiņš|Ata Kramiņa]] nāves LC virzīja Līgotni par kandidātu uz brīvo vietu komisijā, kā arī priekšsēdētāja amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas mīklaino nāvju saraksts (turpinājums) | publisher = Kas jauns? | date = 2010.03.22. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums&amp;news_id=18657 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100325191054/http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums%26news_id%3D18657 | archivedate = {{dat|2010|03|25||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100325191054/http://www.kasjauns.lv/lv/news/latvijas-miklaino-navju-saraksts-turpinajums%26news_id%3D18657 |date={{dat|2010|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nošāvies 5. Saeimas deputāts Andris Līgotnis | publisher = news.lv | date = 1997.12.15. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://news.lv/Vakara_Zinas/1997/12/15/Nosavies-5-Saeimas-deputats-Andris-Ligotnis}}&lt;/ref&gt;
{{dat|1997|12|14}} savā Rīgas dzīvoklī Andris Līgotnis izdarīja pašnāvību nošaujoties.&lt;ref name=&quot;vz&quot; /&gt; {{dat||12|18|G}} Saeimas sēdē viņš tika pieminēts ar klusuma brīdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas divdesmit ceturtā sēde | publisher = Saeima | date = 1997.12.18. | accessdate = 2010.12.17 | url = http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304214656/http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214656/http://helios-web.saeima.lv/steno/st_97/st1812.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
== Privātā dzīve ==
Andris Līgotnis sadzīvē bija noslēgts cilvēks. Nodarbojies ar [[skriešana|skriešanu]], vēlāk ar [[soļošana|soļošanu]], dažkārt piedalījies arī [[smaiļošana]]s sacensībās. Daudz darba ieguldījis vectēva zemnieku saimniecības atjaunošanā. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Līgotnis, Andris}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas prokurori]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]</text>
      <sha1>8iwncymjcvo694dbcl35m2d1hlsjbb8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvils Ašeradens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136081</id>
    <revision>
      <id>4510302</id>
      <parentid>4492942</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:22:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15285" sha1="c516y5klxfl5mcnbz5i0qqgluwgk5xt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arvils Ašeradens
| attēls = Arvils Ašeradens 2022.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Arvils Ašeradens 2022. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|}}
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Jānis Reirs]]
| pēctecis = [[Māris Kučinskis]]
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Egils Levits]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| term_sākums3 = {{dat|2026|6|4|N|}}
| term_beigas3 = 
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers3 = [[Andris Kulbergs]]
| amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2017|6|22|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2011|11|3|N|}}
| term_beigas6 = {{dat|2014|1|23|N|}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| amats7 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2010|11|2|N|}}
| term_beigas7 = {{dat|2011|10|16|N|}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| prezidents7 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers7 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
| amats8 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums8 = {{dat|2016|2|11|N|}}
| term_beigas8 = {{dat|2019|1|23|N|}}
| prezidents8 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers8 = [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis8 = [[Dana Reizniece-Ozola]]
| pēctecis8 = [[Ralfs Nemiro]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|30}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Pilsoniskā savienība]] &lt;small&gt;(2010-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Anita Kehre (šķīrušies)&lt;br /&gt;[[Evita Ašeradena]] (kopš 2015)
| profesija = [[politiķis]], [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 
}}

'''Arvils Ašeradens''' (dzimis {{dat|1962|12|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Šobrīd ir partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; un apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; biedrs, bijis partijas valdes priekšsēdētājs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Iepriekš bijis arī [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedrs]], [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|finanšu ministrs]].

Pirms darbības sākuma politikā bija uzņēmējs, preses izdevējs, ilggadējs mediju grupas &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; valdes priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1962|12|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Valdes sastāvs 2009/2010 | publisher = LPIA | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.lpia.lv/?id=2833}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Pilsoniskā savienība | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&amp;s=1279526559&amp;fu=i&amp;id=1280159115 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101109065832/http://pilsoniska-savieniba.lv/ | archivedate = {{dat|2010|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti dzīvoja [[Ķengarags|Ķengaragā]].&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 Lepns, apmierināts, drusku domīgs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230101140342/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 |date={{dat|2023|01|01||bez}} }} rigaslaiks.lv 2000. gada oktobrī&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]], ko absolvējis 1986. gadā ar specializāciju ekonomiskajā ģeogrāfijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/darbinieks/arvils-aseradens?utm_source=chatgpt.com|title=Arvils Ašeradens {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2025-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 1986. līdz 1989. gadam darbojās informācijas aģentūrā [[LATINFORM]] (vēlāk LETA) kā fotoreportieris un redaktora vietnieks. No 1989. līdz 1990. gadam bija [[Latvijas Tautas fronte]]s laikraksta &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; komercdirektors. No 1990. līdz 2009. gadam darbojās laikrakstā &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; kā direktors un AS &quot;Diena&quot; valdes priekšsēdētājs, SIA &quot;[[Dienas Bizness|Laikraksts Dienas bizness]]&quot; valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas &quot;Mūkusala&quot; valdes priekšsēdētājs, SIA &quot;[[Kauno diena]]&quot; valdes loceklis, SIA &quot;Reģionālā prese Diena&quot; valdes priekšsēdētājs, SIA &quot;[[Dienas žurnāli]]&quot; valdes priekšsēdētājs.

== Politiskā darbība ==
2010. gada sākumā A. Ašeradens pievienojās partijai &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot; (PS).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Bijušais AS 'Diena' prezidents Ašeradens iestājas PS | publisher = Delfi | date = 2010.01.11. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusais-as-diena-prezidents-aseradens-iestajas-ps.d?id=29189635}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad partija iesaistījās apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; izveidē, A. Ašeradens kļuva par vienu no pieciem PS pārstāvjiem apvienības valdē. Tāpat viņš kļuva par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski | publisher = Delfi | date = 2010.03.16. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-valdes-priekssedetaju-ievel-kristovski.d?id=30639573}}&lt;/ref&gt; Maijā A. Ašeradenu ievēlēja PS valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Vaidere zaudē vietu PS valdē; ievēl Ašeradenu | publisher = Delfi | date = 2010.05.15. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vaidere-zaude-vietu-ps-valde-ievel-aseradenu.d?id=31901087}}&lt;/ref&gt;
Tajā pašā gadā A. Ašeradens kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu iekļāva &quot;Vienotības&quot; sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar ceturto numuru.&lt;ref name=&quot;vien&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=Vienotība|accessdate=2010.12.27|url=http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424180544/http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens}}&lt;/ref&gt; Apvienība vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu (33) un arī A. Ašeradens iekļuva jaunajā Saeimas sasaukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Paziņo oficiālos Saeimas vēlēšanu rezultātus | publisher = Delfi | date = 2010.10.18. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-oficialos-saeimas-velesanu-rezultatus.d?id=34691823}}&lt;/ref&gt; Pēc ievēlēšanas Saeimā no 2010. gada 2. novembra līdz 2011. gada 17. oktobrim viņš bija [[10. Saeima]]s deputāts, Pieprasījumu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vietnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Saeima | accessdate = 2010.12.27 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/EFD28FDF15CD1000C22577BC0021BAEA?OpenDocument&amp;lang=LV}}&lt;/ref&gt;

2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] viņš kandidēja &quot;[[Vienotība]]s&quot; sarakstā un drīz pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputātu [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, kurš nolika mandātu uz laiku, kamēr strādāja valdībā. No 2011. gada 17. oktobra līdz 2014. gada 4. novembrim, darbodamies [[11. Saeima|11. Saeimā]], A. Ašeradens bija Zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietnieks un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā, taču viņu neievēlēja. Pēc jaunās valdības darba sākuma apstiprināts par [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Amatu ieņēma no 2014. gada 5. novembra līdz 2016. gada 11. februārim.

2016. gada 11. februārī A. Ašeradens kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]] un [[Latvijas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdībā]], viņš aizsāka darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kā arī gāzes tirgus liberalizācijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aseradens-lidz-1.-augustam-jabut-ricibas-planam-oik-atcelsanai-14194855|title=Ašeradens: Līdz 1. augustam jābūt rīcības plānam OIK atcelšanai|access-date=2018-06-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/gazes-tirgus-iesupojas-tikai-pamazam-14177718|title=Gāzes tirgus iešūpojas tikai pamazām|access-date=2018-06-12}}&lt;/ref&gt; A. Ašeradens tiek kritizēts par to, ka [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]] uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrija-kogeneracijas-stacijas-konstate-parkapumus-vaino-uznemumu-sadales-tikls.a255626/|title=Ministrija koģenerācijas stacijās konstatē pārkāpumus; vaino uzņēmumu «Sadales tīkls»|access-date=2018-06-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada augustā viņu ievēlēja par partijas &quot;Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāju (šo amatu ieņēma līdz 2025. gadam). [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā ievēlēts par [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču viņu neievēlēja. 2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 15. septembrī atkārtoti apstiprināts par finanšu ministru [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. 2026. gada jūnijā, pēc valdības demisijas, A. Ašeradens atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

== Privātā dzīve ==
2015. gadā apprecējies ar [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] direktori [[Evita Ašeradena|Evitu Ašeradenu]] (šī ir otrā laulība, pirmā sieva Anita Kehre, [[Ojārs Kehris|Ojāra Kehra]] māsa). Ir 4 bērni. Brīvajā laikā nodarbojas ar [[burāšana|burāšanu]] un ir Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;zirnis&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ašeradena trīs mūži|first=Egīls|last=Zirnis|publisher=SestDiena|date=2009. gada 12. jūlijā|accessdate=2010. gada 27. decembrī|url=http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/aseradena-tris-muzi|archive-date=2009. gada 17. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20090717002206/http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/aseradena-tris-muzi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=CVK|accessdate=2010.12.27|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=90378639333|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604085655/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&amp;cbutton=90378639333}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2007. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu | publisher = president.lv | date = 2007.03.27. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=10916 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=10916 | archivedate = {{dat|2017|09|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=10916 |date={{dat|2017|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Arvils Ašeradens}}
* {{tviteris|aseradens}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms =  [[Dana Reizniece-Ozola]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Ralfs Nemiro]] }}
{{Amatu secība | pirms =  [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2026|5|28|N}} | pēc = [[Māris Kučinskis]] }}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
}}
{{14. Saeima}}
{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  =
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ašeradens, Arvils}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>c516y5klxfl5mcnbz5i0qqgluwgk5xt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils vakara vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144190</id>
    <revision>
      <id>4510268</id>
      <parentid>4137406</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:17:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7308" sha1="t2rnlmo29yy90wszsb06ez8dc2k2cj4" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Jēkabpils vakara vidusskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Jēkabpils vakarskola.jpg
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = Jēkabpils vakara vidusskola
|motto                  = 
|location               = Palejas iela 32, [[Jēkabpils]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 30 | lats  = 20 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 52 | longs = 11 | longEW = E
|schooltype             = valsts vidusskola
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 1946. gads
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = slēgts
|closed                 = 2019. gads
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|director               = 
|headmistress           = 
|headmaster             = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = latviešu valoda/krievu valoda
|schedtyp               = 
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|sports                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|revenue                = 
|graduates              = 
|year                   = 
|alumni                 = 
|free_text              = 
|homepage               =
}}

'''Jēkabpils vakara vidusskola''' bija viena no vidējās izglītības mācību iestādēm [[pilsēta|pilsētā]]. Mācības skolā notika [[latviešu valoda|latviešu valodā]] un [[krievu valoda|krievu valodā]]. Atradās [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] ([[Daugava]]s labajā krastā) Palejas ielā 32 (pasta indekss LV—5202). Skola bija [[Jēkabpils dome|Jēkabpils pilsētas domes]] pakļautībā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710211834/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
[[Skola]] īstenoja sekojošas [[izglītība]]s programmas: vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmu; vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas (izlīdzinošā izglītības programma 9 klasei) programmu; vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu; pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu. Mācību valoda skolā bija [[latviešu valoda]] un [[krievu valoda]]. 2011./2012. mācību gadā skolā mācījās 289 skolnieki, no kuriem 81 skolēns mācījās 7. — 9. klasēs un 208 skolēni mācījās 10. — 12. klasēs. Izglītības iestādē strādāja 24 [[skolotājs|skolotāji]], no kuriem 13 [[pedagogs|pedagogiem]] bija maģistra grāds.&lt;ref&gt;http://www.jvv.lv/project/pdf/skola.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Tradīcijas ===
Skolā bija izveidojušās tradīcijas ik gadu organizēt sekojošus pasākumus: [[Zinību diena]], Klašu iepazīšanas pasākums, Skolotāju diena, [[Pilsonība]]s nedēļa, [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] koncerts, Mācību priekšmetu nedēļas, skolas apkārtnes un pilsētas sakopšanas talkas, Pēdējā zvana diena, Absolventu tikšanās un Žetonu vakars.&lt;ref&gt;http://www.jvv.lv/project/pdf/tradicijas.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1946]]. gadā blakus Tautas izglītības nodaļai Brīvības ielā 157 atvēra pirmo vakarskolu Jēkabpilī, kas [[1956]]. gadā tika pārdēvēta par Jēkabpils vakarskolu. [[1952]]. gadā tika atvērta Krustpils vakarskola [[Krustpils]] pilsētā, skola tika izvietota [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils Valsts nepilnās vidusskolas]] telpās Rīgas ielā 198. [[1971]]. gadā tika izveidota un atklāta [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neklātienes vidusskola. [[1976]]. gadā tika visas trīs iepriekšizveidotās skolas tika apvienotas, izveidojot Jēkabpils rajona [[vakars|vakara]] (maiņu) un neklātienes vidusskolu, kas atradās ēkā Rīgas ielā 198. No [[1970]].— [[1987]]. gadam skolai bija daudzi konsultāciju punkti (kopskaitā 14), kas atradās Jēkabpils rajona pamatskolās un vidusskolās, kā arī [[Jēkabpils cietums|Jēkabpils cietumā]], kur mācības notiek joprojām. [[2002]]. gadā vakara vidusskolu pārcēla uz [[ēka|ēku]] Meža ielā 9 (Daugavas kreisajā krastā), bet uz ēku Palejas ielā 32 (Daugavas labajā krastā), kur skola atradās no [[2009. gads|2009]]. gada 1. jūlija. 2019. gadā skola tika pievienota [[Jēkabpils 2. vidusskola|Jēkabpils 2. vidusskolai]].&lt;ref&gt;[https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/jekabpils-vakara-vidusskolu-pievienos-jekabpils-2-vidusskolai?id=17267 Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://www.jvv.lv/project/pdf/vesture.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Skolas direktori ==
Skolā strādājuši sekojoši direktori: Veronika Nagle, Olga Tuča, Juzefa Grigule, Nikolajs Lavrentjevs, Rita Plikša, Dace Bērziņa, Aelita Bērziņa.&lt;ref&gt;Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 57. lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20121008025828/http://www.jvv.lv/ Skolas mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20110710173618/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/jvv/default.aspx www.jekabpils.lv]
* [https://web.archive.org/web/20160304131718/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=9428&amp;r=Jekabpils Audzēkņu dzejoļi izdoti grāmatā]
=== Video ===
* [http://www.youtube.com/watch?v=rLvTHhvIJwo www.youtube.com Skola darbu uzsāks jaunās telpās]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Jēkabpils skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Slēgtās skolas Latvijā]]</text>
      <sha1>t2rnlmo29yy90wszsb06ez8dc2k2cj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4510224</id>
      <parentid>4508769</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */ Frenks Bīrds</comment>
      <origin>4510224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32107" sha1="0xrkv22v2oz65cuix39s9mc3zio7wxa" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

== Paredzētie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]]
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>0xrkv22v2oz65cuix39s9mc3zio7wxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viduslaiku skolas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147617</id>
    <revision>
      <id>4510250</id>
      <parentid>3224681</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:57:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2867" sha1="jimx9dhcmogsu2n8zh0nhby308dtjhf" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}}
{{apvienot|Viduslaiki}}
{{iw+}}
{{noformējums+}}
{{Vikisaites+}}
== Vēsture ==

Lasīšanas un rakstīšanas prasme viduslaikos nebija plaši izplatīta. Ne vien zemnieki ,bet arī vairums dižciltīgo, to skaitā daudzi hercogi un karaļi, neprata izlasīt un nespēja izlasīt nevienu vārdu. Toties bez lasīšanas un rakstīšanas nevarēja iztikt garīdznieki. Viņiem bija jāpārzina un jāsaprot [[Bībele]], jāprot izskaidrot Dieva vārdu un novadīt dievkalpojumu. Tādēļ pirmās skolas veidojās pie klosteriem un bīskapu rezidencēm, kur atradās [[Bibliotēka|bibliotēkas]] un dzīvoja mācīti ļaudis. Šajās skolās, kuru audzēkņi nāca galvenokārt no dižciltīgajām ģimenēm, sagatavoja nākamos mūkus un mācītājus. 
== Skolas aizsākumi ==

Vispirms baznīcas skolas skolēnam bija jāapgūst latīņu valoda, kurā notika visas mācības. Viduslaikos un vēlāk – 16. un 17. gadsimtā latīņu valoda bija izglītoto ļaužu valoda, ar kuras starpniecību sapratās spāņu, angļu, vācu un citu zemju garīdznieki un zinātnieki.

== Viduslaiku mācīšanās ==

Skolotāja vieta bija uz paaugstinājuma, bet skolēni ap viņu sasēdās uz parastiem ķeblīšiem vai soliem. Tā kā grāmatas un papīrs bija dārgi, galvenā zināšanu apgūšanas metode bija mācīšanās no galvas. Visvairāk tika lasīta Bībele un citi reliģiska rakstura teksti. Kā rakstāmrīki tika izmantoti asi metāla vai kaula irbulīši, bet burtnīcu vietā – ar vasku apziesti koka dēlīši, kas bija parocīgi daudzkārtējai lietošanai. Tā kā nākamajiem garīdzniekiem un mūkiem bija jābūt vispusīgi izglītotiem, viņiem mācīja dažādas zinības – [[Aritmētika|aritmētiku]], mūziku, [[Astronomija|astronomiju]] un citas. Par mazākajiem disciplīnas pārkāpumiem sekoja sods , galvenokārt pēršana. Žagari bija jāsagādā pašiem skolniekiem.
== Pilsētu skolas ==

Kad viduslaiku beigās uzplauka pilsētas, tajās arī parādījās cita veida skolas , kas bija domātas galvenokārt nākamajiem tirgotājiem. Arī tajās mācīja lasīt, rakstīt, rēķināt, bet galvenā vērība te tika pievērsta ne tik daudz vispārīgām un ar reliģiju saistītām, taču cik dzīvē noderīgām zināšanām – [[Grāmatvedība|grāmatvedībai]], vēstuļu rakstīšanas mākslai. Mācības šajā skolā notika nevis [[Latīņu valoda|latīņu]] , bet gan dzimtajā valodā.

== Skolēni viduslaikos ==

Skolēni viduslaikos bija ļoti noslogoti. Mācības sākās 5 vai 6 no rīta un ilga līdz 4 pēcpusdienā. Brīvlaika nebija. Pat svētdienās un svētku dienās bērni bija parasti aizņemti, jo viņiem bija jādzied dievkalpojumos, kāzās vai bērēs. Pilsētas skolas bija pieejamas kā zēniem, tā meitenēm.

[[Kategorija:Viduslaiki]]
[[Kategorija:Izglītība]]</text>
      <sha1>jimx9dhcmogsu2n8zh0nhby308dtjhf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizupīši (Dricānu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147653</id>
    <revision>
      <id>4510046</id>
      <parentid>4426097</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2522" sha1="ohqi2sjxw2pyhl9bz408xkeh7jaybx0" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Dricānu pagastā|Aizupīši|Aizupīši}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Aizupīši
| settlement_type = Skrajciems
| image_skyline = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Dricānu pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3241&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 8
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 56
| latm = 40
| lats = 13
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 11
| longs = 42
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4615 Dricāni
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Aizupīši''' ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]]. Ciems atrodas pie [[vietējie Latvijas autoceļi|vietējās nozīmes autoceļa]] {{nobr|[[Dricāni]]—}}[[Rogovka]] ([[V557]]), netālu no [[Taunogas jaunie kapi|Taunagas jaunajiem kapiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Dricanu-pagasts-Dricanu-kapseta-5006aaf4ec7b8|title=Taunagas jaunie kapi|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2020. gada 21. novembrī|date=|archive-date=2020. gada 29. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129035643/https://timenote.info/lv/Dricanu-pagasts-Dricanu-kapseta-5006aaf4ec7b8}}&lt;/ref&gt;

Aizupīšos dzimis [[Boļeslavs Brežgo]] (1887&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;1957), Latgales vēstures pētnieks, arhīvists.

1897. gadā katoļu ciemā bija 2 sētas ar 14 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Dricānu pagasta ciemi}}

{{DEFAULTSORT:Aizupīši}}
[[Kategorija:Latvijas skrajciemi]]</text>
      <sha1>ohqi2sjxw2pyhl9bz408xkeh7jaybx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albrehts fon Vallenšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155416</id>
    <revision>
      <id>4509942</id>
      <parentid>4220096</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6298" sha1="9flo90z26k5gosu1vqoi9u0uq9s904u" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Albrehts fon Vallenšteins
|          vārds_orig = Albrecht Wallenstein (vācu)&lt;br /&gt;Albrecht z Valdštejna (čehu)
|              attēls = Albrecht von waldstein.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Albrehts fon Vallenšteins ([[Antonīss van Deiks|Antonīsa van Deika]] darbs)
|             dz_gads = 1583
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 24
|            dz_vieta = Heržmanice, [[Bohēmija]] (tagad {{CZE}})
|              m_gads = 1634
|           m_mēnesis = 02
|             m_diena = 25
|             m_vieta = [[Heba]], [[Bohēmija]] (tagad {{CZE}})
|     dienesta_pakāpe = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe =[[ģenerālisimuss]]
|      dienesta_laiks = 1604—1634
|              valsts = [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;Katoļu līga (1609)
|           struktūra = 
|             vienība = Hābsburgu armija
|        nodarbošanās = 
|           komandēja = 
|              kaujas = [[Trīsdesmitgadu karš]]
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
}}

'''Albrehts Vencels Eisēbijs fon Vallenšteins''' ({{val|de|Wallenstein; Albrecht Wenzel Eusebius von Waldstein}}, {{val|cs|Albrecht Václav Eusebius z Valdštejna}}; dzimis {{Dat|1583|09|24}}, miris {{Dat|1634|02|25}}) bija [[Bohēmija]]s politiķis un karavīrs, kurš [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā kļuva par vienu no galvenajiem [[Hābsburgi|Hābsburgu]] armijas komandieriem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1583. gadā nabadzīgā, bet dižciltīgā čehu protestantu ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā kļuva par [[Bārenis|bāreni]]. Mācījās skolā [[Zlotorija|Zlotorijā]] un [[Altdorfa]]s, [[Boloņa]]s, [[Paduja]]s un [[Olomoucas Palacka universitāte|Olomouca]]s universitātēs. Iestājās [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfa II]] karaspēkā [[Ungārija|Ungārijā]] un no 1604. līdz 1606. gadam piedalījās cīņās pret [[Osmaņu impērija|osmaņiem]]. 1606. gadā no protestantisma pārgāja katolismā. Ieguva lielus īpašumus, divreiz izdevīgi apprecoties.

Izceļoties [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karam]], Vallenšteins nostājās Hābsburgu un katolisma pusē. Iesākumā cīnījās [[Morāvija|Morāvijā]]. Pēc [[Baltā Kalna kauja]]s 1620. gadā Vallenšteins ieguva jaunus īpašumus, kuri tika konfiscēti protestantiem, un konsolidēja tos Bohēmijas ziemeļos - [[Frīdlandes hercogiste|Frīdlandes hercogistē]] ar centru [[Jičīna|Jičīnā]]. Pēc [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinanda II]] kļūšanas par ķeizaru 1619. gadā Vallenšteins ierosināja iesaistīties cīņā pret protestantiem, par to prasot &quot;tikai&quot; ieņēmumus no karadarbības (laupīšanas). Vallenšteins guva uzvaras [[Desavas kauja|Desavas]] 1626. gadā un [[Volgastas kauja|Volgastas kaujā]] 1628. gadā.

Baidoties no Vallenšteina ietekmes un varas palielināšanās, Ferdinands II 1630. gadā atcēla Vallenšteinu no amata. Vallenšteins atgriezās savā rezidencē Jičīnā. Tomēr, kad cīņās protestantu pusē iesaistījās [[Zviedrija]] un 1631. gadā smagi sakāva katoļus [[Breitenfeldas kauja|Breitenfeldas kaujā]], ķeizars atkal sauca Vallenšteinu palīgā. Vallenšteins ātri savāca armiju un uzvarēja zviedrus [[Alte Vestes kauja|Alte Vestes kaujā]] 1632. gada vasarā. Kaut arī izšķirošajā [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujā]] zviedri guva uzvaru, kaujā krita viens no protestantu līderiem - Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]].

1633. gada laikā Vallenšteins sāka ieņemt mērenāku nostāju pret protestantiem, un, iespējams, veda ar viņiem slepenas sarunas. 1633. gada decembrī Vallenšteins ar savu armiju apmetās [[Plzeņa]]s apkārtnē. 1634. gada 24. janvārī ķeizars parakstīja slepenu patentu par Vallenšteina atcelšanu no amata, bet 18. februārī [[Prāga|Prāgā]] tika publicēts atklāts ķeizara patents, kas apsūdzēja Vallenšteinu [[Valsts nodevība|valsts nodevībā]]. Vallenšteins ar pārsimt vīriem devās uz [[Heba]]s pilsētu, cerot satikt zviedru amatpersonas. 1634. gada 25. februārī Hebā Vallenšteinu līdz ar viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem nogalināja viņa armijas īru un skotu karavīri. Ir dažādi viedokļi par ķeizara tiešu vai netiešu iesaistīšanos Vallenšteina slepkavībā. Apglabāts [[Mnihovo Hradište|Mnihovo Hradištē]].

== Piemiņa ==
[[File:Valdstejnsky Palace garden autumn.jpg|thumb|[[Vallenšteina pils]] [[Prāga|Prāgā]]]]
Prāgā saglabājusies [[Vallenšteina pils]], kur tagad atrodas Čehijas parlamenta senāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discoverczech.com/prague/wallenstein-palace-garden.php4|title=Prague Wallenstein Palace - Garden|website=www.discoverczech.com|access-date=2023-05-17}}&lt;/ref&gt;
[[Frīdrihs Šillers]] uzrakstīja lugu triloģiju &quot;Vallenšteins&quot;.

1978. gadā tika uzņemta četrsēriju filma &quot;Vallenšteins&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Wallenstein|url=https://www.imdb.com/title/tt0094292/|publisher=Schweizer Fernsehen (SF), Zweites Deutsches Fernsehen (ZDF), Österreichischer Rundfunk (ORF)|date=1978-11-19|accessdate=2023-05-17|others=Rolf Boysen, Romuald Pekny, Werner Kreindl}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā tika izlaista Vallenšteina vārdā nosaukta stratēģiski-ekonomiska galda spēle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://boardgamegeek.com/boardgame/3307/wallenstein|title=Wallenstein|website=BoardGameGeek|access-date=2023-05-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
2019. gadā Vācijas grupa [[dArtagnan]] izlaida Vallenšteinam veltītu dziesmu.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=dArtagnan - Wallenstein|url=https://www.youtube.com/watch?v=ANgc9fW49_8|accessdate=2023-05-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vallenšzteins, Albrehts fon}}
[[Kategorija:1583. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1634. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hradeckrāloves apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas vācieši]]
[[Kategorija:Ģenerālisimusi]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]</text>
      <sha1>9flo90z26k5gosu1vqoi9u0uq9s904u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Abiļevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156589</id>
    <revision>
      <id>4510273</id>
      <parentid>4410199</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:21:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2987" sha1="f1t6pzwzqhs0nauad0rd9okq7zk9j6n" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Māris Abiļevs
| image         = Maris Abilevs.jpg
| imagesize     = 180px
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dzimšanas datums un vecums|1956|04|23}}
| location      = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] 
| deathdate     = 
| deathplace    = 
| nationality   = 
| field         = [[grafika]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
 }}

'''Māris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1956|04|23}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis un iespiedējs, grafiķa [[Andris Abiļevs|Andra Abiļeva]] brālis. Pazīstams arī kā [[Austrumu cīņas|austrumu cīņu]] meistars.

== Biogrāfija ==
Māris Abiļevs dzimis 1956. gada 23. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto ģimenē, kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate= {{dat|2009|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mācījās Rīgas 7. astoņgadīgajā skolā. Beidzis Rīgas 5. profesionāli tehnisko poligrāfijas mākslas vidusskolu (1975). No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs.&lt;ref&gt;[http://www.makslinieki.lv/profile/2140/ www.makslinieki.lv]&lt;/ref&gt; Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1979 — 1991). No 1975. gada nodarbojas ar [[Austrumu cīņas|Austrumu cīņām]] ([[sambo]], [[džudo]], [[karatē]]), no 1989. gada ir Latvijas Republikas Karatē federācijas prezidents.&lt;ref&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Darbojas [[oforts|oforta]], litogrāfijas un dažādās jauktās tehnikās kā, piemēram, izstrādājis savu krāsainās [[monotipija]]s veidu. Pievērsies arī [[glezniecība]]i, [[kolāža|kolāžām]] un [[skulptūra|skulptūrām]].

=== Izstādes ===
Mākslinieks izstādēs piedalās no 1979. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Andri Abiļevu; 1991). Piedalījies izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī [[Japāna|Japānā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 Biogrāfija]

{{DEFAULTSORT:Abiļevs, Māris}}

[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas grafiķi]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]</text>
      <sha1>f1t6pzwzqhs0nauad0rd9okq7zk9j6n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Osipovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159026</id>
    <revision>
      <id>4510307</id>
      <parentid>4018248</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3276" sha1="oyhohbqtx2y0o86c1xm3solfvptad3h" xml:space="preserve">{{Enciklopēdisks stils}}
{{Infokaste futbolists
| playername     = Vladimirs Osipovs
| image          = 
| fullname       = Vladimirs Osipovs
| dateofbirth    = {{dzimšanas datums un vecums|1954|04|30}}
| cityofbirth    = 
| countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja}}
| height         = 
| position       = Galvenais treneris
| wife           = Ella Osipova
| kids           = Vladlens Osipovs
| grand daughter = Vlada Osipova
| currentclub    = [[FK Liepājas Metalurgs]]
| clubnumber     = 
| youthyears1    = 
| youthclubs1    =

| years1         = 
| clubs1         = [[Sarkanais Metalurgs]]&lt;br /&gt;[[FK Zvejnieks]]
| caps1          = 
| goals1         =

| pcupdate       =

| nationalyears1 = 
| nationalteam1  = 
| nationalcaps1  = 
| nationalgoals1 =

| ntupdate       =

| manageryears1  = 
| managerclubs1  = 
}}

'''Vladimirs Osipovs''' (dzimis 1954. gada 30. aprīlī) ir [[FK Liepājas Metalurgs]] galvenais treneris. Pirms tam strādājis par kluba galvenā trenera palīgu, bet pēc [[Jurijs Andrejevs|Jurija Andrejeva]] aiziešanas no trenera amata [[LMT Virslīga 2008|2008. gadā]] viņš kopā ar komandas dublieru treneri [[Viktors Lukins|Viktoru Lukinu]], kas bija viņa palīgs lielajā komandā, kļuva par komandas galveno treneri, līdz vietā tika sameklēts jauns galvenais treneris [[Rīdigers Abramčiks]]. Sākumā Osipovs strādāja ar Metalurga jauniešu komandām, vēlāk arī trenēja dublierus, bet bijušais Metalurga treneris [[Benjamins Zeļkēvičs]] vēlāk viņu uzaicināja lielajā komandā par savu palīgu. Osipovs atzīst, ka daudz mācījies no tā sauktā trenera &quot;Bena&quot;. Viņam esot arī paticis, kā komandu savulaik esot trenējis viens no kluba bijušajiem treneriem [[Anatolijs Šeļests]], kurš komandu vadīja 2001. gadā.

== 2011. gada sezona ==

Pēc tam, kad pēc [[LMT Virslīga 2010|LMT Virslīgas 2010 sezonas]] galvenā trenera amatu pameta [[Rīdigers Abramčiks]], par kluba galveno treneri kļuva Vladimirs Osipovs. Jaunajā [[Latvijas futbola Virslīga 2011|LMT Virslīgas 2011. gada sezonā]] viņa vadībā komandas sastāvs tika krietni nomainīts. Komanda tika papildināta ar daudziem dublieru komandas spēlētājiem, taču sezonu aizvadīja diezgan &quot;slideni&quot;. Šajā sezonā komanda viņa vadībā ir iekļuva arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] ceturtdaļfinālā, astotdaļfinālā ar rezultātu 3:1 pārspējot [[Latvijas futbola 2. līga]]s čempionus klubu [[SFK Varavīksne]]. Aizkļuva arī līdz [[Baltijas Līga futbolā|Baltijas līgas]] pusfinālam. Komanda startēja arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kur izkrita jau pirmajā kārtā, piekāpjoties divu spēļu summā ar rezultātu 1:4 [[Austrija]]s iepriekšējās sezonas vicečempioniem [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (futbols)|Zalcburgas &quot;Red Bull&quot;]]. Pašmāju stadionā &quot;metalurgi&quot; lielas problēmas zalcburgiešiem nesagādāja un zaudēja ar rezultātu 1:4, bet izbraukumā komanda izskatījās jau daudz labāk un spēja pat nospēlēt neizšķirti 0:0, lai gan rezultātu ietekmēja arī Zalcburgas jau iepriekš nodrošinātais pārsvars.

{{DEFAULTSORT:Osipovs, Vladimirs}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>oyhohbqtx2y0o86c1xm3solfvptad3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas piena kombināts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163487</id>
    <revision>
      <id>4510242</id>
      <parentid>4436328</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:34:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4510242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13673" sha1="l16xpc1a3bg915ri2ehfyjvx8seihik" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot;
| native_name      = 
| logo             = 
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1928. gads (1991. gads)
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 180, [[Rīga]] 
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = [[piena produkti]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = 
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:Valdlauči, Ķekavas pagasts, LV-1076, Latvia - panoramio.jpg|thumb|right|300px|Skats uz Rīgas piena kombināta ražotni Bauskas ielā]]
'''[[akciju sabiedrība|AS]] &quot;Rīgas piena kombināts&quot;''' (RPK) ir [[Latvija]]s [[piena produkti|piena]] un [[skābpiena produkti|skābpiena produktu]] ražotājs. Ražotne un birojs atrodas [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielā]] 180 [[Rīga|Rīgā]]. Uzņēmums ietilpst ''[[Food Union]]'' grupā. RPK koncernā ietilpst arī AS &quot;[[Valmieras piens]]&quot;.

2026. ɡada auɡustā Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumu grupas &quot;Agrone&quot; mātes uzņēmums &quot;Falber Investments&quot; noslēdza vienošanos par AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; iegādi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.08.2026-igaunijas-lielaka-svaigpiena-razotaja-mates-uznemums-plano-pirkt-rigas-piena-kombinatu.a659501/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Igaunijas lielākā svaigpiena ražotāja mātes uzņēmums plāno pirkt «Rīgas piena kombinātu»] lsm.lv 19.08.2026&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Pirmsākumi ===
1924. gadā [[Latvijas piensaimnieku centrālā savienība]] jauna piena rūpniecības uzņēmuma izveidei iegādājās zemes gabalu bijušās [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca]]s teritorijā [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielā]] 2/4. Kopš 1927. gada aprīļa tur '''&quot;Rīgas piena centrāle&quot;''' ražoja pienu, sieru, sviestu, [[Kazeīns|kazeīnu]], krējumu un saldējumu, krējuma konfektes “Laimīte”. Sviestu eksportēja uz Dāniju, Angliju un Vāciju. Piena centrāles blakusuzņēmums bija kazeīna un mākslīgā rauga fabrika, kas ražošanai izmantoja biezpienu.

=== Padomju laiks ===
Pēc PSRS veiktās [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], 1941. gada janvārī vienā uzņēmumā '''&quot;Rīgas piena kombināts&quot;''' apvienoja nacionalizētos uzņēmumus &quot;Rīgas piensaimniecības savienība&quot;, &quot;Brāļi Aldermaņi', &quot;Piena eksports&quot;, &quot;Centrālā moderniecība, K.Persons&quot;, piennīca un &quot;piena produktu tirgotava &quot;Andrejs Zālītis&quot;&quot;. 

&quot;Rīgas piensaimniecības savienības&quot; ražotne Valmieras ielā 2 kļuva par &quot;Rīgas piena kombināta pirmo pienotavu&quot;, piennīca &quot;Brāļi Aldermaņi&quot; kļuva par otro pienotavu, bet &quot;Piena eksports&quot; — par trešo pienotavu.&lt;ref name=&quot;industria.lndb.lv&quot; /&gt;
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] uzņēmums tika daļēji izpostīts, pēc kara to paplašināja un modernizēja.

1957. gadā Rīgas Piena kombinātu pārdēvēja par '''&quot;Rīgas piena un sviesta ražošanas kombinātu&quot;'''.
1962. gadā tika atjaunots '''&quot;Rīgas Piena kombināta&quot;''' nosaukums. 1963. gadā [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielā]] 180 pie pilsētas robežas atklāja jaunu piena pārstrādes rūpnīcu &quot;Rīgas 2. piena kombināts&quot;, saglabājot ražošanu arī Valmieras ielā.&lt;ref name=&quot;Cita Rīga&quot; /&gt;
1971. gadā Bauskas ielā darbu sāka pirmā saldējuma ražotne Latvijā.
1990. gadā tika atklāta moderna pilnpiena ražotne, ko projektēja Somijas speciālisti.

=== Rīgas piena kombināta privatizācija un attīstība ===
1991. gadā 29. augustā &quot;Rīgas Piena kombināts&quot; tika reorganizēts par '''Valsts uzņēmumu &quot;Rīgas Piena kombināts&quot;'''.
1994. gada 28. februārī Valsts uzņēmums tika reorganizēts par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]].

1997. gadā tika veikta [[privatizācija]], par AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; lielāko akcionāru kļūstot ''[[Ave Lat]]'' grupai.
2000. gadā uzņēmumu iegādājās AS &quot;Baltijas lāse&quot;.
2003. gadā &quot;Rīgas piena kombināts&quot; iegādājās uzņēmumu Krievijā, Novgorodas apgabalā, tādējādi nostiprinoties kaimiņvalsts tirgū.
2006. gadā darbu uzsāka &quot;Rīgas piena kombināta&quot; siera ražotne.

2011. gada pavasarī [[Ukraina|Ukrainā]] dzimušais [[Krievija|Krievijas]] uzņēmējs [[Andrejs Beshmeļņickis]] ar uzņēmuma ''Thyrenos Holdings Ltd.'' starpniecību iegādājās AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; akciju kontrolpaketi.
2012. gadā &quot;Rīgas piena kombināts&quot; un AS &quot;Valmieras piens&quot; apvienojās ''[[Food Union]]'' grupā, ko kontrolēja Beshmeļņickis. &quot;Rīgas piena kombināts&quot; turpmāk specializējās uz svaigpiena produktiem, bet &quot;Valmieras piens' — uz rūpnieciskajiem produktiem, tostarp, [[piena pulveris|piena pulvera]] ražošanu.&lt;ref name=&quot;delfi 2012.06&quot; /&gt;

=== Rīgas piensaimnieks === 
1993. gada 27. janvārī uz Valmieras ielas ražotnes bāzes tika izveidota '''Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība &quot;Rīgas Piensaimnieks&quot;'''.&lt;ref name=&quot;lursoft Rīgas Piensaimnieks&quot; /&gt; 1994. gadā tā sāka biezpiena sieriņu &quot;Kārums&quot; ražošanu.&lt;ref name=&quot;Cita Rīga&quot; /&gt;
1996. gada 30. aprīlī Piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību reorganizēja par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]].
2007. gada 31. martā to reorganizēja par [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežotu atbildību]].

&quot;Rīgas piensaimnieka&quot; pazīstamākie produkti bija [[biezpiena sieriņš]] &quot;Kārums&quot; un kausētie sieri &quot;Dzintars&quot;.  ''Rīgas piensaimnieks'' piedāvāja [[pankūkas]] ar zīmolu &quot;Mājas pankūkas&quot;, kā arī augļu saldējumu, želeju un dzērienu ''Jungle pop''.
2009. gadā visiem piena produktiem ([[piens]], [[kefīrs]], [[biezpiens]], krējums, [[sviests]], [[jogurts]], deserti, svaigie sieri) ieviesa zīmolu &quot;Kārums&quot;, jo šī nosaukuma biezpiena sieriņi bija populārākais ''Rīgas piensaimnieks'' produkts.

2010. gadā SIA &quot;Rīgas piensaimnieks&quot; tika pārdots riska kapitāla uzņēmumam ''Darby Private Equity''.&lt;ref name=&quot;Food Union, 01.06.2015&quot; /&gt;

=== Rīgas piensaimnieks ''Food Union'' paspārnē ===
Ap 2013. gadu pakāpeniski RPK atteicās no piena produktu zīmola &quot;Lāse&quot;, paplašinot zīmolu &quot;Rasa&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/209381-piena-dzeriens-lasens-turpmak-bus-rasens|title=Piena dzēriens &quot;Lāsēns&quot; turpmāk būs &quot;Rasēns&quot;|website=Gorod.lv|access-date=2026-03-13|date=2013-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 1. jūnijā pārtikas uzņēmumu grupa ''[[Food Union]]'' paziņoja, ka plāno ar Kaimanu salās reģistrētā fonda ''Meridian Capital CIS Fund'' starpniecību iegādāties SIA &quot;Rīgas piensaimnieks&quot;.&lt;ref name=&quot;Food Union, 01.06.2015&quot; /&gt; [[Lietuva|Lietuvas]] Konkurences padome šo darījumu atļāva 2015. gada augustā, bet [[Latvijas Konkurences padome]] — 12. oktobrī.&lt;ref name=&quot;TVNEt 10.2015&quot; /&gt; Darījums pabeigts 29. oktobrī.&lt;ref name=&quot;DB 10.2015&quot; /&gt; 30. oktobrī par SIA 'Rīgas piensaimnieks&quot; īpašnieku reģistrēts SIA ''Food Union Baltics'', kas dibināts 2015. gada 26. augustā.&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2015.11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lursoft, Food Union Baltics&quot; /&gt;

2016. gada 9. augustā SIA &quot;Rīgas piensaimnieks&quot; un SIA ''Food Union Baltics'' pieņēma lēmumu veikt reorganizāciju, kurā ''Food Union Baltics'' tiktu pievienots uzņēmumam &quot;Rīgas piensaimnieks&quot;. 23. decembrī pabeigta apvienošana, un līdzšinējais ''Food Union Baltics'' īpašnieks [[Kipra|Kiprā]] reģistrēts uzņēmums ''Verbirol Services Limited'' kļuva par &quot;Rīgas piensaimnieks&quot; īpašnieku.&lt;ref name=&quot;tvnet 2017.01.05&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lursoft, Food Union Baltics&quot; /&gt;
2018. gada 23. oktobrī par SIA &quot;Rīgas piensaimnieks&quot; īpašnieku kļuva Kiprā reģistrēts uzņēmums ''Food Union Holding (CY) Public Company Limited'', kura patiesais labuma guvējs bija [[Andrejs Beshmeļņickis]].&lt;ref name=&quot;db 2018.10.29&quot; /&gt;

=== Apvienotais &quot;Rīgas piena kombināts&quot; ===
2019. gada 24. septembrī AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; kļuva par SIA &quot;Rīgas Piensaimnieks&quot; tiešo īpašnieku. 8. novembrī tika paziņots, ka &quot;Rīgas piensaimnieku&quot; pievienos &quot;Rīgas piena kombinātam&quot;.&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2019.11&quot; /&gt; Apvienošanu ar &quot;Rīgas piena kombinātu&quot; pabeidza 2020. gada 25. februārī, SIA &quot;Rīgas piensaimnieks&quot; dzēšot no [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistra]].

Uz AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; ražotni Bauskas ielā 180 pārcēla &quot;Kārums&quot; biezpiena sieriņu, jogurtu un desertu ražošanu. Biezpiena sieriņu ražošanai tika izveidots atsevišķs cehs un uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas. Savukārt uz AS &quot;[[Valmieras piens]]&quot; pārcēla &quot;Dzintars&quot; kausēto sieru un &quot;Mājas&quot; pankūku ražošanu.&lt;ref name=&quot;db 2021.02.15&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada maijā Rīgas piena kombināta teritoriju Valmieras ielā pārdeva nekustamo īpašumu attīstītājam ''VPH Latvia'', kas tur plānoja izveidot jaunu tirdzniecības parku.&lt;ref name=&quot;db 2022.06.06&quot; /&gt;

=== Saldējuma biznesa atdalīšana ===
2025. gada 15. oktobrī ''Food Union'' paziņoja, ka Apvienotās Karalistes saldējuma ražotājs ''[[Froneri]]'' iegādāsies ''Food Union'' saldējuma biznesa iegādi Eiropā (''Food Union Luxembourg Group'').&lt;ref name=&quot;db 2025.10.15&quot; /&gt; 8. decembrī [[Latvijas Konkurences padome|Konkurences padome]] atļāva šo darījumu.
2026. gada 19. janvārī AS &quot;Rīgas piena kombināts&quot; dibināja meitas uzņēmumu SIA &quot;Rīgas saldējuma fabrika&quot;, lai saldējuma biznesu atdalītu no piena produktu biznesa un vēlāk pārietu ''Froneri'' īpašumā.&lt;ref name=&quot;db 2026.01.20&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lursoft Rīgas Piensaimnieks&quot;&gt;[http://company.lursoft.lv/rigas-piensaimnieks/40103078512 SIA Rīgas Piensaimnieks reģistrācijas dati]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;industria.lndb.lv&quot;&gt;[https://industria.lndb.lv/companies/95/history Rīgas piena kombināts] Industriālais mantojums, Latvijas Nacionālā bibliotēka&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Cita Rīga&quot;&gt;[http://www.citariga.lv/lat/avoti/rupnieciba/rigas-piensaimnieks/ Rīgas piensaimnieks] Cita Rīga&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2012.06&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/valmieras-piena-un-rpk-apvienota-uznemuma-nosaukums-bus-food-union.d?id=42430720  'Valmieras piena' un RPK apvienotā uzņēmuma nosaukums būs 'Food Union'] DELFI.lv, 2012. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Food Union, 01.06.2015&quot;&gt;[http://www.foodunion.lv/ru/lv/meridian-capital-iegadasies-rigas-piensaimnieks Meridian Capital iegādāsies Rīgas piensaimnieks] Food Union, 01.06.2015&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;TVNEt 10.2015&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/579539-kp_akcepte_rigas_piensaimnieka_un_food_union_apvienosanos KP akceptē «Rīgas piensaimnieka» un «Food Union» apvienošanos] LETA, 2015. gada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 10.2015&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/nosledzies-rigas-piensaimnieka-iegades-darijums-440520  Noslēdzies Rīgas piensaimnieka iegādes darījums] Dienas Bizness, Lelde Petrāne, 2015. gada 2. novembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2015.11&quot;&gt;[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/4296/par-rigas-piensaimnieks-ipasnieku-kluvis-nesen-dibinatais-food-union-baltics Par Rīgas Piensaimnieks īpašnieku kļuvis nesen dibinātais Food Union Baltics] klientuportfelis.lv, 02.11.2015&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lursoft, Food Union Baltics&quot;&gt;[http://company.lursoft.lv/food-union-baltics/40103924575 Food Union Baltics, SIA] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;tvnet 2017.01.05&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/nozares/641993-nosledz_rigas_piensaimnieka_reorganizaciju Noslēdz «Rīgas piensaimnieka» reorganizāciju] LETA, 2017. gada 5. janvaris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2018.10.29&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/par-rigas-piensaimnieks-tieso-ipasnieku-kluvis-food-union-480621 Par Rīgas piensaimnieks tiešo īpašnieku kļuvis Food Union] LETA, 2018. gada 29. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2019.11&quot;&gt;[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/7486/rigas-piensaimnieku-pievienos-rigas-piena-kombinatam Rīgas Piensaimnieku pievienos Rīgas Piena kombinātam] Klientu portfelis, 08.11.2019&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.02.15&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/food-union-pabeidzis-146-miljonu-eiro-investiciju-projektu-501175 Food Union pabeidzis 14,6 miljonu eiro investīciju projektu] Db.lv, 15.02.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.06.06&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/piena-kombinata-teritorija-riga-buves-jaunu-tirdzniecibas-parku-507965 Piena kombināta teritorijā Rīgā būvēs jaunu tirdzniecības parku] Db.lv, 06.06.2022&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2025.10.15&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/food-union-pardod-saldejuma-biznesu-523569 Food Union pārdod saldējuma biznesu] Db.lv, 15.10.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.01.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/papildinata-rigas-piena-kombinats-izveidojis-meitaskompaniju-rigas-saldejuma-fabrika-524843 Papildināta - Rīgas piena kombināts izveidojis meitaskompāniju Rīgas saldējuma fabrika] LETA, 20.01.2026&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://karums.eu Kārums] Rīgas piena kombināta zīmols
* [https://www.foodunion.lv ''Food Union'' Latvijas vietne]


[[Kategorija:Food Union]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>l16xpc1a3bg915ri2ehfyjvx8seihik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Antuanete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174666</id>
    <revision>
      <id>4509813</id>
      <parentid>4411952</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:22:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:1775. gadā dzimušie]]; pievienoju [[Kategorija:1755. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4509813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3840" sha1="3o3ipfet7zfddiv71165btz7rvsc0bl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Marija Antuanete
| vārds_orģ           = ''Marie Antoinette''
| attēls              = Marie-Antoinette, 1775 - Musée Antoine Lécuyer.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Marija Antuanete 1775. gada portretā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Francija]]s un [[Navarra]]s karaliene
| term_sākums        = {{dat|1774|5|10|N}}
| term_beigas         = {{dat|1792|9|21|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1755|11|2}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Svētā Romas impērija|Vīne}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1793|10|16|1755|11|2}}
| mir_vieta           = {{vieta|Francija|Parīze}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| dinastija           = [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu]]—Lotringu dinastija
| tēvs                = [[Francis I Stefans no Lotringas|Francis I]]
| māte                = [[Marija Terēzija]]
| dzīvesb             = [[Luijs XVI]]
| bērni               = [[Francijas Marija Terēze]], [[Luijs Jozefs]]
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Marie-AntoinetteSignature.png
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Marija Antuanete''' ({{val|fr|Marie Antoinette}}; dzimusi {{dat|1755|11|2}}, mirusi {{dat|1793|10|16}}) bija [[Austrija]]s erchercogiene, kā arī [[Francija]]s un [[Navarra]]s karaliene, pēdējā karaliene pirms [[Franču revolūcija]]s.

Revolūcijas laikā, 9 mēnešus pēc sava vīra [[Luijs XVI|Luija XVI]] [[giljotinēšana]]s arī Marijai Antuanetei tika piespriests [[nāves sods]], un viņa tika giljotinēta {{dat|1793|10|16|5=bez}}.

== Dzīvesgājums ==
Viņa dzimusi 1755. gada 2. novembrī [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]], kā Marija Antonija Jozefa Johanna. Marija bija 15. bērns [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Francis I Stefans no Lotringas|Franča I]] un [[Marija Terēzija|Marijas Terēzijas]] ģimenē.

1770. gada maijā 15 gadu vecumā apprecējusies ar [[Luijs XVI|Luiju XVI]]. 1774. gadā pēc [[Luijs XV|Luija XV]] nāves, līdz ar sava vīra kļūšanu par [[Francijas karalis|Francijas karali]], Marija Antuanete kļuva par Francijas karalieni.

Marija Antuanete bija pazīstama ar savu grezno dzīvesveidu un ekstravagantajām izklaidēm. Viņas dzīvesveids bieži tika kritizēts, īpaši ņemot vērā Francijas finansiālās problēmas. Viņa bieži apmeklēja greznas balles, rīkoja dārgas pieņemšanas un dzīvoja izsmalcinātajā [[Versaļas pils|Versaļas pilī]].

[[Franču revolūcija|1789. gada revolūcija]] radikāli mainīja Francijas politisko ainavu. Marija Antuanete un viņas ģimene tika ieslodzīti, bet 1791. gada mēģinājums bēgt no Francijas izgāzās.

1793. gada oktobrī Marija Antuanete tika tiesāta par nodevību un viņai tika piespriests [[nāvessods]]. 1793. gada 16. oktobrī [[Parīze|Parīzē]] viņu [[Giljotinēšana|giljotinēja]]. Viņas nāve simbolizēja [[monarhija]]s krišanu un bija nozīmīgs pagrieziena punkts Francijas vēsturē. Marija Antuanete ir kļuvusi par vēsturisku figūru, kas simbolizē monarhijas pārspīlējumus un [[Korupcija|korupciju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{catholic|09665a}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Antuanete, Marija}}
[[Kategorija:1755. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1793. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas karalienes]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>3o3ipfet7zfddiv71165btz7rvsc0bl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Modris Skaistkalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174834</id>
    <revision>
      <id>4509826</id>
      <parentid>4509444</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4509826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3109" sha1="rxz91hmmjld1o5v0kuvk4e024tip1hi" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Modris Skaistkalns
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Fons = solists
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|14}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}}
| Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, producents, dj
| Gadi = 1989—pašlaik
| Pseidonīms = ''Mr. Tape''
| Darbojies_arī = ''[[F.A.N.N.S.]]''&lt;br /&gt;[[100 Debija]]&lt;br /&gt;''[[Tune-L]]''&lt;br /&gt;''[[Skybridge]]''&lt;br /&gt;[[GAISĀ! (ON THE AIR)]]&lt;br /&gt;''[[Moontalk]]''&lt;br /&gt;''[[Mark In Red]]''
| Izdevējkompānija = ''[[Platforma Records]]''&lt;br /&gt;[[Mikrofona Ieraksti]]
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Modris Skaistkalns''' (dzimis {{dat|1966|6|14}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu mūziķis, komponists, dziedātājs, mūzikas producents un dīdžejs.

1989. gadā uzvarēja ''The 1st World Tape Jockeys Championships'' [[Rīga|Rīgā]]. 1991. gadā ar vārdu '''''Mr.Tape''''' kā viesis piedalījās ''DMC World DJ Championships'' [[Londona|Londonā]].

1991. gadā kopā ar ''[[MC Uncle U]]'' (jeb Uģi Kārkliņu) Latvijas radio veidoja pirmo latviešu deju mūzikas raidījumu ''Latvian Beat''. 1992. gadā kopā ar ''[[Mixmaster AG]]'' (jeb Andri Gaili) un citiem domubiedriem darbojies elektroniskās deju mūzikas projektā ''F.A.N.N.S.'', kura divas dziesmas ir iekļautas pirmajā latviešu deju mūzikas izlasē ''Latvian Beat''. Šajā izlasē iekļauta arī viena ''Mr. Tape'' kompozīcija.

1993. gadā kopā ar [[Agris Semēvics|Agri Semēvicu]] izveidoja elektroniskās deju mūzikas grupu &quot;[[100 Debija]]&quot;. Grupa &quot;100. Debija&quot; vairākus gadus pēc kārtas atzīta par labāko deju mūzikas grupu Latvijā.{{Nepieciešama atsauce}} Izdeva piecus albumus, vairākas dziesmas iekļautas arī ārzemju izlasēs.

Komponējis, aranžējis un producējis dziesmas tādiem izpildītājiem kā ''[[MC Uncle U]]'', ''[[Linda Leen]]'', [[BTH]], ''[[Ladybird (dziedātāja)|Ladybird]]'', ''[[Tune-L]]'', [[Igo (mūziķis)|Igo]], ''[[Amberlife]]'', [[Roberts Pētersons]], [[Mixeri]], [[Pienvedēja Piedzīvojumi]], ''[[C-Stones]]'', ''[[Anna Polanski]]'', ''[[Skybridge]]'' un daudziem citiem.

2011. gadā izveidoja [[Poproks|poproka]] grupu [[GAISĀ! (ON THE AIR)|GAISĀ! (''ON THE AIR'')]], 2014. gadā — rokgrupu ''[[Moontalk]]'', 2019. gadā — rokgrupu ''[[Mark In Red]]''. 2025. gadā izveidoja popmūzikas grupu [[GAISAA]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/musician/gaisaa|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=7Xuy0GAsnNQ Video no uzstāšanās ''DMC World DJ Championships'' 1991. gadā]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skaistkalns, Modris}}

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]]
[[Kategorija:Latviešu dīdžeji]]</text>
      <sha1>rxz91hmmjld1o5v0kuvk4e024tip1hi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linards Muciņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177510</id>
    <revision>
      <id>4510054</id>
      <parentid>4395780</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:10:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2655" sha1="hwohn4fmm0r2wixcybzksb09n5k65pc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Linards Muciņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|9|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = jurists
| alma_mater = [[LVU]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Linards Muciņš''' (dzimis {{dat|1951|9|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], zvērināts [[advokāts]], [[vēsturnieks]], [[Latvijas Universitāte|LU]], [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|BAT]] un [[Rīgas Stradiņa Universitāte|RSU]] akadēmiskais mācībspēks, valsts un sabiedrisks darbinieks, politiķis. 1990. gada marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās ievēlēts par deputātu, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] lēmumu norīkots darbam [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā]].&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=268333 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 ''Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei'', prot. Nr. 42 31.§], «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), [[21 August]] [[2014]], (accessed [[12 April]] [[2019. gads|2019]])&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305150455/http://www.latvijaslaudis.lv/users/mucins_linards/ &quot;Latvijas ļaudis&quot;]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Muciņš, Linards}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>hwohn4fmm0r2wixcybzksb09n5k65pc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guntars Bilsēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181955</id>
    <revision>
      <id>4510245</id>
      <parentid>3977395</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6564" sha1="goufriv8uc24zufs41b42fkx8mnohin" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Guntars Bilsēns
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Guntars Bilsēns.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Guntars Bilsēns 2011. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1952|9|26}}
| dzim_vieta          = 
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|8|20|1952|9|26}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Pirmā partija|LPP]] &lt;small&gt;(2005—2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vidzemes partija]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Guntars Bilsēns''' (dzimis {{dat|1952|9|26}}, miris {{dat|2026|8|20}})&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; bija [[Latvieši|latviešu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=78285634092|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111018122920/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=78285634092|archivedate={{dat|2011|10|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; izglītības darbinieks un politiķis, bijis [[11. Saeima]]s deputāts, pārstāvēja [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] (iepriekš [[Zatlera Reformu partija|Reformu partiju]]).

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Valmiera]]s [[Valmieras Valsts ģimnāzija|11 Varoņu komjauniešu vidusskolā]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;

1970. gadu vidū bijis atslēdznieks Valmieras [[ugunsdzēšana]]s iekārtu rūpnīcā Valmierā un kokapstrādes iekārtu operators [[Valmieras mēbeles|Valmieras mēbeļu kombinātā]].&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; Pēc tam kļuvis par vecāko inženieri tehnologu mēbeļu kombinātā.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; 1980. gadu vidū uzsācis darbību Valsts hidrometeoroloģiskajā pārvaldē, kur sākotnēji pildīja valsts inspektora, vēlāk — vecākā valsts inspektora amata pienākumus.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;

G. Bilsēns bijis arī vecākais valsts inspektors Latvijas Gaisa aizsardzības valsts inspekcijā, Valsts vides aizsardzības komitejā (bijis arī valsts inspektors).&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; 1991. gada aprīlī kļuva par Reģionālās vides komitejas priekšsēdētāja vietnieku, vēlāk — komitejas priekšsēdētāja vietnieku civilierēdņa statusā, direktora vietnieku, projekta finanšu direktoru.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;

Kopš 2005. gada ir profesionālās izglītības sporta kluba AMI valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; Laikā no 1991. līdz 2011. gadam bijis dārzkopības kooperatīva &quot;Zvejnieku dārzi&quot; priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; No 2000. līdz 2011. gadam G. Bilsēns pildīja Valmieras 36. arodvidusskolas direktora pienākumus.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2005. gadā ticis [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Valmieras pilsētas domē no [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] saraksta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=960103|title=Valmieras rajona Valmieras pilsētas dome|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526055210/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=960103|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā ticis [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|pārvēlēts]] (šoreiz vēlēšanās startēja no [[LPP/LC]] saraksta).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=78285634092|title=2009. gada 6. jūnija Valmieras pilsētas domes vēlēšanas|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526054531/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=78285634092|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā pievienojies [[Zatlera Reformu partija]]i (ZRP). No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], kur arī tika ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[CVK]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā pievienojies [[Vidzemes partija]]i un kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta, taču netika ievēlēts.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;cv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/8B4BA7FF87AE1616C22579100046C661/$FILE/CV.pdf|title=Guntara Bilsēna CV|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Guntars Bilsēns}}
* [https://web.archive.org/web/20111018122920/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=78285634092 CVK profils]
* [http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/guntars-bilsens.html &quot;Deputāti uz delnas&quot; profils]{{Novecojusi saite}}

{{11. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Bilsens, Guntars}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Vidzemes partijas politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>goufriv8uc24zufs41b42fkx8mnohin</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avenged Sevenfold</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182349</id>
    <revision>
      <id>4510289</id>
      <parentid>4486968</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:56:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15736" sha1="5rrrd2r0rlp5u17gtbsweuxqg76n7ls" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = Avenged Sevenfold
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|           Vieta = [[Hantingtonbīča]],  [[Kalifornija]]
|           Žanrs = [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[smagais roks]], [[metālkors]]
|            Gadi = 1999—pašlaik
|Izdevējkompānija = Good Life, Hopeless, Warner Bros.
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.avengedsevenfold.com/ avengedsevenfold.com]
|      Dalībnieki = [[Mets Šedovss]],&lt;br /&gt; [[Zekijs Vendženss]],&lt;br /&gt; [[Džons Kraists]],&lt;br /&gt; [[Sinesters Geitss]],&lt;br /&gt; [[Brukss Vekermens]]
|  Bij_dalībnieki = [[The Rev]],&lt;br /&gt; [[Arin Ilejay]],&lt;br /&gt; Matt Wendt,&lt;br /&gt; Justin Sane,&lt;br /&gt; Dameon Ash.
}}
'''''Avenged Sevenfold''''' (tiešā tulkojumā „atriebts septiņkārt”, bieži nosaukums arī saīsināts kā '''A7X''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rokmūzika|rokgrupa]] no [[Hantingtonbīča]]s, [[Kalifornija|Kalifornijas štata]], kas tika izveidota 1999. gadā.
Savā pirmajā albumā [[Sounding The Seven Trumpet]] uzsvars bija uz skrīmu (''screeming'') un [[metālkors|metālkoru]]. ''[[Walking The Fallen]]'' bija, kaut kas starp metālkoru un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]], taču trešajā albumā, ''[[City Of Evil]]'', skanējums mainījās vairāk uz smagā metāla pusi. 2009. gada 28. decembrī nomirst grupas bundzinieks, [[Džeimss Salimans]], zināms arī kā REV. Nāvi izraisa spēcīga saindēšanās no pārmērīgas narkotiku un [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošanas. Neskatoties uz to, grupa pieaicina ''[[Dream Teather]]'' bundzinieku [[Maiks Portnojs|Maiku Portnoju]], kurš palīdz pabeigt ierakstīt piekto albumu, ''[[Nightmare]]'', un dodas līdzi koncerttūrē, kas ilgst līdz 2010. gada beigām.
Līdz šai dienai ''Avenged Sevenfold'' (turpmāk tekstā — A7X) ir izdevusi piecus studiju albumus, vienu koncertieraksti, dziesmu izlasi, DVD un 15 atsevišķas dziesmas. Tā ir viena no vadošajām mūsdienu smagā metāla grupām, ieņemot otro vietu ''[[Ultimate Guitar]]'' 2009. gada „Desmit desmitgades labākās rokgrupas”.&lt;ref name=&quot;Ultimate Guitar&quot;&gt;[http://www.ultimate-guitar.com/columns/features/the_top_ten_bands_of_the_decade_metal_continues_to_rule_supreme.html The Top Ten Bands Of The Decade: Metal Continues To Rule Supreme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717154132/http://www.ultimate-guitar.com/columns/features/the_top_ten_bands_of_the_decade_metal_continues_to_rule_supreme.html |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Pirmsākumi (1999. — 2004.) Sounding the Seventh Trumpet, Waking the Fallen ===

Pirmsākumos grupā ietilpa ''M. Shadows'' (vokālists), [[Zekijs Vendženss]] (ritma ģitāra), ''The Rev'' (bundzinieks) and [[Mets Vends]] (basģitāra). ''M. Shadows'' izdomāja grupas nosaukumu, balstoties uz [[Bībele]]s stāstu par [[Kains un Ābels|Kainu un Ābelu]], lai arī grupa nav kristīga.&lt;ref&gt;[http://www.skratchmagazine.com/interviews/INTavengedsevenfold.php ''Skratch Magazine'' Avenged Sevenfold intervija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110102183518/http://www.skratchmagazine.com/interviews/INTavengedsevenfold.php |date={{dat|2011|01|02||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Grupas veidošanas laikā katrs dalībnieks izdomāja sev pseidonīmu, daži atstājot iesaukas no skolas laikiem.&lt;ref&gt;[http://blogsnroses.com/2009/03/30/interview-with-avenged-sevenfold-through-jacky-bam-bam.aspx?ref=rss Interview with Avenged Sevenfold through Jacky Bam Bam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110708021033/http://blogsnroses.com/2009/03/30/interview-with-avenged-sevenfold-through-jacky-bam-bam.aspx?ref=rss |date={{dat|2011|07|08||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam A7X izlaida demo ar trim dziesmām: „Forgotten Faces”, „The Art of Subconscious Illusion” un „Thick and Thin”. 2000. gadā izlaida vēl vienu demo, kurā ietilpst: „Forgotten Faces”, „Lips of Deceit”, „The Art of Subconscious Illusion”, „Thick and Thin” un „We Come Out at Night”. Pirmā, īstā, albuma nosaukums bija ''[[Sounding The Seven Trumpet]]'', kuru izlaida un izplatīja ''[[Good Life Recordings]]'', kad metālkors vēl tikai nesen bija izveidojies un guva popularitāti. Šo albumu grupa izlaida astoņpadsmit gadu vecumā, kad visi vēl mācījās skolā. Albums tika izdots 2001. gadā, kad A7X vēl nebija solo ģitārista, tāpēc Džimijs no grupas ''Pinkly Smooth'' pieaicina [[Sinesters Geitss|Sinesteru Geitsu]], kurš pirms pusgada ir pabeidzis mūzikas skolu kā džeza ģitārists. Kopā ar jauno ģitāristu grupa ieraksta dziesmu &quot;To End The Rapture&quot; un pievieno to albumam, kuru izdod caur ''[[Hopeless Records]]'' studiju.

Grupa kļūst populārāka, uzstājoties ar tādām zvaigznēm kā ''[[Mushroomhead]]'' un ''[[Shadows Fall]]'', Take Action tūrē. 2003. gadā jau trešo reizi mainījās tās basģitārists, grupai pievienojās [[Džons Kraists]]. Ar šo, tā saukto „zelta sastāvu”, augustā grupa izlaida albumu ''[[Wallking The Fallen]]''. Jaunā albuma skanējums ir līdzīgs iepriekšējam, taču nedaudz mainās tā vokāls, tajā līdzās bļaušanai ir arī tīrs vokāls. Ja iepriekšējais albums galvenokārt izpelnījās atzinību tieši metālkora aprindās, tad ''Wallking The Fallen'' guva plašāku atzinību. Grupa sāka parādīties tādu žurnālu kā [[Billboard Tops|Billboard]] un [[Boston Globe]] topos. Tad A7x piedalījās ''Vans Warped'' tūrē. 2004. gadā ''Avenged Sevenfold'' atkal piedalījās ''Vans Warped'' tūrē un uzņem klipu dziesmai &quot;Unholy Confessions&quot;, kurš tiek iekļauts ''Headbanger’s Ball MTV2''. Drīz pēc tam A7X pameta ''Hopeless Records'' un paraksta līgumu ar ''[[Warner Records|Warner Bros.]]''.

=== City Of Evil (2005.—2007.) ===
''[[City Of Evil]]'' izdeva 2005. gada 7. jūlijā un tas ieņēma 30. vietu [[Billboard]]. Šis albums kļuva arī kā pāreja no viena stila uz otru. Albumā ģitāru skanējums ir smagāks un tehniskāks, tuvāks klasiskajām metāla skaņām, kas būtiski atšķīrās no iepriekšējā metālkora skanējuma. Vokālists ''M. Shadows'' gandrīz pilnīgi atteicās no skrīma par labu tīram vokālam. Tomēr klīda baumas, ka Mets vienā no koncertiem savainoja savas balss saites un pēc operācijas vairs nevarēja kārtīgi pabļaut. Taču, lai apgāztu šīs baumas, Mets aiznesa ''Mudrock'' disku un saka:” Šeit es skrīmoju, bet otrajā albumā es gribu to darīt uz pusi mazāk. Vajag attīstīties un iet tālāk, tāpēc trešajā albuma es gribu tikai tīru vokālu.”
Mets pāris mēnešus strādāja ar vokāla skolotāju Ronu Andersonu. Albums iznāca 2005. gada 6. jūnijā un 2006. gada janvārī ieguva „zelta” statusu, kā arī tika iekļauts žurnāla ''[[Guitar World]]'' 100 izcilāko ģitāras mūzikas albumu topa 63. vietā.&lt;ref&gt;[http://rateyourmusic.com/lists/list_view?list_id=66329&amp;show=25&amp;start=25 100 izcilākie ģitāras mūzikas albumi] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
2006. gada 6. jūnijā A7x devās tūrē kopā ar ''[[Metallica]]'', iesildot skatītājus pirms lielā koncerta. Pēc 2006. gada [[Ozzfest]] ''Avenged Sevenfold'' saņēma ''MTV Video Music Awards'' balvu kā „Labākais jaunais mākslinieks” par dziesmu &quot;Bat Country&quot;, pārspējot tādus mūziķus kā [[Rianna]], [[Kriss Brauns]], ''[[Panic! At The Disco]]'', ''[[Angels and Airwaves]]'' un [[Džeimss Blants]].
A7x atgriezās ''Vans Warped'' tūrē, taču drīzumā organizēja arī savu ''Cities Evil Tour''. Dziesma &quot;Bat Country&quot; ieņēma 2. vietu ''Billboard Mainstream Rock Charts'', 6. vietu ''Billboard’s Modern Rock Chart'', taču klips ieņēm 1. vietu ''MTV Total request Live''.&lt;ref&gt;[http://www.mtv.com/bands/a/avenged_sevenfold/news_feature_060103/ Avenged Sevenfold: Appetite for Destruction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150320012721/http://www.mtv.com/bands/a/avenged_sevenfold/news_feature_060103/ |date={{dat|2015|03|20||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Albums bija pieprasīts, kļūstot par pirmo šīs grupas „zelta albumu” un vēlāk arī &quot;platīna&quot;. Ļoti neparasti bija tas, ka kompānija EA TRAX dziesmu &quot;Blind to Chains&quot; izmantoja kā skaņas celiņu spēlē ''[[Need for Speed: Most Wanted]]''. Dziesma gan tika nedaudz saīsināta, no sešarpus minūtēm līdz nepilnām sešām.
 
=== ''Avenged Sevenfold'' (albums) (2007.—2009.) ===
A7x popularitātes kāpums ļauj viņiem piedalīties 2006. gada [[Ozzfest]] un kāpt uz vienas skatuves ar tādām grupām kā ''[[DragonForce]]'', ''[[Lacuna Coil]]'', ''[[Hatebreed]]'', ''[[Disturbed]]'' un ''[[System of a Down]]''. Tajā pašā gadā A7x organizē 16 mēnešus ilgu tūri albuma ''City Of Evil'' popularizēšanai. Rudenī tā pārtrauc koncertēšanu, lai sāktu jaunā albuma ierakstīšanu. Mets paziņo, ka jaunā albuma apstrādi viņi veiks pilnīgi patstāvīgi bez ierakstu studiju producentu klātbūtnes. Albums tiek nosaukts tāpat kā grupa. Līdztekus jaunajam albuma A7x izdod arī DVD ar nosaukumu ''All Excess'', kurš 17. jūlijā debitē ASV pirmajā vietā. DVD iekļauti dažādu koncertu ieraksti, kā arī aizkulišu video materiāli, kas uzņemti visus 8 grupas pastāvēšanas gadu laikā. 2007. gada oktobrī viņi izdod arī divus veltījuma albumus: ''Strung Out on Avenged Sevenfold: Bat Wings and Broken Strings'' un ''Strung Out on Avenged Sevenfold: The String Tribute''.
''Avenged Sevenfold'', ceturtais albums, tiek izlaists 2007. gada 30. oktobrī, debitējot ''Billboard 200'' 4. vietā ar 94 000 pārdotām albuma kopijām. Dziesmas &quot;Critical Acclaim&quot; un &quot;Almost Easy&quot; tika izlaistas pirms albuma realizēšanas. 2007. gada decembrī, A7x izlaiž dziesmu &quot;A Little Piece of Heaven&quot; ar videoklipu, kuru gan atsakās rādīt mūzikas kanāli tajā attēloto sabiedrības ētikas normām neatbilstošu ainu dēļ, bet ''Warner Bros'' to izlaiž tikai reģistrētiem MVI lietotājiem. Trešais singls, &quot;Afterlife&quot;, kopā ar klipu iznāk 2008. gada janvārī un ceturtais, &quot;Dear God&quot;, 2008. gada 30. septembrī. Neskatoties uz visu kritiku, albums iegūst „zelta” statusu un saņem ''Kerrang!'' gada albuma balvu. Tas arī ir pēdējais albums, ko grupa ieraksta „zelta sastāvā”.
 
A7x uzstājās ''Taste of Chaos'' tūrē kopā ar ''[[Atreyu]]'', ''[[Bullet for My Valentine]]'', ''[[Blessthefall]]'' un ''[[Idiot Pilot]]''. 10. aprīlī tiek ierakstīts koncerts Longbīčā un izdots DVD, ar nosaukumu ''Live in the LBC &amp; Diamond in The Rough''. Tiek arī izdots disks ar dziesmām, kuras netika iekļautas iepriekšējā albumā un vairākas citu grupu dziesmu kaverversijas: ''[[Pantera (grupa)|Pantera]]'' (''Walk''), ''[[Iron Maiden]]'' (''Flash Of The Blade'') un ''[[Black Sabbath]]'' (''Paranoid''), un divu jau iepriekš izdotu dziesmu koncertversijas. Sinesters un Zaks izdod pamācības DVD, kurā ir iekļautas piecas dziesmas: &quot;Afterlife&quot;, &quot;Almost Easy&quot;, &quot;Bat Country&quot;, &quot;Beast and the Harlot&quot; un &quot;Trashed And Scattered&quot;. Festivāla ''Leeds And Reading'' laikā, A7x nākas pārtraukt savu uzstāšanos, jo Mets savaino balss saites. Vēlāk visa tūre tiek atcelta līdz oktobrim. 2009. gadā albums ''[[Wallking The Fallen]]'' saņem „zelta” statusu pēc RIAA.

=== ''Nightmare'' (2009.—2010.) ===
2009. gada janvārī ''M. Shadows'' paziņo, ka grupa nospēlēs pēdējās tūrēs un dosies nelielā atvaļinājumā. A7x paziņo arī to, ka 2009. gada 16.—17. maijā uzstāsies ''Rock on the Range''. 6. aprīlī grupa izdod ''[[Guns N' Roses]]'' dziesmas, ''It’s So Easy'', koverversiju, kuru uz [[Losandželosa]]s &quot;Nokia Theater&quot; skatuves izpilda kopā ar ''[[Slash]]''. Mets arī parādās ''Slash'' pirmajā solo albumā, ''[[Nothing To Say]]''.
Dalībnieki no A7x sola, ka jaunas dziesmas sāks rakstīt jūnijā un ierakstīs tās 2009. gadā oktobrī. Mets sniedz interviju žurnālam Loveline, paziņojot, ka nākamās dziesmas skanējuma ziņā būs tuvākas tradicionālam smagajām metālam un vairāk orientētas uz roku, jo iepriekšējais albums bija vairāk eksperimentāls. Viņš arī atzīmē, ka jaunais albuma būs pats progresīvākais un tur būs arī „pati lieliskākā dziesma, kuru A7x jebkad ir sarakstījusi”. 15. jūnijā Mets caur ''[[Myspace]]'' paziņo, ka ir sākts darbs pie jaunā albuma, taču viņš vēl nav pilnīgi drošs par tā galveno domu. Pirmā dziesma ''[[Nightmare]]'' sarakstā ir &quot;Nightmare&quot;.
2009. gada 24. decembrī A7x tiek iekļauta ''Ultimate-Guitar'' desmitgades grupu topā, piekāpjoties tikai ''[[Metallica]]''.&lt;ref name=&quot;Ultimate Guitar&quot; /&gt;
 
=== Džima Salivana (''The REV'') nāve ===
Drīzumā ''Avenged Sevenfold'' paziņoja:
{{citāts|Ar neticamām skumām un smagu sirdi, mēs šodien jums paziņojam, ka Džims „The Rev” Salimans ir aizgājis no mums. Džims bija ne tikai viens no labākajiem bundziniekiem pasaulē, bet arī labākais draugs un brālis. Mēs lūdzam par Džima ģimeni un ceram, ka jūs netraucēsiet viņus šajā smagajā brīdī. Džim, tu vienmēr būsi mūsu sirdīs, mēs mīlam tevi.”&lt;br /&gt;
&lt;small&gt;M. Shadows, Sinisters Geitss, Zekijs Vendženss un Džonijs Kraists.&lt;/small&gt;}}
Ap 2009. gada 28. decembrī pulksten vieniem ugunsdzēsēji, kuri pēc radinieku lūguma uzlauž durvis, atrod REVu mirušu. Policija noraida versiju ar slepkavību. REVs tiek apglabāts 2010. gada 6. janvārī. Pēc ķīmiskajām analīzes tiek secināts, ka Džims mira no saindēšanās ar dažādām vielām: [[oksikodons|oksikodona]], [[oksimorfons|oksimorfona]], [[diezepama|diazepama]] un [[epilspirts|etilspirta]]. Uzskaitē ir pieminētas arī problēmas ar sirdi, kuras veicināja nāves iestāšanos.
Lai varētu pabeigt albumu, A7x tiek pieacināts Maiks Portnojs. 17. februārī viņi ķērās pie darba. Taču jau 16. decembrī Maiks konfliktu dēļ grupu atkal pamet. A7x sāk meklēt jaunu bundzinieku un 20. janvārī paziņo par grupas jauno bundzinieku — [[Erins Iledžī|Erinu Iledžī]].

=== Logotips ===
Nāves sikspārnis ({{val|en|Deathbat}}) – ''Avenged Sevenfold'' logotips un simbols. Tā autors ir A7x draugs Maiks Monahjū.
Logotips līdzinās cilvēka galvaskausam ar sikspārņa spārniem ausu vietā. Tas ir arī kādas atribūtikas veidā parādījies uz visiem albumu vākiem. Klīda baumas, ka šo logotipu izdomāja Zaks, taču tā izrādījās nepatiesība. Īstenībaā Zaks izdomāja saīsinājumu A7x, kur A — Avenged un 7x nozīmē reizes. Šo logotipu grupa izmanto gan skatuves aizmugures noformējumā, gan ģitāru un [[basģitāra|basģitāru]], kā arī bungu iekārtu dekorēšanai.

== Diskogrāfija ==

;Studijas albumi
* ''[[Sounding the Seventh Trumpet]]'' (2001)
* ''[[Waking the Fallen]]'' (2003)
* ''[[City of Evil]]'' (2005)
* ''[[Avenged Sevenfold (albums)|Avenged Sevenfold]]'' (2007)
* ''[[Nightmare]]'' (2010)
* ''[[Hail To The King]]'' (2013)
* ''[[The Stage]]'' (2016)
* ''[[Life Is but a Dream...]]'' (2023)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.youtube.com/artist?a=GxdCwVVULXcQQCX7ULq2lK9GwGFMYnsB&amp;feature=watch_metadata Grupas Oficiālais YouTube kanāls] {{en ikona}}
* [http://www.facebook.com/AvengedSevenfold Oficiāla Facebook lapa] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV rokgrupas]]
[[Kategorija:ASV smagā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:ASV metālkora grupas]]</text>
      <sha1>5rrrd2r0rlp5u17gtbsweuxqg76n7ls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauja par Rīgas līci (1915)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186796</id>
    <revision>
      <id>4509928</id>
      <parentid>4454865</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;GulfofFinlanddefence1917.jpg&quot;, jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:GulfofFinlanddefence1917.jpg|]]).</comment>
      <origin>4509928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8226" sha1="fvvgujjbo3gn5a4we9i1vy8u6d9940h" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|image       = Slava cuirasse russe.jpg
|image_size  = 300px
|caption     = Krievu karakuģis ''Slava'', ap 1915. gadu
|conflict    = Kauja par Rīgas līci (1915)
|partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]
|date        = 1915. gada 8-20. augusts
|place       = [[Rīgas līcis]], [[Baltijas jūra]]
|result      = [[Antante]]s uzvara
|combatant2  = {{flaga|German Empire}} [[Vācu impērija]]
|combatant1  = {{flaga|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]] &lt;br&gt; {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]
|commander2  = [[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|border|25px]] [[Erhards Šmits]]
|commander1  = {{flaga|Russian Empire|naval}} Vasīlijs Kaņins
|strength2   = 4 karakuģi &lt;br&gt; 3 Līnijkuģi &lt;br&gt; 1 Bruņu kreiseris &lt;br&gt; 5 vieglie kreiseri &lt;br&gt; 56 torpēdlaivas &lt;br&gt; 14 mīnu meklētāji kuģi
|strength1   = 1 karakuģis &lt;br&gt; 1 Bruņu kreiseris &lt;br&gt; 16 eskadras mīnu kuģi &lt;br&gt; 4 lielgaballaivas &lt;br&gt; 1 mīnukuģis &lt;br&gt; 6 zemūdenes
|casualties2 = 65 nogalināti vai ievainoti &lt;br&gt; 1 torpēdlaiva nogremdēta &lt;br&gt; 2 mīnu meklētāji nogremdēti &lt;br&gt; 1 vieglais kreiseris bojāts
|casualties1 = 150 nogalināti, ievainoti un sagūstīti &lt;br&gt; 2 lielgaballaivas nogremdētas &lt;br&gt; 1 karakuģis bojāts &lt;br&gt; 1 eskadras mīnu kuģis bojāts
|campaignbox = 
}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-B0458, Pissen, Torpedoboot nach Minentreffer.jpg|thumb|300px|1915. gada 17. augustā [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] pie [[Lūžņa]]s nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'']]
'''1915. gada kauja Rīgas līcī''' ({{val-de|Vorstoß in die Rigaer Bucht}}) notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada augustā, [[Kurzemes ofensīva]]s laikā, kad pēc [[Kurzemes guberņa]]s iekarošanas [[Vācijas Impērija]]s [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskās jūras kara flotes]] virspavēlnieks Heinrihs fon Hoencollerns (''Hohenzollern'') deva pavēli iegūt kontroli pār [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]. Pēc jūras kaujas pie [[Pērnava]]s vācu kara flotes pavēlniecība bija spiesta atteikties no šiem plāniem līdz 1917. gadam, kad līdztekus [[Rīgas operācija]]i vācu flote veica operāciju &quot;Albiona&quot;, kurā iekaroja [[Igaunijas salas]].

== Kaujas mērķi ==
Vācu flotei izvirzīja četrus uzdevumus: 1) iznīcināt krievu flotes daļas, kas apsargāja ziemeļu ieeju līcī pie Monas ([[Muhu]]) salas; 2) izveidot mīnu aizsprostu starp Muhu salu un kontinentu; 3) sabombardēt [[Daugavgrīva]]s cietokšņa nocietinājumus; 4) noslēgt [[Pērnava]]s ostu, kas kalpoja kā britu zemūdeņu osta.

== Norise ==
Jūras kaujas pirmā daļa notika no 1915. gada 6. līdz 9. augustam, kad vācu [[Karakuģis|karakuģi]] cauri mīnētajam [[Irbes šaurums|Irbes šaurumam]] ielauzās Rīgas līcī, bet pēc jūras kaujām bija spiesti atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā.
 
No 16. līdz 20. augustam notika kaujas Irbes šaurumā, uz ziemeļiem no [[Roņu sala]]s un [[Rietumigaunijas arhipelāgs|Rietumigaunijas (Monzunda) arhipelāgā]], kas beidzās ar kauju pie Pērnavas ostas 1915. gada 20. augustā.

Pērnavas kauja sakās 20. augusta rītā, kad vācu tvaikoņi pietuvojās Pērnavas molam. Taču, baidoties no vācu desanta, krievi jau bija aizsprostojuši ieeju ostā — starp moliem bija nogremdēti trīs burinieki un fabrikas “Waldhof” prāmis. Atbildot uz krievu uzsākto apšaudi, vācu karakuģi savu uguni vērsa pret pilsētu un 40 minūšu laikā Pērnavas osta bija bloķēta. Vācieši atkāpās jūrā, pa ceļam nogremdējot sešus vietējo [[Kihnu]] salas iedzīvotāju burukuģus. Komandants Rodzjanko, nobijies no vāciešu desanta iespējamības, lika uzspridzināt fabriku “Waldhof”, elektrostaciju, pienotavu, petrolejas noliktavas, kā arī nogremdēt jūrā palikušos kuģus. Pārējos Rīgas līča ieņemšanas uzdevumus vācu flotei izpildīt neizdevās.

Šajā operācijā krievu flote zaudēja 2 lielgaballaivas, 2 tvaikoņus, 9 nelielus buriniekus, 1 prāmi un 1 hidroplānu. Nopietnus bojājumus cieta bruņukuģis “Slava” (''Слава''). Vācieši zaudēja 2 ''jūras medniekus'' un 3 tralerus. Nopietni bojāts bija līnijkreiseris “Moltke”, vieglais kreiseris “Thetis”, ''jūras mednieks'' &quot;S-144&quot; un traleris &quot;T-77&quot;. Vieglāki bojājumi bija līnijkreiserim “Von der Tann”, vieglajam kreiserim “Augsburg” un ''jūras medniekam'' &quot;V—183&quot;.

== Spēki ==
=== Vācijas Impērijas kara flotes kuģi ===
Baltijas jūras kara flote:
* 4. eskadras (''IV. Geschwader'') kuģi — ''Braunschweig'', ''Elsass'', ''Wittelsbach'', ''Wettin'', ''Mecklenburg'', ''Schwaben'', ''Zähringen''
* izlūkkuģi (''Aufklärungsstreikräfte'') — ''Roon'', ''Prinz Heinrich'', ''Augsburg'', ''Bremen'', ''Lübeck'', ''Thetis'', V 99'', ''V 100''
* nodrošināšanas grupa (''Sicherungsverbänd'') — 8. un 10. torpēdkuģu flotile ar 22 kuģiem, 2. mīnukuģu divizions ar 14 mīnu meklētāju kuģiem
* zemūdenes — ''U 9'', ''U 26'', ''UC 4''
* mīnu kuģis (''Hilfsminenleger'') ''Deutschland''

Atlantijas okeāna kara flote:
* 1. eskadras (''I. Geschwader'') kuģi — ''Nassau'', ''Rheinland'', ''Westfalen'', ''Posen'', ''Ostfriesland'', ''Thüringen'', ''Oldenburg'', ''Helgoland''
* 1. un 2. izlūkkuģu grupa (''I. und II. Aufklärungsgruppe'') — ''Seydlitz'', ''Moltke'', ''Vonn der Tann'', ''Graudenz'', ''Regensburg'', ''Stralsund'', ''Pillau''
* torpēdkuģis ''Kolberg'' un četras torpēdlaivu flotiles I. (4 kuģi), III. (10 kuģi), V. (8 kuģi), IX. (10 kuģi)
* mīnukuģu divizions (13 kuģi)

=== Krievijas Impērijas kara flotes kuģi ===
* eskadras bruņukuģis ''Slava'' («Слава»)
* kreiseri — ''Bajan'' («Баян»), ''Gromoboi'' («Громобой»)
* ekskadras mīnukuģi (''эсминци'') — ''Novik, Ohotnik, ģenerālis Kondratenko, Sibīrijas strēlnieks, Amurec, Usurijec, Buhāras emīrs, Finn, Dobrovoļec, Ukraina, Voiskovoi, Strašnij, Donas kazaks''
* mīnukuģis Amūra («Амур»)
* lielgaballaivas (''Канонерские лодки'') — «Грозящий», «Сивуч», «Храбрый»
* zemūdenes ''Gepards, Makrele, Minoga, Drakons''
* lidmašīnu bāzes kuģis ''Oitica''

=== Britu impērijas kara flotes kuģi ===
* zemūdenes ''E 1, E 9''

== Kaujās iesaistītie karakuģi ==
=== Vācu karakuģi ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-31, Linienschiff der Braunschweig-Klasse.jpg|''Braunšveiga''
Attēls:German battleship Elsass off Kiel on 13 March 1929.jpg|''Elzasa''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-16, Linienschiff &quot;SMS Wittelsbach&quot;.jpg|''Vitelsbahs''
Attēls:SMS Wettin.jpg|''Vetina''
Attēls:Mecklenburg.jpg|''Meklenburga''
Attēls:SMS Schwaben.jpg|''Švābija''
Attēls:USS Ostfriesland.jpg|''Austrumfrīzija''
Attēls:SMS Nassau.jpg|''Nasava''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-23, Linienschiff &quot;SMS Rheinland&quot;.jpg|''Reinzeme''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-09, Linienschiff &quot;SMS Helgoland&quot;.jpg|''Helgolande''
Attēls:SMS Posen-usna1.jpg|''Pozene''
Attēls:SMS Moltke.jpg|''Moltke''

Attēls:SMS von der Tann LOC 16927u.jpg|''Fon der Tanns''
&lt;/gallery&gt;

=== Krievu karakuģi ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Slava1910sKronstadt.jpg|līnijkuģis ''Slava''
Attēls:Bayan1915-1917.jpg|kreiseris ''Bajāns'' (Баян)
Attēls:Gromoboi.jpg|kreiseris ''Pērkons'' (Громобой)
Attēls:Novik(EM)1.jpg|eskadras mīnukuģis ''Noviks'' (Новик)
Attēls:Amur1906-1941.jpg|mīnu licējs ''Amūra''
Attēls:Khrabryy1894-1922.jpg|lielgabalkuģis ''Drosmīgais'' (Храбрый)
Attēls:Amurets1905-1947.jpg|eskadras mīnukuģis ''Amūrietis'' (Амурец)
&lt;/gallery&gt;

=== Britu zemūdenes ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Submarine-e1.jpg|E klases zemūdene ''HMS E1''
&lt;/gallery&gt;
== Ārējās saites ==
* [http://www.neva.ru/EXPO96/book/chap11-2.html Account of Russian WWI naval operations in the Baltic Sea] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114064847/http://www.neva.ru/EXPO96/book/chap11-2.html |date=2016-11-14 }}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas| ]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jūras kaujas]]</text>
      <sha1>fvvgujjbo3gn5a4we9i1vy8u6d9940h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mediči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190302</id>
    <revision>
      <id>4509983</id>
      <parentid>4003274</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3617" sha1="f8sksqqo5ioo7nj44chvdwuncu5l4zb" xml:space="preserve">[[Attēls:Stemma dei Medici.png|right|thumb]]
'''Mediči''' ({{val|it|Medici}}) bija [[oligarhs|oligarhu]] ģimene [[Itālija|Itālijā]], kas no [[13. gadsimts|13.]] līdz [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] bieži bija valdošā [[Florence|Florencē]], kā arī ar lielu ietekmi citās Eiropas valstīs un pilsētās.

Šīs dzimtas pārstāves ir arī divas [[Francijas karaliene]]s — [[Katrīna Mediči]] un [[Marija Mediči]] —, kā arī četri [[Romas pāvests|Romas pāvesti]]: [[Leons X]], [[Pijs IV]], [[Klements VII]] un [[Leons XI]]. Ietekmīgie [[Florences Republika]]s valdnieki (piemēram, [[Lorenco de' Mediči]]) bija pazīstamāko [[renesanse]]s laika mākslinieku un arhitektu atbalstītāji, viņu finansēti tapa izcili mākslas darbi.

== Vēsture ==
Mediči dzimta nāca no [[Toskāna|Toskānas]] un 13. gadsimtā nostiprinājās [[Florence|Florencē]], kur tās pārstāvji nodarbojās ar tirdzniecību un banku darbību. 14. un 15. gadsimtā Mediči banka kļuva par vienu no ietekmīgākajām finanšu institūcijām Eiropā, kas dzimtai nodrošināja ievērojamu bagātību un politisko ietekmi.

Par Mediči politiskās varas pamatlicēju Florencē uzskata [[Kozimo de Mediči]], kurš 1434. gadā faktiski kļuva par pilsētas ietekmīgāko politiķi. Lai gan [[Florences Republika]] formāli saglabāja republikānisku pārvaldes sistēmu, Mediči vairākas desmitgades kontrolēja tās politiku ar sabiedroto, klientu un finanšu ietekmes palīdzību.

Mediči varas kulminācija 15. gadsimtā bija saistīta ar [[Lorenco de Mediči]], sauktu par Lorenco Lielisko. Viņa valdīšanas laikā Florence kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Renesanse|Renesanses]] kultūras centriem. Mediči atbalstīja māksliniekus, arhitektus un zinātniekus, tostarp [[Sandro Botičelli]], [[Mikelandželo]] un citus ievērojamus renesanses pārstāvjus.

1494. gadā pēc Francijas karaļa [[Šarls VIII|Šarla VIII]] iebrukuma Itālijā Mediči tika padzīti no Florences un republikāniskā pārvalde tika atjaunota. 1512. gadā ar ārēju militāru atbalstu dzimta atgriezās pie varas. 1527. gadā Mediči atkal tika padzīti, taču 1530. gadā pēc Florences aplenkuma viņu vara tika atjaunota.

1532. gadā republikas politiskā sistēma faktiski tika likvidēta, un [[Alesandro de Mediči]] kļuva par pirmo [[Florences hercogiste|Florences hercogu]]. Pēc viņa nogalināšanas 1537. gadā par hercogu kļuva [[Kozimo I de Mediči]], kurš nostiprināja centrālo varu un paplašināja Mediči kontrolēto teritoriju. Pēc [[Sjēnas Republika|Sjēnas Republikas]] sakāves lielākā daļa tās zemju nonāca Mediči varā.

1569. gadā pāvests [[Pijs V]] piešķīra Kozimo I Toskānas lielhercoga titulu, un [[Florences hercogiste]] tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]]. Mediči valdīja Toskānā līdz 1737. gadam.

Dzimtas ietekme neaprobežojās tikai ar Toskānu. No Mediči dzimtas nāca četri Romas pāvesti — [[Leons X]], [[Klements VII]], [[Pijs IV]] un [[Leons XI]] —, kā arī divas Francijas karalienes — [[Katrīna Mediči]] un [[Marija Mediči]].

Mediči valdnieku galvenās līnijas pēdējais pārstāvis bija Toskānas lielhercogs [[Džans Gastone de Mediči]], kurš nomira 1737. gadā bez pēcnācējiem. Pēc viņa nāves Toskānas tronis nonāca [[Hābsburgu-Lotringas dinastija|Hābsburgu-Lotringas dinastijas]] rokās, izbeidzot gandrīz trīs gadsimtus ilgo Mediči politisko dominanci Florencē un Toskānā.{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mediči| ]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]</text>
      <sha1>f8sksqqo5ioo7nj44chvdwuncu5l4zb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Epners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192995</id>
    <revision>
      <id>4510153</id>
      <parentid>4463851</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9381" sha1="tfykwdluhrl4oks19p7ubmohwi8kztm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Ansis Epners
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Epners.jpg
 | attēla izmērs           = 150px
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1937|10|26}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2003|4|2|1937|10|26}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = kinorežisors
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Ansis Epners''' (dzimis {{dat|1937|10|26}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2003|4|2}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], mākslas zinātņu maģistrs, nopelniem bagātais mākslas darbinieks un [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s pasniedzējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/cilveks-orkestris-10920980|title=Cilvēks orķestris |author=Dita Rietuma|date= 2001|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2016|12|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1977. gadā dibinātā [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|kinofestivāla]] balvas nosaukuma idejas autors, balva nosaukta aizbildņa un pārcēlāja [[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/12/12/filmu-festivals-lielais-kristaps-3/|title=Lielā Kristapa balvas vēsture.|publisher=irir.lv|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Epners piedzima Rīgā, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā [[Noriļska|Noriļskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194899-miris_kinorezisors_ansis_epners|title=Miris kinorežisors Ansis Epners.|publisher=tvnet.lv|author=|accessdate={{dat|2015|3|13||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052700/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194899-miris_kinorezisors_ansis_epners}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā beidzis [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolu]],&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/muziba-aizgajis-ansis-epners-11634708|title=Mūžībā aizgājis Ansis Epners|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-ansis-epners.d?id=5129616|title=Miris Ansis Epners|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|7|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1962. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Vēstures un filozofijas fakultāti. 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1962. gadā Ansis Epners kļuva par [[Latvijas Televīzija]]s redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Pēc tam kļuva par [[Rīgas Kinostudija]]s režisoru (līdz 1991. gadam).&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Visvairāk režisējis [[dokumentālā filma|dokumentālās filmas]], tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, [[Artūrs Irbe|Artūru Irbi]] (&quot;Irbe: cilvēks un maska&quot; — 1996), [[Mihails Tāls|Mihailu Tālu]] (&quot;Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem&quot; — 1980). Uzņēma kinožurnālus &quot;Latvijas hronika&quot;, &quot;Māksla&quot;, &quot;Sporta apskats&quot;, &quot;Padomju Latvija&quot;. Atveidoja nelielas lomas filmās &quot;[[Pēdējā reportāža]]&quot; ([[Dzidra Ritenberga]], 1986), &quot;[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]&quot; ([[Rolands Kalniņš]], 1974), &quot;[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]&quot; (Rostislavs Gorjajevs, 1973).&lt;ref name=&quot;nekroepner&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/Ansis-Epners|title=Ansis Epners.|publisher=nekropole.info|accessdate={{dat|2015|3|9||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150414172645/http://nekropole.info/lv/Ansis-Epners}}&lt;/ref&gt;

[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvu saņēmušas vairākas Anša Epnera režisētās filmas: &quot;Četri meklē miljonu&quot; kā labākā dokumentālā filma 1979. gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu &quot;Labas gribas spēles&quot; 1986. gadā, dokumentālfilma &quot;Es esmu latvietis&quot; atzīta par labāko 1990. gadā, mākslas filma &quot;Būris&quot; — [[Alberts Bels|Alberta Bela]] psiholoģiskā romāna ekranizācija, saņēmusi labākās filmas balvu 1993. gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu &quot;No Everesta līdz paradīzei&quot; 2000. gadā.&lt;ref name=&quot;kristepner&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ir.lv:889/2014/12/12/filmu-festivals-lielais-kristaps#LK42|title=Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.|publisher=ir.lv|author=Kristīne Giluce|accessdate={{dat|2015|3|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160325173152/http://www.ir.lv:889/2014/12/12/filmu-festivals-lielais-kristaps#LK42|archivedate={{dat|2016|03|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
2003. gadā izdota viņa sarakstītā &quot;Anša ceļa grāmata&quot; ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/6275846/ansis-epners-ansa-cela-gramata |title=Ansis Epners ‘Anša ceļa grāmata’|publisher=delfi.lv|author=Kalvis Zalcmanis|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Mākslinieks apbedīts otrajos [[Rīgas Meža kapi|Lielajos Meža kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4808640/kinoteatri-k-suns-notiks-ansa-epnera-filmu-seansi|title=Kinoteātrī &quot;K.Suns&quot; notiks Anša Epnera filmu seansi.|publisher=tvnet.lv|author=|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Filmas ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* 1969. &quot;Latvijas augļu konservi&quot;
* 1970. &quot;Dzīvs&quot; (Skolotājs Arnolds Cīrulis)
* 1971. &quot;Lidojums naktī&quot;
* 1971. &quot;Rīga akmenī un bronzā&quot;
* 1972. &quot;Spāru laiks&quot;
* 1972. &quot;Oškalna stunda&quot;
* 1973. &quot;Gājiens ar zirdziņu&quot; 
* 1973. &quot;Atzīšanās&quot; (TTT, stāsta Dzintra Grundmane)
* 1974. &quot;Vīru spēle&quot; (Rīgas Dinamo hokeja komanda) 
* 1974. &quot;Ugunszīme&quot;
* 1975. &quot;Kristapa mazdēls&quot; (Ārsts Manfrēds Essi-Ezings) 
* 1975. &quot;Vienība&quot;
* 1976. &quot;Brāļi Kaudzītes&quot;
* 1976. &quot;Nostāsti&quot;
* 1976. &quot;Roberts Eihe&quot;
* 1977. &quot;Namiņš uz riteņiem&quot;
* 1978. &quot;Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds&quot; 
* 1978. &quot;Sergejs Eizenšteins. Post scriptum&quot; 
* 1979. &quot;Četri meklē miljonu&quot;
* 1980. &quot;Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem&quot;
* 1980. &quot;Lielvārdes josta&quot; 
* 1980. &quot;Sasaukšanās&quot;
* 1981. &quot;Emīls Dārziņš&quot;
* 1981. &quot;Krustsolis&quot;
* 1983. &quot;Asinsaina&quot; (Atskurbtuves nakts dzīve)
* 1983. &quot;Atbalss&quot;
* 1983. &quot;Latvija manas mājas&quot;
* 1984. &quot;Monumente&quot; ([[Johans Kristofs Broce]])
* 1984. &quot;Aiziet!&quot;
|col2=
* 1984. &quot;Vēstules sievietei&quot;
* 1985. &quot;Virsdiriģenti&quot;
* 1986. &quot;Labas gribas spēles&quot;
* 1986. &quot;Rēriha miera karogs&quot;
* 1987. &quot;Izlūkbrauciens&quot;
* 1988. &quot;Vārti&quot;
* 1989. &quot;[[Disidents (filma)|Disidents]]&quot;
* 1990. &quot;Es esmu latvietis&quot;
* 1990. &quot;Skrejošais Orfejs&quot;
* 1991. &quot;An-moks&quot;
* 1992. &quot;Līdz Albervilai 0,02 sekundes&quot;
* 1992. &quot;Māja kā ideja&quot;
* 1993. &quot;Būris&quot;
* 1994. &quot;Irbe: cilvēks un maska&quot;
* 1995. &quot;Klusā nedēļa ar Tālu&quot;
* 1995. &quot;Esmu dzimis Rīgā&quot;
* 1996. &quot;Kam skan zvans?&quot;
* 1997. &quot;Spēles ar akmeņiem&quot;
* 1998. &quot;No Everesta līdz paradīzei&quot;
* 1999. &quot;Džambo, Kilimandžaro!&quot;
* 1999. &quot;Meksikā kopā ar Andrés el Letón&quot;
* 1999. &quot;Pilsētas dominante&quot;
* 2000. &quot;Austrālijas sirdsakmens&quot;
* 2000. &quot;Cilvēks no soliņa&quot;
* 2000. &quot;Kalnietis no Cielēniem&quot; (alpīnists [[Ilgvars Pauls]])
* 2000. &quot;Latvijas šķēpi&quot;
* 2001. &quot;800 tosti Rīgai&quot;
* 2001. &quot;Atvadas no Klaidoņa&quot; 
* 2002. &quot;Dalai Lama. Latvija&quot;
}}

=== Kinožurnāli ===

==== Padomju Latvija ====
* 1971. &quot;PSRS Sporta filmu festivāls Rīgā&quot; (Padomju Latvija Nr.2)
* 1975. &quot;Tilti&quot; (Padomju Latvija Nr.17)

==== Māksla ====
* 1985. Māksla Nr.3 — scenārija autors

==== Sporta apskats ====
* 1969. &quot;Maratons&quot; (Sporta apskats Nr.3)
* 1971. &quot;Rīgas Dinamo hokejisti, PSRS čempionāts daiļslidošanā&quot; (Sporta apskats Nr.1)
* 1972. &quot;Skolēnu sports, olimpiādes kandidāti&quot; (Sporta apskats Nr.2)
* 1972. &quot;TTT atkal Eiropas kauss, šaha simultānspēlē Aivars Ģipslis un Mihails Tāls, Latvijas klinšu kāpēju čempionāts&quot; (Sporta apskats Nr.2)
* 1972. &quot;Baltijas regate, PSRS čempionāts riteņbraukšanā trekā&quot; (Sporta apskats Nr.3)

==== Latvijas hronika ====
* 1991. — Latvijas hronika Nr.11
* 1991. — Latvijas hronika Nr.22
* 1991. — Latvijas hronika Nr.23

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|2|437}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.latfilma.lv/cm/epners/indexLAT.html ''Latfilma'' profils]
{{aktieru ārējās saites}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Epners, Ansis}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2003. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinorežisori]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>tfykwdluhrl4oks19p7ubmohwi8kztm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Example</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195158</id>
    <revision>
      <id>4510269</id>
      <parentid>4152714</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3404" sha1="snkmgwprinrgvhcoyupwd67wc6hemny" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Example''
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Elliot John Gleave during radio interview.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = Eliots Džons Glīvs
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1982|6|20}}
|        Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Fulhema}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Elektroniskā hausmūzika]], [[britu hiphops]], [[dabsteps]], ''[[drum and bass]]'', [[postdabsteps]], [[elektroniskā deju mūzika]], [[transmūzika]], ''[[electronica]]'', [[eirodeju mūzika]]
|    Nodarbošanās = Dziedātājs, reperis, dziesmu autors
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2004—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[Sony Music Entertainment|Sony]]'', ''[[Epic Records|Epic]]'', ''[[Mercury Records|Mercury]]'', ''[[Ultra Music|Ultra]]'', ''[[Ministry of Sound]]'', ''Data'', ''The Beats'', ''[[Warner Music Group|Warner]]'', ''All The Chats''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.trythisforexample.com}}
|         Dzimums = V
}}
'''Eliots Džons Glīvs''' ({{val|en|Elliot John Gleave}}; dzimis {{dat|1982|6|20}}), labāk zināms ar [[pseidonīms|pseidonīmu]] '''''Example''''', ir [[briti|britu]] [[dziedātājs]] un [[reperis]]. Visplašāk zināms ar [[singls|singliem]] ''[[Changed the Way You Kiss Me]]''-un ''[[Stay Awake]]'', kuri abi ir ieguvuši 1. vietu [[Lielbritānija]]s singlu topā.

Viņa pseidonīms ir radiies no tā, ka viņa iniciāļi ir &quot;E. G.&quot;, kas [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] ir saīsinājums no frāzes ''exempli gratia'' (&quot;piemēram&quot;).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Rachel Wyse |url=http://www.independent.ie/entertainment/music/elliot-gleave-a-good-example-2899531.html |title=Elliot Gleave: A good example - Music, Entertainment |publisher=Independent.ie |date= |accessdate=27 October 2012}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
''Example'' ir dzimis [[Fulhema|Fulhemā]], [[Londona|Londonā]], divu bērnu ģimenē. Viņš mācījās ''All Saints Primary School'' [[Fulhema|Fulhemā]], bet pēc tam — [[Eškroftas Tehnoloģiju akadēmija|Eškroftas Tehnoloģiju akadēmijā]]. [[2000. gads|2000. gadā]] ''Example'' iestājās [[Londonas Universitāte|Londonas Universitātē]], lai studētu [[Kinofilma|filmu]] [[režisēšana|režisēšanu]].

Viņš ir precējies ar [[Austrālija|austrāliešu]] modeli un aktrisi Erinu Maknaugtu. Viņam ar sievu ir divi dēli, Evanders Maksvels Glīvs un Enio Stenlijs Glīvs 
== Diskogrāfija ==
{{pamatraksts|Example diskogrāfija}}

''Example'' ir izdevis 5 [[Mūzikas albums|studijas albumus]], no kuriem sekmīgākais ir ''[[Playing in the Shadows]]'', kas ir ieguvis 1. vietu Lielbritānijas albumu topā. Karjeras laikā ''Example'' ir izdevis vairākus [[singls|singlus]], 6 no viņiem ir sasnieguši top 10 Lielbritānijas singlu topā, divi — ''[[Changed the Way You Kiss Me]]''-un ''[[Stay Awake]]'' — ir ieguvuši 1. vietu tajā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{Example}}
{{Example diskogrāfija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu dziedātāji]]
[[Kategorija:Britu reperi]]</text>
      <sha1>snkmgwprinrgvhcoyupwd67wc6hemny</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arveds Bergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>196772</id>
    <revision>
      <id>4510214</id>
      <parentid>4465206</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8679" sha1="7drvhmp2t4kr896np13w1rr6i7p4yuj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arveds Bergs
| vārds_orģ = 
| attēls = Arveds Bergs.jpg
| apraksts = 
| amats = Latvijas [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|1919|12|9|N}}
| term_beigas = {{dat|1921|6|18|N}}
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Kārlis Ulmanis]]
| priekštecis = [[Alfrēds Birznieks]]
| pēctecis = [[Alberts Kviesis]]
| dzim_dati = {{dat|1875|09|13}}
| dzim_vieta = [[Rīga]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1941|12|19|1875|09|13}}
| mir_vieta = [[Čkalova]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}})
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība)]]
| dinastija = 
| tēvs = [[Kristaps Bergs]]
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[advokāts]]
| alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Kārlis Kristaps Arveds Bergs'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |title=Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā) |access-date={{dat|2012|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140309215912/http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |archivedate={{dat|2014|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; (1875—1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja [[Kristaps Bergs|Kristapa Berga]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1888-1892). Pēc tieslietu studijām [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1892-1896) strādāja par zvērinātu [[advokāts|advokātu]]. Vadīja laikrakstu &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] (kā tās priekšnieka vietnieks. Studiju laikā uzņemts latviešu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Lettonia]]''.

[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā A. Bergs nodibināja [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātisko partiju]]. 1907. gadā viņu izraidīja no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]]. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā klubā un izglītības biedrībā. Bijis [[Rīgas Liberālais klubs|Rīgas Liberālā kluba]] biedrs un [[Rīgas Izglītības biedrība|Rīgas Izglītības biedrības]] priekšnieka biedrs, kā arī pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Bergs-13.09.1875|title=Arveds Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv|archive-date=2023-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230531164427/https://timenote.info/lv/Karlis-Bergs-13.09.1875}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā A. Bergs bija [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s vadītājs, [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]s loceklis, izdeva avīzi &quot;Baltija&quot;, pēc [[Februāra revolūcija]]s piedalījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] dibināšanā (1917).

[[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā bija [[Latvijas Pagaidu valdība]]s un pirmās vēlētās [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] valdības [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (1919-1921). 1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejisko Nacionālo centru]] (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība), bija [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], kā arī [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. 1928.–31. g. [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domes]] loceklis no [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālās apvienības]] saraksta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Arveds Bergs bija laikraksta &quot;[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]&quot; galvenais redaktors līdz 1934. gada vidum, kad to slēdza [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīms]] sakarā ar Berga pausto K. Ulmaņa varas kritiku. 

== Apcietināšana un nogalināšana ==
[[Attēls:Arveds Bergs pirms nāves 1941.jpg|thumb|left|150px|Arveds Bergs pēc deportācijas uz Krieviju (1941)]] 
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1941. gada 3. februārī apcietināja [[NKVD]] un pratināja līdz 1941. gada jūnijam.
Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS A. Bergu deportēja uz [[PSRS]], pratināšanu turpināja [[Orenburga|Čkalovas]] cietumā līdz 1941. gada 4. septembrim. 29. septembrī Čkalovas apgabaltiesas kolēģija viņu notiesāja pēc [[Krievijas PFSR]] Kriminālkodeksa 56-4., 10., 13. panta, cita starpā apsūdzēts palīdzības sniegšanā starptautiskajai buržuāzijai, aģitācijā un dienestā cara slepenpolicijā, piespriežot nāvessodu nošaujot.

7. oktobrī A. Bergs iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas PFSR Augstākajai tiesai, atgādinot 1920. gada 11. augusta [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] pantus, uz kuru pamata{{Nepieciešama atsauce}}: ''…iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.''&lt;ref&gt;[http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170118053734/http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ |date={{dat|2017|01|18||bez}} }} Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt;

Nāves spriedumu izpildīja 1941. gada 19. decembrī.&lt;ref&gt;Uzraudzības lietā rakstīts: ''Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.''&lt;/ref&gt;&lt;!-- Nezinu, no kurienes citēts uzraudzības lietas ieraksts, bet 2. avotā (atsaucē, arhivēta) rakstīts: &quot;(..) izpildīts 19. XII 194.. gadā&quot;, tātad gadam nav pēdējā cipara --&gt;

== Ģimene ==
1901. g. Arveds Bergs apprecēja ar Irmu Balodi, taču viņa tā paša gada oktobrī mira. Otrreiz precējies 1905. gadā ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janvārī). Abas sievas bija [[Bolderāja|Bolderājas]] kokrūpnieka Andreja Baloža meitas. A. Berga bērni bija: dēls Janis Bergs (zvērināta advokāta palīgs, 1940–1956 apcietinājumā un padomju izsūtījumā), meitas Ilga (1906.–?, pēc kāzām Ilga Ezīte), Gundega (1910.–1981., juriste), Ligita (1916.–?, pēc kāzām Ligita Igale).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Bergs-5e610afe0d27a|title=Jānis Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]]
* [[Polijas Polonia Restituta ordenis]], 1. šķira&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Literatūra ==
* [[Uldis Lasmanis]]. ''Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija'' 4 daļās. Rīga: 1997.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}}
{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bergs, Arveds}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]</text>
      <sha1>7drvhmp2t4kr896np13w1rr6i7p4yuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Anufrijevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203822</id>
    <revision>
      <id>4510106</id>
      <parentid>3754475</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:34:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4195" sha1="6ef3n8x9vwlpofugx69o0dq56j91ean" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Aleksejs Anufrijevs
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Aleksejs Anufrijevs.jpg
 |          att_izm = 160px
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1912|1|15}}
 |          dz_viet = [[Rīga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
 |          mir_dat = vēlāk nekā {{dat|1945|4|1}}
 |         mir_viet = [[Kurzemes cietoksnis]]
 |          tautība = 
 |           garums = 
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|u}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Šveice 1935]]}}
}}
'''Aleksejs Anufrijevs''' (dzimis {{dat|1912|01|15}} Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvva-raduraksti.lv/pases/index.php?temavb=lv |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171120060004/http://www.lvva-raduraksti.lv/pases/index.php?temavb=lv }}&lt;/ref&gt; miris {{dat|1945}} [[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]]) bija [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlējis [[uzbrucējs (basketbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bija [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks.

== Biogrāfija ==
Spēlējis LVKA (1929—1934) un &quot;Starts&quot; (1935—1939) komandu sastāvos, divkārtējs Latvijas čempions (1933, 1938).

[[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 15 spēles. Pirmais Eiropas čempions [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gadā]], tāpat izcīnījis 6. vietu [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionātā]], kas norisinājās [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/pirmie-cempioni-12390359|title=Pirmie čempioni|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|10|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī iesaukts Sarkanajā armijā, pazudis bez vēsts 1945. gada aprīlī [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kauju laikā.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Aleksejs-Anufrijevs-1909 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LBV|294}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas basketbolists-aizmetnis}}
{{LV sastāvs Eurobasket 1935}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Anufrijevs, Aleksejs}}
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>6ef3n8x9vwlpofugx69o0dq56j91ean</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P115</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204272</id>
    <revision>
      <id>4510312</id>
      <parentid>4473183</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:33:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3286" sha1="ncz3y42qqcmpw164xjhhrc4ri5q6cqr" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 115
| nosaukums      = Aizpute—Kalvene
| karte          = Road P115 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 17,0
| ārpus_pilsētas = 15,1
| ceļš_pilsētā   = 1,9
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Aizpute]] {{P ceļš|117}} [[Zingberga iela]], [[Kalvenes iela (Aizpute)|Kalvenes iela]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tebras]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kalvene (stacija)|Kalvenes stacija]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalvene]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{A ceļš|9}} }}
|}
|}
'''P115''' autoceļš '''Aizpute—Kalvene''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Aizpute|Aizputi]] ar autoceļu [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] pie [[Kalvene]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|17 km}} un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļam ir ļoti neliels noslogojums. 2025. gadā satiksmes intensitāte visā tā posmā svārstījās ap 400 transportlīzekļiem diennaktī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Šajā autoceļa posmā attīstījas viena no pirmajām Kurzemes privātajām starppilsētu pasažieru līnijām — Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Ādolfam Lācim 1920. gados piederēja satiksmes līnija Aizpute—Kalvene, kurā viņš nodrošināja regulārus pārvadājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Adolfs-Lacis|title=Ādolfs Lācis|website=timenote.info|access-date=2026-05-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Līdz ar Liepājas—Glūdas dzelzceļa līnijas izbūvi radās nepieciešamība nodrošināt Aizputes pilsētu ērtāku pieeju dzelzceļam. Autoceļa izbūve no Aizputes līdz Kalvenes stacijai tika uzsākta 1930. gadā, un pabeigta 1937. gadā, izbūvējot šoseju 11,6 km garumā. Veicot darbus tika izpildīti 50 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu un iestrādāti 12 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; akmeņu. Darbu kopizmaksa bija 350 tūkstoši latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=86}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā autoceļam tika veikta seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; un SIA &quot;IGATE&quot; par līgumcenu 1,7 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/2018-gada-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona-buvdarbu-karte-un-apraksti/|title=2018.gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi KURZEMES plānošanas reģionā (būvdarbu karte un apraksti)|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2018-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P115]]</text>
      <sha1>ncz3y42qqcmpw164xjhhrc4ri5q6cqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žans Antelms Brijā-Savarēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208228</id>
    <revision>
      <id>4509810</id>
      <parentid>4157808</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:21:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2584" sha1="43w0piuzni9opyfn0v8zzdnweq9lppf" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Le Vachez Collection - Jean Anthelme Brillat-Savarin (1755-1826).jpg|thumb|200px|Žans Antelms Brijā-Savarēns]]
'''Žans Antelms Brijā-Savarēns''' ({{val|fr|Jean Anthelme Brillat-Savarin}}; dzimis {{dat|1755|1|1}}, miris {{dat|1826|2|2}}) bija [[Francija|franču]] [[Jurisprudence|jurists]] un [[Politika|politiķis]], kurš guva slavu ar darbu &quot;Garšas fizioloģija jeb Meditācijas par transcendento gastronomiju&quot;, kuru joprojām uzskata par galveno teorētisko pamatu franču virtuvei un virtuves filozofijai. Brijā-Savarēns bija pārliecināts, ka &quot;jauna ēdiena atklāšana cilvēces laimei kalpo vairāk nekā jaunas zvaigznes atklāšana&quot; un tieši no viņa ieteikuma &quot;pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi&quot; [[Vācija|vācu]] [[Filozofija|fizolofs]] [[Ludwig Andreas Feuerbach|Ludvigs Feierbahs]] atvasināja savu slaveno saukli &quot;cilvēks ir tas, ko viņš ēd&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Raksts: Augstas gastronomiskas gudrības grāmata|year=2012|publisher=Rīgas Laiks}}&lt;/ref&gt;

== Citāti ==
{{Quote box2|width=30%|align=right|quote=&quot;Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi.&quot;|source=Brijā-Savarēns|salign=right}}
* Visums pastāv, tikai pateicoties dzīvībai, un viss, kas dzīvo, barojas.
* Lopi ganās; cilvēks ēd; tikai atjautīgs cilvēks prot ēst.
* Nāciju liktenis ir atkarīgs no tā, kā tās barojas.
* Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi.
* Radītājs, likdams cilvēkam ēst, lai dzīvotu, aicina viņu uz to ar apetīti un atlīdzina viņam ar baudu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Brijā-Savarēns|first=Žans Antelms|title=Garšas fizioloģija|publisher=Rīgas Laiks|location=Profesora aforismi, VII}}&lt;/ref&gt;

== Izdevums latviešu valodā ==
2012. gada decembrī Brijā-Savarēna darbu &quot;Garšas fizioloģija&quot; Gitas Grīnbergas tulkojumā latviešu valodā izdeva žurnāls &quot;[[Rīgas Laiks]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Klajā nākusi Brijā-Savarēna grāmata ''Garšas fizioloģija'' |date= 2012. gada 13. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/klaja-nakusi-brija-savarena-gramata-_garsas-fiziologija_-13983387 |accessdate= 2012. gada 13. decembrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brija-Savarens, Zzans Antelms}}
[[Kategorija:1755. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1826. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas politiķi]]
[[Kategorija:Ēnā dzimušie]]</text>
      <sha1>43w0piuzni9opyfn0v8zzdnweq9lppf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrjus Pojavis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209062</id>
    <revision>
      <id>4510138</id>
      <parentid>4246310</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3215" sha1="4yo0x7x8tdzoa5ankd5cs27goft5lbw" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solo_singer
|           Vārds = Andrjus Pojavis
|      Vārds_orig = ''Andrius Pojavis''
|          Attēls = Andrius Pojavis, ESC2013 press conference 02 (crop).jpg
|         Att_izm = 200px
|        Apraksts = Andrjus Pojavis 2013. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|25}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Jurbarka|td=Lietuva}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātājs
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2012—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Andrjus Pojavis''' ({{val|lt|Andrius Pojavis}}; dzimis {{dat|1983|11|25}}) ir lietuviešu popdziedātājs, kurš pārstāvēja Lietuvu [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref name=Lithuania&gt;[http://www.esctoday.com/40366/andrius-pojavis-to-represent-lithuania-in-malmo/ «Andrius Pojavis to represent Lithuania in Malmö»]&lt;/ref&gt;

Andrjus dziedāt sācis jau bērnībā, darbojies skolas rokgrupā ''No Hero'', pēc pārcelšanās uz [[Viļņa|Viļņu]] darbojies arī citos muzikālajos kolektīvos. 2012. gadā izdeva savu debijas albumu ''Aštuoni''. Singls ''Traukiniai'', kas arī tika izdots 2012. gadā, iekļuva Lietuvas Top 20 dziesmu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reverbnation.com/artist/bio/artist_2567366 |title=Andrius Pojavis — ReverbNation |access-date={{dat|2012|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200528155403/https://www.reverbnation.com/andriuspojavis }}&lt;/ref&gt; Kādu laiku dzīvo [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.15min.lt/naujiena/eurovizija/lietuviai-eurovizijoje/lietuvos-atstovu-eurovizijoje-tapo-scenos-naujokas-andrius-pojavis-124-290277 |title=Lietuvos atstovu „Eurovizijoje“ tapo keistuolis scenos naujokas Andrius Pojavis | publisher=15min.lt |access-date={{dat|2012|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130101035811/http://www.15min.lt/naujiena/eurovizija/lietuviai-eurovizijoje/lietuvos-atstovu-eurovizijoje-tapo-scenos-naujokas-andrius-pojavis-124-290277 |archivedate={{dat|2013|01|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Eirovīzijas dziesmu konkurss 2013 ==
2012. gada 20. decembrī Andrjus Pojavis uzvarēja Lietuvas nacionālajā finālā, gūstot augstāko novērtējumu skatītāju balsojumā, un pārstāvēja Lietuvu [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas notika Malmē, Zviedrijā, ar dziesmu ''Something'' ({{val|lv|Kaut kas}}).&lt;ref name=Lithuania /&gt; Eirovīzijas finālā viņš ar 17 punktiem ierindojās 22. vietā.

== Atsauces ==
{{commonscat|Andrius Pojavis|Andrjus Pojavis}}
{{Atsauces}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pojavis, Andrjus}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Lietuvas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>4yo0x7x8tdzoa5ankd5cs27goft5lbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Rudevics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209648</id>
    <revision>
      <id>4510156</id>
      <parentid>4346449</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:15:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5873" sha1="j33olkbu8qmvb8qeubci0faweebuhwk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Ansis Rudevics
| attēls              =Ansis Rudevics.png
| att_izm             =
| amats               =[[Latvijas tautas labklājības ministrs]]
| term_sākums         ={{dat|1926|12|19|N}}
| term_beigas         ={{dat|1928|01|23|N}}
| prezidents          =[[Jānis Čakste]]&lt;br /&gt;[[Gustavs Zemgals]]
| premjers            =[[Marģers Skujenieks]]
| priekštecis         =[[Vladislavs Rubulis]]
| pēctecis            =[[Vladislavs Rubulis]]
| dzim_dati           ={{dat|1890|01|18}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Raņķu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1974|06|30|1890|01|18}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[LSDSP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|LSSZP]]&lt;br /&gt;[[LKP]]
| dzīvesb             =Milda Rudevica
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Ansis Rudevics''' ({{dat|1890|01|18|N}} — {{dat|1974|06|30|N}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais darbinieks. Bija [[Tautas padome]]s, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]], [[4. Saeima|4.]] un [[Tautas Saeima]]s deputāts, kā arī [[Latvijas tautas labklājības ministrs]] (1926—1928).

PSRS specdienestu plānotās [[kolaboracionisms|kolaboracionistu]] valdības vadītājs [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gatavošanas laikā.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1890|01|18}} [[Raņķu pagasts|Raņķu pagasta]] Dūru &quot;Jaunzemos&quot;, mežsarga mājās (tagad [[Vārmes pagasts]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Literāts: Rudevics Ansis | publisher = Kuldīgas Galvenā bibliotēka | accessdate = 2012.12.27 | url = http://vecabiblio.kuldiga.lv/index.php?sid=60&amp;action=showLink&amp;cid=128 | archive-date = {{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304202844/http://vecabiblio.kuldiga.lv/index.php?sid=60&amp;action=showLink&amp;cid=128 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998. - 387.-389.lpp.&lt;/ref&gt;  Revolucionāra gaitas sācis 1907. gadā. Vairrākkārt bijis apcietināts. [[1913]]. gadā bijis trimdā [[Oleņecas guberņa|Oleņecas guberņā]]. No [[1915]]. līdz [[1917]]. gadam strādājis [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Pēc [[Latvijas Republika]]s dibināšanas kļuvis par [[Tautas padome]]s locekli, vēlāk ievēlēts [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|LR Satversmes sapulcē]]. Darbojies arī [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima|4. Saeimā]]. Bijis laikrakstu &quot;[[Sociāldemokrāts]]&quot; un &quot;Strādnieku Avīzes&quot; redaktors.&lt;ref name=&quot;nekr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ansis Rudevics | publisher = Nekropole | accessdate = 2012.12.27 | url = http://nekropole.info/lv/Ansis-Rudevics }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No [[1923]]. līdz [[1929]]. gadam bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] priekšsēdētājs. [[1926]]. gada decembrī kļuvis par [[Latvijas tautas labklājības ministrs|tautas labklājības ministru]] [[Marģers Skujenieks|Marģera Skujenieka]] vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības maiņai [[1928]]. gada janvārī. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gadā Rudevics bija viens no vadošajiem LSDSP biedriem, kurš netika uzreiz apcietināts. Kopā ar citiem brīvībā palikušajiem sociāldemokrātiem izveidoja nelegālo pagrīdes [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|Latvijas Sociālistisko strādnieku un zemnieku partiju]] (LSSZP), tomēr drīz pēc tam Rudevicu apcietināja un ievietoja [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]]. 1935. gadā pēc atbrīvošanas atkal pievienojies LSSZP, bijis tās priekšsēdētājs. [[1938]]. gadā izraidīts no Latvijas, pārcēlies uz [[Zviedrija|Zviedriju]], kur rediģējis LSSZP ārzemju izdevumu &quot;Brīvība&quot;. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūnijā atgriezies Latvijā, kļuvis par [[Tautas Saeima]]s deputātu, strādājis laikraksta &quot;[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]&quot; redakcijā.&lt;ref name=&quot;nekr&quot; /&gt;

[[1941]]. gadā evakuējās uz [[Kirovas apgabals|Kirovas apgabalu]]. [[1945]]. gadā atgriezies Latvijā un līdz [[1955]]. gadam strādājis [[Rīga|Rīgā]] Latvijas Valsts izdevniecībā un Arodbiedrību Centrālajā padomē. Miris Rīgā [[1974]]. gadā.&lt;ref name=&quot;nekr&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vladislavs Rubulis]] | virsraksts = [[Latvijas tautas labklājības ministrs]] | periods = {{nobr|{{dat|1926|12|19|N}} — {{dat|1928|01|23|N}}}} | pēc = [[Vladislavs Rubulis]] }}
{{kastes beigas}}

{{Skujenieka 1. Ministru kabinets}}
{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}
{{Tautas Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rudevics, Ansis}}
[[Kategorija:1890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1974. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latvijas tautas labklājības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LSSZP biedri]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>j33olkbu8qmvb8qeubci0faweebuhwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210216</id>
    <revision>
      <id>4509830</id>
      <parentid>4344726</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:07:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16059" sha1="h0yl2h8h3eyy4efk0ef18254yngsvky" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2013|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2013. gads|2013. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Valdis Dombrovskis]]
| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]]
|-
| [[11. Saeima]]s priekšsēdētāja
| [[Solvita Āboltiņa]]
|
|}

== Gada simboli Latvijas dabā ==
[[Attēls:Long-tailed-duck.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[kākaulis]]]]
{{columns  |width=450px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]]  — [[purva bruņurupucis]] (''Emys orbicularis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-dzivnieks-ndash-eiropas-purva-brunurupucis/2013/ 2013. gada dzīvnieks – Eiropas purva bruņurupucis] Dabasdati.lv 2013. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[kākaulis]] (''Clangula hyemalis'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-putns-kakaulis/ 2013. gada putns - kākaulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130107001239/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-putns-kakaulis |date={{dat|2013|01|07||bez}} }} Dabasdati.lv 2013. gada 4. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!--* Gada zivs--&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[raibspārnu smiltājsisenis]] (''Oedipoda caerulescens'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-kukainis-ndash-raibsparnu-smiltajsisenis/2013/ 2013. gada kukainis – raibspārnu smiltājsisenis] Dabasdati.lv 2013. gada 7. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[matonis]] (''Gordius aquaticus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-bezmugurkaulnieks-ndash-matonis/2013/ 2013. gada bezmugurkaulnieks - matonis] Dabasdati.lv 2013. gada 4. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[dižā bezzobe]] (''Anodonta cygnea'')&lt;ref&gt;[http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2013.shtml Gada gliemis 2013] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305024934/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2013.shtml |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Latvijas Malakologu biedrības mājas lapa, Atjaunināts: {{dat|2012|12|31|SK|bez}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — čūskegle ([[parastā egle|parastās egles]] (''Picea abies'') īpatnējā forma)&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-koks-ndash-cuskegle/2013/ 2013. gada koks – čūskegle] Dabasdati.lv 2013. gada 28. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[stāvā vilkakūla]] (''Nardus stricta'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-augs-ndash-stava-vilkakula/2013/ 2013. gada augs – stāvā vilkakūla] Dabasdati.lv 2013. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[īstā mājassēne]] (brants) (''Serpula lacrymans'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-sene-ndash-ista-majas-sene/2013/ 2013. gada sēne – īstā mājas sēne] Dabasdati.lv 2013. gada 5. februārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!--* Gada ķērpis--&gt;
* [[Gada ģeoloģiskais objekts Latvijā|Gada ģeoloģiskais objekts]] — [[Stiglavas atsegumi]]&lt;ref&gt;[http://www.petroglifi.lv/news/gada_objekts_2013/2013-01-08-37 2013. gada ģeoloģiskais objekts – Stiglavas atsegumi] Latvijas Petroglifu centrs 2013. gada janvāris&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[17. janvāris]] — par [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|valsts kontrolieri]] ievēlēta [[Elita Krūmiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-kontroli-turpmak-vadis-sudrabas-ieteikta-krumina-13988581|title=Valsts kontroli turpmāk vadīs Sudrabas ieteiktā Krūmiņa|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[16. februāris]] — [[Berlīne]]s Starptautiskajā kinofestivālā balvas iegūst filmas &quot;[[Mammu, es tevi mīlu]]&quot; un &quot;Eži un lielpilsēta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/divas-latvijas-filmas-iegust-apbalvojumus-berlines-kinofestivala.d?id=43064466|title=Divas Latvijas filmas iegūst apbalvojumus Berlīnes kinofestivālā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — no [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] amata atkāpās [[Aivis Ronis]].

=== Aprīlis ===
* [[29. aprīlis]] — Latvijā novērota jauna putnu suga: [[rietumu lakstīgala]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-noverota-jaunu-putnu-suga-rietumu-lakstigala.d?id=43273867|title=Latvijā novērota jaunu putnu suga - Rietumu lakstīgala|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[30. aprīlis]] — no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]] amata atkāpās [[Roberts Ķīlis]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Kuldīga|Kuldīgā]].

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — notika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].
* [[20. jūnijs]] — [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] izcēlās [[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēks]], kā rezultātā izpostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta (13:09) - Rīgas pilī izdeguši 3200 kvadrātmetri; ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas pils lielākās zāles | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2013. gada 21. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-09-rigas-pili-izdegusi-3200-kvadratmetri-ugunsgreka-cietusas-gandriz-visas-pils-liela-14013214 }}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].

=== Jūlijs ===
* [[9. jūlijs]] — [[Eiropas Savienība]]s finanšu ministri oficiāli uzaicināja Latviju iestāties [[Eirozona|eirozonā]] 2014. gada 1. janvārī.
* [[14. jūlijs]] — Tiek dibināts un apraidi internetā uzsāk [[Latvijas Radio 5| Latvijas Radio 5 — Pieci.lv]]
* [[29. jūlijs]] — oficiālā vizītē Latvijā ieradās [[Izraēla]]s prezidents [[Šimons Peress]].

=== Augusts ===
* [[28. augusts]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] devās darba vizītē uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[30. augusts]]:
** [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Edmunds Sprūdžs]] paziņoja, ka atstās amatu 1. decembrī;
** ASV prezidents [[Baraks Obama]] Baltajā namā pieņēma Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, Igaunijas prezidentu [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasu Hendriku Ilvesu]] un Lietuvas prezidenti [[Daļa Grībauskaite|Daļu Grībauskaiti]].

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — Latvijā ieradās [[Dalailama]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/dalailama-kluvis-par-latvijas-varai-nevelamu-viesi-14023753|title=Dalailama kļuvis par Latvijas varai nevēlamu viesi|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā vizītē ieradās [[Somija]]s prezidents [[Sauli Nīniste]].
* [[16. septembris]] — no [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministres]] amata tika atbrīvota [[Žaneta Jaunzeme-Grende]].
* [[19. septembris]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] sāka darba vizīti [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — produktu un pakalpojumu cenas Latvijā mazumtirdzniecībā bija jāsāk norādīt divās valūtās: [[lats|latos]] un [[eiro]].
* [[17. oktobris]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s prezidents [[Isloms Karimovs]].
* Oktobra vidū [[Iča]]s upē konstatēts toksisks piesārņojums, kura dēļ gājušas bojā zivis.

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Jānis Bordāns]] tika izslēgts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]].
* [[4. novembris]]:
** par [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts [[Zigmars Liepiņš]];
** tiesā tika iesniegts uzņēmuma [[Liepājas Metalurgs]] maksātnespējas pieteikums.
* [[5. novembris]] — [[Krievija]]s šahists [[Garijs Kasparovs]] lūdza viņam piešķirt Latvijas pilsonību.
* [[12. novembris]] — Liepājas tiesa pasludināja uzņēmuma Liepājas Metalurgs maksātnespējas procesu.
* [[14. novembris]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Pans Kimuns]].
* [[21. novembris]] — [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] &quot;[[Maxima Grupė|Maxima]]&quot; veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti.
* [[23. novembris]] — sākās trīs dienu ilgas sēras, pieminot [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes katastrofas]] upurus.
* [[27. novembris]] — [[Valdis Dombrovskis]] paziņoja par atkāpšanos no [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata.

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — no [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] amata atkāpās [[Edmunds Sprūdžs]].
* [[13. decembris]] — reitingu aģentūra ''[[Standard &amp; Poor's]]'' paaugstināja Latvijas [[kredītreitings|kredītreitinga]] nākotnes prognozi no stabila uz pozitīvu, saglabājot esošo reitingu BBB+ līmenī.
* [[15. decembris]] — dibināta partija &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;; par valdes priekšsēdētāju ievēlēts [[Einars Repše]].
* [[27. decembris]] — partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; un &quot;[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]&quot; vienojās kopīgi startēt [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].

== Miruši ==
[[Attēls:Hercs Franks 2010.jpg|thumb|120px|[[Hercs Franks]]]]
[[Attēls:Алексей Валерьевич Овечкин..jpg|thumb|120px|[[Aleksejs Avečkins]]]]

=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Uldis Laucis]], ārsts un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/zinas/miris-tautas-deputats-uldis-laucis-13986692 Miris Tautas deputāts Uldis Laucis] Diena.lv&lt;/ref&gt;
* [[6. janvāris]] — [[Skaidrīte Kaldupe]], rakstniece (dzimusi 1922. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/kd/literatura/muziba-aizgajusi-rakstniece-skaidrite-kaldupe-13987000 Mūžībā aizgājusi rakstniece Skaidrīte Kaldupe] [[Diena.lv]] {{dat|2013|1|8|SK|bez}}&lt;/ref&gt;
* [[10. janvāris]] — [[Kārlis Anušēvics]], aktieris (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/muziba-aizgajis-jrt-aktieris-karlis-anusevics.d?id=42964090|title=Mūžībā aizgājis JRT aktieris Kārlis Anušēvics|date={{dat|2013|1|11||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Dainis Grīnvalds]], dramaturgs (dzimis 1950. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Gerda Sinkeviča]], televīzijas diktore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/Gerda-Riekstina|title=Gerda Riekstiņa Sinkeviča|date=|publisher=Nekropole.lv|accessdate={{dat|2013|3|22||bez}}|archive-date={{dat|2013|02|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130209141654/http://nekropole.info/lv/Gerda-Riekstina}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]:
** [[Imants Ziedonis]], dzejnieks un publicists (dzimis 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/miris-dzejnieks-imants-ziedonis-13995879|title=Miris dzejnieks Imants Ziedonis|date={{dat|2013|2|27||bez}}|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2013|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]], gleznotājs (dzimis 1935. gadā)

=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Hercs Franks]], dokumentālo filmu veidotājs (dzimis 1926. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/miris-kinorezisors-hercs-franks/556483|title=Miris kinorežisors Hercs Franks|date={{dat|2013|3|3||bez}}|publisher=[[apollo.lv]]|accessdate={{dat|2013|3|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — [[Viktors Kulbergs]], uzņēmējs un Rīgas Motormuzeja dibinātājs (dzimis 1948. gadā)
* [[29. marts]] — [[Arta Melnalksne]], horeogrāfe (dzimusi 1968. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[18. aprīlis]] — [[Zenta Lēpe]], aktrise (dzimusi 1925. gadā)

=== Maijs ===
* [[6. maijs]] — [[Jānis Eglītis]], pedagogs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1961. gadā)
* [[10. maijs]] — [[Igors Jakovļevs]], mūziķis, pedagogs, komponists un skaņu režisors (dzimis 1929. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Guntars Grīnblats]], lauksaimnieks, augstskolas pasniedzējs un politiķis (dzimis 1924. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Gunārs Andrušaitis]], biologs (dzimis 1930. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Kazimirs Lapuška]], astronoms (dzimis 1936. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Kristiāns Pelšs]], hokejists (dzimis 1992. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Gvido Skulte]], kinooperators (dzimis 1939. gadā)
* [[4. jūlijs]] — [[Leons Bojārs]], politiķis (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Elita Krastiņa]], aktrise (dzimusi 1954. gadā)

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Pēteris Martinsons]], keramiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Vaira Dundure]], horeogrāfe (dzimusi 1953. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Ivars Andiņš]], žurnālists un sabiedrisko attiecību speciālists (dzimis 1963. gadā)
* [[13. augusts]] — [[Roberts Ceplītis]], aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Aleksejs Avečkins]], baletdejotājs (dzimis 1976. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Ulvis Katlaps]], bijušais hokejists un treneris (dzimis 1968. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Imants Auziņš]], dzejnieks (dzimis 1937. gadā)

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — [[Gatis Saknītis]], uzņēmējs (dzimis 1970. gadā)&lt;ref&gt;[http://nekropole.info/lv/Gatis-Saknitis Gatis Saknītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130908102701/http://nekropole.info/lv/Gatis-Saknitis |date={{dat|2013|09|08||bez}} }} Nekropole&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — [[Vladimirs Kaijaks]], rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Roberts Ligers]], aktieris, &quot;Rīgas pantomīmas&quot; dibinātājs (dzimis 1931. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Irēna Strode]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1921. gadā)

=== Oktobris ===
* [[22. oktobris]]
**[[Aivars Brīze]], rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
**[[Ramons Kepe]], aktieris, Operetes teātra solists (dzimis 1932. gadā)

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — [[Andrejs Dripe]], rakstnieks un publicists (dzimis 1929. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Astrīda Vecvagare]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[16. novembris]] — [[Harijs Spanovskis]], aktieris un mūziķis (dzimis 1958. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Valdis Muižnieks]], basketbolists (dzimis 1935. gadā)

=== Decembris ===
* [[14. decembris]] — [[Jānis Robiņš]], ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Ārvaldis Andrejs Brumanis]], garīdznieks un katoļu bīskaps (dzimis 1926. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Silva Golde]], pedagoģe un politiķe (dzimusi 1955. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2013. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

[[Kategorija:2013. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2013. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>h0yl2h8h3eyy4efk0ef18254yngsvky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaboverdes futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210730</id>
    <revision>
      <id>4510297</id>
      <parentid>4502809</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7612" sha1="0j1vs9q3nwa8tlhemqdls8yzzagjnbu" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Kaboverde
| Badge              = Cape Verdean Football Federation logo.svg
| FIFA Trigramme     = CPV
| FIFA Rank          = {{Nft rank|64.|up|2|date=2026. gada 20. jūlijs}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max           = 27.
| FIFA max date      = 2014. gada februāris
| FIFA min           = 182.
| FIFA min date      = 2000. gada aprīlis

| Nickname           = Zilās Haizivis&lt;ref&gt;{{cite news |title=Conheça as alcunhas das 16 seleções finalistas |trans-title=Meet the nicknames of the 16 finalists |language=pt |url=http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |work=[[A Bola]] |access-date=15 January 2013 |date=2 February 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116144106/http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |archive-date=16 January 2013 |df= }}&lt;/ref&gt;
| Association        = [[Federação Caboverdiana de Futebol]]
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]]
| Coach              = {{flaga|CPV}} [[Umberto Betenkurts]]
| Captain            = [[Rajans Mendešs]]
| Most caps          = [[Rajans Mendešs]] (102)
| Top scorer         = [[Rajans Mendešs]] (22)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |website=[[RSSSF]] |access-date=17 February 2011 |archive-date=25 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325005412/https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |url-status= }}&lt;/ref&gt;
| Home Stadium       = [[Estádio Nacional de Cabo Verde]] 
| pattern_la1        = _cpv26h
| pattern_b1         = _cpv26h
| pattern_ra1        = _cpv26h
| pattern_sh1        = _cpv26h
| pattern_so1        = _cpv26hl
| leftarm1           = 1A3CB0
| body1              = 1A3CB0
| rightarm1          = 1A3CB0
| shorts1            = 1A3CB0
| socks1             = 1A3CB0
| pattern_la2        = _cpv26a
| pattern_b2         = _cpv26a
| pattern_ra2        = _cpv26a
| pattern_sh2        = _cpv26a
| pattern_so2        = _cpv26al
| leftarm2           = FFFFFF
| body2              = FFFFFF
| rightarm2          = FFFFFF
| shorts2            = FFFFFF
| socks2             = FFFFFF
| pattern_la3        = _cpv26t
| pattern_b3         = _cpv26t
| pattern_ra3        = _cpv26t
| pattern_sh3        = _cpv26t
| pattern_so3        = _cpv26tl
| leftarm3           = FF0000
| body3              = FF0000
| rightarm3          = FF0000
| shorts3            = FF0000
| socks3             = FF0000
| First game         = {{fb|GNB}} 3-0 {{fb|CPV}}&lt;br /&gt;([[Gvineja-Bisava]]; {{dat|1979|1|7|N}})
| Largest win        = {{fb|CPV}} 7-1 {{fb|STP}}&lt;br /&gt;([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2015|06|13|N}})
| Largest loss       = {{fb|SEN}} 5-1 {{fb|CPV}}&lt;br /&gt;([[Mali]]; {{dat|1981|2|11|N}})&lt;br /&gt;{{fb|CPV}} 4-0 {{fb|GHA}}&lt;br /&gt;([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2005|10|8|N}})&lt;br /&gt;{{fb|GUI}} 4-0 {{fb|CPV}}&lt;br /&gt;([[Konakri]], [[Gvineja]]; {{dat|2007|7|9|N}})
| World cup apps     = 1
| World cup first    = 2026
| World cup best     = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 4
| Regional cup first = [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]
| Regional cup best  = Ceturtdaļfināls ([[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]])
| current            = 
}}
'''Kaboverdes futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kaboverde|Kaboverdi]] starptautiskās sacensībās. Kaboverdes izlases lielākais sasniegums līdz 2026. gadam bija aizkļūšana līdz ceturtdaļfinālam debijā [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kur ar 0-2 zaudēja spēcīgajai [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasei]], un arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā.  Lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē dažādos [[Eiropa]]s valstu klubos.

Kaboverde pirmo reizi kvalificējās FIFA Pasaules kausam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīrā]]. Tādējādi tā kļuva par otro mazāko valsti (aiz Islandes izlases, 2018. gadā), kas kvalificējusies Pasaules kausam, ar nedaudz mazāk nekā 525 000 iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{cite web |author1=Stevens, Rob |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |url-status= |archive-url= |archive-date= |access-date=13 October 2025 |website=[[BBC]]}}&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/04072026-mesi_ar_argentinu_tikai_papildlaika_spej_|title=Mesi ar Argentīnu tikai papildlaikā spēj apstādināt kareivīgo debitanti|date=2026. gada 4. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
== Āfrikas Nāciju kausā ==
* [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Izstājās''
* [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās''
* [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās''
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās''
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls
* [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04022024-unikala_11_metru_sitienu_serija_dienvidaf|title=Unikālā 11 metru sitienu sērijā Dienvidāfrikas vārtsargs sagrauj Kaboverdes sapni par pusfinālu|date=2024. gada 4. febr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās''

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kaboverde}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Cape Verde national association football team}}
* [https://fcf.cv/ FCF - Cape Verde Football Federation]
* [https://www.ojogo.pt/d/futebol-africano/50/ O'JOGO: News on Portuguese speaking African football teams]
* [https://www.cafonline.com/member-associations/cpv/ Cape Verde] [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]]
* [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/CPV Cape Verde] [[FIFA]]
* [https://www.rsssf.org/tablesk/kaapv-intres.html RSSSF archive of results 1979–]
* [http://national-football-teams.com/country/37.html National Football Teams – Cape Verde]
{{futbols-aizmetnis}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}
{{Kaboverdes futbola izlase - FIFA 2026}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Kaboverdes futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>0j1vs9q3nwa8tlhemqdls8yzzagjnbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laima Andersone-Silāre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212986</id>
    <revision>
      <id>4509823</id>
      <parentid>3554288</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:50:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3372" sha1="ft9bsrngbmmncr9j96f6lgetev3re2j" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Laima Andersone-Silāre
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1929|12|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Miris = {{mdv|2026|8|19|1929|12|11}}
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Operdziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Laima Andersone-Silāre''' (dzimusi {{dat|1929|12|11}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot;&gt;{{LAT e|1|212}}&lt;/ref&gt;, mirusi {{dat|2026|8|19}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120130978/muziba-devusies-latviesu-operdziedataja-laima-andersone-silare|title=Mūžībā devusies latviešu operdziedātāja Laima Andersone-Silāre|website=Delfi|access-date=2026-08-19|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[operdziedātāja]], [[mecosoprāns]].

1960. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] [[Edmunds Miķelsons|Edmunda Miķelsona]] dziedāšanas klasi.&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 1960. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] solisti, operā dziedāja līdz 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/lielas-muzikas-balvas-laureati-laima-andersone-silare-13989605|title=Lielās Mūzikas balvas laureāti. Laima Andersone-Silāre|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no 1960. līdz 1990. gadam bijusi docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;

1965. gadā kļuvusi par Latvijas Teātra darbinieku sabiedrības biedri, kā arī saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces]] goda nosaukumu.&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 1976. gadā kļuvusi par [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/scripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&amp;pid=1842|title=Laima Andersone-Silāre|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Andersone-Silāre saņēma [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Lielo mūzikas balvu]] par mūža ieguldījumu.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Viņas māsa [[Vilma Melbārde]] bija aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|title=Pirms 25 gadiem mirusi aktrise Vilma Melbārde|publisher=Irliepaja.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130117215521/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|archivedate={{dat|2013|01|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Andersone-Silare, Laima}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>ft9bsrngbmmncr9j96f6lgetev3re2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510050</id>
      <parentid>4509823</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3408" sha1="qgs13icykco13nqsonu2mejwj90hyqb" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Laima Andersone-Silāre
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1929|12|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Miris = {{mdv|2026|8|19|1929|12|11}}
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Operdziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Laima Andersone-Silāre''' (dzimusi {{dat|1929|12|11}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot;&gt;{{LAT e|1|212}}&lt;/ref&gt;, mirusi {{dat|2026|8|19}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120130978/muziba-devusies-latviesu-operdziedataja-laima-andersone-silare|title=Mūžībā devusies latviešu operdziedātāja Laima Andersone-Silāre|website=Delfi|access-date=2026-08-19|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[operdziedātāja]], [[mecosoprāns]].

1960. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] [[Edmunds Miķelsons|Edmunda Miķelsona]] dziedāšanas klasi.&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 1960. gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] solisti, operā dziedāja līdz 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/lielas-muzikas-balvas-laureati-laima-andersone-silare-13989605|title=Lielās Mūzikas balvas laureāti. Laima Andersone-Silāre|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no 1960. līdz 1990. gadam bijusi docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;

1965. gadā kļuvusi par Latvijas Teātra darbinieku sabiedrības biedri, kā arī saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces]] goda nosaukumu.&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 1976. gadā kļuvusi par [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/scripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&amp;pid=1842|title=Laima Andersone-Silāre|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Andersone-Silāre saņēma [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Lielo mūzikas balvu]] par mūža ieguldījumu.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Viņas māsa [[Vilma Melbārde]] bija aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|title=Pirms 25 gadiem mirusi aktrise Vilma Melbārde|publisher=Irliepaja.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130117215521/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|archivedate={{dat|2013|01|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Andersone-Silare, Laima}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>qgs13icykco13nqsonu2mejwj90hyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Inkulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216637</id>
    <revision>
      <id>4510131</id>
      <parentid>4367904</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:47:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5998" sha1="d9jl86ti2mz2mlc8xwx9tjmx4ljz3wk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andrejs Inkulis
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
| amats = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs]]
| term_sākums = [[1990]]
| term_beigas = [[1992]]
| priekštecis = [[Alfrēds Rubiks]]
| pēctecis = [[Andris Teikmanis]]
| amats2 = [[Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = [[1994]]
| term_beigas2 = [[1997]]
| priekštecis2 = [[Ligita Začesta]]
| pēctecis2 = [[Leonīds Alksnis]]
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| priekštecis3 = 
| dzim_dati = {{dat|1941|10|31}}
| dzim_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|06|17|1941|10|31}}
| mir_vieta = 
| partija = bez partijas
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}'''Andrejs Inkulis''' (dzimis {{Dat|1941|10|31}}, miris {{Dat|2023|06|17}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Andrejs-Inkulis|title=Andrejs Inkulis|website=timenote.info|access-date=2024-03-11|language=lv|archive-date=2024-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240311131235/https://timenote.info/lv/Andrejs-Inkulis}}&lt;/ref&gt; bija [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs]] laikā no 1990. līdz 1992. gadam, pēc tam [[Jūrmala]]s domes vadītājs no 1994. līdz 1997. gadam ([[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] no vēlēšanu saraksta &quot;Labklājība&quot;).

1996. gadā A. Inkuli apstiprināja par [[Rīgas osta]]s pārvaldnieku. Pēc aiziešanas no darba pašvaldībās A. Inkulis bija padomes priekšsēdētājs [[Igaunija]]s uzņēmumam &quot;Fenniger&quot; piederošajā nekustamo īpašumu kompānijā AS &quot;Eldikrija&quot;.

Bijis motokluba &quot;[[MC Hermejs|Hermejs]]&quot; biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hermejs.lv/rip/|title=RIP – Hermejs.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Miris 2023. gada 17. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Mantojuma ziņa, 17.07.2023. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbošanās pašvaldībās un uzņēmējdarbībā ==
A. Inkuļa vadības laikā Rīgas pilsētā norisinājās pāreja no sociālistiskās plānošanas uz tirgus ekonomiku, uzsākta pilsētas uzņēmumu privatizācija, veikta pilsētas īpašumu apzināšana. A. Inkulis bija viens no cilvēkiem, kuri 1994. gada oktobrī parakstīja vēstuli toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Guntim Ulmanim]] un Ministru prezidentam [[Māris Gailis|Mārim Gailim]], lūdzot mainīt drošības līdzekli aizdomas par izspiešanu apcietinātajam [[Ivans Haritonovs|Ivanam Haritonovam]]. 1995. gadā Inkulis parakstīja lūguma vēstuli Latvijas Pilsonības un imigrācijas dienestam pagarināt uzturēšanās atļauju uzņēmējam Viktoram Tobengauzam, kura vadītā firma &quot;Kings Motor Oils ASV&quot; bija apsūdzēta par krāpšanu lielos apmēros. Rīgas tiesu apgabala prokuratūra 1999. gadā Inkulim uzrādīja apsūdzību par mantas piesavināšanos lielos apmēros, parakstot Jūrmalas domes galvojumu IU &quot;Dita&quot; īpašniekam Andrim Tiltniekam, lai tas no &quot;[[Parex banka]]s&quot; varētu saņemt 150 000 latu lielu kredītu, tomēr 2000. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa Inkuli attaisnoja nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Inkuļa vadītā &quot;Eldikrija&quot; būvēja darījumu un dzīvojamo ēku &quot;Centra nams&quot; [[Republikas laukums (Rīga)|Republikas laukumā]] 3 Rīgā. Viņa vadītā sabiedrība un Igaunijas pilsoņa P. Tominga vadītā &quot;NCC Konstrukcija&quot; realizēja arī celtniecības darbus [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]] Rīgā. 2008. gada martā [[KNAB|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] darbinieki aizturēja A. Inkuli viņa vadītā uzņēmuma telpās.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221749-knab_aizturejis_bijuso_rigas_un_jurmalas_meru_andreju_inkuli KNAB aizturējis bijušo Rīgas un Jūrmalas mēru Andreju Inkuli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053014/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221749-knab_aizturejis_bijuso_rigas_un_jurmalas_meru_andreju_inkuli |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, [[LETA]] ziņa 2008. gada 28. martā&lt;/ref&gt; Par kukuļa došanu pēc krimināllikuma 323. panta 1. daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstināja apsūdzēto atbildību. Apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts [[Uģis Grūbe]] lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42260/stramam-un-strancim-piespriez-bargus-cietumsodus Štramam un Strancim piespriež bargus cietumsodus.]&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Alfrēds Rubiks]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs]] | periods = 1990.-1992. | pēc = [[Andris Teikmanis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Rihards Pētersons]] | virsraksts = [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas domes priekšsēdētājs]] | periods = 1994.-1997. | pēc = [[Leonīds Alksnis]]}}
{{Amatu secība | pirms = ''?'' | virsraksts = [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldnieks | periods = 1996.-1998. | pēc = [[Leonīds Loginovs]]}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Jūrmalas pašvaldības vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Inkulis, Andrejs}}

[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Jūrmalas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>d9jl86ti2mz2mlc8xwx9tjmx4ljz3wk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Benedikts XIV</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219682</id>
    <revision>
      <id>4510264</id>
      <parentid>3518232</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2512" sha1="n3x1sgdk7du5yay8qv34qu7qipozerd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Benedikts XIV
| vārds_orģ           = ''Benedictus XIV''
| attēls              = Benoit XIV.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = 247. [[Romas pāvests]]
| term_sākums         = {{dat|1740|8|17|N}}
| term_beigas         = {{dat|1758|5|3|N}}
| priekštecis         = [[Klements XII]]
| pēctecis            = [[Klements XIII]]
| dzim_dati           = {{dat|1675|3|31}}
| dzim_vieta          = [[Boloņa]], [[Pāvesta valsts]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1758|5|3|1675|3|31}}
| mir_vieta           = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Pāvests Benedikts XIV''' ({{val-la|Benedictus XIV}}, dzimis {{dat|1675|3|31}}, miris {{dat|1758|5|3}}), īstajā vārdā '''Prospēro Lorenco Lambertīni''' ({{val-it|Prospero Lorenzo Lambertini}}), bija [[Romas pāvests]] no 1740. līdz 1758. gadam.

Prospēro Lorenco Lambertīni ir dzimis aristokrātu ģimenē [[Boloņa|Boloņā]]. Bērnībā viņš mācījās pie privātskolotājiem. 13 gadu vecumā sāka mācīties [[Roma|Romā]], Klementa koledžā (''Collegium Clementianum''), kur apguva [[retorika|retoriku]], [[filozofija|filozofiju]] un [[teoloģija|teoloģiju]]. 1694. gadā, 19 gadu vecumā, viņš ieguva doktora grādu teoloģijā. Pēc pāvesta [[Inokentijs XII|Inokentija XII]] nāves Prospēro Lorenco kļuva par jaunā pāvesta [[Klements XI|Klementa XI]] konsistorijas advokātu. 1725. gadā kļuva par [[Teodosija]]s bīskapu, bet 1727. gadā par [[Ankona]]s bīskapu. Gadu vēlāk kļuva par [[kardināls|kardinālu]]. 1731. gada aprīlī kļuva par Boloņas [[arhibīskaps|arhibīskapu]]. Par Romas pāvestu Prospēro Lorenco Lambertīni kļuva 1740. gada 17. augustā, un pieņēma baznīcas vārdu Benedikts XIV. Šajā amatā viņš pavadīja gandrīz 18 gadus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{reliģija-aizmetnis}}

{{pāvesti}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:1675. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1758. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas pāvesti]]</text>
      <sha1>n3x1sgdk7du5yay8qv34qu7qipozerd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaja Ture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>223006</id>
    <revision>
      <id>4509825</id>
      <parentid>4104376</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4509825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7129" sha1="f931lmbvy7lnk1n8j9socjq6407fbx3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jaja Ture
| image = Yaya Touré (cropped).jpg
| image_size = 
| caption = Jaja Ture 2013. gadā
| fullname = Gnégnéri Yaya Touré&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=List of Players|url=http://www.cafonline.com/userfiles/file/Comp/CAN2013/The%20list%20of%2016finals_not_confirmed.pdf|publisher=Confederation of African Football (CAF)|accessdate=24 January 2013|format=PDF}}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{Birth date and age|1983|5|13}}
| birth_place = {{vieta|Kotdivuāra|Buake}}
| height = 188&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.html/gnegneri-toure-yaya|title=Player Profile: Yaya Touré|publisher=Premier League|accessdate=31 July 2012|archive-date={{dat|2012|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120702223745/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.html/gnegneri-toure-yaya}}&lt;/ref&gt;
| currentclub = {{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] &lt;br /&gt;(galvenais treneris)
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 1996—2001
| youthclubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Académie de Sol Beni|ASEC Mimosas]]
| years1 = 2001—2003
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.S.K. Beveren|Beveren]]
| caps1 = 70
| goals1 = 3
| years2 = 2003—2005
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Donetsk|Metalurh Donetsk]]
| caps2 = 33
| goals2 = 3
| years3 = 2005—2006
| clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| caps3 = 20
| goals3 = 3
| years4 = 2006—2007
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| caps4 = 27
| goals4 = 5
| years5 = 2007—2010
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps5 = 74
| goals5 = 4
| years6 = 2010—2018
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| caps6 = 230
| goals6 = 62
| years7 = 2018
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| years8 = 2019—2020
| clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Qingdao Huanghai F.C.|Qingdao Huanghai]]
| caps8 = 14
| goals8 = 2
| totalcaps = 470
| totalgoals = 82
| nationalyears1 = 2004—2015
| nationalteam1 = {{fb|Kotdivuāra}}
| nationalcaps1 = 101
| nationalgoals1 = 19
| managerclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas &quot;Olimpik&quot;]] (asistents)
| manageryears1 = 2021
| managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akhmat Grozny|Akhmat Grozny]] (asistents)
| manageryears2 = 2021
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] (U-16)
| manageryears3 = 2022—2023
| managerclubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] (asistents)
| manageryears4 = 2023
| managerclubs5 = {{fb|KSA}} (asistents)
| manageryears5 = 2023—2024
| managerclubs6 = {{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]
| manageryears6 = 2026—pašlaik
}}
'''Jaja Ture''' ({{val|fr|Gnégnéri Yaya Touré}};&lt;ref name=FCBYaya&gt;[http://arxiu.fcbarcelona.cat/web/english/futbol/temporada_08-09/plantilla/jugadors/toure_yaya.html Touré Yaya] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131017203953/http://arxiu.fcbarcelona.cat/web/english/futbol/temporada_08-09/plantilla/jugadors/toure_yaya.html |date={{dat|2013|10|17||bez}} }} FC Barcelona&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1983|5|13}})&lt;ref name=&quot;FCBYaya&quot;/&gt; ir [[Kotdivuāra]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Kotdivuāras futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada jūnija ir [[ŠK Slovan Bratislava|Bratislavas &quot;Slovan&quot;]] galvenais treneris.

== Karjera ==
Karjeru sācis Kotdivuāras klubā [[Académie de Sol Beni|ASEC Mimosas]]. 2001. gadā sācis spēlēt Eiropā, karjeras Eiropā pirmajā pusē spēlējis Beļģijā un Ukrainā. Laikā no 2005. līdz 2006. gadam bijis Grieķijas ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]'' spēlētājs, pēc tam spēlējis Francijas ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. Laikā no 2007. līdz 2010. gadam Ture pārstāvēja Spānijas klubu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', 2010. gadā Ture pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Ar ''Manchester City'' komandu Ture trīsreiz uzvarēja Premjerlīga. Sava spēlētāja noslēdzošos gadus Ture pavadīja ''Olympiacos'' un Ķīnas komandā [[Qingdao Huanghai F.C.|''Qingdao Huanghai'']].

2021. gada februārī Ture pievienojās [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] komandai [[Doneckas &quot;Olimpik&quot;|Doneckas &quot;''Olimpik''&quot;]], kā trenera asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpik.com.ua/dobro-pozhalovat-iaia|title=Добро пожаловать, Яя!|website=ФК Олимпик|access-date=2021-03-16|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Karjeras laikā kļuvis par Kotdivuāras, Grieķijas, divkārtēju Spānijas, Premjerlīgas čempionu, ''Barcelona'' sastāvā uzvarēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2008.—2009. gada sezonā. Trīs gadus pēc kārtas tika nosaukts par Āfrikas gada labāko futbolistu (2011, 2012, 2013).

Kotdivuāras izlases sastāvā spēlējis vairākos Āfrikas Nāciju kausa turnīros, kā arī trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] turnīros ({{FutbPK|2006}}, {{FutbPK|2010}}, [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]). Arī viņa brālis [[Kolo Ture]] arī ir bijis futbolists.

== Sasniegumi ==
'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2005–06
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2005–06

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2008–09, 2009–10
* [[Copa del Rey]]: 2008–09
* [[Spānijas Superkauss]]: 2009
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2008–09
* [[UEFA Superkauss]]: 2009
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011–12, 2013–14, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]]
* [[FA kauss]]: 2010–11
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013–14, 2015–16
* [[FA Community Shield]]: 2012

'''Qingdao Huanghai'''

* [[Ķīnas futbola Pirmā līga|Ķīnas Pirmā līga]]: 2019

'''Kotdivuāra'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Kotdivuāras gada futbolists: 2009
* Āfrikas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014
* [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] gada labākais spēlētājs: 2013–14

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}
{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Ture, Jaja}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]]
[[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbola treneri]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>f931lmbvy7lnk1n8j9socjq6407fbx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silvija Dreimane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>226263</id>
    <revision>
      <id>4509990</id>
      <parentid>4413077</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:14:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8061" sha1="158ly4ao3b7gch8sa8mtu8h1ecqtj4i" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Silvija Dreimane
| attēls              = 
| mazs_att            =
| apraksts            = 
| amats               = [[7. Saeima]]s sekretāre
| term_sākums         = {{dat|1998|11|02|N}}
| term_beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents          = [[Guntis Ulmanis]]&lt;br /&gt;[[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| priekštecis         = [[Indulis Bērziņš]]
| pēctecis            = [[Jānis Reirs]]
| dzim_dati           = {{ddv|1962|8|8}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvietis|latviete]]
| partija             = [[Jaunā partija]] &lt;small&gt;(1998—2000)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           = [[jurisprudence|juriste]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Silvija Dreimane''' (dzimusi {{dat|1962|08|08}}) ir Latvijas juriste un [[politika|politiķe]]. Bijusi [[7. Saeima]]s sekretāre (1998—2002). Sākotnēji pārstāvējusi [[Jaunā partija|Jauno partiju]], vēlāk piedalījusies vēlēšanās no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1962|08|08}}. 
1991. gadā absolvēja [[jurisprudence|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Silvija Dreimane | publisher = [[Saeima]] | accessdate = 2013.06.11 | url = http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/50CCE0928E4FDDC8C22577AD00325BFA/$FILE/dreimane.htm}}&lt;/ref&gt; Bija [[Latvijas prezidents|Latvijas prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] kancelejas vadītāja vietniece 1997. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Čečenijā gaida Baltijas prezidentus | first = Atis | last = Klimovičs | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1997. gada 5. februārī | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/cecenija-gaida-baltijas-prezidentus-10002736 }}&lt;/ref&gt; Precējusies, ir dēls Kārlis.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Rīt - Mātes diena | first = Inese | last = Šaitere, Tekla; Liepiņa, Akvilina un Kļava | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 8. maijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/rit-mates-diena-10444928 }}&lt;/ref&gt; 

1998. gadā piedalījās [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] dibināšanā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunā partija solās būt kreisi centriska | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1998. gada 19. janvārī | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/jauna-partija-solas-but-kreisi-centriska-10025008 }}&lt;/ref&gt; tika ievēlēta par tās atbildīgo sekretāri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Partija ievēl vadību | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1998. gada 19. martā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/partija-ievel-vadibu-10029217 }}&lt;/ref&gt; [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] Jaunā partija virzīja S. Dreimani kā Saeimas priekšsēdētājas amata kandidāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Kandidātu sarakstus iesniedz LC un JP | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1998. gada 23. jūlijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/kandidatu-sarakstus-iesniedz-lc-un-jp-10299802 }}&lt;/ref&gt; 

Pēc ievēlēšanas par [[7. Saeima]]s deputāti S. Dreimane kļuva par [[Saeima]]s sekretāri un Jaunās partijas frakcijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ievēl Saeimas prezidiju bez Tautas partijas | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1998. gada 4. novembrī | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/ievel-saeimas-prezidiju-bez-tautas-partijas-10350484 }}&lt;/ref&gt; 2000. gada maijā viņa neparakstīja [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa valdības]] koalīcijas līgumu un atkāpās no frakcijas priekšsēdētājas amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Mēģinās saliedēt Jaunās partijas frakciju | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2000. gada 8. maijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/meginas-saliedet-jaunas-partijas-frakciju-10688194 }}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam S. Dreimane kopā ar deputātiem [[Ingrīda Latimira|Ingrīdu Ūdri]] un [[Imants Stirāns|Imantu Stirānu]] izstājās no partijas, taču nepameta tās Saeimas frakciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pauls negrib būt līderis, Jaunās partijas frakcija šķeļas | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2000. gada 9. maijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/pauls-negrib-but-lideris-jaunas-partijas-frakcija-skelas-10689202 }}&lt;/ref&gt;

2002. gadā kļuva par jaunās [[8. Saeima|Saeimas]] priekšsēdētājas I. Ūdres (ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s) politisko padomnieci.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Dreimane būs Ūdres politiskā padomniece | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2003. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/dreimane-bus-udres-politiska-padomniece-11555108 }}&lt;/ref&gt;
2006. gadā S. Dreimane kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā pārbaudītas lokomotīves un jauni sabiedrotie | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2006. gada 15. jūlijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/zalo-un-zemnieku-savienibas-saraksta-parbauditas-lokomotives-un-jauni-sabiedrotie-12847986 }}&lt;/ref&gt; nebūdama to veidojošo partiju biedre, taču netika ievēlēta. 2009. gadā neveiksmīgi kandidēja arī [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no ZZS saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = 6. jūnijā – par Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu Nr. 14! | publisher = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | accessdate = 2013.06.11 | url = http://www.zzs.lv/?p=6562&amp;pp=8632&amp;lang=1281 | archive-date = {{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304103639/http://www.zzs.lv/?p=6562&amp;pp=8632&amp;lang=1281 }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā nesekmīgi kandidēja arī [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Latgales apgabalā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = FOTO: ZZS iepazīstina ar savām vēlēšanu lokomotīvēm | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2010. gada 28. jūlijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/foto-zzs-iepazistina-ar-savam-velesanu-lokomotivem-744118 }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2003. gada strādāja dažādos amatos valsts akciju sabiedrībā &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;, bija akciju sabiedrības &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; valdes locekle,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta (18:11) – Jaunajā PV valdē darbosies arī Štokenbergs un Dreimane | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2012. gada 21. maijā | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-18-11-jaunaja-pv-valde-darbosies-ari-stokenbergs-un-dreimane-13948086 }}&lt;/ref&gt; &quot;Latvijas dzelzceļa&quot; prezidenta [[Uģis Magonis|Uģa Magoņa]] padomniece.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{7. Saeima}}
{{Jēkabpils Goda pilsonis}}

{{DEFAULTSORT:Dreimane, Silvija}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunās partijas politiķi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]</text>
      <sha1>158ly4ao3b7gch8sa8mtu8h1ecqtj4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Grūtups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227757</id>
    <revision>
      <id>4510014</id>
      <parentid>4246062</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:05:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4510014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10132" sha1="if50we4dxtwxfxm4wkog4phufp0ehpn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]]. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups ir bijis [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Pozīcija ===

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri:Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija izcils mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.

Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.

[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.

Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.

Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir pazīstami vārdi, arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].

Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja tomēr pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente. Advokāta brālis, klarnetists Māris, spēlējis tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>if50we4dxtwxfxm4wkog4phufp0ehpn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510016</id>
      <parentid>4510014</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4510016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10106" sha1="m1yu75s9ws66df7olwcfg0u0re9sdcd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]]. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri:Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.

Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.

Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir pazīstami vārdi, arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].

Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja tomēr pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente. Advokāta brālis, klarnetists Māris, spēlējis tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>m1yu75s9ws66df7olwcfg0u0re9sdcd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510017</id>
      <parentid>4510016</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:14:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģimene */</comment>
      <origin>4510017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10118" sha1="plhxgpp8wi8mgcmf50xmzqufmn9npbh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]]. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri:Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.

Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.

Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir pazīstami vārdi, arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].

Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja tomēr pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente. Advokāta brālis, klarnetists Māris, spēlējis tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>plhxgpp8wi8mgcmf50xmzqufmn9npbh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510018</id>
      <parentid>4510017</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:17:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ģimene */</comment>
      <origin>4510018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10066" sha1="odz6dmw2vjnwhil2ais8xt38s6f1n0o" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]]. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri:Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.
Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.

1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.
Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].

Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente, brālis Māris spēlēja tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>odz6dmw2vjnwhil2ais8xt38s6f1n0o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510019</id>
      <parentid>4510018</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:18:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ģimene */</comment>
      <origin>4510019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10064" sha1="ggxyxbku4sqzechsv53rl6togqiemqg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]]. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto : tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri:Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.
Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.
Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].
Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente, brālis Māris spēlēja tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>ggxyxbku4sqzechsv53rl6togqiemqg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510022</id>
      <parentid>4510019</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10153" sha1="1m93dab9ww48ualkb2ky5j31u2nxsy2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]], [[Latvijas Tautas fronte]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]] Dobeles mūzikas skolas vadītāja Jūlija Grūtupa ģimenē. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto: tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri: Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.
Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.
Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].
Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente, brālis Māris spēlēja tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>1m93dab9ww48ualkb2ky5j31u2nxsy2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510023</id>
      <parentid>4510022</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:22:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4510023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10145" sha1="ps76qa48ex64oausmxht24dtgoq36da" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]], [[Latvijas Tautas fronte]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]] mūzikas skolas vadītāja Jūlija Grūtupa ģimenē. 1966. gadā pabeidza mācības Dobeles 1. vidusskolā un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto: tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri: Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.
Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.
Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].
Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente, brālis Māris spēlēja tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>ps76qa48ex64oausmxht24dtgoq36da</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510025</id>
      <parentid>4510023</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:23:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4510025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10171" sha1="574c1gx293w8u396dtkal0iouc0lndh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Grūtups
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{dat|1949|5|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2014|06|15|1949|05|05}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = [[PSKP]], [[Latvijas Tautas fronte]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Grūtups''' ({{dat|1949|5|5|N}} — {{dat|2014|06|15|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]] un [[rakstnieks]]. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-28 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Dobele|Dobelē]] mūzikas skolas vadītāja Jūlija Grūtupa ģimenē. 1966. gadā pabeidza mācības [[Dobeles 1. vidusskola|Dobeles 1. vidusskolā]] un dienēja [[Padomju Armija|Padomju armijā]].
1977. gadā absolvēja līdzdiploma studijas [[Latvijas Universitāte|LVU]] Juridiskajā fakultātē, 1985. gadā - aspirantūras studijas.
No 1977. gada strādāja Latvijas PSR prokuratūrā, no 1980. gada līdz 1991. gadam bija advokāts [[Sigulda]]s juridiskajā konsultācijā.
1991. gadā nodibināja A. Grūtupa advokātu biroju.

Andri Grūtupu atrada mirušu {{dat|2014|06|15}} īsi pirms pusnakts savā mājā [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc Valsts policijas priekšnieka [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] teiktā, &quot;visas pazīmes liecina, ka viņš ir izdarījis pašnāvību nošaujoties&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pašnāvību izdarījis advokāts Andris Grūtups | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 16. jūnijā | accessdate = 2014. gada 16. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pasnavibu-izdarijis-advokats-andris-grutups.d?id=44617568}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā un sabiedriskā darbība ===
Grūtups bija [[PSKP]] biedrs. Atmodas laikā iesaistījās [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] darbībā, piedalījās Latvijas Juristu biedrības un Brāļu kapu komitejas dibināšanā.

Kopš tās dibināšanas darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Bija ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 169. [[Mālpils]] vēlēšanu apgabalā.

Augstākajā Padomē Andris Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā. Bija darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu [[Denacionalizācija|denacionalizāciju]] un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Deviņdesmitajos gados Grūtups tika minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam [[Guntis Ulmanis|Ulmanim]] ieteicis [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] kā potenciālo premjeru. Vēlāk viņu nosauca par «pelēko kardinālu», kas atbalstījis [[Tautas partija]]s priekšvēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokatu-grutupu-laikabiedri-uzteic-par-ieguldijumu-atjaunotas-latvijas-likumdosana.a88703/|title=Advokātu Grūtupu laikabiedri uzteic par ieguldījumu atjaunotās Latvijas likumdošanā|last=Aigars Lazdiņš (LTV Ziņu dienests), Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents)|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-15|date=16.06.2014|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Andris Grūtups bija iesaistīts vairākos skandālos, tostarp minēts kā grāmatas &quot;Tiesāšanās kā ķēķis&quot; personāža Arņa Gūtupa prototips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/kekis-13240557 |title= Ķēķis |accessdate=2013-07-01 ||author= Inga Spriņģe |work= |publisher=diena.lv  |date=2007-08-25 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/230078-iespejams-noklausitas-grutupa-biroja-telefona-sarunas-kuras-rada-aizdomas-par-pareizu-spriedumu-gatavosanu |title= Iespējams, noklausītas Grūtupa biroja telefona sarunas, kuras rada aizdomas par &quot;pareizu&quot; spriedumu gatavošanu |accessdate= 2013-07-01 |author=  |work=  |publisher= TVNET/[[LETA]] |date= 2007-08-16 |archiveurl=  |archivedate=  }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtups enerģiski iebilda pret vārda brīvības slāpēšanu Latvijā un uzskatīja, ka emigrācija ir Latvijai daudz svarīgāka problēma nekā krievvalodīgie radikāļi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tocs-latviesus-apdraud-gribas-trukums-pastavet-un-veidot-savu-valsti-latviju-14002165|title=Točs: Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-13|date=2013-04-08}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Rakstniecība ==
Andris Grūtups ir vairāku juridiskas tematikas grāmatu autors, tostarp arī [[daiļliteratūra]]s žanrā. 2005. gada tika uzņemts Rakstnieku savienībā.

=== Publicētie darbi ===
* &quot;Kā atgūt nolaupīto: tiesisks skaidrojums par īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem&quot; (Memento, 1991)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri&quot; (Mans Īpašums, 1994)
* &quot;Īpašuma reforma Latvijā&quot; (Mans Īpašums, 1995; kopā ar E. Krastiņu)
* &quot;Civillikuma komentāri: Īpašums&quot; (Mans īpašums, 1996; sastādītājs)
* &quot;Tiesu prakse un komentāri. 2. grāmata&quot; 1997
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 1. daļa, (Jaunā Daugava, 2001)
* &quot;Tiesāšanās kā māksla&quot; 2. daļa, (Jaunā Daugava, 2002)
* &quot;Civillikuma komentāri&quot; 3. daļa (Tiesu namu aģentūra, 2002)
* &quot;Beilisāde: par Mendeļa Beiļa apsūdzību rituālslepkavībā&quot; (Atēna, 2005)
* &quot;Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu Rīgā&quot; (Atēna, 2007)
* &quot;Observators: par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu&quot; (Atēna, 2009)
* &quot;Maniaks: par [[Staņislavs Rogoļevs|Staņislava Rogaļova]] apsūdzību seksuālos noziegumos un slepkavībās&quot; (Atēna, 2010)

== Ģimene ==
Andra Grūtupa tēvs Jūlijs Grūtups bija mūziķis, klarnetists. 1938. gadā viņš beidza [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatoriju]], bet kara gados bija mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1945. gadā viņa vienība padevās gūstā un tika nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem.
Taču kā gūsteknis ar ķerru Grūtups strādāja tikai trīs dienas. Izmantojot Padomju armijas vēlmi konkurēt ar slaveno [[Glenns Millers|Glena Millera]] Gaisa spēku orķestri ASV, Grūtups nodibināja un vadīja [[Klusā okeāna flote]]s bigbendu. Tobrīd tas bija vienīgais PSRS džeza kolektīvs, vēl pirms slavenā [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestra.
[[Klusā okeāna flote]]s bigbendā muzicējuši tikai karagūstekņi – austrieši, vācieši, poļi, čehi. Arī mūzikas instrumenti bija kara trofejas no Japānas.
Andris Grūtups neslēpa, ka viņa tēvs bija [[NKVD]] uzticības persona. &quot;Citādi būt nevarēja. Vai es varu tēvam pārmest, ka viņš tādos apstākļos cīnījās par savu dzīvību?” -- teica advokāts, gatavojot grāmatu par savu tēvu.
1947. gadā Jūlijs Grūtups atgriezās dzimtenē un &lt;!-- – vietējie vadītāji, Latvijas PSR Kompartijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]] un Ministru padomes priekšsēdētājs [[Vilis Lācis]] uzrakstīja [[Staļins|Staļinam]], ka Latvijā trūkst darbaroku, – lai laiž latviešus mājās. Latvijas krieviem, kas bija dienējuši leģionā, nepaveicās, jo atbrīvoja tikai latviešus.
Atgriezies mājās, Jūlijs Grūtups --&gt; vadīja Dobeles mūzikas skolu, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolā vadīja pūšaminstrumentu nodaļu. Viņa audzēkņu vidū ir arī dziedātājs [[Žoržs Siksna]].
Savu pirmo sievu Jūlijs pameta, kad mazākajam dēlam Andrim bija trīs gadi. Attiecības bija saspīlētas, tēvs ar bērniem no pirmās laulības tikās reti.

Andra Grūtupa vecākā māsa Gita Kataja pievērsās mūzikai, bija mūzikas skolotāja un kora diriģente, brālis Māris spēlēja tēva orķestrī, vēlāk vadījis pats savu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/107482-grutups-finanse-gramatu-par-savu-tevu-kurs-pameta-gimeni|title=Grūtups finansē grāmatu par savu tēvu, kurš pameta ģimeni|last=Puķītis|first=Māris|website=Jauns.lv|access-date=2019-02-15|date=1.10.2013|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140620031418/http://www.grutups.lv/komanda/andris_grutups.php Biogrāfija A.Grūtupa biroja mājas lapā]

{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grutups, Andris}}
&lt;!-- [[Kategorija:Pašnāvnieki]] --&gt;
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>574c1gx293w8u396dtkal0iouc0lndh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Žagata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228785</id>
    <revision>
      <id>4510255</id>
      <parentid>4463439</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:06:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24792" sha1="5kxioa4ktlc1utt95h335jlchj579zh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Uldis Žagata
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1928
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jeru pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2015
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 17
|        m_vieta = {{LVA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība =
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = horeogrāfs, dejas pedagogs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Aina
|          bērni = Daina, Gunta
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
|    citas daļas = 
}}
'''Uldis Žagata''' ({{dat|1928|3|17|N|bez}} — {{dat|2015|6|17|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] horeogrāfs un dejas pedagogs, latviešu folkbaleta izveidotājs un viens no spilgtākajiem šī žanra baletmeistariem. Vairākkārtējs [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Deju svētku]] virsvadītājs. Bijis [[Latvijas Universitāte|LVU]] tautas deju ansambļa &quot;[[Dancis (deju kolektīvs)|Dancis]]&quot; un valsts deju ansambļa &quot;[[Daile (deju kolektīvs)|Daile]]&quot; mākslinieciskais vadītājs.&lt;ref name=&quot;ov&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latviešu dejas meistars Uldis Žagata | first = Dzidra | last = Bļodone | publisher = Ogres Vēstis | date = 2011. gada 16. martā | accessdate = 2013. gada 9. jūlijā | url = http://www.ovv.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=2337:latvieu-dejas-meistars-uldis-agata&amp;catid=51:ciemos-pie-mums&amp;Itemid=69 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Uldis Žagata piedzima {{dat|1928|3|17}} [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] &quot;Pērlēs&quot; zemnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;ov&quot; /&gt; &quot;Jaunībā spēlēju vijoli, akordeonu… Kā jau laukos – paši spēlē, paši dejo, paši raud. Sapņos nebija domas kļūt par dejotāju,&quot;—stāstīja Žagata.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/uldis-zagata-but-uzticigam-dejai-tas-ir-manas-dzives-augstakais-piepildijums-2/|title=Uldis Žagata: Būt uzticīgam dejai – tas ir manas dzīves augstākais piepildījums|last=Krauja|first=Vita|website=LA.LV|access-date=2021-02-01|date=2013-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Darba meklējumos vecāki 1937. gadā devās uz Rīgu. Tēvs Viļums prata kurpnieka amatu un iekārtoja nelielu darbnīcu, māte Marija audzināja Uldi un jaunāko brāli Ēriku un piepelnījās ar šūšanu&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52396|title=Uldis Žagata|last=Juraševska|first=Gundega|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-02-01|date=2020-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

U. Žagata mācījās Rīgas 48. pamatskolā vienā klasē ar aktrisi [[Vija Artmane|Viju Artmani]], kas, gatavodamās stāties Dailes teātra studijā, mudināja uz to arī Uldi. Bet smagie kara gadi spieda meklēt papildus iztikas līdzekļus un pēc skolas beigšanas 1944. gadā viņš iestājies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], lai kļūtu par mehāniķi-atslēdznieku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa drauga Egila Šāvēja tēvocis strādāja [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Operā]]. &quot;Tiku statistos, uzreiz varēja dabūt darba apliecību, aizmuku no karadienesta.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Baleta premjers [[Jānis Grauds]] pamanīja cītīgo puisi un ieteica mācīties teātra baleta studijā (kopš 1948. gada [[Rīgas Horeogrāfijas skola|Rīgas Horeogrāfijas skolā]]). U. Žagata mācījās (1944–52) pie no Maskavas atbraukušā jauna pedagoga [[Valentīns Bļinovs|Valentīna Bļinova]] t. s. zvaigžņu klasē kopā ar [[Māris Liepa|Māri Liepu]], [[Haralds Ritenbergs|Haraldu Ritenbergu]], [[Artūrs Ēķis|Artūru Ēķi]] un [[Alfrēds Spura|Alfrēdu Spuru]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņš pabeidza izglītību 1952. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

U. Žagata visai drīz no baleta mākslinieka kļuva par [[Latvijas Operas un baleta teātris|Latvijas Operas un baleta teātra]] solistu (1948–68), izcilu raksturlomu atveidotāju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Jevgēņijs Čanga, Helēna Tangijeva-Birzniece, Aleksandrs Lembergs  savos baletos atradīja lomas Žagatam, bet viņš redzēja, ka klasiķis no viņa nesanāks. &quot;Pārgāju uz raksturdejām un iepazinos ar [[Aija Baumane (baletdejotāja)|Aiju Baumani]], ar kuru kopā apbraukājām pasauli.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1963. gadā baletmeistare [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] iestudēja Sergeja Balasanjana baletu “Šakuntala”, kas veidots pēc indiešu dzejnieka Kālidāsa (''कालिदास'', ''Kālidāsa'') darba motīviem, un par savu asistentu uzaicināja U. Žagatu. Tā bija viņa pirmā baletmeistara skola – strādāt kopā ar izcilo baletmeistari un pieaicinātajiem indiešu horeogrāfiem, pilnveidot libretu, apgūt dejas valodas daudzveidīgās iespējas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tieši  [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] iedrošināja Žagatu vadīt universitātes “[[Dancis (deju kolektīvs)|Danci]]”, kad daudzi teica – &quot;kur bāz savu degunu pēc [[Harijs Sūna|Sūnas]], kas kolektīvu bija padarījis ļoti spožu!&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Tautas deja ===
1951. gadā Žagata sāka vadīt deju kolektīvu [[Baldone]]s kultūras namā, bet mazliet vēlāk — [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā]],&lt;ref name=&quot;ov&quot; /&gt;  ar tās dejotājiem iegūstot mazo zelta medaļu republikas [[Mākslinieciskā pašdarbība|pašdarbības]] kolektīvu festivālā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā laikā radās viņa pirmās tautas deju horeogrāfijas – “Bāleliņi” (Gunāra Ordelovska mūzika), “Svētku deja” un “Viens par daudz&quot; (abām Daiņa Zaķa mūzika).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēckara gados latviešu deja kļuva arvien pieprasītāka dažādos koncertbraucienos ārpus Latvijas. Tautas deju izpildītāji piedalījās starptautiskajos [[Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls|Jaunatnes un studentu festivālos]] Budapeštā, Varšavā, bet par īpašu notikumu izvērtās gatavošanās Bukarestes festivālam 1953. gadā. Pārstāvēt [[Latvijas PSR|LPSR]] šajā starptautiskajā forumā tika izraudzīts neparasts “klasiski-tautisks” dejotāju sastāvs – baleta solisti Ināra Gintere, Palmīra Ziediņa, H. Ritenbergs un U. Žagata. Ar viņiem strādāja baletmeistare H. Tangijeva-Birzniece, iestudējot “Rucavieti” un “Diždanci” (Marģera Zariņa un G. Ordelovska muzikālā apdare).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

U. Žagata, vērojot dejotāju uzstāšanos šādos mākslas festivālos, pamanīja, ka ļoti liela konkurence ir dejotāju grupām, bet solistu ir ļoti maz un  solodeju repertuāra tikpat kā nebija Latvijā. Viņš sāka duetam  ar savu brīnišķīgu latviešu dejas partneri – toreizējo baleta solisti Aiju Baumani – sacerēt jaunas dejas. Radās “Svētku deja”, “Raibie cimdi”, “Jautrais pagrieziens” (visām D. Zaķa mūzika). Viņi bija pirmie, kas parādīja  daudzās pasaules valstīs latviešu tautas dejas, īpaši pāru dejas milzīgās iespējas, kas nenoliedzami saistījās ar augstu profesionālo līmeni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==== &quot;Dancis&quot; ====
No 1963. līdz 1968. gadam U. Žagata bija [[LVU]] tautas deju ansambļa &quot;[[Dancis (deju kolektīvs)|Dancis]]&quot; mākslinieciskais vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://egilspolis.lv/?p=30#more-30|title=Tautas Deju ansamblis “DANCIS”|publisher=Egils Polis|accessdate=2013.07.09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131220095019/http://egilspolis.lv/?p=30#more-30|archivedate={{dat|2013|12|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;  Šis studentu kolektīvs kļuva par horeogrāfa radošo meklējumu laboratoriju, kur arī tika izstrādātas un pārbaudītas jaunas treniņu metodes, lai no pašdarbības dejotāja, kas uz nodarbībām nāk divas, trīs reizes nedēļā, panāktu maksimālo, izmantojot ne tikai  klasiskos, bet arī spēka un plastikas vingrinājumus. Kopā ar U. Žagatu “Dancis”  ieguva Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukumu (1966) un saņēma sudraba medaļu Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Sofijā (1968).  U. Žagata radīja tieši “Dancim” oriģinālrepertuāru – “Es mācēju danci vest”, “Ganu polka”, “Vecpilsētas polka” (visām G. Ordelovska mūzika), “Klipu, klapu”, “Apsveikuma deja” (abām D. Zaķa mūzika). Sadarbībā ar komponistu Rūdolfu Šteinu radās “Šodien svētki, dejosim” – tai bija latviešu dejā līdz tam neierasta trīsdaļīga forma (meitu deja, puišu deja un kopdeja).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Latvijas PSR deju ansamblis &quot;Daile&quot; ===
1968. gada 1 aprīlī tika nodibināts valsts deju ansamblis (VDA) &quot;[[Daile (deju kolektīvs)|Daile]]&quot;, kuru piedāvāja vadīt Žagatam. &quot;Sākumā tam negribēju piekrist. Veselu gadu toreizējais kultūras ministrs [[Vladimirs Kaupužs]] un filharmonijas direktors [[Filips Šveiniks]] pierunāja.  Taču, tā kā bijušie kolēģi mudināja, piekritu.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1968. gadā U. Žagata kļuvis par valsts deju ansambļa &quot;[[Daile (deju kolektīvs)|Daile]]&quot; māksliniecisko vadītāju, tajā strādājis līdz 1989. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Valsts Deju ansamblis “DAILE” | publisher = Egils Polis | accessdate = 2013.07.09 | url = http://egilspolis.lv/?p=34#more-34 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Sākums bija ļoti smags, nebija nemaz tik viegli atrast dejotājus. Bet pēc tā divdesmit gados ansamblis izbrauca visu [[Padomju Savienība|Savienību]], iestudēja piecpadsmit programmas, veda latviešu skatuves deju pasaulē. Tās pievilcība ir spējā atklāt latviešu dabu, raksturu, gribasspēku, mīlestību, teica Žagata. &quot;Bez rakstura nav dejas! Tikai lieka parādīšanās uz skatuves. Bez dramaturģijas – arī ne.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Spožākais valstī un ārzemēs ====
21 gada laikā viņš iestudēja 15 autorprogrammas, virs 200 jaundeju. U. Žagatas domubiedru vidū bija baleta repetitores Māra Bajāre un Baiba Jekšiņa, diriģenti G. Ordelovskis, Jānis Grigalis, Māris Ivanovs un Aivars Klingenbergs, kostīmu mākslinieces Mirdza Kangare-Matule un Ingmāra Zālīte. Programmas režisēt palīdzēja [[Alfrēds Jaunušans]], [[Pēteris Lūcis]], [[Mihails Kublinskis]], [[Roberts Ligers]]. Ar “Daili” U. Žagata koncertējis daudzās pasaules valstīs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Žagatas deja &quot;Zeme rība, tautas jāja&quot;, kas tika iestudēta Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile” ap 1976.''–''1978. gadu, 1980. gadā deja iestudēta Krievijā, Igora Moisejeva Valsts akadēmiskajā tautas deju ansamblī, un ieguva 1. vietu Jaunrades deju konkursā 1982. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dejaszeltafonds.lv/category/autors/uldis-zagata/|title=Uldis Žagata – Dejas zelta fonds|last=Polis|first=Eģils|access-date=2021-02-01|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uldis Žagata uzskatīja, ka:” Kolektīva pastāvēšanas galvenais pamatprincips ir mūsdienīgums, tāpēc nepieciešams dejot, spēlēt un dziedāt mūsdienīgi, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus, jaunus stilistiskos paņēmienus. Nevar mākslīgi nolikt sev priekšā šķērsli un dejot tikai tā, kā dejoja deviņpadsmitā gadsimta sākumā. Latviešu deja nav veidojusies kādā abstrakti sterilā &quot;tautiskā&quot; vidē, tā ir smēlusies no daudzām kaimiņu tautām, tā ir ietekmējusies ne tikai no cittautu dejas, bet arī no to valodas, mūzikas, tēlotājas mākslas. Ne jau latvieši izdomājuši valša vai polkas pamatsoļus, bet, ja mēs šodien no tiem atteiksimies, nāksies norakstīt ne vienu vien deju, kuru esam ieskaitījuši latviešu horeogrāfijas zelta fondā. Līdzīgi ir ar sinkopētajiem ritmiem, jaunām pozām, roku kustībām, satvērieniem utt. Savā horeogrāfa darbībā es negribu un neprotu norobežoties - tikai latviski un nekā savādāk. Negribu veidot vārdus un teikumus no tiem burtiem, kas pierakstīti pirms simts gadiem, ja var tos papildināt ar visu jauno, ko sniedz šodienas dzīve un šodienas māksla. &quot;Dailei&quot; ir savi izteiksmes līdzekļi, un &quot;folklora&quot; tīrā veidā nav skatuves priekšnesums...&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.egilspolis.lv/valstsdejuansamblisdaile-vsture|title=VALSTS DEJU ANSAMBLIS &quot;DAILE” - VĒSTURE|last=Polis|first=Egils|website=www.egilspolis.lv|access-date=2021-01-29|date=|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203205023/http://www.egilspolis.lv/valstsdejuansamblisdaile-vsture}}&lt;/ref&gt;

==== Likvidācija ar KM lēmumu ====
Neskatoties uz to, ka &quot;Daile&quot; grūtajos 1990. gados saglabāja darba kvalitāti un pat kļuva par laureāti Starptautiskajā festivālā Dižonā (Francija), 1997. gadā Kultūras ministrija izdeva rīkojumu par VDA Daile likvidāciju, vienlaikus piedāvājot dejas mākslas attīstībai un Dailes līdzdalībai tajā mērķprogrammu &quot;Deju uzvedumi bērniem&quot; ar finansējumu [[lats|Ls]] 10 000 gadā. KM savu lēmumu pamatoja ar to, ka Daile kā valsts reprezentācijas deju ansamblis zaudējis aktualitāti, kļuvis mūsdienu situācijai un kritērijiem neatbilstošs, jo profesionālo horeogrāfu koptais latviešu skatuviskās dejas žanrs zaudējis patieso tautas dejas būtību un atspoguļo [[Padomju laiks|padomjlaiku]] ideoloģisko pasūtījumu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/valsts-deju-ansambla-daile-likvidacija-10020737|title=Valsts deju ansambļa Daile likvidācija / Diena|last=LŪSIŅA|first=INESE|website=www.diena.lv|access-date=2021-02-01|date=1997-11-12}}&lt;/ref&gt;

Dzejniece [[Māra Zālīte]] atbalstīja šo lēmumu: &quot;VDA Daile un tam tipoloģiski līdzīgu kolektīvu pastāvēšana visās padomju republikās bija valsts ideoloģijas diktēta. Tiem vajadzēja reprezentēt un demonstrēt. Ko? Protams, nāciju uzplaukumu un «lielo laimi». Šiem virsuzdevumiem zūdot, skaidrs, ka Dailes identitātei un attiecībām ar valsti (citu valsti!) bija kardināli jāmainās. Ja vien es saprotu pareizi, nenotiek jau Dailes kā mākslinieciska kolektīva likvidācija, bet gan privilēģiju - būt pilnīgā valsts uzturā - zaudēšana. Bezkonkurences apstākļu zaudēšana, favorīta lomas zaudēšana. Valsts piedāvā atbalstu konkrētu radošu projektu īstenošanai, nevis algu sarakstu. Man tas šķiet pareizi.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Horeogrāfe [[Lita Beiris]] Dailes likvidēšanu vērtēja negatīvi, tāpat kā [[Latvijas Muzikālais teātris|Muzikālā teātra]] likvidāciju: &quot;Esam zaudējuši divas profesionālās deju trupas. Dejotāji darbu darīja labi, viņu sniegumu augstu vērtēja arī ārzemēs. Tagad būs grūti saglabāt savu tautas kultūru dažādās formās. Kritizēšana par padomiskumu ir subjektīva... Runāt un pamatot var visu, taču likvidēšanai ir tīri ekonomisks iemesls: nav naudas. Laikmetīgā, modernizētā skatuviskā deja uz tautas dejas pamata, manuprāt, nav nekas briesmīgs un sniedz daudzveidību tāpat kā mūzikā tautas dziesmu apdares un citi žanri. Lauzt šķēpus, ciktāl profesionālisms pieļaujams amatiermākslā, ir provinciāli.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

LU Etniskās kultūras centra vadītājs, deju folkloras kopas Dandari mākslinieciskais vadītājs [[Ernests Spīčs]] Dailes likvidāciju vērtēja kā «normālu» mūsdienu kapitālisma izpausmi attiecībā pret kultūru. &quot;Kultūras procesu regulētājiem no KM... jāmāk atrast pašreizējā situācijā iespējas būt vitāliem, ne tikai izdzīvot. Programma Deju uzvedumi bērniem ar finansējumu Ls 10 000 gadā ļaus konkursā piedalīties ikvienam horeogrāfam, taču nevar nodrošināt māksliniecisko eksistenci. Valsts deju trupa ir vajadzīga, bet ko darīt, ja esam nabagi?&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Rīgas domes kultūras pārvaldes priekšnieks, TDA Dancis vadītājs Rolands Juraševskis redzēja likvidācijā politisku nokrāsu. Viņš pateica, ka Rīgas Dome ar 1997. gada 14. oktobra lēmumu bija gatava attīstīt profesionālās mākslas nozari sadarbība ar attiecīgo nozaru institūcijām, plānojot iekļaut Daili pašvaldības budžetā ar Ls 35 000 lielu gada finansējumu. &quot;Tā kā Kultūras ministrija vilcinājās paust savu nostādni, šo finansējumu nevarējām budžetā iekļaut, jo dome viena nevar uzņemties finansēt Daili, mēs neesam tik bagāti un jau uzturam vairākus profesionālos kolektīvus - p/o [[Rīga (pūtēju orķestris)|Rīga]], kamerkori [[Ave Sol (koris)|Ave sol]]. Pašvaldības par kultūru domā vairāk, nekā KM.&quot;

Baleta kritiķis [[Eriks Tivums]] pateica, ka &quot;slavenā KM viedokļa anonīmie autori vispirms parāda savu absolūto nezināšanu latviešu dejas vēsturē. un aplej ar dubļiem gan tos simtus tūkstošus dejas entuziastu, kas šo daudzslāņaino (daudzviet arī strīdīgo) žanru šajā gadsimtā kopj un kopuši... Tas šodien ir ļoti lēts, ērts un demagoģisks paņēmiens - visu skatuvisko deju kā žanru ierakstīt padomijas oficiālajā pasūtījumā. Tad jau viegli iet solīti tālāk un vilkt pāri treknu krustu Deju svētkiem? Kaut gan vairāk vietā būtu padomāt, kāpēc Deju svētki radās un iesakņojās tikai un vienīgi trijās Baltijas valstīs un nekur citur bijušajā PSRS. Diskutēt var un vajag ar zinošiem cilvēkiem, nevis ar demagogiem.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Tomēr lēmums tika izpildīts un Ulda Žagatas lolotais ansamblis tika likvidēts.

=== Pēdējie gadi ===
Pēc aiziešanas no &quot;Dailes&quot; turpinājis veidot dejas.&lt;ref name=&quot;ov&quot; /&gt; Viņš iestudēja vairākus jaundarbus “Dancim” – “Meitiņa mīļā” ([[Raimonds Pauls|R. Paula]] mūzika), “Visapkārt Rīgai braucu” ([[Juris Karlsons (komponists)|J. Karlsona]] mūzika), Tautas deju ansambļiem “Dzintariņš” – “Plaukstiņpolka” (R. Paula mūzika), uzvedumu “Vasaras saulgriežos” ([[Modris Krūmiņš|Modra Krūmiņa]] mūzika), “Zelta Sietiņš” – svītu “Mājās eju” (R. Paula mūzika). Sadarbībā ar diriģentu [[Māris Sirmais|Māri Sirmo]] U. Žagata radīja divas dejas, kas kopkora pavadījumā izskanēja 2008. gada XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē – “Gaismeņa ausa, sauleite lēca” ([[Valts Pūce]], latgaliešu tautasdziesma) un “Jāņu dziesma” ([[Arturs Maskats]], latviešu tautasdziesma).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

&quot;Tagad ir četri profesionāli orķestri, kori… To, ka vairs nav valsts profesionāla deju ansambļa… nepiedodu. Deviņdesmito gadu vidū trūka naudas. Bet kurš ies par simt latiem dejot?  Redz, [[Mariss Jansons]] pasaulē uztaisījis savu koncertzāli. Mūsu problēma ir sevī, netiekam kaut kam pāri. Ne jau man būtu vajadzīga “Daile”, bet jauniešiem, kas patlaban “olimpiskā formā”. Daudz grēkojam, ka nedomājam par savējiem. Jūtu līdzi “Dzintariņa” un “Zelta sietiņa” vadītājiem. Viņi bērnos iegulda ārkārtīgi daudz, attīsta viņu spējas, bet kur tie talanti paliek pēc tam?&quot;, teica U. Žagata.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sava mūža pēdējo deju, ar [[Uldis Stabulnieks|Ulda Stabulnieka]] “Nāk rudens apgleznot Latviju”, U. Žagata radīja 2013. gadā kopā ar Lielvārdes “Lāčplēša” dejotājiem savā 85. dzimšanas dienā. &quot;Viņa mūzika ir tik dejiska, ka vienkārši nevar nedejot. Nāk rudens apgleznot Latviju… Šo motīvu ilgi nēsāju sevī kā piemiņu Uldim. Tā ir mūsu dzīvības deja. Un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] vārdi – tik tieši, precīzi, par dzimteni, par Latviju.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 1960. gadu vidum Žagata dzīvoja [[Lielvārde|Lielvārdē]] viņa paša rokām būvētajā mājā Baņutas ielā 1 uz zemes, kuru  vairākiem baletniekiem šeit piešķīra [[Kolhozs-miljonārs|kolhoza-miljonāra]] “[[Lāčplēsis (kolhozs)|Lāčplēsis]]” ilggadējs priekšsēdētājs [[Edgars Kauliņš]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Miris 2015. gada 17. jūnijā. Apglabāts Lāčplēša kapos, Lielvārdē.

== Lomas teātrī ==
U. Žagatas spilgtākās un nozīmīgākās lomas: krievu komponistu baletos – pērtiķis Čiči Igora Morozova (''Игорь'' ''Владимирович Морозов'') “Doktors Aikāsāp” (''Доктор Айболит'', 1948), Pāvels Mihaila Čulaki (''Михаил Иванович'' ''Чулаки'') “Jaunība” (''Юность'', 1950), Vaņa Klimentija Korčmarjova (''Климентий Аркадьевич'' ''Корчмарёв'') “Sārtais ziediņš” (''Аленький цветочек'', 1951), sinjors Kapuleti, Benvolio Sergeja Prokofjeva (''Сергей Сергеевич Прокофьев'') “Romeo un Džuljeta” (''Ромео и Джульетта'', 1953), Droselmeijers Pētera Čaikovska (''Пётр Ильич Чайкoвский'') “Riekstkodis” (''Щелкунчик'', 1959); Nerrs itāļu komponistu Čezares Punji  (''Cesare Pugni'') un Rikardo Drigo (''Riccardo Eugenio Drigo'') “Esmeralda” (''Esmeralda'', 1951), Ņikita Anatolija Liepiņa “Laima” (1953; 1955), Birbanto franču komponista Adolfa Šarla Adāna (''Adolphe-Charles Adam'') “Korsārs” (''Le Corsaire'', 1956), solists franču komponista Morisa Ravēla (''Maurice Ravel'') “Bolero” (''Boléro'', 1958), Harmodijs armēņu komponista Arama Hačaturjana (''Արամ Խաչատրյան'') “Spartaks” (''Спартак'', 1960), solists Habanerā M. Ravēla “Spāņu rapsodija” (''Rapsodie espagnole'', 1961), Skudrītis Jāņa Ķepīša “Turaidas roze” (1966), Līgavainis norvēģu komponista Edvarda Grīga (''Edvard Hagerup Grieg'') “Pērs Gints” (''Peer Gynt'', 1966).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Virsvadītājs Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ==
No 1970. gada U. Žagata bijis piecpadsmit Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs, vairāku svētku mākslinieciskais vadītājs un režisors&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;:

* VI–XI Deju svētku virsvadītājs (1970; 1975; 1980; 1985; 1990; 1993); 
* XII–XV Deju svētku Goda virsvadītājs (1998; 2003; 2008; 2013);  
* III–V Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs (1972; 1979; 1984), 
* VIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2000) un svētku “Rīgai-800” (2001) Goda virsvadītājs, 
* Limbažu rajona deju kolektīvu virsvadītājs (1977–93), kā arī daudzu deju lielkoncertu mākslinieciskais vadītājs.

Deju svētku repertuārā kopš 1970. gada dejotas daudzas U. Žagatas dejas, t. sk. “Es mācēju danci vest”, “Jautrās dzirnavas”, “Ai, tēvu zeme”, “Dejotprieks”, “Senais dancis”, “Pasaciņa”, “Dailes lokā”, “Zvejnieku svētkos”, “Tāles sauc”, “Garais dancis”, “Aiz ezera augsti kalni”, “[[Pūt, vējiņi (dziesma)|Pūt, vējiņi!]]”.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
1963. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu. 1973. gadā kļuvis par [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku]], bet 1988. gadā — par [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieku]]. 1998. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Ulda Žagatas košākie teicieni&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/visa-dzive-caur-dejotprieku.-horeografs-uldis-zagata.a100915/|title=Visa dzīve caur dejotprieku. Horeogrāfs Uldis Žagata|last=Dūdiņa-Kurmiņa|first=Dina|website=klasika.lsm.lv|access-date=2021-02-01|date=2018-03-10}}&lt;/ref&gt; ==

* &quot;Sīkstums, neatlaidība – šos jēdzienus noteicu sev par likumu!”
* &quot;Vienmēr esmu teicis: dejas pamatā ir laba mūzika. Ja tā pārņem savā varā, deja rodas kā pati no sevis.”
* &quot;Tā ir mana galvenā prasība visiem ansambļa dalībniekiem – raidi vai vadi mēģinājumos, bet iegūsti tādu atraisītību un vieglumu kustībās, lai tava deja koncertos paceltu skatītājus uz prieka viļņa!”
* &quot;Mans galvenais princips dzīvē ir bijis: uzvarēt sevi, piespiest sevi strādāt. Jo tas ir visgrūtākais.”
* &quot;Katra deja ir stāsts un kustībai jāļauj dejotājam šo stāstu izstāstīt.”
* &quot;Visa mana dzīve gājusi caur dejotprieku. Bet būt uzticīgam visu mūžu dejai – tas bijis manas dzīves augstākais piepildījums&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Žagata, Uldis}}
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>5kxioa4ktlc1utt95h335jlchj579zh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Birznieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229760</id>
    <revision>
      <id>4510111</id>
      <parentid>4460820</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11393" sha1="5mqb5akvc95k2e5ae9297h2pb0ha9rn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Alfrēds Birznieks
| vārds_orģ = 
| attēls =Alfrēda Birznieks.jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Alfrēda Birznieka portreta foto&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/novadnieku-datubaze/alfreds-birznieks/|title=Novadnieku datubāze|website=Jelgavas Pilsētas bibliotēka|access-date=2024-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| amats = [[Latvijas iekšlietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|1919|09|05|N}}
| term_beigas = {{dat||12|08|N}}
| premjers = [[Kārlis Ulmanis]]
| priekštecis = [[Miķelis Valters]]
| pēctecis = [[Arveds Bergs]]
| term_sākums2 = {{dat|1923|06|28|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1924|05|08|N}}
| premjers2 = [[Zigfrīds Anna Meierovics]]&lt;br /&gt;[[Voldemārs Zāmuēls]]
| priekštecis2 = [[Pēteris Berģis]]
| pēctecis2 = [[Pēteris Juraševskis]]
| dzim_dati = {{dat|1889|02|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Bērzmuižas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1942|4|28|1889|2|13}}
| mir_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Usoļlags|td=Krievija}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Demokrātiskais Centrs]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Radikālo demokrātu partija|Radikāldemokrātu partija]]
| dzīvesb = Natālija Birznieks
| profesija = [[jurisprudence|jurists]], [[advokāts]], [[politiķis]], [[sabiedriskais darbinieks]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| bērni = Rasma un Daimona
}}
'''Alfrēds Birznieks''' (dzimis {{dat|1889|02|13}}, miris {{dat|1942|4|28|}}) bija [[Latvieši|latviešu]] zvērināts [[advokāts]], [[politiķis]] un sabiedriskais darbinieks. Bijis [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas Republikas iekšlietu ministra]] pienākumu izpildītājs no [[1919]]. gada 5. septembra līdz 8. decembrim, un iekšlietu ministrs no [[1923]]. gada 20. jūnija līdz [[1924]]. gada 8. maijam.

Aizejot no politikas, Birznieks bija Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes loceklis, apdrošināšanas akciju sabiedrības &quot;Daugava&quot; valdes priekšsēdētājs, arī Liepājas bankas juriskonsults un valdes loceklis, Plūdu izpostīto apgabalu palīdzības Centrālās komitejas priekšsēdētāja biedrs. No 1917. līdz pat 1940. gadam bijis [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas advokatūra : zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās, 1919-1945 : biogrāfiskā vārdnīca|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|isbn=9789984986623|url=https://www.worldcat.org/oclc/191898378|location=Rīga|date=2007|oclc=191898378}}&lt;/ref&gt; Studentu korporācijas &quot;[[Fraternitas Lettica]]&quot; filistrs un korporācijas &quot;[[Tervetia]]&quot; Goda filistrs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Attēls:Alfreds Birznieks 1921.jpg|thumb|Alfrēds Birznieks 20. gadsimta 20. gados]]

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1889|02|13}} [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Bērzmuižas pagasts|Bērzmuižas pagasta]] Rentēs lauksaimnieka Jāņa Birznieka un viņa sievas Alīnes, dzimušas Bergs, ģimenē. Mācījās Līvbērzes pagastskolā un [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1s&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas VI. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1924}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunie ministri | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1923. gada 29. jūnijā | accessdate = 2013. gada 26. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1923n136%7carticle:DIVL95%7cquery:ministri%20ministrs%20Birznieks%7cissueType:P | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1923n136%7carticle:DIVL95%7cquery:ministri%20ministrs%20Birznieks%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt; 
1907. gadā kā brīvklausītājs apmeklēja lekcijas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] Juridiskajā  fakultātē, bet no 1908. līdz 1912. gadam studēja tieslietas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Turpmākos trīs gadus Birznieks [[Jelgava|Jelgavā]] strādāja par advokāta palīgu [[Andrejs Stērste|Stērstu Andreja]] (1853 - 1921) advokāta praksē.&lt;ref name=&quot;vv&quot; /&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā A. Birznieks strādāja [[Astrahaņa]]s zemstu dienestā par lietvedi,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=1918.-1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās|last=|first=|publisher=Latvijas Vēstnesis|year=2013. gada Novembris|isbn=|location=Rīga|pages=77. lpp.}}&lt;/ref&gt; 1916. gadā viņš ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur darbojās [[Baltijas bēgļu apgādāšanas komiteja|Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā]] - bija Budžetu nodaļas vadītājs, vēlāk arī  komitejas valdes loceklis.  Pēc [[Februāra revolūcija]]s darbojies komisijā, kas pārzināja guberņu iestāžu funkciju nodošanu guberņu zemes padomēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kad Rīgā 1917. gada septembrī ienāca vācu karaspēks, A. Birznieks pārcēlās uz Tērbatu, kur tika iecelts par [[Vidzeme]]s cietumu inspektoru.&lt;ref name=&quot;vv&quot; /&gt; 
Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā viņš atgriezās Jelgavā, kur turpināja strādāt par zvērināta advokāta palīgu, darbojās Radikāldemokrātu partijā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī bija [[Latvijas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministra [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] biedrs. Pēc [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] demisijas no 1919. gada 5. septembra līdz 8. decembrim A. Birznieks bija ministra amatā. Pēc [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] apstiprināšanas ministra amatā A. Birznieks atkal kļuva par ministra biedru.&lt;ref name=&quot;vv&quot; /&gt;

Kopš {{dat|1919|7|30|Ģ}} A. Birznieks darbojās kā zvērināts advokāts Jelgavā, bet no {{dat|1924|6|18|Ģ}} viņš praktizēja Rīgā,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; no 1922. līdz 1924. gadam darbojās partijā &quot;Demokrātiskais centrs&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[1922]]. gadā kandidēja [[1. Saeima]]s vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts, taču par deputātu kļuva {{dat|1924|11|11}}, pēc tam, kad mandātu nolika [[Gustavs Zemgals]].&lt;ref name=&quot;1s&quot; /&gt; {{dat|1923|6|28}} A. Birznieks kļuva par iekšlietu ministru [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovica]] vadītajā valdībā.&lt;ref name=&quot;vv&quot; /&gt; Šo amatu viņš saglabāja arī [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāra Zāmuēla]] valdībā, taču {{dat|1924|5|28}} demisionēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Iekšlietu ministrs A. Birznieks atlūdzies no amata | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1924. gada 13. maijā | accessdate = 2013. gada 26. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pove1924n38%7carticle:DIVL53%7cquery:Birznieks%20Birznieks%7cissueType:P | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pove1924n38%7carticle:DIVL53%7cquery:Birznieks%20Birznieks%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt; Šāds lēmums nebija nekāds retums; necik sen (1919. gada 31. augustā) arī M. Valters demisionēja, nevarot paciest partiju savstarpējās cīņas.

Padomju okupācijas laikā 1941. gadā bijis kantorists artelī &quot;Labor&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[1941]]. gadā izsūtīts uz [[Krievijas PFSR]] no sava dzīvokļa Rīgā, Strēlnieku ielā 5-3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = These Names Accuse Bigg {{en ikona}} | publisher = Latvietis Latvijā | accessdate = 2013. gada 26. jūlijā | url = http://www.latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Bigg.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20121103214716/http://www.latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Bigg.htm | archivedate = {{dat|2012|11|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1942. gada 19. aprīlī piespriests nāvessods &quot;par to, ka bijis [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāras]] partijas biedrs&quot;. Miris pirms soda izpildes [[1942]]. gada 28. aprīlī [[Usoļlags|Usoļlagā]], [[Padomju Savienība|PSRS]].&lt;ref&gt;[http://nekropole.info/lv/Alfreds-Birznieks Nekropole]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:A. Birznieka diploms.jpg|thumb|333x333px|Alfrēda Birznieka diploms, beidzot Maskavas Valsts Universitāti.]]

== Darbība Iekšlietu ministrijā ==
A. Birznieku var uzskatīt par Iekšlietu ministrijas pelēko kardinālu — viņš kā otrā vai pirmā persona turēja roku uz ministrijas pulsa no 1918. gada 19. novembra līdz pat 1924. gada 8. maijam. Ilgstošā sastrādāšanās ar labējā spārna ministriem noteica A. Birznieka simpātijas pret Latviešu zemnieku savienību, realizējot tai pieņemamu politiku arī azartspēļu jautājumā.Iekšlietu ministra A. Birznieka viedoklis (un Latviešu zemnieku savienības nostāja) bija — neatļautas spēles tik un tā notiek, tāpēc jāatļauj tās, kurām nav tik ass raksturs. Spēlēm piemītošo ļaunumu daļēji attaisnojot no apgrozījuma maksātais % par labu labdarībai. Azartspēļu politiku sociāldemokrātiem izdevās mainīt, piedaloties Voldemāra Zāmuēla valdībā (27.01.1924.– 18.12.1924.), un arī tad tikai amatā nomainot A. Birznieku ar viņa partijas biedru Pēteri Juraševski. Pēc A. Birznieka &quot;diskvalificēšanas&quot; sociāldemokrāti sasparojās mainīt azartspēļu kursu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lipša|first=Ineta|date=2004. gada 20. septembris|title=Spēļu klubi - pirmskara Latvijas pieredze|url=https://apollo.tvnet.lv/4702731/spelu-klubi-pirmskara-latvijas-pieredze|journal=Latvijas Avīze|volume=|pages=15. lpp.|via=}}&lt;/ref&gt; Diskvalificēt visu Zemnieku savienību sociāldemokrātiem nebija pa spēkam.

== Ģimene ==
A. Birznieka sieva bija Ceraukstes pagasta zemnieka Andreja Pilkes meita Natālija (1890. gada 27. novembris - 1969. gada 3. maijs). A. Birzniekam bija divas meitas: Rasma Lukševica (1915. gada 27. jūnijs — 1999. gada 13. februāris) un Daimona Birzniece (1922. gada 2. marts — 1929. gada 26. jūlijs).
[[Attēls:Alfrēda Birznieka ģimene.jpg|alt=Foto ar A.Birznieka ģimeni - papildina sadaļu par ģimeni.|left|thumb|Alfrēds Birznieks ar sievu Natāliju Birznieci (dzimusi Pilke) un vecāko meitu Rasmu Lukševicu (dzimusi Birzniece) 20. gadsimta 20. gadu sākumā.]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Miķelis Valters]]&lt;br /&gt;[[Pēteris Berģis]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1919|09|01|N}} — {{dat||12|08|N}}&lt;br /&gt;{{dat|1923|06|28|N}} — {{dat|1924|05|08|N}} | pēc = [[Arveds Bergs]]&lt;br /&gt;[[Pēteris Juraševskis]]}}
{{kastes beigas}}

{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Zāmuēla Ministru kabinets}}
{{1. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks, Alfreds}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>5mqb5akvc95k2e5ae9297h2pb0ha9rn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slēptkakla bruņurupuči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233272</id>
    <revision>
      <id>4510248</id>
      <parentid>4444128</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:53:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7416" sha1="847q332ydr66iyilyj0nzlijp9augi0" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Graeca0005.JPG
| att_nosaukums = [[Vidusjūras bruņurupucis]] (''Testudo graeca'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Reptilia
|      klase_lv = Rāpuļi
|         kārta = Testudines
|      kārta_lv = Bruņurupuči
|    apakškārta = Cryptodira
| apakškārta_lv = Slēptkakla bruņurupuči
|      binomial = Cryptodira &lt;small&gt;([[Cope]], 1868)&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
*Infrakārta ''[[Eucryptodira]]''
*Infrakārta †''[[Paracryptodira]]''
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi =
*''Cryptoderes'' &lt;small&gt;Duméril &amp; Bibron, 1834&lt;/small&gt;&lt;ref name=rod&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucn-tftsg.org/wp-content/uploads/file/Accounts/crm_5_000_checklist_v4_2011.pdf |title=Turtles of the world, 2011 update: Annotated checklist of taxonomy, synonymy, distribution and conservation status |access-date={{dat|2012|01|22||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/64t6NrOyR?url=http://www.iucn-tftsg.org/wp-content/uploads/file/Accounts/crm_5_000_checklist_v4_2011.pdf |archivedate={{dat|2012|01|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
*''Cryptodera'' &lt;small&gt;Lichtenstein, 1856&lt;/small&gt;
*''Cryptodiramorpha'' &lt;small&gt;Lee, 1995&lt;/small&gt;
*''Pancryptodira'' &lt;small&gt;Joyce, Parham, &amp; Gauthier, 2004&lt;/small&gt;
}}
'''Slēptkakla bruņurupuči''' jeb '''slēptkakla bruņrupuči''' (''Cryptodira'')&lt;ref name=rod/&gt; ir [[bruņurupuči|bruņurupuču kārtas]] (''Testudines'') apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu. Visi [[Ziemeļamerika]]s, [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s bruņurupuči pieder šai apakškārtai,&lt;ref name=atl/&gt; bet slēptkakla bruņurupuču sugas mājo arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Arī [[Latvija]]s vienīgā bruņurupuču suga — {{TaksoSaite|Emys orbicularis|purva bruņurupucis}} pieder pie slēptkakla bruņurupuču apakškārtas. Mūsdienās dzīvojošās vai salīdzinoši nesenā pagātnē izmirušās dzimtas tiek iedalītas ''[[Eucryptodira]]'' infrakārtā, bet izmirušās arhaiskās dzimtas ''[[Paracryptodira]]'' infrakārtā.&lt;ref name=haa/&gt; 

== Kopējās īpašības ==
[[Attēls:Lissemys punctata1.jpg|thumb|left|220px|Slēptkakla bruņurupuča galvenā iezīme ir spējā pilnībā paslēpt zem bruņām kaklu un galvu, attēlā [[Indijas punktainais mīkstbruņrupucis]] (''Lissemys punctata'')]]
Slēptkakla bruņurupuči no otras bruņurupuču apakškārtas — [[sānkakla bruņurupuči]]em (''Pleurodira'') atšķiras ar to, ka tie galvu paslēpj zem bruņām, vispirms to noliecot uz leju un tad ar taisnu kustību uz atpakaļ ievelkot bruņās. Sānkakla bruņurupuči galvu noliec uz sāniem un paslēpj zem bruņu priekšējās malas. Pie slēptkakla bruņurupučiem pieder gan [[jūra|jūru]] un [[okeāns|okeānu]], gan [[saldūdens]], gan [[sauszeme]]s bruņurupuči. [[Jūras bruņurupuči]] tiek uzskatīti par slēptkakla bruņurupučiem, bet tie savas galvas pilnībā ievilkt zem bruņām nespēj.&lt;ref name=atl&gt;[http://www.atlants.lv/referats/brunurupuci/173713/ Bruņurupuči]&lt;/ref&gt;

== Evolūcija ==
Senākās zināmās slēptkakla bruņurupuča — [[Jura (periods)|Juras perioda]] ''[[Kayentachelys aprix]]'' bruņurupuča [[fosilija]]s, kas atrastas [[Arizona|Arizonā]], ir apmēram 190 miljonus gadu vecas.&lt;ref&gt;Gafney, E., Hutchinson, H., Jenkins, F., and Meeker, L. 1987. Modern turtle origins; the oldest known cryptodire. Science 237: p. 289-291.&lt;/ref&gt; Kopumā slēptkakla bruņurupuču grupa attīstījās un izveidojās Juras periodā un perioda beigās gandrīz visas sānkakla bruņurupuču sugas [[ezers|ezeros]] un [[upe|upēs]] tika aizvietotas ar slēptkakla bruņurupučiem, Šajā periodā izveidojās arī sauszemes bruņurupuču agrīnās bāzes sugas.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Slēptkakla bruņurupuču mūsdienās dzīvojošās sugas ilgstoši tika iedalītas 3 virsdzimtās: [[jūras bruņurupuču virsdzimta|jūras bruņurupuču]] (''Chelonioidae''), [[mīkstbruņrupuču virsdzimta|mīkstbruņrupuču]] (''Trionychoidae'') un [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču virsdzimtā]] (''Testudinoidea''). Mūsdienās tiek izdalīta arī ceturtā virsdzimta — [[dūņu bruņurupuču virsdzimta]] (''Kinosternoidae''), kurā izdalītas primitīvākās mīkstbruņrupuču dzimtas.&lt;ref name=haa&gt;Haaramo, Mikko (2008): Mikko's Phylogeny Archive - Cryptodira. Version of 2008-MAR-11. Retrieved 2008-MAY-07.&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā dažas primitīvās bāzes dzimtas un ģintis netiek klasificētas nevienā no esošajām virsdzimtām.&lt;ref name=haa/&gt; Paralēli šajā rakstā piedāvātajai sistemātikai pastāv arī citas klasifikācijas, kuru galvenā atšķirība ir primitīvo bāzes sugu sistematizācijā.&lt;ref name=haa/&gt;&lt;ref name=rod/&gt;

== Sistemātika ==
*'''Slēptkakla bruņurupuču apakškārta''' (''Cryptodira'')&lt;ref name=rod/&gt;
**Infrakārta: '''''Eucryptodira'''''  
*** {{TaksoSaite|Chelydridae|Aligatorbruņurupuču dzimta}}
*** dzimta: †''[[Eurysternidae]]''
*** dzimta: †''[[Macrobaenidae]]''
*** dzimta: †''[[Meiolaniidae]]''
*** dzimta: †''[[Plesiochelyidae]]''
*** dzimta: †''[[Sinemydidae]]''
*** dzimta: †''[[Xinjiangchelyidae]]''
*** ģints: †''[[Chubutemys]]'' 
*** ģints: †''[[Hangaiemys]]''
*** ģints: †''[[Judithemys]]''
*** ģints: †''[[Osteopygis]]'' 
*** ģints: †''[[Planetochelys]]'' 
*** {{TaksoSaite|Kinosternoidae|Dūņu bruņurupuču virsdzimta}}
**** {{TaksoSaite|Kinosternidae|Dūņu bruņurupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Dermatemydidae|Tabasku bruņurupuču dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Chelonioidae|Jūras bruņurupuču virsdzimta}}
**** {{TaksoSaite|Dermochelyidae|Ādaino bruņurupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Cheloniidae|Jūras bruņurupuču dzimta}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Protostegidae}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Thalassemyidae}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Toxochelyidae}}
*** {{TaksoSaite|Trionychoidae|Mīkstbruņrupuču virsdzimta}}
**** {{TaksoSaite|Carettochelyidae|Jaungvinejas mīkstbruņrupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Trionychidae|Mīkstbruņrupuču dzimta}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Adocidae}}
*** {{TaksoSaite|Testudinoidea|Sauszemes bruņurupuču virsdzimta}}
**** {{TaksoSaite|Platysternidae|Lielgalvas bruņurupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Geoemydidae|Melnvēdera bruņurupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Emydidae|Purva bruņurupuču dzimta}}
**** {{TaksoSaite|Testudinidae|Sauszemes bruņurupuču dzimta}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Haichemydidae}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Lindholmemydidae}}
**** dzimta: †{{TaksoSaite|Sinochelyidae}}
**Infrakārta: †''[[Paracryptodira]]''
*** dzimta: †''[[Kallokibotiidae]]''
*** dzimta: †''[[Mongolochelyidae]]''
*** dzimta: †''[[Pleurosternidae]]''
*** dzimta: †''[[Solemydidae]]''
*** virsdzimta: †''[[Baenoidea]]''
**** dzimta: †''[[Baenidae]]''
**** dzimta: †''[[Macrobaenidae]]''
**** dzimta: †''[[Neurankylidae]]''

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
*[https://web.archive.org/web/20150627014256/http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/NOT_CITES_brunurupuci.pdf Bruņurupču noteicējs latviešu valodā]
*[https://web.archive.org/web/20090214071814/http://www.helsinki.fi/~mhaaramo/metazoa/deuterostoma/chordata/reptilia/parareptilia/cryptodira.html Basal cryptodires]

[[Kategorija:Bruņurupuči]]</text>
      <sha1>847q332ydr66iyilyj0nzlijp9augi0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>236831</id>
    <revision>
      <id>4510192</id>
      <parentid>3128372</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:25:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauna [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija]] atslēga: &quot;Kalni&quot;, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="118" sha1="fvvzyjme9h5q9r0yyvaqmt1ve58po31" xml:space="preserve">[[Kategorija:Eiropas kalni]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija|Kalni]]
[[Kategorija:Kalni pēc valsts]]</text>
      <sha1>fvvzyjme9h5q9r0yyvaqmt1ve58po31</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māra Mennika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237947</id>
    <revision>
      <id>4510274</id>
      <parentid>4492299</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:22:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ugfans</username>
        <id>99101</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8439" sha1="gwwb84yd6p6kolbiajwx0ks4xwl75d8" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Māra Mennika
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|8|17}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| nodarbošanās = Teātra un TV aktrise
| darbības gadi = 2000-tagad
| bērni = 
| spēlmaņu_nakts = [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|Gada aktrise]] (&quot;Pazudušais dēls&quot;; [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]])
| apbalvojumi = 2002./2003. un 2004./2005. gada Valmieras Drāma teātra balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;
| dzimums = S
}}
'''Māra Mennika''' (dzimusi {{dat|1978|8|17}} Rīgā) ir latviešu [[aktrise]]. Kopš 2003. gada strādā [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]]. [[2024. gads|2024]]. gada &quot;[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]&quot; viņa saņēma apbalvojumu kā [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrise]] par Roplainietes lomu izrādē &quot;Pazudušais dēls&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/630513-foto-kosi-un-energiski-apbalvoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-laureati |title=FOTO: koši un enerģiski. Apbalvoti Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” laureāti |accessdate=2024-11-24 |website= jauns.lv|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Bērnība ==
Augusi trīs bērnu ģimenē ar vecāko māsu Baibu un jaunāko māsu Daci. Pateicoties vecākajai māsai, radusies interese par [[Tūrisms|tūrismu]]. 11 gadu vecumā sākusi apmeklēt [[folklora]]s pulciņu, tuvas kļuvušas tautas [[tradīcija]]s un [[autentiskā dziedāšana]].&lt;ref name=&quot;piemērs&quot;&gt;Dubava Sarmīte (11.2009) Teātri izglābs kāpostu zupa. Pieejams: www.ge.lv/get_articles_file.php?id=112&lt;/ref&gt;

== Ceļš uz teātri ==
[[Latvijas Kultūras akadēmija|Kultūras akadēmijas Teātra fakultātē]] Māra Mennika iekļuvusi ar trešo reizi. Vienlaikus apguvusi amatieru teātra režiju divgadīgajā [[Latvijas Kultūras koledža|Kultūras skolā]] (pašreizējā Latvijas Kultūras koledža). Mācījusies par [[vācu valoda]]s [[pedagoģija|pedagogu]], strādājusi par bērnudārza audzinātāju.&lt;ref name=&quot;piemērs&quot; /&gt; 2001. gadā debitējusi uz profesionālās teātra skatuves [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē [[luga Zelta Meitenes|&quot;Zelta Meitenes&quot;]]. 1999. gadā Mennika tika uzņemta Valmieras teātra kursā. Pirmā sadarbība ar [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātri]] notika 2001. gadā, vēl studiju laikā, 3. kursā, izrādē [[luga Tumšie Brieži|„Tumšie Brieži”]] spēlējot Riu.&lt;ref name=&quot;piemērs2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vdt.lv/public/lat/aktieri/21/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131017012348/http://www.vdt.lv/public/lat/aktieri/21/# |archivedate={{dat|2013|10|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Valmieras Drāmas teātris ==
Kopš 2003. gada, pēc Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Valmieras teātra aktierkursa absolvēšanas, Māra Mennika ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] aktrise, piedalījusies 33 izrādēs.&lt;ref name=&quot;piemērs2&quot; /&gt; 
2003. gadā ieguvusi Valmieras Drāmas teātra balvu kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” par lomām izrādēs [[luga Sarkangalvīte|„Sarkangalvīte”]], [[luga Smilšu kaste|„Smilšu kaste”]], [[luga Stiprs Ziemeļrietumu vējš|„Stiprs Ziemeļrietumu vējš”]]. 2005. gadā par lomām izrādēs [[luga Aizbirušais avots|„Aizbirušais avots”]] un [[luga Heda Gablere|„Heda Gablere”]] atkārtoti tika iegūta Valmieras Drāma teātra balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā”. Nozīmīgākā loma bijusi izrādē [[luga Dzimta|„Dzimta”]], kur viņa atveidoja galveno stāsta varoni Vasu. Šo lomu izrādes režisors [[Felikss Deičs]] novērtējis kā nopietnu soli Mennikas [[aktieris|aktiermākslā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/valmieras-teatri-top-maksima-gorkija-luga-par-dzimtas-glabsanu.d?id=43736942#ixzz2louUD16A Valmieras teātrī top Maksima Gorkija luga par dzimtas glābšanu], delfi.lv, {{dat|2013|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; 
Nominēta 2012./2013. gada sezonas [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|Latvijas Teātra gada balvai]] kategorijā „Gada aktrise otrā plāna lomā” par izrādes [[luga Mežainis|„Mežainis”]] Jeļenas lomu.&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2013/6/19/nosaukti-spelmanu-nakts-balvu-pretendenti Nosaukti “Spēlmaņu nakts” balvu pretendenti], IR.lv, {{dat|2013|06|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Izrādes ==
* Roplainiete (R.Blaumaņa &quot;Pazudušais dēls&quot;, 2024)
* Vasa Žeļeznova (M.Gorkija &quot;Dzimta&quot; (&quot;Vasa Žeļeznova&quot;), 2013)
* Jeļena (A. Čehova &quot;Mežainis&quot;, 2012)
* Grezele (M.Bulgakova &quot;Zojkina kvartira&quot;, 2012)
* Liene (pēc M. Gorkija lugas „Sīkpilsoņi” motīviem „Egoisti”, 2012)
* Zāra (L. Gundara &quot;Advents Silmačos&quot;, 2012)
* Terēze (Ī. Žamiaka &quot;Acālija&quot;, 2011)
* Marta (E.Sniedzes &quot;Mākoņains, iespējams skaidrosies&quot;, 2011)
* Marija, Ievas meita (R.Blaumaņa &quot;No saldenās pudeles&quot;, 2010)
* Mollija (A.Kristi &quot;Peļu slazds&quot;, 2009) 
* Klāra (O.Bagaturija &quot;Karalis Līrs nabagmājā&quot;, 2009)
* Duņaša un Varja (A.Čehova &quot;Ķiršu dārzs&quot;, 2009) 
* Katrīna (I.Bergmanis &quot;Marionetes&quot;, 2008) 
* Beatrise (E.Sniedzes &quot;Līdz pavasarim&quot;, 2008)
* Eleonora (E.Skriba, E.Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;, 2008)
* Loma izrādē I.Zanderes &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;, (2007)
* Signe (B.Bjernsona &quot;Bankrots&quot;, 2007)
* Ilona (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;, 2007)
* Irina (A.Čehova „Trīs māsas. Versija&quot;, 2007)
* Mimija, Līza, Erna, Dāma „Kaskādē&quot;, Jafē medmāsa, Dāma cepurē, Koriste, Frīda (Ē.M.Remarka „Trīs draugi&quot;, 2006)
* Adelaida (F.Dostojevska &quot;Idiots&quot;, 2006)
* Mirandolīna, viesnīcas saimniece (K.Goldoni „Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās&quot;, 2006)
* Emīlija Lorensa (M.Tvena &quot;Toms Sojers&quot;, 2005)
* Anna Peidža (V.Šekspīra &quot;Vindzorieši&quot;, 2005)
* Tea (H.Ibsena &quot;Heda Gablere&quot;, 2005)
* Pauks (E.Blaitones &quot;Pauks un Šmauks&quot;, 2004)
* Marija (R.Blaumaņa &quot;Aizbirušais avots&quot;, 2004)
* Slaucēja (B.Brehta &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;, 2004)
* Ieviņa (R.Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, 2004)
* Valērija (A.Vampilova &quot;Pīļu medības&quot;, 2003)
* Kārena (E.Sniedzes &quot;Smilšu kaste&quot;, 2003)
* Luīze (R.Mežavilkas &quot;Stiprs ziemeļrietumu vējš&quot;, 2002)
* Sarkangalvīte (K.Briknera &quot;Sarkangalvīte&quot;, 2002)
* Ria (I.Ābeles &quot;Tumšie brieži&quot;, 2001)
== Seriāli ==
* [[Vecpuiši (seriāls)|Vecpuiši]] (2000) — Inese
* [[Likteņa līdumnieki]] (2003/2008) — Dārta
* [[Ēnu spēles]] (2012) — Daiga
* [[Eņģeļu māja]] (2013) — Māra
* [[UgunsGrēks]] (2014) — Sabīne Zivtiņa
* [[Radiņi (seriāls)|Radiņi]] (2019) — Rasma Grāvīte

== Lomas kino ==
* Dejotāja zaļumballē (&quot;[[Pa ceļam aizejot]]&quot;, 2000)
* Lauku māju saimniece (&quot;[[Mona (filma)|Mona]]&quot;, 2005)
* Dejotāja (&quot;[[NeGribu, neGribu, neGribu!...|Negribu, negribu, negribu]]&quot;, 2003)

== Nominācijas un balvas ==
* [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2012./2013.]] gada sezonas nominācija Latvijas Teātra gada balvai kategorijā &quot;Gada aktrise otrā plāna lomā&quot;
* 2004./2005. gada VDT balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot; (par Marijas lomu izrādē &quot;Aizbirušais avots&quot; un Elvstēdes kundzes lomu izrādē „Heda Gablere&quot;)
* 2002./2003. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot; (par Sarkangalvītes lomu izrādē „Sarkangalvīte&quot;, Kārenas lomu izrādē „Smilšu kaste&quot;, Luīzes lomu izrādē „Stiprs ziemeļrietumu vējš&quot;)
* 2015. gadā saņēma VDT balvu nominācijā &quot;Gada aktrise pirmā plāna lomā&quot; (par Agneses Kagaines atveidojumu izrādē &quot;Debesis ir mums&quot; un Māras lomu izrādē &quot;Apjukums&quot;) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Valmieras teātrī apbalvoti sezonas labākie mākslinieki|url=http://www.diena.lv/kd/teatris/valmieras-teatri-apbalvoti-sezonas-labakie-makslinieki-14124484|publisher=Diena|accessdate={{dat|2015|12|30||bez}}|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gada &quot;[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]&quot; saņēma apbalvojumu kā [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrise]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/mara-mennika-9069 Māra Mennika] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Mennika, Māra}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>gwwb84yd6p6kolbiajwx0ks4xwl75d8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510277</id>
      <parentid>4510274</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ugfans</username>
        <id>99101</id>
      </contributor>
      <origin>4510277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8431" sha1="t45ed4zvrwbpcttq8ycqln1hc30jzzd" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Māra Mennika
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|8|17}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| nodarbošanās = Teātra un TV aktrise
| darbības gadi = 2000-tagad
| bērni = 
| spēlmaņu_nakts = [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|Gada aktrise]] (&quot;Pazudušais dēls&quot;; [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]])
| apbalvojumi = 2002./2003. un 2004./2005. gada Valmieras Drāma teātra balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot;
| dzimums = S
}}
'''Māra Mennika''' (dzimusi {{dat|1978|8|17}} Rīgā) ir latviešu [[aktrise]]. Kopš 2003. gada strādā [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]]. [[2024. gads|2024]]. gada &quot;[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]&quot; viņa saņēma apbalvojumu kā [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrise]] par Roplainietes lomu izrādē &quot;Pazudušais dēls&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/630513-foto-kosi-un-energiski-apbalvoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-laureati |title=FOTO: koši un enerģiski. Apbalvoti Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” laureāti |accessdate=2024-11-24 |website= jauns.lv|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Bērnība ==
Augusi trīs bērnu ģimenē ar vecāko māsu Baibu un jaunāko māsu Daci. Pateicoties vecākajai māsai, radusies interese par [[Tūrisms|tūrismu]]. 11 gadu vecumā sākusi apmeklēt [[folklora]]s pulciņu, tuvas kļuvušas tautas [[tradīcija]]s un [[autentiskā dziedāšana]].&lt;ref name=&quot;piemērs&quot;&gt;Dubava Sarmīte (11.2009) Teātri izglābs kāpostu zupa. Pieejams: www.ge.lv/get_articles_file.php?id=112&lt;/ref&gt;

== Ceļš uz teātri ==
[[Latvijas Kultūras akadēmija|Kultūras akadēmijas Teātra fakultātē]] Māra Mennika iekļuvusi ar trešo reizi. Vienlaikus apguvusi amatieru teātra režiju divgadīgajā [[Latvijas Kultūras koledža|Kultūras skolā]] (pašreizējā Latvijas Kultūras koledža). Mācījusies par [[vācu valoda]]s [[pedagoģija|pedagogu]], strādājusi par bērnudārza audzinātāju.&lt;ref name=&quot;piemērs&quot; /&gt; 2001. gadā debitējusi uz profesionālās teātra skatuves [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē [[luga Zelta Meitenes|&quot;Zelta Meitenes&quot;]]. 1999. gadā Mennika tika uzņemta Valmieras teātra kursā. Pirmā sadarbība ar [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātri]] notika 2001. gadā, vēl studiju laikā, 3. kursā, izrādē [[luga Tumšie Brieži|„Tumšie Brieži”]] spēlējot Riu.&lt;ref name=&quot;piemērs2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vdt.lv/public/lat/aktieri/21/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131017012348/http://www.vdt.lv/public/lat/aktieri/21/# |archivedate={{dat|2013|10|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Valmieras Drāmas teātris ==
Kopš 2003. gada, pēc Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Valmieras teātra aktierkursa absolvēšanas, Māra Mennika ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] aktrise, piedalījusies 33 izrādēs.&lt;ref name=&quot;piemērs2&quot; /&gt; 
2003. gadā ieguvusi Valmieras Drāmas teātra balvu kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” par lomām izrādēs [[luga Sarkangalvīte|„Sarkangalvīte”]], [[luga Smilšu kaste|„Smilšu kaste”]], [[luga Stiprs Ziemeļrietumu vējš|„Stiprs Ziemeļrietumu vējš”]]. 2005. gadā par lomām izrādēs [[luga Aizbirušais avots|„Aizbirušais avots”]] un [[luga Heda Gablere|„Heda Gablere”]] atkārtoti tika iegūta Valmieras Drāma teātra balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā”. Nozīmīgākā loma bijusi izrādē [[luga Dzimta|„Dzimta”]], kur viņa atveidoja galveno stāsta varoni Vasu. Šo lomu izrādes režisors [[Felikss Deičs]] novērtējis kā nopietnu soli Mennikas [[aktieris|aktiermākslā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/valmieras-teatri-top-maksima-gorkija-luga-par-dzimtas-glabsanu.d?id=43736942#ixzz2louUD16A Valmieras teātrī top Maksima Gorkija luga par dzimtas glābšanu], delfi.lv, {{dat|2013|10|16|SK}}&lt;/ref&gt; 
Nominēta 2012./2013. gada sezonas [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|Latvijas Teātra gada balvai]] kategorijā „Gada aktrise otrā plāna lomā” par izrādes [[luga Mežainis|„Mežainis”]] Jeļenas lomu.&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2013/6/19/nosaukti-spelmanu-nakts-balvu-pretendenti Nosaukti “Spēlmaņu nakts” balvu pretendenti], IR.lv, {{dat|2013|06|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Izrādes ==
* Roplainiete (R.Blaumaņa &quot;Pazudušais dēls&quot;, 2024)
* Vasa Žeļeznova (M.Gorkija &quot;Dzimta&quot; (&quot;Vasa Žeļeznova&quot;), 2013)
* Jeļena (A. Čehova &quot;Mežainis&quot;, 2012)
* Grezele (M.Bulgakova &quot;Zojkina kvartira&quot;, 2012)
* Liene (pēc M. Gorkija lugas „Sīkpilsoņi” motīviem „Egoisti”, 2012)
* Zāra (L. Gundara &quot;Advents Silmačos&quot;, 2012)
* Terēze (Ī. Žamiaka &quot;Acālija&quot;, 2011)
* Marta (E.Sniedzes &quot;Mākoņains, iespējams skaidrosies&quot;, 2011)
* Marija, Ievas meita (R.Blaumaņa &quot;No saldenās pudeles&quot;, 2010)
* Mollija (A.Kristi &quot;Peļu slazds&quot;, 2009) 
* Klāra (O.Bagaturija &quot;Karalis Līrs nabagmājā&quot;, 2009)
* Duņaša un Varja (A.Čehova &quot;Ķiršu dārzs&quot;, 2009) 
* Katrīna (I.Bergmanis &quot;Marionetes&quot;, 2008) 
* Beatrise (E.Sniedzes &quot;Līdz pavasarim&quot;, 2008)
* Eleonora (E.Skriba, E.Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;, 2008)
* Loma izrādē I.Zanderes &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;, (2007)
* Signe (B.Bjernsona &quot;Bankrots&quot;, 2007)
* Ilona (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;, 2007)
* Irina (A.Čehova „Trīs māsas. Versija&quot;, 2007)
* Mimija, Līza, Erna, Dāma „Kaskādē&quot;, Jafē medmāsa, Dāma cepurē, Koriste, Frīda (Ē.M.Remarka „Trīs draugi&quot;, 2006)
* Adelaida (F.Dostojevska &quot;Idiots&quot;, 2006)
* Mirandolīna, viesnīcas saimniece (K.Goldoni „Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās&quot;, 2006)
* Emīlija Lorensa (M.Tvena &quot;Toms Sojers&quot;, 2005)
* Anna Peidža (V.Šekspīra &quot;Vindzorieši&quot;, 2005)
* Tea (H.Ibsena &quot;Heda Gablere&quot;, 2005)
* Pauks (E.Blaitones &quot;Pauks un Šmauks&quot;, 2004)
* Marija (R.Blaumaņa &quot;Aizbirušais avots&quot;, 2004)
* Slaucēja (B.Brehta &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;, 2004)
* Ieviņa (R.Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, 2004)
* Valērija (A.Vampilova &quot;Pīļu medības&quot;, 2003)
* Kārena (E.Sniedzes &quot;Smilšu kaste&quot;, 2003)
* Luīze (R.Mežavilkas &quot;Stiprs ziemeļrietumu vējš&quot;, 2002)
* Sarkangalvīte (K.Briknera &quot;Sarkangalvīte&quot;, 2002)
* Ria (I.Ābeles &quot;Tumšie brieži&quot;, 2001)
== Seriāli ==
* [[Vecpuiši (seriāls)|Vecpuiši]] (2000) — Inese
* [[Likteņa līdumnieki]] (2003/2008) — Dārta
* [[Ēnu spēles]] (2012) — Daiga
* [[Eņģeļu māja]] (2013) — Māra
* [[UgunsGrēks]] (2014) — Sabīne Zivtiņa
* [[Radiņi (seriāls)|Radiņi]] (2019) — Brigita

== Lomas kino ==
* Dejotāja zaļumballē (&quot;[[Pa ceļam aizejot]]&quot;, 2000)
* Lauku māju saimniece (&quot;[[Mona (filma)|Mona]]&quot;, 2005)
* Dejotāja (&quot;[[NeGribu, neGribu, neGribu!...|Negribu, negribu, negribu]]&quot;, 2003)

== Nominācijas un balvas ==
* [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2012./2013.]] gada sezonas nominācija Latvijas Teātra gada balvai kategorijā &quot;Gada aktrise otrā plāna lomā&quot;
* 2004./2005. gada VDT balva nominācijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot; (par Marijas lomu izrādē &quot;Aizbirušais avots&quot; un Elvstēdes kundzes lomu izrādē „Heda Gablere&quot;)
* 2002./2003. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot; (par Sarkangalvītes lomu izrādē „Sarkangalvīte&quot;, Kārenas lomu izrādē „Smilšu kaste&quot;, Luīzes lomu izrādē „Stiprs ziemeļrietumu vējš&quot;)
* 2015. gadā saņēma VDT balvu nominācijā &quot;Gada aktrise pirmā plāna lomā&quot; (par Agneses Kagaines atveidojumu izrādē &quot;Debesis ir mums&quot; un Māras lomu izrādē &quot;Apjukums&quot;) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Valmieras teātrī apbalvoti sezonas labākie mākslinieki|url=http://www.diena.lv/kd/teatris/valmieras-teatri-apbalvoti-sezonas-labakie-makslinieki-14124484|publisher=Diena|accessdate={{dat|2015|12|30||bez}}|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads|2024]]. gada &quot;[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]&quot; saņēma apbalvojumu kā [[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrise]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/mara-mennika-9069 Māra Mennika] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Mennika, Māra}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>t45ed4zvrwbpcttq8ycqln1hc30jzzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fuentess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238052</id>
    <revision>
      <id>4509822</id>
      <parentid>4509395</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:49:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4509822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="195" sha1="gugduk3uae18g7kbuauaxws5xev5511" xml:space="preserve">'''Fuentess''' ({{val|es|Fuentes}}) var būt:
* [[Eufemiano Fuentess]] — Spānijas sporta ārsts;
* [[Karloss Fuentess]] — Meksikas rakstnieks.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>gugduk3uae18g7kbuauaxws5xev5511</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Priednieks-Kavara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238372</id>
    <revision>
      <id>4510206</id>
      <parentid>3807923</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4551" sha1="q0q8kfmokpcix6jutsd7jtyu88x2y3v" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Artūrs Priednieks-Kavara
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Artūrs Priednieks-Kavara.jpg
|         Att_izm = 130px
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1901|6|29}}
|        Vieta_dz = 
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1979|4|9|1901|6|29}}
|        Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Opera]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
{{Audio piemērs
 |fails      = Pasaciņa by Pauls Šuberts.wav
 |nosaukums  = Pasaciņa
 |apraksts   = Komponista [[Pauls Šuberts|Paula Šuberta]] skaņdarbs, izpilda Artūrs Priednieks-Kavara
 |pos        = right
}}
'''Artūrs Priednieks-Kavara''' (dzimis '''Artūrs Vilhelms Priednieks''' {{dat|1901|6|29}}, miris {{dat|1979|4|9}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[opera|operdziedātājs]] [[tenors]].
Lielu daļu savas radošās karjeras A. Priednieks pavadīja citās valstīs, uzstājoties ar pseidonīmu Kavara (''Cavara''), kas atvasināts no itāļu komponista [[Džakomo Pučīni]] operas “Toska” galvenā varoņa Mario Kavaradosi vārda.&lt;ref&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/104178-Arturs-Priednieks-Kavara Nacionālā enciklopēdija]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1901. gadā [[Liepāja|Liepājā]] strādnieka Sīmaņa Priednieka un viņa sievas Līzes, dzimušas Krūmas, ģimenē. 
Līdz 1915. gadam mācījās [[Liepājas reālskola|Liepājas reālskolā]]. Pēc karadienesta Latvijas bruņotajos spēkos Priednieks 1923. gadā kļuva par [[Liepājas opera]]s koristu, 1926. gadā nodziedāja grāfa Rikardo lomu Verdi &quot;Masku ballē&quot;. 1927. gadā A. Priednieks devās uz Berlīni, kur sākumā dziedāja kinoteātros, vēlāk tika angažēts operas lomām Barmenas Elberfeldes teātrī (''Stadttheater Barmen''), bet 1928. gadā viņu angažēja Krolla operā Berlīnē (''Krolloper'').
1931. gadā atgriezās dzimtenē un uzstājās Latvijas nacionālajā operā, dziedot visas izcilākās tenora lomas, viesojās Vīnes, [[Grāca]]s un [[Cīrihe]]s operās. 1936. gadā Priednieks devās koncertceļojumā pa Dienvidameriku, ar Arturo Kavaras vārdu uzstājās arī [[Buenosairesa]]s Kolumba teātrī (''Teatro Colón'').

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] A. Priednieks darbojās Valsts operas un baleta teātrī, bet 1941.–1944. gadā Rīgas operā. 1944. gada augustā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1947. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur bija dziedāšanas skolotājs [[Minesota]]s Gustava Ādolfa koledžā. Pēc pensijas gadu sasniegšanas apmetās Floridā, kur diriģēja St. Pītersbergas latviešu kori. Miris 1979. gadā St. Pītersbergā [[Florida|Floridā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Priednieks-Kavara |title=timenote.com |access-date={{dat|2022|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220219134234/https://timenote.info/lv/Arturs-Priednieks-Kavara }}&lt;/ref&gt;

== Radošā darbība ==
Uzstājies dažādu valstu operās, kopumā dziedājis apmēram 120 operās un sniedzis ap 2000 koncertu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.latvijasradio.lv/arhivs/cikli/101-labakais-no-bellaccord/984-13-raidijums-bellaccord-electro-izpilditaji-arturs-priednieks-kavarra.html|title=13. raidījums. „Bellaccord Electro” izpildītāji. Artūrs Priednieks Kavarra.|publisher=Latvijasradio.lv|accessdate={{dat|2013|12|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Kino lomas ===
* 1930. gadā filmējās otrā plāna lomā [[UFA]] filmā &quot;Baltais velns&quot; (''Der weiße Teufel'') par [[Kaukāza karš|Kaukāza karu]].
* 1935. gadā viņš Pjēra Klodela lomā filmējās ungāru [[operete]]s filmā “Džaina, meitene no deju nama” (''Dschainah, das Mädchen aus dem Tanzhaus'').

== Ārējās saites ==
* {{YouTube|0no68j2IW7U|Nur Scherze sind´s und Possen (Ein Maskenball) ar Erna Berger / Arthur Cavara / Eduard Kandl /  Else Ruziczka / Felix Fleischer - Janczak / Orchester der Staatsoper Berlin (vāciski)}}
* {{YouTube|-4lN6ic_ksE|&quot;E lucevan el stelle&quot; (latviski) }}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Priednieks-Kavara, Arturs}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>q0q8kfmokpcix6jutsd7jtyu88x2y3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2014. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240143</id>
    <revision>
      <id>4509839</id>
      <parentid>4476285</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:21:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32506" sha1="feu3cxre2kxibabv22sy0b6iuu9rp9g" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2014|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2014. gads|2014. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. 2014. gadā viena no [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] bija [[Rīga 2014|Rīga]].

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Āboltiņa, Bērziņš, Straujuma.jpg|thumb|250px|Valsts amatpersonas 2014. gada maijā: [[Solvita Āboltiņa]], [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], [[Laimdota Straujuma]]]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Valdis Dombrovskis]] (līdz 22. janvārim)
| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]]
|-
| [[Laimdota Straujuma]] (kopš 22. janvāra)
| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]]&lt;br /&gt;[[Straujumas 2. Ministru kabinets]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Solvita Āboltiņa]] (līdz 4. novembrim)
|
|-
| [[Ināra Mūrniece]] (kopš 4. novembra)
|
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Upupa epops 3 Luc Viatour.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[pupuķis]]]]
{{div col}}
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]]  — [[pelēkais vilks]] (''Canis lupus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-dzivnieks-ndash-pelekais-vilks/2014/ 2014. gada dzīvnieks – pelēkais vilks] Dabasdati.lv 2014. gada 23. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[pupuķis]] (''Upupa epops'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/2014-gada-putns-pupukis-14038040|title=2014. gada putns - pupuķis|last=LETA|date={{dat|2013|12|27||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!--* Gada zivs--&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Mannerheima īsspārnis]] (''Oxyporus mannerheimii'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/mannerheima-issparni-izraugas-par-2014gada-kukaini.d?id=44027880|title=Mannerheima īsspārni izraugās par 2014. gada kukaini|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[parastā jūraszīle]] (''Balanus improvisus'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-bezmugurkaulnieks-ndash-parasta-juraszile/ 2014. gada bezmugurkaulnieks — parastā jūraszīle] Dabasdati.lv 2014. gada 13. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[liellūpas vīngliemezis]] (''Isognomostoma isognomostomos'')&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/2014-gada-dabas-simboli Gada gliemis - liellūpas vīngliemezis] Dabas aizsardzības pārvalde Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[Parastā zirgkastaņa|zirgkastaņa]] (''Aesculus hippocastanum'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-koks-zirgkastana/ 2014. gada koks — zirgkastaņa] Dabasdati.lv 2013. gada 27. decembrī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[laksis]] (''Allium ursinum'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-augs-ndash-laksis/ 2014. gada augs — laksis] Dabasdati.lv 2014. gada 3. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-sene-ndash-dzislkata-beka/ 2014. gada sēne — dzīslkāta beka] Dabasdati.lv 2014. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!--* Gada ķērpis--&gt;
* [[Gada ģeoloģiskais objekts Latvijā|Gada ģeoloģiskais objekts]] — [[Korkuļupe|Korkuļu ūdensrijējs]]&lt;ref&gt;[http://dabaszimes.lv/2014/01/08/korkulu-udensrijejs-2014-gada-geologiskais-objekts/ Korkuļu ūdensrijējs — 2014. gada ģeoloģiskais objekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140127015918/http://dabaszimes.lv/2014/01/08/korkulu-udensrijejs-2014-gada-geologiskais-objekts/ |date={{dat|2014|01|27||bez}} }} Dabas zīmes&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Veckuldīgas pilskalns]]&lt;ref name=&quot;arheoloģiskais piemineklis&quot; /&gt;
{{div col end}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
[[Attēls:Latvijas 1 eiro monētas reversa dizains.jpg|thumb|150px|Latvijas 1 eiro monētas dizains]]
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] oficiāli pievienojās [[eirozona]]i, nomainot savu naudas vienību [[lats|latus]] uz [[Eiropas Savienība]]s naudas vienību — [[eiro]]; Latvija ir 18. valsts, kas pievienojas eirozonai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/eiro-ieviesana/latvija-pievienojusies-eirozonai-teksta-tiesraide.d?id=43999118|title=Latvija pievienojusies eirozonai|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Viļāni|Viļānos]] par godu Latvijas bijušajai naudas vienībai atklāta [[Lata iela (Viļāni)|Lata iela]]. Tā ir pirmā apdzīvotā vieta Latvijā, kur par godu latam nosaukta [[iela]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/novados/vilanu-novads/vilani/zinas/vilanos-atklata-lata-iela.d?id=43999704|title=Viļānos atklāta Lata iela|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** pēdēja diena, kad Latvijā oficiāli vēl varēja norēķināties ar [[lats|latiem]].
** paziņots par futbola kluba [[FK Liepājas Metalurgs]] darbības pārtraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/tituletais-futbola-klubs-liepajas-metalurgs-beidz-savu-darbibu.d?id=44035877|title=Titulētais futbola klubs 'Liepājas metalurgs' beidz savu darbību|date={{dat|2014|1|14||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[16. janvāris]] — Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]] devās vizītē uz [[Somija|Somiju]].
* [[17. janvāris]]:
** Latvijā darba vizītē ieradās [[Lietuva]]s prezidente [[Daļa Grībauskaite]];
** paziņots, ka mazumtirgotājs ''[[Mego]]'' iegādāsies veikalu tīkla ''IKI'' Latvijā apsaimniekotāju SIA ''[[Palink]]'';
** [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] trijos tirdzniecības tīklos apturēta Latvijas uzņēmuma ''Kolumbija LTD'' zivju konservu pārdošana, jo tajos konstatēts paaugstināts [[Benzpirēns|benzpirēna]] līmenis;
** [[Rīga 2014]]: [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] tika atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads.
[[Attēls:Grāmatu ķēde.JPG|thumb|right|200px|Akcija &quot;Gaismas ceļš — Grāmatu draugu ķēde&quot;]]
* [[18. janvāris]]:
** notika pirmo grāmatu pārvietošana no [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s vecās ēkas uz [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|jauno ēku]], cilvēku ķēdei nododot grāmatas no rokas rokā. Kopumā akcijā apmēram 2000 grāmatas pārvietoja vairāk nekā 14 000 cilvēku;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/foto-ar-gramatu-draugu-kedes-palidzibu-gaismas-pili-nogadatas-ap-2000-gramatas-14040517|title=FOTO: Ar grāmatu draugu ķēdes palīdzību Gaismas pilī nogādātas ap 2000 grāmatas|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** partijas &quot;[[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]&quot; kongresā apstiprināts partijas jaunais nosaukums &quot;Latvijas Krievu savienība&quot;.
* [[22. janvāris]] — Saeima apstiprināja [[Laimdota Straujuma|Laimdotu Straujumu]] par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]], tādējādi viņa kļuvusi par pirmo sievieti šajā amatā.
* [[25. janvāris]] — notika &quot;[[Muzikālā banka]] 2013&quot; noslēguma koncerts, kurā par uzvarētāju kļuva [[Dons]] ar dziesmu &quot;Pēdējā vēstule&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|title=Foto: Noskaidrota 2013. gada vērtīgākā dziesma|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140128212433/http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/foto-noskaidrota-2013-gada-vertigaka-dziesma.d?id=44073443|archivedate={{dat|2014|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[26. janvāris]] — ''[[Grammy balva|Grammy]]'' mūzikas balva nominācijā &quot;labākais kora sniegums&quot; piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par [[Arvo Perts|Arvo Perta]] opusa ''Adam's Lament'' izpildījumu, kurā piedalījās arī [[Latvijas Radio koris]] un Valsts kamerorķestris ''[[Sinfonietta Rīga]]''.
* [[27. janvāris]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Mongolija]]s ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds.

=== Februāris ===
* [[4. februāris]] — pretī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] ēkai notika pikets krievu skolu atbalstam un par izglītības iespējām krievu valodā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-pie-valdibas-ekas-piketa-krievu-skolu-atbalstam-pulcejas-ap-100-cilveku.d?id=44102423 | title= Foto: Pie valdības ēkas piketā krievu skolu atbalstam pulcējas ap 100 cilvēku | publisher= delfi.lv | date= 2014. gada 4. februāris | accessdate= 2015. gada 31. augustā}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris|7.]]—[[23. februāris]] — [[Latvija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] ieguva 4 medaļas — 2 sudraba un 2 bronzas.
** [[12. februāris]] — brāļu [[Andris Šics|Andra]] un [[Juris Šics|Jura Šica]] divnieks ieguva bronzas medaļu [[kamaniņu braukšana 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšanā]].
** [[13. februāris]] — Latvijas jauktā komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]], [[Andris Šics]]/[[Juris Šics]]) ieguva bronzas medaļu [[kamaniņu braukšana 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšanas]] stafetē.
** [[15. februāris]] — [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|skeletonā]].
** [[23. februāris]] — [[Oskars Melbārdis|Oskara Melbārža]] četrinieks [[bobslejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejā]] ieguva sudraba medaļu.

=== Marts ===
* [[5. marts]] — tika pasniegtas Zelta Mikrofona ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mūzikas ierakstu galva balvas]]) 2013. gada balvas.
* [[26. marts]] — Latvijā valsts vizītē ieradās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XVI Gustavs]] un karaliene [[Silvija (karaliene)|Silvija]].
*[[31. marts]] - [[Latvijas Radio 5]] - Pieci.lv uzsāka apraidi 93,1 megaherca (MHz) FM frekvencē Rīgā

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — tika plānota elektrības tirgus atvēršana, kas tomēr dažas dienas pirms tam tika pārcelta uz 2015. gada 1. janvāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-atliek-elektribas-tirgus-pilnigu-atversanu.d?id=44319363|title=Saeima atliek elektrības tirgus pilnīgu atvēršanu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2. aprīlis]] — ''[[Lattelecom]]'' interaktīvajā televīzijā tika pārtraukta kanāla &quot;[[TV3 Latvija]]&quot; pārraidīšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/lattelecom-sak-atslegt-kanalu-tv3-interaktivaja-televizija.d?id=44358195|title='Lattelecom' sāk atslēgt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[9. aprīlis]] — stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz pārdot [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētiskos kanabinoīdus]].
* [[16. aprīlis]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] oficiālā vizītē ieradās [[Turcija|Turcijā]].
* [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — projekta &quot;[[Rīga 2014]]&quot; ietvaros tika atvērta [[Stūra māja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/foto-stura-majas-baisie-kabineti-atver-durvis-makslai-un-vestures-skaidrosanai.d?id=44447222|title=Foto: Stūra mājas baisie kabineti atver durvis mākslai un vēstures skaidrošanai|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Valmiera|Valmierā]].
* [[24. maijs]] — notika [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html|title = Kandidātiem|publisher = cvk.lv|accessdate = {{dat|2014|1|25||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20130317060343/http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html|archivedate = {{dat|2013|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]] — [[Rundāles pils]] pēc tajā pabeigtajiem restaurācijas darbiem tika atvērta apmeklētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/foto-durvis-ver-pilniba-restaureta-rundales-pils.d?id=44536304|title=Foto: Durvis ver pilnībā restaurētā Rundāles pils|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] oficiālā vizītē ieradās [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]].
* [[30. maijs]] — reitingu aģentūra ''[[Standard &amp; Poor's]]'' paaugstināja Latvijas [[kredītreitings|kredītreitingu]] ilgtermiņa saistībām no ''BBB+'' uz ''A-''.
* [[31. maijs]] — Cēsīs tika atklāta [[Vidzemes koncertzāle &quot;Cēsis&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/|title=Cēsīs svētki - koncertzāles atklāšana|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|language=lv|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929194158/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/cesis-svetki-koncertzales-atklasana.a87230/}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs]] — ekspluatācijā tika nodota [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka]].
* [[10. jūnijs]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] oficiālā vizītē ieradās [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]].
* [[12. jūnijs]]:
** prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] oficiālā vizītē ieradās [[Mongolija|Mongolijā]].
** [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka]] tika atvērta apmeklētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/gaismas-pils-apmekletajiem-durvis-vers-12-junija.d?id=44595258|title='Gaismas pils' apmeklētājiem durvis vērs 12. jūnijā|last=LETA|date={{dat|2014|6|9||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|6|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūnijs]] — [[Dagdas novads|Dagdas novadā]] kādā saimniecībā mājas cūkām konstatēts [[klasiskais cūku mēris]].
* [[25. jūnijs]] — ''[[Lattelecom]]'' interaktīvajā televīzijā tika atsākta kanāla &quot;[[TV3 Latvija]]&quot; pārraidīšana pēc tā pārtraukšanas 2. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/lattelecom-interaktivaja-televizija-atkal-vares-verot-tv3.d?id=44649464|title='Lattelecom' interaktīvajā televīzijā atkal varēs vērot TV3|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[26. jūnijs]] — pie [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|robežas ar Baltkrieviju]] trim meža cūkām un [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] trim mājas cūkām konstatēts [[Āfrikas cūku mēris]]; nākamajās dienās atrastas vēl vairākas meža cūkas ar šo sērgu.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Austrija]]s prezidents [[Heincs Fišers]].
* [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[Pasaules koru olimpiāde|8. Pasaules koru olimpiāde]]. Tajā piedalījās ap 20 000 dziedātāju no visas pasaules.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://riga2014.org/lat/notikumi/195-8-pasaules-koru-olimpiade|title=8. Pasaules koru olimpiāde|publisher=singriga.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608043515/http://riga2014.org/lat/notikumi/195-8-pasaules-koru-olimpiade}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — [[Ventspils]] meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +36,7 °C, kas bija Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/lvgmc-sasniegts-jauns-latvijas-karstuma-rekords-14065070|title=LVĢMC: Sasniegts jauns Latvijas karstuma rekords|date={{dat|2014|8|3||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — [[Ventspils]] meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinats-17-24-gaisa-temperatura-latvija-pirmo-reizi-parsniegusi-plus-37-gradus-14065188|title=papildināts (17:24) - Gaisa temperatūra Latvijā pirmo reizi pārsniegusi +37 grādus|date={{dat|2014|8|4||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[29. augusts]] — notika [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas]] oficiālā atklāšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/foto-un-video-gaismas-pils-atklasana.d?id=44908112|title=Foto un video: Gaismas pils atklāšana|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[3. septembris]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Tallina|Tallinā]] tikās ar Baltijas valstu un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentiem.
* [[8. septembris]] — tika paziņots, ka Latvija būs viena no [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] norises vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/eurobasket/zinas/latvija-notiks-2015gada-eiropas-basketbola-cempionats-papildinats-pulksten-1805.d?id=44944070|title=Latvijā notiks 2015. gada Eiropas basketbola čempionāts (papildināts pulksten 18:05)|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[22. septembris]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] darba vizītē ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — tika parakstīts &quot;[[KVV Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurga]]&quot; pārdošanas līgums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parakstits-ligums-par-liepajas-metalurga-pardosanu.d?id=45049956|title=Parakstīts līgums par 'Liepājas metalurga' pārdošanu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. oktobris]] — notika [[12. Saeimas vēlēšanas]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;
* [[16. oktobris]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] darba vizītē [[Milāna|Milānā]], piedalījās 10. Eiropas Savienības — Āzijas valstu un valdību vadītāju (ASEM) samitā.
* [[23. oktobris]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Turcija]]s prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžeps Erdogans]].

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Valdis Dombrovskis]] stājās [[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisāra]] un [[Eiropas Komisija]]s viceprezidenta ar atbildību par [[eiro]] un [[Sociālais dialogs|sociālo dialogu]] amatā [[Žans Klods Junkers|Žana Kloda Junkera]] komisijā.
* [[4. novembris]] — savu darbību uzsāka [[12. Saeima]].
* [[5. novembris]] — tika parakstīts [[Citadele banka]]s pārdošanas līgums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/privatizacijas-agentura-un-ripplewood-paraksta-citadeles-pardosanas-ligumu.d?id=45186148|title=Privatizācijas aģentūra un 'Ripplewood' paraksta 'Citadeles' pārdošanas līgumu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. novembris]] — [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] [[Edgars Rinkēvičs]] savā ''[[Twitter]]'' profilā paziņoja, ka ir [[gejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530450808132108288|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš ir pirmais politiķis Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministrs-rinkevics-publiski-atzistas-ka-ir-homoseksuals-14076361|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls|author=LETA|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-socialajos-medijos-pazino-lepns-but-gejs.d?id=45193588|title=Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
* [[13. decembris]] — Rīgā notika [[Eiropas Kino balva]]s pasniegšanas ceremonija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/eiropas-kinoakademijas-balvu-pasniegsana-pec-gada-riga-lokali-un-personiski-14033928|title=Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana pēc gada Rīgā. Lokāli un personiski|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[17. decembris]] — Saeima akceptēja 2015. gada valsts budžetu ar plānotiem 7,3 miljardus eiro lieliem ieņēmumiem un 7,5 miljardus eiro lieliem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/saeima-akcepte-nakama-gada-budzhetu.a110628/|title=Saeima akceptē nākamā gada valsts budžetu|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[26. decembris]] — prezidents [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] oficiālā vizītē ieradās [[Gruzija|Gruzijā]].

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* [[2. janvāris]] — [[Oļegs Mantuļņikovs]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lro.lv/1319.html |title=Ушел из жизни заместитель председателя правления ЛРО |access-date={{dat|2014|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140207184910/http://lro.lv/1319.html }}&lt;/ref&gt;
* [[10. janvāris]] — [[Vladimirs Einiņš]], jūrnieks un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[20. janvāris]] — [[Valdis Jancis]], pianists (dzimis 1934. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/miris-pianists-valdis-jancis-1934-2014-14040895|title=Miris pianists Valdis Jancis (1934 - 2014)|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Rūta Broka]], aktrise (dzimusi 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/teatris/muziba-aizgajusi-aktrise-ruta-broka-1946-2014-14041455|title=Mūžībā aizgājusi aktrise Rūta Broka (1946 - 2014)|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — [[Nija Millere]], gleznotāja un pedagoģe (dzimusi 1933. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Talrids Rullis]], tulkotājs (dzimis 1941. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Vilnis Zariņš]], filozofs (dzimis 1930. gadā)

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Filips Stroganovs]], mehāniķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Ella Detlova]], pedagoģe (dzimusi 1922. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Margarita Stāraste]], grāmatu ilustratore un rakstniece (dzimusi 1914. gadā)

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Jānis Ķekars]], aktieris (dzimis 1928. gadā)
* [[13. marts]] — [[Ilgvars Spilners]], ķīmiķis, trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks un žurnālists (dzimis 1941. gadā)
* [[25. marts]] — [[Herta Naudiņa]], radioteātra režisore (dzimusi 1919. gadā)
* [[28. marts]] — [[Zigrīda Rūtiņa]], aktrise (dzimusi 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Rodrigo Rikards]], režisors un operators (dzimis 1925. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/papildinats-12-46-muziba-aizgajis-rezisors-rodrigo-rikards-14050669|title=papildināts (12:46) - Mūžībā aizgājis režisors Rodrigo Rikards|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — [[Dainis Stalts]], latviešu un līvu folklorists, politiķis (dzimis 1939. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Vera Singajevska]], aktrise (dzimusi 1923. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Niks Matvejevs]], mūziķis (dzimis 1958. gadā)
* [[29. aprīlis]]:
** [[Gunārs Čipēns]], zinātnieks (dzimis 1933. gadā)
** [[Edgars Vinters]], gleznotājs (dzimis 1919. gadā)

=== Maijs ===
* [[19. maijs]] — [[Ligita Silaraupa]], uzņēmēja, sabiedriska darbieniece un politiķe (dzimusi 1958. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Jāzeps Pīgoznis]], gleznotājs (dzimis 1934. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2014/5/29/muziba-aizgajis-makslinieks-jazeps-pigoznis Mūžībā aizgājis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis] ''ir.lv''&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — [[Imants Žūriņš]], pedagogs un kultūras darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs]] — [[Brigita Zeltkalne]], žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1937. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Andris Grūtups]], jurists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1949. gadā)

=== Augusts ===
* [[10. augusts]]
**[[Inese Jurjāne]], aktrise (dzimusi 1964. gadā)
**[[Uldis Stelmakers]], aktieris (dzimis 1959. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Visvaldis Eglītis]], basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* [[24. augusts]] — [[Elga Freiberga]], filozofe, docētāja, pētniece un tulkotāja (dzimusi 1956. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Dailis Rožlapa]], gleznotājs, scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1932. gadā)

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — [[Jānis Apelis]], bijušais Drošības policijas priekšnieks (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2014/9/10/miris-bijusais-drosibas-policijas-prieksnieks-janis-apelis Miris bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis] ''ir.lv''&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — [[Normunds Naumanis]], teātra un kino kritiķis, žurnālists (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/muzhiiba-aizgajis-normunds-naumanis.a98122/ Mūžībā aizgājis teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis] ''lsm.lv''&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — [[Arturs Heniņš]], rakstnieks un vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/literatura/muziba-aizgajis-rakstnieks-arturs-henins-14-07-1932-17-09-2014-14070400|title=Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Heniņš (14.07.1932. - 17.09.2014.)|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — [[Ināra Šteina]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Jāzeps Osmanis]], rakstnieks, tulkotājs un mākslinieks (dzimis 1932. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/muzhiiba-aizgajis-rakstnieks-jazeps-osmanis.a100001/ Mūžībā aizgājis rakstnieks Jāzeps Osmanis] ''lsm.lv''&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Māris Villerušs]], čellists (dzimis 1936. gadā)&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/muziba-aizgajis-izcilais-latviesu-cellists-maris-villeruss.d?id=45049246|title=Mūžībā aizgājis izcilais latviešu čellists Māris Villerušs|date={{dat|2014|10|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[19. oktobris]] — [[Valērijs Karpuškins]], sporta žurnālists un politiķis (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/miris-pazistamais-latvijas-futbola-zurnalists-un-bijusais-saeimas-deputats-karpuskins.d?id=45120550|title=Miris pazīstamais Latvijas futbola žurnālists un bijušais Saeimas deputāts Karpuškins
|date={{dat|2014|10|19||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|10|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[1. novembris]]:
** [[Inta Brikše]], pasniedzēja, profesore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne (dzimusi 1956. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/533545-muziba_aizgajusi_lu_szf_profesore_inta_brikse Mūžībā aizgājusi LU SZF profesore Inta Brikše] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141107142511/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/533545-muziba_aizgajusi_lu_szf_profesore_inta_brikse |date={{dat|2014|11|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
** [[Andris Zvirgzds]], dendrologs, botāniķis, dārznieks (dzimis 1928. gadā)
* [[2. novembris]] — [[Heinrihs Lepeško]], Rīgas kinostudijas direktors (dzimis 1931. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/muziba-aizgajis-bijusais-rigas-kinostudijas-direktors-heinrihs-lepesko.d?id=45176882|title=Mūžībā aizgājis bijušais Rīgas kinostudijas direktors Heinrihs Lepeško|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Heinrihs-Lepesko |title=Heinrihs Lepeško |publisher=nekropole.info |accessdate={{dat|2015|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315083453/https://nekropole.info/lv/Heinrihs-Lepesko }}&lt;/ref&gt;
* [[3. novembris]] — [[Mirdza Lukaža]], tēlniece (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/art/muziba-aizgajusi-telniece-mirdza-lukaza.d?id=45185142|title=Mūžībā aizgājusi tēlniece Mirdza Lukaža|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. novembris]] — [[Harijs Kukels]], operators (dzimis 1941. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/muziba-aizgajis-filmu-operators-harijs-kukels.d?id=45199244|title=Mūžībā aizgājis filmu operators Harijs Kukels|date={{dat|2014|11|7||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[13. novembris]] — [[Krišjānis Peters]], politiķis (dzimis 1975. gadā)
* [[14. novembris]] — [[Uģis Rūķītis]], modes mākslinieks, uzņēmējs (dzimis 1960. gadā)
* [[20. novembris]]:
** [[‎Georgs-Juris Pučka]], aktieris (dzimis 1935. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/teatris/muziba-aizgajis-bijusais-rigas-operetes-teatra-solists-juris-pucka-14077969|title=Mūžībā aizgājis bijušais Rīgas Operetes teātra solists Juris Pučka|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Ruta Veidemane]], valodniece (dzimusi 1933. gadā)

=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — [[Jānis Tomsons]], aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Harijs Gerhards]], aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[8. decembris]] — [[Felicita Pauļuka]], māksliniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Ēriks Niedra]], žurnālists, televīzijas producents (dzimis 1961. gadā)
* [[24. decembris]] — [[Austra Tauriņa]], operdziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Osvalds Štrauss]], horeogrāfs un pedagogs (dzimis 1927. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]], basketboliste un trenere (dzimusi 1930. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2014. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;arheoloģiskais piemineklis&quot;&gt;[https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2014/02/10/2014-gada-arheologijas-piemineklis 2014. gada arheoloģijas piemineklis] LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA&lt;/ref&gt;
}}

[[Kategorija:2014. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2014. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>feu3cxre2kxibabv22sy0b6iuu9rp9g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Čehlovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242011</id>
    <revision>
      <id>4510104</id>
      <parentid>3977856</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7686" sha1="ezrm5nttcxlxvtoxb5ypr89f4h972d4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Aleksandrs Čehlovs
|     vārds_orig = ''Александр Фёдорович Чехлов''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1939
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnickas apgabals|Kamjaneca-Podiļska|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2012
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 13
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{URS}} &lt;br /&gt;{{LAT}}
|   nodarbošanās = [[policija|milicijas darbinieks]], [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[žurnālists]], [[šahs|šahists]]
}}

'''Aleksandrs Čehlovs''' ({{val|ru|Александр Фёдорович Чехлов}}; {{dat|1939|4|19|N}}, [[Kamjaneca-Podiļska]], [[Hmeļnickas apgabals]] - {{dat|2012|11|13|N}} , [[Rīga]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/ru/person/view?id=2733784#person |title=Aleksandrs Čehlovs |access-date={{dat|2014|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180224114406/https://nekropole.info/ru/person/view?id=2733784#person }}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvija]]s [[policija|milicijas darbinieks]], [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[žurnālists]] un [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
Pēc skolas beigšanas mācījies [[Čerņivci|Čerņivcu]] valsts universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. No 1960. gada dienējis [[Sarkanā armija|Padomju armijā]] - sākumā kā tankists, pēc tam raķešu karaspēka daļās. Kopš 1964. gada dzīvojis Rīgā. Strādājis Latvijas PSR milicijas strūktūrās par milicijas iecirkņa inspektoru, kriminālizmeklēšanas pilnvaroto un izmeklētāju. Pēc dienesta pakāpes bijis milicijas majors. Pēc atvaļināšanās no milicijas strādājis par žurnālistu dažādos Latvijā krievu valodā iznākušajos preses izdevumos.

== Rakstnieks un dzejnieks ==
Pirmos dzejoļus uzrakstījis vēl skolas gados. 1970. gadu [[Krievija]]s literārajos žurnālos bijušas atsevišķu dzejoļu publikācijas. Pirmā grāmata, stāstu krājums &quot;Mednis&quot; (1981, Rīga, Liesma, krieviski: «&quot;Глухарь&quot;, и другие рассказы») 1982. gadā ieguvusi pirmo prēmiju [[Latvijas rakstnieku savienība]]s un Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas konkursā.&lt;ref&gt;Laikraksts «Cīņa», 26.09.1982&lt;/ref&gt; Krājumā bija stāsti par reāliem notikumiem, kuru autors bija redzējis sava dienesta laikā iekšlietu struktūrās. Arī turpmākajā Čehlova daiļradē kriminālā tēma ieņēma centrālo vietu. Par pazīstamāko viņa darbu kļuva dokumentālais stāsts par [[sērijveida slepkava|sērijveida slepkavu]] Staņislavu Rogaļovu - «Lieta № 1» (Rīga, 1995, {{ISBN|5-86730-005-6}}, krieviski: «Дело № 1»), kura ar nosaukumu «Superaģenta gals» (krieviski: «Конец суперагента») 1992. gadā tika publicēta laikrakstos «Новости Риги» un «Независимая балтийская газета». Čehlovam pirmajam izdevās parādīt skaļās lietas padomju laikā noklusētos aspektus, kaut gan brīžiem faktu izklāstā bija vērojams subjektīvs vērtējums. 1992. gada rudenī bijušais Latvijas iekšlietu ministrs [[Aloizs Vaznis]] iesniedza tiesā prasību pret Čehlovu par dažiem dokumentālajā stāstā minētajiem faktiem, un tiesa daļēji apmierināja eksministra prasību.&lt;ref&gt;A. Čehlovs «Репортаж из Приднестровья», Rīga, 2012, {{ISBN|9984-9596-6-6}}, 25. lpp.&lt;/ref&gt; Visas savas daiļrades laikā Čehlovs saglabāja interesi par vēsturisku tematiku, ironisku skatienu uz mūsdienu dzīves reālijām, izpratni par literatūras klasikas nezūdošo vērtību. Nereti piedalījies publiskos dzejas pasākumos.&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=x6Q1e-Rbk9w Александр Чехлов 6.6.2012 у памятника Пушкину]&lt;/ref&gt;
Autors grāmatām «Armijas komandiera [[Roberts Eihe|Eihes]] mīkla» (Rīga, 1991, krieviski: «Загадка командарма Эйхе»), «Operācija &quot;Otello&quot;» (Rīga, 1995, krieviski: «Операция &quot;Отелло&quot;»), «&quot;Džokera&quot; bīstamie sakari» (Rīga, 2002, {{ISBN|9984-9596-0-0}}, krieviski: «Опасные связи &quot;Джокера&quot;»), «Niķelētie rokasdzelži» (Rīga, 2006, {{ISBN|9984-9596-2-7}}, krieviski: «Никелированные наручники»), dzejoļu krājumiem «Gladiators» (Rīga, 2001, {{ISBN|9984-19-267-9}}, krieviski: «Гладиатор»), «Liesmainā vernisāža» (Rīga, 2006, {{ISBN|9984-9596-1-9}}, krieviski: «Огненный вернисаж»), «Vīnes rapsodija» (Rīga, 2009, {{ISBN|9984-9596-3-5}}, krieviski: «Венская рапсодия»), «Zvaigžņu lietus» (Rīga, 2012, {{ISBN|978-9934-8300-5-1}}, krieviski: «Звёздный дождь»).

== Šahists ==
No jaunības līdz dzīves beigām Aleksandrs Čehlovs aizrāvās ar šahu, un kā neprofesionāls šahists guva labus panākumus turnīros. Studiju gados Černovcu universitātē viņš uzvarēja sporta biedrības «Burevestnik» apgabala čempionātā, pēc tam armijas dienesta laikā kļuva par Pievolgas kara apgabala čempionu šahā. 1975. un 2004. gadā bijis Rīgas čempions šahā. 1994. gadā uzvarējis šaha žurnālistu čempionātā Bīlē ([[Šveice]]). 1998. gadā ieguvis [[FIDE]] meistara nosaukumu. Bijis kombinacionāla stila šahists.
Vairākas reizes piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu finālos]]:
* [[1975. gada Latvijas šaha čempionāts|1975. gads]] - 16. vieta.
* [[1976. gada Latvijas šaha čempionāts|1976. gads]] - 12. vieta.
* [[1977. gada Latvijas šaha čempionāts|1977. gads]] - 39.-41. vieta.
* [[1989. gada Latvijas šaha čempionāts|1989. gads]] - 14. vieta.
* [[1991. gada Latvijas šaha čempionāts|1991. gads]] - 41.-58. vieta.
* [[1992. gada Latvijas šaha čempionāts|1992. gads]] - 16. vieta.
* [[1995. gada Latvijas šaha čempionāts|1995. gads]] - 14. vieta.
* [[1997. gada Latvijas šaha čempionāts|1997. gads]] - 13.-20. vieta.
* [[1999. gada Latvijas šaha čempionāts|1999. gads]] - 24.-25. vieta.
* [[2000. gada Latvijas šaha čempionāts|2000. gads]] - 9.-13. vieta.
* [[2001. gada Latvijas šaha čempionāts|2001. gads]] - 18. vieta.
* [[2002. gada Latvijas šaha čempionāts|2002. gads]] - 14. vieta.
* [[2003. gada Latvijas šaha čempionāts|2003. gads]] - 14. vieta.
* [[2004. gada Latvijas šaha čempionāts|2004. gads]] - 82. vieta.
* [[2012. gada Latvijas šaha čempionāts|2012. gads]] - 24. vieta.
Šaha tēmai ir veltītas Čehlova grāmatas «Kaīsas gūstekņi» (Rīga, 2012, {{ISBN|9984-9596-7-8}}, krieviski: «Пленники Каиссы»), «Šaha pegazs» (Rīga, 2012, {{ISBN|978-9934-8300-2-0}}, krieviski: «Шахматный Пегас»), kurās viņš apraksta savus iespaidus šahista gaitu laikā. Grāmatās ir dažādu Latvijas šahistu portreti, par kuriem ir gan nopietnas atmiņas, gan draudzīgi dzejas šarži.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 36814 | 365chess = Aleksander_Chehlov | chesstempo = 37542 }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čehlovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hmeļnickas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR milicijas darbinieki]]
[[Kategorija:Krievu rakstnieki]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]</text>
      <sha1>ezrm5nttcxlxvtoxb5ypr89f4h972d4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārcis Rullis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244437</id>
    <revision>
      <id>4510247</id>
      <parentid>4351728</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:51:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4269" sha1="20i8bpovulbpa53ph31tkfs3uw74s2h" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Mārcis Rullis
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|1|31}} 
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 
 |          karbei = 
 |         karbeig = 
 |            loma = Stūmējs
 |          garums = {{mērv|cm=187}}
 |           svars = {{mērv|kg=98}}
 |       izglītība = [[Latvijas Universitāte]]
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = Uldis Dzenis, [[Ivars Čākurs]]
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = 
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 
 |      os_medaļas = 
 |     os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 
 |      pč_medaļas = 
 |     pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Mārcis Rullis''' (dzimis {{dat|1979|1|31}} [[Valmiera|Valmierā]])&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/marcis-rullis-110?ref=intars-dambis-536/|title=LOK profils|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304131350/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/marcis-rullis-110?ref=intars-dambis-536%2F}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobslejists]], pēc bobsleja karjeras beigām — [[Regbijs|regbija]] [[treneris]]. Eiropas čempions (2003) un vicečempions (2000) četriniekā (stūmējs [[Sandis Prūsis|Sanda Prūša]] ekipāžā). Pirms pievērsās bobslejam M. Rullis trenējās [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], bija daudzcīņnieks. [[Desmitcīņa|Desmitcīņā]] 1998. gadā bijis trīspadsmitais pasaules junioru čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227519-sanda_prusa_komandas_biedri Sanda Prūša komandas biedri]{{Novecojusi saite}} TVNET&lt;/ref&gt;

Mācījies [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta skolā]], pēc tam [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Pēc sportista karjeras beigām darbojas kā [[treneris]], strādājis kā fiziskās sagatavotības treneris un galvenā trenera asistents dažādās [[Regbijs|regbija]] komandās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/regbijs/17122020-latvijas_vicecempions_livonia_galvena_tre|title=Latvijas vicečempiones &quot;Livonia&quot; galvenā trenera amatā atgriežas Zibolis|last=Eliņš|first=Rolands}}&lt;/ref&gt; Strādāja kā galvenais treneris Latvijā vadošajā regbija klubā &quot;[[Garkalne/Livonia]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52441041|title=Latvijas regbija zelta spēle - 'Garkalne/Livonia' un 'Miesnieku' treneru pārdomas|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-10-20|date=2020-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet kopš 2025. gada oktobra ir [[Latvijas regbija izlase]]s galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/regbijs/21.10.2025-bijusais-bobslejists-rullis-parnem-latvijas-regbija-izlases-sturi-pirms-eiropas-cempionata-turnira.a619250/|title=Bijušais bobslejists Rullis pārņem Latvijas regbija izlases stūri pirms Eiropas čempionāta turnīra|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvija 2006 ZOS}}
{{Latvija 2002 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Rullis, Marcis}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas treneri]]</text>
      <sha1>20i8bpovulbpa53ph31tkfs3uw74s2h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244541</id>
    <revision>
      <id>4509865</id>
      <parentid>4507201</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:35:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4509865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147190" sha1="ev75gwee9u45map53dgqiv9kpopzxwn" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]].

{{monument-title-wikidata|2369297}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566047 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55935651
| label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 12
| lat = 56.975818
| long = 24.1829825
| p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}}
| image = Aizkraukles%2012.JPG
| vaid = 7933
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935657
| label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 7
| lat = 56.9751298
| long = 24.1867298
| p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}}
| image = Aizraukles%207.JPG
| vaid = 5879
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935663
| label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 1
| lat = 56.9585733
| long = 24.1110246
| p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG
| commonscat = Alberta iela 1 (Riga)
| vaid = 7934
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935720
| label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 11
| lat = 56.9591593
| long = 24.1086584
| p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg
| commonscat = Alberta iela 11 (Riga)
| vaid = 7938
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935727
| label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG
| vaid = 63
| year = 1904.-1914.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935735
| label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg
| commonscat = Alberta iela 12 (Riga)
| vaid = 6643
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935741
| label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 13
| lat = 56.9592494
| long = 24.1083463
| p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%2013.jpg
| commonscat = Alberta iela 13 (Riga)
| vaid = 7939
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935675
| label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2
| lat = 56.9589598
| long = 24.1108283
| p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%202-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 2 (Riga)
| vaid = 6638
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935669
| label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2a
| lat = 56.9588786
| long = 24.1111734
| p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}}
| image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG
| commonscat = Alberta iela 2a (Riga)
| vaid = 6639
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935684
| label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 3/5
| lat = 56.958725647575
| long = 24.110203677012
| p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga)
| vaid = 7935
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935690
| label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 4
| lat = 56.959086
| long = 24.110319
| p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%204-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 4 (Riga)
| vaid = 6640
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935697
| label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 6
| lat = 56.9591221
| long = 24.1101218
| p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%206%2004.JPG
| commonscat = Alberta iela 6 (Riga)
| vaid = 6641
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935702
| label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 7
| lat = 56.9589069
| long = 24.1096607
| p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 7 (Riga)
| vaid = 7936
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935709
| label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 8
| lat = 56.9592119
| long = 24.1097857
| p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG
| commonscat = Alberta iela 8 (Riga)
| vaid = 6642
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935715
| label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 9
| lat = 56.9590062
| long = 24.1091514
| p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%209.JPG
| commonscat = Alberta iela 9 (Riga)
| vaid = 7937
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935747
| label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 10
| lat = 56.9584198
| long = 24.1118956
| p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela10.jpg
| commonscat = Antonijas iela 10 (Riga)
| vaid = 8022
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935752
| label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 11
| lat = 56.95832
| long = 24.1109413
| p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela11.jpg
| vaid = 8023
| year = 1929.-1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935758
| label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 12
| lat = 56.9585364
| long = 24.112176
| p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela12.jpg
| commonscat = Antonijas iela 12 (Riga)
| vaid = 8024
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935764
| label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 13
| lat = 56.9588419
| long = 24.1119634
| p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela13.jpg
| commonscat = Antonijas iela 13 (Riga)
| vaid = 8025
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935768
| label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 18
| lat = 56.9597446
| long = 24.1136945
| p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}}
| image = RigaAntonijas18.jpg
| commonscat = Antonijas iela 18 (Riga)
| vaid = 7940
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935772
| label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 20
| lat = 56.9599539
| long = 24.1139787
| p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}}
| image = RigaAntonijas20.jpg
| commonscat = Antonijas iela 20 (Riga)
| vaid = 7941
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935778
| label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 22
| lat = 56.9601824
| long = 24.1144447
| p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}}
| image = RigaAntonijas22.jpg
| commonscat = Antonijas iela 22 (Riga)
| vaid = 7942
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935782
| label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 24
| lat = 56.9603559
| long = 24.1147776
| p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}}
| image = RigaAntonijas24.jpg
| commonscat = Antonijas iela 24 (Riga)
| vaid = 7943
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935788
| label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 26
| lat = 56.9605109
| long = 24.1150113
| p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}}
| image = RigaAntonijas26.jpg
| commonscat = Antonijas iela 26 (Riga)
| vaid = 7944
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935794
| label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 6a
| lat = 56.9575948
| long = 24.1102325
| p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}}
| image = RigaAntonijas6a.jpg
| vaid = 8019
| year = 1871.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935801
| label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 8
| lat = 56.9582583
| long = 24.111632
| p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela8.jpg
| commonscat = Antonijas iela 8 (Riga)
| vaid = 8020
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935806
| label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 9
| lat = 56.9578197
| long = 24.109822
| p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela9.jpg
| vaid = 8021
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935841
| label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]''
| name = Mācību iestāde
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48
| lat = 56.963428930299
| long = 24.12609892435
| p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}}
| image = RigaBriana1.jpg
| vaid = 7932
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935845
| label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 3
| lat = 56.9633104
| long = 24.1270728
| p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}}
| image = RigaBriana3.jpg
| vaid = 6646
| year = 1876. 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q31298321
| label = [[Štricka nams]]
| name = Štricka nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 9
| lat = 56.96472222
| long = 24.13083333
| p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}}
| image = RigaBriana9.jpg
| vaid = 7956
| wikipediauri = %C5%A0tricka_nams
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935851
| label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausmas iela 2
| lat = 56.9742372
| long = 24.1827938
| p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}}
| image = Ausmas%202.JPG
| vaid = 5887
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935854
| label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 15
| lat = 56.9735608
| long = 24.1783983
| p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}}
| image = Bajaru%2015.JPG
| vaid = 5888
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935857
| label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 36
| lat = 56.9712053
| long = 24.1858548
| p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}}
| image = Bajaru%2036.JPG
| vaid = 5889
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935860
| label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 40
| lat = 56.9710602
| long = 24.1867424
| p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}}
| image = Bajaru%2040.JPG
| vaid = 5890
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935910
| label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.955449
| long = 24.116964
| p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg
| vaid = 7945
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935864
| label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 13
| lat = 56.9565811
| long = 24.1184835
| p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg
| vaid = 7948
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935867
| label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 18
| lat = 56.9573101
| long = 24.1208791
| p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg
| vaid = 6644
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935870
| label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 25
| lat = 56.9572984
| long = 24.1199163
| p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga)
| vaid = 8742
| year = 1897.-1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935873
| label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 26
| lat = 56.9583418
| long = 24.1227002
| p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga)
| vaid = 7949
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935876
| label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 27/29
| lat = 56.9575675
| long = 24.1204268
| p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg
| vaid = 7950
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935882
| label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 31
| lat = 56.9577827
| long = 24.1208756
| p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga)
| vaid = 7951
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935893
| label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 34
| lat = 56.959405
| long = 24.1245766
| p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg
| vaid = 7952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935902
| label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 39
| lat = 56.9593702
| long = 24.1234912
| p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg
| vaid = 7954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935913
| label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 45
| lat = 56.9598156
| long = 24.1245412
| p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg
| vaid = 7955
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935916
| label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 4a
| lat = 56.9556212
| long = 24.1178303
| p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga)
| vaid = 7946
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935919
| label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 8
| lat = 56.9564139
| long = 24.1191207
| p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg
| vaid = 7947
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935923
| label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Biķernieku iela 36
| lat = 56.9694065
| long = 24.1872439
| p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}}
| image = Bikernieku%2036.JPG
| vaid = 5891
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936303
| label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]''
| name = Korpuss Nr.7
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Braila iela 2B
| lat = 56.984021
| long = 24.2499595
| p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}}
| vaid = 8000
| year = 1770.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936075
| label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 6
| lat = 56.9602501
| long = 24.1239544
| p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela6.jpg
| vaid = 7977
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936095
| label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 8
| lat = 56.9595483
| long = 24.125021
| p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela8.jpg
| vaid = 7978
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935980
| label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]''
| name = VEF ēkas (4 korpusi)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I;  Brīvības gatve 214 M
| lat = 56.970623855658
| long = 24.161205443256
| p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}}
| image = RigaBrivibas214.jpg
| commonscat = VEF factory buildings
| vaid = 6650
| year = 1898. - 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935926
| label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 266
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 266
| vaid = 9162
| year = 1979.–1980.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935929
| label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]''
| name = Bonaventuras muižas kungu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 440
| locality = Baložu (Bonaventuras) muižā
| lat = 56.9949077
| long = 24.2648254
| p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}}
| image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 8710
| year = 19.gs. 1.p., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bonaventuras muiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935944
| label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 101
| lat = 56.9613818
| long = 24.1328547
| p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}}
| image = RigaBrivibas101.jpg
| vaid = 7969
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935949
| label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 103
| lat = 56.9615343
| long = 24.1331676
| p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}}
| image = RigaBrivibas103.jpg
| vaid = 7970
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935954
| label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 105
| lat = 56.9618301
| long = 24.1337114
| p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}}
| image = RigaBrivibas105.jpg
| vaid = 7971
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2084448
| label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/
| address = Brīvības iela 119
| lat = 56.963033333333
| long = 24.136486111111
| p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG
| commonscat = St. Gertrude New Church, Riga
| vaid = 6649
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935932
| label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;]]''
| name = Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7071
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935936
| label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7072
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935959
| label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 129
| lat = 56.9639984
| long = 24.1389325
| p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}}
| image = RigaBrivibas129.jpg
| vaid = 7972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935963
| label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]''
| name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 135/137
| lat = 56.964587984727
| long = 24.140006863312
| p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG
| commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga)
| vaid = 7973
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935967
| label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 141
| lat = 56.9651274
| long = 24.1416503
| p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}}
| image = RigaBrivibas141.jpg
| vaid = 7974
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935970
| label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]''
| name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 143/145
| lat = 56.9652438
| long = 24.1419139
| p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}}
| image = RigaBrivibas143-145.jpg
| vaid = 7975
| year = 1894., 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935974
| label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )]]''
| name = Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 201
| lat = 56.971902052747
| long = 24.161285836715
| p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}}
| image = RigaBrivibas201.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 201
| vaid = 7976
| year = 1895. - 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935985
| label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 308
| lat = 56.978347282353
| long = 24.184432125094
| p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}}
| vaid = 5892
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935988
| label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 33
| lat = 56.955247
| long = 24.1194673
| p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas33.jpg
| vaid = 6647
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935990
| label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 37
| lat = 56.9557622
| long = 24.1198784
| p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}}
| image = RigaBrivibas37.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga)
| vaid = 7957
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935993
| label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 39
| lat = 56.9558625
| long = 24.120138
| p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}}
| image = RigaBrivibas39.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga)
| vaid = 7958
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935996
| label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 43
| lat = 56.9562196
| long = 24.1206855
| p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}}
| image = RigaBrivibas43.jpg
| vaid = 7959
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936003
| label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 45
| lat = 56.9563133
| long = 24.1208934
| p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg
| vaid = 7960
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q20018446
| label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]''
| name = Krastkalna nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 47
| lat = 56.9566095
| long = 24.1213944
| p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}}
| image = RigaBrivibas47.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga)
| vaid = 6648
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936015
| label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 57
| lat = 56.9576721
| long = 24.123258
| p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}}
| image = RigaBrivibas57.jpg
| vaid = 7961
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4468975
| label = [[Stūra māja]]
| name = Stūra māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://sturamaja.lv/
| address = Brīvības iela 61
| lat = 56.9580994
| long = 24.1239811
| p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}}
| image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg
| commonscat = Stūra māja
| vaid = 7962
| wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis&lt;br/&gt;valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936025
| label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]''
| name = Dailes teātra ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 75
| lat = 56.9597897
| long = 24.1261728
| p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}}
| commonscat = Dailes Theater
| vaid = 7963
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936030
| label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 83
| lat = 56.9603068
| long = 24.1300554
| p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}}
| image = RigaBrivibas83.jpg
| vaid = 7964
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936038
| label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 85
| lat = 56.9604591
| long = 24.1304671
| p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas85.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga)
| vaid = 7965
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936047
| label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 91
| lat = 56.9607904
| long = 24.1314384
| p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}}
| image = RigaBrivibas91.jpg
| vaid = 7966
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936054
| label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 93
| lat = 56.96088
| long = 24.131669
| p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}}
| image = RigaBrivibas93.jpg
| vaid = 7967
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936067
| label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 99
| lat = 56.9612474
| long = 24.1325911
| p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}}
| image = RigaBrivibas99.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga)
| vaid = 7968
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936107
| label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Burtnieku iela 21
| lat = 56.9713074
| long = 24.183569
| p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}}
| vaid = 5893
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936119
| label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18a
| lat = 56.959777113347
| long = 24.109783973785
| p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}}
| vaid = 7979
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936123
| label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18b
| lat = 56.959898095792
| long = 24.110065252137
| p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}}
| vaid = 7980
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936129
| label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 31
| lat = 56.9592371
| long = 24.1120964
| p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu31.jpg
| vaid = 7981
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936136
| label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 37
| lat = 56.958211
| long = 24.114345
| p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu37.jpg
| vaid = 7982
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936143
| label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 41
| lat = 56.9579948
| long = 24.1150349
| p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu41.jpg
| vaid = 7983
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936148
| label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 45/47
| lat = 56.9571706
| long = 24.1160559
| p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu45-47.jpg
| vaid = 7984
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936155
| label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 57
| lat = 56.9559065
| long = 24.1185707
| p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}}
| commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga)
| vaid = 7985
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936112
| label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzērbenes iela 11
| lat = 56.979032
| long = 24.1922732
| p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}}
| image = Dzerbenes%2011.JPG
| vaid = 5894
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936160
| label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 41/43
| lat = 56.9573517
| long = 24.1123956
| p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}}
| image = RigaElizabetes41-43.jpg
| vaid = 7986
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936174
| label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]''
| name = Īres nami (3)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4
| lat = 56.95704681009
| long = 24.113066412046
| p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}}
| image = RigaElizabetes45-47.jpg
| vaid = 7987
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936199
| label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]''
| name = Īres nams ar birojiem un veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 51
| lat = 56.9554153
| long = 24.1162765
| p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg
| vaid = 9148
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936250
| label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 22
| lat = 56.973127
| long = 24.1377656
| p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG
| vaid = 7990
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936256
| label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 28
| lat = 56.9738003
| long = 24.1381958
| p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG
| vaid = 7991
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936263
| label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 30
| lat = 56.9740698
| long = 24.1381804
| p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG
| vaid = 7992
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936270
| label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 34
| lat = 56.9746712
| long = 24.1386267
| p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG
| vaid = 7993
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936274
| label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 35/37
| lat = 56.9735317
| long = 24.1374216
| p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG
| vaid = 7994
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936280
| label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 36
| lat = 56.9749211
| long = 24.1385292
| p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG
| vaid = 7995
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936283
| label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 4
| lat = 56.9709272
| long = 24.1367706
| p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG
| vaid = 7988
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936288
| label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 5
| lat = 56.969536
| long = 24.1356306
| p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg
| commonscat = Hospitāļu iela 5
| vaid = 7989
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936296
| label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]''
| name = Slimnīcas ēka un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Invalīdu iela 1
| lat = 56.977508854721
| long = 24.137634535423
| p625 = {{Coord|56.977509|24.137635|display=inline}}
| image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg
| commonscat = Riga Military hospital
| vaid = 6652
| year = 1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936301
| label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]''
| name = Vārnu zemnieku sēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema gatve 23
| lat = 57.0089003
| long = 24.2386993
| p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}}
| vaid = 6654
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936322
| label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 11
| lat = 56.9747275
| long = 24.144434
| p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}}
| image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg
| vaid = 8001
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3036898
| label = [[Lielie kapi]]
| name = Lielie kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 2
| locality = Miera iela 66
| lat = 56.970555555556
| long = 24.143055555556
| p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}}
| image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg
| commonscat = Lielie kapi
| vaid = 6636
| wikipediauri = Lielie_kapi
| year = 1773. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936330
| label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 20
| lat = 56.9577508
| long = 24.116514
| p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}}
| image = RigaValdemara20.jpg
| vaid = 8056
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936335
| label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 23
| lat = 56.957152
| long = 24.1145588
| p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}}
| image = RigaValdemara23.jpg
| vaid = 8057
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936341
| label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 24
| lat = 56.9580237
| long = 24.1170959
| p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}}
| image = RigaValdemara24.jpg
| vaid = 8058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936346
| label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 26
| lat = 56.9582172
| long = 24.1173705
| p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}}
| image = RigaValdemara26.jpg
| vaid = 8059
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936352
| label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 33
| lat = 56.9581194
| long = 24.1162192
| p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}}
| image = RigaValdemara33.jpg
| vaid = 8060
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936357
| label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 34
| lat = 56.9588269
| long = 24.118507
| p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}}
| image = RigaValdemara34.jpg
| vaid = 8061
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936363
| label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]''
| name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| image = RigaValdemara35.jpg
| vaid = 8062
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936368
| label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| vaid = 8923
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936379
| label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 37
| lat = 56.9584603
| long = 24.1167629
| p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}}
| image = RigaValdemara37.jpg
| vaid = 8063
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936384
| label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 38
| lat = 56.9595804
| long = 24.11972
| p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}}
| image = RigaValdemara38.jpg
| vaid = 8064
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936391
| label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 39
| lat = 56.9586211
| long = 24.1171713
| p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}}
| image = RigaValdemara39.jpg
| vaid = 8065
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936375
| label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]''
| name = Apbūves komplekss
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45
| lat = 56.958962310123
| long = 24.117189935458
| p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}}
| image = RigaValdemara45.jpg
| vaid = 8736
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936396
| label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 53
| lat = 56.9596441
| long = 24.1188714
| p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}}
| image = RigaValdemara53.jpg
| vaid = 8066
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936404
| label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59
| lat = 56.9601103
| long = 24.1198733
| p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}}
| image = RigaValdemara57-59.jpg
| vaid = 8067
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936410
| label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 61
| lat = 56.9604871
| long = 24.1203869
| p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}}
| image = RigaValdemara61.jpg
| vaid = 8068
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936415
| label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 67
| lat = 56.9617608
| long = 24.1224138
| p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}}
| image = RigaValdemara67.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga)
| vaid = 6660
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936420
| label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 69
| lat = 56.961859
| long = 24.1226676
| p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}}
| image = RigaValdemara69.jpg
| vaid = 6661
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936425
| label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71
| lat = 56.9620467
| long = 24.1229476
| p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}}
| image = RigaValdemara71.jpg
| vaid = 6662
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936430
| label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73
| lat = 56.962304915634
| long = 24.123043446068
| p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}}
| image = RigaValdemara73.jpg
| vaid = 6663
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936436
| label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 75
| lat = 56.9625053
| long = 24.1236167
| p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}}
| image = RigaValdemara75.jpg
| vaid = 6664
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936440
| label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krīvu iela 6
| lat = 56.9771438
| long = 24.1891785
| p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}}
| image = Krivu%206.JPG
| vaid = 5897
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936445
| label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 12
| lat = 56.9788785
| long = 24.1895156
| p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}}
| image = Kursu%2012.JPG
| vaid = 5900
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936451
| label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 14
| lat = 56.9790032
| long = 24.1899558
| p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}}
| image = Kursu%2014%202.JPG
| vaid = 5901
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936458
| label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 15
| lat = 56.9792462
| long = 24.1896938
| p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}}
| image = Kursu%2015.JPG
| vaid = 5902
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936464
| label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 18
| lat = 56.9792888
| long = 24.1908035
| p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}}
| image = Kursu%2018.JPG
| vaid = 5903
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936479
| label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 22
| lat = 56.9795832
| long = 24.1917171
| p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}}
| image = Kur%C5%A1u%2022.JPG
| vaid = 5904
| year = 1934., 1975.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936493
| label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 8
| lat = 56.9785929
| long = 24.1887003
| p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}}
| image = Kursu%208.JPG
| vaid = 5898
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936500
| label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 9
| lat = 56.9790351
| long = 24.1883781
| p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}}
| vaid = 5899
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936520
| label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 12
| lat = 56.9725864
| long = 24.1874408
| p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}}
| image = Laimdotas%2012%201.JPG
| vaid = 5905
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936544
| label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 22
| lat = 56.9714625
| long = 24.1880603
| p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}}
| image = Laimdotas%2022.JPG
| vaid = 5906
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936556
| label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 28a
| lat = 56.9706277
| long = 24.1875955
| p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}}
| vaid = 5907
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936562
| label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 30
| lat = 56.9703758
| long = 24.187841
| p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}}
| image = Laimdotas%2030%201.JPG
| commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga)
| vaid = 5908
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936567
| label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 1
| lat = 56.9732649
| long = 24.1780186
| p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}}
| vaid = 5909
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936573
| label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 7
| lat = 56.9728802
| long = 24.1768488
| p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}}
| vaid = 5910
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936578
| label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 9
| lat = 56.9727551
| long = 24.1764369
| p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}}
| vaid = 5911
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936585
| label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 22
| lat = 56.9757013
| long = 24.1890029
| p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}}
| image = Lielvardes%2022.JPG
| vaid = 5912
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936592
| label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 45
| lat = 56.9721939
| long = 24.1914853
| p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}}
| image = Lielvards%2045.JPG
| vaid = 5913
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936599
| label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 47
| lat = 56.972068
| long = 24.1916164
| p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}}
| image = Lielvardes%2047.JPG
| vaid = 5914
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936604
| label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 50
| lat = 56.9720213
| long = 24.1927346
| p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}}
| image = Lielvardes%2050.JPG
| vaid = 5915
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936609
| label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]''
| name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Linezera iela 3
| lat = 56.9770496
| long = 24.1978275
| p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}}
| vaid = 8705
| year = 1891.-1937.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936510
| label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 11
| lat = 56.9570415
| long = 24.1203361
| p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}}
| vaid = 9016
| year = 19.gs. 60.g. b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936515
| label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 12
| lat = 56.9565337
| long = 24.12064
| p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}}
| image = RigaLacplesa12.jpg
| commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga)
| vaid = 8003
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936504
| label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 7
| lat = 56.9576945
| long = 24.1191448
| p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}}
| image = RigaLacplesa7.jpg
| vaid = 8002
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936615
| label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]''
| name = Zēlustes muižas apbūve
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Juglas iela 43
| lat = 56.966752
| long = 24.2886915
| p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}}
| image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg
| vaid = 6637
| year = 17. gs. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938534
| label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]''
| name = Aktrises J.Skaidrītes kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| vaid = 65
| year = 1942.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938556
| label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]''
| name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg
| vaid = 66
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938574
| label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]''
| name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBaumani.jpg
| vaid = 67
| year = 1891. 1904.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938591
| label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]''
| name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG
| vaid = 68
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938609
| label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]''
| name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiSmelings.jpg
| vaid = 69
| year = 1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938635
| label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]''
| name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiFelsko.jpg
| vaid = 70
| year = 1902. 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938658
| label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]''
| name = Ārsta O.Hūna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiHuns.jpg
| vaid = 71
| year = 1832.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938677
| label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]''
| name = Dzejnieka A.Pumpura kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.974032083793
| long = 24.14441739283
| p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}}
| image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG
| vaid = 72
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938698
| label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]''
| name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG
| vaid = 73
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938716
| label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]''
| name = Folklorista Kr.Barona kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG
| vaid = 74
| year = 1923.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938743
| label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]''
| name = Karavīru kapsēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969933134431
| long = 24.149570250334
| p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg
| vaid = 75
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938768
| label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]''
| name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969934029245
| long = 24.149556304031
| p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg
| vaid = 76
| year = 1941., 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938787
| label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]''
| name = Komponista N.Alunāna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiAlunans.jpg
| vaid = 77
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938799
| label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]''
| name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG
| vaid = 78
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938816
| label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]''
| name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiMilenbahs.jpg
| vaid = 79
| year = 1916.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938845
| label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]''
| name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBroce.jpg
| vaid = 80
| year = 1823.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938248
| label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 10
| lat = 56.9612701
| long = 24.1301525
| p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2010.JPG
| vaid = 8008
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938264
| label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 17
| lat = 56.9622652
| long = 24.1304286
| p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2017.JPG
| vaid = 8009
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938280
| label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 19
| lat = 56.9625693
| long = 24.1307455
| p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2019.JPG
| commonscat = Miera iela 19 (Riga)
| vaid = 8010
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938322
| label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 2
| lat = 56.9604105
| long = 24.1295026
| p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}}
| image = Miera%20iela%202.JPG
| vaid = 8004
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938301
| label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 22
| lat = 56.9627215
| long = 24.1318234
| p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2022.JPG
| vaid = 8011
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938314
| label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5
| lat = 56.963695875849
| long = 24.13146840106
| p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}}
| image = RigaMiera27.jpg
| vaid = 7930
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938339
| label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 4
| lat = 56.9607658
| long = 24.1297338
| p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}}
| image = Miera%20iela%204.JPG
| vaid = 8005
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938360
| label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 5
| lat = 56.9606831
| long = 24.129216
| p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}}
| image = Miera%20iela%205.JPG
| vaid = 8006
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938385
| label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 76
| lat = 56.97454
| long = 24.1434461
| p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}}
| image = RigaMiera76.jpg
| vaid = 8012
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938407
| label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 85
| lat = 56.9723784
| long = 24.1404606
| p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2085.JPG
| vaid = 8013
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938428
| label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 89
| lat = 56.9728717
| long = 24.1411532
| p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2089-2.JPG
| commonscat = Miera iela 89 (Riga)
| vaid = 8014
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938517
| label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 9
| lat = 56.961361
| long = 24.1296759
| p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}}
| image = Miera%20iela%209.JPG
| vaid = 8007
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938450
| label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 91
| lat = 56.9730691
| long = 24.1413515
| p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2091-2.JPG
| commonscat = Miera iela 91 (Riga)
| vaid = 8015
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938471
| label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 94
| lat = 56.9764065
| long = 24.1452959
| p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2094.JPG
| commonscat = Miera iela 94 (Riga)
| vaid = 8016
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938494
| label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 95
| lat = 56.9735446
| long = 24.1419289
| p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2095.JPG
| vaid = 8017
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938872
| label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nautrēnu iela 18
| lat = 56.9628475
| long = 24.2997082
| p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}}
| vaid = 6655
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938896
| label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nītaures iela 2
| lat = 56.9632781
| long = 24.123356
| p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}}
| image = RigaNitaures2.jpg
| vaid = 8018
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939064
| label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 11
| lat = 56.9768524
| long = 24.1821156
| p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}}
| image = Pudika%2011.JPG
| vaid = 5920
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939082
| label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 24
| lat = 56.9763351
| long = 24.179481
| p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}}
| image = Pudika%2024.JPG
| vaid = 5921
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939101
| label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 26
| lat = 56.9762279
| long = 24.1791185
| p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}}
| image = Pudika%2026.JPG
| vaid = 5922
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938934
| label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.984046480633
| long = 24.250001110504
| p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}}
| vaid = 8026
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938953
| label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.986864845892
| long = 24.253209174627
| p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}}
| image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG
| vaid = 8027
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938917
| label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]''
| name = Strādnieku baraka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 8
| lat = 56.9852064
| long = 24.2456233
| p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}}
| image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Pāles iela 8
| vaid = 6635
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938991
| label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 11
| lat = 56.9753826
| long = 24.1796737
| p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}}
| image = Peksena%2011.JPG
| vaid = 5917
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939007
| label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 27
| lat = 56.9740214
| long = 24.1753408
| p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}}
| image = Peksena%2027.JPG
| vaid = 5918
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939025
| label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 3
| lat = 56.9759677
| long = 24.1810697
| p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}}
| image = Peksena%203.JPG
| vaid = 5916
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939045
| label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pīkola iela 51
| lat = 56.9692201
| long = 24.1916346
| p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}}
| vaid = 5919
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3402841
| label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.krustabaznica.lv/
| address = Ropažu iela 120
| lat = 56.983808333333
| long = 24.194552777778
| p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Church of the Cross, Riga
| vaid = 6657
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939153
| label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]''
| name = Rindu ēkas
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 130/138
| lat = 56.984237013866
| long = 24.200025201564
| p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}}
| image = Ropazu%20136.JPG
| vaid = 8029
| year = 1926./27.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939168
| label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 15
| lat = 56.9767232
| long = 24.1715172
| p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}}
| image = Ropazu%2015.JPG
| vaid = 6656
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4155929
| label = [[VEF Kultūras pils]]
| name = VEF Kultūras pils
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.vefkp.lv/lv/&lt;br/&gt;https://www.vefkp.l
| address = Ropaži utca 2.&lt;br/&gt;Ropažu iela 2
| lat = 56.97449
| long = 24.16603
| p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}}
| image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg
| commonscat = VEF Culture Palace
| vaid = 8697
| wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils
| year = 1951.-1960.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939126
| label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 2
| locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle)
| lat = 56.9745121
| long = 24.1659994
| p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg
| vaid = 8698
| year = 1960.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939184
| label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 37
| lat = 56.9790459
| long = 24.1763996
| p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}}
| image = Ropazu%2037.JPG
| vaid = 8028
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935642
| label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rīga
| locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē
| lat = 57.011674123252
| long = 24.241327467528
| p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}}
| vaid = 2073
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939318
| label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.9560572
| long = 24.1154163
| p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela1.jpg
| vaid = 8030
| year = 1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939202
| label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 10
| lat = 56.9568424
| long = 24.1176786
| p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela10.jpg
| vaid = 8035
| year = 1910. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939218
| label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 11
| lat = 56.9573303
| long = 24.1176344
| p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela11.jpg
| vaid = 8036
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939255
| label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12
| lat = 56.9570105
| long = 24.117812
| p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12.jpg
| vaid = 8037
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939237
| label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]''
| name = Īres nams, vēlāk slimnīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12a
| lat = 56.9572898
| long = 24.1182907
| p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12a.jpg
| commonscat = Skolas iela 12a (Riga)
| vaid = 8038
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939273
| label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 13
| lat = 56.9576859
| long = 24.1181026
| p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela13.jpg
| vaid = 8039
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939289
| label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 14
| lat = 56.9575147
| long = 24.1185606
| p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela14.jpg
| vaid = 8040
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939307
| label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 19
| lat = 56.9584757
| long = 24.1194925
| p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela19.jpg
| vaid = 8041
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939336
| label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 20
| lat = 56.9580982
| long = 24.1197051
| p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela20.jpg
| vaid = 8042
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939353
| label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 22
| lat = 56.9581697
| long = 24.1200341
| p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela22.jpg
| vaid = 8043
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939369
| label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 25
| lat = 56.9593009
| long = 24.1207612
| p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}}
| image = RigaSkolas25.jpg
| vaid = 8044
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939386
| label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 28
| lat = 56.9590283
| long = 24.1211548
| p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela28.jpg
| vaid = 8045
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939454
| label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.9563394
| long = 24.1158714
| p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela3.jpg
| vaid = 8031
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939404
| label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 30
| lat = 56.9591205
| long = 24.1215993
| p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela30.jpg
| vaid = 8046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939420
| label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 32
| lat = 56.959594346939
| long = 24.122390218771
| p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela32.jpg
| commonscat = Skolas iela 32 (Riga)
| vaid = 8047
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939438
| label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 38
| lat = 56.9604085
| long = 24.1235202
| p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela38.jpg
| vaid = 8048
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939472
| label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 4
| lat = 56.9561595
| long = 24.1162823
| p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela4.jpg
| vaid = 8032
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939489
| label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 5
| lat = 56.9565942
| long = 24.1163261
| p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela5.jpg
| vaid = 8033
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939505
| label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]''
| name = Ēbreju klubs un teātris
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 6
| lat = 56.956387
| long = 24.1167032
| p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela6.jpg
| commonscat = Skolas iela 6 (Riga)
| vaid = 8034
| year = 1913. - 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939520
| label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 13
| lat = 56.9590806
| long = 24.1230588
| p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaStabu13.jpg
| commonscat = Stabu iela 13 (Riga)
| vaid = 8051
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939541
| label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 2
| lat = 56.9596047
| long = 24.1212463
| p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}}
| image = RigaStabuIela2.jpg
| vaid = 8049
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939564
| label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 8
| lat = 56.958993
| long = 24.1224266
| p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}}
| image = RigaStabuIela8.jpg
| vaid = 8050
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939677
| label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strupā iela 1
| lat = 56.9779274
| long = 24.1842102
| p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}}
| image = Strupa%201.JPG
| vaid = 5923
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939587
| label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 2
| lat = 56.9587113
| long = 24.1073417
| p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}}
| vaid = 8052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939628
| label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4
| lat = 56.958942
| long = 24.1071717
| p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}}
| image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg
| vaid = 8053
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939607
| label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4a
| lat = 56.9591529
| long = 24.1076178
| p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}}
| image = Strelnieku%20iela%204a.JPG
| commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga)
| vaid = 6658
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939646
| label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 6
| lat = 56.9612943
| long = 24.1121508
| p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela6.jpg
| commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga)
| vaid = 8054
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939665
| label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 8
| lat = 56.9615456
| long = 24.1125463
| p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela8.jpg
| vaid = 8709
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939692
| label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stūrīša iela 32
| lat = 56.9732409
| long = 24.1882831
| p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}}
| image = Sturisa%2032.JPG
| vaid = 5924
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939723
| label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 23
| lat = 56.9638398
| long = 24.136169
| p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}}
| image = RigaTallinas23.jpg
| vaid = 6659
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939742
| label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tomsona iela 4
| lat = 56.9635916
| long = 24.1242616
| p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}}
| image = RigaTomsona4.jpg
| vaid = 8055
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939708
| label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tālivalža iela 13
| lat = 56.9731892
| long = 24.1806667
| p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}}
| image = Talivalza%2013.JPG
| vaid = 5925
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q7587439
| label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]]
| name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecā Biķernieku iela 59
| lat = 56.957914
| long = 24.249367
| p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}}
| image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG
| commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga
| vaid = 6645
| wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1765. - 1766.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939788
| label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 1
| lat = 56.9779399
| long = 24.1878462
| p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}}
| image = Zemgalu%201.JPG
| vaid = 5927
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939766
| label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 11
| lat = 56.9783223
| long = 24.190431
| p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}}
| image = Zemgalu%2011.JPG
| vaid = 5929
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939806
| label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 6
| lat = 56.9775794
| long = 24.1886011
| p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}}
| image = Zemgalu%206%202.JPG
| vaid = 5928
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939821
| label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]''
| name = Īres nams ar kino
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemitāna laukums 2
| lat = 56.9779649
| long = 24.1857447
| p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}}
| image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG
| commonscat = Teika Cinema
| vaid = 5930
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935812
| label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 12
| lat = 56.9751128
| long = 24.1798864
| p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}}
| image = Araisu%2012.JPG
| vaid = 5882
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935817
| label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 16
| lat = 56.9747723
| long = 24.1793419
| p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}}
| image = Araisu%2016.JPG
| vaid = 5883
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935823
| label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 18
| lat = 56.974656
| long = 24.1789628
| p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}}
| image = Araisu%2018.JPG
| vaid = 5884
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935831
| label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 26
| lat = 56.9739584
| long = 24.1767387
| p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}}
| image = Araisu%2026.JPG
| vaid = 5885
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935834
| label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 28
| lat = 56.9739322
| long = 24.1762615
| p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}}
| image = Araisu%2028.JPG
| vaid = 5886
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935838
| label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 7
| lat = 56.9747074
| long = 24.1806904
| p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}}
| image = Araisu%207.JPG
| vaid = 5881
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936214
| label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 10/12
| lat = 56.9574488
| long = 24.1222201
| p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela10-12.jpg
| commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga)
| vaid = 7999
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936220
| label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 4
| lat = 56.958448
| long = 24.1202488
| p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela4.jpg
| vaid = 7996
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2672165
| label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://gertrude.lv/
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.957977777778
| long = 24.121661111111
| p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga)
| vaid = 6653
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936226
| label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| vaid = 7997
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936232
| label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]''
| name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg
| vaid = 7221
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936237
| label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]''
| name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg
| vaid = 7223
| year = 1907., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936242
| label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 9
| lat = 56.9584131
| long = 24.1212369
| p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela9.jpg
| vaid = 7998
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936308
| label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 14
| lat = 56.9718634
| long = 24.1902336
| p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}}
| vaid = 5896
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936313
| label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 2
| lat = 56.9732114
| long = 24.1899444
| p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}}
| vaid = 5895
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935632
| label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]]
| name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem
| lat = 57.007916
| long = 24.215947
| p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}}
| image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Bulduri hillfort
| vaid = 2071
| wikipediauri = Bulduru_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935636
| label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]''
| name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām
| lat = 56.969282
| long = 24.287249
| p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}}
| image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg
| commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake)
| vaid = 2072
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938973
| label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| name = Strazdes muižas apbūve un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| vaid = 7931
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Strazdumuiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>ev75gwee9u45map53dgqiv9kpopzxwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltā pūce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245684</id>
    <revision>
      <id>4510252</id>
      <parentid>4134590</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:03:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14094" sha1="oqfzkqhnaidps4isli7spt4z8xr4kps" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Snowy Owl - Schnee-Eule.jpg
| att_nosaukums = Mātīte
|       attēls2 = Bubo scandiacus (Linnaeus, 1758) Male.jpg
|att2_nosaukums = Tēviņš
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = Strigiformes
|      kārta_lv = Pūčveidīgie
|        dzimta = Strigidae
|     dzimta_lv = Pūču dzimta
|         ģints = Bubo
|      ģints_lv = Ūpji
|          suga = Bubo scandiacus
|       suga_lv = Baltā pūce
|      binomial = Bubo scandiacus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt; 
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi =
*''Nyctea scandiaca''
|     izplatība = [[Attēls:Cypron-Range Bubo scandiacus.svg|center|240px]]
{{legend|#0C5F8E|Sastopama ligzdošanas sezonā}}
{{legend|#59B1D8|Sastopama ziemošanas sezonā}}
}}
'''Baltā pūce''' (''Bubo scandiacus'') ir liela auguma [[pūču dzimta]]s (''Strigidae'') [[plēsīgais putns]], kas pieder [[ūpji|ūpju ģintij]] (''Bubo''). Vēl nesenā pagātnē baltā pūce tika klasificēta monotipiskā balto pūču ģintī (''Nyctea''), bet, veicot [[DNS]] pētījumus, noskaidrojās, ka baltā pūce ir tuvu radniecīga ūpju ģints sugām. Ģeogrāfisko variāciju nav.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/owls/ World Bird List: Owls, 2020]&lt;/ref&gt;

Baltā pūce ir [[Kvebeka]]s ([[Kanāda|Kanādā]]) oficiālais provinces putns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bonjourquebec.com/qc-en/symboles-nationaux0.html |title=Flags and national symbols |access-date={{dat|2014|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130920014738/http://www.bonjourquebec.com/qc-en/symboles-nationaux0.html |archivedate={{dat|2013|09|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Snowy-Owl.1.jpg|thumb|left|220px|Baltā pūce ziemo galvenokārt ligzdošanas areālā — Arktiskajā tundrā]]
[[Attēls:Bubo scandiacus Damon Point 4.jpg|thumb|left|220px|Reizēm tā klejo uz dienvidiem no ligzdošanas areāla]]
[[Attēls:Snowy Owl Barrow Alaska.jpg|thumb|left|220px|Jaunie putni ir vistumšākie]]
Baltā pūce ligzdo [[Ziemeļamerika]]s un [[Eirāzija]]s Arktiskajā [[Tundra|tundrā]]: [[Skandināvija]]s ziemeļos, [[Novaja Zemļa]] salās, [[Krievija]]s tundrā, [[Aļaska|Aļaskā]], [[Kanāda]]s ziemeļos un [[Grenlande|Grenlandē]].&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |title=Ornitofaunistika: Baltā pūce Bubo scandiacus |access-date={{dat|2014|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424022146/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laikā no 1967. gada līdz 1975. gadam tā ligzdojusi arī [[Šetlendas salas|Šetlendas salās]] uz ziemeļiem no [[Skotija]]s.&lt;ref name=boo/&gt;&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/highlands_and_islands/7397993.stm BBC: Hope of first owl chicks in years]&lt;/ref&gt; Galvenokārt ziemo ligzdošanas areālā, taču daļa veic klejojumus uz dienvidiem. Baltā pūce regulāri novērojama [[Somija|Somijā]], reizēm ieklejo [[Dānija|Dānijā]] un [[Holande|Holandē]].&lt;ref name=orn/&gt; Baltās pūces savos ceļojumos uz dienvidiem priekšroku dod atklātām ainavām, kas atgādina tundru. Vistālāk uz dienvidiem Ziemeļamerikā tā novērota [[Teksasa|Teksasā]] un [[Džordžija|Džordžijā]], bet Eirāzijā [[Krievija]]s dienvidos un [[Ķīna]]s ziemeļos.&lt;ref name=boo&gt;[http://books.google.lv/books?id=borUJD5amQAC&amp;pg=PT2025&amp;lpg=PT2025&amp;dq=1967+and+1975,+Snowy+Owls+bred+on+the+remote+island+of+Fetlar+in+the+Shetland+Isles+north+of+Scotland&amp;source=bl&amp;ots=JXUijLB3Ok&amp;sig=1fRXjj3-M3D2Ok1Vo5YytALTiyg&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=mR0WU8e9BMGK4wSQ_4CwDw&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1967%20and%201975%2C%20Snowy%20Owls%20bred%20on%20the%20remote%20island%20of%20Fetlar%20in%20the%20Shetland%20Isles%20north%20of%20Scotland&amp;f=false The Illustrated Encyclopedia Of North American Birds]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad [[Arktika|Arktiskais]] klimats pletās tālāk uz dienvidiem, arī baltās pūces bija sastopamas tālāk dienvidos. To pierāda [[ala|alu]] sienu gleznojumi [[Francija|Francijā]], kur attēlotas divas baltās pūces un to mazuļi.&lt;ref name=ap/&gt;

== Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] baltā pūce ir reta ieceļotāja. Pēdējo reizi tā novērota 2012. gadā [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] teritorijā. Kopš 1970. gada šis ir tikai sestais sugas novērojums Latvijā un pirmais [[Kurzeme|Ziemeļkurzemē]]. Iepriekšējais baltās pūces novērojums reģistrēts pirms 12 gadiem — 2000. gada februārī.&lt;ref name=ap/&gt; Tuvākās Latvijai baltās pūces ligzdošanas vietas ir [[Skandināvija]]s ziemeļos un [[Krievija]]s [[tundra|tundrā]].&lt;ref&gt;[http://slitere.lv/2012/04/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-putnu-suga-balta-puce/ Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja – baltā pūce!]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Klejojumus ārpus ligzdošanas areāla baltā pūce veic gados, kad samazinās tās pamatbarība – peļveidīgie [[grauzēji]]. Pārsvarā klejojumos uz dienvidiem dodas jaunie putni, taču, ja barības krājumi krasi sarukuši,  tiem var pievienoties arī pieaugušie īpatņi. Šādus gadus latviski sauc par ''iebrukumu gadiem''. Izteikts ''iebrukuma gads'' bija 2011.-2012. gada ziema, kad Ziemeļamerikā ārpus ligzdošanas areāla dienvidu virzienā ieceļoja tūkstošiem balto pūču.&lt;ref name=ap/&gt; [[19. gadsimts|19. gadsimta]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā baltā pūce Latvijā bijusi regulāri sastopama rudeņos un ziemās. Zināms, ka atsevišķos gados bijušas balto pūču invāzijas un dažkārt tā ir sastapta arī vasarā.&lt;ref name=ap&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/ |title=Slīteres nacionālajā parkā novērota baltā pūce |access-date={{dat|2014|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305180700/http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Baltā pūce ir viena no lielākajām [[pūču dzimta|pūcēm]], tikai nedaudz mazāka par [[ūpis|ūpi]]. Tās ķermeņa garums ir 52—71 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 125—150 cm, svars 1,6—3 [[kilograms|kg]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.nationalgeographic.com/animals/birds/snowy-owl.html |title=Nationalgeographic: Snowy Owl |access-date={{dat|2014|03|05||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070614042408/http://animals.nationalgeographic.com/animals/birds/snowy-owl.html }}&lt;/ref&gt; Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Piemērojoties Arktiskajam klimatam, [[kājas]] un [[pirksti]] ir apklāti ar biezām, garām [[spalva|spalvām]], [[nagi]] un [[knābis]] melns, bet [[acis]] dzeltenas. [[tēviņš|Tēviņi]] ir pilnīgi [[Baltā krāsa|balti]], [[mātīte]]s un jaunie putni balti ar tumšiem lāsumiem.&lt;ref name=ap/&gt; Jaunie putni, salīdzinot ar mātītēm, ir tumšāki, ar vairāk raibumiem.

== Uzvedība ==
Baltā pūce ir tipiska Arktikas putnu suga, kurai ir ziemeļu cirkumpolārā izplatība. Vasaras periodā tā sastopama līdz 60º ziemeļu paralēlei. Baltajai pūcei ir raksturīga klejošana, kas atkarīga no tās galvenās pamatbarības — grauzēju pieaugumu vai sarukuma. Nabadzīgos gados barības trūkums spiež balto pūci doties klejojumos dienvidu virzienā, lai gan arī šādos gados ne visas baltās pūces klejo.

== Medības un barība ==
[[Attēls:SnowyOwlAmericanBlackDuck.jpg|thumb|left|220px|Baltā pūce nes savu medījumu — [[Amerikas melnā pīle|Amerikas melno pīli]] (''Anas rubripes'')]]
Baltā pūce vairošanās sezonas laikā barojas galvenokārt ar [[lemingi]]em un citiem sīkajiem [[grauzēji]]em. Gados, kad trūkst grauzēju, tā var sākt aktīvi medīt jaunas [[baltirbes]]. Baltā pūce kopumā nav izvēlīga un medī, ko var atrast, īpaši ziemas periodā. Tad tā uzbrūk dažādiem [[putni]]em un maziem [[zīdītāji]]em, piemēram, [[pļavu strupaste|pļavu strupastēm]] (''Microtus pennsylvanicus''), [[briežkāmji]]em (''Peromyscus''), pie izdevības tā medī arī lielākus upurus, piemēram, [[zaķi|zaķus]],&lt;ref name=ap/&gt; [[ondatra]]s, [[Murkšķis|murkšķus]], [[vāveres]], [[truši|trušus]], [[Parastais jenots|jenotus]], [[prēriju suņi|prēriju suņus]] un citus zīdītājus. No putniem iecienītākais medījums ir [[baltirbes]], dažādas [[pīles]], [[zosis]], [[bridējputni]], [[Fazānu apakšdzimta|fazāni]], [[Rubeņu dzimta|rubeņi]], [[lauči]], [[Dūkuru dzimta|dūkuri]], [[Kaiju dzimta|kaijas]] un dažādi nelielie [[dziedātājputni]], kā arī citi plēsīgie putni, pūces ieskaitot. Baltā pūce pamatā medī sēžot uz paaugstinājuma un gaidot, kad tās tuvumā parādīsies iespējamais upuris. Medījums tiek notverts gan uz zemes, gan gaisā, bet [[zivis]] nomedītas brīdī, kad tās uzpeld tuvu [[ūdens]] virsmai. Katru dienu vienai baltajai pūcei nepieciešamas 7—12 [[peles]], bet gada laikā tā apēd apmēram 1600 lemingus.

Līdzīgi kā citi putni baltā pūce nelielu upuri norij veselu. Spēcīgā [[kuņģis|kuņģa]] sula izšķīdina miesu, bet nesagremojamiem [[kauli]], [[zobi]] un spalvas saveļas kamolā, kuru pūce pēc apmēram 18—24 stundām atrij. Atrīšanas process bieži notiek vienā un tai pašā vietā. Šādās vietās var atrast neskaitāmus atrītos kamolus. Lielāks medījums tiek saplosīts gabalos.&lt;ref&gt;[http://www.owlpages.com/owls.php?genus=Bubo&amp;species=scandiacus The Owl Page: Snowy Owl - Bubo scandiacus]&lt;/ref&gt;

== Ligzdošana ==
[[Attēls:SnowyOwl2.jpg|thumb|220px|Mātīte ar mazuli ligzdā]]
Baltā pūce ligzdo arktiskajā tundrā, ligzdas vietu iekārtojot uz zemes. [[Ligzda]] ir vienkārša bedrīte,&lt;ref name=ap/&gt; kuru mātīte izkasa kāda pacēluma virsotnē. Baltā pūce izvēlas no [[sniegs|sniega]] brīvu vietu, no kuras tai paveras laba pārredzamība un kura atrodas labu medību vietu tuvumā. Reizēm bedrītei apkārt tiek izkārtoti akmentiņi. Atkarībā no medījuma daudzuma dējumā ir 3—11 [[ola]]s. Vienā vai pāris dienās tiek izdēta viena ola. Inkubācijas periods ilgst 5 nedēļas. Tā kā olas netiek izdētas vienlaicīgi, arī mazuļi nešķiļas vienlaicīgi. Perē tikai mātīte, bet tēviņš apsargā ligzdas vietu no ienaidniekiem. Vecākais ligzdā var būt 10 - 15 reizes smagāks par jaunāko. Neskatoties uz auguma atšķirībām, starp mazuļiem netiek novērota liela ķīvēšanās. Tikko šķīlušos mazuļus klāj pelēkas dūnas. Par tiem rūpējas abi vecāki, tos barojot un agresīvi aizsargājot teritoriju no ienaidniekiem.  Kamēr mazuļi ir ļoti mazi, mātīte tos nepamet un par visiem rūpējas tēviņš. Tēviņi reizēm sapārojas ar divām mātītēm, kuras ligzdo viena no otras apmēram [[kilometrs|kilometra]] attālumā.&lt;ref&gt;Watson, Adam (1957). &quot;The behaviour, breeding and food-ecology of the Snowy Owl Nycea scandiaca&quot;. Ibis 99 (3): 419–462. doi:10.1111/j.1474-919X.1957.tb01959.x&lt;/ref&gt;

=== Ienaidnieki ===
Baltā pūce ir liels putns un tai nav daudz dabīgo ienaidnieku. Ligzdošanas laikā baltā pūce sargā mazuļus no [[Polārlapsa|polārlapsām]], [[Vārnu dzimta|vārnām]] un [[Klijkaijas|klijkaijām]], kā arī no [[suns|suņiem]], [[pelēkais vilks|pelēkajiem vilkiem]] un citiem lielajiem plēsīgajiem putniem. Reizēm baltā pūce saplēšas ar citiem plēsīgajiem putniem par kādu lemingu, ko abi plēsēji noskatījuši. Visbiežāk dominē baltā pūce, bet tā atkāpjas, ja konkurents ir [[ūpis]] vai [[klinšu ērglis]], vai daudz mazākais, bet ātrākais [[lielais piekūns]]. Dažas putnu sugas cenšas ligzdot baltās pūces ligzdas tuvumā, piemēram, [[sniega zoss]] (''Chen caerulescens''), kura jūtas drošāk baltas pūces apsargātajā teritorijā.&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Nyctea_scandiaca.html ADW: Nyctea scandiaca]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160304225951/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/balt-p-ce-bubo-scandiacus Dabas muzejs: Baltā pūce Bubo scandiacus]
* [http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/418131-slitere_noverota_latvija_maz_sastopama_balta_puce Slīterē novērota Latvijā maz sastopamā baltā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120626122537/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/418131-slitere_noverota_latvija_maz_sastopama_balta_puce |date={{dat|2012|06|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160304224230/http://www.latvijasdaba.lv/putni/nyctea-scandiaca-l/ Latvijas Daba: Baltā pūce]
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v154 Putni (Aves): Pūčveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v154 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20151009132519/http://rigazoo.lv/public/29523.html Rīgas Zoo: Baltā pūce]
* [https://web.archive.org/web/20140215030344/http://www.allaboutbirds.org/guide/Snowy_Owl/id All About Birds: Snowy Owl]
* [http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?lang=EN&amp;avibaseid=5B23B360E7DEC4A9 Avibase: Snowy Owl (Bubo scandiacus) (Linnaeus, 1758)]
* [http://ibc.lynxeds.com/species/snowy-owl-nyctea-scandiaca IBC: Snowy Owl (Nyctea scandiaca)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160405041951/http://ibc.lynxeds.com/species/snowy-owl-nyctea-scandiaca |date={{dat|2016|04|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20140303163843/http://www.arkive.org/snowy-owl/bubo-scandiaca/ ARKive: Snowy owl (Bubo scandiaca)]

[[Kategorija:Ūpji]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Grenlandes fauna]]</text>
      <sha1>oqfzkqhnaidps4isli7spt4z8xr4kps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Bormane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248203</id>
    <revision>
      <id>4510149</id>
      <parentid>3660632</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:40:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3285" sha1="76c6ye0j8v695sv17xxp9cz01e9byoi" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anna Bormane
|     vārds_orig = 
|         attēls = Bormane Anna.PNG
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1896 
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Vecgulbenes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1990  
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 2
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = latviete
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Anna Bormane''' (1896–1990) bija [[latvieši|latviešu]] ārste, [[Latvijas Universitāte]]s darbiniece, Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle (1934-1940). Viena no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1896. gada 3. aprīlī&lt;ref&gt;Dabas un vēstures kalendārs 1996. gadam. - R., 1995. - 13.lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zelt1935n04{{!}}article:DIVL137{{!}}page:9{{!}}query:Anna%20Bormane%20Anna%20Bormane{{!}}issueType:P |title=Mūsu jaunās zinātnieces. - Zeltene. -1935. - Nr.4 |access-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zelt1935n04{{!}}article:DIVL137{{!}}page:9{{!}}query:Anna%20Bormane%20Anna%20Bormane{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zelt1935n04{{!}}article:DIVL137{{!}}page:9{{!}}query:Anna%20Bormane%20Anna%20Bormane{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]], pagasta skrīvera Otto un Ellas Bormanes, dzimušas Gailītes, ģimenē. Macījās [[Pēterpils]] sieviešu ģimnāzijā, studēja Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā un [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]]. Pēc atgriešanās dzimtenē 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes beigšanas diplomu un bija Latvijas Universitātes ķirurģijas katedras asistente pie profesora [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] (1923-1932). 1934. gadā kā pirmā sieviete Latvijā aizstāvēja ''Dr. med.'' grādu ar disertāciju „Eksperimentāli pētījumi par trofiskām čūlām ekstremitātē pēc n. ischiadicus bojājuma”. Strādāja Rīgas pilsētas 1. poliklīnikas ambulancē (1929-1944).&lt;ref&gt;[http://nekropole.info/lv/Anna-Bormane-03.04.1896 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 

Otra pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1947. gadā atgriezās Latvijā un līdz 1981. gadam bija Rīgas pilsētas 1. poliklīnikas ķirurģe. Mirusi 1990. gada 2. oktobrī, apglabāta Rīgas Meža kapos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Bormane, Anna}}

[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>76c6ye0j8v695sv17xxp9cz01e9byoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Gubens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248706</id>
    <revision>
      <id>4510094</id>
      <parentid>4314367</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:36:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6625" sha1="c2wcxrkip63e14sk8jbw1b9dxpsr0f8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Aleksandrs Gubens
| attēls              =AleksandrsGubens.jpg
| amats               =[[Latvijas Senāts|Senators]]
| term_sākums         ={{dat|1920|11|29|N}}
| term_beigas         ={{dat|1940|11|26|N}}
| dzim_dati           ={{dat|1879|3|13}}
| dzim_vieta          =[[Kraukļu pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1952|11|21|1879|3|13}}
| mir_vieta           =[[Pasava]], [[Bavārija]], {{DEU}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| profesija           =[[jurists]]
| alma_mater          =[[Maskavas Universitāte]]
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Aleksandrs Gubens''' (1879-1952) bija latviešu jurists, [[Latvijas Senāts|Senāta]] loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1934–1940). Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīvesgājums == 
Dzimis 1879. gada 13. martā [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] Nikolaja jeb Gubeņa skolā (tagad [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]]) tautskolotāja un skolas pārziņa Jāņa Gubeņa ģimenē.&lt;ref&gt;[http://www.politiskirepresetie.lv/?id=40&amp;r=Gun%C4%81ra%20Iv%C4%81na%20atmi%C5%86as Gunāra Ivāna atmiņas]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_pebr1931n059|article:DIVL199|query:Aleksandra%20Gube%C5%86a%20Aleksandrs%20Gubens%20Gubens|issueType:P Senatora Aleksandra Gubeņa dzimšanas diena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1931n059{{!}}article:DIVL199{{!}}query:Aleksandra%20Gube%C5%86a%20Aleksandrs%20Gubens%20Gubens{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} [[Pēdējā Brīdī]] - 1931. gada 14. marts&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Darbam un tiesībām veltīts mūžs.  Latviešu Ziņas:Latvian News - 1949. gada 12. marts&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas klasiskā ģimnāzija (1894—1895)|Rīgas klasiskajā ģimnāzijā]]. Studēja [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja 1904. gadā. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu, no 1911. gada bija zvērināts advokāts [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] Tiesu palātas apgabalā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis. 1920. gadā iecelts par senatoru Senāta Kriminālās kasācijas departamentā, no 1931. gada bija departamenta priekšsēdētājs. Piedalījās 1933. gada Sodu likuma un Tiesu iekārtas likuma izstrādāšanā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]s valdes loceklis, [[LELB|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] virsvaldes loceklis.

Kad pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] senators [[Kristaps Valters (jurists)|Kristaps Valters]] 1934. gada 21. novembrī lūdza viņu atbrīvot no amata, senators Gubens līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada 26. novembrī bija Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. Neilgi pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 9. jūlijā uzrakstīja lūgumu izmantot uzkrājušos atvaļinājumu, tādēļ pēdējās četras Senāta Apvienotās sapulces sēdes vadīja Civilās Kasācijas departamenta CKD priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš]].&lt;ref&gt;[https://at.gov.lv/files/uploads/files/8_Vesture/RakstsJV.pdf Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli]&lt;/ref&gt; 
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Gubens devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira 1952. gada 21. novembrī Pasavā.&lt;ref&gt;[http://nekropole.info/lv/Aleksandrs-GUBENS nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Aleksandra Gubena tēvs Jānis Gubens dibināja Kraukļu pagasta Nikolaja skolu (1936. gadā pārsaukta par Gubena skolu), bija skolas pārzinis, vadīja skolas kori. Par viņa māti Edi Gubeni (dz. Bebri) daudz ziņu nav. 

Aleksandra Gubena māsa [[Marija Gubene]] (1871-1947) bija pirmā akadēmiski izglītotā sieviete-komponiste un sieviete-ērģelniece Latvijā, kā arī pirmā [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts Konservatorijas]] profesore un pirmā profesore-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1926) 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], II šķira (1933) 
* [[Atzinības krusts]], I šķira Nr. 13 (1938. gada 16. novembrī)&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000&lt;/ref&gt; 
* Igaunijas Ērgļa ordenis

{{wide image|Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|600px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Kristaps Valters (jurists)|Kristaps Valters]]
| virsraksts = [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] Apvienotās sapulces priekšsēdētājs
| periods = {{dat|1934|11|21|N}} — {{dat|1940|11|26|N}}
| pēc = [[Gvido Zemrībo]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Latvijas Republikas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Gubens, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1952. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas senatori]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>c2wcxrkip63e14sk8jbw1b9dxpsr0f8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Stūre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249800</id>
    <revision>
      <id>4510117</id>
      <parentid>4387915</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:31:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2812" sha1="3h9cees5gl728q7uqfnjsl8t3dyforr" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alfrēds Stūre
|     vārds_orig = 
|         attēls = Sture Alfreds.PNG
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1888
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmiera|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1961
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 3 
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = uzņēmējs
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Alfrēds Stūre''' (1888—1961) bija [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks, vēlāk kooperācijas kustības darbinieks, uzņēmējs. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. 
 
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1888. gada 14. aprīlī [[Valmiera|Valmierā]]. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks, izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]] (1905-1911), pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Irkutska|Irkutskā]] (1911-1921).

Pēc atgriešanās Latvijā bija sabiedrības &quot;Konzums&quot; patērētāju biedrību instruktors revidents (1921-1927), kredīta un instruktoru nodaļas vadītājs (1927-1937), Tautsaimniecības ministrijas kooperatīvu revīzijas padomes loceklis (1929-1937), kooperatīva „Pašpalīdzība“ dibinātājs un vadītājs (1931-1939), Rīgas apvienotā kooperatīva pilnvarotājs (1934-1937), Rīgas patērētāju biedrības „Vienība“ revīzijas komisijas priekšsēdētājs (1936-1939), A/S „[[Laima (uzņēmums)|Laima]]“ revīzijas komisijas loceklis (1937-1940), sabiedrības &quot;Turība&quot; organizācijas nodaļas vadītājs (1937-1940), Sesavas patērētāju biedrības priekšsēdētājs (1939-1940).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Alfreds-Sture-14.04.1888 |title=nekropole.info |access-date=20.04.2014 |archive-date=31.08.2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140831124046/http://nekropole.info/lv/Alfreds-Sture-14.04.1888 }}&lt;/ref&gt;

Miris 1961. gada 3. janvārī Rīgā.&lt;ref&gt;{{APPL|176}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
             
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sture, Alfreds}}
[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>3h9cees5gl728q7uqfnjsl8t3dyforr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Ozoliņš (skolotājs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249815</id>
    <revision>
      <id>4510197</id>
      <parentid>4025476</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2872" sha1="13xew1kx259odjaw3ftefhl95v77ane" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1906. gadā dzimušo skolotāju|Ozoliņš|Ozoliņš}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Arturs Ozoliņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ozolins Arturs.PNG
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1906
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Umurgas pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2003
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 28
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona (štats)|Takoma}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[skolotājs]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Arturs Ozoliņš''' ({{Dat|1906|3|16|N}} Umurgas pagastā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=81&amp;rinda=60&amp;uzvards=Ozoli%F2%F0&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= |title=LVVA Studentu datubāze |access-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925125939/http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=81&amp;rinda=60&amp;uzvards=Ozoli%F2%F0&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= }}&lt;/ref&gt; — {{Dat|2003|1|28|N}} Takomā, ASV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2003n10{{!}}article:DIVL253{{!}}page:22{{!}}query:Arturs%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P |title=Laiks. - 2003. - 8.-14. marts |access-date={{dat|2016|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2003n10{{!}}article:DIVL253{{!}}page:22{{!}}query:Arturs%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P }}&lt;/ref&gt;) bija latviešu skolotājs, [[Pleskodāle]]s valsts zēnu audzināšanas iestādes direktors un Rīgas Latviešu skolotāju biedrības valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;nekropole&quot;&gt;[http://nekropole.info/lv/Arturs-Ozolins-16.03.1906 http://nekropole.info/ Arturs Ozoliņš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.&lt;ref&gt;{{APPL|185}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ozolinzsz, Arturs}}
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]</text>
      <sha1>13xew1kx259odjaw3ftefhl95v77ane</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artuss Kaimiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>260812</id>
    <revision>
      <id>4510202</id>
      <parentid>4502159</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20621" sha1="ba4c0dmz6ar3puvwgydrjutosunxp3d" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artuss Kaimiņš
| vārds_orig = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868418385).jpg
| att_izmērs = 275px
| komentārs = Artuss Kaimiņš 2018. gadā
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|11|3}}
| dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| mirš datums = 
| mirš vieta = 
| citi vārdi = Arturs Kaimiņš
| nodarbošanās = aktieris, radio raidījumu vadītājs, politiķis
| darbības gadi = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| spēlmaņu_nakts = 
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artuss Kaimiņš
| amats = 13. [[Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| dzīvesb = Jeļena Soboļevska
[[Dārta Daneviča]] (2020-2022)
| tēvs = Māris Mūrnieks
| māte = Liene Kaimiņa
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| bērni = 1
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| prezidents = [[Egils Levits]]
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]]
| partija = * [[Apvienība Iedzīvotāji]] &lt;small&gt;(2014-?)&lt;/small&gt;
* [[KPV LV]] &lt;small&gt;(2016-2020)&lt;/small&gt;
}}

'''Artuss Kaimiņš''' (dzimis '''Arturs Kaimiņš''' {{dat|1980|11|3}} Jūrmalā)&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/544865-kaimins_oficiali_mainijis_vardu_pret_artuss Kaimiņš oficiāli mainījis vārdu pret Artuss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150127044850/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/544865-kaimins_oficiali_mainijis_vardu_pret_artuss |date={{dat|2015|01|27||bez}} }}, tvnet.lv. Atjaunināts: {{Dat|2015|01|24}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kas jauns&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67616/aktieris-artuss-kaimins-beidzot-grib-klut-pieaudzis | title= Aktieris Artuss Kaimiņš beidzot grib kļūt pieaudzis | publisher= Kasjauns.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/871bb062d028.html|title=Artuss Kaimiņš|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[aktieris]] un raidījumu vadītājs. Bijis [[12. Saeima]]s un [[13. Saeima]]s deputāts. Līdz 2020. gada februārim pārstāvēja paša dibināto partiju KPV LV jeb &quot;[[Kam pieder valsts]]&quot; (šobrīd pazīstama kā &quot;[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]&quot;).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Atsauce|title=A. Kaimiņš pamet paša dibināto KPV LV|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.02.2020-a.-kaimins-pamet-pasa-dibinato-kpv-lv.id179202/|accessdate=2020-02-08}}&lt;/ref&gt; [[12. Saeima|12. Saeimā]] bija ievēlēts no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s. Bijis pazīstams kā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris un radiostacijas ''[[Boom FM]]'' programmas &quot;Suņu būda&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt; Pārtraucis politiķa karjeru, kā viesmākslinieks atgriezies [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], ir uzņēmējs.

== Biogrāfija ==
Tēvs&amp;nbsp;— advokāts Māris Mūrnieks.&lt;ref name=&quot;juristavards.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.juristavards.lv/arhivs.php?k=viss&amp;d=03/05/05,31/05/05|title=Latvijas Zvērinātu advokātu padomē|website=juristavards.lv|accessdate={{dat|2016|1|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121140734/http://www.juristavards.lv/arhivs.php?k=viss&amp;d=03%2F05%2F05%2C31%2F05%2F05|archivedate={{dat|2016|01|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vectēvs&amp;nbsp;— ķīmijas doktors un uzņēmējs Imants Kaimiņš, otrs vectēvs no tēva puses ir gleznotājs Laimdots Mūrnieks. Vecmāmiņa Ērika Mūrniece (1930—2004) bijusi ārste&amp;nbsp;— [[Nefroloģija|urologs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Imants-Kaimins|title=Imants Kaimiņš|website=timenote.info|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418183904/https://timenote.info/lv/Imants-Kaimins}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Laimdots-Murnieks|title=Laimdots Mūrnieks|website=timenote.info|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418172407/https://timenote.info/lv/Laimdots-Murnieks}}&lt;/ref&gt; Otra vecmāmiņa Baiba Kaimiņa (1937—2023) bijusi [[mākslas vingrotāja]], viņa māte Liene Kaimiņa arī bijusi mākslas vingrotāja.&lt;ref name=&quot;kas jauns&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jurmala.lv Baiba Kaimiņa&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.jurmala.lv/page/1001|title=Mākslas vingrošana|website=jurmala.lv|accessdate={{dat|2016|1|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150911233547/http://www.jurmala.lv/page/1001|archivedate={{dat|2015|09|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

=== Radio karjera ===
A. Kaimiņš bija programmas &quot;Suņu būda&quot; vadītājs, un programmu reāllaikā pārraidīja interneta radio stacija ''Boom FM'', tās video ieraksti vēlāk bija pieejami vietnē ''[[YouTube]]''. Interneta radiostacijas ''Boom FM'' veidotājs bija tā laika A. Kaimiņa partijas biedrs [[Kaspars Upacieris]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.09.2014-11-inga-sprinjgje--artuss-kaiminjsh.id34969/|title=1:1 Inga Spriņģe : Artuss Kaimiņš|via=ltv.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
A. Kaimiņa draudzene bija fotogrāfe un karjeras konsultante Jeļena Soboļevska. Kopš 2020. gada bija tuvās attiecībās ar aktrisi [[Dārta Daneviča|Dārtu Daneviču]].&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/383976-artuss-kaimins-un-darta-danevica-vai-jauns-paris-politikas-un-teatra-aprindas Artuss Kaimiņš un Dārta Daneviča&amp;nbsp;— vai jauns pāris politikas un teātra aprindās?] jauns.lv&lt;/ref&gt; 2021. gada martā pārim piedzima dēls,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-aktrise-darta-danevica-un-politikis-artuss-kaimins-sagaidijusi-delu-mazulim-dots-loti-neparasts-vards|title=FOTO. Aktrise Dārta Daneviča un politiķis Artuss Kaimiņš sagaidījuši dēlu. Mazulim dots ļoti neparasts vārds|last=LA.LV}}&lt;/ref&gt; bet tai pašā gadā pirms Ziemassvētkiem pāris izšķīrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/ar-skandalu-par-kopigo-bernu-skiras-aktrise-danevica-un-deputats-kaimins/|title=Ar skandālu par kopīgo bērnu šķiras aktrise Daneviča un deputāts Kaimiņš|website=tv3.lv|access-date=2023-04-26|language=lv|archive-date=2023-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230426142634/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/ar-skandalu-par-kopigo-bernu-skiras-aktrise-danevica-un-deputats-kaimins/}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==

=== Latvijas Reģionu apvienība ===
2014. gadā sāka darboties politikā, iestājoties partijā &quot;[[Apvienība Iedzīvotāji]]&quot;, kas iesaistījās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]]. A. Kaimiņš veiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Latvijas Reģionu apvienības Rīgas sarakstā viņš saņēma visvairāk plusu, kas ļāva viņam no pēdējās vietas sarakstā pacelties uz pirmo pozīciju,&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veleshanu-plusi-un-miinusi-lielakais-kapums-artusam-kaiminjam-kr.a101214/ Vēlēšanu «plusi» un «mīnusi»: Lielākais kāpums Kaimiņam, kritums Pulkam un Ēlertei] lsm.lv&lt;/ref&gt; kā arī A. Kaimiņa individuālie panākumi bija būtiski apvienības iekļūšanai Saeimā. 12. Saeimā kļuva par vienu no skandalozākajiem Saeimas deputātiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/izklaide/244127-salidzini-kads-artuss-kaimins-bija-pirmaja-12-saeimas-sanaksanas-diena-un-tagad|title=Salīdzini, kāds Artuss Kaimiņš bija pirmajā 12. Saeimas sanākšanas dienā un tagad|work=jauns.lv|publisher=Kasjauns.lv|date=9 June 2017|accessdate=7 October 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005044332/http://jauns.lv/raksts/izklaide/244127-salidzini-kads-artuss-kaimins-bija-pirmaja-12-saeimas-sanaksanas-diena-un-tagad|archivedate={{dat|2018|10|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gada decembrī izstājies no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un kļuvis par neatkarīgu Saeimas deputātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/artuss-kaimins-pamet-regionu-apvienibas-frakciju.a159937/|title=Artuss Kaimiņš pamet Reģionu apvienības frakciju|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; Par izstāšanos no Latvijas Reģionu apvienības A. Kaimiņš norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadība esot kļuvusi par politiskās partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; tā laika līderes [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] dedzīgākajiem atbalstītājiem viņas cīņā par premjerministres amatu.&lt;ref name=&quot;info tvnet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.tvnet.lv/section/4133/6140445|title=Vai tu zini, kas ir Artuss Kaimiņš?|work=tvnet.lv|publisher=TVNet|date=27 August 2018|accessdate=7 October 2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; A. Kaimiņš vēlāk skaidroja, ka nav to uzskatījis par gudru politiku, bet gan par izmisīgu Latvijas Reģionu apvienības mēģinājumu nonākt koalīcijā, tādējādi jau savlaicīgi ir vēlējies norobežoties no šāda veida rīcības.&lt;ref name=&quot;info tvnet&quot;/&gt; A. Kaimiņš atzīmēja: &quot;Āboltiņas publiskais tēls maniem vēlētājiem ir kļuvis par simbolu visam, kas Latvijas politikā ir nosodāms&amp;nbsp;— augstprātība, varaskāre un shēmošana&quot;.&lt;ref name=&quot;info tvnet&quot;/&gt;

=== KPV LV ===
2016. gada maijā A. Kaimiņš dibināja jaunu politisko partiju KPV LV jeb &quot;[[Kam pieder valsts]]&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/latvija/politika/foto-ar-376-balsim-dibinata-kaimina-partija-kam-pieder-valsts-papildinats-18-28-14139396 Ar 376 balsīm otrdien nodibināta Artusa Kaimiņa veidotā partija Kam pieder valsts] Diena.lv&lt;/ref&gt; kuras sastāvā 2018. gadā sekmīgi kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;Prov rezultāti lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zinams-provizoriskais-13saeimas-sastavs.a295110/|title=Zināms provizoriskais 13.Saeimas sastāvs|work=lsm.lv|publisher=LETA|date=7 October 2018|accessdate=7 October 2018}}&lt;/ref&gt; Tajās 23 961 vēlētājs atzīmēja viņu ar plusu vēlēšanu zīmē, kas bija otrais augstākais rezultāts vēlēšanās (vairāk plus atzīmju saņēma vienīgi [[Vjačeslavs Dombrovskis]] no &quot;[[Saskaņa]]s&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=13.Saeimas vēlēšanas rezultāti.|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2018-10-07|date=2018.g. 7. oktobrī|language=lv|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412224327/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi%2BonHCl%2BU6o9Y9odlVw%3D%3D&amp;locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA%3D%3D}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 8. janvārī kopā ar citu KPV LV deputātu [[Aldis Blumbergs|Aldi Blumbergu]] tika izslēgts no KPV LV Saeimas frakcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 4. februārī paziņoja, ka pamet partiju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā pašā laikā atklājās, ka A. Kaimiņš aizņēmies naudu no [[Rūdolfs Meroni|Rūdolfa Meroni]] uzticamības personas: portālā ''pietiek.com'' publicēts [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] lēmums, ar kuru administratīvi tika sodīts A. Kaimiņš par nepatiesu ziņu sniegšanu 2016. gada valsts amatpersonas deklarācijā&amp;nbsp;— viņš tajā nebija norādījis aizņēmumu 13 000 eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/artuss-kaimins-naudu-aiznemies-no-meroni-uzticamibas-personas/|title=Artuss Kaimiņš naudu aizņēmies no Meroni uzticamības personas|last=PIETIEK.COM|first=|website=Puaro.lv|access-date=2020-12-01|date=2020-02-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 21. martā A. Kaimiņš savā ''Twitter'' kontā paziņoja, ka viņam konstatēts ''[[Covid-19]]''.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929484/artusam-kaiminam-konstateta-inficesanas-ar-covid-19 Artusam Kaimiņam konstatēta inficēšanās ar Covid-19] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt; A. Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica bezmaksas diagnostisko testu.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/6929566/nav-bijis-arzemes-un-nezina-ka-inficejies-kaimins-ar-epidemiologiem-parrunajis-kontaktpersonu-loku Nav bijis ārzemēs un nezina, kā inficējies. Kaimiņš ar epidemiologiem pārrunājis kontaktpersonu loku] apollo.lv 2020. gada 21. martā&lt;/ref&gt; 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs no 2018.gada novembrim līdz 2022. gada 4.oktobrim.

2022. gada 31.oktobrī apbalvots ar Valsts prezidenta Egila Levita medaļu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma virzīšanu Saeimā, par grozījumu virzīšanu Saeimā Latvijas pareizticīgās baznīcas likumā, par Nacionālās partizānu bruņotās pretošanās atceres dienas un Valsts valodas dienas iekļaušanu atceres un atzīmējamo dienu sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FOTO: Egils Levits pasniedz Valsts prezidenta medaļas politiķiem, kuri īstenojuši sabiedrībai būtiskas reformas |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/foto-egils-levits-pasniedz-valsts-prezidenta-medalas-politikiem-kuri-istenojusi-sabiedribai-butiskas-reformas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F |publisher=president.lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] nekandidēja ģimenes apstākļu dēļ, pārtraucot politisko karjeru.

== Vandalisma uzbrukumi ==
Kopš iesaistīšanās politikā un stāšanās [[Saeima]]s deputāta amatā A. Kaimiņš ir vairākkārtīgi cietis no dažādiem lielāka vai mazāka mēroga vandalisma uzbrukumiem. 2016. gada martā tika ziņots, ka no negaidīta vandalisma uzbrukuma bija cietusi A. Kaimiņa personīgā automašīna, kurai tika sagriezts salons un nodarīti cita veida ārējie bojājumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.tvnet.lv/section/4133/5032295|title=Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš kļuvis par vandālisma upuri|work=tvnet.lv|publisher=TVNet|date=8 March 2016|accessdate=7 October 2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Tāpat pastāv iespēja, ka 2017. gada jūnijā īslaicīgi ir ticis uzlauzts A. Kaimiņa ''[[Facebook]]'' profils, kurā pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanu]] rezultātu paziņošanas pēkšņi bija parādījies ieraksts, ka deputāts grasās nolikt savu mandātu un iet projām no politikas.&lt;ref name=&quot;mandāts la&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.la.lv/kaimins-pazino-par-saeimas-deputata-mandata-noliksanu|title= Kaimiņš paziņo par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu|work=la.lv|publisher=Latvijas Avīze|date=4 June 2017|accessdate=7 October 2018}}&lt;/ref&gt; A. Kaimiņš personīgi noliedza, ka būtu kaut ko tādu rakstījis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.la.lv/kaimins-zina-par-deputata-mandata-noliksanu-ir-nepatiesa|title= Kaimiņš: ziņa par deputāta mandāta nolikšanu ir nepatiesa|work=la.lv|publisher=Latvijas Avīze|date=5 June 2017|accessdate=7 October 2018}}&lt;/ref&gt; līdz ar to viņa politiskās partijas biedrs [[Atis Zakatistovs]] ziņu aģentūrai [[LETA]] uzsvēra, ka neizslēdz iespēju, ka ierakstu varēja veikt kāds cits cilvēks.&lt;ref name=&quot;mandāts la&quot; /&gt;

== Apsūdzības ==
2018. gada 20. jūnijā ar Saeimas balsojumu tika atļauts veikt kratīšanu ar A. Kaimiņu saistītās vietās, bet pats deputāts, kā arī vēl divas citas personas ([[Atis Zakatistovs]] un [[Viesturs Tamužs]]) tika aizturēti&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-aiztur-kaiminu-lieta-par-kpv-lv-nelikumigu-finansesanu.a282617/ KNAB aiztur Kaimiņu lietā par «KPV LV» nelikumīgu finansēšanu] LSM&lt;/ref&gt; un nogādāti [[KNAB]] izolatorā, no kura atbrīvoti tai pašā dienā. Izmeklēšanas darbības saistītas ar kriminālprocesu par, iespējams, nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kurā politiķim piemērots aizdomās turamā statuss.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-finansesanas-lieta-aizturetajiem-piemerots-aizdomas-turama-statuss.a282872/ «KPV LV» finansēšanas lietā aizturētajiem piemērots aizdomās turamā statuss] LSM&lt;/ref&gt;

2019. gada beigās A. Kaimiņš īrētā dzīvoklī cieta ugunsgrēkā. Tiesa atzina viņu par vainīgu tā nejaušā izraisīšanā un piesprieda viņam samaksāt zaudējumus apdrošināšanas kompānijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/161/criminal/120094433/kaimins-zaude-strida-ar-apdrosinataju-par-24-148-eiro-ugunsgreka-raditajiem-zaudejumiem|title=Kaimiņš zaudē strīdā ar apdrošinātāju par 24 148 eiro ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem|website=Delfi|access-date=2025-11-09|date=2025-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada februārī [[KNAB]] nosūtīja prokuratūrai lietu par A. Kaimiņa iespējamu grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, tomēr prokuratūra lietu atdeva atpakaļ KNAB.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/prokuratura-kaimina-lietu-atmet-atpakal-knab/|title=Prokuratūra Kaimiņa lietu «atmet atpakaļ» KNAB|last=LSM.LV|first=|website=Puaro.lv|access-date=2020-12-01|date=2020-02-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2020. gada novembrī Saeima saņēma Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai deputātu A. Kaimiņu par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/saeima-lems-par-kaimina-izdosanu-kriminalvajasanai/|title=Saeima lems par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai|last=|first=|website=Puaro.lv|access-date=2020-12-01|date=2020-11-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā par grāmatvedības dokumentu viltošanu, veidojot raidījumu &quot;Suņu būda&quot;, Rīgas pilsētas tiesa Kaimiņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam 280 stundu sabiedrisko darbu, taču Kaimiņš iesniedza apelāciju ar prasību viņu attaisnot. Vēl 2025. gadā apelācijas tiesa turpināja darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/artuss-kaimins-novilcina-tiesas-procesu-mainot-advokatu/48888|title=Artuss Kaimiņš novilcina tiesas procesu, mainot advokātu|website=www.1188.lv|access-date=2025-06-12|date=2025-05-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{|class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! Piezīmes
|-
|2004
|&quot;[[Daudz laimes!]]&quot;
|
| Īsmetrāžas spēlfilma
|-
|2007
|&quot;[[Monotonija]]&quot;
|Arčijs
|
|-
|2008
|&quot;[[Kailums]]&quot;
|Vairis Tenisons
|
|-
|2008
|&quot;[[Tēlojot upuri]]&quot;
|
|-
|2009
|&quot;[[Medības (filma)|Medības]]&quot;
|
|
|-
|2011
|''[[Kolka Cool]]''
|Andža&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2556031/|title=Artuss Kaimins|website=IMDb}}&lt;/ref&gt;
| Nominācija [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai &quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140930073036/http://sunubuda.tv/ &quot;Suņu Būda&quot;]
* [https://www.filmas.lv/person/850/ Artuss Kaimiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180615190721/https://www.filmas.lv/person/850/ |date={{dat|2018|06|15||bez}} }} filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kaimiņš, Artuss}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bauskā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]</text>
      <sha1>ba4c0dmz6ar3puvwgydrjutosunxp3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Juhņevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263602</id>
    <revision>
      <id>4510160</id>
      <parentid>4083491</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4444" sha1="0mzsacad763a6p8exuiwxx9npbdmgmi" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Antons Juhņevičs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Antons Juhņevičs.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1905
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Bikavas pagasts|td=Latvija}} 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1947
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 14
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Latvija]]
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[priesteris]]
|        dzimums = V 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Antons Juhņevičs''' (1905-1947) bija [[katoļi|katoļu]] [[priesteris]] un [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītājs [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]]. 1946. gadā apsūdzēts &quot;pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā&quot; un, pēc [[Tribunāls|tribunāla]] sprieduma, sodīts ar nāvi.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1905. gada oktobrī [[Bikavas pagasts|Bikavas pagastā]]. Studēja [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] un [[Ļubļina]]s universitātē. 1932. gadā viņu iesvētīja par priesteri. Bijis prāvests [[Viļāni|Viļānu]], [[Daugavpils]], [[Kombuļi|Kombuļu]], [[Atašiene]]s un [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagu]] draudzē. Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos drosmīgi uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā.

Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|atkārtotās Latvijas austrumdaļas okupācijas]] 1944. gada vasarā ar segvārdu '''Vientulis''' pievienojās [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]. 1945. gada 28. janvārī tika atvairīts čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, bet 1945. gada 24. augustā priesteris Juhņevičs tika ievēlēts par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju. Viņa vietniece bija nelegālā laikraksta &quot;Tēvzemes Sargs&quot; atbildīgā redaktore [[Valerija Mundure]]. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. 1945. gada beigās čekisti arestēja 33 ģimenes no [[Vārkava]]s apkārtnes un aizveda uz Daugavpils cietumu. Lai glābtu savas draudzes locekļu dzīvību, 1946. gada 8. janvārī A. Juhņevičs labprātīgi legalizējās,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/tautas-pretestibas-dzejniece-12431485 Tautas pretestības dzejniece] [[Diena]], Anna Rancāne 2005. gada 7. jūnijā&lt;/ref&gt; bet 24. aprīlī [[VDK]] darbinieki viņu [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagos]] arestēja. Pēc kara tribunāla sprieduma viņu 1947. gada 14. februārī nošāva Rīgas Centrālcietumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 |title=nekropole.info |access-date=28.10.2014 |archive-date=30.09.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150930220022/http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 }}&lt;/ref&gt;

== Garīgā kalpošana ==
* 1932—1935: [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
* 1935—1938: [[Kumbuļu Dieva žēlastības Romas katoļu kapela]]
* 1938—1939: [[Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
* 1939—1945: [[Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca]]

== Piemiņa ==
2005. gada 11. jūnijā Rīgas Matīsa kapos atklāja memoriālu Centrālcietumā nogalināto piemiņai. Vārkavas novada dome un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība 2005. gada 8. oktobrī ar piemiņas dievkalpojumu un plāksnes atklāšanu svinēja Antona Juhņeviča 100 gadu jubileju. 2012.-2014. gadā par A. Juhņeviču tika uzņemta filma &quot;[[Segvārds Vientulis]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Juhņevičs, Antons}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]</text>
      <sha1>0mzsacad763a6p8exuiwxx9npbdmgmi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Liniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267770</id>
    <revision>
      <id>4510107</id>
      <parentid>3905768</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4510107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12309" sha1="jbhb7yluae46cuvi452g9vyywseevl7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Arnolds Liniņš
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Arnolds Linins.jpg
 | att_izmērs              = 250px
 | komentārs               = Rīgas kinostudijas filmā &quot;[[Pēdējā reportāža]]&quot; (1986)
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dat|1930|12|11}}
 | dz vieta                = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | mirš datums             = {{mdv|1998|9|12|1930|12|11}}
 | mirš vieta              = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris, režisors
 | darbības gadi           = 
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = [[Aina Matīsa]]
 | bērni                   = [[Eduards Liniņš]], [[Māra Liniņa]]
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = 
}}
'''Arnolds Liniņš''' (dzimis {{dat|1930|12|11}},&lt;ref name=&quot;vieglassmiltis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Arnolds-Linins|title=Arnolds Liniņš|publisher=Vieglassmiltis.lv|accessdate={{dat|2014|12|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141221070308/http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Arnolds-Linins|archivedate={{dat|2014|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; miris {{dat|1998|9|12}})&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/arnolds-linins-1930-11-xii-1998-12-ix-10325192|title=Arnolds Liniņš 1930. 11.XII - 1998. 12.IX|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] aktieris un režisors. Dailes teātra studijas, [[Latvijas Valsts konservatorija]]s, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s mācībspēks.&lt;ref name=&quot;letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Arnolds%20Lini%C5%86%C5%A1&amp;id=948677&amp;&amp;g=1|title=Arnolds Liniņš|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2014|12|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304131142/http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Arnolds%20Lini%C5%86%C5%A1&amp;id=948677&amp;&amp;g=1|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gadā Rīgā, viņa māte [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā 1939. gadā aizbrauca uz Vācijas okupēto Polijas daļu, atstādama Arnoldu Latvijā. Mācījās [[Rīgas 5. vidusskola|Rīgas 5. vidusskolā]], studēja Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultātē, ko beidza 1952. gadā. 
No 1952. līdz 1960. gadam strādāja [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], papildinājās [[Maskava]]s Valsts Teātra mākslas institūta Augstākajos režisoru kursos (1965). 

Bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] un Dailes teātra režisors, no 1971. līdz 1987. gadam Dailes teātra galvenais režisors. Spēlējis vairākās filmās un iedziedājis estrādes dziesmas.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1976)
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1977)&lt;ref name=&quot;letonika&quot; /&gt;

== Iestudētās izrādes ==
=== Izrādes dažādos teātros (1958—1971) ===
{{div col}}
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot; VEF Drāmas ansamblī (1958);
* Anatolijs Sofronovs &quot;Miljons par smaidu&quot; [[Daugavpils teātris|Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī]] (1959.12.26.);
* Jānis Lūsis &quot;Tikai logs bija noputējis&quot; Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī (1959.12.28.);
* Boriss Rabkins &quot;Kosmiskais Romka&quot; (režisors; inscenētājs [[Imants Krenbergs]]) [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1961.05.13.);
* Genādijs Šmeļovs &quot;Tas nav tik vienkārši&quot; Jaunatnes teātrī (1962.01.09.);
* [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot; Valmieras teātrī (1962.12.26.);
* [[Arkādijs Gaidars]] &quot;Bundzinieka liktenis&quot; Jaunatnes teātrī (1964.02.12.);
* Tatjana Gabe &quot;Alvas gredzeni&quot; Jaunatnes teātrī (1964.05.15.);
* [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1967.11.06.);
* [[Džuzepe Verdi]] &quot;Traviata&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (1968.09.25.);
* Vitauts Klova &quot;Amerikāņu traģēdija&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (režisors; režisors inscenētājs Kārlis Liepa) (1969.04.05.);
* [[Džakomo Pučīni]] &quot;Manona Lesko&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1969.10.22.);
* [[Veljo Tormiss]] &quot;Gulbju lidojums&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1969.11.08.);
* [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Siena&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1970.03.30.);
* [[Rihards Vāgners]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1970.09.14.);
{{div col end}}

=== Izrādes [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1971—1987) ===
{{div col}}
* Eižens Vēveris &quot;Iedēstiet rozes zemē nolādētā&quot; (IV studijas diplomdarba izrāde; kopā ar [[Felicita Ertnere|Felicitu Ertneri]]) (1971.03.30.);
* [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot; (1971.04.12.)
* Edvards Radzinskis &quot;Mazliet par sievieti&quot; (1971.10.26.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Muļķis un pletētāji&quot; (1972.01.24.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Otīlija un viņas bērnubērni&quot; (1972.03.31.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot; (režisors inscenētājs; režisore Felicita Ertnere) (1972.04.25.);
* [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Leguānas nakts&quot; (1973.01.19.);
* Ekaterina Oproiju &quot;Es neesmu Eifeļa tornis&quot; (režisors inscenētājs, režisors [[Juris Strenga]]) (1973.03.09.);
* Viktors Eftimiu &quot;Sveiks, tēvocīt!&quot; (&quot;Cilvēks, kurš redzēja nāvi&quot;) (V studijas mācību izrāde; kopā ar [[Aina Matīsa|Ainu Matīsu]]) (1973.03.15.);
* [[Žans Anuijs]] &quot;Antigone&quot; (V studijas mācību izrāde; kopā ar Ainu Matīsu) (1973.04.28.);
* Viktors Rozovs &quot;Situācija&quot; (kopā ar Felicitu Ertneri) (1973.05.16.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; (inscenētājs) (1973.06.04.);
* [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs &quot;Uzkāpšana Fudzi kalnā&quot; (1973.12.28.);
* [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Provinces anekdotes&quot; (1974.03.15.);
* [[Andrejs Dripe]] &quot;Pēdējā barjera&quot; (režisors inscenētājs) (1974.06.28.);
* Rustams Ibrahimbekovs &quot;Pa savu ceļu&quot; (kopā ar Felicitu Ertneri) (1974.10.28.);
* [[Edvards Olbijs]] &quot;Viss dārzā&quot; (režisors inscenētājs; režisors Juris Strenga) (1974.12.28.);
* [[Miervaldis Birze]] &quot;Tā nebija pēdējā diena&quot; (režisors inscenētājs; režisore Felicita Ertnere) (1975.03.17.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot; (režisors inscenētājs) (1975.09.25.);
* Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot; (režisors inscenētājs) (1975.11.14.);
* Aleksandrs Gelmans &quot;Kādas sēdes protokols&quot; (1976.03.06.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot; (režisors inscenētājs; režisors [[Kārlis Auškāps]]) (1976.12.07.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Nāc uz manām trepēm spēlēties!&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;) (kopā ar Kārli Auškāpu) (1977.01.09.);
* Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums &quot;Visu savu mūžu...&quot; (režisors inscenētājs) (1977.10.30.);
* [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot; (1977.11.07.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot; (1978.06.04.);
* [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot; (režisors inscenētājs) (1978.11.27.);
* [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Mindaugs&quot; (1979.05.19.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums) (1980.03.14.);
* Mihails Šatrovs &quot;Zili zirgi sarkanā pļavā&quot; (režisors inscenētājs; režisors Kārlis Auškāps) (1980.04.14.);
* Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; (režisors inscenētājs; režisore Aina Matīsa) (1980.06.20.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Mācību trauksme&quot; (1980.10.08.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot; (1981.01.23.);
* [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot; (režisors inscenētājs; režisore Aina Matīsa) (1981.11.26.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot; (1982.06.21.);
* [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot; (1984.03.07.);
* [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot; (režisors inscenētājs) (1984.05.11.)
* Aleksejs Dudarevs &quot;Ierindnieki&quot; (režisors inscenētājs) (1984.12.19.);
* Edvards Bonds &quot;Vasara&quot; (režisors inscenētājs) (1985.03.21.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Mūsu dēli&quot; (1986.01.23.);
* [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot; (režisors inscenētājs; režisore Aina Matīsa) (1987.04.30.);
{{div col end}}

=== Izrādes dažādos teātros (1988—1998) ===
{{div col}}
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot; ([[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceres īstenojums; kopā ar [[Ērika Ferda|Ēriku Ferdu]], [[Miervaldis Ozoliņš|Miervaldi Ozoliņu]]) [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1988.01.29.);
* Peters Nādašs &quot;Satikšanās&quot; Dailes teātrī (1989.01.23.);
* [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Homo novus&quot; [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]] (kopā ar Jāni Lībieti) (1989.10.04.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot; Dailes teātrī (1989.12.05.);
* Džans Karlo Menoti &quot;Amāls un nakts viesi&quot; [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (1989.12.26.);
* Uldis Siliņš &quot;Ir akmeņi raud...&quot; Vienas izrādes teātrī (kopā ar Ainu Matīsu) (1990.12.08.);
* [[Vinčenco Bellīni]] &quot;[[Norma (opera)|Norma]]&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (režisors inscenētājs) (1991.02.18.);
* [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot; Dailes teātrī (1991.04.18.);
* [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot; (kopā ar [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juri Kalniņu]]) Dailes teātrī (1991.11.17.);
* [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] &quot;[[Figaro kāzas]]&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1992.03.21.);
* Džans Karlo Menoti &quot;Medijs&quot; un &quot;Telefons jeb Mīlestības trijstūris&quot; Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1992.11.22.);
* Aira Levins &quot;Nāves slazds&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1993.05.06.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1993.11.05.);
* [[Imre Kalmans]] &quot;Marica&quot; [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Muzikālajā teātrī]] (1994.03.31.);
* [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Jauko māņu diena&quot; Liepājas teātrī (1994.10.07.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Imants Kalniņš]] &quot;No saldenās pudeles&quot; Rīgas Muzikālajā teātrī (režisors inscenētājs; režisore Aina Matīsa) (1994.12.09.);
* [[Pjērs Korneijs]] &quot;Sids&quot; Dailes teātrī (1995.03.02.);
* [[Karls Marija fon Vēbers]] &quot;Abu Hasans&quot;, [[Džakomo Pučīni]] &quot;Džanni Skiki&quot; Liepājas teātrī (1995.03.30.);
* [[Moljērs]] &quot;Pilsonis smalkajās aprindās&quot; Liepājas teātrī (1995.10.06.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot; Dailes teātrī (1996.01.20.);
* Džans Karlo Menoti &quot;Medijs&quot; un &quot;Amāls un nakts viesi&quot; Liepājas teātrī (1996.01.26.);
* [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] &quot;[[Figaro kāzas]]&quot; operstudijā &quot;Figaro&quot; (1996.03.04.);
* [[Andra Neiburga]] &quot;Tille un Suņu vīrs&quot; (kopā ar Ainu Matīsu) Dailes teātrī (1996.05.11.);
* Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot; operstudijā &quot;Figaro&quot; (1996.11.22.);
* Kurts Gecs &quot;Ingeborga&quot; SIA Jaunatnes teātrī (1997.01.30.);
* [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]] &quot;Laimes reibonī&quot; (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] lugas &quot;Ļaunais gars&quot;) Hostos teātrī Ņujorkā (1997.07.20.);
* Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot; Dailes teātrī (1997.09.20.);
* [[Klods Debisī]] &quot;Pazudušais dēls&quot; operstudijā &quot;Figaro&quot; (1997.12.02.);
* [[Džoakīno Rosīni]] &quot;Laulību vekselis&quot; operstudijā &quot;Figaro&quot; (1998.04.28.).
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://izrades.lv/persona/arnolds-linins-8152 Arnolds Liniņš] izrades.lv

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Latvijas kultūras kanons}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liniņš, Arnolds}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1998. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>jbhb7yluae46cuvi452g9vyywseevl7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nigēras-Kongo valodu saime</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270990</id>
    <redirect title="Nigēras–Kongo valodas" />
    <revision>
      <id>4509798</id>
      <parentid>2264338</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:07:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Nigēras-Kongo valodas]] to [[Nigēras–Kongo valodas]]</comment>
      <origin>4509798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="4lxsyczrimgaelu5elv5ejzeyhjo6th" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nigēras–Kongo valodas]]</text>
      <sha1>4lxsyczrimgaelu5elv5ejzeyhjo6th</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Askolds Hermanovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274083</id>
    <revision>
      <id>4510230</id>
      <parentid>4327133</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:05:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6801" sha1="8kxfi9jx7nfvd86fyp9kgskn91iqtyl" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Askolds Hermanovskis
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Askolds Hermanovskis.jpg
 |             att_izm = 180px
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Askolds Felikss Hermanovskis
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1912|9|19}}
 |             dz_viet = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}})
 |             mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1967|8|18|1912|9|19}}
 |            mir_viet = [[Ņujorka]], {{USA}} 
 |             tautība = [[latvieši|latvietis]] 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |        klubs_sadaļa = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{OSS|Z=1936}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 
 |               PR1_d = 
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Askolds Felikss Hermanovskis''' (dzimis {{dat|1912|9|19}} (pēc vecā stila — {{dat||9|6}}&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Rīgas Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. 1912. gads - Nr.319&lt;/ref&gt;), miris {{dat|1967|8|18}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotājs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1912. gadā Rīgā inženiera [[Teodors Hermanovskis|Georga Teodora Hermanovska]] un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Milleres, ģimenē.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Tēvs Teodors Hermanovskis bija pirmās [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas pagaidu valdības]] [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes un darbu ministrs]]. Brāļi Gunārs (gleznotājs, 1914—1969 Latvijā), [[Egīls Hermanovskis|Egīls]] (gleznotājs, 1918—1992 ASV) un Vidvars (arhitekts, 1922—1990 ASV) Hermanovski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P |title=Austrālijas Latvietis. - 1967.g. 22. septembris |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis |title=Gunārs Hermanovskis |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191023002520/https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis }}&lt;/ref&gt;

1931. gadā beidza mācības [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā]] un iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=3&amp;rinda=0&amp;uzvards=Hermanovskis&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= LU studentu datubāze]&lt;/ref&gt;

Hermanovskis bija pirmais sportists, kas Latvijā sāka nodarboties ar kalnu slēpošanu. Trenējās [[Latvijas Universitāte|LU]] sporta klubā &quot;Universitātes sports&quot;.
Piedalījās {{oss|Z=1936|L=L}}, startēja [[kalnu slēpošana]]s divcīņā — nobraucienā ieņēma 54. vietu, taču slalomā tika diskvalificēts.

1936. gadā ar jahtu šķērsoja Atlantijas okeānu no [[Plimuta]]s Anglijā uz [[Masačūsetsa|Masačūsetsu]] ASV. Pēc tam apmetās uz dzīvi [[Bermudu salas|Bermudu salās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_atpu1940n794{{!}}article:DIVL751{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Askolds%20Hermanovskis{{!}}issueType:P |title=Atpūta. - 1940.g. 19. janvāris |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_atpu1940n794{{!}}article:DIVL751{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Askolds%20Hermanovskis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laiks-1967-g-26-augusts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1967n068{{!}}article:DIVL297{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P |title=Laiks. - 1967.g. 26. augusts |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1967n068{{!}}article:DIVL297{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Pēc ilgas slimības miris 1967. gada 18. augustā [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref name=&quot;laiks-1967-g-26-augusts&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvija 1936 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Hermanovskis, Askolds}}
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>8kxfi9jx7nfvd86fyp9kgskn91iqtyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Knutsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280936</id>
    <revision>
      <id>4510237</id>
      <parentid>2318133</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Espens Knutsens]]</comment>
      <origin>4510237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="244" sha1="b8umpww33ydk3c3p1rsxk7wsi6nnsom" xml:space="preserve">'''Knutsens''' var būt:

* [[Espens Knutsens]] (''Espen Knutsen''; 1972) — norvēģu hokejists un treneris;
* [[Hjētils Knutsens]] (''Kjetil Knutsen''; 1968) — norvēģu futbola treneris.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Norvēģu uzvārdi]]</text>
      <sha1>b8umpww33ydk3c3p1rsxk7wsi6nnsom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes reljefa formas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>282143</id>
    <revision>
      <id>4510193</id>
      <parentid>2328541</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:26:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauna [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija]] atslēga: &quot;Reljefs&quot;, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58" sha1="6nr3x6yn2hq3sidcrfyqclu1pofuso5" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija|Reljefs]]</text>
      <sha1>6nr3x6yn2hq3sidcrfyqclu1pofuso5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Piguļevskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282647</id>
    <revision>
      <id>4510267</id>
      <parentid>3686715</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:16:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3324" sha1="qkttk0q2iu1hxphu6dhadwrmd0szf5y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Vladimirs Piguļevskis
| attēls              =
| amats               =[[3. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1928]]. gads
| term_beigas         = [[1931]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1889|03|11}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|td=Baltkrievija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1958|06|17|1889|03|11}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS}}
| tautība             =[[baltkrievi|baltkrievs]]
| partija             =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =pedagogs
| alma_mater          =[[Pēterburgas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Vladimirs Piguļevskis''' ({{dat|1889|03|11|N|bez}} — {{dat|1958|06|17|N|bez}}) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] izcelsmes [[Latvija]]s pedagogs un politiķis. Bijis [[3. Saeima]]s deputāts, pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]].

== Biogrāfija ==
Vladimirs Piguļevskis piedzima {{dat|1889|03|11||bez}} [[Minska|Minskā]] (pēc citiem datiem — [[Grodņa|Grodņā]]).&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|69}}&lt;/ref&gt; Mācījās Minskas ģimnāzijā, pēc tam [[Pēterburgas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultāti, kuru absolvēja 1912. gadā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt;

Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], iesaukts [[Krievijas armija]]s dienestā kā rezerves virsnieks. Vispirms dienējis artilērijā, pēc tam — aviācijā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; 1919. gadā sāka strādāt par pedagogu, organizēja baltkrievu skolas vispirms [[Ukraina|Ukrainā]], tad [[Lietuva|Lietuvā]]. 1922. gadā ieradās [[Latvija|Latvijā]], bija baltkrievu vidusskolas skolotājs [[Daugavpils|Daugavpilī]] un vidusskolas direktors [[Ludza|Ludzā]].&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; Piguļevskis iztulkoja [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] lugu «[[Pazudušais dēls]]» [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]].&lt;ref name=&quot;cina&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vladimirs Piguļevskis | publisher = [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] | date = 1958. gada 19. jūnijā | accessdate = 2015. gada 29. aprīlī }}&lt;/ref&gt;

1924. gadā iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā]] (LSDSP). 1927. gadā iecelts par [[Latvijas Republikas Izglītības ministrija]]s Baltkrievu skolu pārvaldes priekšnieku.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no LSDSP saraksta Latgales apgabalā, amatā bija līdz 1931. gadam.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] baltkrievu valodā iztulkoja vairākus latviešu literatūras darbus. 1950. gadā devās pensijā.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Miris {{dat|1958|06|17||bez}}.&lt;ref name=&quot;cina&quot; /&gt; Apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{3. Saeima}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Piguļevskis, Vladimirs}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Grodņā dzimušie]]</text>
      <sha1>qkttk0q2iu1hxphu6dhadwrmd0szf5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voldemārs Strīķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283751</id>
    <revision>
      <id>4510076</id>
      <parentid>3973648</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:31:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4470" sha1="ob2w6uf477rksdcmcwnhnbtwynh73nv" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Voldemārs Strīķis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1936|2|24}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Lietuva|Geidži}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 1995)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Voldemārs Strīķis''' (dzimis {{dat|1936|2|24}} [[Geidži|Geidžos]]&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|351.—352}}&lt;/ref&gt; vai pēc citiem avotiem [[Mažeiķi|Mažeiķos]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A4E3FEC15358412FC22578220030AE4C/$FILE/strikis.htm|title=Voldemārs Strīķis (TF)|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2015|5|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimniecības ekonomists, pasniedzējs un politiķis.

== Dzīvesɡājums ==
1961. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē. 1986. gadā papildinājās [[Maskavas Lauksaimniecības akadēmija|Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1963. gadā sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (kopš 1990. gada — Latvijas Lauksaimniecības universitāte) par docentu. No 1968. līdz 1987. gadam bija Ekonomikas fakultātes dekāns, pēc tam līdz 1989. gadam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors mācību darbā. No 1992. līdz 2001. gadam bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, 2005. gadā kļuva par Ekonomikas katedras vadītāju. No 1993. līdz 2001. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1990. gadā ievēlēts [[LR AP|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. No 1990. līdz 1992. gadam bija AP prezidija loceklis, vadīja Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. No 1992. līdz 1999. gadam vadīja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas biedrību.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Vairākkārt bija ievēlēts [[Jelgava]]s domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

Vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu autors, autors vai līdzautors vairākām grāmatām. 1998. gadā Strīķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], tajā pašā gadā saņēma Norvēģijas Svētā Olava ordeni. 2003. gadā ieguva Kārļa Ulmaņa balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;  [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305023922/http://www.latvijaslaudis.lv/users/strikis_voldemars &quot;Latvijas ļaudis&quot; lapa]


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Strīķis, Voldemārs}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>ob2w6uf477rksdcmcwnhnbtwynh73nv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510077</id>
      <parentid>4510076</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:33:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4470" sha1="eu9iyfdxn4s0dr610arn05yg8y5hn10" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Voldemārs Strīķis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1936|2|24}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Lietuva|Geidži}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 1995)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Voldemārs Strīķis''' (dzimis {{dat|1936|2|24}} [[Geidži|Geidžos]]&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|351.—352}}&lt;/ref&gt; vai pēc citiem avotiem [[Mažeiķi|Mažeiķos]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A4E3FEC15358412FC22578220030AE4C/$FILE/strikis.htm|title=Voldemārs Strīķis (TF)|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2015|5|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimniecības ekonomists, pasniedzējs un politiķis.

== Dzīvesɡājums ==
1961. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē. 

1963. gadā sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (kopš 1990. gada — Latvijas Lauksaimniecības universitāte) par docentu. No 1968. līdz 1987. gadam bija Ekonomikas fakultātes dekāns, pēc tam līdz 1989. gadam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors mācību darbā. 1986. gadā papildinājās [[Maskavas Lauksaimniecības akadēmija|Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1992. līdz 2001. gadam bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, 2005. gadā kļuva par Ekonomikas katedras vadītāju. No 1993. līdz 2001. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1990. gadā ievēlēts [[LR AP|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. No 1990. līdz 1992. gadam bija AP prezidija loceklis, vadīja Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. No 1992. līdz 1999. gadam vadīja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas biedrību.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Vairākkārt bija ievēlēts [[Jelgava]]s domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

Vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu autors, autors vai līdzautors vairākām grāmatām. 1998. gadā Strīķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], tajā pašā gadā saņēma Norvēģijas Svētā Olava ordeni. 2003. gadā ieguva Kārļa Ulmaņa balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;  [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305023922/http://www.latvijaslaudis.lv/users/strikis_voldemars &quot;Latvijas ļaudis&quot; lapa]


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Strīķis, Voldemārs}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>eu9iyfdxn4s0dr610arn05yg8y5hn10</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510079</id>
      <parentid>4510077</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:38:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4539" sha1="87j6bafn9x7hm8w19boxixv9h2cvvwt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Voldemārs Strīķis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1936|2|24}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Lietuva|Geidži}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 1995)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Voldemārs Strīķis''' (dzimis {{dat|1936|2|24}} [[Geidži|Geidžos]]&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|351.—352}}&lt;/ref&gt; vai pēc citiem avotiem [[Mažeiķi|Mažeiķos]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A4E3FEC15358412FC22578220030AE4C/$FILE/strikis.htm|title=Voldemārs Strīķis (TF)|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2015|5|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimniecības ekonomists, pasniedzējs un politiķis. [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors (1992–2001).

== Dzīvesɡājums ==
1961. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē. 

1963. gadā sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (kopš 1990. gada — Latvijas Lauksaimniecības universitāte) par docentu. No 1968. līdz 1987. gadam bija Ekonomikas fakultātes dekāns, pēc tam līdz 1989. gadam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors mācību darbā. 1986. gadā papildinājās [[Maskavas Lauksaimniecības akadēmija|Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1992. līdz 2001. gadam bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, 2005. gadā kļuva par Ekonomikas katedras vadītāju. No 1993. līdz 2001. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1990. gadā ievēlēts [[LR AP|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. No 1990. līdz 1992. gadam bija AP prezidija loceklis, vadīja Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. No 1992. līdz 1999. gadam vadīja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas biedrību.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Vairākkārt bija ievēlēts [[Jelgava]]s domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

Vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu autors, autors vai līdzautors vairākām grāmatām. 1998. gadā Strīķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], tajā pašā gadā saņēma Norvēģijas Svētā Olava ordeni. 2003. gadā ieguva Kārļa Ulmaņa balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;  [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305023922/http://www.latvijaslaudis.lv/users/strikis_voldemars &quot;Latvijas ļaudis&quot; lapa]


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Strīķis, Voldemārs}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>87j6bafn9x7hm8w19boxixv9h2cvvwt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510080</id>
      <parentid>4510079</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:39:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4510080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4538" sha1="6gvi84x3w5yd1775hdgipyxoauvkgj8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Voldemārs Strīķis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1936|2|24}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Lietuva|Geidži}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 1995)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Voldemārs Strīķis''' (dzimis {{dat|1936|2|24}} [[Geidži|Geidžos]]&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|351.—352}}&lt;/ref&gt; vai pēc citiem avotiem [[Mažeiķi|Mažeiķos]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A4E3FEC15358412FC22578220030AE4C/$FILE/strikis.htm|title=Voldemārs Strīķis (TF)|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2015|5|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimniecības ekonomists, pasniedzējs un politiķis. [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors (1992–2001).

== Dzīvesɡājums ==
1961. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē. 
1963. gadā sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (kopš 1990. gada — Latvijas Lauksaimniecības universitāte) par docentu. No 1968. līdz 1987. gadam bija Ekonomikas fakultātes dekāns, pēc tam līdz 1989. gadam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors mācību darbā. 1986. gadā papildinājās [[Maskavas Lauksaimniecības akadēmija|Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1992. līdz 2001. gadam bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, 2005. gadā kļuva par Ekonomikas katedras vadītāju. No 1993. līdz 2001. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1990. gadā ievēlēts [[LR AP|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. No 1990. līdz 1992. gadam bija AP prezidija loceklis, vadīja Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. No 1992. līdz 1999. gadam vadīja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas biedrību.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Vairākkārt bija ievēlēts [[Jelgava]]s domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

Vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu autors, autors vai līdzautors vairākām grāmatām. 1998. gadā Strīķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], tajā pašā gadā saņēma Norvēģijas Svētā Olava ordeni. 2003. gadā ieguva Kārļa Ulmaņa balvu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;  [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305023922/http://www.latvijaslaudis.lv/users/strikis_voldemars &quot;Latvijas ļaudis&quot; lapa]


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Strīķis, Voldemārs}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>6gvi84x3w5yd1775hdgipyxoauvkgj8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Klemencs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284056</id>
    <revision>
      <id>4510279</id>
      <parentid>3329937</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3701" sha1="d1t4ajp738vdeucotzbdniyvjf81ri2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Klemencs
|     vārds_orig = ''Hermann Clemenz''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1846
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Tērbata|td=Igaunija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1908
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 28
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]]
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Hermanis Klemencs''' ({{val|de|Hermann Karl Eduard Clemenz}}; dzimis {{dat|1846|01|23}} (v. s.) [[Tērbata|Tērbatā]], miris {{dat|1908|03|28}} (v. s.)) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[šahists]] un [[žurnālists]].

== Dzīve ==

Klemencs mācījās Tērbatas ģimnāzijā un pēc tam [[Jurisprudence|jurisprudenci]] turienes universitātē. No 1860. gada līdz 1880. gadam viņš bija viens no spēcīgākajiem [[Krievijas Impērija|Krievijas]] šahistiem. Kopā ar [[Andrejs Ašarins|A. Ašarinu]] un [[Frīdrihs Amelungs|F. Amelungu]] Klemencs nodibināja Tērbatas Šaha savienību. 1869. gada beigās viņš aizbrauca uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur sekmīgi spēlēja ar daudziem turienes šahistiem. No 1879. gada līdz 1882. gadam un no 1884. gada līdz 1890. gadam Klemencs bija Pēterburgas šaha klubu loceklis. 1881. gada sākumā Pēterburgas turnīrā viņš izcīnīja trešo vietu aiz [[Mihails Čigorins|Čigorina]] un [[Semjons Alapins|Alapina]]. Kopš 1881. gada viņš vadīja šaha nodaļu laikrakstā „Revaler Beobachter“. Pēc tam viņš bija viens no laikraksta „St. Petersburger Herold“ redaktoriem un tā šaha nodaļas vadītājs.&lt;ref&gt;Длуголенский Я. Н., Зак В. Г. &quot;Люди и шахматы: Страницы шахматной истории Петербурга — Петрограда — Ленинграда.&quot;- Лениздат, 1988.- 61. lpp. (krievu val.) -&lt;/ref&gt; Atklātne, kas sākas ar gājienu 1. h2 — h3 nosaukta Klemenca vārdā un saucas par Klemenca atklātni.&lt;ref&gt;David Hooper und Ken Whyld: ''The Oxford Companion to Chess'', Oxford University Press, 2. Auflage 1992, {{ISBN|0198661649}}, S. 81.&lt;/ref&gt;

== Klemenca šaha partija ==
{{Šaha diagramma
| fen =r2n1k1r/ppp1n2p/4QN2/4p1N1/3b4/q7/P4PPP/R3R1K1 w - - 0 23
| align = tright
| clear = 
| header = '''H. Klemencs '''—''' F. Eizenšteins'''
| footer = {{center|'''Pozīcija pēc 22. ... Zd8'''&lt;br /&gt;
Sekoja: '''23. Df7+ Zxf7 24. Ze6#'''
}}

| size = 
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}

Sekojošā partija, kas noslēdzas ar skaistu mata kombināciju, spēlēta Tērbatā 1862. gada 20. maijā.
;'''H. Klemencs — F. Eizenšteins'''. 
1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Lc5 4. b4 Lxb4 5. c3 Lc5 6. d4 exd4 7. cxd4 Lb6 8. 0-0 d6 9. Zc3 Ld7 10. e5 dxe5 11. Te1 Zge7 12. Zg5 Le6 13. Lxe6 fxe6 14. Zxe6 Dd6 15. Zxg7+ Kf8 16. Dg4 Lxd4 17. Ze4 Db4 18. Ze6+ Ke8 19. Zf6+ Kf7 20. Zg5+ Kf8 21. La3 Dxa3 22. De6 Zd8 23. Df7+ Zxf7 24. Ze6# 1:0&lt;ref&gt;''Baltische Schachbläiter''. Heft 7, 1900 — (vācu val.) 325. — 326. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Klemencs, Hermanis}}

[[Kategorija:1846. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1908. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Igaunijas šahisti]]</text>
      <sha1>d1t4ajp738vdeucotzbdniyvjf81ri2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4510124</id>
      <parentid>4509600</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4510124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="132263" sha1="nqz0g5isdv9ribt2pxv43e0gdcslsbo" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
|2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt;}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
|2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
|2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
|2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
|2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
|2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
|2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt;}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
|2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
|2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
|2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
|2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
|2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
|2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
|2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
|2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
|2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
|2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
|2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
|2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
|2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
|2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
|2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nqz0g5isdv9ribt2pxv43e0gdcslsbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Rodčenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287903</id>
    <revision>
      <id>4510253</id>
      <parentid>4270363</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:03:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45733-75</username>
        <id>149322</id>
      </contributor>
      <origin>4510253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1794" sha1="g9tdhkcihqiwexjkrhjpe07a09vag3t" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Aleksandrs Rodčenko
| image =1935-alexander rodschenko.jpg
| imagesize = 300px
| caption = Rodčenko 1935. gadā
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1891|12|5}}
| location = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1956|12|3|1891|12|5}}
| deathplace =  [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| nationality = 
| field = [[gleznošana]], [[tēniecība]], [[grafika]], [[fotogrāfija]], [[scenogrāfija]], [[kino]]
| training = [[Kazaņas mākslas skola]]
| movement = [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisms]]
| famous works = 
| influenced by = [[Obri Bērdslijs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Kazimirs Maļevičs]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Vladimirs Majakovskis]]
| influenced = [[Els Ļisickis]], [[Nataļja Gončarova]], [[Marks Rotko]]
| patrons =
| awards =
}}

'''Aleksandrs Rodčenko''' ({{val|ru|Александр Михайлович Родченко}}; dzimis {{dat|1891|12|5}}, miris {{dat|1956|12|3}}) bija krievu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, fotogrāfs, teātra un kino mākslinieks. Viens no [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisma]] pamatlicējiem. Padomju [[reklāma]]s un [[dizains|dizaina]] pamatlicējs. Darbojās kopā ar sievu - mākslinieci [[Varvara Stepanova|Varvaru Stepanovu]]. Sevišķi pazīstami ir Rodčenko darbi, kas radīti 20. gadsimta divdesmitajos gados.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rodčenko, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1956. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Konstruktīvisms]]
[[Kategorija:Krievu mākslinieki]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>g9tdhkcihqiwexjkrhjpe07a09vag3t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Brazis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>292466</id>
    <revision>
      <id>4510275</id>
      <parentid>3974672</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2600" sha1="cy27fhbdkiyanpdcaa39440xxv4zohl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Teodors Brazis
|     vārds_orig = ''Teodoras Brazys''
|         attēls = BrazysTeodoras.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1870
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Vecmēmeles muiža|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1930
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 10
|        m_vieta = [[Minhene]], [[Veimāras Republika]]&lt;br&gt;([[Bavārija]], {{GER}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mācītājs, mūziķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Teodors Brazis''' ({{val|lt|Teodoras Brazys}}; dzimis {{dat|1870|11|20}}, miris {{dat|1930|9|10}}) bija [[Latvija|Latvijā]] dzimis lietuviešu katoļu mācītājs, ērģelnieks, kordiriģents, mūzikas pedagogs, komponists un folkloras vācējs.

Dzimis [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles muižā]], mācījās [[Bauska]]s vācu skolā. No 1896. līdz 1900. gadam mācījās [[Viļņa]]s garīgajā seminārā, vēlāk kalpoja [[Bjalistoka|Bjalistokā]]. No 1905. līdz 1907. gadam mācījās [[Rēgensburga]]s baznīcas mūzikas skolā. No 1907. līdz 1917. gadam bija Viļņas garīgā semināra skolotājs, kur nodibināja kori. No 1923. gada darbojās [[Kauņa|Kauņā]], garīgajā seminārā un universitātē. Savāca apmēram 2000 lietuviešu tautasdziesmu, no kurām kādas 150 harmonizējis. Apglabāts pie [[Kaišadores katedrāle|Kaišadores katedrāles]].

== Bibliogrāfija==
* ''Mažvydo melodijų kilmė ir jų santykis su lietuvių tautos muzika'' (habilitācijas darbs)
* ''Mūsų dainelės, I – 1918 m., II – 1919 m., III ir IV – 1923 m.''
* ''Apie tautines lietuvių dainų gaidas, 1920 m.''
* ''Giedojimo mokykla, muzikos vadovėlis, 1920 m.''
* ''Muzikos teorija, vadovėlis, 1922 m.''
* ''Lietuvių liaudies daina vestuvėse, 1924 m.''
* ''Choralo mokykla, vadovėlis, 1926 m.''
* ''Harmonija, vadovėlis, 1926 m.''
* ''Lietuvių tautinių dainų melodijos. 1927 m.''
* ''Kai kurie lietuvių ir latvių melodijų giminystės bruožai, 1928 m.''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brazis, Teodors}}
[[Kategorija:1870. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>cy27fhbdkiyanpdcaa39440xxv4zohl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Morics Lejiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293431</id>
    <revision>
      <id>4510311</id>
      <parentid>4375765</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3141" sha1="cetyquw3lrwgcjgz75wmvaftpb3hcku" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Kārlis Morics Lejiņš''' (1858-1920) bija [[latvieši|latviešu]] ārsts, pirmais [[Latviešu ārstu biedrība]]s priekšsēdētājs (1902-1903). [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] Zemes komitejas loceklis (1918).

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Vecates pagasts|Vecates pagasta]] “Rimeikās” 16 bērnu ģimenē. [[Paulis Lejiņš|Pauļa Lejiņa]] vecākais brālis un krusttēvs, faktiski arī patēvs (viņu tēvs nomira Pauļa agrā bērnībā). 
Studēja medicīnu [[S. Kirova Kara medicīnas akadēmija|Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā]].
Pēc studiju beigām strādāja Rīgā par rentgenologu un [[fizikālā terapija|fizikālās terapijas]] speciālistu. Viņa kabinets atradās līdzās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s ēkai. 

1902. gada 4. martā pēc viņa iniciatīvas 25 Rīgas latviešu ārsti izveidoja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ārstniecības nodaļu, par kuras pirmo vadītāju ievēlēja Kārli Moricu Lejiņu. 1904. gadā tā izveidoja savu bezmaksas ambulanci un 1909. gada 17. jūnijā tika pārveidota par patstāvīgu Latviešu ārstu biedrību [[Gustavs Reinhards|Gustava Reinharda]] vadībā.&lt;ref&gt;[http://laza.spgrupa.lv/LAZA_Apk_163.pdf]{{Novecojusi saite}}[[Arnis Vīksna]]&lt;span&gt;. Grāmata par ārstu biedrošanos&lt;/span&gt;{{Novecojusi saite}} informācija no LĀZA Apkārtraksta, 2013.&lt;/ref&gt;
 
1917. gada 22. decembrī Lejiņu ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}&lt;/ref&gt;
1918. gada 8. novembrī viņš kopā ar jaunāko brāli [[Paulis Lejiņš|Pauli Lejiņu]], [[Jānis Bisenieks|Jāni Bisenieku]], [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]], [[Alfrēds Ģīmis|Alfrēdu Ģīmi]] iesaistījās [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Zemes komitejas sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1777&amp;Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;

Miris Rīgā 1920. gada 20. jūlijā. Apglabāts Meža kapos.&lt;ref&gt;[http://biographien.lv/L_nekro.html “Jaunākās Ziņas”, nr. 160. 17.07.1920.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Lejiņš, Kārlis Morics}}
[[Kategorija:1858. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1920. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>cetyquw3lrwgcjgz75wmvaftpb3hcku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Irbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303634</id>
    <revision>
      <id>4510152</id>
      <parentid>4331549</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:47:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5233" sha1="71o7xpnxu2i9vxbry5thcfpt5dbe99t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anna Irbe
|     vārds_orig = 
|         attēls = Irbe Anna.PNG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1890
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Dzērbenes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1973
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 13
|        m_vieta = {{vieta|Indija|Tamilnāda|Tirupatura}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|   nodarbošanās = Misionāre
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]], Lūcija
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Kaļitajevs
|          bērni = Viktors, [[Kirils Irbe]]
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Anna Irbe''' (dzimusi {{dat|1890|9|19}}, mirusi {{dat|1973|2|13}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[luterāņi|luterāņu]] [[misionāre]] [[Indija|Indijā]], piedalījās [[tamili|tamilu]] Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidošanā.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|80}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1890. gada 19. septembrī [[Dzērbene|Dzērbenē]] luterāņu mācītāja, vēlākā bīskapa [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārļa Irbes]]&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; un viņa sievas Lūcijas ģimenē. 1912. gadā viņa [[Ženēva|Ženēvā]] beidza Žēlsirdīgo māsu skolu. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur viņa apprecējās ar krievu muižnieku Kaļitajevu. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā viņas vīrs un vecākais dēls nomira no [[tīfs|tīfa]], bet Anna Irbe kopā ar jaunāko dēlu Kirilu atgriezās dzimtenē.

1924. gadā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā]] LELB bīskaps Kārlis Irbe savu meitu Annu iesvētīja par misionāri.&lt;ref&gt;[http://www.misija.lv/lv/pp0414 Misija Indijā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc misijas skolas beigšanas [[Anglija|Anglijā]] viņa 1925. gadā ieradās Koimbatorā un sāka darbu [[Zviedrija]]s luterāņu baznīcas misijā [[Madrasa]]s prezidentūrā. 
Ar sava tēva palīdzību 1931. gadā viņa ieguva [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] atbalstu misijas darbam [[Britu Indija|Britu Indijā]]. 1933. gadā viņa mežā starp [[Koimbatora]]s un [[Polači]] (''Pollachi'') pilsētām ieraka krustu kā pamatakmeni vēlākajam Karunagarapuri (&quot;Kunga žēlastības&quot;) ciemam, pati dzīvoja būdiņā tikpat vienkārši kā vietējie [[Indijas kastas|bezkastas ļaudis]] (''pana, [[ādivāsī]]''). Ciemā bez evaņģēlistu mājām uzcēla atraitņu namu, bērnu-atradeņu māju, skolu un aptieku. Viņas palīgs bija indiešu teologs G. Stīvens (''Stephen'').

Anna Irbe bija iecienīta kā garīgā māte, kuras padomi un dzīves uzskati derēja kā atsvaidzinājums pārējiem misionāriem, bez tamilu un latviešu valodas Anna Irbe prata tekoši runāt arī angļu, franču, krievu un zviedru valodās.
1937. gadā Annu Irbi apmeklēja [[LELB]] ārmisijas sekretārs mācītājs [[Roberts Feldmanis]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Karunagarapuri misija pārgāja Zviedrijas luterāņu baznīcas aprūpē, kura uzskatīja šo ciemu par paraugmisijas staciju. 1951. gadā Anna Irbe izbeidza darbu Karunagarapuri ciemā.

Pēdējos divus gadus viņa nodzīvoja [[Nilgiri]] kalnos mācītāja Stīvena vecākā dēla — ceļu inženiera ģimenē. Viņš bija dzimis Karunagarapuri ciemā, un Anna Irbe viņu uzskatīja par savu audžu dēlu. 
Mirusi 1973. gada 13. februārī Tirupaturā (''Tiruppathur''). Viņas dēls Kirils Irbe bija lidojošo ārstu vienības (''flying doctor'') galvenais inženieris [[Zambija|Zambijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Anna-Irbe-19.09.1890 |title=timenote.info |access-date=26.07.2018 |archive-date=22.01.2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250122025156/https://timenote.info/lv/Anna-Irbe-19.09.1890 }}&lt;/ref&gt;
Mūsdienās LELB Misija Indijā nosaukta par Annas Irbes Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Indijā (AILELBI).&lt;ref&gt;[http://www.misija.lv/lv/par-misiju Par Misiju]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
[http://periodika.lv/#periodical;id=109322305307351130263576903912855870765 &quot;Ārmisija&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/#periodical;id=109322305307351130263576903912855870765 |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}

[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=adasdasdasd &quot;Tas laiks&quot; filma par Annu Irbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190812145706/http://robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=adasdasdasd |date={{dat|2019|08|12||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Irbe, Anna}}
[[Kategorija:1890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Misionāri]]</text>
      <sha1>71o7xpnxu2i9vxbry5thcfpt5dbe99t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Jaunbērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303785</id>
    <revision>
      <id>4510096</id>
      <parentid>4228255</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5839" sha1="9dh53soh3e13tiztmk0tlurpx4mceu2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Aleksandrs Jaunbērzs
| attēls              =Aleksandrs Jaunbērzs.jpg
| amats               = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]]
| term_sākums         = {{dat|1920|5|1|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1922|11|7|N|bez}}
| dzim_dati           ={{dat|1882|08|10||bez}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Dzelzavas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1969|06|30|1882|08|10|bez}}
| mir_vieta           =
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latviešu zemnieku savienība]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Aleksandrs Jaunbērzs''' ({{dat|1882|08|10|N|bez}} — {{dat|1969|06|30|N|bez}}) bija latviešu ierēdnis un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] valdes priekšsēdētājs, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1882|08|10||bez}} [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagastā]].&lt;ref name=&quot;ss&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|52}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = J_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://biographien.lv/J_dizc.html }}&lt;/ref&gt; Mācījās pilsētas skolā, vēlāk pašmācības ceļā apguva grāmatvedību.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt;
1907. gadā kļuva par kara ierēdni [[Krievijas Impērijas armija]]s 24. kājnieku divīzijas štābā.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; No 1911. gada bija [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] valdes un tiesas rakstvedis, strādāja arī par grāmatvedi vietējās biedrībās.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt;

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam bija [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona]] (vēlāk — pulka) ierēdnis. Par dienestu 1916. gada augustā apbalvots ar Sudraba medaļu uz Sv. Staņislava ordeņa lentes.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Pēc kara 1919. gadā kļuva par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] valdes priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt;

1920. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputātu no [[Latviešu zemnieku savienība]]s.&lt;ref name=&quot;ss&quot; /&gt; No 1922. gada bija [[Ikšķiles draudze]]s valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; No 1928. līdz 1934. gadam Jaunbērzs bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s Rīgas apriņķa pārvaldes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1938. gadam — Pašvaldības departamenta Pilsētu nodaļas vadītājs. 1938. gadā pensionējās, bet līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā dienēja [[Aizsargi (organizācija)|aizsargos]].&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; 1943. gadā bija Ikšķiles draudzes priekšnieks, dzīvoja [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagasta]] &quot;[[Dobelnieki|Dobelniekos]]&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Apstiprināto baznīcas valžu un pārvalžu un to priekšnieku 2. saraksts&quot;, [[Baznīcas Ziņas]], Nr. 22, 1943, 23. maijs, 2. lpp.&lt;/ref&gt;

Miris {{dat|1969|06|30||bez}}, apglabāts [[Ropaži|Ropažu]] kapos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Aleksandrs Jaunbērzs | publisher = Laiks | date = 1970. gada 21. novembrī | accessdate = 2016. gada 9. janvārī }}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==

Jaunbērza laulībā ar Aleksandru Irmu Vilhelmīni Jaunbērzu (dzimušu Perlbahu) dzimis dēls Ēriks Jaunbērzs un meitas Aina Eleonora (precējusies Zalcmane, 1913–1998) un Ērika (precējusies Ruģēna, tad Šabeļņikova, 1922–1966).&lt;ref&gt;''[[Laiks]]'', 1970, 21. novembris&lt;/ref&gt;
Jaunbērza mazbērni ir -  Ērikas laulībā ar Bruno Ruģēnu dzimušais Andris Ruģēns, Ainas Eleonoras bērni laulībā ar Zigfrīdu Zalcmani - Juris Zalcmanis un Maruta Solvita Iveta Naudiņa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina |title={{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina |date={{dat|2017|10|19||bez}} }} Vāvere, V. Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa. &amp;#91;&amp;#91;Doctus&amp;#93;&amp;#93;, 2013 |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina }}&lt;/ref&gt;
Pēc meitas Ērikas izsūtīšanas&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Erika-Sabelnikova timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Aleksandrs Jaunbērzs [[Carnikava|Carnikavā]] audzināja mazdēlu Andri Ruģēnu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/164492-brivmurnieka-andra-rugena-parsteidzosa-dzive &quot;Brīvmūrnieka Andra Ruģēna pārsteidzošā dzīve&quot;, [[Kasjauns]], 2012, 26. februāris.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jaunbērzs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]]</text>
      <sha1>9dh53soh3e13tiztmk0tlurpx4mceu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gz260/Ceļi/E/Wikidata</title>
    <ns>2</ns>
    <id>307338</id>
    <revision>
      <id>4509827</id>
      <parentid>4486649</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4509827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60161" sha1="0sys4dw9wqj8yhj1b2f38shpqm5jf32" xml:space="preserve">* [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?]
? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}}
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),&quot;[A-Za-z ]&quot;,&quot;&quot;) as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,&quot;000&quot;,IF(?longnum=2,&quot;00&quot;,IF(?longnum=3,&quot;0&quot;,&quot;&quot;))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) .  OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count)
|columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824
|thumb=80
}}
{| class='wikitable sortable'
! #
! Article
! Item Wikidata
! Pays
! Commons
! autostrādes zīme
! road number
|-
| style='text-align:right'| 1
| ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]''
| [[:d:Q1795057|Q1795057]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E611|E611]]
| [[Attēls:Route européenne 611.svg|center|80px]]
| 611
|-
| style='text-align:right'| 2
| ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]''
| [[:d:Q1375978|Q1375978]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E72|E72]]
| [[Attēls:Route européenne 72.svg|center|80px]]
| 72
|-
| style='text-align:right'| 3
| ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]''
| [[:d:Q3120429|Q3120429]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E711|E711]]
| [[Attēls:Route européenne 711.svg|center|80px]]
| 711
|-
| style='text-align:right'| 4
| ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]''
| [[:d:Q1955315|Q1955315]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E712|E712]]
| [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]]
| 712
|-
| style='text-align:right'| 5
| ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]''
| [[:d:Q746049|Q746049]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E713|E713]]
| [[Attēls:Route européenne 713.svg|center|80px]]
| 713
|-
| style='text-align:right'| 6
| [[Eiropas autoceļš E01]]
| [[:d:Q751771|Q751771]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E01|E01]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]]
| E1
|-
| style='text-align:right'| 7
| ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]''
| [[:d:Q2621085|Q2621085]]
| [[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E001|E001]]
| [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]]
| E001
|-
| style='text-align:right'| 8
| ''[[:d:Q56326601|European route E2]]''
| [[:d:Q56326601|Q56326601]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]]
| E2
|-
| style='text-align:right'| 9
| ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]''
| [[:d:Q2620531|Q2620531]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]
| [[:commons:Category:E002|E002]]
| [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]]
| E002
|-
| style='text-align:right'| 10
| [[Eiropas autoceļš E03]]
| [[:d:Q585439|Q585439]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]]
| [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]]
| E3
|-
| style='text-align:right'| 11
| ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]''
| [[:d:Q2295054|Q2295054]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E003|E003]]
| [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]]
| E003
|-
| style='text-align:right'| 12
| [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]]
| [[:d:Q782249|Q782249]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E4|E4]]
| [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]]
| E4
|-
| style='text-align:right'| 13
| ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]''
| [[:d:Q2253476|Q2253476]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E004|E004]]
| [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]]
| E004
|-
| style='text-align:right'| 14
| [[Eiropas autoceļš E05]]
| [[:d:Q693493|Q693493]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E5|E5]]
| [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]]
| E5
|-
| style='text-align:right'| 15
| ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]''
| [[:d:Q731942|Q731942]]
| [[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E005|E005]]
| [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]]
| E005
|-
| style='text-align:right'| 16
| [[Eiropas autoceļš E06]]
| [[:d:Q921422|Q921422]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E6|E6]]
| [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]]
| E6
|-
| style='text-align:right'| 17
| ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]''
| [[:d:Q1900649|Q1900649]]
| [[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]]
| E006
|-
| style='text-align:right'| 18
| [[Eiropas autoceļš E07]]
| [[:d:Q388884|Q388884]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E7|E7]]
| [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]]
| E7
|-
| style='text-align:right'| 19
| ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]''
| [[:d:Q2129887|Q2129887]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E007|E007]]
| [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]]
| E007
|-
| style='text-align:right'| 20
| [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]]
| [[:d:Q1129207|Q1129207]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E8|E8]]
| [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]]
| E8
|-
| style='text-align:right'| 21
| ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]''
| [[:d:Q666933|Q666933]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]]
| E008
|-
| style='text-align:right'| 22
| [[Eiropas autoceļš E09]]
| [[:d:Q1320233|Q1320233]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E9|E9]]
| [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]]
| E9
|-
| style='text-align:right'| 23
| ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]''
| [[:d:Q2109391|Q2109391]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]]
| E009
|-
| style='text-align:right'| 24
| [[Eiropas autoceļš E10]]
| [[:d:Q586592|Q586592]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E10|E10]]
| [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]]
| E10
|-
| style='text-align:right'| 25
| ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]''
| [[:d:Q1861681|Q1861681]]
| [[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]]
| [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]]
| E010
|-
| style='text-align:right'| 26
| [[Eiropas autoceļš E11]]
| [[:d:Q1276480|Q1276480]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E11|E11]]
| [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]]
| E11
|-
| style='text-align:right'| 27
| ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]''
| [[:d:Q536536|Q536536]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]]
| E011
|-
| style='text-align:right'| 28
| [[Eiropas autoceļš E12]]
| [[:d:Q1346648|Q1346648]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E12|E12]]
| [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]]
| E12
|-
| style='text-align:right'| 29
| ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]''
| [[:d:Q1375783|Q1375783]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]]
| E012
|-
| style='text-align:right'| 30
| [[Eiropas autoceļš E13]]
| [[:d:Q1247738|Q1247738]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E13|E13]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]]
| E13
|-
| style='text-align:right'| 31
| ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]''
| [[:d:Q1375778|Q1375778]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]]
| E013
|-
| style='text-align:right'| 32
| [[Eiropas autoceļš E14]]
| [[:d:Q1164832|Q1164832]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E14|E14]]
| [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]]
| E14
|-
| style='text-align:right'| 33
| ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]''
| [[:d:Q1375781|Q1375781]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]]
| E014
|-
| style='text-align:right'| 34
| [[Eiropas autoceļš E15]]
| [[:d:Q862476|Q862476]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E15|E15]]
| [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]]
| E15
|-
| style='text-align:right'| 35
| ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]''
| [[:d:Q662647|Q662647]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E015|E015]]
| [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]]
| E015
|-
| style='text-align:right'| 36
| [[Eiropas autoceļš E16]]
| [[:d:Q642043|Q642043]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E16|E16]]
| [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]]
| E16
|-
| style='text-align:right'| 37
| ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]''
| [[:d:Q2329549|Q2329549]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E016|E016]]
| [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]]
| E016
|-
| style='text-align:right'| 38
| [[Eiropas autoceļš E17]]
| [[:d:Q1348422|Q1348422]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E17|E17]]
| [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]]
| E17
|-
| style='text-align:right'| 39
| ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]''
| [[:d:Q746156|Q746156]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E017|E017]]
| [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]]
| E017
|-
| style='text-align:right'| 40
| [[Eiropas autoceļš E18]]
| [[:d:Q945810|Q945810]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E18|E18]]
| [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]]
| E18
|-
| style='text-align:right'| 41
| ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]''
| [[:d:Q1945568|Q1945568]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E018|E018]]
| [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]]
| E018
|-
| style='text-align:right'| 42
| [[Eiropas autoceļš E19]]
| [[:d:Q1375828|Q1375828]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E19|E19]]
| [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]]
| E19
|-
| style='text-align:right'| 43
| ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]''
| [[:d:Q2194280|Q2194280]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E019|E019]]
| [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]]
| E019
|-
| style='text-align:right'| 44
| [[Eiropas autoceļš E20]]
| [[:d:Q987346|Q987346]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E20|E20]]
| [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]]
| E20
|-
| style='text-align:right'| 45
| [[Eiropas autoceļš E21]]
| [[:d:Q662587|Q662587]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E21|E21]]
| [[Attēls:Route européenne 21.svg|center|80px]]
| E21
|-
| style='text-align:right'| 46
| [[Eiropas autoceļš E22]]
| [[:d:Q322164|Q322164]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E22|E22]]
| [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]]
| E22
|-
| style='text-align:right'| 47
| [[Eiropas autoceļš E23]]
| [[:d:Q664809|Q664809]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E23|E23]]
| [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]]
| E23
|-
| style='text-align:right'| 48
| ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]''
| [[:d:Q1375832|Q1375832]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E24|E24]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]]
| E24
|-
| style='text-align:right'| 49
| [[Eiropas autoceļš E25]]
| [[:d:Q659345|Q659345]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E25|E25]]
| [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]]
| E25
|-
| style='text-align:right'| 50
| ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]''
| [[:d:Q694396|Q694396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E26|E26]]
| [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]]
| E26
|-
| style='text-align:right'| 51
| ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]''
| [[:d:Q688946|Q688946]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E27|E27]]
| [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]]
| E27
|-
| style='text-align:right'| 52
| [[Eiropas autoceļš E28]]
| [[:d:Q314656|Q314656]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E28|E28]]
| [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]]
| E28
|-
| style='text-align:right'| 53
| ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]''
| [[:d:Q688868|Q688868]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E29|E29]]
| [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]]
| E29
|-
| style='text-align:right'| 54
| [[Eiropas autoceļš E30]]
| [[:d:Q160249|Q160249]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E30|E30]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]]
| E30
|-
| style='text-align:right'| 55
| ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]''
| [[:d:Q699601|Q699601]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E31|E31]]
| [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]]
| E31
|-
| style='text-align:right'| 56
| ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]''
| [[:d:Q1375862|Q1375862]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E32|E32]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]]
| E32
|-
| style='text-align:right'| 57
| ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]''
| [[:d:Q1375866|Q1375866]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E33|E33]]
| [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]]
| E33
|-
| style='text-align:right'| 58
| ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]''
| [[:d:Q819141|Q819141]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E34|E34]]
| [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]]
| E34
|-
| style='text-align:right'| 59
| ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]''
| [[:d:Q313416|Q313416]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E35|E35]]
| [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]]
| E35
|-
| style='text-align:right'| 60
| [[Eiropas autoceļš E36]]
| [[:d:Q240696|Q240696]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E36|E36]]
| [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]]
| E36
|-
| style='text-align:right'| 61
| ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]''
| [[:d:Q701223|Q701223]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E37|E37]]
| [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]]
| E37
|-
| style='text-align:right'| 62
| ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]''
| [[:d:Q289474|Q289474]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E38|E38]]
| [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]]
| E38
|-
| style='text-align:right'| 63
| ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]''
| [[:d:Q1375888|Q1375888]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]
| [[:commons:Category:E39|E39]]
| [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]]
| E39
|-
| style='text-align:right'| 64
| [[Eiropas autoceļš E40]]
| [[:d:Q327162|Q327162]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E40|E40]]
| [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]]
| E40
|-
| style='text-align:right'| 65
| ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]''
| [[:d:Q662616|Q662616]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E41|E41]]
| [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]]
| E41
|-
| style='text-align:right'| 66
| ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]''
| [[:d:Q599910|Q599910]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E42|E42]]
| [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]]
| E42
|-
| style='text-align:right'| 67
| ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]''
| [[:d:Q662603|Q662603]]
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E43|E43]]
| [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]]
| E43
|-
| style='text-align:right'| 68
| ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]''
| [[:d:Q705125|Q705125]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E44|E44]]
| [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]]
| E44
|-
| style='text-align:right'| 69
| ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]''
| [[:d:Q276570|Q276570]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E45|E45]]
| [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]]
| E45
|-
| style='text-align:right'| 70
| ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]''
| [[:d:Q1375900|Q1375900]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E46|E46]]
| [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]]
| E46
|-
| style='text-align:right'| 71
| ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]''
| [[:d:Q692012|Q692012]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E47|E47]]
| [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]]
| E47
|-
| style='text-align:right'| 72
| ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]''
| [[:d:Q819705|Q819705]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E48|E48]]
| [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]]
| E48
|-
| style='text-align:right'| 73
| ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]''
| [[:d:Q667743|Q667743]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E49|E49]]
| [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]]
| E49
|-
| style='text-align:right'| 74
| ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]''
| [[:d:Q687438|Q687438]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E50|E50]]
| [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]]
| E50
|-
| style='text-align:right'| 75
| ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]''
| [[:d:Q692108|Q692108]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E51|E51]]
| [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]]
| E51
|-
| style='text-align:right'| 76
| ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]''
| [[:d:Q691059|Q691059]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E52|E52]]
| [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]]
| E52
|-
| style='text-align:right'| 77
| ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]''
| [[:d:Q701208|Q701208]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E53|E53]]
| [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]]
| E53
|-
| style='text-align:right'| 78
| ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]''
| [[:d:Q664865|Q664865]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E54|E54]]
| [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]]
| E54
|-
| style='text-align:right'| 79
| ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]''
| [[:d:Q313410|Q313410]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E55|E55]]
| [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]]
| E55
|-
| style='text-align:right'| 80
| ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]''
| [[:d:Q690065|Q690065]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E56|E56]]
| [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]]
| E56
|-
| style='text-align:right'| 81
| ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]''
| [[:d:Q592509|Q592509]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E57|E57]]
| [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]]
| E57
|-
| style='text-align:right'| 82
| ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]''
| [[:d:Q180384|Q180384]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Piedņestras Moldāvu Republika]]
| [[:commons:Category:E58|E58]]
| [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]]
| E58
|-
| style='text-align:right'| 83
| ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]''
| [[:d:Q674617|Q674617]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E59|E59]]
| [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]]
| E59
|-
| style='text-align:right'| 84
| ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]''
| [[:d:Q168020|Q168020]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| [[:commons:Category:E60|E60]]
| [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]]
| E60
|-
| style='text-align:right'| 85
| ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]''
| [[:d:Q695537|Q695537]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E61|E61]]
| [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]]
| E61
|-
| style='text-align:right'| 86
| ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]''
| [[:d:Q665254|Q665254]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E62|E62]]
| [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]]
| E62
|-
| style='text-align:right'| 87
| ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]''
| [[:d:Q1375933|Q1375933]]
| [[Somija]]
| [[:commons:Category:E63|E63]]
| [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]]
| E63
|-
| style='text-align:right'| 88
| ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]''
| [[:d:Q736643|Q736643]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E64|E64]]
| [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]]
| E64
|-
| style='text-align:right'| 89
| [[Eiropas autoceļš E65]]
| [[:d:Q911135|Q911135]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E65|E65]]
| [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]]
| E65
|-
| style='text-align:right'| 90
| ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]''
| [[:d:Q689827|Q689827]]
| [[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E66|E66]]
| [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]]
| E66
|-
| style='text-align:right'| 91
| [[Eiropas autoceļš E67]]
| [[:d:Q754430|Q754430]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E67|E67]]
| [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]]
| E67
|-
| style='text-align:right'| 92
| ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]''
| [[:d:Q1375951|Q1375951]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E68|E68]]
| [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]]
| E68
|-
| style='text-align:right'| 93
| ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]''
| [[:d:Q1375971|Q1375971]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E69|E69]]
| [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]]
| E69
|-
| style='text-align:right'| 94
| ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]''
| [[:d:Q741488|Q741488]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E70|E70]]
| [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]]
| E70
|-
| style='text-align:right'| 95
| ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]''
| [[:d:Q1375976|Q1375976]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E71|E71]]
| [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]]
| E71
|-
| style='text-align:right'| 96
| ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]''
| [[:d:Q1375987|Q1375987]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E73|E73]]
| [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]]
| E73
|-
| style='text-align:right'| 97
| ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]''
| [[:d:Q600011|Q600011]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E74|E74]]
| [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]]
| E74
|-
| style='text-align:right'| 98
| [[Eiropas autoceļš E75]]
| [[:d:Q638912|Q638912]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E75|E75]]
| [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]]
| E75
|-
| style='text-align:right'| 99
| ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]''
| [[:d:Q768830|Q768830]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E76|E76]]
| [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]]
| E76
|-
| style='text-align:right'| 100
| [[Eiropas autoceļš E77]]
| [[:d:Q918092|Q918092]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E77|E77]]
| [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]]
| E77
|-
| style='text-align:right'| 101
| ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]''
| [[:d:Q1376002|Q1376002]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E78|E78]]
| [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]]
| E78
|-
| style='text-align:right'| 102
| ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]''
| [[:d:Q580571|Q580571]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79|E79]]
| [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 103
| ''[[:d:Q140317339|European route E79 in Greece]]''
| [[:d:Q140317339|Q140317339]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79 (Greece)|E79 (Greece)]]
| [[Attēls:European Road 79 number DE.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 104
| ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]''
| [[:d:Q877647|Q877647]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E80|E80]]
| [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]]
| E80
|-
| style='text-align:right'| 105
| ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]''
| [[:d:Q987350|Q987350]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E81|E81]]
| [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]]
| E81
|-
| style='text-align:right'| 106
| ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]''
| [[:d:Q1376012|Q1376012]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E82|E82]]
| [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]]
| E82
|-
| style='text-align:right'| 107
| ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]''
| [[:d:Q955939|Q955939]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E83|E83]]
| [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]]
| E83
|-
| style='text-align:right'| 108
| ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]''
| [[:d:Q612223|Q612223]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E84|E84]]
| [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]]
| E84
|-
| style='text-align:right'| 109
| [[Eiropas autoceļš E85]]
| [[:d:Q926976|Q926976]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E85|E85]]
| [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]]
| E85
|-
| style='text-align:right'| 110
| ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]''
| [[:d:Q1376023|Q1376023]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E86|E86]]
| [[Attēls:European Road 86 number DE.svg|center|80px]]
| E86
|-
| style='text-align:right'| 111
| ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]''
| [[:d:Q1376032|Q1376032]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E87|E87]]
| [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]]
| E87
|-
| style='text-align:right'| 112
| ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]''
| [[:d:Q607197|Q607197]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E88|E88]]
| [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]]
| E88
|-
| style='text-align:right'| 113
| ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]''
| [[:d:Q2419632|Q2419632]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E89|E89]]
| [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]]
| E89
|-
| style='text-align:right'| 114
| ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]''
| [[:d:Q370080|Q370080]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E90|E90]]
| [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]]
| E90
|-
| style='text-align:right'| 115
| ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]''
| [[:d:Q2163648|Q2163648]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E91|E91]]
| [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]]
| E91
|-
| style='text-align:right'| 116
| ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]''
| [[:d:Q2579452|Q2579452]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E92|E92]]
| [[Attēls:European Road 92 number DE.svg|center|80px]]
| E92
|-
| style='text-align:right'| 117
| ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]''
| [[:d:Q3444696|Q3444696]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]]
| E93
|-
| style='text-align:right'| 118
| ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]''
| [[:d:Q2586090|Q2586090]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E94|E94]]
| [[Attēls:European Road 94 number DE.svg|center|80px]]
| E94
|-
| style='text-align:right'| 119
| [[Eiropas autoceļš E95]]
| [[:d:Q1165682|Q1165682]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E95|E95]]
| [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]]
| E95
|-
| style='text-align:right'| 120
| ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]''
| [[:d:Q2373964|Q2373964]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E96|E96]]
| [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]]
| E96
|-
| style='text-align:right'| 121
| ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]''
| [[:d:Q784392|Q784392]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Abhāzija]]
| [[:commons:Category:E97|E97]]
| [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]]
| E97
|-
| style='text-align:right'| 122
| ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]''
| [[:d:Q2296040|Q2296040]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E98|E98]]
| [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]]
| E98
|-
| style='text-align:right'| 123
| ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]''
| [[:d:Q548533|Q548533]]
| [[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Sīrija]]
| [[:commons:Category:E99|E99]]
| [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]]
| E99
|-
| style='text-align:right'| 124
| ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]''
| [[:d:Q2283567|Q2283567]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E101|E101]]
| [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]]
| E101
|-
| style='text-align:right'| 125
| ''[[:d:Q60856181|European route E104]]''
| [[:d:Q60856181|Q60856181]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E104
|-
| style='text-align:right'| 126
| ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]''
| [[:d:Q1321545|Q1321545]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E105|E105]]
| [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]]
| E105
|-
| style='text-align:right'| 127
| ''[[:d:Q108114490|European route E109]]''
| [[:d:Q108114490|Q108114490]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E109
|-
| style='text-align:right'| 128
| ''[[:d:Q65169436|European route E114]]''
| [[:d:Q65169436|Q65169436]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E114
|-
| style='text-align:right'| 129
| ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]''
| [[:d:Q1375790|Q1375790]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E115|E115]]
| [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]]
| E115
|-
| style='text-align:right'| 130
| ''[[:d:Q111456842|European route E116]]''
| [[:d:Q111456842|Q111456842]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E116
|-
| style='text-align:right'| 131
| ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]''
| [[:d:Q1375799|Q1375799]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E117|E117]]
| [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]]
| E117
|-
| style='text-align:right'| 132
| ''[[:d:Q108114524|European route E118]]''
| [[:d:Q108114524|Q108114524]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| 
| 
| E118
|-
| style='text-align:right'| 133
| ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]''
| [[:d:Q2535163|Q2535163]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [[:commons:Category:E119|E119]]
| [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]]
| E119
|-
| style='text-align:right'| 134
| ''[[:d:Q60856010|European route E120]]''
| [[:d:Q60856010|Q60856010]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E120
|-
| style='text-align:right'| 135
| ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]''
| [[:d:Q649131|Q649131]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E121|E121]]
| [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]]
| E121
|-
| style='text-align:right'| 136
| ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]''
| [[:d:Q1821054|Q1821054]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]
| [[:commons:Category:E123|E123]]
| [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]]
| E123
|-
| style='text-align:right'| 137
| ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]''
| [[:d:Q2625376|Q2625376]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E125|E125]]
| [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]]
| E125
|-
| style='text-align:right'| 138
| ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]''
| [[:d:Q2078255|Q2078255]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E127|E127]]
| [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]]
| E127
|-
| style='text-align:right'| 139
| ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]''
| [[:d:Q1589334|Q1589334]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E134|E134]]
| [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]]
| E134
|-
| style='text-align:right'| 140
| ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]''
| [[:d:Q2345677|Q2345677]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E136|E136]]
| [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]]
| E136
|-
| style='text-align:right'| 141
| ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]''
| [[:d:Q3444668|Q3444668]]
| [[Īrija]]
| [[:commons:Category:E201|E201]]
| [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]]
| E201
|-
| style='text-align:right'| 142
| ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]''
| [[:d:Q2707350|Q2707350]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E231|E231]]
| [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]]
| E231
|-
| style='text-align:right'| 143
| ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]''
| [[:d:Q1375818|Q1375818]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E232|E232]]
| [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]]
| E232
|-
| style='text-align:right'| 144
| ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]''
| [[:d:Q658777|Q658777]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E233|E233]]
| [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]]
| E233
|-
| style='text-align:right'| 145
| ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]''
| [[:d:Q2521396|Q2521396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E234|E234]]
| [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]]
| E234
|-
| style='text-align:right'| 146
| ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]''
| [[:d:Q819547|Q819547]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E251|E251]]
| [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]]
| E251
|-
| style='text-align:right'| 147
| [[Eiropas autoceļš E261]]
| [[:d:Q1375834|Q1375834]]
| [[Polija]]
| [[:commons:Category:E261|E261]]
| [[Attēls:E261-PL.svg|center|80px]]
| E261
|-
| style='text-align:right'| 148
| [[Eiropas autoceļš E262]]
| [[:d:Q1995013|Q1995013]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E262|E262]]
| [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]]
| E262
|-
| style='text-align:right'| 149
| [[Eiropas autoceļš E263]]
| [[:d:Q1375845|Q1375845]]
| [[Igaunija]]
| [[:commons:Category:E263|E263]]
| [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]]
| E263
|-
| style='text-align:right'| 150
| [[Eiropas autoceļš E264]]
| [[:d:Q2718918|Q2718918]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]
| [[:commons:Category:E264|E264]]
| [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]]
| E264
|-
| style='text-align:right'| 151
| [[Eiropas autoceļš E265]]
| [[:d:Q2728829|Q2728829]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E265|E265]]
| [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]]
| E265
|-
| style='text-align:right'| 152
| [[Eiropas autoceļš E271]]
| [[:d:Q3041902|Q3041902]]
| [[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E271|E271]]
| [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]]
| E271
|-
| style='text-align:right'| 153
| [[Eiropas autoceļš E272]]
| [[:d:Q2477727|Q2477727]]
| [[Lietuva]]
| [[:commons:Category:E272|E272]]
| [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]]
| E272
|-
| style='text-align:right'| 154
| ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]''
| [[:d:Q613422|Q613422]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E311|E311]]
| [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]]
| E311
|-
| style='text-align:right'| 155
| ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]''
| [[:d:Q2138240|Q2138240]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E312|E312]]
| [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]]
| E312
|-
| style='text-align:right'| 156
| ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]''
| [[:d:Q1375855|Q1375855]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E313|E313]]
| [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]]
| E313
|-
| style='text-align:right'| 157
| ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]''
| [[:d:Q669854|Q669854]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E314|E314]]
| [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]]
| E314
|-
| style='text-align:right'| 158
| ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]''
| [[:d:Q669799|Q669799]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E331|E331]]
| [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]]
| E331
|-
| style='text-align:right'| 159
| [[Eiropas autoceļš E371]]
| [[:d:Q2436200|Q2436200]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E371|E371]]
| [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]]
| E371
|-
| style='text-align:right'| 160
| [[Eiropas autoceļš E372]]
| [[:d:Q2418651|Q2418651]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E372|E372]]
| [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]]
| E372
|-
| style='text-align:right'| 161
| ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]''
| [[:d:Q1978383|Q1978383]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E373|E373]]
| [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]]
| E373
|-
| style='text-align:right'| 162
| ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]''
| [[:d:Q2575132|Q2575132]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]]
| E381
|-
| style='text-align:right'| 163
| ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]''
| [[:d:Q693049|Q693049]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E391|E391]]
| [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]]
| E391
|-
| style='text-align:right'| 164
| ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]''
| [[:d:Q1922885|Q1922885]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E401|E401]]
| [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]]
| E401
|-
| style='text-align:right'| 165
| ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]''
| [[:d:Q644844|Q644844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E402|E402]]
| [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]]
| E402
|-
| style='text-align:right'| 166
| ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]''
| [[:d:Q2679997|Q2679997]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E403|E403]]
| [[Attēls:BE-E403.svg|center|80px]]
| E403
|-
| style='text-align:right'| 167
| ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]''
| [[:d:Q2771746|Q2771746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E404|E404]]
| [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]]
| E404
|-
| style='text-align:right'| 168
| ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]''
| [[:d:Q1920250|Q1920250]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E411|E411]]
| [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]]
| E411
|-
| style='text-align:right'| 169
| ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]''
| [[:d:Q3177582|Q3177582]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E420|E420]]
| [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]]
| E420
|-
| style='text-align:right'| 170
| ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]''
| [[:d:Q2023107|Q2023107]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]
| [[:commons:Category:E421|E421]]
| [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]]
| E421
|-
| style='text-align:right'| 171
| ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]''
| [[:d:Q637443|Q637443]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E422|E422]]
| [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]]
| E422
|-
| style='text-align:right'| 172
| ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]''
| [[:d:Q2655746|Q2655746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E429|E429]]
| [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]]
| E429
|-
| style='text-align:right'| 173
| ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]''
| [[:d:Q2181304|Q2181304]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E441|E441]]
| [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]]
| E441
|-
| style='text-align:right'| 174
| ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]''
| [[:d:Q1375889|Q1375889]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E442|E442]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]]
| E442
|-
| style='text-align:right'| 175
| ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]''
| [[:d:Q637808|Q637808]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E451|E451]]
| [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]]
| E451
|-
| style='text-align:right'| 176
| ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]''
| [[:d:Q662928|Q662928]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E461|E461]]
| [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]]
| E461
|-
| style='text-align:right'| 177
| [[Eiropas autoceļš E462]]
| [[:d:Q1375896|Q1375896]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E462|E462]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E462.svg|center|80px]]
| E462
|-
| style='text-align:right'| 178
| ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]''
| [[:d:Q2013618|Q2013618]]
| [[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E471|E471]]
| [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]]
| E471
|-
| style='text-align:right'| 179
| ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]''
| [[:d:Q2481606|Q2481606]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E501|E501]]
| [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]]
| E501
|-
| style='text-align:right'| 180
| ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]''
| [[:d:Q2474511|Q2474511]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E502|E502]]
| [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]]
| E502
|-
| style='text-align:right'| 181
| ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]''
| [[:d:Q2197886|Q2197886]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E511|E511]]
| [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]]
| E511
|-
| style='text-align:right'| 182
| ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]''
| [[:d:Q572356|Q572356]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E512|E512]]
| [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]]
| E512
|-
| style='text-align:right'| 183
| ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]''
| [[:d:Q555518|Q555518]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E531|E531]]
| [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]]
| E531
|-
| style='text-align:right'| 184
| ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]''
| [[:d:Q324855|Q324855]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E532|E532]]
| [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]]
| E532
|-
| style='text-align:right'| 185
| ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]''
| [[:d:Q745665|Q745665]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]]
| [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]]
| E533
|-
| style='text-align:right'| 186
| ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]''
| [[:d:Q2743430|Q2743430]]
| [[Čehija]]
| [[:commons:Category:E551|E551]]
| [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]]
| E551
|-
| style='text-align:right'| 187
| ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]''
| [[:d:Q1792888|Q1792888]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E552|E552]]
| [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]]
| E552
|-
| style='text-align:right'| 188
| ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]''
| [[:d:Q2438196|Q2438196]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E571|E571]]
| [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]]
| E571
|-
| style='text-align:right'| 189
| ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]''
| [[:d:Q2791074|Q2791074]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E572|E572]]
| [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]]
| E572
|-
| style='text-align:right'| 190
| ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]''
| [[:d:Q928483|Q928483]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E573|E573]]
| [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]]
| E573
|-
| style='text-align:right'| 191
| ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]''
| [[:d:Q987339|Q987339]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E574|E574]]
| [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]]
| E574
|-
| style='text-align:right'| 192
| ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]''
| [[:d:Q2078433|Q2078433]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E575|E575]]
| [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]]
| E575
|-
| style='text-align:right'| 193
| ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]''
| [[:d:Q338977|Q338977]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E576|E576]]
| [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]]
| E576
|-
| style='text-align:right'| 194
| ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]''
| [[:d:Q1375910|Q1375910]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E577|E577]]
| [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]]
| E577
|-
| style='text-align:right'| 195
| ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]''
| [[:d:Q987340|Q987340]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E578|E578]]
| [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]]
| E578
|-
| style='text-align:right'| 196
| ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]''
| [[:d:Q10478772|Q10478772]]
| [[Ungārija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]]
| E579
|-
| style='text-align:right'| 197
| ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]''
| [[:d:Q2243600|Q2243600]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E581|E581]]
| [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]]
| E581
|-
| style='text-align:right'| 198
| ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]''
| [[:d:Q1852724|Q1852724]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E583|E583]]
| [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]]
| E583
|-
| style='text-align:right'| 199
| ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]''
| [[:d:Q546742|Q546742]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E584|E584]]
| [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]]
| E584
|-
| style='text-align:right'| 200
| ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]''
| [[:d:Q53828736|Q53828736]]
| [[Krievija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]]
| E591
|-
| style='text-align:right'| 201
| ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]''
| [[:d:Q2137859|Q2137859]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E592|E592]]
| [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]]
| E592
|-
| style='text-align:right'| 202
| ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]''
| [[:d:Q2450792|Q2450792]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E601|E601]]
| [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]]
| E601
|-
| style='text-align:right'| 203
| ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]''
| [[:d:Q1797423|Q1797423]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E602|E602]]
| [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]]
| E602
|-
| style='text-align:right'| 204
| ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]''
| [[:d:Q1794844|Q1794844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E603|E603]]
| [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]]
| E603
|-
| style='text-align:right'| 205
| ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]''
| [[:d:Q2091528|Q2091528]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E604|E604]]
| [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]]
| E604
|-
| style='text-align:right'| 206
| ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]''
| [[:d:Q2333741|Q2333741]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E606|E606]]
| [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]]
| E606
|-
| style='text-align:right'| 207
| ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]''
| [[:d:Q1795007|Q1795007]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E607|E607]]
| [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]]
| E607
|-
| style='text-align:right'| 208
| ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]''
| [[:d:Q1637858|Q1637858]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E612|E612]]
| [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]]
| E612
|-
| style='text-align:right'| 209
| ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]''
| [[:d:Q514182|Q514182]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E641|E641]]
| [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]]
| E641
|-
| style='text-align:right'| 210
| ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]''
| [[:d:Q688368|Q688368]]
| [[Austrija]]
| [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]]
| [[Attēls:B320-AT.svg|center|80px]]
| E651
|-
| style='text-align:right'| 211
| ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]''
| [[:d:Q2150243|Q2150243]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E652|E652]]
| [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]]
| E652
|-
| style='text-align:right'| 212
| ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]''
| [[:d:Q2604283|Q2604283]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E653|E653]]
| [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]]
| E653
|-
| style='text-align:right'| 213
| ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]''
| [[:d:Q676174|Q676174]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E661|E661]]
| [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]]
| E661
|-
| style='text-align:right'| 214
| ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]''
| [[:d:Q2456332|Q2456332]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E662|E662]]
| [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]]
| E662
|-
| style='text-align:right'| 215
| ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]''
| [[:d:Q1375947|Q1375947]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E671|E671]]
| [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]]
| E671
|-
| style='text-align:right'| 216
| ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]''
| [[:d:Q1375938|Q1375938]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E673|E673]]
| [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]]
| E673
|-
| style='text-align:right'| 217
| ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]''
| [[:d:Q2579632|Q2579632]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E675|E675]]
| [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]]
| E675
|-
| style='text-align:right'| 218
| ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]''
| [[:d:Q1375961|Q1375961]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E691|E691]]
| [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]]
| E691
|-
| style='text-align:right'| 219
| ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]''
| [[:d:Q1960959|Q1960959]]
| [[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E692|E692]]
| [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]]
| E692
|-
| style='text-align:right'| 220
| ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]''
| [[:d:Q2265961|Q2265961]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E714|E714]]
| [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]]
| E714
|-
| style='text-align:right'| 221
| ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]''
| [[:d:Q2099373|Q2099373]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E717|E717]]
| [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]]
| E717
|-
| style='text-align:right'| 222
| ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]''
| [[:d:Q1871269|Q1871269]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E751|E751]]
| [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]]
| E751
|-
| style='text-align:right'| 223
| ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]''
| [[:d:Q745873|Q745873]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E761|E761]]
| [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]]
| E761
|-
| style='text-align:right'| 224
| ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]''
| [[:d:Q2425402|Q2425402]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E762|E762]]
| [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]]
| E762
|-
| style='text-align:right'| 225
| ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]''
| [[:d:Q2425390|Q2425390]]
| [[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]
| [[:commons:Category:E763|E763]]
| [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]]
| E763
|-
| style='text-align:right'| 226
| ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]''
| [[:d:Q2621685|Q2621685]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E771|E771]]
| [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]]
| E771
|-
| style='text-align:right'| 227
| ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]''
| [[:d:Q2303347|Q2303347]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E772|E772]]
| [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]]
| E772
|-
| style='text-align:right'| 228
| ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]''
| [[:d:Q3041141|Q3041141]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E773|E773]]
| [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]]
| E773
|-
| style='text-align:right'| 229
| ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]''
| [[:d:Q2154690|Q2154690]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E801|E801]]
| [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]]
| E801
|-
| style='text-align:right'| 230
| ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]''
| [[:d:Q27383|Q27383]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E802|E802]]
| [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]]
| E802
|-
| style='text-align:right'| 231
| ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]''
| [[:d:Q2433065|Q2433065]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E803|E803]]
| [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]]
| E803
|-
| style='text-align:right'| 232
| ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]''
| [[:d:Q2741026|Q2741026]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E804|E804]]
| [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]]
| E804
|-
| style='text-align:right'| 233
| ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]''
| [[:d:Q129065|Q129065]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E805|E805]]
| [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]]
| E805
|-
| style='text-align:right'| 234
| ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]''
| [[:d:Q129067|Q129067]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E806|E806]]
| [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]]
| E806
|-
| style='text-align:right'| 235
| ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]''
| [[:d:Q1641750|Q1641750]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E821|E821]]
| [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]]
| E821
|-
| style='text-align:right'| 236
| ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]''
| [[:d:Q2564356|Q2564356]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E840|E840]]
| [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]]
| E840
|-
| style='text-align:right'| 237
| ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]''
| [[:d:Q1375993|Q1375993]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E841|E841]]
| [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]]
| E841
|-
| style='text-align:right'| 238
| ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]''
| [[:d:Q2444194|Q2444194]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E842|E842]]
| [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]]
| E842
|-
| style='text-align:right'| 239
| ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]''
| [[:d:Q744600|Q744600]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E843|E843]]
| [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]]
| E843
|-
| style='text-align:right'| 240
| ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]''
| [[:d:Q2707357|Q2707357]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E844|E844]]
| [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]]
| E844
|-
| style='text-align:right'| 241
| ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]''
| [[:d:Q2446271|Q2446271]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E846|E846]]
| [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]]
| E846
|-
| style='text-align:right'| 242
| ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]''
| [[:d:Q972968|Q972968]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E847|E847]]
| [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]]
| E847
|-
| style='text-align:right'| 243
| ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]''
| [[:d:Q2266100|Q2266100]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E848|E848]]
| [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]]
| E848
|-
| style='text-align:right'| 244
| ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]''
| [[:d:Q947951|Q947951]]
| [[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]
| [[:commons:Category:E851|E851]]
| [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]]
| E851
|-
| style='text-align:right'| 245
| ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]''
| [[:d:Q2041537|Q2041537]]
| [[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E852|E852]]
| [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]]
| E852
|-
| style='text-align:right'| 246
| ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]''
| [[:d:Q374394|Q374394]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E853|E853]]
| [[Attēls:European Road 853 number DE.svg|center|80px]]
| E853
|-
| style='text-align:right'| 247
| ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]''
| [[:d:Q2694282|Q2694282]]
| [[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]
| [[:commons:Category:E871|E871]]
| [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]]
| E871
|-
| style='text-align:right'| 248
| ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]''
| [[:d:Q2521873|Q2521873]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E881|E881]]
| [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]]
| E881
|-
| style='text-align:right'| 249
| ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]''
| [[:d:Q1812428|Q1812428]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E901|E901]]
| [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]]
| E901
|-
| style='text-align:right'| 250
| ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]''
| [[:d:Q8353069|Q8353069]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E902|E902]]
| [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]]
| E902
|-
| style='text-align:right'| 251
| ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]''
| [[:d:Q17629116|Q17629116]]
| [[Spānija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]]
| E903
|-
| style='text-align:right'| 252
| ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]''
| [[:d:Q2106476|Q2106476]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E931|E931]]
| [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]]
| E931
|-
| style='text-align:right'| 253
| ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]''
| [[:d:Q2033565|Q2033565]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E932|E932]]
| [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]]
| E932
|-
| style='text-align:right'| 254
| ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]''
| [[:d:Q2497220|Q2497220]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E933|E933]]
| [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]]
| E933
|-
| style='text-align:right'| 255
| ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]''
| [[:d:Q2467961|Q2467961]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E951|E951]]
| [[Attēls:European Road 951 number DE.svg|center|80px]]
| E951
|-
| style='text-align:right'| 256
| ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]''
| [[:d:Q1956688|Q1956688]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E952|E952]]
| [[Attēls:European Road 952 number DE.svg|center|80px]]
| E952
|-
| style='text-align:right'| 257
| ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]''
| [[:d:Q2516367|Q2516367]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E961|E961]]
| [[Attēls:European Road 961 number DE.svg|center|80px]]
| E961
|-
| style='text-align:right'| 258
| ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]''
| [[:d:Q2182124|Q2182124]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E962|E962]]
| [[Attēls:European Road 962 number DE.svg|center|80px]]
| E962
|-
| style='text-align:right'| 259
| ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]''
| [[:d:Q10478786|Q10478786]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E981|E981]]
| [[Attēls:E981-TR.svg|center|80px]]
| E981
|-
| style='text-align:right'| 260
| ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]''
| [[:d:Q10478788|Q10478788]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E982|E982]]
| [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]]
| E982
|}
{{Wikidata list end}}

[[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]]
[[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]]
[[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]]
[[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]]
[[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]]
[[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]]
[[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]]
[[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]]
[[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]]
[[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]]
[[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]]
[[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]]
[[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]]
[[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]]
[[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]]</text>
      <sha1>0sys4dw9wqj8yhj1b2f38shpqm5jf32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akmeņsala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322853</id>
    <revision>
      <id>4510004</id>
      <parentid>4492467</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:48:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="746" sha1="5imyxpg9dcpjdqaxtt5c9c8r5pidx55" xml:space="preserve">'''Akmeņsala''' var būt:

* [[Akmeņsala (bijusī sala)]] — bijusī [[Daugava]]s sala, tagad daļa no [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalna]] ciema teritorijas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].
* [[Akmeņsalas draudzes novads]]

== Ciems ==
* [[Akmeņsala (Barkavas pagasts)]] — apdzīvota vieta [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]];
* [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)]] — apdzīvota vieta [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas pagastā]].

== Skatīt arī ==
* [[Akmeņsalas draudzes novads]] — viens no 25 [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] draudzes novadiem. Tagadējā [[Rīga]]s un [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] teritorijā.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>5imyxpg9dcpjdqaxtt5c9c8r5pidx55</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Kristofs Frīdrihs Bahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>323455</id>
    <revision>
      <id>4509829</id>
      <parentid>3588104</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2600" sha1="spds86ykdao407t7v1u5wjgunfy7o7d" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Johans Kristofs Frīdrihs Bahs
|     vārds_orig = ''Johann Christoph Friedrich Bach''
|         attēls = Johann Christoph Friedrich Bach.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1732
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = [[Leipciga]], [[Saksijas kūrfirste]]&lt;br&gt;([[Saksija]], {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1795
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Bikeburga]], [[Šaumburga-Lipe]]&lt;br&gt;([[Lejassaksija]], {{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mūziķis
|        dzimums = V
|         vecāki = tēvs - [[Johans Sebastiāns Bahs]], māte - [[Anna Magdalēna Baha]]
|          brāļi = pusbrāļi - [[Vilhelms Frīdemans Bahs]], [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]], [[Johans Gotfrīds Bernhards Bahs]], brāļi - [[Gotfrīds Heinrihs Bahs]], [[Johans Kristiāns Bahs]]
|          māsas = Elizabete Juliāne Altnikola, Johanna Karolīne Baha, Regīna Zuzanna Baha
|   dzīvesbiedrs = Lūcija Elizabete Minhauzene
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Johans Kristofs Frīdrihs Bahs''' ({{val-de|Johann Christoph Friedrich Bach}}, saukts arī par '''Bikeburgas Bahu'''; dzimis {{dat|1732|6|21}}, miris {{dat|1795|1|26}}) bija vācu komponists. Johans Kristofs Frīdrihs bija komponista [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] un viņa otrās sievas [[Anna Magdalēna Baha|Annas Magdalēnas]] dēls.

Dzimis [[Leipciga|Leipcigā]], mūziku esot mācījis tēvs. Gāja Leipcigas Toma skolā (''Thomasschule zu Leipzig''). 1750. gadā [[Šaumburga-Lipe|Šaumburgas-Lipes]] grāfs Vilhelms uzaicināja par klavesīnistu uz galmu [[Bikeburga|Bikeburgā]]. 1759. gadā tika iecelts par [[koncertmeistars|koncertmeistaru]]. Bikeburgā sadarbojies ar [[Herders|Herderu]]. Tā kā grāfam patika itāļu mūzika, kompozīcijās tam piemērojās. Daļa Johana Kristofa Frīdriha Baha kompozīciju gājušas bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.allmusic.com/artist/mn0001448972 J. K. F. Baha profils ''AllMusic''] {{en ikona}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Bach,_Johann_Christoph_Friedrich J. K. F. Baha notis ''IMSLP''] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bahs, Johans Kristofs Frīdrihs}}
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>spds86ykdao407t7v1u5wjgunfy7o7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilmārs Geige</title>
    <ns>0</ns>
    <id>325005</id>
    <revision>
      <id>4509912</id>
      <parentid>4260339</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:22:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4457" sha1="n07rfry7stvjjis33ovkpqyhx22e6y9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Pitrags|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = nav augstākās izglītības
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

== Politiskā darbība ==
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojos par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>n07rfry7stvjjis33ovkpqyhx22e6y9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509913</id>
      <parentid>4509912</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4509913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4459" sha1="dvft1y3nukxbs5pw3f3md0fldfo9y50" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Pitrags|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = nav augstākās izglītības
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojos par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>dvft1y3nukxbs5pw3f3md0fldfo9y50</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509915</id>
      <parentid>4509913</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4509915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4459" sha1="fc5gs2ozejhppx5lp9fgmxgxfmvd0jp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Pitrags|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = nav augstākās izglītības
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>fc5gs2ozejhppx5lp9fgmxgxfmvd0jp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509916</id>
      <parentid>4509915</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:24:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4431" sha1="dhg1ow88pgo6e0kurrrg4uswequ9oo2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Pitrags|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>dhg1ow88pgo6e0kurrrg4uswequ9oo2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509921</id>
      <parentid>4509916</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:27:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4438" sha1="mpokgi141iu2j2fp73kut8acx22ddlq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = [[Pitrags]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] ({{LAT}})
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>mpokgi141iu2j2fp73kut8acx22ddlq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509991</id>
      <parentid>4509921</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4478" sha1="bqeeuwpo13dbtg1lz2oho0udt7cufwm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1998|11|02|N}}
| term_beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = [[Pitrags]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] ({{LAT}})
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>bqeeuwpo13dbtg1lz2oho0udt7cufwm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509992</id>
      <parentid>4509991</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:18:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4479" sha1="kpa8iegugd59x8eg3s0g843gli2y6sy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1998|11|19|N}} 
| term_beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = [[Pitrags]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] ({{LAT}})
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]s deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>kpa8iegugd59x8eg3s0g843gli2y6sy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509993</id>
      <parentid>4509992</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4518" sha1="llgomq82qei2635ovtnfvavzair5scf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1998|11|19|N}} 
| term_beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = [[Pitrags]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] ({{LAT}})
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas [[Latvijas Ceļš|&quot;Latvijas Ceļš&quot;]].

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā  - [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā -  [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
*[https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>llgomq82qei2635ovtnfvavzair5scf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510164</id>
      <parentid>4509993</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:35:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4507" sha1="s1ditay6l4x19tosd03k3d052hxo425" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ilmārs Geige
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1998|11|19|N}} 
| term_beigas         = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|3|9}}
| dzim_vieta          = [[Pitrags]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] ({{LAT}})
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Lībieši|lībietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] &lt;small&gt;(līdz 1989)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; &lt;small&gt;(1993-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007-2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Pilsoniskā Savienība]]&quot; &lt;small&gt;(2009-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&quot;[[Vienotība]]&quot; &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = inženieris-elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ilmārs Geige''' (dzimis 1942. gada 9. martā) ir [[lībieši|lībiešu]] tautības [[Latvija]]s politiķis un sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts. 1990. gadā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]. Bijis [[7. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;.

== Dzīvesɡājums ==
1956. gadā beidza mācības [[Mazirbes pamatskola|Mazirbes pamatskolā]], 1960. gadā — [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolā]], bet 1977. gadā — [[Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas lauksaimniecības tehnikumā]]. Strādāja projektēšanas institūta &quot;Komunālprojekts&quot; Ventspils nodaļā.

=== Politiskā darbība ===
Bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] biedrs.
[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījās politikā un 1989. gadā tika ievēlēts par Ventspils padomes deputātu. 1990. gadā ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]] no Ventspils 200. [[Tārgale]]s vēlēšanu apgabala. Augstākājā padomē darbojās [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakēvičas]] vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, kur bija tās sekretārs, balsojot par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].

1993. gadā I. Geige bija savienības &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No tās saraksta nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]] un Rīgas domes vēlēšanās. 1998. gadā netika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[7. Saeima|7. Saeimā]], taču kļuva par Saeimas deputātu [[Aivars Boja|Aivara Bojas]] vietā, kurš atteicās no mandāta. Darbojās kā Saeimas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā (no &quot;Latvijas Ceļa&quot;), [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā (no [[LPP/LC]]) un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā (no [[Vienotība|&quot;Vienotības&quot;]]). Šajā laikā bijis ievēlēts [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] padomē, taču nesekmīgi kandidējis [[Dundagas novads|Dundagas novada]] domes vēlēšanās 2009. gadā.

== Ārējās saites ==
* [https://lnkba.wordpress.com/faces/ilmars-geige/ Par Ilmāru Geigi I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas mājaslapā] {{lv ikona}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas parlaments
| list       = 
{{7. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Geige, Ilmārs}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>s1ditay6l4x19tosd03k3d052hxo425</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artilērijas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327884</id>
    <revision>
      <id>4510191</id>
      <parentid>4397684</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:17:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5979" sha1="hr7e0wlyk1atkfdspqfvftvdz5j7q6i" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Artilērijas iela|Artilērijas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Artilērijas iela
|attēls           = Artilērijas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q26267991 | zoom= 14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Grīziņkalns]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 1179 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Jaunā Artilērijas iela
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Artilērijas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] un [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē un daļēji arī [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]], un veido Avotu un Grīziņkalna apkaimju robežu. Artilērijas iela sākas pie [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1179 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Rīgas ielu plānā parādījusies 1844. gadā ar nosaukumu '''Jaunā Artilērijas iela''', neoficiāli saukta arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguvusi oficiālo nosaukumu &quot;Artilērijas iela&quot;. Nosaukums radies no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd nojauktās [[Rīgas Sporta pils|Sporta pils]] vietā. 19. gadsimta 70. gados iela tika pagarināta pāri [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju ielai]] līdz smilšu kalniem tagadējās [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara ielas]] vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Grīziņkalna ielas|url=http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2016|8|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Artilērijas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
* [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
* [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Objekti ==
* Ēkas Artilērijas ielā 2/4 (arhitekts [[Jānis Alksnis]]), 35 (arhitekts [[Pauls Mandelštams]]) un 52 (arhitekts Oskars Bārs) ir vietējas nozīmes [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|arhitektūras pieminekļi]].&lt;ref&gt;[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Artilērijas+iela&amp;region=5&amp;group=0&amp;type=0 Pieminekļu saraksts — mantojums.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Artilērijas un [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielas]] krustojumā atrodas [[Rīgas 6. vidusskola]] (A. Čaka ielā 102).
* [[Ziedoņdārzs]]
* Artilērijas ielā 55: uzcelta 1934. gadā pēc [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projekta kā saldumu rūpnīcas &quot;[[Vilhelms Ķuze|V. Ķuze]]&quot; galvenā ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Vilhelms-Kuze-atklaj-konditorejas-fabrikas-Staburadze-eku-Artilerijas-iela|title=17.11.1934: Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā|website=timenote.info|access-date=2025-05-30|language=lv|archive-date=2025-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250622143657/https://timenote.info/lv/events/Vilhelms-Kuze-atklaj-konditorejas-fabrikas-Staburadze-eku-Artilerijas-iela}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/75/buildings|title=Industriālais mantojums LNDB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9297|title=Ar šokolādes un uzņēmības atslēgu saldi… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tajā atrodas konditorejas izstrādājumu ražotne &quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;, kas ietilpst ''[[Orkla Latvija]]'' uzņēmumu grupā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=“Staburadze” ražotne Artilērijas ielā |url=https://www.orkla.lv/razotne-artilerijas-iela/ |website=orkla.lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Artilērijas ielā 54 kopš 2002. gada atrodas latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Vanenica]]'', kā arī [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijas]] &quot;[[Selga (studenšu korporācija)|Selga]]&quot; konventa mītne.
* Ielas galā, pēc krustojuma ar [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielu]], Artilērijas iela turpinās kā piebraucamais ceļš pie [[Rīgas Pāvila baznīca]]s.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:RigaArtilerijas2-4.jpg|Artilērijas iela 2/4
Attēls:Artilērijas iela 10, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Artilērijas iela 10
Attēls:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Артиллерийская (Artilērijas iela),35, 15-31 10.07.2006 - panoramio.jpg|Artilērijas iela 35
Attēls:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Артиллерийская (Artilērijas iela),52, 15-34 10.07.2006 - panoramio.jpg|Artilērijas iela 52
Attēls:Staburadze, Artilērijas iela 55, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Artilērijas iela 55 (&quot;Staburadze&quot;)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}
{{coord|56.9582|24.1408|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]]
[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Centra rajons]]
[[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]]</text>
      <sha1>hr7e0wlyk1atkfdspqfvftvdz5j7q6i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļu satiksmes drošības direkcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331517</id>
    <revision>
      <id>4510085</id>
      <parentid>4480632</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4510085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4221" sha1="eov4pn5efon3dlgip3xfibtqu02wxm8" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = [[Valsts akciju sabiedrība]]
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| seal_alt = 
| logo = 
| logo_size = 
| logo_caption = 
| logo_alt = 
| image = CSDD Bauskas ielā.jpg
| image_size = 200px
| image_caption = CSDD [[Rīga]]s nodaļa
| image_alt =
| formed = {{Start date|1991|10|25}}
| preceding1 = 
| preceding2 =
| preceding3 = 
| preceding4 = 
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| agency_type = Ceļu satiksmes pārvaldības uzņēmums
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| status = Aktīvs
| headquarters = [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 86, [[Rīga]], LV-1004, [[Latvija]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 616 (2019. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/53051791/csdd-valdei-pievienojies-martins-krievins|title=CSDD valdei pievienojies Mārtiņš Krieviņš|website=Delfi|access-date=2026-02-22|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Aivars Aksenoks
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Mārtiņš Krieviņš
| chief2_position = Valdes loceklis
| chief3_name = Dace Benhena
| chief3_position = Valdes locekle
| chief4_name = Jānis Liepiņš
| chief4_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| parent_agency_type = 
| child1_agency = 
| child2_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.csdd.lv/}}
| agency_id = 40003345734
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| footnotes =
| embed = 
}}'''VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;''' (saīsinājums — CSDD) ir [[valsts akciju sabiedrība]], kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un saviem statūtiem pārrauga [[Latvija]]s ceļu satiksmes drošību. CSDD nodarbojas ar [[transportlīdzekļi|transportlīdzekļu]] reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu un tehniskās apskates nodrošināšanu, kā arī pārrauga un veic ceļu drošības [[audits|auditus]], veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru. Akciju sabiedrība arī nodrošina [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]], tā [[Bauska]]s filiāles un [[Biķernieku trase]]s darbību.
== Vēsture ==
1991. gada 25. oktobrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] tika izveidota jauna valsts struktūrvienība - Ceļu satiksmes drošības departaments, kurš vēlāk tika pārveidots par direkciju. Jaunā iestāde pārņēma padomju okupācijas gados izveidotās Valsts autoinspekcijas (VAI) funkcijas. 1994. gada 30. augustā Ministru kabinets izdeva noteikumus ar likuma spēku “Par ceļu satiksmi”, bet 1997. gada 21. oktobrī Valsts prezidents izsludināja “Ceļu satiksmes likumu”. Tas nosaka, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi, izsniedz autovadītāju apliecības, reģistrē transportlīdzekļus, izstrādā ceļu satiksmes noteikumus, kā arī to, kādi ir autovadītāju pienākumi un tiesības.
2004. gada 1. septembrī CSDD pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.
2022. gada septembrī par CSDD vadītāju kļuva [[Aivars Aksenoks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/csdd-turpmak-stures-aivars-aksenoks|title=CSDD jauns “stūrmanis”|website=LA.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā pēc kiberuzbrukuma un datu noplūdes CSDD padome iesniedza satiksmes ministram vēstuli par atkāpšanos no amata, savukārt ministrs aicinājis atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks paziņoja arī par valdes atkāpšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-visa-csdd-vadiba-atkapjas-no-amata.a659423/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Visa CSDD vadība atkāpjas no amata] lsm.lv 19.08.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Transports Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>eov4pn5efon3dlgip3xfibtqu02wxm8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510086</id>
      <parentid>4510085</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3936" sha1="erqpqgx0qatxfjvzhh3sumone777zlh" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = [[Valsts akciju sabiedrība]]
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| seal_alt = 
| logo = 
| logo_size = 
| logo_caption = 
| logo_alt = 
| image = CSDD Bauskas ielā.jpg
| image_size = 200px
| image_caption = CSDD [[Rīga]]s nodaļa
| image_alt =
| formed = {{Start date|1991|10|25}}
| preceding1 = 
| preceding2 =
| preceding3 = 
| preceding4 = 
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| agency_type = Ceļu satiksmes pārvaldības uzņēmums
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| status = Aktīvs
| headquarters = [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 86, [[Rīga]], LV-1004, [[Latvija]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 616 (2019. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/53051791/csdd-valdei-pievienojies-martins-krievins|title=CSDD valdei pievienojies Mārtiņš Krieviņš|website=Delfi|access-date=2026-02-22|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| parent_agency_type = 
| child1_agency = 
| child2_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.csdd.lv/}}
| agency_id = 40003345734
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| footnotes =
| embed = 
}}'''VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;''' (saīsinājums — CSDD) ir [[valsts akciju sabiedrība]], kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un saviem statūtiem pārrauga [[Latvija]]s ceļu satiksmes drošību. CSDD nodarbojas ar [[transportlīdzekļi|transportlīdzekļu]] reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu un tehniskās apskates nodrošināšanu, kā arī pārrauga un veic ceļu drošības [[audits|auditus]], veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru. Akciju sabiedrība arī nodrošina [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]], tā [[Bauska]]s filiāles un [[Biķernieku trase]]s darbību.
== Vēsture ==
1991. gada 25. oktobrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] tika izveidota jauna valsts struktūrvienība - Ceļu satiksmes drošības departaments, kurš vēlāk tika pārveidots par direkciju. Jaunā iestāde pārņēma padomju okupācijas gados izveidotās Valsts autoinspekcijas (VAI) funkcijas. 1994. gada 30. augustā Ministru kabinets izdeva noteikumus ar likuma spēku “Par ceļu satiksmi”, bet 1997. gada 21. oktobrī Valsts prezidents izsludināja “Ceļu satiksmes likumu”. Tas nosaka, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi, izsniedz autovadītāju apliecības, reģistrē transportlīdzekļus, izstrādā ceļu satiksmes noteikumus, kā arī to, kādi ir autovadītāju pienākumi un tiesības.
2004. gada 1. septembrī CSDD pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.
2022. gada septembrī par CSDD vadītāju kļuva [[Aivars Aksenoks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/csdd-turpmak-stures-aivars-aksenoks|title=CSDD jauns “stūrmanis”|website=LA.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā pēc kiberuzbrukuma un datu noplūdes CSDD padome iesniedza satiksmes ministram vēstuli par atkāpšanos no amata, savukārt ministrs aicinājis atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks paziņoja arī par valdes atkāpšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-visa-csdd-vadiba-atkapjas-no-amata.a659423/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Visa CSDD vadība atkāpjas no amata] lsm.lv 19.08.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Transports Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>erqpqgx0qatxfjvzhh3sumone777zlh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510087</id>
      <parentid>4510086</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:07:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3935" sha1="mq4ei8q7n9ro46ikjy6jr0fshml64iv" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = [[Valsts akciju sabiedrība]]
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| seal_alt = 
| logo = 
| logo_size = 
| logo_caption = 
| logo_alt = 
| image = CSDD Bauskas ielā.jpg
| image_size = 200px
| image_caption = CSDD [[Rīga]]s nodaļa
| image_alt =
| formed = {{Start date|1991|10|25}}
| preceding1 = 
| preceding2 =
| preceding3 = 
| preceding4 = 
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| agency_type = Ceļu satiksmes pārvaldības uzņēmums
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| status = Aktīvs
| headquarters = [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 86, [[Rīga]], LV-1004, [[Latvija]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 616 (2019. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/53051791/csdd-valdei-pievienojies-martins-krievins|title=CSDD valdei pievienojies Mārtiņš Krieviņš|website=Delfi|access-date=2026-02-22|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| parent_agency_type = 
| child1_agency = 
| child2_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.csdd.lv/}}
| agency_id = 40003345734
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| map_alt = 
| footnotes =
| embed = 
}}'''VAS &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot;''' (saīsinājums — CSDD) ir [[valsts akciju sabiedrība]], kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un saviem statūtiem pārrauga [[Latvija]]s ceļu satiksmes drošību. CSDD nodarbojas ar [[transportlīdzekļi|transportlīdzekļu]] reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu un tehniskās apskates nodrošināšanu, kā arī pārrauga un veic ceļu drošības [[audits|auditus]], veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru. Akciju sabiedrība arī nodrošina [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]], tā [[Bauska]]s filiāles un [[Biķernieku trase]]s darbību.
== Vēsture ==
1991. gada 25. oktobrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] tika izveidota jauna valsts struktūrvienība - Ceļu satiksmes drošības departaments, kurš vēlāk tika pārveidots par direkciju. Jaunā iestāde pārņēma padomju okupācijas gados izveidotās Valsts autoinspekcijas (VAI) funkcijas. 1994. gada 30. augustā Ministru kabinets izdeva noteikumus ar likuma spēku “Par ceļu satiksmi”, bet 1997. gada 21. oktobrī Valsts prezidents izsludināja “Ceļu satiksmes likumu”. Tas nosaka, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi, izsniedz autovadītāju apliecības, reģistrē transportlīdzekļus, izstrādā ceļu satiksmes noteikumus, kā arī to, kādi ir autovadītāju pienākumi un tiesības.
2004. gada 1. septembrī CSDD pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.
2022. gada septembrī par CSDD vadītāju kļuva [[Aivars Aksenoks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/csdd-turpmak-stures-aivars-aksenoks|title=CSDD jauns “stūrmanis”|website=LA.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā pēc kiberuzbrukuma un datu noplūdes CSDD padome iesniedza satiksmes ministram vēstuli par atkāpšanos no amata, savukārt ministrs aicināja atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks paziņoja arī par valdes atkāpšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.08.2026-visa-csdd-vadiba-atkapjas-no-amata.a659423/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Visa CSDD vadība atkāpjas no amata] lsm.lv 19.08.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Transports Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>mq4ei8q7n9ro46ikjy6jr0fshml64iv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331617</id>
    <revision>
      <id>4509846</id>
      <parentid>4471857</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28569" sha1="k6bxrqr2m3qujomphvwc4p04t5chx3m" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Biruta-Baumane.jpg|thumb|120px|[[Biruta Baumane]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Ministru kabineta Balvas pasniegšana (5171224755).jpg|thumb|120px|[[Līvija Akuratere]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Grigs Oskars.JPG|thumb|120px|[[Oskars Grīgs]]]]
[[Attēls:Juris Zakis.JPG|thumb|120px|[[Juris Zaķis]]]]
[[Attēls:Vilnis Edvins Bresis.jpg|thumb|120px|[[Vilnis Edvīns Bresis]]]]
[[Attēls:Валдис Бисениекс.jpg|thumb|120px|[[Valdis Bisenieks]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:HeineVagnere.jpeg|thumb|120px|[[Žermēna Heine-Vāgnere]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023|archive-date={{dat|2023|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231223163856/https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]]:
** [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
** [[Ivars Zaikins]], mākslinieks dekorators, plakātists, gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Silvija Karina Zaķe]], koncertu producente, koncertmeistare (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>k6bxrqr2m3qujomphvwc4p04t5chx3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bobs Jungelss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334011</id>
    <revision>
      <id>4510239</id>
      <parentid>4295567</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:14:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9214" sha1="edkt7i21mrbtckffyaof2bgg09w5bwp" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Bobs Jungelss
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm= 26
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| vārds_orig     = ''Bob Jungels''
| image          = 2018 LBL Finish Bob Jungels.jpg
| caption        = Jungelss [[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža]]
| fullname       = 
| nickname       = 
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1992|09|22}}
| birth_place    = {{vieta|Luksemburga|Merša}}
| height         = 189 cm
| weight         = 70 kg
| currentteam    = {{ct|INS}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = bracuējs
| ridertype      = vispusīgs
| amateuryear 1  = 2011
| amateurteam 1  = UC Dippach
| proyear 1      = 2012
| proteam 1      = Leopard–Trek Continental Team
| proyear 2      = 2013–2015
| proteam 2      = {{ct|RLT|2013}}
| proyear 3      = 2016–2020
| proteam 3      = {{ct|EQS|2016}}
| proyear 4      = 2021–2022
| proteam 4      = {{ct|ACT|2021}}
| proyear 5      = 2023–2024
| proteam 5      = {{ct|BOH|2023}}
| proyear 6      = 2025–
| proteam 6      = {{ct|INS|2025}}
| majorwins      ='''[[Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::1 posms ([[2022. gada Tour de France|2022]])
:''[[Giro d'Italia]]''
::[[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|Jauno braucēju ieskaite]] ([[2016. gada Giro d'Italia|2016]], [[2017. gada Giro d'Italia|2017]])
::1 posms ([[2017. gada Giro d'Italia|2017]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] ([[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža|2018]])
:[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2019)
:Luksemburgas čempions grupas braucienā (2013, 2015—2019)
:Luksemburgas čempions individuālajā braucienā (2013, 2015, 2016, 2018—2020, 2022, 2025)
| medaltemplates =
{{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}}
{{MedalCountry| {{nowrap|{{ct|OPQ}}}} }}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]| Komandu brauciens }}
{{MedalGold |[[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Doha 2016]]| Komandu brauciens }}
| updated = 
}}

'''Bobs Jungelss''' ({{val|lb|Bob Jungels}}; dzimis {{dat|1992|9|22}} [[Merša|Meršā]]) ir [[Luksemburga]]s [[šosejas riteņbraucējs]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uciworldtour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3Mg&amp;RefDate=10.01.2013&amp;MenuId=MTYzMDE&amp;LangId=1&amp;BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTYzMDE%26LangId%3D1|title=RadioShack-Leopard (RLT)&amp;nbsp;– LUX|accessdate=10 January 2013|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]|archive-date=06.01.2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20140106040301/http://www.uciworldtour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=NDA3Mg&amp;RefDate=10.01.2013&amp;MenuId=MTYzMDE&amp;LangId=1&amp;BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTYzMDE%26LangId%3D1}}&lt;/ref&gt; šobrīd pārstāv ''{{ct|INS}}'' komandu.

== Karjera ==
Jungelss pirmoreiz ''[[Tour de France]]'' startēja [[2015. gada Tour de France|2015]]. gadā,&lt;ref name=&quot;2015Tour&quot;&gt;''[[UCI World Tour]]'' komandas ''{{ct|RLT|2015}}'' sastāvā{{tīmekļa atsauce |url=http://velonews.competitor.com/2015/06/news/preliminary-start-list-2015-tour-de-france_375043 |title=2015 Tour de France start list |accessdate=2 July 2015 |work=Velo News |archive-date={{dat|2015|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150629194818/http://velonews.competitor.com/2015/06/news/preliminary-start-list-2015-tour-de-france_375043 }}&lt;/ref&gt; finišējot kopvērtējuma 27. vietā un kā piektais [[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|jauno braucēju ieskaitē]].

Nākamajā sezonā Jungelss pārgāja uz ''{{ct|EQS|2016}}'' komandu, parakstot līgumu uz divām sezonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/jungels-signs-with-etixx-quickstep/|title=Jungels signs with Etixx-Quickstep|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-04|date=}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2016 Giro d'Italia|2016. gada ''Giro d'Italia'']], kur Jungelss finišēja 6. vietā kopvērtējumā un uzvarēja [[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|jauno braucēju ieskaitē]],&lt;ref name=&quot;2016Giro&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_Italia_2016_Startlist |title=99th Giro d'Italia Startlist |accessdate=6 May 2016 |work=Pro Cycling Stats}}&lt;/ref&gt; kā arī trīs posmus valkāja līdera krekliņu. 2017. gadā viņš atkal piedalījās cīņā par kopvērtējumu, finišējot astotais [[2017 Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']]. Jungelss atkārtoti uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kā arī 15. posmā, kļūstot par pirmo ''Giro d'Italia'' posmā uzvarējušo Luksemburgas braucēju pēc 56 gadu pārtraukuma.&lt;ref name=&quot;2017Giro&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/gaviria-and-jungels-headline-quick-step-floors-giro-ditalia-success/ |title=Gaviria and Jungels headline Quick-Step Floors' Giro d'Italia success |accessdate=29 May 2017 |work=Cyclingnews}}&lt;/ref&gt;

Jungelss uzvarēja [[2018. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] sacensībās, izšķirošo atrāvienu veicot ''Côte de la Roche-aux-Faucons'' kāpumā. Sprinta finišā otro vietu izcīnīja [[Maikls Vudss]] (''{{ct|EFD}}''), bet trešais palika [[Romēns Bardē]] (''{{ct|ALM}}''). 2019. gada martā Jungelss uzvarēja [[Kīrne—Brisele—Kīrne]] sacensībās, veicot izšķirošo atrāvienu 1 kilometrus pirms finiša.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/kuurne-brussel-kuurne-2019/|title=Jungels proves too strong for the rest with solo win at Kuurne-Brussel-Kuurne|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-04|date=}}&lt;/ref&gt;

2020. gada augustā Jungelss parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|ACT|2021}}''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclisme.ag2rlamondiale.fr/en/bob-jungels-sengage-pour-deux-ans/|title=Bob Jungels joins on a two year contract|publisher=EUSRL France Cyclisme|work={{ct|ALM|2020}}|access-date=18 August 2020|date=18 August 2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Bora–Hansgrohe ===
2022. gada augustā Jungells parakstīja līgumu par ar ''{{ct|BOH|2023}}'' no nākmās sezonas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/transfer-analysis-bob-jungels-and-a-move-to-bora-hansgrohe-that-just-makes-sense/|title=Transfer analysis: Bob Jungels and a move to Bora-Hansgrohe that just makes sense|publisher=Outside Media|work=[[VeloNews]]|accessdate=19 September 2022|date=10 August 2022|last=Benson|first=Daniel}}&lt;/ref&gt;

===Ineos Grenadiers===
2024. gada augustā tika paziņots, Jungelss pievienosies {{UCI team code|IGD|2025}} no 2025. gada sezonas, noslēdzot divu gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{cite news|first=Barry|last=Ryan|url=https://www.cyclingnews.com/news/a-team-that-ive-always-admired-bob-jungels-signs-two-year-deal-with-ineos-grenadiers/|title='A team that I've always admired' - Bob Jungels signs two-year deal with Ineos Grenadiers|work=[[Cyclingnews]]|publisher=Future Publishing|date=2 August 2024}}&lt;/ref&gt; 

2026. gada augustā paziņoja par plānu sezonas beigās noslēgt karjeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/bob-jungels-will-call-it-a-career-at-the-end-of-the-season/|title=Bob Jungels will call it a career at the end of the season|website=Escape Collective|access-date=2026-08-20|date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
![[Lielā tūre]]
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
|-
|style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
| —
| —
| style=&quot;background:#ddddff;&quot;|[[2016 Giro d'Italia|6]]
| style=&quot;background:#ddddff;&quot;|[[2017 Giro d'Italia|8]]
|—
|[[2019. gada Giro d'Italia|33]]
|—
|—
|—
|[[2023. gada Giro d'Italia|39]]
|—
|—
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
| —
| [[2015 Tour de France|27]]
| —
|—
|[[2018. gada Tour de France|11]]
|—
|[[2020. gada Tour de France|43]]
|
|[[2022. gada Tour de France|12]]
|[[2023. gada Tour de France|26]]
|[[2024. gada Tour de France|37]]
|—
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
| [[2014 Vuelta a España|IZST]]
| —
| —
|[[2017. gada Vuelta a España|42]]
|—
|—
|—
|—
|—
|—
|—
|[[2025. gada Vuelta a España|44]]
|}
&lt;small&gt;Piezīme: IZST — izstājās&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Jungelss, Bobs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Luksemburgas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]</text>
      <sha1>edkt7i21mrbtckffyaof2bgg09w5bwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Aumans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>337316</id>
    <revision>
      <id>4510299</id>
      <parentid>3974730</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:17:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12879" sha1="htj3qzlxmbj2my8hjywzw4lisbw6t1j" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsakārto atsauces}}&lt;!-- CX nepilnās atsauces --&gt;
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Roberts Aumans
|     vārds_orig = ''Robert John Aumann''
|         attēls = Robert Aumann 2010.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Roberts Aumans 2010. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Izraēla]]
|        tautība = 
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = Matemātika
|          grāds = 
|   darba_vietas = [[Stoni Brukas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Jeruzalemes Ebreju Universitāte]]
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Ņujorkas koledža]]&lt;br /&gt;[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija ekonomikā]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
}}
'''Roberts Džons Aumans''' ({{val|en|Robert John Aumann}}) vai '''Jisraels Aumans''' ({{val|he|ישראל אומן}}; dzimis {{dat|1930|6|8}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Izraēla]]s un [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[matemātiķis]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto valstu]] Nacionālās Zinātnes Akadēmijas loceklis. Viņš ir [[Jeruzalemes Ebreju Universitāte]]s profesors Racionalitātes studijām [[Izraēla|Izraēlā]]. Roberts Aumans bieži pasniedz lekcijas [[Stoni Brukas Universitāte|Stoni Brukas Universitātē]] un ir viens no Spēļu Teorijas dibinātājiem Stoni Brukas centrā.

Aumans 2005. gadā kopā ar [[Tomass Šellings|Tomasu Šellingu]] saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|''Sverige Riksbank'' prēmiju ekonomikas zinātnēs]] par darbu, ko ieguldīja [[spēļu teorija]]s analīzē.

== Biogrāfija ==
Aumans ir dzimis [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Veimāras Republika|Vācijā]], 1938. gadā kopā ar ģimeni devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], divas nedēļas pirms [[Kristāla nakts]]. Viņš mācījās Rabīna Jēkaba Jāzepa skolā, ''Yeshiva'' vidusskolā — [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Absolvējis Ņujorkas pilsētas koledžu 1950. gadā, iegūstot zinātnes bakalaura grādu [[Matemātika|Matemātikā]]. Maģistra grādu Roberts Aumans ieguva 1952. gadā, un doktora grādu Matemātikas filozofijā 1955. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā]]. Viņa doktora disertācija pētīja mezglu teoriju.

1956. gadā viņš pievienojās Jeruzalemes Ebreju Universitātes Matemātikas fakultātei un ir viespasniedzējs Stoni Brukas Universitātē kopš 1989. gada.

=== Ieguldījums matemātikā un zinātnē ===
[[Attēls:Aumann-1080b.jpg|left|thumb|Aumans sanāksmē 2008. gadā.]]
Roberta Aumana lielākais ieguldījums ir atkārtoto spēļu nozarē. Tās ir situācijas, kad spēlētāji atkal un atkal sastopas ar vienu un to pašu situāciju.

Aumans bija pirmais, kurš spēles teorijā definēja jēdzienu &quot;sabalansēts līdzsvars&quot;, kas ir līdzsvara veids nekooperatīvās spēlēs. Turklāt Aumans izveidoja pirmo skaidri formālo kontu kopējā zināšanu spēles teorijā. Viņš ir pazīstams arī ar Vienošanās teorēmu.&lt;ref name=&quot;aumann1976&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Aumann, Robert J. (1976). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

Aumans un Mihaels Mašlers izmantoja spēļu teoriju, lai analizētu [[Talmūds|Talmūda]] dilemmas.&lt;ref name=&quot;RiskAversion&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Aumann, Robert J. (2003). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Viņiem izdevās atrisināt noslēpumu par &quot;dalīšanas problēmu&quot;. Bija dilemma par to, kā izskaidrot Talmūdu, dalot vīra mantojumu viņa trīs sievām, salīdzinot tā sākotnējo vērtību ar tagadējo vērtību.&lt;ref name=&quot;ThreeWives&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Aumann, Yisrael (1999). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Raksts tajā brīdī bija veltīts Aumana dēlam, kurš tika nogalināts [[Libānas karš (1982)|1982. gadā Libānas kara]] laikā.

=== Politiskie uzskati ===
Šīs ir dažas no tēmām Aumana uzrunā (nosaukta &quot;Karš un Miers&quot;) Nobela prēmijas saņemšanas ceremonijā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/economics/laureates/2005/aumann-lecture.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080723170006/http://nobelprize.org/economics/laureates/2005/aumann-lecture.html }}&lt;/ref&gt;
# Karš nav iracionāls, bet tam jābūt zinātniski pētītam, lai tiktu saprasts un galu galā uzvarēts;
# Atkārtotā spēles mācība uzsver &quot;tagad&quot;, lai nodrošinātu &quot;vēlāk&quot;;
# Vienkāršota miera atjaunošana var izraisīt karu, tikmēr bruņotas sacensības, ticami kara draudi un savstarpēji apliecināta iznīcināšana var karu novērst.
Aumans ir biedrs labējo politisko spēku grupā — Profesori Spēcīgai Izraēlai (PSI). Pamatojoties uz &quot;Blackmailer&quot; paradoksu (balstoties uz matemātisko teoriju), Aumans apgalvo, ka atdot teritoriju arābiem ir stratēģiski muļķīgi.&lt;ref name=&quot;Aumann&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation web&quot;&gt;Aumann, Robert (July 3, 2010). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Iesniedzot nepiekāpīgu pieprasījumu, Arābu valstis pieprasīja Izraēlai &quot;piekāpties šantāžai, ka tā atstās sarunu telpu bez rezultātiem, ja saruna būs neelastīga.&quot;

Sakarā ar Roberta Aumana politiskajiem uzskatiem un to, ka viņš izmantoja savus pētījumus, lai attaisnotu politiskos uzskatus, lēmums piešķirt viņam Nobela prēmiju tika kritizēts Eiropas presē. Tika savākti 1000 paraksti no zinātniekiem visā pasaulē, lai varētu iesniegt petīciju, kuras rezultātā balvas pasniegšanu Robertam Aumanam atceltu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ejpress.org/article/4556 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101215202811/http://www.ejpress.org/article/4556 |archivedate={{dat|2010|12|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Uzrunājot jaunatnes kustības reliģiskos cionistus, Aumans apgalvoja, ka Izraēlai ir &quot;lielas nepatikšanas&quot;. Viņš atklāja savu pārliecību, ka anticionistam Satmaram Jevisam varētu būt tasnība par nosodījumu sākotnējai cionistu kustībai. &quot;Es baidos, ka Satmaram bija taisnība,&quot; viņš teica un citēja pantu no 127. [[Psalmi|psalma]]: &quot; Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.&quot; Aumans uzskata, ka vēsturiskajai cionistu kustībai neizdevās nodod savu vēsti tās turpinātājiem, jo tā bija laicīga. Vienīgais veids, ka cionisms var izdzīvot, pēc Aumana domām, ir, ja tam ir reliģisks pamats.&lt;ref&gt;http://www.ynetnews.com/articles/0,7340,L-3205817,00.html&lt;/ref&gt;

2008. gadā Aumans pievienojās jaunajai politiskajai partijai [[Ahi]], kuru vadīja Effi Eitams un Ichaks Levijs.&lt;ref&gt;http://fr.jpost.com/servlet/Satellite?pagename=JPost/JPArticle/ShowFull&amp;cid=1202246357040 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120104091246/http://fr.jpost.com/servlet/Satellite?pagename=JPost%2FJPArticle%2FShowFull&amp;cid=1202246357040 |date={{dat|2012|01|04||bez}} }} http://www.eitam.org.il/info_en.asp?id=2062535187 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626222319/http://www.eitam.org.il/info_en.asp?id=2062535187 |date={{dat|2008|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Toras kodu pretrunas ===
Aumans ir iekļauts diskusijā par [[Bībeles kodi|Bībeles kodu]] pētniecību. Viņam gan kā reliģiskam ebrejam, gan kā zinātniekam kodu pētniecība ir saistoša un interesanta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Secret Life of Numbers: 50 Easy Pieces on how Mathematicians Work and Think|first=George G.|last=Szpiro|publisher=National Academies Press|year=2006|isbn=9780309096584|page=190|url=https://books.google.com/books?id=qIXl0kEwrVMC&amp;pg=PA190}}.&lt;/ref&gt;

1996. gadā tika izveidota komiteja, kas sastāvēja no Roberta Aumana, Drora Bārsa-Natana, Hillela Furstenberga, Isaaka Lapide un Ripa, lai izvērtētu rezultātus, par kuriem ziņoja H. J. Gans. Tie bija par šifrēta teksta eksistenci Bībelē, kas pareģo notikumus, kas norisinājās daudzus gadus pēc tam, kad Bībele bija uzrakstīta. Komiteja veica divus testus. Abos testos neizdevās apstiprināt, ka tāda veida kods pastāv.

Pēc garas diskusiju — eksperimentu un dinamiku analīzes, piemēram, ka &quot;gandrīz visi, kas iekļauti diskusijā, pie lēmuma nonāca spēles sākumā&quot; Aumans secināja:
&quot;Tēzes par Kodu pētījumu šķiet mežonīgi neticamas... Pētījums, kas tika veikts manā uzraudzībā, nevarēja apstiprināt, ka pastāv kodi — lai gan tas arī nekonstatēja to neesamību. Tāpēc man ir jāatgriežas pie maniem sākuma novērojumiem, ka Kodu esamība ir nepierādāma&quot;.&lt;ref&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Aumann, R.H., H. Furstenberg, I. Lapides, and D. Witztum (July 2004). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Aumans 1955. gada aprīlī [[Bruklina|Bruklinā]] apprecējās ar Esteri Šlesingeri. Viņi satikās 1953. gadā, kad Estere, kas bija no Izraēlas, viesojās Amerikas Savienotajās valstīs. Viņiem bija pieci bērni: vecākais, Šlomo, tika nogalināts kamēr dienēja Izraēlas armijā [[Libānas karš (1982)|1982. gada Libānas Karā]]. Estere nomira no olnīcu vēža 1998. gada oktobrī. 2005. gada novembra beigās Aumans apprecēja Esteres māsu Batju Konsu — atraitni.&lt;ref&gt;&lt;cite class=&quot;citation web&quot;&gt;[http://nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2005/aumann-autobio.html &quot;Robert J. Aumann — Autobiography&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130412011123/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2005/aumann-autobio.html |date={{dat|2013|04|12||bez}} }}. &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un balvas ==
* 1974: Ārvalstu Goda Loceklis Amerikas Mākslas un zinātnes Akadēmijā (American Academy of Arts and Sciences)&lt;ref name=&quot;AAAS&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation web&quot;&gt;[http://www.amacad.org/publications/BookofMembers/ChapterA.pdf &quot;Book of Members, 1780—2010: Chapter A&quot;] (PDF). &lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;
* 1983: saņēma ''Harvey'' balvu zinātnē un tehnoloģijās.
* 1994: saņēma Izraēla balvu ekonomikā.&lt;ref name=&quot;prize&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation web&quot;&gt;[http://cms.education.gov.il/EducationCMS/Units/PrasIsrael/TashnagTashsab/TASNAG_TASNAT_Rikuz.htm?DictionaryKey=Tashnad &quot;Israel Prize Official Site — Recipients in 1994 (in Hebrew)&quot;].&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;
* 1998: saņēma Ziemeļrietumu Universitātes piešķirto Ervīna Pleinsa Nemmersa balvu ekonomikā.&lt;ref&gt;[http://www.northwestern.edu/provost/awards/nemmers/nemprecon.html Nemmers Prize Recipients] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060222123808/http://www.northwestern.edu/provost/awards/nemmers/nemprecon.html |date={{dat|2006|02|22||bez}} }} Northwestern University&lt;/ref&gt;
* 2002: saņēma Emeta balvu ekonomikā.
* 2005: saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|Zviedrijas bankas prēmiju ekonomikas zinātnēs]] (ieguva 1,3 miljonus [[Dolārs|dolāru]] lielu balvu, kuru dalīja ar Thomasu Šellingu).
* 2006: saņēma ''Yakir Yerushalayim'' (Cienījama Jeruzalemes Pilsoņa) balvu no [[Jeruzaleme]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;YYawards&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation web&quot;&gt;[http://www.jerusalem.muni.il/jer_main/TopSiteJeru.asp?newstr=3&amp;src=/jer_sys/publish/HtmlFiles/1030/results_pub_id=12594.html&amp;cont=895 &quot;Recipients of Yakir Yerushalayim award (in Hebrew)&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131022034528/http://www.jerusalem.muni.il/jer_main/TopSiteJeru.asp?newstr=3&amp;src=%2Fjer_sys%2Fpublish%2FHtmlFiles%2F1030%2Fresults_pub_id%3D12594.html&amp;cont=895 |date={{dat|2013|10|22||bez}} }}.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==
* Vērtība Ne-atomu spēlēs, Princetonas Universitātes prese, Princetona, 1974 (ar L. S. Šaple).
* [[Spēļu Teorija]] (ivritā), Everymanas Universitāte, [[Telaviva]], 1981 (ar Y. Tauman un S. Zamir),
* Lekcijas par spēļu teoriju, Pazemes Klasika Ekonomikā, Westviewas prese, Bouldera, 1989.
* Rokasgrāmata par Spēļu Teoriju ar ekonomiskajām programmām, Elseviera, Amsterdama (kopā ar S. Hartu).
* Atkārtotās spēles ar nepilnīgu informāciju, MIT prese, Cambridge, 1995 (ar M. Maschler).
* Rakstu krājums, MIT prese, Cambridge, 2000.
* ''Asfēriska mezglu mainība.''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ma.huji.ac.il/~raumann/ R. Aumana mājas lapa]
* {{nobel}}
* [http://www.ma.huji.ac.il/~raumann/cv.htm R. Aumana CV]

{{DEFAULTSORT:Aumans, Roberts}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ekonomisti]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]]</text>
      <sha1>htj3qzlxmbj2my8hjywzw4lisbw6t1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauno braucēju ieskaite Tour de France</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338792</id>
    <revision>
      <id>4510240</id>
      <parentid>4151881</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9579" sha1="mlcyre7bkfguvols8mvbh3d82ya6exm" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Tour de France}}
'''Jauno braucēju ieskaite ''Tour de France''''' ir viena no papildu ieskaitēm ''[[Tour de France]]'' sacensībās, kas tika izveidota 1975. gadā. Atskaitot izņēmumu no [[1989 Tour de France|1989]]. līdz [[1999 Tour de France|1999]]. gadam, ieskaites līderis valkā '''baltu krekliņu''' ({{val|fr|maillot blanc}}). Prasības braucēju atbilstībai šai ieskaitei gadu gaitā ir mainījušās, bet vienmēr bijušas tādas, ka pieredzējušie braucēji šai ieskaitei neatbilst, dažkārt izslēdzot braucējus virs konkrēta vecuma, iepriekš ''Tour de France'' startējušus sportistus, kā arī sportistus, kuri profesionāļos startē jau vairāk kā divus gadus. Pēdējos gados ieskaitē tiek iekļauti tikai braucēji, kas jaunāki par 26 gadiem.

== Vēsture ==
No [[1968 Tour de France|1968]]. līdz [[1975 Tour de France|1975]]. gadam [[baltais krekliņš]] ''Tour de France'' tika piešķirts līderim [[kombinētā ieskaite Tour de France|kombinētās ieskaites]] līderim (labākais braucējs kopvērtējumā, punktu un kalnu ieskaitē). 1975. gadā šo ieskaiti likvidēja un to aizvietoja ar jauno braucēju ieskaiti. Ieskaitē sacentās visi jaunie profesionāļi (mazāk kā trīs gadi profesionāļa statusā) un to aprēķināja pēc kopvērtējuma laika&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingrevealed.com/Mar06/top25-7.htm|title=Cycling Revealed|publisher=}}&lt;/ref&gt; Ieskaites līderim tika piešķirts baltais krekliņš.

Noteikumi jauno braucēju ieskaitē mainījās [[1983 Tour de France|1983]]. gadā, kad tajā iekļāva tikai pirmreizējos dalībniekus, bet [[1987 Tour de France|1987]]. gadā tajā iekļāva visus dalībniekus, kas bija jaunāki par 26 gadiem rēķinot uz nākamā gada 1. janvāri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.letour.fr/2011/TDF/COURSE/docs/reglement.pdf|title=La Vuelta 2016|publisher=|access-date={{dat|2016|12|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110902041622/http://www.letour.fr/2011/TDF/COURSE/docs/reglement.pdf|archivedate={{dat|2011|09|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; No [[1989 Tour de France|1989]]. līdz [[1999 Tour de France|1999]]. gadam balto krekliņu vairs nepiešķīra, lai arī ieskaite tika aprēķināta. Kopš [[2000 Tour de France|2000]]. gada balto krekliņu atkal piešķir un ieskaitē piedalās visi braucēji, kas jaunāki par 26 gadiem rēķinot uz nākamā gada 1. janvāri. [[1997 Tour de France|1997]]. gadā ieskaites oficiālais nosaukums mainījās uz ''Souvenir [[Fabio Casartelli]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/white.htm|title=Tour Xtra: White Jersey|publisher=|access-date={{dat|2016|12|13||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070921002425/http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/white.htm}}&lt;/ref&gt; Kopš [[2015 Tour de France|2015]]. gada ieskaiti sponsorē optikas mazumtirdzniecības tīkls ''Krys''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last = Long | first = M. | work = SportsPro | title = Krys eyes Tour de France’s white jersey | date = 9 April 2015 | accessdate = 21 June 2016 | url = http://www.sportspromedia.com/news/krys_eyes_tour_de_frances_white_jersey | quote = In addition to continuing as the official optician of the prestigious cycling race – a role it began last year – Krys will also sponsor the tour’s white jersey, awarded to the best young rider under the age of 25. | archive-date = {{dat|2021|07|11||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20210711121104/https://www.sportspromedia.com/news/krys_eyes_tour_de_frances_white_jersey }}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Braucējs
!Komanda
!Kopvērtējuma pozīcija
|-
|[[1975 Tour de France|1975]]
|{{flagathlete|[[Frančesko Mozers]]|ITA}}
|[[Filotex]]
|7
|-
|[[1976 Tour de France|1976]]
|{{flagathlete|[[Enrike Martiness-Eredia]]|ESP}}
|[[Kas-Campagnolo]]
|23
|-
|[[1977 Tour de France|1977]]
|{{flagathlete|[[Dītrihs Tūravs]]|FRG}}
|[[TI-Raleigh]]
|5
|-
|[[1978 Tour de France|1978]]
|{{flagathlete|[[Henks Luberdings]]|NED}}
|[[TI-Raleigh]]
|8
|-
|[[1979 Tour de France|1979]]
|{{flagathlete|[[Žans Renē Bernaido]]|FRA}}
|[[Renault-Elf-Gitane|Renault]]
|5
|-
|[[1980 Tour de France|1980]]
|{{flagathlete|[[Johans Van der Velde]]|NED}}
|[[TI–Raleigh]]
|12
|-
|[[1981 Tour de France|1981]]
|{{flagathlete|[[Peters Vinnens]]|NED}}
|[[Capri Sonne]]
|5
|-
|[[1982 Tour de France|1982]]
|{{flagathlete|[[Fils Andersons]]|AUS}}
|[[Peugeot (riteņbraukšanas komanda)|Peugeot]]
|5
|-
|[[1983 Tour de France|1983]]
|{{flagathlete|[[Lorāns Fiņons]]|FRA}}
|[[Renault-Elf-Gitane|Renault]]
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[1984 Tour de France|1984]]
|{{flagathlete|[[Gregs Lemons]]|USA}}
|[[Renault-Elf-Gitane|Renault]]
|3
|-
|[[1985 Tour de France|1985]]
|{{flagathlete|[[Fabio Parra]]|COL}}
|[[Café de Colombia]]
|8
|-
|[[1986 Tour de France|1986]]
|{{flagathlete|[[Endrū Hampstens]]|USA}}
|[[La Vie Claire]]
|4
|-
|[[1987 Tour de France|1987]]
|{{flagathlete|[[Rauls Alkala]]|MEX}}
|[[7-Eleven riteņbraukšanas komanda|7-11]]
|9
|-
|[[1988 Tour de France|1988]]
|{{flagathlete|[[Eriks Brēkinks]]|NED}}
|[[Panasonic (riteņbraukšanas komanda)|Panasonic]]
|12
|-
|[[1989 Tour de France|1989]]
|{{flagathlete|[[Fabriss Filipo]]|FRA}}&lt;ref&gt;Filipo finišēja 24. vietā kopvērtējumā, četras vietas aiz 24 gadus vecā [[Alverto Luiss Kamargo|Alverto Luisa Kamargo]], kurš būtu uzvarējis jauno braucēju ieskaitē, bet viņa komandas [[sporta direktors]] nebija viņu šai ieskaitei pieteicis.&lt;/ref&gt;
|[[Toshiba (riteņbraukšanas komanda)|Toshiba]]
|24
|-
|[[1990 Tour de France|1990]]
|{{flagathlete|[[Žils Delions]]|FRA}}
|[[Helvetia (riteņbraukšanas komanda)|Helvetia]]
|15
|-
|[[1991 Tour de France|1991]]
|{{flagathlete|[[Alvaro Mehia]]|COL}}
|[[Ryalco]]
|19
|-
|[[1992 Tour de France|1992]]
|{{flagathlete|[[Edijs Bauvmanss]]|NED}}
|[[Panasonic-Sportlife]]
|14
|-
|[[1993 Tour de France|1993]]
|{{flagathlete|[[Antonio Martins Velasko]]|ESP}}
|[[Amaya Seguros]]
|12
|-
|[[1994 Tour de France|1994]]
|{{flagathlete|[[Marko Pantāni]]|ITA}}
|{{ct|CAR|1994}}
|3
|-
|[[1995 Tour de France|1995]]
|{{flagathlete|[[Marko Pantāni]]|ITA}}
|{{ct|CAR|1995}}
|13
|-
|[[1996 Tour de France|1996]]
|{{flagathlete|[[Jans Ulrihs]]|GER}}
|{{ct|THR|1996}}
|2
|-
|[[1997 Tour de France|1997]]
|{{flagathlete|[[Jans Ulrihs]]|GER}}
|{{ct|THR|1997}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[1998 Tour de France|1998]]
|{{flagathlete|[[Jans Ulrihs]]|GER}}
|{{ct|THR|1998}}
|2
|-
|[[1999 Tour de France|1999]]
|{{flagathlete|[[Benuā Salmons]]|FRA}}
|{{ct|ALM|1999}}
|16
|-
|[[2000 Tour de France|2000]]
|{{flagathlete|[[Fransisko Mansebo]]|ESP}}
|{{ct|GCE|2000}}
|9
|-
|[[2001 Tour de France|2001]]
|{{flagathlete|[[Oskars Sevilja]]|ESP}}
|{{ct|KEL|2001}}
|7
|-
|[[2002 Tour de France|2002]]
|{{flagathlete|[[Ivans Baso]]|ITA}}
|[[Fassa Bortolo]]
|11
|-
|[[2003 Tour de France|2003]]
|{{flagathlete|[[Deniss Meņšovs]]|RUS}}
|{{ct|GCE|2003}}
|11
|-
|[[2004 Tour de France|2004]]
|{{flagathlete|[[Vladimirs Karpecs]]|RUS}}
|{{ct|GCE|2004}}
|13
|-
|[[2005 Tour de France|2005]]
|{{flagathlete|[[Jaroslavs Popovičs]]|UKR}}
|{{ct|DSC|2005}}
|12
|-
|[[2006 Tour de France|2006]]
|{{flagathlete|[[Damiāno Kunego]]|ITA}}
|{{ct|LAM|2006}}
|12
|-
|[[2007 Tour de France|2007]]
|{{flagathlete|[[Alverto Kontadors]]|ESP}}
|{{ct|DSC|2007}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[2008 Tour de France|2008]]
|{{flagathlete|[[Andi Šleks]]|LUX}}
|{{ct|SAX|2008b}}
|12
|-
|[[2009 Tour de France|2009]]
|{{flagathlete|[[Andi Šleks]]|LUX}}
|{{ct|SAX|2009}}
|2
|-
|[[2010 Tour de France|2010]]
|{{flagathlete|[[Andi Šleks]]|LUX}}
|{{ct|SAX|2010}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[2011 Tour de France|2011]]
|{{flagathlete|[[Pjērs Rolāns]]|FRA}}
|{{ct|BBO|2011}}
|10
|-
|[[2012 Tour de France|2012]]
|{{flagathlete|[[Tīdžejs van Garderens]]|USA}}
|{{ct|BMC|2012}}
|5
|-
|[[2013 Tour de France|2013]]
|{{flagathlete|[[Nairo Kintana]]|COL}}
|{{ct|MOV|2013}}
|2 [[Attēls:Jersey polkadot.svg|20px]]
|-
|[[2014 Tour de France|2014]]
|{{flagathlete|[[Tibo Pino]]|FRA}}
|{{ct|FDJ|2014}}
|3
|-
|[[2015 Tour de France|2015]]
|{{flagathlete|[[Nairo Kintana]]|COL}}
|{{ct|MOV|2015}}
|2
|-
|[[2016 Tour de France|2016]]
|{{flagathlete|[[Ādams Jeitss]]|GBR}}
|{{ct|OBE|2016b}}
|4
|-
|[[2017 Tour de France|2017]]
|{{flagathlete|[[Saimons Jeitss]]|GBR}}
|{{ct|ORS|2017}}
|7
|-
|[[2018. gada Tour de France|2018]]
|{{flagathlete|[[Pjērs Latūrs]]|FRA}}
|{{ct|ALM|2018}}
|13
|-
|[[2019. gada Tour de France|2019]]
|{{flagathlete|[[Egans Bernals]]|COL}}
|{{ct|INS|2019b}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[2020. gada Tour de France|2020]]
|{{flagathlete|[[Tadejs Pogačars]]|SLO}}
|{{ct|UAD|2020}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[2021. gada Tour de France|2021]]
|{{flagathlete|[[Tadejs Pogačars]]|SLO}}
|{{ct|UAD|2021}}
|'''1''' [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px]]
|-
|[[2022. gada Tour de France|2022]]
|{{flagathlete|[[Tadejs Pogačars]]|SLO}}
|{{ct|UAD|2022}}
|2
|-
|[[2023. gada Tour de France|2023]]
|{{flagathlete|[[Tadejs Pogačars]]|SLO}}
|{{ct|UAD|2023}}
|2
|-
|[[2024. gada Tour de France|2024]]
|{{flagathlete|[[Remko Evenepūls]]|BEL}}
|{{ct|SOQ|2023}}
|3
|-
|[[2025. gada Tour de France|2025]]
|{{flagathlete|[[Florians Lipovics]]|GER}}
|{{ct|BOH|2025}}
|3
|-
|[[2026. gada Tour de France|2026]]
|{{flagathlete|[[Isāks del Toro]]|MEX}}
|{{ct|UAD|2026}}
|3
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tour de France}}

[[Kategorija:Tour de France]]</text>
      <sha1>mlcyre7bkfguvols8mvbh3d82ya6exm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Boitmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339632</id>
    <revision>
      <id>4510134</id>
      <parentid>4207431</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T03:32:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2620" sha1="7ku2nppuqqxq59hfn8j4q2u0olprm32" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Andris Boitmanis
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1951
 |    dz_mēnesis = 12
 |      dz_diena = 5
 |      dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2011
 |     m_mēnesis = 1
 |       m_diena = 13
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Pope}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = latvietis
 |  nodarbošanās = uzņēmējs, šaha problēmists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Andris Boitmanis''' (dzimis {{dat|1951|12|5}}, miris {{dat|2011|1|13}}) bija latviešu [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]].&lt;ref name=NK&gt;[https://nekropole.info/lv/Andris-Boitmanis Nekropole. Andris Boitmanis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc profesijas bijis [[matemātika]]s [[skolotājs]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzsācis privāto biznesu, bijis [[uzņēmējs]].&lt;ref name=NK /&gt;

== Šaha kompozīcija ==
Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties 20. gadsimta septiņdesmitos gados. Publicējis ap 80 šaha uzdevumus, galvenokārt [[Palīgmats|palīgmatus]]. Ieguvis ap 50 atzinību, tai skaitā 26 godalgas.

Bijis četrkārtīgs Latvijas čempions (1974, 1977, 1980, 1990) palīgmatos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Šaha problēmisti Latvijā |others= sast. A. Virtmanis |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year=1992 |publisher=Zeme |location=Rīga |isbn= |page= |pages=13.—14 }}&lt;/ref&gt;

=== Uzdevumu piemēri ===
{{Šaha diagramma
| fen = 1r4Bq/8/8/5R2/ppN5/1kp2p2/b1p5/4KQr1
| align = tleft
| clear = 
| header = '''№ 1. A. Boitmanis'''&lt;br /&gt; ''Tipográfia'', 1976 
| footer ={{center|'''[[Palīgmats]] 3 gājienos'''&lt;br /&gt;3 risinājumi}}
| size = 22
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}
'''Uzdevuma risinājums:'''
: 1. Tg1xg8 Df1xf3   2. Kb3xc4 Df3-d5# 
: 1. Tb8xg8 Zc4-a3   2. b4xa3 Tf5-b5# 
: 1. Dh8xg8 Zc4-b2   2. c3xb2 Tf5xf3# 
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Boitmanis'%20and%20FIRSTNAME='Andris' A. Boitmaņa šaha kompozīcijas vietnē PDB]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Boitmanis, Andris}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Latvijā dzimušie]]</text>
      <sha1>7ku2nppuqqxq59hfn8j4q2u0olprm32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Zarhs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>344329</id>
    <revision>
      <id>4510103</id>
      <parentid>4206283</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:23:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2361" sha1="2rdytk5gjum5ipbvxzow94ije6ihkq1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksandrs Zarhs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1945
 |    dz_mēnesis = 6
 |      dz_diena = 30
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2015
 |     m_mēnesis = 5
 |       m_diena = 29
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = šaha problēmists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksandrs Zarhs''' (dzimis {{dat|1945|6|30}}, miris {{dat|2015|5|29}}) bija latviešu [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]], divkārtējs [[Latvijas čempionāts šaha kompozīcijā|Latvijas čempions šaha kompozīcijā]].&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Aleksandrs-Zarhs Nekropole. Aleksandrs Zarhs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Šaha kompozīcija ==
A. Zarhs bija Latvijas 14. un 15. čempionāta uzvarētājs šaha kompozīcijā [[Divvilcis|divvilču]] grupā.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year=2002 |title=Latvijas 15. čempionāts (1996.—2000.) |journal=[[D2-d4|d2—d4]] |publisher=Latvijas šaha problēmistu biedrība |volume= |issue=16 |pages= |url= |doi= }}&lt;/ref&gt;
=== Uzdevumu piemēri ===
{{Šaha diagramma
| fen = b2N2Bb/3rp3/2Pkpq2/Q3N3/2PPnp2/2pR4/K7/4R1B1
| align = tleft
| clear = 
| header = '''№ 1. A. Zarhs'''&lt;br /&gt; ''Umenie 64'', 1998&lt;br /&gt;15. Latvijas čempionāts. 1.-3. vieta 
| footer ={{center|'''Mats 2 gājienos'''}}
| size = 22
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}
'''Uzdevuma risinājums:'''
: 1. d5! (draud 2. dxe6#)
: 1. ... Dxe5 2. Zf7# 
: 1. ... Zc5 2. Lxc5# 
: 1. ... Kxe5 2. d6#
: 1. ... Lxc6 2. dxc6#
: 1. ... Zf2 2. c5# 
: 1. ... exd5 2. Txd5#
{{clear}}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Zarhs' A. Zarha šaha kompozīcijas vietnē PDB]

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zarhs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]</text>
      <sha1>2rdytk5gjum5ipbvxzow94ije6ihkq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Laķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>345835</id>
    <revision>
      <id>4510039</id>
      <parentid>4332627</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4954" sha1="kxhptvn4crz8utdit8ofny607nnd08t" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Pēteris Laķis
 |       vārds_orģ = 
 |          attēls = Lakis Peteris.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1952|11|1}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2003|11|14|1952|11|1}}
 |       mir_vieta = Rīga
 |       apglabāts = Meža kapi
 |         tautība = [[latvietis]]
 |         partija = [[PSKP]]&lt;small&gt;(?—1990)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Demokrātiskā Centra partija|DCP]] &lt;small&gt;(1992—1994)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|LDP]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = [[filozofs]], [[sociologs]]
 |      alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]]
}}
'''Pēteris Laķis''' (dzimis {{dat|1952|11|1}}, miris {{dat|2003|11|14}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofs]], [[sociologs]], mākslas zinātnieks (''Dr. habil. art.'', 1998) un politiķis. [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšsēdētājs (1989—1991). [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s dibinātājs un pirmais rektors (1991).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1952. gada 1. novembrī Rīgā. Mācījās [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) Vēstures un filozofijas fakultātē. Strādāja LVU par lektoru (1976—1985), 1982. gadā [[Ļeņingrada]]s Valsts universitātē aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta disertāciju &quot;Dabaszinātņu teorijas prognostiskā funkcija&quot;. Paaugstināts par docentu un LVU Lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedras vadītāju (1985–1990). Bijis [[Komjaunatne|Komjaunatnes]] biedrs. 

[[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gada 4. oktobrī ievēlēts par [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšsēdētāju. Pēc [[Latvijas Tautas Fronte]]s (LTF) dibināšanas aktīvi darbojās LTF 2. kongresa redakcijas komisijā (1989), kā LTF loceklis ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputātu Gulbenes vēlēšanu apgabalā, bija tās Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs (1990–1993). Balsojis par [[Deklarācija par Latvijas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]].

Līdztekus nodibināja Latvijas Kultūras akadēmiju (1990), bija tās pirmais rektors (1991) un profesors (1992). Pēc nostrifikācijas Latvijas Republikas Zinātnes Padomē ieguva  filozofijas doktora grādu (1992). 
1997. gadā dibināja Latvijas sabiedrības konsolidācijas fondu, bija tā valdes priekšsēdētājs. 1998. gadā ar darbu &quot;Laiks un cilvēka pasaule&quot; aizstāvēja habilitētā mākslas doktora grādu. 

2000. gadā iestājās [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Latvijas Demokrātiskajā partijā]], bija partijas priekšsēdētāja vietnieks. 2001. gada martā viņu ievēlēja par [[Rīgas dome]]s deputātu.

Miris pēc ilgstošas slimības 2003. gada 14. novembrī Rīgā.&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/miris-peteris-lakis/269143 Miris Pēteris Laķis]{{Novecojusi saite}} apollo.tvnet.lv, 2003. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]]
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijas rektors]] | periods = 1991 — 2003 | pēc = [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]]}}
{{kastes beigas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Laķis, Pēteris}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2003. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas rektori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>kxhptvn4crz8utdit8ofny607nnd08t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Bertušs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349031</id>
    <revision>
      <id>4510110</id>
      <parentid>4241112</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:08:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3015" sha1="ft58zcnmn7a1bostwkfxloqcyw841wo" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Alfrēds Bertušs
| vārds_orig = 
| attēls = Alfrēds Bertušs.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1849
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauska|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1890
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 12
| m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = 
| zinātne = [[bioloģija]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Alfrēds Bertušs''' (1849—1890) bija [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, [[mikrobiologs]]. Gājis bojā inficējoties zinātniskā pētījuma laikā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1849. gada 23. novembrī [[Bauska|Bauskā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Bertu%C5%A1s.html |title=Bauskas Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2017|04|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150915115920/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Bertu%C5%A1s.html }}&lt;/ref&gt; vai [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]].&lt;ref&gt;{{LPE|1|761}}&lt;/ref&gt; Bērnību pavadīja [[Mežotnes muiža|Mežotnes muižā]], kur viņa tēvs bija muižas deģis un alus brūža vadītājs. 
Mācījās Bauskas pilsētas skolā, pēc tam [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]]. 
1873. gada rudenī uzsāka studijas [[Tērbatas Veterinārais institūts|Tērbatas Veterinārajā institūtā]] (''Kaiserliche Veterinair-Institut zu Dorpat''), kuru pabeidza 1877. gadā. Bija studentu korporācijas [[Fraternitas Dorpatensis]] loceklis. Pēc maģistra grāda aizstāvēšanas devies uz [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]].

No 1881. gada bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas veterinārārsts. Kopš 1884. gada dzīvoja Pēterburgā, kur kopā ar [[Kristaps Helmanis|Kristapu Helmani]] pētīja ļauno ienāšu slimību. Miris pēc inficēšanās 1890. gada 12. aprīlī, apglabāts [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagasta]] Vimbu kapos.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Alfreds-Bertuss nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc viņa nāves 1891. gadā Kristaps Helmanis Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskajā institūtā (''Институт экспериментальной медицины'') un [[Oto Kalniņš]] Tērbatā publicēja darbus par malleīna atrašanu un tā lietošanu ļauno ienāšu diagnozē, izveidoja mallerīna ražotni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bertušs, Alfrēds}}
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Bauskā dzimušie]]
[[Kategorija:1849. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1890. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>ft58zcnmn7a1bostwkfxloqcyw841wo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alīda Vāne (operdziedātāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354038</id>
    <revision>
      <id>4510122</id>
      <parentid>3807857</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T01:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5430" sha1="hzsiov53tdei4qvoq9r39pedoig33lg" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Alīda Vāne
| image         = Alīda Vāne.jpg
| imagesize     = 200px
| caption       = 
| nationality   = [[latvieši|latviete]]
| field         = operdziedātāja
| training      = 
| movement      = 
| patrons       = Vittorio Vanzo
| awards        =
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1899|10|11}}
| location      = [[Sarkanmuižas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1969|2|27|1899|10|11}}
| deathplace    = [[Rīga]]
| famous works  = 
}}
'''Alīda Elizabete Vāne''' (1899—1969) bija latviešu operdziedātāja ([[soprāns]]).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1899. gada 11. oktobrī Sarkanmuižas pagastā (tagadējā [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]]) Jāņa Vānes un viņa sievas Teofilas ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Al%C4%ABda-Elizabete-V%C4%81ne/6000000007051004270 geni.com]&lt;/ref&gt;
Pēc 1905. gada revolūcijas kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Bostona|Bostonā]], kur sāka mācīties muzicēšanu. 
No 1922. līdz 1931. gadam dzīvoja Itālijā un mācījās [[Milāna|Milānā]] pie dziedāšanas pedagoga Mario Vitorio Vanco (1922—1925), no 1931. gada līdz 1937. gadam uzstājās ar dažādām opertrupām Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Urugvajā, Čīlē un Holandē. Pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas Nacionālās operas soliste (1937—1944).

Pēc Otrā pasaules kara Alīda Vāne strādāja [[Latvijas PSR]] Valsts Filharmonijā (1945—1952),&lt;ref&gt;{{LPE|10-1|282}}&lt;/ref&gt; uzstājās koncertos Rīgā un Jūrmalā, bet visbiežāk nelielos lauku tautas namos.&lt;ref&gt;[https://www.geocaching.com/geocache/GC5BTCN_alda-vne?guid=f46d02ed-2b5b-4d9f-b520-066a9df6cf1b Alīda Vāne] geocaching.com&lt;/ref&gt;
Savas dzīves pēdējos gadus pavadīja tagadējā [[Ventspils novads|Ventspils novada]] Tārgales pagasta „Jaunalkšņos”.&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/zinas/106011-slavenas-operdziedatajas-alidas-vanes-majas-targale-parversas-par-graustu-video Slavenās operdziedātājas Alīdas Vānes mājas Tārgalē pārvēršas par graustu]
NOVADU ZIŅAS 2013. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;

Mirusi 1969. gada 27. februārī Rīgā, apglabāta Venstpils Doku kapos.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Alida-Vane nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Uzstāšanās operteātros ==
[[Attēls:Alīda Vāne operā Thaïs.jpg|thumb|270px|Alīda Vāne operā ''Thaïs'' (1936).]]
[[Attēls:Masku balle LNO 1939.jpg|thumb|270px|Alīda Vāne kā operas &quot;Masku balle&quot; soliste. No kreisās: [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], Alīda Vāne, [[Leo Blehs]], [[Mariss Vētra]] (Latvijas Nacionālā opera, 1939).]]
* ''Teatro Sociale'' (''OTELLO - Desdemona''), 1925
* ''Teatro Carlo Felice'' (''ASRAEL - Nefta/Suor Clotilde'') [[Dženova]], 1925
* ''Teatro Civico'' ([[Aīda (opera)|AIDA]] - ''Aida'', ''TROVATORE - Leonora'') [[Merano]], 1926
* ''Teatro Sociale'' (''ASRAEL - Nefta/Suor Clotilde'') [[Trevizo]], 1926
* ''Teatro San Carlo'' ([[Aīda (opera)|AIDA]] - ''Aida'') [[Neapole]], 1927
* ''Teatro Vittorio Emanuele'' (''AIDA - Aida/ LOHENGRIN - Elsa'') [[Turīna]], 1927	
* ''Teatro Duse'' (''AIDA - Aida/ GIOCONDA - Gioconda/ MEFISTOFELE - Margherita/ TROVATORE - Leonora'') [[Boloņa]], 1927-1928
* ''Teatro Sociale'' (''TROVATORE - Leonora'') [[Varese]], 1928
* ''Politeama Garibaldi'' (''CAVALLERIA RUSTICANA - Santuzza/ TROVATORE - Leonora'') [[Palermo]], 1928
* ''Teatro Ponchielli''	(''FRANCESCA DA RIMINI - Francesca'') [[Kremona]], 1928
* ''Teatro Nuovo'' (''AIDA - Aida'') Ferrara, 1928
* ''Teatro Verdi'' (''BALLO IN MASCHERA - Amelia'') [[Trieste]], 1929
* ''Teatro La Fenice'' (''ISABEAU - Isabeau''), [[Venēcija]], 1929
* ''Teatro Regio'' (''LOHENGRIN - Elsa'') [[Parma]], 1929
* ''Teatro Ciscutti'' (''MANON LESCAUT - Manon'') [[Pula]], 1934
* ''Gebouw voor Kunsten en Wetenschappen'' (''ANDREA CHENIER - Maddalena'') [[Hāga]], 1935
* ''Koninklijk Theater Carré'' (''ANDREA CHENIER - Maddalena'') [[Amsterdama]], 1935
* ''Groote Schouwburg'' (''ANDREA CHENIER - Maddalena'') [[Roterdama]], 1935
* ''Teatro Regio'' (''DAS RHEINGOLD - Freia'') [[Turīna]], 1935
* ''Teatro Colon'' (''GÖTTERDÄMMERUNG - Gutrune, Norna/ DAS RHEINGOLD - Freia / TANNHÄUSER - Elisabeth / DIE WALKÜRE - Siglinde / TOSCA - Tosca'') [[Buenosairesa]], 1935-1936
* ''Teatro Municipal de Santiago'' (''ANDREA CHENIER - Maddalena / THAÏS - Thaïs'') [[Santjago]], 1936
* ''Teatro Victoria'' (''ANDREA CHENIER - Maddalena / THAÏS - Thaïs'') [[Valparaiso]], 1936&lt;ref&gt;[http://www.lavoceantica.it/Soprano/Vane%20Alida.htm lavoceantica.it]&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Nacionālā opera]] (&quot;Aīda&quot;, &quot;Masku balle&quot;, &quot;Tanheizers&quot; u.c.), Rīga, 1937-1944

== Diskogrāfija ==
*  ''Ve', se di notte qui colla sposa''. &quot;Masku balle&quot; (Verdi): Alīda Vāne, Basi Leonildo, Masini Guglielmo, Borghi Giovanni. Gramophone Record.

== Literatūra ==
* Arturs Birnsons. ''Celeste Aida'': grāmata par Alīdu Vāni. Rīga: Liesma, 1991. - 189 lappuses

== Piemiņa ==
Kopš 1999. gada Ventspilī notiek [[Starptautiskais vokālistu konkurss par operdziedātājas Alīdas Vānes balvu]] (''the Alīda Vāne Award for classical singers'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vāne, Alīda}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]</text>
      <sha1>hzsiov53tdei4qvoq9r39pedoig33lg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Kurtišs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355007</id>
    <revision>
      <id>4510090</id>
      <parentid>4315256</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45320-11</username>
        <id>149306</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1754" sha1="lqz3dyle66a3q8lw4r2mbn1isfwgta9" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marks Kurtišs
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|26}}
| cityofbirth = [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvija]]
| height = 182
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2016—2017
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| caps1 = 27
| goals1 = 5
| years2 = 2018—2020
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]
| caps2 = 47
| goals2 = 2
| nationalyears1 = 2002
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2015
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 6
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 0
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps3 = 8
| goals3 = 0
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| years3 = 2021—2022
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa|Grobiņas SC]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 35
| goals4 = 19
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Leevon PPK]]
| years5 = 2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
}}

'''Marks Kurtišs''' (dzimis {{dat|1928|1|26}}) ir [[Latvija]]s bijušais futbolists, uzbrucējs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20170715141940/http://www.fkliepaja.lv/player/marks-kurtiss/ FK Liepāja profils]

{{īss-aizmetnis}}
{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kurtišs, Marks}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]
[[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>lqz3dyle66a3q8lw4r2mbn1isfwgta9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510099</id>
      <parentid>4510090</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:02:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45320-11|~2026-45320-11]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bendžamins</comment>
      <origin>4315256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1754" sha1="1xrh3ee0t7ia61qgtsctkcp0lhyven8" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marks Kurtišs
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|26}}
| cityofbirth = [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvija]]
| height = 182
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2016—2017
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| caps1 = 27
| goals1 = 5
| years2 = 2018—2020
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]
| caps2 = 47
| goals2 = 2
| nationalyears1 = 2002
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2015
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 6
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 0
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps3 = 8
| goals3 = 0
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| years3 = 2021—2022
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa|Grobiņas SC]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 35
| goals4 = 19
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Leevon PPK]]
| years5 = 2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
}}

'''Marks Kurtišs''' (dzimis {{dat|1998|1|26}}) ir [[Latvija]]s bijušais futbolists, uzbrucējs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20170715141940/http://www.fkliepaja.lv/player/marks-kurtiss/ FK Liepāja profils]

{{īss-aizmetnis}}
{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kurtišs, Marks}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]
[[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>1xrh3ee0t7ia61qgtsctkcp0lhyven8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510219</id>
      <parentid>4510099</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:41:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>izņemu datus par 2002. gadu - viņam tad bija tikai 4 gadi</comment>
      <origin>4510219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1720" sha1="dgz8olcoa5lqjeny4gfpfko9w3i93vw" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Marks Kurtišs
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|26}}
| cityofbirth = [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvija]]
| height = 182
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2016—2017
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| caps1 = 27
| goals1 = 5
| years2 = 2018—2020
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]]
| caps2 = 47
| goals2 = 2
| nationalyears1 = 
| nationalteam1 = 
| nationalcaps1 = 
| nationalgoals1 = 
| nationalyears2 = 2015
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 6
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 0
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps3 = 8
| goals3 = 0
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| years3 = 2021—2022
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa|Grobiņas SC]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 35
| goals4 = 19
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Leevon PPK]]
| years5 = 2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
}}

'''Marks Kurtišs''' (dzimis {{dat|1998|1|26}}) ir [[Latvija]]s bijušais futbolists, uzbrucējs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20170715141940/http://www.fkliepaja.lv/player/marks-kurtiss/ FK Liepāja profils]


{{īss-aizmetnis}}
{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kurtišs, Marks}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]]
[[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>dgz8olcoa5lqjeny4gfpfko9w3i93vw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ado Krēmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361901</id>
    <revision>
      <id>4510290</id>
      <parentid>4279335</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6519" sha1="9r8of5k7q1opd2nziomuq0l5yujodbj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ado Krēmers
 |    vārds_orig = ''Ado Kraemer''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1898
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 23
 |      dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Hesene|Bīdingene|td=Vācija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1972
 |     m_mēnesis = 6
 |       m_diena = 25
 |       m_vieta = {{vieta|Rietumvācija|Berlīne|td=Vācija}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = šaha problēmists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Ādolfs Hermanis Rūdolfs Ferdinands Krēmers''' ({{val|de|Adolf Herrmann Rudolf Ferdinand Kraemer}}; dzimis {{dat|1898|3|23}}, miris {{dat|1972|6|25}}), pazīstams arī kā '''Ado Krēmers''' (''Ado Kraemer''), bija vācu [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]] un vīna lietpratējs.&lt;ref&gt;[http://chesscomposers.blogspot.com/2012/03/march-23rd.html Ado Krēmera profils mājaslapā ''Chess Composers''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170331225104/http://chesscomposers.blogspot.com/2012/03/march-23rd.html |date={{dat|2017|03|31||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Krēmers mācījās Volfganga-Ernsta ģimnāzijā Bīdingenē, kuru viņš pabeidza 1915. gada 8. jūnijā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] viņš piedalījās  kā virsnieks. Pēc kara, pabeidzis jurisprudences un lauksaimniecības studijas Gīzenas universitātē, Ado Krēmers strādāja dažādos ar lauksaimniecību saistītos valsts amatos.

Ado Krēmers bija [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] (NSDAP) un [[Schutzstaffel|SS]] biedrs. Līdz 1937. gadam viņš tika iecelts par SS oberšturmfīreru un 1938. gada 11. septembrī viņš paaugstināts par SS hauptšturmfīreru. Krēmers kara laikā vairākkārt tika ievainots. Pēc kara viņš tika internēts un atbrīvots 1948. gadā.

No 1950. gada Krēmers strādāja vadošos amatos dažādās ar vīna ražošanu saistītās apvienībās.&lt;ref&gt;[https://www.geschichte-des-weines.de/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=332:kraemer-ado-1898-1972&amp;catid=45:persoenlichkeiten-a-z&amp;Itemid=83 Gesellschaft für Geschichte des Weines. Kraemer, Ado (1898-1972)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305173752/http://geschichte-des-weines.de/index.php?catid=45:persoenlichkeiten-a-z&amp;id=332:kraemer-ado-1898-1972&amp;itemid=83&amp;option=com_content&amp;view=article |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{de ikona}}&lt;/ref&gt;

== Šaha kompozīcija ==
Krēmers sastādīja daudzas kompozīcijas un bieži sadarbojās ar [[Ērihs Ceplers|Ērihu Cepleru]], ar kuru viņu saistīja cieša draudzība, kas, neskatoties uz Ceplera ebrejisko izcelsmi, pastāvēja arī nacionālsociālisma laikā. NO 1952. gada viņi abi bija problēmistu biedrības ''Schwalbe'' goda locekļi.

=== Piemērs ===
{{Šaha diagramma
| fen = 8/8/8/1N6/p7/2N5/Bpp1P3/b1k1K3 
| align = tleft
| clear = 
| header = '''№ 1. Ado Krēmers'''&lt;br /&gt;''American Chess Bulletin'', 1948&lt;br /&gt;1. godalga 
| footer ={{center|'''Mats 3 gājienos'''}}
| size = 22
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}
'''Uzdevuma risinājums:'''
: 1. Lb1! (draud 2. Za2+ Kxb1 3. Zbc3#)
: 1. ... cxb1D 2. Za3! D~ 3. Za2#
: 1. ... cxb1T 2. Zd4 a3 3. Za2#
: 1. ... cxb1Z 2. Za2+ Kc2 3. Zd4#
{{clear}}
== Bibliogrāfija ==
=== Šaha kompozīcija ===
* {{Grāmatas atsauce |title=Im Banne des Schachproblems: Ausgewählte Schachkompositionen |last=Kraemer |first=Ado |last2=Zepler |first2=Erich |year=1951 |publisher=Walter de Gruyter &amp; Co. |location=Berlin |isbn=3-11-008104-0 |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Problemkunst im 20. Jahrhundert |last=Kraemer |first=Ado |last2=Zepler |first2=Erich |year=1957 |publisher=Walter de Gruyter &amp; Co. |location=Berlin |isbn= |page= |pages= |language=de }}

=== Vīnzinība ===
* {{Grāmatas atsauce |title=Das Frankenwein-Jahrbuch 1954/55 |last=Kraemer |first=Ado |year=1954 |publisher=Fränkischer Weinverband |location=Würzburg |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Weinfrohes Franken. Frankenwein-Jahrbuch 1956/57 |last=Kraemer |first=Ado |year=1955 |publisher=Pius Halbig |location=Würzburg |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Im Lande des Bocksbeutels |last=Kraemer |first=Ado |year=1956 |publisher=Pius Halbig |location=Würzburg |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Bocksbeutel-Almanach |last=Kraemer |first=Ado |year=1962 |publisher=Frankenwein-Frankenland |location=Würzburg |isbn= |page= |pages= |language=de }}  
* {{Grāmatas atsauce |title=Frag den Wein: ein Brevier für Weinfreunde |last=Kraemer |first=Ado |year=1963 |publisher=Universitätsdruckerei H. Stürtz |location= |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Das Bocksbeutelbuch |last=Kraemer |first=Ado |year=1964 |publisher=Universitätsdruckerei H. Stürtz |location= |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Escherndorf und seine Weine |last=Kraemer |first=Ado |year=1964 |publisher=Universitätsdruckerei H. Stürtz |location= |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Greif zum Glase |last=Kraemer |first=Ado |year=1965 |publisher=Universitätsdruckerei H. Stürtz |location= |isbn= |page= |pages= |language=de }}
* {{Grāmatas atsauce |title=Glas für Glas |last=Kraemer |first=Ado |year=1969 |publisher=Universitätsdruckerei H. Stürtz |location= |isbn= |page= |pages= |language=de }}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Kraemer'%20and%20FIRSTNAME='Ado' Ado Krēmera šaha kompozīcijas vietnē ''PDB'']
* {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.binnewirtz.com/Ado_Kraemer.htm |title=Ado Kraemer |accessdate=2017-10-01 |work= |publisher=Ralf J. Binnewirtz |date= |language=de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180821043107/http://binnewirtz.com/Ado_Kraemer.htm |archivedate=2018-08-21 }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krēmers, Ado}}
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]</text>
      <sha1>9r8of5k7q1opd2nziomuq0l5yujodbj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katalonijas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361932</id>
    <revision>
      <id>4510067</id>
      <parentid>4502157</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Joaquim Link</username>
        <id>134730</id>
      </contributor>
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:&quot;Cataloniae Principatus novissima et accurata descriptio&quot; (1608 o 1612).jpg]] → [[File:Cataloniae Principatus novissima et accurata descriptio (1608 o 1612).jpg]] [[c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · Per treure les cometes i harmonitzar el nom amb la imatge Cataloniae Principatus novissima et accurata descriptio (1612).jpg</comment>
      <origin>4510067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11446" sha1="cqjhh78vt7lh610blntltrsu01wbgj4" xml:space="preserve">'''Katalonijas vēsture''' aizsākās vidējā [[Paleolīts|paleolīta]] ērā, kad šeit parādījās pirmās cilvēku apmetnes. [[Pireneju pussala]]s Vidusjūras piekrasti iekaroja [[ibēri]]. [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] un [[Kartāga|kartāgieši]] piekrastē nodibināja kolonijas un tirdzniecības pilsētas.

[[Attēls:Hispania 1a division provincial.svg|thumb|250px|Romiešu Tuvā un Tālā Spānija]]
[[Attēls:Comtats catalans s. VIII-XII.svg|thumb|250px|Katalāņu grāfistes no 8. līdz 12. gadsimtam]]
[[Attēls:Expansión peninsular de la Corona de Aragón.svg|thumb|250px|Barselonas grāfistes un Aragonas izplešanās]]
[[Attēls:Map of the Crown of Aragon.svg|thumb|250px|Aragonas kroņa zemes (1441)]]
[[Attēls:Cataloniae Principatus novissima et accurata descriptio (1608 o 1612).jpg|thumb|250px|Katalonijas karte 1608 vai 1612. gadā]]
[[Attēls:Catalonia2.png|thumb|250px|Katalonijas dalīšana (1659)]]

== Senie un viduslaiki ==
Katalonijas reģions bija pirmā antīkās Spānijas daļa, kuru iekaroja [[Romas Republika]], izveidojot šeit Tuvās Spānijas (''Hispania Citerior'') provinci. Romas provincēs tika lietota [[latīņu valoda]], no kuras cēlusies arī [[katalāņu valoda]]. [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma laikā šeit ienāca [[vestgoti]], kas nodibināja vienu no [[Barbaru karalistes|barbaru karalistēm]] — [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]]. Par vienu no karalistes galvaspilsētām kļuva [[Barselona]]. 718. gadā šo teritoriju iekaroja [[musulmaņi]], un tā kļuva par daļu no [[Andalusa]]s provinces. 8. gadsimta beigās [[Franku valsts]] atkaroja daļu Katalonijas, 801. gadā ieņemot Barselonu, un izveidoja buferzonu pret musulmaņiem — [[Spāņu marka|Spāņu marku]] (''Marca Hispanica''), kas drīz pārtapa par [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfisti]]. Pēc [[Kapetingu dinastija]]s kāpšanas [[Rietumfranku Karaliste]]s tronī, 987. gadā Barselonas grāfs [[Borels II]] atsacījās tiem zvērēt uzticību. Turpmākajos gados Katalonijā nostiprinājās [[feodālisms]] — brīvie zemnieki nonāca [[dzimtbūšana|dzimtbūšanā]]. 12. gadsimta sākuma hronikā pirmo reizi pieminēts &quot;Katalonijas&quot; nosaukums, kura izcelsmei ir dažādas versijas.

== Aragonas un Kastīlijas sastāvā ==
[[Rekonkista]]s rezultātā musulmaņiem atkarotajās Pireneju pussalas teritorijās izveidojās [[Aragonas Karaliste]], kuras tronī laulību rezultātā 1137, gadā kāpa Barselonas grāfs [[Ramons Berengers IV]], nodibinot Barselonas grāfistes dinastisku savienību ar Aragonu, [[Aragonas kronis|Aragonas kroni]]. Aragonas teritoriālās izplešanās laikā palielinājās arī kataloņu valodas izplatības areāls — to sāka lietot [[Valensijas apgabals|Valensijā]], [[Baleāru Salas|Baleāru salās]]; vēlāk arī [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]] un [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalistē]] — visur, kur izpletās [[Aragonas kronis|Aragonas kroņa]] vara, savukārt Barselonas grāfiste un pārējās Katalonijas grāfistes apvienojās štatā, kas pazīstams kā [[Katalonijas firstiste]], 1283. gadā izveidojās [[Katalonijas Corts]] — parlaments, kura apstiprinājums turpmāk bija nepieciešams visiem karaļa likumiem. 1359. gadā izveidoja [[Katalonijas Ģeneralitāte|Ģeneralitāti]], patstāvīgu, deputātu veidotu valdību, kura nākamo gadsimtu gaitā ieguva nozīmīgu varu valstī. 14. gadsimta beigās Katalonija cieta no dabas katastrofām, demogrāfijas krīzes un ekonomikas problēmām. Notika kari ar provinču dumpiniekiem un citām Pireneju karalistēm.

1469. gadā notikušās [[Aragonas Ferdinands II|Aragonas Ferdinanda II]] un [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabellas I]] kāzas lika pamatus vienotas Spānijas Karalistes izveidei, kurā politiski sāka dominēt [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]]. Līdz ar [[Spānijas impērija|Spānijas pasaules impērijas]] izveidošanu, mazinājās Katalonijas kā Vidusjūras flotes un tirdzniecības centra nozīme. Kastīlijas osta [[Sevilja]] bija vienīgā, caur kuru plūda tirdzniecība ar Ameriku. No 1640. gada Kataloniju plosīja Barselonā sākusies zemnieku sacelšanās pret Kastīlijas centieniem pakļaut Kataloniju. 1641. gada 17. janvārī Ģenerālpārstāvniecība pasludināja Katalonijas republiku Francijas aizsardzībā un nedēļu vēlāk iecēla [[Luijs XIII|Luiju XIII]] par Barselonas grāfu. Franču karaspēks iebruka Spānijā, tika padzīts 1652. gadā, taču 1659. gada dalīšanas rezultātā Francija ieguva nelielu Katalonijas ziemeļu daļu.

Sākoties 1701.—1714. gada [[Karš par Spānijas mantojumu|Karam par Spānijas mantojumu]], Katalonija sākotnēji atzina franču [[Burboni|Burbonu dinastijas]] karali [[Filips V|Filipu V]], taču pēc iekarošanas 1705. gadā, 1706. gadā sāka atbalstīt Hābsburgu [[Kārlis VI|Kārli VI]]. Pēc Katalonijas kapitulācijas Burbonu armijai 1714. gada 11. septembrī, Filips V atriebās, 1716. gadā izsludinot dekrētus, ar kuriem aizliedza visas vēsturiskās Katalonijas politiskās institūcijas, likvidēja jebkādu autonomiju, slēdza Barselonas Universitāti, pārvēršot to par centralizētas Spānijas provinci. Vienīgais, kas turpināja darboties, bija Katalonijas civillikums. Taču karalis aizliedza [[katalāņu valoda]]s lietošanu administrācijā un tiesās. Kad 18. gadsimta beigās Spānija izbeidza Kastīlija monopolu tirdzniecībai ar Amerikas kolonijām, atļaujot tajā iesaistīties arī citām provincēm, atsākās Katalonijas ekonomikas izaugsme.

1808. gadā Kataloniju okupēja [[Napoleons I|Napoleona I]] armija, un 1812. gadā pievienoja to [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmajai impērijai]]. Viss 19. gadsimts Spānijā bija politiskās nestabilitātes un pilsoņu karu laiks starp dažādām troņa pretendentu frakcijām, kas atbalstu meklēja vēsturiskajās provincēs. 19. gadsimta otrajā pusē Katalonijā sākās [[industrializācija]], tā kļuva par Spānijas tekstilrūpniecības centru.

== Katalāņu nacionālisms un strādnieku kustība ==
Politiskā nestabilitāte Spānijā turpinājās arī 20. gadsimta sākumā, kad dažādo režīmu maiņā Katalonija ieguva un zaudēja provinces politiskās brīvības. 1901. gadā izveidojās pirmā modernā partija katalāņu reģionālās autonomijas aizstāvībai. 1909. gadā Barselonā un citās Katalonijas pilsētās notika ''Traģiskā nedēļa'', strādnieku dumpis, kuru apspiežot, nogalināja ap 150 cilvēku. 1913. gadā Spānijas parlaments un karalis apstiprināja četru katalāņu provinču apvienošanu kopējā Katalonijas sadraudzībā, kurai piešķīra plašas provinces administrācijas tiesības. To likvidēja 1925. gadā pēc Migela Primo de Riveras militārās diktatūras izveidošanas.

1931. gadā Spānijā gāza monarhiju. Fransesks Masija izmantoja iespēju, lai 14. aprīlī pasludinātu neatkarīgu Katalonijas republiku, taču bija spiests vienoties ar jaunizveidoto [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] par plašām pašpārvaldes tiesībām. Aizvien lielāku ietekmi guva kataloņu strādnieku kustība un [[Anarhisms|anarhisti]]. Katalonija un Barselona bija viens no sīvākajiem pretestības centriem [[Francisko Franko]] nacionālistiem [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā. Lai arī formāli vara piederēja vēlētajiem politiķiem, reāli varu un bruņotās vienības kontrolēja anarhisti, sociālisti un komunisti, kuri cīnījās arī savā starpā. [[Franko diktatūra Spānijā]] atkal likvidēja Katalonijas autonomiju, veica plašus politisko aktīvistu arestus un nošaušanas. Strādnieku tiesības tika pilnībā ierobežotas. Katalāņu valodas publiska lietošana bija aizliegta. Katalonijas ekonomika smagi cieta Franko diktatūras pirmajos 20 gados, kad Spānija centās īstenot ekonomisku autarķiju.

== Pēc demokrātijas atjaunošanas ==
Tikai pēc ekonomikas atvēršanas, atsākās strauja Katalonijas [[ekonomikas izaugsme]]. Katalonija kļuva par Spānijas ekonomiski attīstītāko reģionu un tūrisma centru. 1978. gada Spānijas konstitūcijas referendumā Katalonija atbalstīja jauno Spānijas konstitūciju, kas izveido [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas reģionālos apgabalus]] un atļauj reģionālo valodu lietošanu.

== Neatkarības kustība ==
2000. gadu sākumā Katalonijā pastiprinājās kustība par neatkarību no Spānijas.
2013. gada 11. septembrī aptuveni 400 000 cilvēku piedalījās akcijā &quot;Katalonijas ceļš&quot; (''Via Catalana''), sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi no robežas ar Valensijas apgabalu līdz Francijas robežai ziemeļos. Akciju organizēja nevalstiskā organizācija &quot;Katalonijas Nacionālā sapulce&quot; pēc 1989. gada [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] parauga.&lt;ref&gt;[http://nra.lv/foto/pasaule/1813-kataloni-atkarto-legendaro-baltijas-celu.htm Kataloņi atkārto leģendāro &quot;Baltijas ceļu&quot;] nra.lv 2013. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

2014. gada novembrī katalāņu nacionālisti noorganizēja neoficiālu referendumu, kurā 80,7% no balsotājiem atbalstīja neatkarību.
Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina referendumu par nelikumīgu. 2015. gada septembrī neatkarības atbalstītāji paziņoja, ka 27. septembra reģionālās vēlēšanas būs neatkarības ''de facto'' atzīšanas referendums.

Vēlēšanās katalāņu nacionālistu partijas ieguva absolūto vairākumu 135 vietu reģionālajā parlamentā. 9. novembrī parlaments nobalsoja par oficiālu atdalīšanās procesa uzsākšanu no Spānijas. Spānijas premjerministrs [[Marjano Rahojs|Mariano Rahojs]] vērsās Spānijas Konstitucionālajā tiesā, lai apturētu atdalīšanos un tiesa atzina Katalonijas atdalīšanās procesu par nelikumīgu. Reģionu atdalīšanās ir aizliegta Spānijas konstitūcijā un Rahojs apsūdzēja neatkarības aktīvistus nācijas ''izšķīdināšanā''.

Saskaņā ar aptauju, kuru 2017. gada jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% katalāņu iebilda pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalstīja Katalonijas neatkarību. Taču vairāk nekā 70% katalāņu atbalstīja referenduma rīkošanu, lai beidzot varētu pieņemt izšķirošo lēmumu neatkarības jautājumā.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spanijas-policija-veic-kratisanu-katalonijas-valdibas-ekas-un-aiztur-vienu-no-ministriem.a250796/ Spānijas policija veic kratīšanu Katalonijas valdības ēkās un aiztur vienu no ministriem] lsm.lv 2017. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
[[Katalonijas neatkarības referendums|Neatkarības referendums]] notika 1. oktobrī. 90,18% balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, bet referendumā piedalījās 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/galigie-rezultati-par-katalonijas-neatkaribu-balsojusi-90.a252800/ Galīgie rezultāti: Par Katalonijas neatkarību balsojuši 90%] lsm.lv 2017. gada 6. oktobrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;	
ConstitucionsCatalanesVolumIr.jpg|Katalonijas 1702. gada konstitūcija	
Sitio-barcelona-11-septiembre-1714.jpg|Barselonas ieņemšana (1714)	
Macia 2a tongada scans 003 editora 8 44 1.jpg|Fransesks Masija
Estatuto de Nuria.jpg|Katalonijas statūti (1932)	
Catalonia-bank note-observe.jpg|Katalonijas banknote (1936)
Barcelona bombing (1938).jpg|Barselonas bombardēšana (1938)	
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Katalonijas vēsture]]</text>
      <sha1>cqjhh78vt7lh610blntltrsu01wbgj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Rubenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364215</id>
    <revision>
      <id>4510136</id>
      <parentid>3389699</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T03:47:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2075" sha1="fqng71bgizt6dxoefl2vlrljoc6fr9s" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Andris Rubenis''' (dzimis {{dat|1951|4|8}}, miris {{dat|2017|10|3}}) bija latviešu [[filosofs]] un rakstnieks. Filozofijas zinātņu doktors, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1951. gada 8. aprīlī. Studēja filozofiju [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā un filozofijas fakultātē (no 1969) un ētiku [[Maskavas Valsts Universitāte|Maskavas Valsts Universitātē]]. Papildinājās [[Heidelbergas Universitāte|Heidelbergas Universitātē]], [[Minhenes Universitāte|Minhenes Universitātē]] un [[Berlīne]]s Tehniskajā universitātē.

Bija Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, vairāk nekā 40 gadu garumā sekmēja humanitārās izglītības attīstību latviešu valodā.

Miris 2017. gada 3. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Andris-Rubenis-00.00.1951 |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171005095631/https://nekropole.info/lv/Andris-Rubenis-00.00.1951 }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Andris Rubenis ir daudzu filozofijas, ētikas, kultūras vēstures un mākslas vēstures grāmatu autors:
* Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika,
* Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika,
* Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās,
* Senās Romas kultūra,
* Viduslaiku kultūra Eiropā,
* Renesanses filozofiski maģiskais reālisms,
* Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra,
* Baroks un klasicisms,
* Mākslinieku cerību un domu pasaule renesanses laikmetā
* Mākslas vēstures teorijas vēsture
*Varas politika Senajā Romā&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Varas politika Senajā Romā|last=Rubenis|first=Andris|publisher=Autorizdevums|year=2013|isbn=9789984497556|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Rubenis, Andris}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]</text>
      <sha1>fqng71bgizt6dxoefl2vlrljoc6fr9s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heart of Midlothian FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366564</id>
    <revision>
      <id>4510258</id>
      <parentid>4501282</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8227" sha1="k7t6dpm8t0vs9n121n2ccdb83cabfdd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #800910
| nos         = ''Heart of Midlothian FC''
| logo        = [[Attēls:Heart of Midlothian FC logo.png|150px]]
| pilns       = ''Heart of Midlothian Football Club''
| iesauka     = 
| pilsēta     = {{Vieta|Skotija|Edinburga}}
| dib         = 1874
| dib_mēn     =  
| dib_dat     = 
| stad        = ''[[Tynecastle Park]]''
| ietilp      = 20 099
| prez        = {{flaga|Skotija}} Anna Badža
| tren        = {{flaga|BEL}} Vauters Vrankens
| līga        = [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]
| sez         = 2025.—2026.
| poz         = 2. vieta
| mediji      = {{URL|http://www.heartsfc.co.uk}}

| pattern_la1 = _hearts2627h
| pattern_b1 = _hearts2627h
| pattern_ra1 = _hearts2627h
| pattern_sh1 = _hearts2627h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 601F2E
| body1 = 601F2E
| rightarm1 = 601F2E
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 601F2E
| pattern_la2 = _hearts2627a
| pattern_b2 =_hearts2627a
| pattern_ra2 = _hearts2627a
| pattern_sh2 =_hearts2627a
| pattern_so2 = _hearts2627a
| leftarm2 = ffffff
| body2 = ffffff
| rightarm2 = ffffff
| shorts2 = 601F2E
| socks2 = 601F2E
| pattern_la3 = _hearts2627t
| pattern_b3 = _hearts2627t
| pattern_ra3 =_hearts2627t
| pattern_sh3 = _hearts2627t
| pattern_so3 = _hearts2627t
| leftarm3 =000000
| body3 = 003497
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 003497
}}

'''''Heart of Midlothian FC''''' ir [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Edinburga]]. Tas ir dibināts 1874. gadā. 2020.—2021. gada sezonā spēlēs Skotijas otrajā spēcīgākajā līgā ''Scottish Championship''. Mājas spēles aizvada ''[[Tynecastle Park]]'' stadionā. Kluba futbolisti ir izcīnījuši četrus Skotijas čempiontitulus, pēdējo no tiem 1960. gadā, kā arī astoņas reizes ieguvuši [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausu]].

== Sasniegumi ==
* '''Skotijas čempionāta augstākais līmenis''' (tagad — '''[[Skotijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotchamp.html |title=Scotland - List of Champions |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (4): 1895, 1897, 1958, 1960
* '''Skotijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotcuphist.html |title=Scotland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1891, 1896, 1901, 1906, 1956, 1998, 2006, 2012 
* '''Skotijas Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotleagcuphist.html |title=Scotland - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2018|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1955, 1959, 1960, 1963

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025–2026'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2026.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024–2025'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2025.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023–2024'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022–2023'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021–2022'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2022.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020–2021'''
| bgcolor=&quot;#9AB4F0&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#9AB4F0&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Championship'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2021.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019–2020'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2020.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018–2019'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017–2018'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016–2017'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015–2016'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014–2015'''
| bgcolor=&quot;#9AB4F0&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#9AB4F0&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Championship'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013–2014'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012–2013'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011–2012'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010–2011'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.heartsfc.co.uk Kluba oficiālā vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{SCOfutč}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC]]</text>
      <sha1>k7t6dpm8t0vs9n121n2ccdb83cabfdd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārcis Maņjakovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366572</id>
    <revision>
      <id>4510056</id>
      <parentid>4327583</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:12:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45523-99</username>
        <id>149303</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1834" sha1="qr7emr38v3c4mj7mm2nmx4vpoy1jwc7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mārcis Maņjakovs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj lekciju ciklu par neatkarīgās Latvijas Ministru prezidentiem (7942226460).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|2}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Mārcis Maņjakovs''' (dzimis {{dat|1977|11|2}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Kopš 2000. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris. Filmējies 2012. gada filmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;, kā arī filmā &quot;[[Baltais zvērs]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/marcis-manjakovs|title=Mārcis Maņjakovs|publisher=Latvijas Nacionālais teātris}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/811/|title=Mārcis Maņjakovs|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt; Piedalījies daudzsēriju krimināldrāmā &quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/marcis-manjakovs-8314 Mārcis Maņjakovs] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Maņjakovs, Mārcis}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>qr7emr38v3c4mj7mm2nmx4vpoy1jwc7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510069</id>
      <parentid>4510056</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:19:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45523-99|~2026-45523-99]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4327583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1832" sha1="c01tvtufn61kzuhq73q53qs64n7u3ya" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Mārcis Maņjakovs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj lekciju ciklu par neatkarīgās Latvijas Ministru prezidentiem (7942226460).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|2}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Mārcis Maņjakovs''' (dzimis {{dat|1977|11|2}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

Kopš 2000. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris. Filmējies 2012. gada filmā &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot;, kā arī filmā &quot;[[Baltais zvērs]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/marcis-manjakovs|title=Mārcis Maņjakovs|publisher=Latvijas Nacionālais teātris}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/811/|title=Mārcis Maņjakovs|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt; Piedalījies daudzsēriju krimināldrāmā &quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/marcis-manjakovs-8314 Mārcis Maņjakovs] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Maņjakovs, Mārcis}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>c01tvtufn61kzuhq73q53qs64n7u3ya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odesas &quot;Čornomorec&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367115</id>
    <revision>
      <id>4510284</id>
      <parentid>4070816</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1988" sha1="dk725fkrds4fo0vfgetndhtozhq5dth" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #054F9D
| nos = Čornomorec
| logo = FC Chornomorets Odesa logo.png
| pilns = ''Футбольний клуб&lt;br /&gt;«Чорноморец» Одеса''
| iesauka = ''Моряки'' (Jūrnieki)
| pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Odesa}}
| dib = 1936
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 26
| stad = ''Chornomorets''
| ietilp = 34 164
| prez = {{flaga|Ukraina}} Leonīds Kļimovs
| tren = {{flaga|Ukraina}} [[Romāns Grigorčuks]]
| līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 2. vieta Pirmajā līgā {{increase}}
| mediji = {{URL|chernomorets.odessa.ua/}}
| pattern_la1 = _chornomorets2020-21_hm
| pattern_b1 = _chornomorets2020-21_hmLegea
| pattern_ra1 = _chornomorets2020-21_hm
| pattern_sh1 = _chornomorets2020-21_hmLegea
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 = 454e79
| pattern_la2 = _chornomorets2020-21_aw_nologo
| pattern_b2 = _chornomorets2017-18_away
| pattern_ra2 = _chornomorets2020-21_aw_nologo
| pattern_sh2 = _chornomorets2015-16awLegea
| pattern_so2 = _chornomorets2017-18_away
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = &lt;!--
|pattern_la3 = _chornomorets2020-21_aw_nologo
|pattern_b3  = _chornomorets2017-18_away2
|pattern_ra3 = _chornomorets2020-21_aw_nologo
|pattern_sh3 = _chornomorets2017-18_hmLegea
|pattern_so3 = _chornomorets2017-18_away
|leftarm3    = 
|body3       = 
|rightarm3   = 
|shorts3     = 
|socks3      =
--&gt;
}}

'''Odesas &quot;Čornomorec&quot;''' ({{val|uk|ФК «Чорноморець» Одеса}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Odesa]]s. Dibināts 1936. gadā, pašlaik spēlē [[Ukrainas Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}


{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Čornomorec, Odesa}}
[[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]]
[[Kategorija:Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]</text>
      <sha1>dk725fkrds4fo0vfgetndhtozhq5dth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andiņi (Andrupenes pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370510</id>
    <revision>
      <id>4510128</id>
      <parentid>4440228</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:24:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6033" sha1="87ww1o3c22n1bsvpdtw5bce8e8kmqpb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Andiņi
| settlement_type = skrajciems
| image_skyline = Andiņi.jpg
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2 = 0,2
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3501 |title=Informācija par objektu: Andiņi |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 21
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 08
| lats = 35
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 25
| longs = 31
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-5687
| var_id = 100134367
| lgia_id = 3501
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Andiņi''' ir ciems [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,4 km no pagasta centra [[Andrupene]]s, 9,8 km no [[Dagda]]s un 260 km no [[Rīga]]s.

Andiņus šķērso [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[P57]] ([[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Dagdas Sloboda|Sloboda]]), kā arī te savu sākumu rod [[Latvijas vietējie autoceļi|valsts vietējie autoceļi:]] V612 ([[Konstantinova]]&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Ignatova (Konstantinovas pagasts)|Ignatova]]&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;Andiņi), V647 (Andiņi&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Slesari]]) un pašvaldības pārziņā esošie autoceļi: Andiņi&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Murāni (Andrupenes pagasts)|Murāni]] (A grupa) un Andiņi&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Vigori]] (C grupa).

Ciema teritorijā atrodas ūdenstilpes: [[Visolda ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2356/|title=Informācija par objektu: Visolda ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 20.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;, [[Andiņš ezers|Andiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/749/|title=Informācija par objektu: Andiņš|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020,gada 19.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;, [[purvs Bedene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=68619|title=Informācija par objektu: Bedene|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020.gada 20.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;, apkārtnē &lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt; [[Bebrišu ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/82/|title=Informācija par objektu: Bebrišu ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 20.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;, [[Ilgošu ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/331/|title=Informācija par objektu: Ilgošu ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 20.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt; (ezeriem ir zināmi arī citi nosaukumi)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Andrupenes pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020.gada 23.novembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. Visolda ezera DR krastā (Andiņos) ir iekārtota atpūtas vieta &lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt; pludmale&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/maps/@56.1395173,27.428954,15z|title=Pludmale|last=|first=|website=GoogleMaps|access-date=2020.gada 24.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;. 

Ciema teritorijā atrodas valsts nozīmes [[Arheoloģiskais piemineklis|arheloģiskais piemineklis]] [[Andeņu senkapi]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/1036|title=Andeņu senkapi|last=|first=|website=is.mantojums.lv|access-date=2020-11-03|date=|archive-date=2020-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128090338/https://is.mantojums.lv/1036}}&lt;/ref&gt; un mūsdienu kapsēta [[Andiņu kapi]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Andrupenes-pagasts-Andinu-kapi|title=Andiņu kapi|last=|first=|website=timenote.lv|access-date=2020.gada 20.novembrī|date=|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128054643/https://timenote.info/lv/Andrupenes-pagasts-Andinu-kapi}}&lt;/ref&gt;, kas konfesionāli ir piederīga [[Dagdas katoļu baznīca|Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas]] draudzei.

Ciema ziemeļu daļa iekļaujas [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas Nacionālā parka]] teritorijā un ietilpst [[Andrupenes ainavu telpā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/upload/File/aep/AEP_Razna_14_pie_ainav-telp.pdf|title=Andrupenes ainavu telpa|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2020.gada 18.decembrī|date=|archive-date={{dat|2016|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160405135053/http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_14_pie_ainav-telp.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160405135053/http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_14_pie_ainav-telp.pdf |date={{dat|2016|04|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;.

Papildus informācija par Andiņu ciemu atrodama Lursoft adrešu katalogā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/andini-andrupenes-pagasts-dagdas-novads|title=Adrešu katalogs|last=|first=|website=Lursoft|access-date=2020.gada 31.decembrī|date=}}&lt;/ref&gt; un valsts Zemes dienesta datu publicēšanas portālā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/#result-varis|title=Valsts Zemes dienesta dati|last=|first=|website=kadastrs.lv|access-date=2021.gada 9.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;.

1897. gadā katoļu ciemā bija 27 sētas ar 156 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Andrupenes pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>87ww1o3c22n1bsvpdtw5bce8e8kmqpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aksels Vitsels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371594</id>
    <revision>
      <id>4509820</id>
      <parentid>4502171</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:44:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4453" sha1="e572tbrc7fpe3jzp26hbwgcp0kae7aw" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Aksels Vitsels
| image = Axel Witsel USMNT v Belgium Mar 28 2026-34 (cropped).jpg
| fullname = Aksels Lorāns Anžels Lambērs Vitsels
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Beļģija|Ljēža}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| clubnumber = 28
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 2004—2006
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| years1 = 2006—2011
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| caps1 = 148
| goals1 = 34
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps2 = 32
| goals2 = 1
| years3 = 2012—2016
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit]]
| caps3 = 122
| goals3 = 16
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Tjaņdziņas &quot;Quanjian&quot;]]
| caps4 = 35
| goals4 = 5
| years5 = 2018—2022
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| caps5 = 105
| goals5 = 10
| nationalyears1 = 2004
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U15
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2005
| nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U16
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2005—2006
| nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17
| nationalcaps3 = 19
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2006—2007
| nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U18
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2006
| nationalteam5 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U19
| nationalcaps5 = 3
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2007—2009
| nationalteam6 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals6 = 0
| nationalyears7 = 2008—
| nationalteam7 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps7 = 140
| nationalgoals7 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| caption = Vitsels 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| caps6 = 82
| goals6 = 2
| years6 = 2022—2025
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 32
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}

'''Aksels Vitsels''' (''Axel Witsel''; dzimis {{dat|1989|1|12}}) ir [[Beļģija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], bijušais [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice|Nice]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Standard Liège'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2007—08, 2008—09
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2010—11
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2008, 2009

'''Benfica'''

* [[Taça da Liga]]: 2011—12

'''Zenit'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2014—15
* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2015—16
* [[Krievijas Superkauss]]: 2015

'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21
* [[Vācijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Vitsels, Aksels}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ljēžas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>e572tbrc7fpe3jzp26hbwgcp0kae7aw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Sausne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374066</id>
    <revision>
      <id>4510116</id>
      <parentid>4489090</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5850" sha1="4ns72al4si1yz7y2elrgmt00swpagei" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Alfrēds Sausne
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1900|6|15}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1994|11|19|1900|6|15}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[rakstnieks]], [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Alfrēds Sausne''' (dzimis {{dat|1900|6|15}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1994|11|19}} Rīgā) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]], [[disidents]] un [[politieslodzītais]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1900. gadā Rīgas drēbnieka ģimenē. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gadā viņš karoja [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] sastāvā. Pēc Brīvības cīņu beigām Sausne pabeidza vidusskolu un no 1925. līdz 1936. gadam studēja [[LU Dabaszinātņu fakultāte|LU Dabaszinātņu fakultātē]], līdztekus strādāja par ierēdni Rīgas pilsētas valdē, vēlāk Zemkopības ministrijā, darbojās Latvijas Bērnu draugu biedrībā. 1935. gadā žurnāls &quot;Daugava&quot; publicēja Sausnes apceri &quot;Zentas Mauriņas literatūras studija&quot;, vēlāk tika publicēti viņa apcerējumi &quot;Emīls Dārziņš&quot; (1935, 1943) un &quot;Ogists Rodēns&quot; (1936). Grāmata &quot;Edvarts Virza&quot; netika izdota karadarbības dēļ 1944. gada rudenī.&lt;ref&gt;[http://literatura.lv/lv/person/Alfreds-Sausne/872013 literatura.lv]&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja par grāmatu pārdevēju [[Rakstnieku savienība]]s grāmatu antikvariātā. 1945. gada rudenī [[Kurts Fridrihsons]], [[Gustavs Bērziņš]], [[Arnolds Stubavs]] un Alfrēds Sausne kopā ar sievām sāka regulāri tikties, lai apspriestu jaunākās teātra izrādes.
[[Valsts drošības komiteja|Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta]] darbinieki Sausni izsekoja un apcietināja kopā ar viņa sievu [[Eleonora Sausne|Eleonoru Sausni]] un citiem t. s. &quot;[[Franču grupa]]s&quot; locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.&lt;ref name=&quot;Bleiere&quot;&gt;[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200716215737/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf |date={{dat|2020|07|16||bez}} }} LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)&lt;/ref&gt;

Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Mirdza Ersa]], [[Ieva Birgere]], [[Skaidrīte Sirsone]], [[Milda Grīnfelde]], [[Maija Silmale]], [[Elza Stērste]], [[Miervaldis Ozoliņš]] un [[Irma Stubava|Irīna (Irma) Stubava]].  
1951. gada 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede viņam piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē.
Ieslodzījumu viņš izcieta  [[Gulags|Dubravlaga]] nometnē Javasā (Potjmā) [[Mordvijas APSR]],&lt;ref name=&quot;Bleiere&quot;/&gt; vēlāk piespiedu nometinājumā Meretjas ciemā pie [[Novosibirska]]s.  Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera.

Pēc atgriešanās Latvijā strādāja Rakstnieku grāmatnīcā, taču vēlāk bija spiests no darba aiziet. No apcietinājuma arbrīvotais režisors [[Voldemārs Pūce]] viņu uzaicināja filmēties nelielajā Ķeimura lomā 1968. gada filmā &quot;[[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]]&quot;, vēlāk viņš tēloja mazās lomas arī filmās &quot;[[Ceplis (filma)|Ceplis]]&quot;, &quot;[[Uzbrukums slepenpolicijai]]&quot;, &quot;[[Liktenim spītējot]]&quot;, &quot;[[Zobena ēnā]]&quot;, &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot;, &quot;[[Trīs minūšu lidojums]]&quot;, &quot;[[Īsa pamācība mīlēšanā]]&quot; un &quot;[[Apstākļu sakritība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/293223/bio/|title=Alfrēds Sausne|publisher=kino-teatr.ru}}&lt;/ref&gt;

Miris 1994. gadā Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Sausne |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241221220115/https://timenote.info/lv/Alfreds-Sausne }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Fridrihsons K. &quot;Tāds Alfrēds Sausne&quot;. Literatūra un Māksla, 1990. gada 7. jūlijā
* Sausne A. &quot;Apkampt spētu miljonus&quot;. [Sarunu pierakstīja A. Mukāne], Skola un Ģimene, 1990. gada 12. numurs

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718113249/http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 |date={{dat|2012|07|18||bez}} }} Undīne Adamaite. ''[[Diena]]'' 2012. gada 11. maijā
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60422-francu-grupa-un-makslinieks-kurts-fridrihsons &quot;Franču grupa&quot; un mākslinieks Kurts Fridrihsons]{{Novecojusi saite}} Gundega Repše, žurnāls &quot;Studija&quot; 2005. gada 3. janvārī

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sausne, Alfrēds}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>4ns72al4si1yz7y2elrgmt00swpagei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miši Batšuaji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377792</id>
    <revision>
      <id>4509815</id>
      <parentid>4450191</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:27:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4115" sha1="fi7a9xmt4f0ve9geslv1p7co5z7zwx4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Miši Batšuaji
| image = Michy Batshuayi WC2022.jpg
| caption = Batšuaji 2022. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|2}}
| birth_place = {{vieta|Beļģija|Brisele}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]]
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2008—2011
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| years1 = 2011—2014
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| caps1 = 97
| goals1 = 39
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| caps2 = 62
| goals2 = 26
| years3 = 2016—2022
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]]
| caps3 = 48
| goals3 = 8
| years4 = 2018
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps4 = 10
| goals4 = 7
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| nationalyears1 = 2012—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 7
| nationalyears2 = 2015—2024
| nationalteam2 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps2 = 55
| nationalgoals2 = 27
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|SK|bez}}
| caps6 = 11
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals6 = 5
| years6 = 2019
| caps7 = 18
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals7 = 2
| years7 = 2020—2021
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years8 = 2021—2022
| caps8 = 33
| goals8 = 14
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years9 = 2022—2024
| caps9 = 46
| goals9 = 24
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years10 = 2024—2025
| caps10 = 18
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| years11 = 2025—2026
| caps11 = 16
| goals11 = 4
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Abha Club|Abha]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 0
| goals12 = 0
}}

'''Miši Batšuaji''' (dzimis {{dat|1993|10|2}}) ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba [[Abha Club|Abha]] sastāvā.

Batšuaji guva vārtus savā debijas spēlē Beļģijas izlasē pret Kipru 2015. gada martā. Viņš bija komandā, kas [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] ieguva trešo vietu, spēlēja arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] un UEFA Eiropas čempionātos 2016. un 2020. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2016—17
'''Valencia'''

* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018—19

'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2021

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Batšuaji, Miši}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>fi7a9xmt4f0ve9geslv1p7co5z7zwx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franka Bateliča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381735</id>
    <revision>
      <id>4510300</id>
      <parentid>3584153</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:18:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2840" sha1="0xo85p4tihm8vi0oucs67k7tml61vgx" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Franka Bateliča
|      Vārds_orig = Franka Batelić
|          Attēls = Franka Batelić 2018.jpg
|         Att_izm = 150px
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{ddv|1992|06|7}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Horvātija|Rijeka}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = {{vieta|Horvātija|Rabaca}}
|           Žanrs = [[Rokmūzika]], [[popmūzika]], [[deju mūzika]]
|    Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[dziesmu autore]], [[balss aktrise]]
|     Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[klavieres]]
|            Gadi = 2007-pašlaik
|Izdevējkompānija = ''Hit Records''&lt;br/ &gt;''Karpo Media''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|franka.com.hr}}
|         Dzimums = S
}}
'''Franka Bateliča''' ({{val|hr|Franka Batelić}}; dzimusi {{dat|1992|06|7}} [[Rijeka|Rijekā]], [[Horvātija|Horvātijā]]) ir [[horvāti|horvātu]] [[dziedātāja]], [[dziesmu autore]] un [[balss aktrise]]. Franka piedalījās [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]], pārstāvot [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātiju]] ar dziesmu ''[[Crazy]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/159076/croatia-franka-batelic-lisbon/|title=Croatia: Franka Batelić to Lisbon!|last=Jiandani|first=Sanjay|date=13 February 2018|publisher=ESCToday}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/13/croatia-franka-batelic-eurovision-2018/|title=Croatia: Franka Batelić to Eurovision 2018|date=13 February 2018|publisher=Eurovoix|last=Farren|first=Neil}}&lt;/ref&gt; Savā pusfinālā viņa ieguva 17. vietu, kas neļāva viņai kvalificēties finālam.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
 
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Žaks Houdeks]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[My Friend]]'' | virsraksts = [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātijas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Crazy]]'' | periods = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Roko Blaževičs|Roko]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[The Dream]]''}}
{{kastes beigas}}
 
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{mūzika-aizmetnis}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}

{{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
 
{{autoritatīvā vadība}}
 
{{DEFAULTSORT:Bateliča, Franka}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Piejūras-Kalnu župānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Horvātijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Horvātijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>0xo85p4tihm8vi0oucs67k7tml61vgx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kaidanovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>384799</id>
    <revision>
      <id>4510097</id>
      <parentid>4077303</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6619" sha1="jejnxozy5710ano1hxrb4eveb41q8tz" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Aleksandrs Kaidanovskis
 | vārds_orig              = ''Александр Кайдановский''
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1946|7|23}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Rostova pie Donas|td=Krievija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1995|12|3|1946|7|23}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Krievija|Maskava}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[scenārists]]
 | darbības gadi           = 1965–1995
 | vecāki                  =  
 | brāļi                   =  
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Aleksandrs Kaidanovskis''' ({{val|ru|Алекса́ндр Леони́дович Кайдано́вский}}; dzimis {{dat|1946|7|23}} [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], miris {{dat|1995|12|3}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Krievija]]s [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[scenārists]].

== Biogrāfija ==
Kaidanovskis dzimis 1945. gada 23. jūlijā [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] inženiera ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās 1960. gadā dzīvoja pie mātes, bet no 1962. gada – tēva jaunajā ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://donlib.ru/memorable-dates/2016/6/1/kajdanovskij-aleksandr-leonidovich-2.html|title=Кайдановский Александр Леонидович|publisher=donlib.ru}}&lt;/ref&gt;

Kaidanovskis mācījās [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] metināšanas tehnikumā (1960–1961). Tomēr vēlāk viņš iestājās Rostovas teātra skolā. Pēc teātra skolas beigšanas 1965. gadā devās uz Maskavu. 1969. gadā pabeidza Ščukina teātra skolu. Strādājis vairākos teātros — Vahtangova teātrī (1969—1971), Maskavas mākslas teātrī (МХАТ), teātrī ''Театр на Малой Бронной''.

Kaidanovskis uzsāka filmēties vēl studiju laikā. Kļuva pazīstams ar lomu [[Ņikita Mihalkovs|Ņikitas Mihalkova]] filmā &quot;[[Savējais starp svešiem, svešs starp savējiem]]&quot; (1974). Sekoja citas nozīmīgas lomas tādās filmās kā &quot;[[Briljanti proletariāta diktatūrai]]&quot; (1975), ''[[Пропавшая экспедиция]]'' (1975), ''[[Золотая речка]]'' (1976), ''[[Поворот]]'' (1978). 1970. gados Kaidanovskis jau bija kļuvis par Padomju Savienībā slavenu aktieri. Režisors [[Andrejs Tarkovskis]] savā filmā &quot;[[Stalkers (filma)|Stalkers]]&quot; (1979) Kaidanovski uzaicināja tēlot titullomu. Ar šo lomu Kaidanovskis kļuva starptautiski pazīstams. Starp nākamajām filmām bija &quot;[[Pilota Pirksa tests]]&quot; (1979), ''[[Телохранитель]]'' (1979), ''[[Рассказ неизвестного человека]]'' (1980), ''[[Извините, пожалуйста]]'' (1982), &quot;[[Desmit mazi nēģerēni]]&quot; (1987), ''[[Дыхание дьявола]]'' (1993, ''[[Волшебный охотник]]'' (1994).

Kaidanovskis 1984. gadā pabeidza Augstākos scenāristu un režisoru kursus, mācījās Andreja Tarkovska radošajā darbnīcā, kā arī pie citiem režisoriem. Vēlāk Kaidanovskis pats pasniedza režisora mākslu Ščukina teātra skolā (1989) un vadīja scenāristu darbnīcu Augstākos scenāristu un režisoru kursos (1995). Kaidanovskis uzņēmis vairākas filmas pēc saviem scenārijiem – starp tām ''Простая смерть'' (1985), ''Гость'' (1987), ''Жена керосинщика'' (1988). Par filmu ''Гость'' 1988. gadā saņēmis ekumēniskās žūrijas balvu ''Prize of the Ecumenical Jury - Special Mention'' [[Lokarno starptautiskais kinofestivāls|Lokarno starptautiskajā kinofestivālā]]. 1992. gadā Kaidanovskim piešķīra Krievijas Federācijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1994. gadā Kaidanovskis bija [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] žūrijas loceklis.

== Privātā dzīve ==
Kaidanovskis bija precējies četras reizes. Pirmā laulībā ar Irinu Bičkovu (1966—1975) piedzima meita Darja. Otrā sieva bija aktrise [[Jevgeņija Simonova]] (1975—1980), ar kuru Kaidanovskis iepazinās filmējoties kopā filmā ''Пропавшая экспедиция''. 1976. gadā piedzima meita Zoja. Trešā sieva bija Lielā teātra balerīna Natālija Sudakova. 1987. gadā piedzima dēls Andrejs, kas arī kļuva par baletdejotāju. 1995. gadā Kaidanovskis apprecējās ar aktrisi un dziedātāju Innu Pivarsu (dzimušu Rīgā 1968. gadā), bet laulība ilga tikai 3 nedēļas — līdz Kaidanovska nāvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrug.tv/article/show/inna_pivars_roza_dlya_kaidanovskogo_26041/|title=https://www.vokrug.tv/article/show/inna_pivars_roza_dlya_kaidanovskogo_26041/|publisher=Вокруг ТВ}}&lt;/ref&gt;

Kaidanovskis nomira 1995. gada 3. decembrī 49 gadu vecumā no trešā [[infarkts|infarkta]]. Apglabāts Kuncevas kapsētā Maskavā. Viņa daiļradei veltīta režisora E. Cimbala filma ''Сны Сталкера'' (1998).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nekropole.info/lv/person/view?id=4398&amp;l=ru|title=Александр Кайдановский|publisher=Nekropole. info}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kaidanovskis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju kinorežisori]]
[[Kategorija:Krievijas kinorežisori]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Krievijas aktieri]]
[[Kategorija:Krievijas scenāristi]]
[[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS scenāristi]]</text>
      <sha1>jejnxozy5710ano1hxrb4eveb41q8tz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Knutsen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>393549</id>
    <redirect title="Knutsens" />
    <revision>
      <id>4510238</id>
      <parentid>2863526</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Espens Knutsens]] uz [[Knutsens]]</comment>
      <origin>4510238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="4k5tdxkk0zbjwfrngm7i66zhcsji6si" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Knutsens]]</text>
      <sha1>4k5tdxkk0zbjwfrngm7i66zhcsji6si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džibrils Sidibē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396416</id>
    <revision>
      <id>4509806</id>
      <parentid>4255780</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:15:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2652" sha1="nudpxsvh74zgxxtnbnt3c9o421bt4g1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džibrils Sidibē
| image = Djibril Sidibé.jpg
| caption = Sidibē 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|29}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Truā}}
| height = 182
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]]
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Troyes AC]]
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|SK|bez}}
| years1 = 2010—2012
| caps1 = 41
| goals1 = 1
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC]]
| years2 = 2012—2016
| caps2 = 96
| goals2 = 7
| clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]]
| years3 = 2016—2022
| caps3 = 129
| goals3 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{fb|FRA}}
| nationalyears2 = 2016—2018
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 1
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals4 = 0
| years4 = 2019—2020
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years5 = 2022—2024
| caps5 = 29
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 61
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}

'''Džibrils Sidibē''' ({{val|fr|Djibril Sidibé}}; dzimis {{dat|1992|7|29}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Sidibē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[Le Mans FC|Le Mans]]''.

== Sasniegumi ==
'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]
'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Sidibē, Džibrils}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>nudpxsvh74zgxxtnbnt3c9o421bt4g1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509807</id>
      <parentid>4509806</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2658" sha1="2mkz6iw1x2831oxk4d5oa9kpd6579uc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džibrils Sidibē
| image = Sidibé asse tfc 2425.png
| caption = Sidibē 2025. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|29}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Truā}}
| height = 182
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]]
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Troyes AC]]
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|SK|bez}}
| years1 = 2010—2012
| caps1 = 41
| goals1 = 1
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC]]
| years2 = 2012—2016
| caps2 = 96
| goals2 = 7
| clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]]
| years3 = 2016—2022
| caps3 = 129
| goals3 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{fb|FRA}}
| nationalyears2 = 2016—2018
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 1
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals4 = 0
| years4 = 2019—2020
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]
| years5 = 2022—2024
| caps5 = 29
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 61
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}

'''Džibrils Sidibē''' ({{val|fr|Djibril Sidibé}}; dzimis {{dat|1992|7|29}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Sidibē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[Le Mans FC|Le Mans]]''.

== Sasniegumi ==
'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]
'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Sidibē, Džibrils}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>2mkz6iw1x2831oxk4d5oa9kpd6579uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Vinters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397421</id>
    <revision>
      <id>4510119</id>
      <parentid>4474510</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:36:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6788" sha1="qlkpwi1oahkh28zq9q03novsdzg3tft" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = 
| Vārds = Alfrēds Vinters
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = yes
| Apraksts = Alfrēds Vinters 2012. gadā, Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas arhīva.
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1909|9|15}}
| Vieta_dz = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}}
| Miris = {{mdv|1976|10|23|1908|9|15}}
| Vieta_mr = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
| Vieta = 
| Žanrs = [[Šlāgermūzika]]
| Nodarbošanās = komponists, dziedātājs, instrumentālists
| Instrumenti = 
| Gadi = 1931—1976
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Alfrēds Vinters''' (dzimis [[1908. gads|1908]]. gada [[15. septembris|15. septembrī]] [[Rīga|Rīgā]],&lt;ref name=&quot;EncLV&quot;&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/53240 Enciklopēdija.lv: biogrāfija]&lt;/ref&gt; miris [[1976. gads|1976]]. gada [[23. oktobris|23. oktobrī]] [[Stokholma|Stokholmā]]) bija leģendārs latviešu populārās jeb &quot;vieglās&quot; [[mūzika]]s komponists, vārdu autors un izpildītājs, vairāku kapelu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvju enciklopēdija|last=Andersons|first=Edgars|publisher=Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts|year=1983-2006|isbn=0935582339|location=Rockville, Merilenda, ASV|pages=385.}}&lt;/ref&gt; Pašmācības ceļā apguvis [[vijole]]s, [[cītara]]s un [[akordeons|akordeona]] spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/atceroties-alfredu-vinteru.a104221/|title=Atceroties Alfrēdu Vinteru|last=Pavasaris|first=Ansis|access-date=|date=2018. gada 30. maijs|archive-date=2018. gada 1. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20180601134123/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/atceroties-alfredu-vinteru.a104221/}}&lt;/ref&gt; Viņa vecāki dzimuši [[Mazsalaca|Mazsalacā]], bet viņu bērni Zelma, Alfrēds un Aleksandrs ir dzimuši Rīgā. Vecāki, Kārlis un Marija Vinteri, uzskatīja, ka dēlam jāiemācās iztiku nodrošinošs amats, tāpēc A. Vinters apguva elektromontiera arodu, strādājis arī kokzāģētavā. Brīvos brīžus viņš veltīja mūzikai, līdz tā viņa dzīvē ieņēma galveno vietu.&lt;ref name=&quot;EncLV&quot; /&gt;

Vintera vieglās, izteiksmīgās melodijas kļuva populāras [[1930. gadi|trīsdesmitajos]] gados. Viņa slavenākās [[dziesma]]s ir &quot;Viltīgās acis&quot;, &quot;Trīs vītušas rozes&quot;, &quot;Vecais ratiņš&quot;, &quot;Gaujas laivinieks&quot;, &quot;Līna, nāc!&quot; un daudzas citas. [[Skaņuplate|Skaņuplašu]] fabrika &quot;''Bellacord Electro''&quot; līdz 1944. gadam izdeva 74 skaņuplates ar pusotru simtu Vintera dziesmu ierakstu.


== 1930. gadi—1944. gads ==

A. Vinters bija pirmais mūziķis Latvijā, kas vienpersoniski bija [[komponists]], [[dzejnieks]], [[Mūziķis|instrumentālists]] un [[dziedātājs]]. Samērā īsā laikā viņš kļuva par vispopulārāko vieglās — sadzīves mūzikas autoru un izpildītāju 1930. gados, par latviskās moderno deju mūzikas aizsācēju. No 1930. gadu sākuma A. Vintera muzikālā darbība strauji attīstījās vienlaicīgi vairākos virzienos — viņš sacerēja dziesmas un instrumentālo mūziku, ko kopā ar ansambli atskaņoja izklaides iestādēs, uzstājās koncertos radiofonā, ieskaņoja skaņuplates fabrikā ''[[Bellacord Electro|Bellaccord-Electro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/53240|title=Alfrēds Vinters|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Par pirmo “Jautrās kapelas” ierakstu kļuva fokstrots “Bēdīgs vakars, bēdīgs rīts”, kam sekoja vēl apmēram 140 ar A. Vinteru saistīti ieskaņojumi, no kuriem 64 ir “Jautrās kapelas” vai A. Vintera trio priekšnesumi.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Vinters devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], kur 1951. gadā nodibināja savu skaņuplašu izdevniecību ''Melvaton'' un ieskaņoja gan 1930. gadu mūziku, gan jaunas dziesmas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/ka-var-aizmirst-1632|title=Kā var aizmirst|publisher=Rīgas Laiks|work=|access-date=|date=2009. gada oktobris|last=Mazvērsīte|first=Daiga|archive-date={{dat|2019|07|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190723121738/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/ka-var-aizmirst-1632}}&lt;/ref&gt; 1960. gadā ar vairākiem koncertiem uzstājās Filharmonijas koncertzālē [[Rīga|Rīgā]].Vinters nomira 1976. gadā, nesagaidot [[Stokholma]]s latviešu grupas &quot;[[Dundurs (rokgrupa)|Dundurs]]&quot; ierakstītās Vintera mūzikas plates &quot;Dzīves ratiņš&quot; iznākšanu 1978. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dundurs.zalitis.se/|title=Dundurs|last=Zālītis|first=Jānis|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180510152608/http://dundurs.zalitis.se/}}&lt;/ref&gt; A. Vintera dziesmas tulkotas un atskaņotas radio zviedru valodā. Kā izdevējs A. Vinters sadarbojies arī ar Vissavienības skaņuplašu firmu “Melodija”, un ''Melvaton'' paspārnē viņš izdevis virkni Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ([[Padomju Savienība|PSRS]]) radītu ieskaņojumu, tostarp latviešu estrādes dziesmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/53240|title=Alfrēds Vinters|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Daudzas Vintera melodijas ir pazīstamas arī [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Somija|Somijā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu skaņuplašu vēsture|last=Bērtiņš|first=Atis Gunivaldis|publisher=Vesta-LK|year=2015.-2017.|isbn=9789934511196|location=Rīga|pages=209.-213.}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmas un populārākie darbi ==

A. Vintera skaņdarbu tematika galvenokārt saistīta ar mīlestību, sadzīvi un patriotismu. Populārākās dziesmas ir valši “Neskumsti, meitenīt”, “Draugs, nejautā”, “Gaujas laivinieks”, “Gājputni”, “Lēna vēsmiņa”, “Tas bij’ tik sen”, tango “Viltīgās acis”, “Trīs vītušas rozes”, fokstroti “Neaizmirstamais skūpsts”, “Anton, Anton”, “Mazais pasta balodītis”, “Vecā kokle”, polkas “Stāvi rāms!”, “Kad vēl puika biju es”, “Lai tā būda rūc”, marši “Zemes arājs”, “Gods Mārtiņam” un citas.&lt;ref name=&quot;EncLV&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

* [https://timenote.info/lv/Alfreds-Vinters TimeNote] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231015071629/https://timenote.info/lv/Alfreds-Vinters |date={{dat|2023|10|15||bez}} }}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vinters, Alfrēds}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1976. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]</text>
      <sha1>qlkpwi1oahkh28zq9q03novsdzg3tft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Bojarskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398941</id>
    <revision>
      <id>4510089</id>
      <parentid>4423495</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4065" sha1="9cw7gpvtmcjux5ck7wjn80syedu6srf" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Aleksandrs Bojarskis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1938|7|10}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1980|9|8|1938|7|10}}
| miršanas vieta = [[Attēls:Flag of Bulgaria (1971–1990).svg|22x20px|border]] [[Zelta Smiltis]], [[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārija]]
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}

'''Aleksandrs Bojarskis''' (dzimis {{dat|1938|7|10}} [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], miris {{dat|1980|9|8}} [[Bulgārija|Bulgārijā]]) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[aktieris]]. Lielāko savas aktiera karjeras laiku strādājis Latvijā, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 10. jūlijā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]]. Viņa vecāki bija aktieri [[Sergejs Bojarskis]] un [[Elga Krustiņsone|Elga Bojarska]], dzimusi Krustiņsone.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/en/person/view?id=11570594&amp;l=lv|title=Elga Krustiņsone|publisher=timenote.info|access-date={{dat|2021|08|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210808095729/https://timenote.info/en/person/view?id=11570594&amp;l=lv}}&lt;/ref&gt;
[[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā 1938. gadā viņa māti Elgu un vecomāti [[Emīlija Krustiņsone|Emīliju Krustiņsoni]] arestēja un izsūtīja uz [[Vologda]]s apgabala Šangajevas sādžu.
Aleksandra jaunākais pusbrālis bija krievu aktieris [[Mihails Bojarskis]], abiem bija viens tēvs, bet dažādas mātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://astori-18.livejournal.com/2706534.html|title=Как сложилась судьба старшего брата Михаила Боярского|publisher=astori-18.livejournal.com|access-date={{dat|2021|08|08||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191106184856/https://astori-18.livejournal.com/2706534.html}}&lt;/ref&gt;

No 1947. gada Aleksandrs Bojarskis kopā ar māti Elgu dzīvoja [[Soči|Sočos]], vēlāk pārcēlās pie vecāsmātes Emīlijas Krustiņsones uz Latviju. 1956. gadā pabeidza mācības vidusskolā [[Jelgava|Jelgavā]] un pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur studēja A. Ostrovska vārdā nosauktajā Ļeņingradas teātra institūtā. Pēc teātra institūta absolvēšanas 1961. gadā strādāja par aktieri Ļeņingradas padomes vārdā nosauktajā teātrī un Puškina vārdā nosauktajā teātrī.
1964. gadā atgriezās Latvijā, strādāja [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]].

Miris 1980. gada 8. septembrī, 42 gadu vecumā, pēc viesizrādēm peldoties [[Bulgārija]]s kūrortā [[Zelta Smiltis]] (''Златни пясъци'') un noslīkstot sirdslēkmes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://back-in-ussr.com/2018/09/aleksandr-boyarskiy-kak-slozhilas-sudba-brata-izvestnogo-artista.html|title=Александр Боярский: как сложилась судьба брата известного артиста?|publisher=back-in-ussr.com}}&lt;/ref&gt; Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== Filmogrāfija ==
Filmējās filmās &quot;[[Laikmetu griežos]]&quot;, &quot;[[Oļegs un Aina]]&quot;, &quot;[[Šauj manā vietā]]&quot;, &quot;[[Cielaviņas armija atkal cīnās]]&quot; un &quot;[[Peterss (filma)|Peterss]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/sov/234075/bio/|title=Aleksandrs Bojarskis|publisher=kino-teatr.ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/3428/ Aleksandrs Bojarskis] filmas.lv
* {{IMDB|0101611}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bojarskis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievu aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>9cw7gpvtmcjux5ck7wjn80syedu6srf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remo Freilers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399156</id>
    <revision>
      <id>4509812</id>
      <parentid>4482007</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3241" sha1="dgf7r17z21oxy8jpey39r6hsyqkj8hl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Remo Freilers
| image = RemoFreuler.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15}}
| birth_place = {{vieta|Šveice|Ennenda}}
| height = 181
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2009—2010
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2010—2011
| clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich]]
| caps2 = 12
| goals2 = 1
| years3 = 2011—2014
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur]]
| caps3 = 70
| goals3 = 8
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern]]
| caps4 = 63
| goals4 = 9
| years5 = 2016—2022
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| caps5 = 203
| goals5 = 18
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2017—
| nationalteam3 = {{fb|SWI}}
| nationalcaps3 = 94
| nationalgoals3 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|19|sk|bez}}
| caption = 
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 28
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 32
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| years8 = 2024—2026
| caps8 = 66
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}

'''Remo Freilers''' ({{val|de|Remo Freuler}}; dzimis {{dat|1992|4|15}}) ir [[Šveice]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s kluba [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Bologna'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Šveices futbolists-aizmetnis}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Šveices futbola izlase - Euro 2024}}{{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}}{{Autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Freilers, Remo}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glarusas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>dgf7r17z21oxy8jpey39r6hsyqkj8hl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivo Pešāks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407321</id>
    <revision>
      <id>4510301</id>
      <parentid>2967133</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1735" sha1="ex9tnx6rh1ruz0inawmet4w5vr2gyi1" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds         = Ivo Pešāks
|Vārds_orig    = ''Ivo Pešák''
|Attēls        = Ivo Pešák.jpg
|Att_izm       = 200 px
|Apraksts      = 
|Fons          = solists 
|Dz_vārds      = 
|Dzimis        = {{Dat|1944|9|7}}
|Vieta_dz      = [[Jaromerža]], [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]]
|Miris         = {{Dat|2011|5|9}}
|Vieta_mr      = [[Prāga]], [[Čehija]]
|Instrumenti   = [[klarnete]]
|Žanrs         = 
|Nodarbošanās  = [[dziedātājs]], [[dejotājs]], [[komiķis]]
|Gadi          = 
|Darbojies_arī = * [[Banjo Band]]
* [[Dýza Boys]]
|Dzimums = V
}}

'''Ivo Pešāks''' ({{val|cs|Ivo Pešák}}, dzimis {{Dat|1944|9|7}}, [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektorātā]], miris {{Dat|2011|5|9}}, [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]]) bija [[Čehija|čehu]] [[dziedātājs]], [[dejotājs]] un [[komiķis]].

1972. gadā pabeidzis [[Prāgas konservatorija|Prāgas konservatoriju]]. Pēc trim gadiem kļuva par grupas &quot;[[Banjo Band]]&quot; dalībnieku. Iegūva popularitāti 2008. gadā, kad grupas &quot;Banjo Band&quot; dziesma &quot;[[Jožin z bažin]]&quot; kļuva par interneta fenomenu. Savas dzīves pēdējos gados bijis arī grupas &quot;[[Dýza Boys]]&quot; dalībnieks. 

Miris {{Dat|2011|5|9}} [[Prāga|Prāgā]] 66 gadu vecumā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://kultura.zpravy.idnes.cz/zemrel-ivo-pesak-0kc-/hudba.aspx?c=A110509_123958_hudba_jaz|title=Zemřel Ivo Pešák, dlouholetý člen Mládkova Banjo Bandu|language=čehu|accessdate={{dat|2018|9|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Pešāks, Ivo}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Čehu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ex9tnx6rh1ruz0inawmet4w5vr2gyi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Ēriks Rummo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>410836</id>
    <revision>
      <id>4510015</id>
      <parentid>3593133</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:10:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45495-74</username>
        <id>149299</id>
      </contributor>
      <comment>1942. gada 19. janvārī Tallina nebija Igaunijas PSR sastāvā.</comment>
      <origin>4510015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6412" sha1="mphwsilthoem8gsbh3ptoz92n7rjh9k" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Pauls-Ēriks Rummo
| vārds_orig = ''Paul-Eerik Rummo''
| attēls = RE_Paul-Eerik_Rummo.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = {{dat|1942|1|19}}
| dz_gads = 
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Tallina]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = igaunis
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[rakstnieks]]&lt;br /&gt;[[dzejnieks]]&lt;br /&gt;[[politiķis]]&lt;br /&gt;[[dramaturgs]]&lt;br /&gt;[[tulkotājs]]
| rakstīšanas valoda = 
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Pauls-Ēriks Rummo''' ({{val|et|Paul-Eerik Rummo}}; dzimis {{dat|1942|1|19}} [[Tallina|Tallinā]]), ir [[Igaunija|igauņu]] [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[dramaturgs]] un [[politiķis]]. Igaunijas kultūras un izglītības [[ministrs]] (1992-1994), Igaunijas ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2003-2007).

== Biogrāfija ==
Pauls-Ēriks Rummo dzimis 1942. gada 19. janvārī Tallinā rakstnieka Paula Rummo (1909-1951) ģimenē. Mācījies Tallinas 2. vidusskolā. 1959. gadā absolvējis skolu un iestājies [[Tartu Universitāte]]s Filoloģijas fakultātē. 1965. gadā absolvējis universitāti, iegūstot grādu igauņu [[filoloģija|filoloģijā]]. No 1966. līdz 1976. gadam viņš bija profesionāls rakstnieks.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot;&gt;Кто есть кто в культуре Эстонии. Таллин: Авенариу,1996&lt;/ref&gt; No 1976. gada strādāja [[Igaunijas Drāmas teātris|Igaunijas Drāmas teātrī]] Tallinā, vispirms kā redaktors, no 1984. gada - kā literārās nodaļas galvenais redaktors.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt; Viņš strādāja arī kopā ar Tartu teātri &quot;[[Vanemuine]]&quot;. 1980. gadā viņš bija viens no &quot;40 vēstules&quot; parakstītājiem par Igaunijas kultūras saglabāšanu.&lt;ref name=&quot;estinst&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://elm.estinst.ee/issue/22/poet-and-politician-paul-eerik-rummo/|title=Paul-Eerik Rummo|author=|website=|date=|publisher=estinst.ee|language=en|accessdate=2017-05-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160326015807/http://elm.estinst.ee/issue/22/poet-and-politician-paul-eerik-rummo/|archivedate=2016-03-26}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā karjera ==
Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām Pauls-Ēriks Rummo aktīvi piedalījās Igaunijas politiskajā dzīvē. No 1987. gada līdz 1990./1991. gadam bija Radošo savienību kultūras padomes loceklis. No 1989. līdz 1992. gadam viņš bija Igaunijas Valsts kancelejas kultūras konsultants, no 1990. līdz 1992. gadam Igaunijas komitejas loceklis. No 1992. līdz 1994. gadam viņš bija Igaunijas kultūras un izglītības ministrs.&lt;ref name=&quot;estinst&quot; /&gt; Kopš 1994. gada viņš vairākkārt ievēlēts Igaunijas parlamentā.&lt;ref name=&quot;estinst&quot; /&gt; Bija Tallinas pilsētas domes loceklis no 1996. līdz 1999. gadam un no 1999. līdz 2000. gadam. No 2003. gada aprīļa līdz 2007. gada aprīlim viņš bija Igaunijas ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

No 1990. līdz 1994. gadam viņš bija Igaunijas Liberāldemokrātu partijas biedrs, kopš 1994. gada viņš ir Reformu partijas (''Reformierakond'') biedrs.

Pauls-Ēriks Rummo bija Igaunijas Sabiedriskās raidorganizācijas priekšsēdētājs, 2007. gadā kļuvis par Igaunijas Integrācijas fonda priekšsēdētāju.

== Literārā darbība ==
Pirmie Rummo dzejoļi publicēti jau 1957. gadā.&lt;ref name=&quot;estinst&quot; /&gt; 1962. gadā jauno debitantu kasetes (kopkrājuma) ietvaros tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums &quot;Ankruhiivaja&quot;. Šajā krājumā ietverti viņa ar optimismu piepildītie jaunības dzejoļi.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt; Pēc tam tika izdoti vēl divi viņa dzejoļu krājumi &quot;Tule ikka mu rõõmude juurde&quot; (1964) un &quot;Lumevalgus… lumepimedus&quot; (1966), kas padarīja viņu par vienu no ievērojamākajiem savas paaudzes dzejniekiem.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;estlit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.estlit.ee/elis/?cmd=writer&amp;id=17605|title=Paul-Eerik Rummo|author=|website=|date=|publisher=estlit.ee|language=en|accessdate=2017-05-07}}&lt;/ref&gt; Šo divu krājumu dzejoļi vairs nav tik optimistiski, dzejnieka daiļradi ir ietekmējis viņa dvēseles pārdzīvojumu sāpīgums.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt; 1972. gadā Rummo sagatavoja publicēšanai krājumu &quot;Saatja aadress&quot;, taču to [[cenzūra]] neļāva publicēt, tas tika laists klajā tikai 1989. gadā izdevumā &quot;Saatja aadress ja teised luuletused 1968-1972&quot;.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt;

60. gadu beigās Pauls-Ēriks Rummo bija viens no vadošajiem igauņu dramaturgiem. 1968. gadā iznāca viņa izrāde &quot;Tuhkatriinumäng&quot;, kas drīz vien tika uzvesta Tartu teātrī &quot;Vanemuine&quot;. Luga ir pasakas par [[Pelnrušķīte|Pelnrušķīti]] brīva interpretācija&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt;, bet galvenais uzsvars tajā tiek likts uz cilvēka dzīvības eksistenciālo labirintu un patiesības meklējumiem.&lt;ref name=&quot;estinst&quot; /&gt; 1980. gadā iznāca viņa izrāde &quot;Pseudopus&quot;, kas ir mīta par [[Edips|Edipu]] pārstāsts. Tajā pašā gadā parādījās viņa viencēliena satīriska luga &quot; Ērglis - Prometejs&quot;.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt;

Rummo darbojās arī kā tulkotājs, viņš tulkoja dzeju no [[angļu valoda|angļu]] un [[krievu valoda|krievu]] valodas. Viņa dzejoļi ir tulkoti vismaz 18 valodās.&lt;ref name=&quot;Кто есть кто&quot; /&gt;

1996. gadā Pauls-Ēriks Rummo saņēma Juhana Līva literāro balvu, bet 2005.gadā - valsts Kultūrkapitāla (''Kultuurkapital'') fonda valsts literāro prēmiju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.cs.ut.ee/~lipmaa/luule/arhiiv/RummoPE.php Стихи Пауля-Ээрика Руммо] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131118190444/http://www.cs.ut.ee/~lipmaa/luule/arhiiv/RummoPE.php |date={{dat|2013|11|18||bez}} }}

{{Authority control}}

{{DEFAULTSORT:Rummo, Pauls}}

[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Igaunijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>mphwsilthoem8gsbh3ptoz92n7rjh9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandra Briede</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412849</id>
    <revision>
      <id>4510084</id>
      <parentid>4504390</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4430" sha1="oy30gukiwstw12aglyn9b7cwssrq0v8" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Aleksandra Briede
| image = 
| imagesize = 200px
| caption = &quot;Mana zeme&quot; Rīgas [[Kanālmalas apstādījumi|kanālmalas apstādījumos]] (1968)
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1901|07|25|}}
| location = [[Liepāja]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1992|11|14|1901|07|25}}
| deathplace = [[Rīga]], {{LAT}}
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[tēlniecība]]
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| patrons = [[Konstantīns Rončevskis]]
| awards = [[Latvijas PSR Tautas māksliniece]] (1955)
| dzimums = S
}}

'''Aleksandra Briede''', līdz 1945. gadam '''Aleksandra Kalniņa''' (1901—1992), bija latviešu [[tēlniecība|tēlniece]], darbojusies [[stājtēlniecība]]s jomā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1901. gada 25. jūlijā Liepājā. Mācījās [[Liepājas Valsts ģimnāzija|Liepājas reālģimnāzijā]], pēc tam Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Mākslas skolā Rīgā. 1923. gadā sāka studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s tēlniecības nodaļā, kuras beidza 1931. gadā ar diplomdarbu — divfigūru kompozīciju &quot;Elēģija&quot; profesora [[Rončevskis|K. Rončevska]] vadībā. No 1929. gada piedalījās izstādēs.

1944. gadā A. Kalniņu uzņēma [[Latvijas PSR]] Mākslinieku Savienībā. 1945. gadā viņa apprecējās ar tēlnieku [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jāni Briedi]] (1902—1953), kopā ar viņu veidoja [[Staļins|Staļina]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] krūšutēlus (1951), neuzstādīto Staļina pieminekli tālaika [[Rīgas Komunāru parks|Rīgas Komunāru parkā]] (1952), vēlāk veidojusi arī 30 cm augstu dāvināmu Ļeņina figūru (1955).
Viņas veidotie Ļeņina krūšutēli 1960. gados bija uzstādīti vairākās Latvijas PSR vietās (pie [[TEC-1]], pie [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaines sovhoztehnikuma]], Jūrmalā, Ilūkstē un Saulkrastos).

1958. gadā A. Briede kļuva par PSRS Mākslas Akadēmijas korespondētājlocekli, rīkoja vairākas personālizstādes Rīgā, Maskavā un Berlīnē. Darinājusi arī sīkplastikas kompozīcijas [[Rīgas porcelāna fabrika]]i.

Mirusi Rīgā 1992. gada 14. novembrī, apbedīta Rīgas 1. Meža kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandra-Briede |title=timenote.info |access-date={{dat|2018|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220808200642/https://timenote.info/lv/Aleksandra-Briede }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Tautas māksliniece]] (1955)
* Ļeņina ordenis (1956) par skulptūru “Ļeņins sapņotājs”
* Latvijas PSR Valsts prēmija (1970)
* PSRS Tautas māksliniece (1972)

== Pazīstamākie darbi ==
* &quot;Meitenīte&quot; (1936)
* &quot;Izskaņa&quot; (1937), kapa piemineklis profesoram [[Pauls Jozuus|Paulam Jozuusam]]
* &quot;Daina&quot; (1939), granīta skulptūra [[Daugava]]s krastā pie [[Staburags|Staburaga]] estrādes, pēc [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s izveides tā ilgu laiku līdz pusei stāvēja ūdenī, 1980. gadā uzstādīta [[Sigulda]]s Maija parkā. Mūsdienās izveidota skulptūras kopija, kas novietota appludinātās estrādes tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.redzet.lv/code/V-336-13 redzet.lv]&lt;/ref&gt;
* &quot;Peldētāja&quot; (1946)
* &quot;Jaunais tēlnieks&quot; (1947)
* &quot;Lietutiņš&quot; (1948)
* &quot;Mūza&quot; (1959), kapa piemineklis tēlniekam Jānim Briedim
* &quot;[[Rainis|Jānis Rainis]]&quot; (1956)
* &quot;[[Pauls Stradiņš]]&quot; (1963), [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā]]
* „Lai vienmēr būtu saule&quot; (1963), Liepājas muzeja skulptūru dārzā.

== Literatūra ==
* V. Ziedainis. Aleksandra Briede. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964
* G. Kārkliņa. Aleksandra Briede. Rīga: Liesma, 1971
* Г. Карклинь. Александра Бриедис. Москва: Изобразительное искусство, 1977

== Ārējās saites ==
* [http://www.antonia.lv/lv/porcelans/briede-aleksandra/ Biogrāfija un darbi]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Briede, Aleksandra}}
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Tautas mākslinieki]]</text>
      <sha1>oy30gukiwstw12aglyn9b7cwssrq0v8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4509941</id>
      <parentid>4509442</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4509941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1057" sha1="0dkqou4kb8b02t47csjo0fwn4ct5093" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-08-19 18:01:33{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 42 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 16 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0dkqou4kb8b02t47csjo0fwn4ct5093</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augstākā tiesa (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415153</id>
    <revision>
      <id>4510254</id>
      <parentid>4423587</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:04:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2699" sha1="m26dn6aec016cicxccvtr2jedmd2bh2" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Augstākā tiesa
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs = dokumentālā filma
| režisors = [[Hercs Franks]]
| producents = 
| scenārija autors = [[Hercs Franks]]
| galvenajās lomās = 
| mūzika = 
| operators = [[Andrejs Viesturs Seleckis]]
| montāža = [[Maija Selecka]]
| studija = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs = 
| izdošanas laiks = 1987
| ilgums = 68 minūtes
| valsts = {{LAT}}
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
}}
'''&quot;Augstākā tiesa&quot;''' ir [[Latvija]]s [[dokumentālā filma]], kas izdota 1987. gadā. Filmas režisors ir [[Hercs Franks]].

Filma daļēji ir balstīta uz materiāla, kuru Franks uzņēma priekš filmas &quot;[[Līdz bīstamai robežai]]&quot;. Filmas operators ir [[Andrejs Viesturs Seleckis]].

== Sižets ==
Filma veidota kā kāda uz nāvi notiesāta slepkavas grēksūdze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/tiessaiste-bez-maksas-skatama-rezisora-herca-franka-nozimigako-filmu-izlase.a389031/|title=Tiešsaistē bez maksas skatāma režisora Herca Franka nozīmīgāko filmu izlase|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|date=2021-01-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Filmā tiek parādīts, kā notiesātais cīnās ar savu [[Sirdsapziņa|sirdsapziņu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/1443/|title=Augstākā tiesa|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt;

Filmā redzamais notiesātais ir [[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts|Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta]] students Valērijs Dolgovs, kurš 1984. gada 26. maijā Rīgā, [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta ielā]] nošāva arodbiedrības darbinieci Emmu Buriļinu un viņas civilvīru, sportistu Aivaru Ozoliņu. Nāves spriedumu Dolgovam izpildīja [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] pievārtē 1987. gada oktobrī. Filmas fotogrāfs, mākslinieks Vilhelms Mihailovskis, balstoties uz šo ar [[Spekulācija|spekulantiem]] saistīto krimināllietu (&quot;Buriļinas lieta&quot;), 2002. gadā sarakstīja grāmatu «Ielūgums uz nāvessodu…».&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/396835-vakara-zinas-burilinas-lieta-jeb-dzinsa-bikses-dzivibas-cena.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Buriļinas lieta jeb Džinsa bikses dzīvības cenā|website=nra.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Emma-Burilina|title=Emma Buriļina|website=timenote.info|access-date=2026-03-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1987. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Latvijas dokumentālās filmas]]</text>
      <sha1>m26dn6aec016cicxccvtr2jedmd2bh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4509940</id>
      <parentid>4509441</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4509940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16952" sha1="ecv44xd6lxbft56vpdvq7rfvsh5b6a9" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|19||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200185}}]
| {{formatnum:1715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13726}}]
| 2009-02-13
| 2026-08-19
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174757}}]
| {{formatnum:10517}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8060}}]
| 2007-12-03
| 2026-08-19
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122919}}]
| {{formatnum:822}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114940}}]
| {{formatnum:8814}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9913}}]
| 2007-11-24
| 2026-08-19
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114638}}]
| {{formatnum:9999}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1924}}]
| 2009-10-02
| 2026-08-19
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88723}}]
| {{formatnum:7588}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6733}}]
| 2005-10-30
| 2026-08-19
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72188}}]
| {{formatnum:9516}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}]
| 2009-05-24
| 2026-08-19
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68893}}]
| {{formatnum:1753}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3274}}]
| 2005-07-26
| 2026-08-19
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}]
| {{formatnum:702}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-08-19
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52547}}]
| {{formatnum:6884}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6576}}]
| 2018-06-22
| 2026-08-19
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49408}}]
| {{formatnum:5186}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:392}}]
| 2007-01-07
| 2026-08-19
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49219}}]
| {{formatnum:1454}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3542}}]
| 2006-05-03
| 2026-08-17
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:48316}}]
| {{formatnum:4105}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3006}}]
| 2007-04-26
| 2026-08-19
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44965}}]
| {{formatnum:6303}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1615}}]
| 2015-03-11
| 2026-08-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42315}}]
| {{formatnum:1651}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-08-18
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39086}}]
| {{formatnum:4583}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-08-19
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32298}}]
| {{formatnum:3989}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:659}}]
| 2020-05-10
| 2026-08-19
|-
| 20.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30663}}]
| {{formatnum:8317}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4734}}]
| 2023-01-18
| 2026-08-19
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26871}}]
| {{formatnum:4628}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:925}}]
| 2015-08-30
| 2026-08-19
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-07-25
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-10
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1393}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15939}}]
| {{formatnum:1333}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-08-18
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15288}}]
| {{formatnum:3221}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1387}}]
| 2014-07-27
| 2026-08-19
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}]
| {{formatnum:2416}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-31
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}]
| {{formatnum:516}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-08-12
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14229}}]
| {{formatnum:646}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-08-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13406}}]
| {{formatnum:917}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-08-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}]
| {{formatnum:1758}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}]
| 2021-07-27
| 2026-08-12
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10629}}]
| {{formatnum:276}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-08-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10161}}]
| {{formatnum:310}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-08-16
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}]
| {{formatnum:216}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}]
| 2013-03-14
| 2026-08-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:21}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}]
| {{formatnum:228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-08-17
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}]
| {{formatnum:614}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-08-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}]
| {{formatnum:98}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-08-10
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:9}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:126}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5006}}]
| {{formatnum:153}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-08-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>ecv44xd6lxbft56vpdvq7rfvsh5b6a9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Pētersons (politiķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418103</id>
    <revision>
      <id>4510101</id>
      <parentid>4240702</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4558" sha1="o617g4wehbmz3fautga2tiqvnh6mx4d" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Aleksandrs Pētersons
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats               = Saeimas deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| dzim_dati           = {{dat|1926|12|01|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Gulbenes apriņķis}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2006|8|11|1926|12|01}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Saulkrasti}}
| partija             = [[Tēvzemei un Brīvībai]]&lt;br /&gt;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[LVFKI]]
| profesija           = sporta [[pedagogs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Aleksandrs Pētersons''' (dzimis 1926. gada 1. decembrī; miris 2006. gada 11. augustā) bija [[latvieši|latviešu]] sporta [[pedagogs]] un politiķis, divu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; un apvienību &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1926. gada 1. decembrī [[Gulbenes apriņķis|Gulbenes apriņķī]]. Mācījies Rēzeknes 2. pamatskolā, pēc tam 1940. gadā iestājies jaundibinātajā Rēzeknes valsts skolotāju institūtā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienējis [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], kur iestājies 1943. gadā kā brīvprātīgais 16 gadu vecumā pēc trešā kursa skolotāju institūtā. Kara gaitā nonācis Sarkanās armijas gūstā pēc tam, kad 1945. gadā tika ievainots [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] aizstāvēšanas kaujās pie [[Remte]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/en/transcripts/view/1603?utm_source=chatgpt.com|title=Latvijas Republikas Saeima|website=saeima.lv|access-date=2025-03-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 1946. gadā izbēdzis no karagūstekņu filtrācijas nometnes. Apmeties [[Prauliena|Praulienā]], vectēva mājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/goda-bibliotekas-katalogs/petersons-aleksandrs?utm_source=https://www.google.lv/|title=Pētersons Aleksandrs {{!}} Gulbenes novada pašvaldība|website=www.gulbene.lv|access-date=2025-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Mācījās Igaunijas Fiziskās kultūras tehnikumā, kuru beidza 1949. gadā, studēja [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā]]. Nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]], 1953. gadā izcīnījis Latvijas čempiona titulu [[desmitcīņa|desmitcīņā]]. Strādāja par fiziskās kultūras un sporta pasniedzēju [[Gulbene|Gulbenē]], no 1964. gada [[Saulkrasti|Saulkrastu]] vidusskolā. Atmodas laikā strādājis [[Murjāņu sporta internātskola|Murjāņu sporta internātskolā]].

Atmodas gados bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s līderiem [[Murjāņi|Murjāņos]], vēlāk [[Saulkrasti|Saulkrastos]] piedalījās [[LNNK]] nodaļas izveidošanā un pamazām iesaistījās politikā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s A. Pētersons bija [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts no apvienības &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; saraksta, darbojās Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/petersons.htm saeima.lv]&lt;/ref&gt;

Bijis arī Tēvzemes Daugavas Vanagu biedrības, Okupācijas terora upuru atbalsta domes un Pasaules latviešu kultūras centra loceklis. Aizrāvies ar mūziku, pats dziedājis, rakstīja dziesmu vārdus un komponēja mūziku

A. Pētersona laulībā ar ārsti Līviju ir divi dēli: dziedātājs [[Ingus Pētersons]] un Ainars Pētersons, profesors [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]].

Dzīvoja [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. Miris 2006. gada 11. augustā,&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Petersons-01.12.1926 timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; apglabāts Saulkrastu (Pēterupes) kapsētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pētersons, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>o617g4wehbmz3fautga2tiqvnh6mx4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Lūsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419791</id>
    <revision>
      <id>4510221</id>
      <parentid>3729551</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:43:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7824" sha1="mgc857xt5qyqvpttq75mkgyy72izzjj" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Arvīds Lūsis
| vārds_orig = 
| attēls = Arvīds Lūsis ap 1935.jpg
| att_izmērs = 160px
| att_nosaukums = ap 1935. gadu
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1900
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Ķoņu pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 1969. gada februārī
| m_gads = 1969
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 
| m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]]
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = matemātika
| pasniedzēji = 
| studenti = [[Linards Reiziņš]]
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Arvīds Lūsis''' (1900—1969) bija [[latvieši|latviešu]] [[matemātiķis]], [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte]]s profesors. Viņa vecākais brālis [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] bija zoologs.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis zemnieku ģimenē 1900. gada 24. novembrī [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagasta]] Kalniņos. Mācījās Ķoņu pagastskolā, [[Rūjiena]]s draudzes skolā, [[Valka]]s reālskolā, kuru absolvēja 1918. gadā, un [[Valkas novads|Valkas]] ģimnāzijā, kuru beidza 1919. gadā. Studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes]] Matemātikas nodaļā (1919—1925). 1920. gadā paralēli studijām apmeklēja Rīgas vidusskolu skolotāju sagatavošanas kursus. Līdztekus 1923. gadā sāka strādāt [[Jelgavas valsts skolotāju institūts|Jelgavas valsts skolotāju institūtā]] par matemātikas skolotāju, kur viņš lasīja matemātikas pamatus un analītiskās mehānikas un hidromehānikas kursus.

1925. gada februārī A. Lūsis saņēma Latvijas Universitātes diplomu ar numuru 35. Papildinājās [[Leipcigas Universitāte]]s Matemātikas institūtā (1926, 1927) pie profesoriem L. Lihtenšteina, O. Heldera, P. Kēbes, Sorbonas Universitātē (1927) pie profesora J. Perē, Ļeņingradas Valsts Universitātē (1928) konsultējās ar profesoriem N. Ginteru un G. Fihtengolcu. Pēc atgriešanās dzimtenē 1928. gadā viņš uzrakstīja darbu &quot;Permutabās [[funkcija]]s un Volterras integrālvienādojumi&quot; kļuva par LU privātdocentu matemātikā. No 1928. līdz 1935. gadam viņš lasīja teorētiskās mehānikas un dažādus speciālos matemātikas kursus un nodarbojās ar zinātnisko pētniecību. 1935. gadā viņu ievēlēja par LU docentu un matemātikas katedras vadītāju. 1935. gadā A. Lūsi ievēlēja par docentu un matemātikas katedras vadītāju. Viņš sāka lasīt tīrās matemātikas kursus. 1936. gadā viņš sagatavoja, rediģēja un izdeva divus [[Edgars Lejnieks|E. Lejnieka]] lekciju kursus: &quot;''Augstākā algebra''&quot; un &quot;''Skaitļu teorija''&quot;. Pēc prof. E. [[Edgars Lejnieks|Lejnieka]] nāves A. Lūsis lasīja diferenciālvienādojumu un variāciju rēķinu lekciju kursus, kas arī tika izdoti kā lekciju konspekti 1937. un 1938. gadā. A. Lūsis 1938. gadā janvārī nokārtoja doktora grādam nepieciešamos eksāmenus.  1938. gada 4. martā viņš aizstāvēja matemātikas doktora ''Dr. math.'' grādu par darbu &quot;Permutablo funkciju teorijas pamatproblēma&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.3mirkli.lu.lv/arvids-lusis/ LU bibliotēka]&lt;/ref&gt;  Par šo zinātnisko darbu A. Lūsim piešķīra Kultūras fonda prēmiju.

1940. gadā A. Lūsi iecēla par profesoru, matemātikas un mehānikas katedras vadītāju un fakultātes dekāna vietnieku zinātniskajā darbā. Pēc [[Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā viņu iecēla par LVU Matemātiskās analīzes katedras vadītāju. No 1945. gada līdz sava darbīgā mūža beigām A. Lūsis vadīja Matemātiskās analīzes katedru. Kad 1946. gadā tika noorganizēta [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]], tad A. Lūsis kļuva par pirmo Fizikas un matemātikas institūta Matemātikas nodaļas vadītāju. Šajā amatā viņš bija līdz 1949. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jf.lu.lv/en/par-mums/ul-media/news/detailed-view/t/18091/|title=Izstāde „LU Fizikas un matemātikas fakultātes ievērojamie matemātiķi - Arvīds Lūsis un Ernests Fogels”|website=www.jf.lu.lv|access-date=2019-12-02|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Piedalījās starptautiskajos matemātiķu kongresos 1936. gadā [[Oslo]] un 1966. gadā Maskavā, kā arī III un IV PSRS matemātiķu kongresā 1956. gadā [[Maskava|Maskavā]] un 1961. gadā Ļeņingradā, bija Francijas matemātikas biedrības biedrs.

Prof. A. Lūsis bija Latvijas PSR ZA Prezidija Matemātikas zinātniskās padomes priekšsēdētājs, darbojās universitātes un fizikas un matemātikas fakultātes zinātniskajās padomēs. Dažādos laika posmos viņš bija ZA Fizikas un matemātikas institūta, ZA Astrofizikas laboratorijas, ZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas, RPI Enerģētikas fakultātes zinātnisko padomju loceklis. Pateicoties A. Lūša profesora iniciatīvai, publicēta pilna [[Latvijas Matemātikas biedrība|Latvijas matemātiķu]] darbu bibliogrāfija līdz 1966. gadam.

Miris 1969. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arvids-Lusis-24.11.1900 |title=timenote.info |access-date=13.02.2019 |archive-date=21.04.2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250421231855/https://timenote.info/lv/Arvids-Lusis-24.11.1900 }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1969)
* Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksti (1949, 1959)

== Darbi ==
* Lūsis Arvīds. Fredholma funkcionālvienādojums [manuskripts] / [A. Lūsis]. [Jelgava, 1924]. [26] lpp. ; 36 cm.
* Lūsis Arvīds. Permūtablās funkcijas un Volterra integrālvienādojums = ''Sur les fonctions permutables et l'Équation de Volterra / A. Lūsis''. Rīga: 1928. [623.] — 638. lpp.
* Lejnieks Edgars. Augstākā algebra: lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē; sakārtojis Ernests Fogelis; rediģējis Arvēds Lūsis. Rīga: Matemātisko zinātņu darbinieku b—ba , 1936. — 158, [2] lpp.
* Lejnieks Edgars. Skaitļu teorija: lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē; sakārtojis Ernests Fogelis; rediģējis Arveds Lūsis. Rīga: Matemātisko zinātņu darbinieku b—ba, 1936. — 289, [7] lpp.
* Lūsis Arvīds. Permutablo funkciju teōrijas pamatproblēma = ''Sur le problème fondamental de la théorie des fonctions permutables'': disertācija, matēmatikas zinātņu doktora grada iegūšanai iesniegta Latvijas Universitātes Matēmatikas un dabas zinātņu fakultātei / Arvids Lūsis. Rīga: 1937. — 100 lpp.
*Latvijas Universitāte divdesmit gados: 1919—1939 … 528.lpp.

== Literatūra ==
* Ingrīda Heniņa. Matemātikas profesora Arvīda Lūša (1900—1969) pedagoģiskā un zinātniskā darbība. Latvijas Universitātes raksti; 639. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. — 222. — 228.lpp.
* Jānis Dambītis, Andrejs Cibulis. Ievērojamais Latvijas matemātiķis — Arvīds Lūsis (1900—1969). Zvaigžņotā debess. Ziema (2012), 25.—31.lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Zinātnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Lūsis, Arvīds}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>mgc857xt5qyqvpttq75mkgyy72izzjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radiņi (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420110</id>
    <revision>
      <id>4509871</id>
      <parentid>4507034</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-44163-31</username>
        <id>149009</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4509871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10978" sha1="otorzahiaav66cbxoslthag7c5c2f1t" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Radiņi
| show_name_2 = 
| bgcolour = 
| color text = 
| image = 
| caption = 
| genre = komēdijseriāls
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = * [[Volodimirs Zelenskis]]
* [[Sergejs Šefirs]]
* [[Boriss Šefirs]]
* [[Andrejs Jakovļevs]]
(pēc oriģinālscenārija)
| director = [[Sigits Račkis]]
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Normunds Laizāns]]
* [[Artis Robežnieks]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ilze Pukinska]]
* [[Zane Burnicka]]
* Rasa Estere Ērgle
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = [[Labvēlīgais tips]]
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 4
| num_episodes = 
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = [[Rimvīds Martinaitis]]
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 47 minūtes
| company = [[Videometra]]
| distributor = 
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{Dat|2019|2|11|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = 
| production_website = 
}}
'''&quot;Radiņi&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2019. gada 11. februāra reizi nedēļā. &quot;Radiņi&quot; stāsta par četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis devušies atvaļinājumā.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
|'''1'''
|16
|{{dat|2019|2|11|N|bez}}
|{{dat|2019|5|27|N|bez}}
|-
|'''2'''
|8
|{{dat|2019|10|11|N|bez}}
|{{dat|2019|11|29|N|bez}}
|-
|'''3'''
|9
|{{dat|2020|2|10|N|bez}}
|2020. gada 30. marts
|-
|'''4'''
|8
|{{dat|2026|8|3|N|bez}}
|2026. gada 28. augusts
|}

== Sižets ==
Jautrs, pārpratumu un komisku situāciju piesātināts stāsts par vienas ģimenes locekļiem – četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu Kati, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis Grāvīši devušies atvaļinājumā. Daces un Reiņa vecāki ir ļoti atšķirīgi un attiecīgi dalās viņu domas gan par bērna audzināšanu, gan sadzīvi, gan dzīvi vispār. Daces vecāki Vanda un Ivars Cibuļi ir krietni lauku cilvēki – sirsnīgi, saimnieciski, vienkārši. Reiņa vecāki ir pilnīgs pretstats saviem vienkāršajiem lauku radiem vai vismaz ļoti vēlētos tādi būt. Viņi dzīvo pilsētā, mammai Rasmai patīk izlikties par smalku un inteliģentu dāmu. Rasmas vīrs Guntis gan ir īsts intelektuālis – viņš ir filozofijas profesors ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad abi tik atšķirīgo vecvecāku pāri nonāk vienā mājā, kur viņiem ir kopīgs uzdevums – rūpēties par mazo gudrinieci, prieku un acuraugu, visu ļoti mīļoto mazmeitiņu Kati, konflikti ir neizbēgami. Seriāls ir balstīts uz Ukrainas komēdijseriālu &quot;[[Radu būšana]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
* '''Katrīna (Kate) Grāvīte''' — [[Rasa Estere Ērgle]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Veneranda (Vanda) Cibule''' — [[Ilze Pukinska]] (1.sezona — pašlaik)
* '''Ivars Cibulis''' — [[Juris Hiršs]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Rasma Grāvīte''' — [[Zane Burnicka]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Guntis Grāvītis †'''  — [[Normunds Laizāns]] (1. — 3. sezona)
* '''Dace Grāvīte''' — [[Laura Atelsone]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
* '''Reinis Grāvītis''' — [[Emīls Kivlenieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
*'''Jānis Sondors''' — [[Aldis Siliņš]] (1. — 3. sezona)
*'''Regīna Robežniece''' — [[Olga Dreģe]] (3. sezona)
*'''Rūdolfs Robežnieks''' — [[Rihards Rudāks]] (3. sezona)
*'''Koļa''' — [[Jurģis Spulenieks]] (1. sezona)
*'''Brigita Matisone''' — [[Māra Mennika]] (2 — 3. sezona)
*'''Ludmila (Ļuda)''' — [[Leonarda Kļaviņa]] (1. — 2. sezona)
*'''Gunārs Garkalns''' — [[Dainis Gaidelis]] (1. — 2.sezona)
*'''Ilmārs Odiņš''' —  [[Imants Strads]]   (1. sezona)
*'''Kaimiņpuika Andris''' — [[Ādams Keišs]] (1. sezona)
*'''Profesors Marks Berkovičs''' — [[Artis Robežnieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
*'''Roberts Sondors''' — [[Māris Skrodis]] (1. sezona)
* '''Apsargs''' — [[Vilmārs Sokolovs]] (1. sezona)
*'''Ārsts''' —  [[Niks Ērglis]] (1. sezona)
*'''Infocentra darbiniece''' —  [[Margarita Pozengīze]] (1. sezona)
*'''Lielā lelle''' —  [[Dārta Krūmiņa]] (1. sezona)
*'''Pārdevējs''' —  [[Juris Lauris]] (1. sezona)
*'''Pazīstamais mūziķis'''  —  [[Lauris Reiniks]]  (1. sezona)
*'''Mazā meitenīte'''  —   [[Dārta Dzērve]] (1. sezona)
*'''Veikala apmeklētāji''' —  [[Velga Izašare]], [[Kristiāna Vītolniece]], [[Vivita Priede]] (1. sezona)
*'''Jaunā ģimene''' —  [[Marta Grase]], [[Krišjānis Trumpe]] (1. sezona)
*'''Pārdevēja''' —  [[Ilze Skrīvere]] (1. sezona)
*'''Kaimiņš''' —  [[Uldis Ezergals]] (1. sezona)
*'''Galvenā ārste''' —  [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]  (1. sezona)
*'''Pārdevēja ziedu salonā''' —  [[Ketija Ramane]] (1. sezona)
*'''Ārsts''' —  [[Zigmārs Vēvers]] (1. sezona)
*'''Profesors  Mārtiņš Purbērziņš''' —  [[Gunvaldis Eisaks]] (1. sezona)
*'''Medmāsas''' —  '''[[Helēna Kaupiņa]], [[Ingrīda Turjanska]]'''  (1. sezona)
*'''Sanitāre Goldšmite''' — [[Maija Ieviņa]] (1. sezona)
*'''Grūtnieces''' — [[Jeļena Avramenko]], [[Marta Mihelsone]] (1. sezona)
*'''Medbrāļi''' — [[Edgars Užulis]], [[Oskars Zariņš]], [[Adrians Briedis]] (1. sezona)
*'''Kundzīte gaitenī''' — [[Elga Lilija Kugrēna]] (1. sezona)
*'''Studenti''' — [[Diāna Zīrupa]], [[Inga Zāgmane]], [[Siliņš Edgars]],[[Leons Jūlijs Strupītis]] (1. sezona)
*'''Dvīnīši''' — [[Līna Bērtiņa]] (1. sezona)
*'''Dvīnīšu balstiņas''' — [[Šarlote Patmalniece]], [[Justs Liflands]] (1. sezona)
*'''Ciema iedzīvotāji''' — [[Ieva Sebre]], [[Raisa Makare]], [[Ritma Moženaite]], [[Valdis Prolis]] (1. sezona)
*'''Malkas piegādātājs''' — [[Valters Priede]] (1. sezona)
*'''Kaimiņienes''' — [[Elita Širsone]], [[Mudīte Elberga]] (1. sezona)
*'''Puiši uz ielas''' — [[Kristaps Tutāns]], [[Kirils Stecs]] (1. sezona)
*'''Pārdevēja Vallija''' — [[Ināra Vēvere]] (1. sezona)
*'''Ilgonis''' — [[Valdis Prolis]] (1. sezona)
*'''Pircēja''' — [[Annija Složa]], [[Katrīna Uzrauga]] (1. sezona)
*'''Vitālijs''' —  [[Sandis Siliņš]] (1. sezona)
*'''Kaimiņiene Aiga''' — [[Ruta Vītiņa]]   (1. — 2. sezona)
*'''Kolēģis Mārtiņš''' — [[Ilmārs Tošens]]
*'''Vīri kafejnīcā''' —  [[Roberts Kovtunenko]], [[Mareks Siliņš]]
*'''Reportieris''' — [[Uldis Kazāks]]
*'''Krāvēji bāzē''' — [[Arnijs Mangulis]], [[Arnis Striguns]]
*'''Kravas auto šoferis''' —  [[Aivars Zvaigzne]]
*'''Līgava Zane''' —  [[Annija Složa]]
*'''Sievasmāte Ināra Vītoliņa''' —  [[Liene Beinaroviča]]
*'''Sievastēvs Kārlis Vītoliņš''' —  [[Ilmārs Vekters]]
*'''Kāzu vadītājs Laimonis Bērziņš''' —  [[Imants Pakalnietis]]
*'''Uģis'''  — [[Roberts Kovtuņenko]]
*'''Muzikanti''' —  [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|grupa &quot;Apvedceļš&quot;]] '''solo''' — '''[[Krūmiņš Jānis|Jānis Krūmiņš]] basģitāra''' — '''[[Armands Leimanis]]'''
*'''Kāzu viesi''' —  [[Vivita Priede]], [[Anita Sturāne]], [[Inga Mironovica]], [[Zilgma Ābola]], [[Igors Kukujuks]], [[Sandis Siliņš]], [[Kristaps Priednieks]], [[Kaspars Pitkevičs]]
*'''Kaimiņš Kaspars''' —  [[Ivars Lazdiņš]]
*'''''Dakteris''''' —  [[Aigars Gaisiņš]]
*'''Sanitārs''' —  [[Nikolajs Bičeks]]
*'''Viltus inspektors''' — [[Jānis Kirmuška]] (1. sezona)  
*'''Mājas pircējs''' — [[Mārtiņš Kugrēns]]
*'''Gunāra suns''' — [[Rodžers Reinholcs]]
*'''Kaimiņš Jančevska kungs'''—  [[Oziliņš Jānis|Jānis Ozoliņš]]
*'''Kaimiņu puikas''' —  [[Ričards Reinholcs]], [[Reinhocls Gustavs]]
*'''Leitnants graudiņš''' —   [[Edgars Luksis]]
*'''Kaimiņš augstkalns''' —  [[Vilnis Brakovskis]]
*'''Klases audzinātāja''' — [[Agija Lapiņa]]
*'''Inspektors ozolkāja''' — [[Rūdolfs Birzleja]]
*'''Skolas direktore''' — [[Ilze Reinholce]]
*'''Berkendorfs''' — [[Lauris Līvzinieks]]
*'''Klases vecāki''' — [[Baiba Gaugere]], [[Rasa Danilevice]], [[Ingūna Strautiņa]], [[Liene Šiļauska]], [[Giedre Kulišoviene]], [[Ingrīda Rimšāne]], [[Laura Jume]], [[Andris Skutelis]], [[Daina Bojāre]]
*'''12 klases zēns''' — [[Matīss Mičāns]]
*'''Skolēni''' — [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]]
*'''Taksists''' — [[Bruno Ivzāns]]
*'''Kruīza gids''' — [[Andris Engers]]
*'''Viesmīlis''' — [[Aivis Uzmanis]]
*'''Nometnes dežurante''' — [[Lolita Osipova]]
*'''Viesi''' — [[Dace Lūse]], [[Ralfs Lūsis]]
*'''Meitene pludmalē''' — [[Gabriela Gudeiķe]]
*'''Meitenes''' — [[Laura Līberga]], [[Marta Zvaigznīte]]
*'''Audzinātāja''' — [[Laine Zvagule]]
*'''Ārsts''' — [[Aigars Osipovs]]
*'''Tūrists''' — [[Ralfs Siliņš]]
*'''Taksists''' — [[Gints Artmanis]]
*J'''určiks''' — [[Valters Šteinbergs]]
*'''Šoferis''' — [[Raitis Priede]]
*'''Saldējuma pārdevēja''' — [[Anna Dombrovska]]
*'''Sadales tīklu inspektors''' — [[Juris Kozlovskis]]
*'''Tomass''' — [[Kārlis Anitens]]
*'''Danuta''' — [[Inita Sondore]]
*'''Burbulis''' — [[Mārtiņš Počs]]
*'''Vadonis''' — [[Viktors Mockuss]]
*'''Valdis''' — [[Jānis Kirmuška]] (2. — 3.sezona)
*'''Reketieris''' — [[Niklāvs Kurpnieks]]
*'''Vilciena pasažieri''' — [[Rūdolfs Rudzītis]], [[Klāvs Students]], [[Andis Gvelzis]]
*'''Kery May meitenes''' — [[Madara Vekmane]], [[Jolanta Strēlniece]], [[Evita Rosne]], [[Evita Enkuzena]]
*'''Policisti''' — [[Janeks Fedotovskis]], [[Uldis Lorencs]]
*'''Žurnāliste''' — [[Maija Šveiduka]]
*'''Apkopēja Signe''' — [[Arnita Jaunzeme]]
*'''Ārste''' — [[Sarmīte Kukaine-Oleksāne]]
*'''Policists Gaidelis''' — [[Madars Zvagulis]]
*'''Tūristu ģimene''' — [[Lauris Subatnieks]], [[Linda Saulīte]], [[Sebastians Subatnieks]], [[Māris Jēkabs Bezmers]]
*'''Restorāna direktors''' — [[Mihails Ļisovs]]
*'''Policists''' — [[Sandris Dreimanis]]
*'''Puisis pilsētā''' — [[Niks Prohorovs]]
*'''Vietējie čaļi''' — [[Jānis Diedišķis]], [[Kaspars Treilons]]
*'''Viesnīcas kliente''' —[[Lana Dreimane]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>otorzahiaav66cbxoslthag7c5c2f1t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509877</id>
      <parentid>4509871</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:22:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-44163-31</username>
        <id>149009</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4509877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10979" sha1="bvtuez471f7ai7elh97skdf80hga83e" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Radiņi
| show_name_2 = 
| bgcolour = 
| color text = 
| image = 
| caption = 
| genre = komēdijseriāls
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = * [[Volodimirs Zelenskis]]
* [[Sergejs Šefirs]]
* [[Boriss Šefirs]]
* [[Andrejs Jakovļevs]]
(pēc oriģinālscenārija)
| director = [[Sigits Račkis]]
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Normunds Laizāns]]
* [[Artis Robežnieks]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ilze Pukinska]]
* [[Zane Burnicka]]
* Rasa Estere Ērgle
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = [[Labvēlīgais tips]]
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 4
| num_episodes = 
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = [[Rimvīds Martinaitis]]
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 47 minūtes
| company = [[Videometra]]
| distributor = 
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format = 
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{Dat|2019|2|11|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = 
| related = 
| website = 
| production_website = 
}}
'''&quot;Radiņi&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2019. gada 11. februāra reizi nedēļā. &quot;Radiņi&quot; stāsta par četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis devušies atvaļinājumā.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
|'''1'''
|16
|{{dat|2019|2|11|N|bez}}
|{{dat|2019|5|27|N|bez}}
|-
|'''2'''
|8
|{{dat|2019|10|11|N|bez}}
|{{dat|2019|11|29|N|bez}}
|-
|'''3'''
|9
|{{dat|2020|2|10|N|bez}}
|2020. gada 6. aprilis
|-
|'''4'''
|8
|{{dat|2026|8|3|N|bez}}
|2026. gada 28. augusts
|}

== Sižets ==
Jautrs, pārpratumu un komisku situāciju piesātināts stāsts par vienas ģimenes locekļiem – četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu Kati, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis Grāvīši devušies atvaļinājumā. Daces un Reiņa vecāki ir ļoti atšķirīgi un attiecīgi dalās viņu domas gan par bērna audzināšanu, gan sadzīvi, gan dzīvi vispār. Daces vecāki Vanda un Ivars Cibuļi ir krietni lauku cilvēki – sirsnīgi, saimnieciski, vienkārši. Reiņa vecāki ir pilnīgs pretstats saviem vienkāršajiem lauku radiem vai vismaz ļoti vēlētos tādi būt. Viņi dzīvo pilsētā, mammai Rasmai patīk izlikties par smalku un inteliģentu dāmu. Rasmas vīrs Guntis gan ir īsts intelektuālis – viņš ir filozofijas profesors ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad abi tik atšķirīgo vecvecāku pāri nonāk vienā mājā, kur viņiem ir kopīgs uzdevums – rūpēties par mazo gudrinieci, prieku un acuraugu, visu ļoti mīļoto mazmeitiņu Kati, konflikti ir neizbēgami. Seriāls ir balstīts uz Ukrainas komēdijseriālu &quot;[[Radu būšana]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
* '''Katrīna (Kate) Grāvīte''' — [[Rasa Estere Ērgle]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Veneranda (Vanda) Cibule''' — [[Ilze Pukinska]] (1.sezona — pašlaik)
* '''Ivars Cibulis''' — [[Juris Hiršs]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Rasma Grāvīte''' — [[Zane Burnicka]] (1. sezona — pašlaik)
* '''Guntis Grāvītis †'''  — [[Normunds Laizāns]] (1. — 3. sezona)
* '''Dace Grāvīte''' — [[Laura Atelsone]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
* '''Reinis Grāvītis''' — [[Emīls Kivlenieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
*'''Jānis Sondors''' — [[Aldis Siliņš]] (1. — 3. sezona)
*'''Regīna Robežniece''' — [[Olga Dreģe]] (3. sezona)
*'''Rūdolfs Robežnieks''' — [[Rihards Rudāks]] (3. sezona)
*'''Koļa''' — [[Jurģis Spulenieks]] (1. sezona)
*'''Brigita Matisone''' — [[Māra Mennika]] (2 — 3. sezona)
*'''Ludmila (Ļuda)''' — [[Leonarda Kļaviņa]] (1. — 2. sezona)
*'''Gunārs Garkalns''' — [[Dainis Gaidelis]] (1. — 2.sezona)
*'''Ilmārs Odiņš''' —  [[Imants Strads]]   (1. sezona)
*'''Kaimiņpuika Andris''' — [[Ādams Keišs]] (1. sezona)
*'''Profesors Marks Berkovičs''' — [[Artis Robežnieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona)
*'''Roberts Sondors''' — [[Māris Skrodis]] (1. sezona)
* '''Apsargs''' — [[Vilmārs Sokolovs]] (1. sezona)
*'''Ārsts''' —  [[Niks Ērglis]] (1. sezona)
*'''Infocentra darbiniece''' —  [[Margarita Pozengīze]] (1. sezona)
*'''Lielā lelle''' —  [[Dārta Krūmiņa]] (1. sezona)
*'''Pārdevējs''' —  [[Juris Lauris]] (1. sezona)
*'''Pazīstamais mūziķis'''  —  [[Lauris Reiniks]]  (1. sezona)
*'''Mazā meitenīte'''  —   [[Dārta Dzērve]] (1. sezona)
*'''Veikala apmeklētāji''' —  [[Velga Izašare]], [[Kristiāna Vītolniece]], [[Vivita Priede]] (1. sezona)
*'''Jaunā ģimene''' —  [[Marta Grase]], [[Krišjānis Trumpe]] (1. sezona)
*'''Pārdevēja''' —  [[Ilze Skrīvere]] (1. sezona)
*'''Kaimiņš''' —  [[Uldis Ezergals]] (1. sezona)
*'''Galvenā ārste''' —  [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]  (1. sezona)
*'''Pārdevēja ziedu salonā''' —  [[Ketija Ramane]] (1. sezona)
*'''Ārsts''' —  [[Zigmārs Vēvers]] (1. sezona)
*'''Profesors  Mārtiņš Purbērziņš''' —  [[Gunvaldis Eisaks]] (1. sezona)
*'''Medmāsas''' —  '''[[Helēna Kaupiņa]], [[Ingrīda Turjanska]]'''  (1. sezona)
*'''Sanitāre Goldšmite''' — [[Maija Ieviņa]] (1. sezona)
*'''Grūtnieces''' — [[Jeļena Avramenko]], [[Marta Mihelsone]] (1. sezona)
*'''Medbrāļi''' — [[Edgars Užulis]], [[Oskars Zariņš]], [[Adrians Briedis]] (1. sezona)
*'''Kundzīte gaitenī''' — [[Elga Lilija Kugrēna]] (1. sezona)
*'''Studenti''' — [[Diāna Zīrupa]], [[Inga Zāgmane]], [[Siliņš Edgars]],[[Leons Jūlijs Strupītis]] (1. sezona)
*'''Dvīnīši''' — [[Līna Bērtiņa]] (1. sezona)
*'''Dvīnīšu balstiņas''' — [[Šarlote Patmalniece]], [[Justs Liflands]] (1. sezona)
*'''Ciema iedzīvotāji''' — [[Ieva Sebre]], [[Raisa Makare]], [[Ritma Moženaite]], [[Valdis Prolis]] (1. sezona)
*'''Malkas piegādātājs''' — [[Valters Priede]] (1. sezona)
*'''Kaimiņienes''' — [[Elita Širsone]], [[Mudīte Elberga]] (1. sezona)
*'''Puiši uz ielas''' — [[Kristaps Tutāns]], [[Kirils Stecs]] (1. sezona)
*'''Pārdevēja Vallija''' — [[Ināra Vēvere]] (1. sezona)
*'''Ilgonis''' — [[Valdis Prolis]] (1. sezona)
*'''Pircēja''' — [[Annija Složa]], [[Katrīna Uzrauga]] (1. sezona)
*'''Vitālijs''' —  [[Sandis Siliņš]] (1. sezona)
*'''Kaimiņiene Aiga''' — [[Ruta Vītiņa]]   (1. — 2. sezona)
*'''Kolēģis Mārtiņš''' — [[Ilmārs Tošens]]
*'''Vīri kafejnīcā''' —  [[Roberts Kovtunenko]], [[Mareks Siliņš]]
*'''Reportieris''' — [[Uldis Kazāks]]
*'''Krāvēji bāzē''' — [[Arnijs Mangulis]], [[Arnis Striguns]]
*'''Kravas auto šoferis''' —  [[Aivars Zvaigzne]]
*'''Līgava Zane''' —  [[Annija Složa]]
*'''Sievasmāte Ināra Vītoliņa''' —  [[Liene Beinaroviča]]
*'''Sievastēvs Kārlis Vītoliņš''' —  [[Ilmārs Vekters]]
*'''Kāzu vadītājs Laimonis Bērziņš''' —  [[Imants Pakalnietis]]
*'''Uģis'''  — [[Roberts Kovtuņenko]]
*'''Muzikanti''' —  [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|grupa &quot;Apvedceļš&quot;]] '''solo''' — '''[[Krūmiņš Jānis|Jānis Krūmiņš]] basģitāra''' — '''[[Armands Leimanis]]'''
*'''Kāzu viesi''' —  [[Vivita Priede]], [[Anita Sturāne]], [[Inga Mironovica]], [[Zilgma Ābola]], [[Igors Kukujuks]], [[Sandis Siliņš]], [[Kristaps Priednieks]], [[Kaspars Pitkevičs]]
*'''Kaimiņš Kaspars''' —  [[Ivars Lazdiņš]]
*'''''Dakteris''''' —  [[Aigars Gaisiņš]]
*'''Sanitārs''' —  [[Nikolajs Bičeks]]
*'''Viltus inspektors''' — [[Jānis Kirmuška]] (1. sezona)  
*'''Mājas pircējs''' — [[Mārtiņš Kugrēns]]
*'''Gunāra suns''' — [[Rodžers Reinholcs]]
*'''Kaimiņš Jančevska kungs'''—  [[Oziliņš Jānis|Jānis Ozoliņš]]
*'''Kaimiņu puikas''' —  [[Ričards Reinholcs]], [[Reinhocls Gustavs]]
*'''Leitnants graudiņš''' —   [[Edgars Luksis]]
*'''Kaimiņš augstkalns''' —  [[Vilnis Brakovskis]]
*'''Klases audzinātāja''' — [[Agija Lapiņa]]
*'''Inspektors ozolkāja''' — [[Rūdolfs Birzleja]]
*'''Skolas direktore''' — [[Ilze Reinholce]]
*'''Berkendorfs''' — [[Lauris Līvzinieks]]
*'''Klases vecāki''' — [[Baiba Gaugere]], [[Rasa Danilevice]], [[Ingūna Strautiņa]], [[Liene Šiļauska]], [[Giedre Kulišoviene]], [[Ingrīda Rimšāne]], [[Laura Jume]], [[Andris Skutelis]], [[Daina Bojāre]]
*'''12 klases zēns''' — [[Matīss Mičāns]]
*'''Skolēni''' — [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]]
*'''Taksists''' — [[Bruno Ivzāns]]
*'''Kruīza gids''' — [[Andris Engers]]
*'''Viesmīlis''' — [[Aivis Uzmanis]]
*'''Nometnes dežurante''' — [[Lolita Osipova]]
*'''Viesi''' — [[Dace Lūse]], [[Ralfs Lūsis]]
*'''Meitene pludmalē''' — [[Gabriela Gudeiķe]]
*'''Meitenes''' — [[Laura Līberga]], [[Marta Zvaigznīte]]
*'''Audzinātāja''' — [[Laine Zvagule]]
*'''Ārsts''' — [[Aigars Osipovs]]
*'''Tūrists''' — [[Ralfs Siliņš]]
*'''Taksists''' — [[Gints Artmanis]]
*J'''určiks''' — [[Valters Šteinbergs]]
*'''Šoferis''' — [[Raitis Priede]]
*'''Saldējuma pārdevēja''' — [[Anna Dombrovska]]
*'''Sadales tīklu inspektors''' — [[Juris Kozlovskis]]
*'''Tomass''' — [[Kārlis Anitens]]
*'''Danuta''' — [[Inita Sondore]]
*'''Burbulis''' — [[Mārtiņš Počs]]
*'''Vadonis''' — [[Viktors Mockuss]]
*'''Valdis''' — [[Jānis Kirmuška]] (2. — 3.sezona)
*'''Reketieris''' — [[Niklāvs Kurpnieks]]
*'''Vilciena pasažieri''' — [[Rūdolfs Rudzītis]], [[Klāvs Students]], [[Andis Gvelzis]]
*'''Kery May meitenes''' — [[Madara Vekmane]], [[Jolanta Strēlniece]], [[Evita Rosne]], [[Evita Enkuzena]]
*'''Policisti''' — [[Janeks Fedotovskis]], [[Uldis Lorencs]]
*'''Žurnāliste''' — [[Maija Šveiduka]]
*'''Apkopēja Signe''' — [[Arnita Jaunzeme]]
*'''Ārste''' — [[Sarmīte Kukaine-Oleksāne]]
*'''Policists Gaidelis''' — [[Madars Zvagulis]]
*'''Tūristu ģimene''' — [[Lauris Subatnieks]], [[Linda Saulīte]], [[Sebastians Subatnieks]], [[Māris Jēkabs Bezmers]]
*'''Restorāna direktors''' — [[Mihails Ļisovs]]
*'''Policists''' — [[Sandris Dreimanis]]
*'''Puisis pilsētā''' — [[Niks Prohorovs]]
*'''Vietējie čaļi''' — [[Jānis Diedišķis]], [[Kaspars Treilons]]
*'''Viesnīcas kliente''' —[[Lana Dreimane]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>bvtuez471f7ai7elh97skdf80hga83e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Janeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421047</id>
    <revision>
      <id>4510095</id>
      <parentid>4489066</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14408" sha1="5gtqprs8h0ckal3skdyx6nimlf77v1h" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Janeks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Aleksandrs Janeks.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1891
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = [[Daugavpils]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 21
|        m_vieta = [[Kalamazū]], [[Mičigana]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = Miķelis Janeks, Berta Janeka (Bērne)
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marija Kaupa
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Pēterburgas Universitāte]]
|        zinātne = [[ķīmija]]
|    pasniedzēji = Pēteris fon Veimarns
|       studenti = [[Bruno Jirgensons]], [[Mārtiņš Eduards Straumanis]]
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Aleksandrs Miķelis Janeks''' (1891—1970) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]] un filozofs, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, Koloīdķīmijas laboratorijas vadītājs (1920—1944). [[Budisms|Budisma]] popularizētājs Latvijā.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|13 869-13 870}}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Dzimis 1891. gada 28. novembrī [[Daugavpils|Daugavpilī]] skolotāja Miķeļa Janeka un viņa sievas Bertas, dzimušas Bērnes, ģimenē. Gada vecumā kopā ar vecāku ģimene pārcēlās uz Pēterburgu, kur viņa tēvs bija ierēdnis, vēlāk vācu aparātu firmas &quot;Siemens&quot; darbinieks, Pēterburgas Latviešu Labdarīgās biedrības rakstvedis.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Mikelis-Janeks-15.09.1938 timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Mācījās Pēterburgas Sv. Katrīnas skolā (1899—1909), studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes Ķīmijas nodaļā (1909—1915). Veica pētījumus dispersoidoloģijā (koloīdķīmijā) Petrogradas Kalnu institūtā (1916—1918). [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā devās uz [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], kur strādāja par docentu Urālu Kalnu institūtā (1918—1919), vēlāk par profesora v.i. [[Vladivostoka]]s Politehniskajā institūtā (1919—1920).

1920. gadā Aleksandrs Janeks atgriezās dzimtenē un strādāja [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē par docentu (1920), vecāko docentu (1921). 1928. gadā viņš ar disertāciju ''Ein neues Kapillarphänomen'' (&quot;Jauns kapilārais fenomens&quot;) aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu un 1930. gadā tika ievēlēts par profesoru. Pasniedza dispersoidoloģijas, neorganiskās ķīmijas un ķīmijas vēstures kursus. Darbojās Latvijas Ķīmiķu un Bioloģijas biedrībās, kā arī bija Vācijas ķīmiķu biedrības (Berlīne) un Koloīdķīmiķu biedrības (Leipciga) biedrs. Vadīja Latvijas Bioloģijas biedrību (1932—1934), Latviešu un franču tuvināšanās biedrību (1935—1940) un Latvijas Ķīmijas biedrību (1934–1944).
Pētīja reliģiski filozofiskas un kultūras problēmas, popularizēja [[budisms|budisma]] idejas, brīvi runāja latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodās.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja [[Marburga]]s universitātē un saņēma A. fon Humbolta fonda stipendiju. 
1950. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], no 1950. līdz 1958. gadam Kalamazū koledžā veica ķīmiskus pētījumus, strādāja par ķīmiķi ''Upjohn'' firmā, mācīja krievu un vācu valodu, lasīja lekcijas par kultūrvēstures jautājumiem.&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Zinatnieki_izgudrotaji&amp;cid=16&amp;name=ALEKSANDRS_MIKELIS_JANEKS_&amp;aid=227 ALEKSANDRS MIĶELIS JANEKS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200814194658/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Zinatnieki_izgudrotaji&amp;cid=16&amp;name=ALEKSANDRS_MIKELIS_JANEKS_&amp;aid=227 |date={{dat|2020|08|14||bez}} }} Latgales Centrālā bibliotēka&lt;/ref&gt;

Miris 1970. gada 21. oktobrī [[Kalamazū]].

== Filozofiskie uzskati ==
A. Janeka filozofiskos uzskatus izvērtējis filozofijas profesors [[Pauls Jurevičs]]: &quot;Pēc Janeka uzkatiem “kā parastā, tā zinātniskā uztvere stipri pārveido īsto pasaules ainu tādā ziņā, ka tas, kas mums dots ir tikai vairāk vai mazāk kondensēts un dots uz reizi vienā momentā.&quot; [..] Pretim šim šķitumam Janeks nostāda īstenību, kas atklājas no viedokļa, ko viņš sauc par epallēlisku. [..] &quot;Matērija, elektroni, atomi, tāpat dvēsele – viss tas ir tikai “kondensācija”, izskaidrošanas fikcijas, bet nekas reāls, ja vispār īstas esamības pasaulē nemaz nav, bet absolūtais ir – dotību nepārredzamā laicīgā secība, nerimstoša visa plūsma.&quot;&quot;&lt;ref&gt;Jurevičs P. Filozofija. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Literatūra, 1937, 420.–421. lpp.&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Aleksandrs Janeks pētīja jaunas metodes koloīdšķīdumu pagatavošanā, izstrādāja jaunu elementu periodiskās sistēmas tabulu, publicējis 35 zinātniskos rakstus, ir vairāku mācību grāmatu autors.

=== Zinātniskās publikācijas ķīmijā ===
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Отношение положительных и отрицательных дисперсоидовъ къ встряхиванию съ различными практически нерастворимыми веществами. ''Русск. хим. общ.'', 1916, № 48, с. 1044.
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Определение зарядов у дисперсоидовъ. ''Русск. хим. общ.'', 1916, № 48, с. 1045.
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. О процессе “растворенiя” хлорного золота въ ароматических углеводородахъ. ''Русск. хим. общ.'', 1916, № 48, с. 1060.
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Отношение положительных и отрицательных дисперсоидовъ къ встряхиванию съ различными практически нерастворимыми веществами. ''Известия Уральского Горного института'', 1918/19, № 1/3, с. 112.
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Определение зарядов у дисперсоидовъ. ''Известия Уральского Горного института'', 1918/19, № 1/3, с. 113.
* Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. О процессе “растворенiя” хлорного золота въ ароматических углеводородахъ. ''Известия Уральского Горного института'', 1918/19, № 1/3, с. 127.
* Янекъ А. Коагуляция дисперсоидныхъ растворовъ на поверхностяхъ раздела соприкасающихся фазъ. ''Известия Уральского Горного института'', 1918/19, № 1, с. 45.
* Янекъ А. Характеристика научной деятельности П. П. фонъ Веймарна. ''Известия Уральского Горного института'', 1918/19, № 1/4, с. 28., atkārtota publikācija ''Молодaя Русь'', 1919, май, с. 30–32.
* Janek A. Rhythmisch gebänderte Niederschlagshäutchen auf Flüssigkeitsoberflächen. I.—II. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1923, 32(4) S. 252–253; 33(2), S. 86–89.
* Janek A. Ein neues Kappilarphönomen. ''Acta Universitatis Latviensis'', 1927, Nr. 17,  atkārtots izdevums: ''Kolloidchemische Beihefte'', 1927, 24, Heft 10–12, S. 418–448.
* Janek A. Überführungsapparat. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1924, 39, S. 104.
* Janek A. Tabaklauge als Reduktionsmittel zur Herstellung von Solen. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1927, 41, Heft 3, S. 242–243.
* Janek A., Jirgensons B. Einflub der Alkohole auf die Koagulation von dispersoiden Lösungen. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1927, 41, Heft 1, S. 40–46.
* Janek A., Jirgensons Br. Sensibilisierende und stabilisierende Wirkung der Haut auf kolloide Lösungen. ''Biochemische-Zeitschrift'', 1927, 180, Heft 1/3, S. 193–200.
* Janeks A., Jirgensons Br. Alkoholu iespaids uz dispersoīdu koagulāciju. ''Acta Universitatis Latviensis'', 1927, 16, 509.–544. lpp.
* Janeks A., Jirgensons B. Dažu mazšķīstošu organisko vielu iespaids uz elektrolītkoagulāciju. ''Latvijas Farmaceitu žurnāls'', 1928, 5, 149.–152. lpp.
* Janek A., Schmidt A. Überführung der dispersen Phase aus einem Dispersions-mittel in ein anderes durch Entmischung. I. Die Erscheinung und der Einflub der Hofmeisterschen Iononenreihe. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1930, 52, Heft 3, S. 280–288.
* Janek A., Schmidt A. Die Koagulation von Kolloiden durch Emulsionen die sich bei Temperaturänderung bilden. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1930, 50, S. 263–265.
* Janek A., Schmidt A. Kolloide Lösungen bei der Hydrolyse von Zerisulfat. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1933, 65, Heft 3, S. 295–297.
* Janek A., Schmidt A. Überführung der dispersen Phase aus einem Dispersions-mittel in ein anderes durch Entmischung. II. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1934, 66, S. 296–302.
* Janek A. Ein neues Verfahren zur Herstellung von Schwefelsolen. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1933, 64, Heft 1, S. 31–32.
* Janek A. Kolloide Schwefellösungen durch Einwirkung von Schwefelsolen. ''Kolloid-Zeitschrift'', 1933, 65, Heft 1, S. 65.
* Janeks A. Divas jaunas koloīdā sēra pagatavošanas metodes. Latvijas Farmaceitu žurnāls, 1933, Nr. 8, 355.–356. lpp.
* Janek A. Zur Statistik der Wertigkeiten. ''Zeitschrift für anorg. Chemie'', 1944, Nr. 48, S. 354.

=== Filozofiskās publikācijas ===
* Janeks A. Budas mācība. Valdības Vēstnesis, 1924, Nr. 62.
* Janek A. Das Problem des Buddha. ''Der Phad'' III, 1925, S. 220.
* Janek A. Nibbana – die höchste Kultur. ''Der Phad'' IV, 1926, S. 18.
* Janek A. Ecce mundus. ''Der Phad'' IV, 1926, S. 91.
* Janek A. Die Religion Buddhas. ''Der Phad'' IV, 1926, S. 132, 151.
* Janek A. Hast du des Entstandenen Nichtigkeit erkannt, so bist du auch Erkenner des Ewigen goworden. ''Der Phad'' V, 1928, S. 6.
* Janeks A. Die Realität vom Standpunkt des Epallelismus. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1935, Nr. 4, 150.–155. lpp.; Nr. 5, 190.–196. lpp.; Nr. 6, 230.–234. lpp.
* Janeks A. Der Epallelismus und die naturwissenschaftliche Forschung. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1937, Nr. 4, 167.–172. lpp.; Nr. 5, 215.–219. lpp.; Nr. 6, 247.–255. lpp.
* Janeks A. Kurze Übersicht über den epallelistschen Standpunkt und seine Stellung zur Frage über das Wesen der naturwissenschaftlichen Forschung. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1937, Nr. 7, 310.–313. lpp.

=== Monogrāfijas ===
* [http://gpntb.dlibrary.org/ru/nodes/5964-yanek-a-kratkiy-uchebnik-dispersoidologii-sovremennoe-uchenie-o-kolloidah-v-obschedostupnom-izlozhenii-petrograd-1915 Янек А. ''Краткий учебник дисперсоидологии. Современное учение о коллоидах в общедоступном изложении''.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225134709/http://gpntb.dlibrary.org/ru/nodes/5964-yanek-a-kratkiy-uchebnik-dispersoidologii-sovremennoe-uchenie-o-kolloidah-v-obschedostupnom-izlozhenii-petrograd-1915 |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} Петроград: Склад изд. у К. Л. Риккера, 1915. - 248 с.
* Janeks A. Neorganiskā ķīmija. Rīga: A. Ošiņš, R. Mantinieks (1921, 1930, izdota četras reizes) 
* Janēks A. Dispersoidoloģijas pamati. 2. papild. izdev. I daļa. Koloidu problēma un koloīdie šķīdumi. Rīga: F. Vītuma izd., 1925. 101 lpp.
* Janeks A. Buddhas mācību pamati. Rīga: F. Vītuma izdevums, 1925. 88 lpp.
* Janeks A. Dzīve un reliģija. Rīga: F. Vītuma izdevums, 1925. 48 lpp.
* Janek A. Ein neues Kappilarphönomen. Rīga, 1927, 64 S.; LĶVM 59. krāj., 2. apr. (''Dr. chem.'' disertācija)
* Janek A. Die Realität vom Stanpunkt des Epallelismus. Rīga: Grāmatrūpnieks, 1935, 17 lpp. atkārtots izdevums: Burtnieks, 1936, Nr. 3.
* Janeks A. Der Epallelismus und die naturwissenschaftliche Forschung. Rīga: Latvijas Farmaceitu biedrība, 1937, 22. lpp.
* Janeks A. Fizikālās pasaules izpratnes būtība (Epalēliskā viedokļa pamatojums). Rīga: Latvijas Farmaceitu biedrība, 1939, 20. lpp.
* Janeks A. Fizikālā pasaule un zinātne. Rīga, autora izdevums, 1940. 60 lpp.
* Janeks A. Elementu periodiskā sistēma. Rīga, autora izdevums, 1943, 3 lpp.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1937),
* Francijas Goda leģiona ordenis (1938)

== Literatūra ==
* Latvijas Universitāte. 1919.–1929. Rīga: LU, 1929, 118.–119. lpp.
* [[Mārtiņš Straumanis|Straumanis M.]] Ķīmija. No: Zinātne Tēvzemei. 1918.–1938. Rīga: LU, 1938, 159.–160. lpp.
* [[Augusts Ķešāns|Ķešāns A.]] Ķīmijas fakultāte. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. I daļa. Rīga: LU, 1939, 390. lpp.
* Janeks Aleksandrs Miķelis. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biogrāfiskais apgāds, 1939, 209.–210. lpp
* Latvju enciklopēdija. 1. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950/1951, 511. lpp.
* Latvju enciklopēdija. 1962–1982. 2. sēj. Rockville: Amerikas latviešu apvienības institūts, 1985, 2. lpp.
* Latvijas enciklopēdija: 3 sējums (I - LATV). Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. - 799 lpp. 
* ''Acta Latgalica'' 9: Daugavpils: Latgolas Pētnīceibas institūts, 1997. - 463 lpp.

== Ārējās saites ==
* [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/LU_Raksti/815/01_Alksnis.pdf Uldis Alksnis, Ilgars Grosvalds. Profesors Aleksandrs Janeks]  LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2017, 815. sēj. ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Janeks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>5gtqprs8h0ckal3skdyx6nimlf77v1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Laukirbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424596</id>
    <revision>
      <id>4510113</id>
      <parentid>4276467</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5983" sha1="4cz4w8jb5jwsmt42xqxoleym8eo95k2" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Alfrēds Laukirbe
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1901|6|25}}
| location = [[Jēkabpils]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1993|2|26|1901|6|25}}
| deathplace = [[Berlīne]], {{DEU}}  
| nationality = latvietis
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Latvijas Universitāte]]
| movement = [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]
| famous works = 
| teachers = [[Ernests Štālbergs]]
| awards = 
}}
[[Attēls:Viesnīcas Jelgava projekts 1938.jpg|thumb|270px|[[Jelgava (viesnīca)|Viesnīcas &quot;Jelgava&quot;]] projekts (uzcelta 1938—1940).]]

'''Pēteris Alfrēds Laukirbe''' (1901—1993) bija latviešu [[arhitekts]], augstskolas pasniedzējs, no 1938. līdz 1940. gadam uzceltās [[Jelgava (viesnīca)|viesnīcas &quot;Jelgava&quot;]] projekta autors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1901. gada 25. jūnijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, 1930. gadā beidza studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāte|Arhitektūras fakultātē]] pie [[Ernests Štālbergs|Ernesta Štālberga]], pēc augstskolas beigšanas palicis strādāt fakultātē par asistentu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:32842%7Carticle:DIVL107%7Cquery:Alfr%C4%93ds%20Laukirbe%20Alfr%C4%93du%20Lau%C4%B7irbi|website=www.periodika.lv|publisher=Jelgavas Ziņotājs, Nr.137 (08.09.1992)|title=Jelgavā viesojās arhitekts Alfrēds Laukirbe|access-date=2021-12-09}}&lt;/ref&gt; Mācījies zīmēšanu pie [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piedalījās [[Brīvības piemineklis (Rīga)|Brīvības pieminekļa]] projektēšanā (1931—1934). Piedalījās daudzos arhitektūras projektu konkursos, pēc viņa projekta uzcelta [[Jelgava (viesnīca)|viesnīca &quot;Jelgava&quot;]] (1938—1940)&lt;ref name=&quot;Bibl&quot;&gt;[http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/457/ Jelgavas bibliotēka. Laukirbe Alfrēds]&lt;/ref&gt; un [[Brocēni|Brocēnu]] cementa fabrikas direktora dzīvojamā māja (1939), arhitekts Alfrēds Laukirbe izplānoja arī Brocēnu fabrikas inženieru un meistaru ēkas, katru uz 1600 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; apbūves gabala, ar kopīgiem bērnu rotaļlaukumiem un tenisa kortiem. Augstu novērtējumu saņēmis arī par saviem Akciju bankas, Valsts bankas Valmierā, Studentu nama Rīgā, lauku pamatskolas, lauku saimniecību paraugprojektiem. Privātā praksē Alfrēds Laukirbe projektējis un cēlis Rīgas cementa fabrikas klubu un darbinieku dzīvojamās ēkas, īres mājas un savrupmājas Rīgā, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piedalījies Brīvības pieminek|a arhitektoniskajā noformēšanā un projektējis [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] darbnīcu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Popularizēja ugunsdrošo būvveidu lietošanu lauku būvniecībā. 1939. gadā uzsācis savas ģimenes savrupmājas būvniecību Rīgā, Āgenskalna ielā 14, tomēr [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma dēļ, būvdarbus neizdodas pilnībā pabeigt.&lt;ref&gt;''Māksla'' Nr. 11-12, 01.11.1992. (J. Lejnieks, ''Savrupmājas Latvijā. Nr.14'')&lt;/ref&gt;

Otrā pasaules kara laikā iesaukts [[Vērmahts|Vērmahtā]], kritis gūstā, nodarbināts [[PSRS]] rūpniecības ēku celtniecībā (1944—1953). Pēc atbrīvošanas saņēma atļauju izceļot uz Vāciju, bija Būvniecības akadēmijas docents [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] (1955—1968).&lt;ref name=&quot;Bibl&quot; /&gt; Berlīnē projektēja [[Berlīnes Brīvā Universitāte|Berlīnes Brīvās Universitātes]] klīnikas un pilsētas slimnīcas ēkas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dzīvoja Berlīnē-Frīdenavā (''Berlin-Friedenau'').&lt;ref&gt;[https://digital.zlb.de/viewer/image/15849342_1962-63/50/ Amtliches Fernsprechbuch für den Bezirk der Landespostdirektion Berlin] (telefona numuru grāmata)&lt;/ref&gt;

Miris 1993. gada 26. februārī Berlīnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Laukirbe |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209192344/https://timenote.info/lv/Alfreds-Laukirbe }}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2019. gada novembrī pie [[Jelgava (viesnīca)|viesnīcas &quot;Jelgava&quot;]] ieejas atklāta [[Jānis Strupulis|Jāņa Strupuļa]] veidota piemiņas plāksne ēkas arhitektam.&lt;ref name=&quot;Bibl&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/files/jv_nr_47_638(1).pdf|title=Jelgavas vēstnesis|publisher=Jelgavas valstspilsētas dome|work=Nr.47|access-date=2021. g 9. decembrī|date=2019. gada 21. novembris|archive-date=2021. gada 9. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209192331/https://www.jelgava.lv/files/jv_nr_47_638(1).pdf}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Publicējis grāmatas par cementa ķieģeļu, vieglbetona un ģipša plātņu izmantošanu celtniecībā.&lt;ref&gt;[http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/457/ Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2. sēj.] Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996. — 74. lpp.&lt;/ref&gt;

* Ugunsdrošas ēkas no pašražotiem cementa ķieģeļiem. Rīga: Rīgas cementfabrikas &quot;C.Ch. Schmidt&quot; a./s., 1933. — 62 lpp.
* Cementa ķieģeļu būvveidi. Rīga: P. Mantnieka kartogrāfijas institūts, 1936. — 47 lpp.
* Kā pareizi celt cementa ķieģeļu ēkas. Rīga: Rīgas cementa fabrika &quot;C. Ch. Schmidt&quot;, 1939. — 56 lpp.

&lt;gallery&gt;
Āgenskalna iela 14.jpg|A. Laukirbes ģimenes savrupmāja Āgenskalna ielā 14, Rīgā (1939).
Jelgava Lielā iela 6.jpg|Viesnīca ''Jelgava'', Lielajā ielā 6, Jelgavā. (1938-1940).
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Laukirbe, Alfrēds}}
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Vācijas latvieši]]</text>
      <sha1>4cz4w8jb5jwsmt42xqxoleym8eo95k2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robins Huds (1973. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425467</id>
    <revision>
      <id>4509824</id>
      <parentid>4175682</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:53:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3818" sha1="ptcjzjogsra11t9p1x6jgkne778y645" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Robins Huds
| attēls                   = Robinhood 1973 poster.png
| att_izm                  = 
| paraksts                 = Oriģinālais plakāts
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Robin Hood''
| žanrs                    = animācijas filma, fantāzija, piedzīvojumu filma, muzikāla filma, komēdija
| režisors                 = [[Volfgangs Rītermans]]
| producents               = Volfgangs Rītermans
| scenārija autors         = 
* Lerijs Klemonss
* [[Kens Andersons]]
* Venss Gerijs
* [[Frenks Tomass]]
* Ēriks Klivorts
* Džūliuss Svendsens
* Deivids Mičeners
| galvenajās lomās         = 
* [[Fils Heriss]]
* [[Endijs Devains]]
* [[Pīters Ustinovs]]
* [[Terijs-Tomass]]
* [[Braiens Bedfords]]
* [[Monika Evansa]]
* [[Kerola Šellija]]
* [[Pets Batrems]]
* [[Rodžers Millers]]
| mūzika                   = [[Džordžs Brunss]]
| operators                =
| montāža                  = 
* Toms Akosta
* Džims Meltons
| studija                  = ''[[Walt Disney Animation Studios|Walt Disney Productions]]''
| izplatītājs              = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Distribution]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|1973|11|8}}
| ilgums                   = 83 [[minūte|min]]&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/robin-hood-1973|title=Robin Hood|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|access-date=April 6, 2019|archive-date={{dat|2019|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190406123648/http://www.bbfc.co.uk/releases/robin-hood-1973}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|5 miljoni}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last=Huddy|first=John|title=Disney Coming Out with &quot;Robin Hood&quot;|newspaper=Toledo Blade|date=November 7, 1973|accessdate=August 11, 2016|url=https://news.google.com/newspapers?nid=1350&amp;dat=19731107&amp;id=EClPAAAAIBAJ&amp;sjid=EgIEAAAAIBAJ&amp;pg=7067,2963977&amp;hl=en}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|32 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.the-numbers.com/movies/1973/00246.php|publisher=The Numbers|title=Robin Hood, Box Office Information|accessdate=January 17, 2012|archive-date={{dat|2013|06|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130625001757/http://www.the-numbers.com/movies/1973/00246.php}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     =
}}
'''&quot;Robins Huds&quot;''' ({{val|en|Robin Hood}}) ir 1973. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kompānijas ''[[Walt Disney Animation Studios|Walt Disney Productions]]'' uzņemta muzikāla [[animācijas filma|animācijas]] piedzīvojumu komēdija, kas balstīta uz leģendu par Robinu Hudu. Filmas režisors un producents ir [[Volfgangs Rītermans]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Fils Heriss]], [[Endijs Devains]], [[Pīters Ustinovs]], [[Terijs-Tomass]], [[Braiens Bedfords]], [[Monika Evansa]], [[Kerola Šellija]], [[Pets Batrems]] un [[Rodžers Millers]]. Filmas pirmizrāde norisinājās {{dat|1973|11|8||bez}}. Šī ir Volta Disneja animācijas studijas 21. pilnmetrāžas animācijas filma.

== Sižets ==
Filmā tiek sekots līdzi leģendārā Robina Huda (lapsas), lāča Mazā Džona un [[Notingema]]s iedzīvotāju piedzīvojumiem laikā, kad viņi cīnās pret Prinča Džona pārmērīgajiem nodokļiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{filma-aizmetnis}}

{{Walt Disney Animation Studios}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1973. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]</text>
      <sha1>ptcjzjogsra11t9p1x6jgkne778y645</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Bodø/Glimt</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425476</id>
    <revision>
      <id>4510226</id>
      <parentid>4371280</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3462" sha1="nugva7ffi1tm057mmbn3lewj1iwa66o" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #FFDD00
| nos = ''FK Bodø/Glimt''
| logo_links = FK Bodo Glimt logo.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = ''Fotballklubben Bodø/Glimt''
| iesauka = ''Glimt, Superlaget''
| pilsēta = {{Vieta|Norvēģija|Būdē}}
| līga = ''[[Eliteserien]]''
| sez = 2025.
| poz = 2. vieta
| dib = 1916
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 19
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = ''Aspmyra'' stadions
| ietilp = 5635
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Norvēģija}} [[Hjētils Knutsens]]
| kapteinis = 
| mediji = {{URL|www.glimt.no/}}
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _bodo1617h
| pattern_b1 = _bodo1617h
| pattern_ra1 = _bodo1617h
| pattern_sh1 = _bodo1617h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFDD00
| pattern_la2 = _bodo1819a
| pattern_b2 = _bodo1819a
| pattern_ra2 = _bodo1819a
| pattern_sh2 = _bodo1819a
| pattern_so2 = _bodo1819a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFDD00
}}

'''''FK Bodø/Glimt''''' ir profesionāls [[Norvēģija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Būdē]]. Klubs ir dibināts 1916. gadā. Pašlaik spēlē ''[[Eliteserien]]'', Norvēģijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Aspmyra Stadion|Aspmyra]]'' stadionā, kura ietilpība ir 5635 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.glimt.no/om-stadion | title=Aspmyra Stadion |language=no |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}} |website=glimt.no}}&lt;/ref&gt; Kluba futbolisti ir četras reizes uzvarējuši ''Eliteserien'' (2020, 2021, 2023, 2024) un trīs reizes kļuvuši par  [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausa]] ieguvējiem. 2025. gadā klubs sasniedza [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālu, kur divu spēļu summā piekāpās ''[[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]]''. 2025.—2026. gada sezonā pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē).

== Sasniegumi ==
* '''''[[Eliteserien]]'''''
** Čempioni (4): 2020, 2021, 2023, 2024
**Vicečempioni (6): 1977, 1993, 2003, 2019, 2022, 2025
* '''[[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesn/noocuphist.html |title=Norway - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1975, 1993, 2025—26
** Finālisti (5): 1977, 1996, 2003, 2021—22, 2023
* '''Ziemeļnorvēģijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.no/stats/NNCupFinals.html |title=Northern Norway cup finals (1929-1969) |language=en |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1930, 1933, 1934, 1939, 1952, 1963, 1964, 1967, 1969
** Finālisti (5): 1949, 1955, 1961, 1962, 1966

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.glimt.no/ Oficiālā mājaslapa] {{no ikona}}
* [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=59333/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/norway/fotballklub-bodoglimt/1595/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Norvēģija-aizmetnis}}
{{Eliteserien}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bodø/Glimt}}
[[Kategorija:Norvēģijas futbola klubi]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt]]</text>
      <sha1>nugva7ffi1tm057mmbn3lewj1iwa66o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainārs Bambals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426061</id>
    <revision>
      <id>4510012</id>
      <parentid>4353236</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:00:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12999" sha1="6px05gg80q2y2lrfn33y0975ogc183w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ainārs Bambals
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1964
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 7
 |      dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     pilsonība = {{LAT}}
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[vēsturnieks]], arhīvists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Ainārs Bambals'''&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;''Ko zinām par laiku?'', «Komunisma Uzvara», 1980, 9. decembris.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;''Uzvarai!'', «Zīlīte», 1975, 9. janvāris.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;''Es redzu pasauli'', «Pionieris», 1979, 18. septembris.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Celsim pieminekli'', «Cīņa», 1991, 17. maijs.&lt;/ref&gt; (dzimis {{dat|1964|2|7||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] vēsturnieks, vēstures doktors, [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] darbinieks.&lt;ref name=&quot;arhivi.gov.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arhivi.gov.lv/lv/filiale/dokumentu-publikaciju-un-popularizesanas-nodala|title=Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļa|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
A. Bambals dzimis 1964. gada 7. februārī Rīgā. Jau skolas gados A. Bambals bija aktīvs zīmētājs bērniem&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt; un jauniešiem domātajos izdevumos, piemēram, laikrakstā «Pionieris».&lt;ref&gt;''Vārds un teikums — zobens ass!'', «Pionieris», 1976, 1. jūnijs.&lt;/ref&gt; Mācījies [[Kokneses vidusskola|Kokneses vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; Stučkas rajona laikraksts «Komunisma Uzvara» vēsta, ka jau vidusskolas laikā, 1980. gadā A. Bambals gatavojis publiskus priekšlasījumus par vēsturi,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; guvis panākumus tēlotāja mākslā.&lt;ref&gt;Rudiņa, V. ''Darbā viss guvums'', «Komunisma Uzvara», 1981, 9. jūnijs.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Druviņa, I. ''Kokneses vidusskolā: radoši meklējumi, sabiedriska aktivitāte'', «Komunisma Uzvara», 1982, 12. jūnijs.&lt;/ref&gt;

Beidzis [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāti]] (1989), LU Vēstures un filozofijas fakultātes maģistratūru (2004), LU ieguvis vēstures doktora zinātnisko grādu Latvijas vēsturē (2012).

=== Darba gaitas ===
Darba gaitas A. Bambals sāka [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas laikā [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Vēstures institūtā]] kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.&lt;ref&gt;Štāls, A. ''Nepatīkama patiesība'', «Ļeņina ceļš», 1989, 22. augusts.&lt;/ref&gt; Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, kā [[arheologs]] piedalījies Latvijas ekspedīcijā [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] kapavietas noskaidrošanā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/268333-par-specialas-starpdisciplinaras-komisijas-izveidi-valsts-drosibas-komitejas-dokumentu-izpetei|title=Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; [[Turkmenbaši (pilsēta)|Krasnovodskā]].&lt;ref&gt;Godmanis, I. Ministru padomes priekšsēdētājs. ''Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojums Nr. 96-r Rīgā 1993. gada 5. aprīlī'', «Lauku avīze», 1993, 13. aprīlis.&lt;/ref&gt; 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pirms Latvijas iestāšanās ES [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Valsts arhīva]] Dienesta dokumentu daļas, Represēto personu dokumentu daļas vadītājs,&lt;ref&gt;''Pasaulē'', «Neatkarīgā Rīta avīze», 1995, 29. novembris.&lt;/ref&gt; vēlāk dažādos amatos Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, arhīva eksperts.&lt;ref name=&quot;arhivi.gov.lv&quot;/&gt;

Ar [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] vadītā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā]] par locekli.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=268333 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 ''Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei'', prot. Nr. 42 31.§], «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), [[2014]], [[21. augusts]], (skatīts [[2019. gads|2019]], [[12. aprīlis]])&lt;/ref&gt;

=== Sabiedriskā darbība ===

1990. gadā Latvijas ekspedīcijas „Noriļska — Lāma 90” vadītājs. Tās dalībnieki 1990. gada jūlijā—augustā kopējās baltiešu ekspedīcijas sastāvā 120 km no [[Noriļska]]s attālajā Lāmas ezera krastā, kur atradusies [[Noriļlags|Noriļlaga]] atsevišķā nometne ar ieslodzītajiem Baltijas valstu augstākajiem artilērijas virsniekiem, uzstādīja piemiņas zīmes un pieminekli bojā gājušajiem. No vietējiem akmeņiem veidotā triju skaldņu piramīda simbolizē Baltijas valstu vienotību. Piemineklis atklāts 1990. gada 5. augustā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=|title=Kondrāts, Ģ. Būs piemineklis Noriļskā, «Neatkarīgā Cīņa » , 1990, Nr.71, 2. jūlijs. ; Sondoviča, E. Latviešu virsnieku Golgātas ceļš, «Rīgas Balss», 1990, Nr.179, 3. oktobris.|journal=|volume=|pages=|via=}}&lt;/ref&gt;

1991. gadā Latvijas ekspedīcijas „Noriļska 91 ” vadītājs. Ekspedīcijas 48 dalībnieki 1991. gada jūlijā—augustā kopējās baltiešu 150 cilvēku ekspedīcijas sastāvā Noriļskā Šmita kalna pakājē uzstādīja piemiņas kompleksu triju skaldņu piramīdu. Katra skaldne veltīta Latvijai, Lietuvai un Igaunijai un kopā simbolizē Baltijas valstu vienotību un 8 m augstus lapegles krustus Noriļlagā nomocītajiem Baltijas valstu pilsoņiem. Kompleksu atklāja 1991. gada 10. augustā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=|title=Liepa, L. Piemineklis bija jāuzceļ, « Diena», 1991, 29. augusts.|journal=|volume=|pages=|via=}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā Latvijas ekspedīcijas „Vjatlags — Usoļlags 95” dalībnieks. Ekspedīcijas dalībnieki 1995. gada augustā Kirovas apgabala [[Vjatlags|Vjatlagā]], Ļesnaja ciemā un Permas apgabala [[Usoļlags|Usoļlagā]], [[Soļikamska|Soļikamskā]] uzstādīja piemiņas zīmes un 6 m augstus krustus tur nometnēs nomocītajiem Latvijas iedzīvotājiem-komunistiskā terora upuriem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=|title=Mūsu tautas lielā sāpe: Krievijas nometnes - 
“Vjatlags”, “Usoļlags” un pārējie “lagi”, « Latvijas Vēstnesis », 1996, Nr.58 (543) 3. aprīlis.|journal=|volume=|pages=|via=}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā — viens no biedrības &quot;Latvijas Arhīvistu biedrība&quot; dibinātājiem, ilggadējs valdes loceklis.

1999. gadā, viens no biedrības &quot;Triju Zvaigžņu ordeņa brālība&quot; dibinātājiem, sekretārs, domes loceklis, vēlāk biedrības &quot;Latvijas Ordeņu brālība” sekretārs, domes loceklis un Goda biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ordenubraliba.lv/par-lob/struktura?pcversion=ok ;  http://www.ordenubraliba.lv/par-lob|title=«Latvijas Ordeņu brālības dome 2017» Skatīts: 2019-05-11. ; Par Latvijas ordeņu brālību. Skatīts: 2020-03-20.|last=|first=|publisher=Latvijas Ordeņu brālība|work=|accessdate=2019-05-11 ; 2020-03-20|date=|language=}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā piedalījās nodibinājuma &quot;Kokneses fonds&quot; dibināšanā, kura mērķis ir kultūrvēsturiskas piemiņas vietas — [[Likteņdārzs]] [[Krievkalna sala|Krievkalna salā]]&lt;ref&gt;[https://company.lursoft.lv/lv/kokneses-fonds/40008092535 &quot;Ar Fonda un ziedojumu līdzekļiem izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gs. totalitāro režīmu dēļ cietušiem un bojā gājušiem latviešiem.&quot;,] [[Lursoft]]&lt;/ref&gt; izveide.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/kalniete-liktendarzs-nekad-nebus-pilniba-pabeigts-tas-bus-augoss-un-mainigs |title=Kalniete: Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs |accessdate=2019-05-11 |work= |publisher=la.lv |date= 7 Feb 2019 |language= }}&lt;/ref&gt; 2015. gada 18. septembrī [[Viļņa|Viļņā]] starptautiskajā konferencē &quot;1945: Otrā pasaules kara beigas, tās rezultāti un ietekme uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm&quot; nolasīja referātu &quot;Otrā pasaules kara rezultāti: Latvijas piemērs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=11 |title=Starptautiska zinātniskā konference Viļņā (Lietuva) |accessdate=2019-05-11 |work=Aktivitātes |publisher=lvarhivs.gov.lv |date=20 Sep 2015 |language= |archive-date=2019-03-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190323011358/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=11 }}&lt;/ref&gt; 2019. gada 16.—17. janvārī [[Prāga|Prāgā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/prague/aktualitates/62306-latvija-piedalas-janu-palaha-atceres-pasakumos-praga |title=Latvija piedalās Janu Palaha atceres pasākumos Prāgā |accessdate=2019-05-11 |work= |publisher=LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA ČEHIJAS REPUBLIKĀ |date=18 Jan 2019 |language= |archive-date=2019-05-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190511075719/https://www.mfa.gov.lv/prague/aktualitates/62306-latvija-piedalas-janu-palaha-atceres-pasakumos-praga }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190511075719/https://www.mfa.gov.lv/prague/aktualitates/62306-latvija-piedalas-janu-palaha-atceres-pasakumos-praga |date=2019-05-11 }}&lt;/ref&gt; kā Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis piedalījies Čehijas studenta [[Jans Palahs|Jana Palaha]] piemiņas pasākumos.

2020. gada 29. februārī A. Bambals piedalījies starptautiskā simpozijā ASV, [[Jeila Universitāte]]s Makmilana centra Eiropas studiju padomes un Baltijas studiju programmas (''European Studies Council and Baltic Studies Program of the MacMillan Center at Yale'') organizētajā starptautiskajā simpozijā “''KGB Surveillance in the Baltic Soviet Republics''” (VDK uzraudzība Baltijas padomju republikās), nolasot referātu ''„Documents on KGB Surveillance in Soviet Latvia”'' (Dokumenti par VDK uzraudzību Padomju Latvijā).&lt;ref&gt;https://issuu.com/yaleeuropeanstudies/docs/kgb_surveillance_conference_program__final_version&lt;/ref&gt;

=== Ģimene ===
Šķīries, ir divi dēli.{{nepieciešama atsauce}}

== Apbalvojumi ==

1998. gadā [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] izveidotā [[Triju Zvaigžņu ordeņa dome]] par nopelniem valsts labā apbalvoja vēsturnieku un sabiedrisko darbinieku Aināru Bambalu ar 5. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;''Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa goda zīmi'', «Latvijas Vēstnesis», 1998, 28. jūlijs.&lt;/ref&gt;

2001. gadā Latvijas Republikas kultūras ministre K. Pētersone par veikumu piemiņas grāmatas “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” veidošanā A. Bambalam pasniedza Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasarhivi.lv/index.php?1&amp;210&amp;view=magazine&amp;mag_id=13 |title=Hronika. ''Latvijas Arhīvi''. 2002, 1, 165.lpp. |access-date={{dat|2024|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240911100929/http://www.latvijasarhivi.lv/index.php?1&amp;210&amp;view=magazine&amp;mag_id=13 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā A. Bambalam par ieguldījumu virtuālās izstādes “Tiesas procesi pret Gunāru Astru” veidošanā un organizēšanā tika pasniegts Latvijas Nacionālā arhīva  Atzinības raksts.&lt;ref&gt;[http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/237-245-Hronika.pdf  Hronika. ''Latvijas Arhīvi''. 2013, 3, 244.lpp.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/latvija/politika/123087-vestures-doktors-ainars-bambals-pagatni-nevar-sadedzinat.htm?fbclid=IwAR1CNLQZpNukSw-GfHD2mIZz0d8FFOemvq3wEZKIXrIXe-hlTUKOmCBU1BI |title=Vēstures doktors Ainārs Bambals: Pagātni nevar sadedzināt |accessdate=11 May 2019 |author= |last=Veidemane |first=Elita |authorlink=Elita Veidemane |coauthors= |date=13 Aug 2014  |year= |month= |format= |work= |publisher=nra.lv |pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote=}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Babals, Ainārs}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi]]</text>
      <sha1>6px05gg80q2y2lrfn33y0975ogc183w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabah FK</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426477</id>
    <revision>
      <id>4509802</id>
      <parentid>4477499</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:07:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4509802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6669" sha1="lvj94ivolq7a8gzlztqdcatbtku18kq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #034ea2
| nos = ''Sabah FK''
| logo_links = Sabah FC logo.png
| logo_izm = 150px
| pilns = ''Sabah Futbol Klubu''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
| līga = [[Azerbaidžānas Premjerlīga]]
| sez = 2025—2026.
| poz = 1. vieta
| dib = 2017
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 8
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = ''Alinja Arena''
| ietilp = 13 000
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|Azerbaidžāna}} Maksuds Adigezalovs
| tren = {{flaga|LTU}} [[Valds Dambrausks]]
| kapteinis = 
| mediji = {{URL|sabahfc.az}}
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _marcon_titan
| pattern_b1 = _macron_titan
| pattern_ra1 = _macron_titan
| leftarm1 = 034ea2
| body1 = 034ea2
| rightarm1 = 034ea2
| shorts1 = ffffff
| socks1 = 034ea2
| pattern_la2 = _marcon_titan
| pattern_b2 = _macron_titan
| pattern_ra2 = _macron_titan
| leftarm2 = ffffff
| body2 = ffffff
| rightarm2 = ffffff
| shorts2 = 034ea2
| socks2 = 034ea2
}}
'''''Sabah FK''''' ir profesionāls [[Azerbaidžāna]]s [[futbola klubs]] no [[Baku]]. Klubs dibināts 2017. gada septembrī, pašlaik spēlē [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Azerbaidžānas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Alinja Arena'' stadionā, kas atrodas [[Masazira|Masazirā]]. Stadiona ietilpība ir {{sk|13000}} vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europlan-online.de/alinja-arena/verein/28566 |title=Alinja Arena - Masazır |language=de |accessdate={{dat|2019|4|14||bez}} |website=europlan-online.de |archive-date={{dat|2019|04|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190414155629/https://www.europlan-online.de/alinja-arena/verein/28566 }}&lt;/ref&gt;

2017.—2018. gada sezonā komanda ieņēma 5. vietu Azerbaidžānas Pirmajā divīzijā. {{dat|2018|5|12||bez}} [[Azerbaidžānas Futbola federācija|AFFA]] licencēšanas komisija piešķīra klubam licenci dalībai Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sabahfc.az/about/ |title=SABAH HAQQINDA |language=az |accessdate={{dat|2019|4|14||bez}} |website=sabahfc.az |archive-date={{dat|2021|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211023001008/https://sabahfc.az/about/ }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Azerbaidžānas Premjerlīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azerchamp.html |title=Azerbaijan - List of Champions |accessdate={{dat|2017|10|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025–26
** Vicečempioni (1): 2024–25
* '''Azerbaidžānas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azercuphist.html |title=Azerbaijan - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2024–25, 2025–26
** Finālisti (0): 

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2017/2018
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2.
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1. Liqasy''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 5.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2018.html|title=Azerbaijan 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2018/2019
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 7.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2019.html|title=Azerbaijan 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2019/2020
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 6.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/azer2020.html|title=Azerbaijan 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2020/2021
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 5.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2021.html|title=Azerbaijan 2020/21|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2021/2022
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 5.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2022.html|title=Azerbaijan 2021/22|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2022/2023
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2023.html|title=Azerbaijan 2022/23|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2023/2024
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 3.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2024.html|title=Azerbaijan 2023/24|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2024/2025
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 5.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2025.html|title=Azerbaijan 2024/25|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 2025/2026
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Premjer Liqasy]]
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesa/azer2026.html|title=Azerbaijan 2025/26|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{az ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/azerbaijan/azerbaijan-sabah-fk/40739/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Azerbaidžāna-aizmetnis}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas futbola klubi]]</text>
      <sha1>lvj94ivolq7a8gzlztqdcatbtku18kq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indulis Strazdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428614</id>
    <revision>
      <id>4510073</id>
      <parentid>4198969</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6109" sha1="9b6lsedcfqeg7nf68i0ozzl1sbureni" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Indulis Strazdiņš
| attēls              = 
| att_izm             = 200px
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = 1991
 |     term_beigas = 1993
| dzim_dati           = {{dat|1934|3|31|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = 2001. gads
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija}}
| partija             =
| dzīvesb             = [[Ita Kozakēviča]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[matemātiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Indulis Strazdiņš''' (dzimis {{datums|1934|3|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris 2001. gadā) bija latviešu [[matemātiķis]], augstskolas pasniedzējs un Atmodas laika politiķis. Bijis [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes deputāts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gada 31. martā. 1950. gadā beidza [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolu]]. 1955. gadā beidza [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gradetools.com/H/Dambitis/strazdins.pdf |title=Dambītis, J. Matemātiķa Induļa Strazdiņa darba gaitas. |access-date={{dat|2019|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170710151216/http://www.gradetools.com/H/Dambitis/strazdins.pdf }}&lt;/ref&gt; Studēja [[Maskavas Valsts Universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātes aspirantūrā matemātiskās loģikas specialitātē no 1955. gada, 1958. gada rudenī atgriezās Rīgā.
1969. un 1970. gadā Indulis Strazdiņš bija komandējumā [[Ilinoisa]]s Tehnoloģiskajā institūtā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

1964. gadā salaulājās ar pirmo sievu.&lt;ref&gt;''Celš kopīgs abiem ejams''. &quot;Plēsums&quot;, 1964, 4. oktobris.&lt;/ref&gt; Vēlāk apprecējās ar [[Ita Kozakeviča|Itu Kozakeviču]].

1991. gadā [[Jēkabpils]] vēlēšanu apgabalā ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu,&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910212.htm Augstākās Padomes 1991. gada 12. februāra sēdes stenogramma]&lt;/ref&gt; pāragri mirušās dzīvesbiedres I. Kozakevičas vietā.

Miris 2001. gadā.

== Darbi ==
Matemātikas profesora Borisa Plotkina rosināts, I. Strazdiņš uzsāka [[Būla funkcija|Būla funkciju]] un daudzvērtību loģikas jeb Posta funkciju pamatīpašību izpēti. Zinātniskie rezultāti apkopoti viņa matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā par daudzvērtīgo pārslēgumfunkciju grupu teorētisko klasifikāciju, kas aizstāvēta 1965. gadā Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā Minskā, kā arī doktora zinātniskā grāda ieguvei domātajā disertācijā par grupu invariances galīgvērtību loģikā, ko aizstāvēja 1989. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā Maskavā. 1992. gadā par zinātnisko rezultātu apkopojumu par grupu invarianci daudzvērtību loģikā Latvijas Zinātnes padome nostrificēja Strazdiņam habilitēta matemātikas doktora grādu.

== Iespējamā sadarbība ar VDK ==
Vēsturniece Marta Starostina saskaņā ar publiskotās [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] aģenta kartīti norāda, ka [[Rīgas Tehniskā universitāte|Arvīda Pelšes Rīgas politehniskā institūta]] mācībspēks I. Strazdiņš savervēts kā [[VDK]] aģents jau 1958. gada 16. decembrī 2. (pretizlūkošanas) daļas 9. nodaļā, pseidonīms &quot;Somov&quot; ar arhīva lietas numuru Nr. 9783.&lt;ref&gt;[https://pietiek.com/raksti/sanak,_ka_laika,_kad_notika_balsojums_par_neatkaribas_deklaraciju,_augstakaja_padome_bija_21_vdk_stata_darbinieks_un_cilveks_no_cekas_maisiem Starostina, Marta. ''Sanāk, ka laikā, kad notika balsojums par Neatkarības deklarāciju, Augstākajā padomē bija 21 VDK štata darbinieks un cilvēks no „čekas maisiem”.'' 2019. gada 4. maijs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/110#&amp;gid=1&amp;pid=23 I. Strazdiņa VDK aģenta kartīte]&lt;/ref&gt; Aģenta kartīte pati par sevi vēl nav pierādījums,&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/par-vietni kgb.arhivi.lv: Par vietni]&lt;/ref&gt; taču ir cita liecība.

[[Knuts Skujenieks]], kurš 1962.—1969. gados tika ieslodzīts [[Mordvija]]s nometnē,&lt;ref&gt;[https://www.knutsskujenieks.lv/biografija Knuta Skujenieka biogrāfija]&lt;/ref&gt; uzskata, ka I. Strazdiņš saņēmis komandējumu uz ASV par viņa nodevību. I. Strazdiņa ziņojumi esot lasāmi paša Skujenieka lietā. ''&quot;...Otram vajadzēja zinātnisko komandējumu uz ārzemēm, un viņš pelnīja sev to. Kad atgriezos no lēģera, viņš mēģināja ar mani sākt sarunas, bet es biju strups, neielaidos. Pieļauju, viņš gribēja sirdi izkratīt. Bet man to nevajadzēja. Dies ar viņiem, stučītājiem! Man palika tikai nicinājums pret to, ka cilvēks var tā pārdoties. Jo viņš bija arī mans draugs.&quot;''&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/lustracijalatvija/posts/knuts-skujenieks-atkl%C4%81j-%C4%8Dekistu-v%C4%81rdus-kurus-noskaidrojis-lasot-savu-lietu-j%C4%81nis/810080355776558/ Knuts Skujenieks atklāj čekistu vārdus, kurus noskaidrojis, lasot savu lietu — Jānis Anerauds un Indulis Strazdiņš (Itas Kozakēvičas vīrs).]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/lustracijalatvija/posts/intervija-ar-knutu-skujenieku-pilns-tekstsneturu-%C4%BCaunu-pr%C4%81tu-3-dzejnieks-knuts-s/809938509124076/ Intervija ar Knutu Skujenieku — pilns teksts]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Indulis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2001. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>9b6lsedcfqeg7nf68i0ozzl1sbureni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Freimanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438642</id>
    <revision>
      <id>4509908</id>
      <parentid>4054466</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:15:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5672" sha1="npqeonxsz058y0s2tmu9jee19neyf7j" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Freimanis
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1935|4|6|N}}
| dzim_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2006|6|25|1935|4|6}}
| mir_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[LTF]]&lt;br&gt;[[Kristīgā tautas partija]]&lt;br&gt;[[Tautas partija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ķīmiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Freimanis''' (dzimis 1935. gada 6. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]; miris 2006. gada 25. jūnijā Rīgā) bija latviešu zinātnieks, [[ķīmiķis]] (''Dr. chem. hab.''), politiķis un publicists. Viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s dibinātājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1935. gada 6. aprīlī Rīgā ārsta un skolotājas ģimenē. Mācījās [[Jaunsvirlauka]]s pamatskolā, tad [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]] (1949—1953). Studēja LVU Ķīmijas fakultātē (1953—1958), pēc tam strādāja [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]] (OSI), pētīja organiskos pusvadītājus, radioprotektorus un prostaglandīnus. Aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta (1962) un zinātņu doktora (1971) grādu, no 1977. gada bija OSI Prostaglandīnu ķīmijas laboratorijas vadītājs. 1981. gadā viņu ievēlēja par LVU profesoru.

[[Atmodas kustība]]s sākumā 1987. gadā bija viens no [[Melngalvju nams|Melngalvju nama]] atjaunošanas ierosinātājiem. 1988. gada jūlijā viņš parakstīja astoņu autoru aicinājuma vēstuli veidot Latvijas Tautas fronti. Pēc LTF izveides viņu atkārtoti ievēlēja par tās valžu un domju locekli, sākumā viņš bija atbildīgs par vides aizsardzību, vēlāk līdz 1990. gada 12. aprīlim Freimanis bija LTF ārlietu komitejas vadītājs.

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās padomes]] deputātu, viņš darbojās LTF frakcijā, vēlāk frakcijā “Satversme”, bija AP Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. J. Freimanis bija viens no deputātiem, kas balsoja par [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju Latvijas neatkarības atjaunošanu]].

Ievēlēts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] korespondētājlocekli (1990), tad par LZA īsteno locekli (1992).

Kopš 1996. gada Freimanis bija [[Kristīgā Tautas partija|Kristīgās Tautas partijas]] (KTP, bijušās LTF) valdes loceklis, vēlāk partijas KTP/KDS ([[Kristīgo Demokrātu savienība|Kristīgo Demokrātu savienības]]) valdes loceklis (1997—1998). Kopš 1998. gada viņš bija [[Tautas partija]]s (TP) biedrs, [[5. Saeimas vēlēšanas|5.]] un [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidēja no LTF saraksta, [[7. Saeimas vēlēšanas|7.]] un [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no TP saraksta. Līdztekus kopš 1997. gada strādāja pie valsts nozīmes pētījumu programmas par jaunu tehnoloģisku materiālu radīšanu, piedalījās arī pētījumos par biodegvielas ražošanu un ieviešanu Latvijā (1998—2000). 2001. gadā viņu ievēlēja par [[Rīgas Dome]]s (RD) deputātu no TP saraksta, darbojās Izglītības, kā arī Pilsētas Attīstības komitejās, kā arī RD Pieminekļu Padomē.

Miris 2006. gada 25. jūnijā Rīgā pēc smagas slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Janis-Freimanis |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191110002921/https://timenote.info/lv/Janis-Freimanis |archivedate={{dat|2019|11|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Freimanis publicējis ap 640 zinātnisku darbu, tai skaitā 4 [[Monogrāfija|monogrāfijas]]. Publicēja atmiņu grāmatas “Visu vēju virpuļi” (2002) un “Mūsu jauno dienu zeme — Jaunsvirlauka” (līdzautors, 2003).
* Chemistry of Enaminoketones, Enaminoimines, Enaminothiones. Rīga: Zinātne, 1974 — 274 p. {{krieviski}}
* Progress and Some Prospests in charge-Transfer-Complex Chemistry. Wroclaw Technical University, 1978 — 79 p. {{en ikona}}
* Organic Compounds with Intramolecular Charge Transfer. 1985, Rīga:Zinātne, 1985 — 192 p. {{krieviski}}
* Studies in Prostanoid Chemistry. Riga: Latvian Institute of Organic Synthesis, 1992 — 72 p. {{latviski}}
* Organoclays and Some of Their Applications: a Milestone Review. Riga: Latvian Institute of Organic Synthesis, 2000 — 96 p.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/scientists/freimanisj.htm |title=lza.lv |access-date={{dat|2019|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180316073502/http://www.lza.lv/scientists/freimanisj.htm }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] (1996)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1999)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Freimanis, Jānis}}

[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>npqeonxsz058y0s2tmu9jee19neyf7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada Tour de Pologne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439031</id>
    <revision>
      <id>4509858</id>
      <parentid>3908182</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:32:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6320" sha1="julcz9gqwh1yrz39sy9ynvf8byquq9r" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Tour de Pologne}}
{{Cycling race/infobox|Q57166055}}
'''2019. gada ''Tour de Pologne''''' bija [[šosejas riteņbraukšana]]s daudzdienu sacensības, kas notika no 3. līdz 9. augustam. Tā bija 76. reize, kad notika ''[[Tour de Pologne]]'' sacensības un tās bija 29. sacensības [[2019. gada UCI Pasaules tūre]]s kalendārā.&lt;ref name=&quot;2019CN&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/uci-reveal-worldtour-calendar-for-2019/ |title=UCI reveal WorldTour calendar for 2019 |accessdate=23 October 2018 |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt;

Sacensībās uzvarēja 22 gadus vecais ''[[Team Ineos]]'' braucējs [[Pavels Sivakovs]] no [[Krievija]]s, kurš izcīnīja otro vietu pirmajā kalnu posmā un finišēja peletonā pēdējā posmā. Sivakovs pārņēma līdera krekliņu pēc pēdējā posma pēc tam, kad iepriekšējais līderis [[Jonass Vingegords]] zaudēja vairāk laika. Sivakovs sestajā posmā apsteidza [[Džejs Hindlijs|Džeju Hindliju]] no ''[[Team Sunweb]]'' un pārspēja austrālieti par divām sekundēm, pateicoties laika bonusiem. Pjedestālu noslēdza ''[[UAE Team Emirates]]'' braucējs [[Djego Ulisi]], atpaliekot 10 sekundes no Hindlija un 12 no Sivakova.

Punktu klasifikācijā uzvarēja ''[[Groupama-FDJ]]'' braucējs [[Marks Saro]], kurš trīsreiz finišēja labāko desmitniekā un turpināja sacensības, kamēr citi sprinteri izstājās. [[Simons Geške]] no [[CCC Pro Team|''CCC Team'']] uzvarēja kalnu klasifikācijā, apsteidzot [[Tomašs Marčiņskis|Tomašu Marčiņski]] pēdējā dienā pēc saspringtas cīņas atrāvienā par starpfinišu punktiem, kamēr [[Šarls Planē]] no ''[[Team Novo Nordisk]]'' uzvarēja aktīvākā braucēja kategorijā, iekļūstot dienas atrāvienā četros no sešiem pomsiem, kuri tika iekļauti sacensību ieskaitē, neesot vadībā tikai vienā posmā. Finišējot devītais kopvērtējumā, ''[[Bora-Hansgrohe]]'' braucējs [[Rafals Majka]] saņēma balvu kā labākais Polijas pārstāvis, bet komandu klasifikācijā uzvarēja ''[[Team Ineos]]''.

Sacensības aizēnoja ''{{ct|LTS|2019}}'' braucēja [[Bjorgs Lambrehts|Bjorga Lambrehta]] nāve pēc kritiena trešajā posmā, kad viņš ietriecās betona caurtekā un mira slimnīcā, operācijas laikā.&lt;ref name=&quot;CN-BL&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/bjorg-lambrecht-dies-at-age-22/|title=Bjorg Lambrecht dies at age 22|work=Cycling News|date=5 August 2019|accessdate=5 August 2019}}&lt;/ref&gt; Ceturtais sacensību posms tika neitralizēts un rezultāti netika fiksēti, braucot to Lambrehta piemiņai.&lt;ref name=&quot;TDP-BL&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.tourdepologne.pl/en/2019/08/20314/|title=2019 Tour de Pologne Stage 4 Neutralization|work=tourdepologne.pl|date=5 August 2019|accessdate=6 August 2019|archive-date={{dat|2019|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190806173817/http://www.tourdepologne.pl/en/2019/08/20314/}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
{{main|2019. gada Tour de Pologne komandas un dalībnieki}}
Tā kā ''Tour de Pologne'' bija [[2019. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensības, visas 18 UCI ''WorldTeam'' komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. Papildus tika uzaicinātas trīs UCI profesionālās kontinentālās komandas un Polijas izlase, veidojot 22 komandu [[pelotons|pelotonu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tourdepologne.pl/en/uci-world-tour-teams/|title=2019 Tour de Pologne Invited Teams|work=Tour de Pologne|accessdate=24 July 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;startlist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tdp.infocity.pl/lista_startowa.asp?lng=en|title=Start List Tour de Pologne|work=Tour de Pologne|accessdate=7 August 2019}}&lt;/ref&gt; Visās komandās bija septiņi braucēji, izņemot ''{{ct|TFS|2019}}'', kura pieteica tikai sešus, kas nozīmēja, ka startēja 153 braucēju [[peletons]]. No šiem braucējiem finišu [[Bukovina Tatšaņska|Bukovina Tatšaņskā]] sasniedza 110 sportisti.

{{Cycling race/listofteams|Q57166055}}

== Maršruts ==
{{Cycling race/listofstages|Q57166055}}

== Posmi ==
=== 1. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108548}}
{{Cycling race/generalclassification|Q63108548}}

=== 2. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108606}}
{{Cycling race/generalclassification|Q63108606}}

=== 3. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108671}}
{{Cycling race/generalclassification|Q63108671}}

=== 4. posms ===
Pēc [[Bjorgs Lambrehts|Bjorga Lambrehta]] nāves negadījumā iepriekšējā posmā šis posms tika neitralizēts un tika nobraukts viņa piemiņai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latest news |url=http://www.tourdepologne.pl/en/2019/08/20314/ |website=Tour de Pologne |accessdate=6 August 2019 |archive-date={{dat|2019|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190806173817/http://www.tourdepologne.pl/en/2019/08/20314/ }}&lt;/ref&gt; Tika uzņemts distances laiks (4h 16' 48&quot;); bet netika fiksēti rezultāti un tie netika ņemti vērā nevienā no klasifikācijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tdp.infocity.pl/pdf/editions/90/wyniki.pdf|title=Official Results on the 4 stage|work=Tour de Pologne|date=6 August 2019|accessdate=7 August 2019}}&lt;/ref&gt;
{{Cycling race/generalclassification|Q63108714}}

=== 5. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108759}}
{{Cycling race/generalclassification|Q63108759}}

=== 6. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108812}}
{{Cycling race/generalclassification|Q63108812}}

=== 7. posms ===
{{Cycling race/stageclassification|Q63108836}}
{{clear}}

== Rezultāti ==
=== Kopvērtējums ===
{{Cycling race/generalclassification|Q57166055}}

=== Papildu klasifikācijas ===
{{col-begin}}
{{col-2}}
==== Kalnu klasifikācija ====
{{Cycling race/mountainsclassification|Q57166055}}
{{col-2}}

==== Sprinta klasifikācija ====
{{Cycling race/sprintsclassification|Q57166055}}
{{col-end}}
{{col-begin}}
{{col-2}}

==== Cīnītāja klasifikācija ====
{{Cycling race/combativeclassification|Q57166055}}
{{col-2}}

==== Komandu klasifikācija ====
{{Cycling race/teamsclassificationbytime|Q57166055}}
{{col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
* {{ProCyclingStats}}

{{2019 UCI World Tour}}

[[Kategorija:Tour de Pologne]]
[[Kategorija:2019. gads riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>julcz9gqwh1yrz39sy9ynvf8byquq9r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Eiduks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439637</id>
    <revision>
      <id>4510093</id>
      <parentid>4360928</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5092" sha1="9cyst6d6wxf598rad1ukxnefz842tir" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Aleksandrs Eiduks
| vārds_orig = 
| attēls = Aleksandrs Eiduks.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Flaga|RUS}} [[Odzienas pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = {{mdv2|1938|8|28|1886|||}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = {{Flaga|USSR}} [[Komunarkas poligons]] pie [[Maskava]]s, [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Aleksandrs Eiduks''' (1886—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[komunists]], pēc tam [[Padomju Savienība|padomju]] valsts un [[PSKP|partijas]] darbinieks. Viens no [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) vadītājiem [[Krievijas SFPR]] (1918—1919).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1886]]. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Vietalvas-Odzienas pagasts|Vietalvas-Odzienas pagasta]] skrīvera un [[Zādzene]]s skolotāja Valdemāra Eiduka un viņa sievas Minnas, dzimušas Liepas, ģimenē.&lt;ref&gt;[https://madliena.home.blog/page/2/ Zādzenes skola]&lt;/ref&gt;
Mācījās Rīgas komercskolā, kuru pabeidza 1903. gadā, strādāja par [[Saikavas pagasts|Saikavas pagasta]] skrīvera palīgu (1904—1905). Iestājies [[LSDSP]], piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumos. Soda ekspedīcijas laikā 1906. gadā caur [[Odesa|Odesu]] bēga uz Vāciju, kur strādāja [[Berlīne]]s adresu birojā (1906—1908), vēlāk brāļu Minceru fabrikā [[Vīne|Vīnē]] (1908—1914). Pirmā pasaules kara sākumā viņu kā [[Krievijas Impērija]]s pilsoni apcietināja un līdz 1917. gadām viņš atradās internēto nometnē.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Eiduks atgriezās Latvijā, 1918. gada sākumā bija 5. armijas revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs [[Daugavpils|Daugavpilī]], pēc [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|vācu okupācijas]] devās uz [[Krievijas PFSR]], kur TKP Kara komisariātā darbojās ar karagūstekņu lietām, tad 1918. gada rudenī [[Vologda|Vologdā]] vadīja 6. armijas revolucionāro kara tribunālu.
No 1918. gada oktobra darbojās [[čeka]]s struktūrās, bija Viskrievijas Ārkārtas komisijas prezidija loceklis, izmeklētājs, [[KPFSR Iekšlietu Tautas komisariāts|KPFSR Iekšlietu Tautas komisariāta]] (NKVD) kolēģijas loceklis (1919—1920).

1920.—1921. gadā darbojās KPFSR Ārējās tirdzniecības tautas komisariātā (''Наркомвнешторг РСФСР''), vadot ārvalstu aģentūru nodaļu, pēc tam sadarbojās ar ārvalstu organizācijām, kas sniedz atbalstu Krievijas bada cietējiem (1921—1923). 1923. gada 23. aprīlī viņu atbrīvoja no amata un izslēdza no boļševiku partijas sakarā ar &quot;pļēgurošanu un spēlēšanu kazino&quot; un nosūtīja uz Vidusāziju, kur viņs darbojās [[Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš|Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļa]] plānošanas padomē (1923—1924). Pēc tam iekārtojās PSRS Augstākajā tautas saimniecības padomē (''ВСНХ СССР''), kur strādāja no 1925. līdz 1928. gadam.
1928. gadā pēc atjaunošanas [[VK(b)P]] viņš turpināja darboties dažādos saimnieciskā darba amatos. 1934. gadā sāka vadīt [[Gulags|Gulaga]] nometnes (''Дмитровлаг'') Austrumu rajonu, kuras ieslodzītie piedalījās Maskavas—Volgas kanāla būvē.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 4. jūnijā viņu apcietināja [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] ietvaros sakarā ar apsūdzību &quot;spiegošanā un piederībā [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] organizācijai&quot;. Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 28. augustā.&lt;ref&gt;[https://ru.openlist.wiki/%D0%AD%D0%B9%D0%B4%D1%83%D0%BA_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80_%D0%92%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1886) БД &quot;Жертвы политического террора в СССР&quot;; Москва, расстрельные списки — Коммунарка]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandr-Ejduk |title=timenote.info |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190821164646/https://timenote.info/lv/Aleksandr-Ejduk }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Alexander Wladimirovic Eiduck. ''Die russische Hungersnot 1921-1922 und ihre Bekämpfung im Lichte der Tatsachen''. Berlin, Vereinigung internationaler Verlagsanstalten, 1922. {{vāciski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Eiduks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Čekisti]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>9cyst6d6wxf598rad1ukxnefz842tir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kovalivkas &quot;Kolos&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>440591</id>
    <revision>
      <id>4510282</id>
      <parentid>4478149</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3359" sha1="9w4xb68ctvtvmuyyv519fbfugp55ue7" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #000000
| nos             = ''Kolos''
| logo_links      = FCKolos2018.svg
| logo_izm        = 140px
| pilns           = ''Футбольний клуб «Колос» Ковалівка''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Ukraina|Kovalivka}}
| līga            = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]
| sez             = 2025.—2026.
| poz             = 6. vieta
| dib             = 2012
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         =
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = &quot;Kolos&quot; stadions
| ietilp          = 1850
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Ukraina}} Andrijs Zasuha
| tren            = {{flaga|Ukraina}} Ruslans Kostišins
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://koloskovalivka.com/}}
| sadarbojas      = 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _molde17a
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _blacktop
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _rioave1819a
| pattern_b2 = _rioave1819a
| pattern_ra2 = _rioave1819a
| pattern_sh2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = _svww1819t
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| leftarm3 = e0f235
| body3 = e0f235
| rightarm3 = e0f235
| shorts3 = e0f235
| socks3 = e0f235
}}

'''Kovalivkas &quot;Kolos&quot;'''  ir profesionāls [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kovalivka]]s ciema [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]]. Klubs ir dibināts 2012. gadā. 2018.—2019. gada sezonā ieguva 2. vietu Ukrainas Pirmajā līgā un caur pārspēlēm izcīnīja vietu [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://koloskovalivka.com/kolos-v-prem-ier-lizi/ |title=«Колос» — у Прем’єр-лізі! |language=uk |accessdate={{dat|2019|8|30||bez}} |website=koloskovalivka.com |archive-date={{dat|2019|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190830161055/https://koloskovalivka.com/kolos-v-prem-ier-lizi/ }}&lt;/ref&gt; Kluba mājas spēļu stadions ir &quot;Kolos&quot;, taču tā pārbūves laikā 2019.—2020. gada sezonā klubs aizvada spēles ''[[Obolon-Arena]]'' stadionā [[Kijiva|Kijivā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://glavcom.ua/sport/news/kolos-viznachivsya-z-domashnoyu-arenoyu-na-chempionat-ukrajini-612471.html |title=«Колос» визначився з домашньою ареною на чемпіонат України | date={{dat|2019|7|23||bez}}|language=uk |accessdate={{dat|2019|8|30||bez}} |website=desna.football}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020. gada janvāra klubu parstāv Latvijas futbolists [[Vladislavs Soloveičiks]].

== Sasniegumi ==
* '''Ukrainas Pirmā līga'''
** 2. vieta (1): 2018–19
* '''Ukrainas Otrā līga'''
** Uzvarētāji (1): 2015–16

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://koloskovalivka.com/ Oficiālā kluba vietne] {{uk ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/ukraine/kolos-kovalivka/33977/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Ukraina-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kolos, Kovalivka}}
[[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]]
[[Kategorija:Kovalivkas &quot;Kolos&quot;]]</text>
      <sha1>9w4xb68ctvtvmuyyv519fbfugp55ue7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andis Surgunts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443651</id>
    <revision>
      <id>4510127</id>
      <parentid>4472761</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4116" sha1="0rum36f2gkoucgwpa4v2is37hgpg2zm" xml:space="preserve">
{{Personas infokaste
|       platums = 
|         vārds = Andis Surgunts
|    vārds_orig = 
|        attēls = 
|    att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
|    dz_dat_alt = 
|       dz_gads = 1984
|    dz_mēnesis = 11
|      dz_diena = 27
|      dz_vieta = Preiļi
|     m_dat_alt = 
|        m_gads = 2018
|     m_mēnesis = 10
|       m_diena = 2
|       m_vieta = [[Garciems|Garciemā]]
|  dzīves_vieta = 
|     pilsonība = 
|       tautība = 
|  nodarbošanās = [[dzejnieks]]&lt;br /&gt;
|      ienākumi = 
| darbības_gadi = 2005—2018
|       dzimums = V
|        vecāki = 
|         brāļi = 
|         māsas = 
|  dzīvesbiedrs = 
|         bērni = 
|    alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|      piezīmes = 
}}'''Andis Surgunts''' (dzimis [[1984. gads|1984.]] gada [[27. novembris|27. novembrī]] [[Preiļi|Preiļos]], miris [[2018. gads|2018.]] gada [[2. oktobris|2. oktobrī]] [[Garciems|Garciemā]]) bija latviešu [[dzejnieks]] un [[Teoloģija|teologs]].

== Biogrāfija ==

A. Surgunts uzaudzis Preiļos, beidzis [[Preiļu Valsts ģimnāzija|Preiļu Valsts ģimnāziju]] un studējis [[LU Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti]], kur ieguvis bakalaura diplomu Humanitāro zinātņu un reliģijas zinātnē. (2010). Studiju laikā saņēmis Nordelbijas mācītāju apvienības atbalsta stipendiju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Andis-Surgunts/1119309|title=Persona: Andis Surgunts|website=literatura.lv|access-date=2023-01-23}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā apmeklējis &quot;Literārās akadēmijas&quot; dzejas meistardarbnīcu.
Pirmā publikācija — dzejoļu kopa žurnālā &quot;[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]&quot; 2007. gada 6. numurā. Dzeja publicēta arī laikrakstā &quot;[[Kultūras Forums]]&quot; un interneta žurnālā &quot;[[Punctum]]&quot;. Kopā ar Māri Melderi publicējis dzejas ciklu &quot;20 veidi kā pārplēst urīnpūsli&quot; (&quot;[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]&quot;, 2007, 29. augustā), bet kopā ar dzejnieku [[Einārs Pelšs|Eināru Pelšu]] — ciklu &quot;52 nedēļas&quot; (&quot;[[Domuzīme (žurnāls)|Domuzīme]]&quot;, 2017, Nr. 3). No 2003. līdz 2013. gadam sarakstītos dzejoļus apkopojis privāti izplatītā e-grāmatā &quot;Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm&quot; (2013). Bijis E. Pelša grāmatas &quot;Mīļākais tētis pasaulē&quot; (2016) redaktors. A. Surgunta dzeja publicēta arī E. Pelša grāmatā &quot;Condom&quot; (2017).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Gājis bojā noslīkstot 2018. gada 2. oktobrī Garciemā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Andis-Surgunts|title=Andis Surgunts|website=timenote.info|access-date=2023-02-09|language=lv|archive-date=2023-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230209084156/https://timenote.info/lv/Andis-Surgunts}}&lt;/ref&gt;, apglabāts Preiļu jaunajos kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/259347-33-gadu-vecuma-muziba-devies-pazistams-latvijas-dzejnieks/|title=33 gadu vecumā mūžībā devies pazīstams Latvijas dzejnieks|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2023-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā pēc A. Surgunta nāves viņa manuskripts tiek izdots izdevniecībā &quot;[[Orbīta (tekstgrupa)|Orbīta]]&quot;, tam pievienoti arī citi dzejoļi, kas sarakstīti no 2003. līdz 2018. gadam.
2020. gadā cikls &quot;52 nedēļas&quot; izdots kāršu komplekta formātā.
2021. gadā [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valtera Dakšas]] apgādā 500 eksemplāros iznāk dzejas grāmata &quot;Es nekad nebiju redzējis dzejoli, kuram nosaukums ir Andis Surgunts&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Bibliogrāfija ==
* ''Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm''. Rīga: [[Orbīta (tekstgrupa)|Orbīta]], 2020.
* ''52 nedēļas'' [kopā ar E. Pelšu]. Rīga: [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]], 2020.
* ''Es nekad nebiju redzējis dzejoli, kuram nosaukums ir Andis Surgunts''. Rīga: Valters Dakša, 2021.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Surgunts, Andis}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Preiļos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu dzejnieki]]</text>
      <sha1>0rum36f2gkoucgwpa4v2is37hgpg2zm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valds Dambrausks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444974</id>
    <revision>
      <id>4509811</id>
      <parentid>4350738</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:21:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4509811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8216" sha1="de8if39gespr3onwmnuxsqmeyahe3nx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Valds Dambrausks
| origname = ''Valdas Dambrauskas''
| image = Valdas Dambrauskas.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|1|7}}
| birth_place = [[Pakroja]], [[Lietuvas PSR]]
| currentclub = {{flaga|AZE}} [[Sabah FC|Sabah]] (galvenais treneris)
| manageryears1 = 2007—2010
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} Kingsbury London Tigers
| manageryears2 = 2009—2010
| managerclubs2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U17
| manageryears3 = 2011—2012
| managerclubs3 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19
| manageryears4 = 2011—2013
| managerclubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;|Ekranas]] (asistents)
| manageryears5 = 2014
| managerclubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;|Ekranas]]
| manageryears6 = 2015—2017
| managerclubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;|Žalgiris]]
| manageryears7 = 2018—2020
| managerclubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| manageryears8 = 2020
| managerclubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Gorica]]
| manageryears9 = 2021
| managerclubs9 = {{flaga|Bulgārija}} [[Razgradas &quot;Ludogorets&quot;|Ludogorets]]
| manageryears10 = 2021—2022
| managerclubs10 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| manageryears11 = 2022—2023
| managerclubs11 = {{flaga|GRE}} [[Krētas OFI]]
| manageryears12 = 2024
| managerclubs12 = {{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]]
| manageryears13 = 2025
| managerclubs13 = {{flaga|HUN}} [[Diósgyőri VTK|Diósgyőr]]
| manageryears14 = 2025—
| managerclubs14 = {{flaga|AZE}} [[Sabah FC|Sabah]]
}}
'''Valds Dambrausks''' ({{val|lt|Valdas Dambrauskas}}; dzimis {{dat|1977|1|7}} [[Pakroja|Pakrojā]]) ir lietuviešu [[futbols|futbola]] [[treneris]]. 2018. un 2019. gada sezonā strādājis Latvijā, vadot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]s klubu [[FK RFS|RFS]]. Kopš 2025. gada jūnija ir [[Azerbaidžānas Premjerlīga]]s kluba ''[[Sabah FC|Sabah]]'' galvenais treneris.

== Trenera karjera ==
Studējis [[Londonas Metropolitēna universitāte|Londonas Metropolitēna universitātē]], vēlāk strādājis [[Anglija]]s klubu ''[[Fulham F.C.|Fulham]]'', ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Brentford F.C.|Brentford]]'' jaunatnes akadēmijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/valdas-dambrauskas-futbolo-tevynes-patirtis-lietuvos-cempionu-panevezio-ekrano-ekipai-24-134854 |title=Valdas Dambrauskas – futbolo tėvynės patirtis Lietuvos čempionų Panevėžio „Ekrano“ ekipai |date={{dat|2011|1|26||bez}} |language=lt |website=15min.lt |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104214255/https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/valdas-dambrauskas-futbolo-tevynes-patirtis-lietuvos-cempionu-panevezio-ekrano-ekipai-24-134854 |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No 2009. līdz 2010. gadam bija Lietuvas U-17 izlases galvenais treneris. Vēlāk vadīja Lietuvas U-19 izlasi. 2010. gada beigās kļuva par [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] galvenā trenera [[Valds Urbons|Valda Urbona]] asistentu, palīdzēja komandai kļūt par Lietuvas čempioniem 2011. un 2012. gadā. 2014. gadā kļuva par komandas galveno treneri.

2014. gada decembrī Dambrausks tika iecelts par [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] galveno treneri. Klubā nostrādāja trīs sezonas, šajā laikā divreiz izcīnot Lietuvas čempiontitulu (2015. un 2016. gadā), kā arī trīsreiz uzvarot [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausa]] izcīņā un divas reizes Lietuvas superkausā. 2016. gadā tika atzīts par Lietuvas čempionāta labāko treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lt/news/1411/metu-zaideju-isrinktas-f-cernychas/ |title=Metų žaidėju išrinktas F. Černychas |date={{dat|2016|11|28||bez}} |language=lt |website=lff.lt |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191104214242/https://lff.lt/news/1411/metu-zaideju-isrinktas-f-cernychas/ }}&lt;/ref&gt; 2017. gada oktobrī pēc komandas nesekmīgā snieguma amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sportas.info/naujienos/40070-v_dambrauskas_isejau_is_zalgirio_pats.html |title=V. Dambrauskas: „Išėjau iš &quot;Žalgirio&quot; pats“ |date={{dat|2017|10|24||bez}} |language=lt |website=sportas.info |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191104214246/http://www.sportas.info/naujienos/40070-v_dambrauskas_isejau_is_zalgirio_pats.html |archivedate={{dat|2019|11|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2017. gada decembrī tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[FK RFS|RFS]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06122017-pie_rfs_stures_stajas_lietuvas_2016_gada_ |title=Pie RFS stūres stājas Lietuvas 2016. gada labākais treneris Dambrausks |date={{dat|2017|12|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmajā sezonā ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]]) ar RFS ieguva trešo vietu Virslīgā. 2019. gadā Dambrauska vadībā RFS kļuva par [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem un izcīnīja sudraba medaļas Virslīgā.

2020. gada februārī atstāja RFS, kļūstot par Horvātijas kluba ''[[HNK Gorica]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/24022020-neilgi_pirms_sezonas_sakuma_skiras_rfs_un |title=Neilgi pirms sezonas sākuma šķiras RFS un Dambrauska ceļi |date={{dat|2020|2|24||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī kļuva par [[Bulgārija]]s kluba [[Razgradas &quot;Ludogorets&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03012021-latvija_stradajusais_dambrausks_nopelniji |title=Latvijā strādājušais Dambrausks nopelnījis paaugstinājumu uz Bulgārijas grandu &quot;Ludogorets&quot; |date={{dat|2021|1|3||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2021|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada oktobrī amatu atstājis.

2021. gada novembrī kļuvis par Horvātijas komandas [[HNK Hajduk Split|Splitas &quot;Hajduk&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/03112021-bijusais_rfs_treneris_dambrausks_kluvis_p?is_mobile=0|title=Bijušais RFS treneris Dambrausks kļuvis par Splitas &quot;Hajduk&quot; galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-09|date=2021-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā izcīnījis Horvātijas kausu. 2022. gada septembrī pēc abpusējas vienošanās darbu Splitas klubā atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.vijesti.me/sports/football/621322/Hajduk-and-Dambrauskas-broke-off-their-cooperation |title=Hajduk and Dambrauskas broke off cooperation |date={{dat|2022|9|12||bez}} |website=vijesti.me |language=en |accessdate={{dat|2024|1|29||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240129211021/https://en.vijesti.me/sports/football/621322/Hajduk-and-Dambrauskas-broke-off-their-cooperation }}&lt;/ref&gt; No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim vadīja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu [[Krētas OFI]].

Vēlāk Dambrausks strādāja [[Kipra|Kiprā]], vadot klubu ''[[AC Omonia|Omonia]]''. 2025. gadā no februāra līdz sezonas beigām bija [[Ungārija]]s kluba ''[[Diósgyőri VTK|Diósgyőr]]'' galvenais treneris. 2025. gada jūnijā viņš tika apstiprināts par [[Azerbaidžānas Premjerlīga]]s kluba ''[[Sabah FC|Sabah]]'' galveno treneri, parakstot līgumu uz trim gadiem. 2025.—2026. gada sezonā aizveda komandu līdz pirmajam valsts čempiontitulam kluba vēsturē, kā arī izcīnīja Azerbaidžānas kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/sports/258391.html |title='Sabah' enters Azerbaijani football history with Premier League and Cup triumph |date={{dat|2026|5|14||bez}} |website=azernews.az|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Dambrausks, Valds}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbola treneri]]</text>
      <sha1>de8if39gespr3onwmnuxsqmeyahe3nx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefans Rāzna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448597</id>
    <revision>
      <id>4510062</id>
      <parentid>3966187</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:15:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4510062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3784" sha1="rrtwthim3k7z6tpmvp2bwzy3np7vjnh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Stefans Rāzna
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1951|6|19}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bebrenes pagasts|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Bebrenes pagasts|Bleivi (Bebrenes pagasts)}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Lenvija Rāzna
| bērni = trīs dēli
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Stefans Rāzna''' (dzimis {{dat|1951|6|19||bez}} [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]]) ir latviešu uzņēmējs, politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. Ilggadējs [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] domes priekšsēdētājs, pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1951|6|19||bez}} [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]] zemnieka ģimenē. Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Mehanizācijas fakultātē. Kopš 1974. gada strādāja par [[Bebrenes sovhoztehnikums|Bebrenes sovhoztehnikuma]] galveno inženieri.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā Rāzna kļuva par zemnieku saimniecības “Teikas” īpašnieku. Iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF), viņu ievēlēja par Tautas frontes pirmās un otrās domes locekli un LTF valdes locekli. 1990. gadā S. Rāznu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 120. Ilūkstes vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā S. Rāzna kļuva par kooperatīvās sabiedrības “Tehniskais centrs” valdes priekšsēdētāju un SIA “TC konstrukcijas” direktoru.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/64616 Ar ideāliem par latvisku Latviju. Stefans Rāzna, zemturis un uzņēmējs] &quot;[[Latvijas Vēstnesis]]&quot;, Nr. 107., 19.07.2002.&lt;/ref&gt;

[[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] S. Rāznu ievēlēja Ilūkstes novada domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta un ievēlēja arī par domes priekšsēdētāju. Līdzīgi vēlētāju atbalstu guvis arī trīs sekojošajās pašvaldību vēlēšanās, vienmēr tiekot ievēlēts arī par domes priekšsēdētāju.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā S. Rāznu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Rāzna, Stefans}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>rrtwthim3k7z6tpmvp2bwzy3np7vjnh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Endele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449029</id>
    <revision>
      <id>4509906</id>
      <parentid>4224603</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:13:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5196" sha1="nxftjyc6xva2q24j5u3wovj2rzoqtni" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jānis Endele
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1939|1|31}}
| dzim_vieta          = [[Vecpiebalgas pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = skolotājs
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Jānis Endele''' (dzimis {{dat|1939|1|31||bez}} [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]) ir latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija]]s direktors (1993—2002).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1939|1|31||bez}} [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]. Mācījās [[Kagaiņi|Kagaiņu]] četrgadīgajā skolā un [[Ogrēni|Ogrēnu]] septiņgadīgajā skolā un Vecpiebalgas vidusskolā. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1958—1964). Strādāja kā matemātiķis programmētājs konstruktoru birojā (1963—1964), tad par matemātikas skolotāju Dobeles vidusskolā (1964—1968).

1968. gadā sāka strādāt par [[Cēsu 1. vidusskola]]s specializētās matemātikas novirziena klases skolotāju.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190820122536/http://www.barikadopedija.lv/raksti/109019 |date=2019. gada 20. Augustsss }} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Endele bija [[Latvijas Tautas fronte]]s [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] nodaļas aktīvists, Latvijas Tautas frontes kongresu delegāts, ievēlēts par Cēsu pilsētas deputātu padomes priekšsēdētāju (1989—1990). 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] (AP) deputātu no 115. Pārgaujas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā J. Endele nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]],&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; darbojās AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Piedalījies [[Valsts drošības komiteja]]s lietu pārņemšanas komisijā, strādāja pie izglītības, nodokļu un medību likumiem.

1991. gadā pēc deputāta J. Endeles iniciatīvās atjaunoja [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija|Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju]], 1993. gadā viņš kļuva tās direktoru, līdztekus bija [[5. Saeima]]s deputāta [[Kiršteins|A. Kiršteina]] palīgs. 1994. gadā Jānis Endele nodibināja [[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma fondu]].

2001. gadā [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas domē no [[Tautas partija]]s saraksta.

2002. gadā J. Endele atstāja ģimnāzijas direktora amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1498 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2020|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422103151/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1498 }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III (2000) un IV (1998) šķiras
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]
* Ata Kronvalda prēmija

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Endele, Jānis}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>nxftjyc6xva2q24j5u3wovj2rzoqtni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Felss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449100</id>
    <revision>
      <id>4509907</id>
      <parentid>4464427</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:14:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4039" sha1="m871dfg54m92cwnsofgcfer0z3mafn2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Felss
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|10|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krustpils rajons|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Priži}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}
'''Andris Felss''' (dzimis {{dat|1957|10|3||bez}} [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]]) ir latviešu lauksaimnieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|10|3||bez}} [[Krustpils pagasts|Krustpils ciema]] &quot;Vīnkalnos&quot;. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātes absolvēšanas bija kolhoza &quot;Ļeņina karogs&quot; agronoms, vēlāk priekšsēdētājs.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs, izstājies 1990. gadā.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā A. Felss kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 128. Kūku vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Lauksaimniecības komisijā.

Beidzoties deputāta pilnvarām, A. Felss no 1993. gada bija [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] padomes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk saimniekoja savā zemnieku saimniecībā &quot;Vīnkalni&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6185 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815172000/http://latgalesdati.du.lv/persona/6185 }}&lt;/ref&gt; Krustpils pagasta [[Priži|Prižos]].

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Krustpils pagasta padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā ievēlēts]] no saraksta &quot;Krustpils&quot;, bet [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Krustpils pagasta padomē no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta.

Politikā darbojas arī A. Felsa dēls [[Mārtiņš Felss]], kurš ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Felsu apbalvoja ar [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Felss, Andris}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>m871dfg54m92cwnsofgcfer0z3mafn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Gabrānovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449146</id>
    <revision>
      <id>4509909</id>
      <parentid>3830256</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4664" sha1="192e6c8uu7wdmrjkjxr4o9eaqmyug8o" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Pēteris Gabrānovs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1941|4|29}} 
| dzim_vieta          = [[Krišjāņu pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2007|6|28|1941|4|29}}
| mir_vieta           = {{LAT}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Pēteris Gabrānovs''' (dzimis {{dat|1941|4|29||bez}}, miris {{dat|2007|6|28||bez}}) bija latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1941|4|29||bez}} [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu pagastā]] zemnieku ģimenē. 1959. gadā beidza [[Malnavas koledža|Malnavas lauksaimniecības tehnikumu]] un studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Zootehnikas fakultātē. Studijas beidza 1964. gadā un sāka strādāt Jēkabpils rajona Lauksaimniecības pārvaldē. Vēlāk strādāja par padomju saimniecības “Stāmeriena” galveno zootehniķi (1965—1967), kolhoza “Agrumi” priekšsēdētāju (1967—1970), kolhoza ”Rainis” priekšsēdētāju (1970-1980, 1982-1990), bija arī Gulbenes Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks (1980—1982).

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un izstājies no [[PSKP]]. 1990. gadā P. Gabrānovu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 125. Daukstu vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Rūpniecības komisijā.

Iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]], vēlāk darbojās partijā &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=758 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze |access-date={{dat|2020|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923204544/http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=758 }}&lt;/ref&gt; 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta.

Beidzoties deputāta pilnvarām, P. Gabrānovs vadīja Gulbenes SIA &quot;Rainis&quot;.

Miris 2007. gada 28. jūnijā.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Peteris-Gabranovs timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā P. Gabrānovu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.
* Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 171.-172.lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Gabrānovs, Pēteris}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2007. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>192e6c8uu7wdmrjkjxr4o9eaqmyug8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Gavars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449155</id>
    <revision>
      <id>4509910</id>
      <parentid>4162663</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5127" sha1="cs0icca7en9fjwunshspj4s6x5fb38g" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jānis Gavars
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1957|10|20}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = žurnālists
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Jānis Gavars''' (dzimis {{dat|1957|10|20||bez}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajonā]]) ir latviešu žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|10|20||bez}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajonā]] Aloiza Gavara ģimenē. Mācījās [[Vārkava]]s vidusskolā un studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Filoloģijas fakultātē (1976—1982).

Strādāja [[Latvijas Radio]], vēlāk par [[Latvijas televīzija]]s (LTV) politisko notikumu komentētāju, [[Perestroika]]s laikā 1986. gadā bija atbildīgs par [[Čatokvas konference Jūrmalā|Čatokvas konferences Jūrmalā]] komentēšanu LTV. [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]] J. Gavars atrodams ar segvārdu &quot;Juris&quot;, savervēts 1987. gada 10. augustā.&lt;ref&gt;[https://ir.lv/2019/10/25/mes-klausijamies-visas-balsis/ Mēs klausījāmies visas “balsis”] Māra Miķelsone, Gunta Gaidamaviča ir.lv, 2019. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

No 1989. gada līdz 1991. gadam J. Gavars bija LTV Informatīvo raidījumu redakcijas galvenais redaktors, [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 152. Cesvaines vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā J. Gavars balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā J. Gavars bija viens no partijas „[[Latvijas Ceļš]]” dibinātājiem, tās valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, un a/s „[[Rīgas Centrāltirgus]]” valdes loceklis.&lt;ref&gt;[http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&amp;smenu=8 preilubiblioteka.lv]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Valda Birkava valdība|Birkava valdības]] apstiprināšanas 1993. gadā viņš bija [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] padomnieks. 1994. gadā, mainoties valdībām, kļuva par Ministru prezidenta [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] padomnieku. 1997. gadā J. Gavars kļuva par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andra Bērziņa]] padomnieku. 2005. gadā izstājies no partijas „Latvijas Ceļš”.

2018. gada 20. decembrī, publiskojot [[VDK kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka J. Gavars ir tajā iekļauts.

J. Gavara sieva ir žurnāliste [[Daina Bruņeniece]].

== Apbalvojumi ==
2000. gadā J. Gavaru apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Gavars, Jānis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>cs0icca7en9fjwunshspj4s6x5fb38g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Imants Geidāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449221</id>
    <revision>
      <id>4509911</id>
      <parentid>4201270</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4509911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5089" sha1="jqh0l9598ll8ne5ffe2bomuaruq279p" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Imants Geidāns
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|6|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = inženieris
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Imants Geidāns''' (dzimis {{dat|1942|6|22|bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu inženieris un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1942|6|22|bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Strādāja par apvienības «Lauku celtnieks» centrālās laboratorijas vadītāju Jelgavā.

[[Atmodas kustība]]s laikā I. Geidāns bija gan [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]], gan atjaunotā Latvijas Kultūras fonda aktīvists, kā arī [[Latvijas Tautas fronte]]s Jelgavas novada domes vadītājs. Nesekmīgi kandidēja [[1989. gada PSRS tautas deputātu vēlēšanas|1989. gada 14. maija PSRS tautas deputātu vēlēšanās]].

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 82. Jelgavas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā I. Geidāns nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1992. gadā I. Geidānu iecēla par Muitas departamenta direktoru, bet no amata atbrīvoja 1993. gadā kā neatbilstīgu un nekompetentu muitas darbā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ridzinieki-uzticejusies-godigakajiem-kandidatiem-10005016 Rīdzinieki uzticējušies godīgākajiem kandidātiem] diena.lv 1997. gada 17. martā&lt;/ref&gt;

1994. gadā I. Geidāns kļuva par [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] [[Ārijs Ūdris|Ārija Ūdra]] padomnieku, bet 1996. gadā — par [[Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedra]] [[Ziedonis Čevers|Ziedoņa Čevera]] padomnieku

Pirms [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanām]] I. Geidāns kopā ar [[Armands Stendzenieks|Armandu Stendzenieku]] nodibināja [[Nacionālā progresa partija|Nacionālā progresa partiju]] (arī Tautas Varas partiju), bija tās priekšsēža vietnieks, nesekmīgi kandidēja [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/49666 13. saraksts Nacionālā progresa partija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812061333/https://www.vestnesis.lv/ta/id/49666 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 261/264 10.09.1998.&lt;/ref&gt; vēlāk bija partijas priekšsēdis. Tāpat nesekmīgi kandidēja uz vietu [[Jūrmala]]s domē [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]].

2001. gadā viņš bija starp partijas &quot;[[Mūsu Latvijai]]&quot; dibinātājiem,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/imants-geidans-dibina-jaunu-partiju.d?id=9521128 Imants Geidāns dibina jaunu partiju]{{Novecojusi saite}} [[LETA]] 10.11.2004.&lt;/ref&gt; no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja uz vietu [[Jūrmala]]s domē [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]]

Pēc politiķa karjeras beigām bija SIA &quot;Kosmetoloģijas koledža&quot; direktors.&lt;ref&gt;[https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/deputatu-atminas-par-4maiju-pirms-20-gadiem Deputātu atmiņas par 4. maiju pirms 20 gadiem]{{Novecojusi saite}} jelgavasvestnesis.lv 2010. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā I. Geidānu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 2019. gadā [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]] viņam piešķīra piemiņas medaļu par neatkarības idejas uzturēšanu un savu pilsonisko stāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Geidāns, Imants}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>jqh0l9598ll8ne5ffe2bomuaruq279p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Grigorjevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449244</id>
    <revision>
      <id>4510010</id>
      <parentid>4154608</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:57:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6091" sha1="08klth1si3nqo2a230i03ca3klo514d" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksejs Grigorjevs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|3|9|}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[žurnālists]], [[pedagogs]], [[literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Valsts Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Aleksejs Grigorjevs''' (dzimis {{dat|1954|3|9||bez}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1954|3|9||bez}} [[Ventspils|Ventspilī]] etniski jauktā [[krievi|krievu]] skolotāja Valentīna Grigorjeva un viņa sievas [[latviete]]s Mirdzas, dzimušas Viļumsones, ģimenē.&lt;ref name=&quot;russkije&quot;&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/a-grigorievs.html russkije.lv] Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūts, 2010&lt;/ref&gt; Mācījās [[Ventspils 2. vidusskola|Ventspils 2. vidusskolā]] (1961—1971), studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Svešvalodu fakultātē (1971—1976). 1980. gadā turpināja studijas aspirantūrā [[Maskavas Valsts universitāte]]s Literatūras teorijas katedrā (1980—1984), kur aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju “Nacionālo literatūru tipoloģiskās un kontaktās attiecības. Bairons un Ļermontovs”.&lt;ref name=&quot;russkije&quot;/&gt; Strādāja Latvijas Universitātē par angļu valodas pasniedzēju. 1990. gadā viņa filoloģijas zinātņu kandidāta grādu nostrificēja par filoloģijas doktora grādu.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un no 1989. gada janvāra strādāja par tās laikraksta &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmodas]]&quot; krievu izdevuma redaktoru. Kā alternatīvos žurnālistus viņš tolaik avīzē pieņēma darbā [[Vladimirs Lindermans|Vladimiru Lindermanu]] un [[Nikolajs Kabanovs|Nikolaju Kabanovu]].&lt;ref name=&quot;VDK&quot;/&gt; Viņš balotējās 1990. gada Rīgas pilsētas padomes vēlēšanām un tika ievēlēts 26. vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/740049 Aktīvi veidot demokrātisku Latviju] Rūdolfs Vīksniņš, «Rīgas Balss» Nr. 24/25, 1990. gada 2. februārī&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš bija Latvijas Tautas frontes iknedēļas izdevuma &quot;Baltijas laiks&quot; (''Балтийское время'') redaktors (1990—1992).

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 148. Ludzas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā A. Grigorjevs balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām A. Grigorjevs lasīja lekcijas [[Ņujorkas Universitāte]]s maģistra studiju programmā (1994—1996), pēc tam bija ASV Nacionālā demokrātijas institūta (''National Democratic Institute for International Affairs'') zinātniskais līdzstrādnieks (1996—2013) Krievijā, Gruzijā, Ukrainā, Moldovā, Turcijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Baltkrievijā. 2013. gadā viņš atgriezās Latvijā, no 2015. gada ir Baltijas—Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref name=&quot;russkije&quot;/&gt;

2018. gada 20. decembrī, publiskojot [[VDK kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka A. Grigorjevs ir iekļauts tajā kā ziņotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/ar-vdk-sadarbojos-brivpratigi-konvoja-pavadiba-intervija-ar-bijuso-ap-deputatu-alekseju-grigorjevu.a336145/ Ar VDK sadarbojos brīvprātīgi, konvoja pavadībā. Intervija ar bijušo AP deputātu Alekseju Grigorjevu] LSM&lt;/ref&gt; [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]] A. Grigorjevs atrodams ar segvārdu &quot;Jevgēnijs&quot;, savervēts 1977. gadā, kad sāka strādāt [[Ventspils osta]]s rūpnīcā par tulku.&lt;ref name=&quot;VDK&quot;&gt;[https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200114201201/https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ |date={{dat|2020|01|14||bez}} }} Māra Miķelsone, ir.lv, 2019. gada 18. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Grigorjevu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Grigorjevs, Aleksejs}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>08klth1si3nqo2a230i03ca3klo514d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guntis Grūbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449273</id>
    <revision>
      <id>4510011</id>
      <parentid>4194502</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11760" sha1="4bzxzt8gtarxa9y8lbxgne5v4pt4njo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Guntis Grūbe
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|4|7}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valkas rajons|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Guntis Grūbe''' (dzimis {{dat|1953|4|7||bez}} [[Valkas rajons|Valkas rajonā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris, ekonomists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts, balsojis par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]. Vēlāk bijis [[Valsts zemes dienests|Valsts zemes dienesta]] ģenerāldirektors. Ieņēma vadošu lomu 20. gadsimta 90. gadu zemes reformas un denacionalizācijas īstenošanā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1953||||bez}} [[Valkas rajons|Valkas rajonā]], dzīvojis [[Launkalne|Launkalnē]]. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s absolvēšanas strādāja par [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravas]] padomju saimniecības &quot;Ogre&quot; galveno inženieri. Bija [[PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 9. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;

1989. gadā un vēlāk darbojās [[Alberts Kauls|Alberta Kaula]] tolaik nule dibinātajā [[Latvijas Lauksaimnieku savienība|Latvijas Lauksaimnieku savienībā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:375581%7Carticle:DIVL162%7C|title=Par ko iestāsies LLS?|last=Padomju Ceļš (Ogre), Nr.12|website=periodika.lv|access-date=2022-11-12|date=1989-01-28}}&lt;/ref&gt; kā organizācijas rajona darba grupas un komisijas loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:375593%7Carticle:DIVL100%7C|title=Par Latvijas Lauksaimnieku savienību|last=Grūbe|first=Gints|website=Padomju Ceļš (Ogre), Nr.24|access-date=2022-11-12|date=1989-02-25}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā G. Grūbi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 159. Madlienas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Augstākās Padomes (AP) atbildības jomās 20. gadsimta 90. gadu zemes reformas un [[Privatizācija|denacionalizācijas]] laikā ietilpa arī [[Centrālā zemes komisija|Centrālās zemes komisijas]] darbība, kuras kompetencē bija zemes piešķiršana lietošanā. Guntis Grūbe kā nozares pārstāvis tika iecelts darbā šajā komisijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Deputāta amata laikā 1993. gada janvārī G. Grūbi iecēla par [[Valsts zemes dienests|Valsts zemes dienesta]] (VZD) ģenerāldirektoru.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:304093|article:DIVL281|query:Guntis%20Gr%C5%ABbe%20valsts%20zemes%20 Laiks, Nr.6 (20.01.1993)]&lt;/ref&gt; Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, tika izvirzīts darbam jaundibinātās [[Latvijas Hipotēku un zemes banka]]s padomē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:84845%7Carticle:DIVL53|title=Iecelšanas un atcelšanas|last=Lauku Avīze, Nr.19|website=periodika.lv|access-date=2022-11-12|date=1993-04-23}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, tā paša gada jūnijā, kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/5-saeimas-deputatu-saraksts|title=5.Saeimas deputātu saraksts|website=saeima.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc laika iestājās [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskajā partijā &quot;Saimnieks&quot;]], un 1998. gadā no tās saraksta kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/49663|title=Demokrātiskā partija 'Saimnieks' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;, taču partija Saeimā neiekļuva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3|title=CVK: 7. Saeimas vēlēšanu rezultāti|last=CVK|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-12|archive-date=2022-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20221112204454/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3}}&lt;/ref&gt;

Izvērtējot VZD līdzšinējo darbību&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ludz-valdibu-parcelt-vzd-generaldirektoru-cita-amata.d?id=10001880|title=Lūdz valdību pārcelt VZD ģenerāldirektoru citā amatā|last=Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-11-12|date=2005-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;, 2005. gada janvārī tieslietu ministre [[Solvita Āboltiņa]] ierosināja G. Grūbes pārcelšanu [[Lauku atbalsta dienests|Lauku atbalsta dienesta]] Atbalsta departamenta direktora vietnieka amatā, kam viņš nepiekrita.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tieslietu-ministre-ludz-valdibu-piekrist-vzd-generaldirektora-parcelsanai-cita-amata Tieslietu ministre lūdz valdību piekrist VZD ģenerāldirektora pārcelšanai citā amatā]{{Novecojusi saite}} tm.gov.lv 07.01.2005.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6185854/tieslietu-ministre-lugs-parcelt-cita-amata-vzd-generaldirektoru-grubi|title=Tieslietu ministre lūgs pārcelt citā amatā VZD ģenerāldirektoru Grūbi|website=Latvijā|access-date=2022-11-12|date=2005-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Valdība MK 11. janvāra sēdē atbalstīja tieslietu ministres ierosinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/99312|title=Ministru kabineta 2005. gada 11.janvāra sēdē - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Grūbe pirmajā dienā tomēr paziņoja, ka paliek vecajā vietā un pārsūdzēs šo, viņaprāt, partejiskas nepatikas diktēto lēmumu tiesā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grubem-par-neierasanos-jaunaja-darba-var-draudet-atlaisana-no-darba-valsts-parvalde.d?id=10117565|title=Grūbem par neierašanos jaunajā darbā var draudēt atlaišana no darba valsts pārvaldē|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-11-12|date=2005-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; ko arī izdarīja, argumentējot prasību ar pārcelšanas lēmuma balstīšanos viedokļos, nevis likumdošanas normās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/grube-parcelsanu-cita-amata-parsudz-administrativaja-tiesa-12281016|title=Grūbe pārcelšanu citā amatā pārsūdz administratīvajā tiesā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-13|date=2005-01-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā darbojās LLU Padomnieku konventā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.llu.lv/sites/default/files/2016-05/parskats_2006.pdf|title=LLU 2006. gada publiskais pārskats|last=Latvijas Lauksaimniecības universitāte|date=2006}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā strādāja arī bijušā VZD kolēģa Viļa Žuromska&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=en#panel:pa%7Cissue:107418%7Carticle:DIVL377|title=Nodibināta īpašumu vērtētāju asociācija|last=Lauku Avīze, Nr.100|website=www.periodika.lv|access-date=2022-11-13|date=1994-12-20}}&lt;/ref&gt; nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmumā SIA &quot;Eiroeksperts&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] G. Grūbe kandidēja no politisko partiju apvienības ''[[Libertas.lv]]'' kandidātu saraksta uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]],&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/politisko-partiju-apvienibas-libertaslv-kandidatu-saraksts-riga.d?id=24371705 Politisko partiju apvienības 'Libertas.lv' kandidātu saraksts Rīgā] delfi.lv 06.05.2009.&lt;/ref&gt; taču nesekmīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010016|title=Pašvaldību vēlēšanas 2009. Rīgas Dome, politisko partiju apvienība &quot;Libertas.lv&quot; deputātu kandidātu saraksts|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-12|archive-date=2022-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20221112202000/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=1010016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&amp;paz=1|title=CVK. Partiju rezultāti vēlēšanās|website=web.archive.org|access-date=2022-11-12|date=2009-07-19|archive-date=2009-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20090719183246/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&amp;paz=1}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Godinot Gunta Grūbes 1990.gada 4.maija balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/5759|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1998. gadā viņu, līdzās citiem AP deputātiem, apbalvoja ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku), bet 2000. gadā apbalvoja ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri).&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/media/168/download?attachment Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs apbalvošanas secībā, sākot no 1994.gada līdz 2004.gadam]&lt;/ref&gt; Guntis Grūbe ir arī apbalvots ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/19903|title=1999.gada 9.jūnijā. Par apbalvojumiem 1991.gada barikāžu dalībniekiem|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://4maijs.lv/lv/member/guntis-grube-8252244/ 4maijs.lv] G. Grūbes biogrāfija 4. maija Deklarācijas kluba mājaslapā

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Grūbe, Guntis}}

[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Valkas rajonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>4bzxzt8gtarxa9y8lbxgne5v4pt4njo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Gulbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449292</id>
    <revision>
      <id>4510027</id>
      <parentid>4201271</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:30:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6199" sha1="124f97hhucmnb9wsk4r6sczyb05i50j" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Gulbis
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1940|5|11|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas apriņķis}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Ludmila Gulbe
| bērni = Jānis Gulbis, Rihards Gulbis
| profesija = [[ārsts]], [[pedagogs]]
| alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Gulbis''' (dzimis {{dat|1940|5|11||bez}} [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķī]]) ir latviešu ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. Divas reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]], [[LSDSP]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1940|5|11||bez}} [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķī]]. Pēc studijām [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] strādāja par Rīgas 2. medicīnas skolas pasniedzēju, bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 10. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt; Viņa vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]]&lt;ref name=&quot;VDK&quot;&gt;[https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200114201201/https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ |date={{dat|2020|01|14||bez}} }} Māra Miķelsone, ir.lv, 2019. gada 18. oktobrī&lt;/ref&gt; ar norādi “vervēšanas kandidāts” ({{val|ru|кандидат на вербовку}}), ieraksts kartītē veikts 1990. gada 6. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kgb.raystar.capital/gulbis-janis-%D0%B3%D1%83%D0%BB%D0%B1%D0%B8%D1%81-%D1%8F%D0%BD%D0%B8%D1%81-%D1%8F%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87-1940-vdk-%D0%BA%D0%B3%D0%B1/|title=VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 925-B|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1989. gadā J. Gulbis iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanā un tika ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 16. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā J. Gulbis nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija|Latvijas Demokrātiskās darba partijas]]. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) saraksta. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] J. Gulbi atkal ievēlēja par [[Rīgas dome]]s deputātu no LSDSP saraksta. 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].

1999. gadā viņš bija atjaunotās [[LU Medicīnas fakultāte]]s stundu pasniedzējs&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/19811 Rīgas Kurzemes rajona valsts amatpersonu deklarācijas] &quot;[[Latvijas Vēstnesis]]&quot; Nr. 190, 10.06.1999.&lt;/ref&gt; un līdz 2009. gadam Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/1934-rigas-dome-lems-par-bernu-tiesibu-aizsardzibas-centra-likvidesanu.htm Rīgas dome lems par Bērnu tiesību aizsardzības centra likvidēšanu] nra.lv 2009. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;

[[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Gulbi atkal ievēlēja Rīgas domē. Sekojošajās vēlēšanās gan viņa kandidēšana nebija sekmīga: [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā, [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]], [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā un [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]].

== Apbalvojumi ==
2000. gadā J. Gulbi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}
&lt;!-- {{Rīgas dome 1994}} --&gt;
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 2001}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Jānis}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>124f97hhucmnb9wsk4r6sczyb05i50j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Einārs Jurševics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449330</id>
    <revision>
      <id>4510030</id>
      <parentid>3874367</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:31:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4269" sha1="39ael2eq4im1kyy5hymuz2t6p9fy8xp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Egils Einārs Jurševics
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|4|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Baldone|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ārsts]]
| alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Egils Einārs Jurševics''' (dzimis {{dat|1959|4|12||bez}} [[Baldone|Baldonē]]) ir latviešu ārsts, uzņēmējs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1959|4|12||bez}} [[Baldone|Baldonē]]&lt;ref&gt;[https://4maijs.lv/lv/member/egils-einars-jursevics-9576/ 4. maija Deklarācijas Klubs]&lt;/ref&gt;. Pēc studijām [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] strādāja par Liepājas rajona centrālās slimnīcas [[Priekule|Priekulē]] bērnu nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 10. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā E. Jurševics iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā]] (LSDSP). 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 142. Durbes vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā E. Jurševics nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilvaru laika beigām nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LSDSP, yaču netika ievēlēts. Vēlāk bija [[LR Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s Veselības stratēģijas centra direktors, Veselības departamenta direktora vietnieks, Ārstniecības departamenta direktors. 1994. gadā nesekmīgi kandidēja [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]].

Vēlāk kļuva par AS „[[Grindeks]]” valdes priekšsēdētāja padomnieku nozares politikas jautājumos un par Latvijas [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo medikamentu]] asociācijas valdes priekšsēdētāju.

1998. gadā iestājies [[Jaunā partija|Jaunajā partijā]]. 2002. gadā E. Jurševics nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienības]] saraksta.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā E. Jurševicu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Jurševics, Egils Einārs}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Baldonē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>39ael2eq4im1kyy5hymuz2t6p9fy8xp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agris Jaunkļaviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449341</id>
    <revision>
      <id>4510028</id>
      <parentid>4193452</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:31:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5137" sha1="fif0iwiqjawifyt56aopxf50hryi6cd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Agris Jaunkļaviņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1939|7|13}}
| dzim_vieta = [[Jēkabpils]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Agris Jaunkļaviņš''' (dzimis {{dat|1939|7|13||bez}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir latviešu lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Agris Jaunkļaviņš piedzima {{dat|1939|7|13||bez}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Viņš mācījās [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola|Skrīveru vidusskolā]], studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē.
Pēc augstskolas absolvēšanas Jaunkļaviņš bija padomju saimniecības „Lestene” agronoms, vēlāk padomju saimniecības „Vienība” galvenais agronoms (1967—1973), [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] galvenais agronoms (1973—1984), kolhoza &quot;Dzimtene&quot; galvenais agronoms (1984—1990).

== Politiskā darbība ==

A. Jaunkļaviņš bijis [[PSKP]] biedrs no 1971. līdz 1987. gadam.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1988. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF), 1990. gadā ievēlēts [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] tautas deputātu padomē, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju.

1990. gadā A. Jaunkļaviņš kā Latvijas Tautas frontes atbalstīts kandidāts tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 190. Kandavas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; 1991. gadā A. Jaunkļaviņš piedalījās [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) atjaunošanā.

1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Tukuma rajona padomē no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]], LTF un LZS apvienotā saraksta un ievēlēts arī par rajona padomes priekšsēdētāju. 1997. gadā pēc priekšsēdētāja pilnvaru beigām kļuva par Tukuma rajona padomes izpilddirektoru, saglabājot šo amatu līdz pat rajona padomes likvidācijai [[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā. 1997. gadā tika [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Tukuma pilsētas domē no saraksta &quot;Godīgums, lietpratība, labdarība&quot;.

1998. gadā A. Jaunkļaviņš nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no LZS saraksta. 2001. gadā atkārtoti ievēlēts Tukuma pilsētas domē

Kad 2009. gadā tika likvidēta Tukuma rajona padome, A. Jaunkļaviņš atlaistajiem darbiniekiem izmaksāja pabalstu piecu mēnešalgu apmērā, kurus Latvijas Republikas Augstākā tiesa viņam uzdeva atmaksāt.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/34745-bijusais-deputats-kurs-balsoja-par-neatkaribu-kluvis-par-noziedznieku Bijušais deputāts, kurš balsoja par neatkarību, kļuvis par noziedznieku] jauns.lv 2015. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja uz vietu [[Tukuma novads|Tukuma novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; kopējā saraksta, taču 2010. gadā ieņēma vietu pašvaldībā Daigas Rečas vietā. Vēlreiz nesekmīgi kandidēja uz vietu Tukuma novada domē [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]], pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienību.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Jaunkļaviņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Jaunkļaviņš, Agris}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>fif0iwiqjawifyt56aopxf50hryi6cd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Karlsons (inženieris)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449376</id>
    <revision>
      <id>4510031</id>
      <parentid>4502794</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:32:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6448" sha1="t36rtm4r5fwcmh6tyzei9h77ytygw41" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Juris Karlsons
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1946|6|1}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = radioinženieris
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Mācījies [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50.]] un [[Rīgas 7. vidusskola|7. vidusskolā]].  Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]].

Darba gaitas sāka 17 gadu vecumā kā augstsprieguma [[elektriķis]], vēlāk bijis sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla elektromontieris [[Rīgas Tramvaju un trolejbusu trests|Rīgas Tramvaju un trolejbusu trestā]]. Pēc tam strādāja par radioiženieri [[VEF]]. 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Augstākajā Padomē darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvie­notajā budžeta komisijā.

1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā reformu partija|Nacionālajā reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā.

1993. un 1994. gadā J. Karlsons bija AS &quot;[[Latvijas Unibanka]]&quot; vicepre­zidents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120127734/muziba-devies-bijusais-augstakas-padomes-deputats-juris-karlsons|title=Mūžībā devies bijušais Augstākās Padomes deputāts Juris Karlsons|website=Delfi|access-date=2026-07-24|date=2026-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ieņēmis amatus ar Rīgas pašvaldību saistītos uzņēmumos.

Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>t36rtm4r5fwcmh6tyzei9h77ytygw41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Kide</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449391</id>
    <revision>
      <id>4510032</id>
      <parentid>4422695</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:33:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5820" sha1="h2w1q3vxwznhx60gk5fkgft44jjcifx" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edvīns Kide
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 1993. gads
| term_beigas2 = 1995. gads
| prezidents2 = 
| premjers = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1934|1|19|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rūjiena}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|7|25|1934|1|19|}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| apglabāts = Cēsu Meža kapi
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
* [[PSKP]]
* [[Tautas saskaņas partija]]
* [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] &lt;small&gt;(1994-1996)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(no 1996)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Skaidrīte Kide
| bērni = Sandra Kide
| profesija = inženieris
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Edvīns Kide''' (dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]], miris {{dat|2023|7|25||bez}} [[Valmiera|Valmierā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Edvins-Kide|title=Edvīns Ķide|website=timenote.info|access-date=2023-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ir latviešu inženieris mehāniķis, skolotājs, politiķis un valsts darbinieks, bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]] tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]]. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar vecākiem izsūtīja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur viņš pēc mācībām [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskas]] lauksaimniecības tehnikumā strādāja par mehāniķi.

1958. gadā E. Kide atgriezās Latvijā un strādāja par mācību meistaru un skolotāju [[Priekuļu tehnikums|Jāņmuižas arodskolā]]. Līdztekus 1964. gadā neklātienē beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē un kopš 1976. gada bija Jāņmuižas lauksaimniecības skolas direktors. Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 11. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā E. Kidi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 114. Cēsu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes II kongresa delegāts.

[[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] E. Kide tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot; saraksta, bija frakcijas &quot;Saskaņa Latvijai&quot; priekšsēdētājs (1993—1995). 1994. gadā, pēc Saeimas frakcijas sašķelšanās, E. Kide piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā, bija partijas priekšsēdētājs. Neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta &quot;Tautsaimnieks&quot; un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta (tajā E. Kide iestājās 1996. gadā).

Kopš 1999. gada E. Kide bija Priekuļu lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centra galvenais speciālists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810023341/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 }}&lt;/ref&gt;

2005. gadā E. Kide tika ievēlēts [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

== Apbalvojumi ==
* Darba Sarkanā karoga ordenis
* PSRS tautas skolotājs (1988)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Kide, Edvīns}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rūjienā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmierā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>h2w1q3vxwznhx60gk5fkgft44jjcifx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Kodoliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449398</id>
    <revision>
      <id>4510033</id>
      <parentid>4401813</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:34:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5194" sha1="l92a6hcba2wxrbfby7zde70kwdqtkvp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Artūrs Kodoliņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1948|5|18}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukuma apriņķis|Engures pagasts|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = ekonomists
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Artūrs Kodoliņš''' (dzimis {{dat|1948|5|18||bez}}) ir latviešu tautsaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors (''dr oec.''), pilsētplānotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis {{dat|1948|5|18||bez}} [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] [[Engures pagasts|Engures pagastā]]&lt;ref&gt;[https://4maijs.lv/lv/member/arturs-kodolins-364751/ 4. maija Deklarācijas Klubs]&lt;/ref&gt; Hansa Kodoliņa ģimenē. 1972. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]. Strādāja [[LZA]] Ekonomikas institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, bija [[PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 11. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt; 1987. gadā viņš aicināja kritiski pārskatīt [[Rīgas metro]] celtniecības projektu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/326385 VAI RĪGAI VAJADZĪGS TĀDS METRO ?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200111230641/https://www.barikadopedija.lv/raksti/326385|date={{dat|2020|01|11||bez}}}} &quot;[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]&quot; nr. 269., 11.11.1987.&lt;/ref&gt;

1990. gada 18. martā A. Kodoliņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 167. Babītes vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Strādāja pie uzņēmējdarbību regulējošo likumu sagatavošanas, 1992. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Finanšu ministra]] [[Elmārs Siliņš|Elmāra Siliņa]] vietnieku.

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s valsts sekretāres padomnieks. Vēlāk A. Kodoliņš bija SIA &quot;Kodoliņš, Staškovs un partneri&quot; valdes priekšsēdētājs un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis. 2009. gadā viņš ar referātu piedalījās &quot;Ekonomistu Apvienības 2010&quot; rīkotajā konferencē ''Akmeņainais ceļš. 25 gadi Latvijas ekonomikā 1990.—2015.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/photo/printpreview/132908B7-2846-521D-AF01-FA890EA5D82F/ |title=leta.lv |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111230638/http://www.leta.lv/photo/printpreview/132908B7-2846-521D-AF01-FA890EA5D82F/ |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Kodoliņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Kodoliņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>l92a6hcba2wxrbfby7zde70kwdqtkvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Krūgaļaužs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449401</id>
    <revision>
      <id>4510035</id>
      <parentid>3830274</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4197" sha1="0qni539x96azhxod7rigx15ic51ygqj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Pēteris Krūgaļaužs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1953|7|15}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Varakļāni|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Sarmīte
| bērni               = Renārs, Kristīne, Nauris
| profesija           = agronoms
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Pēteris Krūgaļaužs''' (dzimis {{dat|1953|7|15|bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir latviešu lauksaimnieks un uzņēmējs, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1953|7|15|bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]] Jāņa Krūgaļauža ģimenē. Mācījās Varakļānu pamatskolā, tad [[Malnavas koledža|Malnavas lauksaimniecības tehnikumā]], studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē.
No 1972. līdz 1990. gadam bija padomju saimniecības &quot;Liezēre&quot; iecirkņa priekšnieks, vēlāk — saimniecības direktors.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1989. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un 1990. gadā P. Krūgaļaužu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 154. Varakļānu vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].

Beidzoties deputāta pilnvarām, P. Krūgaļaužs darbojās savā zemnieku saimniecībā &quot;Rasas&quot;. No 1995. līdz 2016. gadam vadīja [[Unibanka]]s, vēlāk [[SEB]] bankas Madonas filiāli.

[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] Madonās novadā viņš kandidēja no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vienotiba.lv/velesanas-2017/madonas-novads/ |title=vienotiba.lv |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200112002021/https://vienotiba.lv/velesanas-2017/madonas-novads/ }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā P. Krūgaļaužu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīmi.

Saņēmis balvu &quot;Sējējs&quot;.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.
* Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 171.-172.lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Krūgaļaužs, Pēteris}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Varakļānos dzimušie]]</text>
      <sha1>0qni539x96azhxod7rigx15ic51ygqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raimonds Krūmiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449411</id>
    <revision>
      <id>4510038</id>
      <parentid>4473872</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7870" sha1="qeh3jdmiz2mikkulo6r1jzqvpbvgamy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Raimonds Krūmiņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1965|4|9}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Kurmene}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           =
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
* [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]]
* [[Latvijas Kalve]] &lt;small&gt;(2004-?)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 2008)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = ekonomists
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Raimonds Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1965|4|9||bez}} [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir latviešu ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1965|4|9|bez}} [[Kuldīga|Kuldīgā]] Gunāra Krūmiņa ģimenē. Pēc studijām [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], kur absolvējis Ekonomikas fakultāti, strādāja par [[Kurmene]]s kolhoza &quot;Komjaunietis&quot; galveno dispečeru.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā R. Krūmiņš iesaistījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]]. 1989. gadā viņš tika ievēlēts [[Stučkas rajons|Stučkas rajona]] tautas deputātu padomē. 1990. gadā R. Krūmiņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 182. Jaunjelgavas vēlēšanu apgabala, kur viņš bija jaunākais deputāts. 1990. gada 4. maijā viņš bija viens no deputātiem, kas balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā R. Krūmiņš kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām viņš strādāja [[Valsts Zemes dienests|Valsts Zemes dienestā]], kur kļuva par Ekonomikas nodaļas vadītāju. 1995. gadā R. Krūmiņš kļuva par Rīgas domes Finanšu departamenta direktoru.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6378045/musu-cilveks-rigas-domes-finansu-departamenta-direktors-raimonds-krumins “Mūsu cilvēks” — Rīgas domes Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš] TVNET/LTV Panorāma 2001. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt; 2003. gadā [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Gundars Bojārs]] viņu atstādināja no amata.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6255294/finansu-skandals-rigas-dome Finanšu skandāls Rīgas domē] tvnet.lv 2003. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

Kopā ar sievu Jautrīti R. Krūmiņš pirms 2003. gada iegādājās &quot;Ezernieku&quot; mājas [[Kurmene|Kurmenē]]. Tur tika nodibināta SIA &quot;Ezernieki I&quot;, kas nodarbojas ar [[zirgaudzēšana|zirgaudzēšanu]]. Uzņēmums ir minēts kā viena no Latvijas zirgu audzētavām, kas uzņemta Pasaules sporta zirgu selekcijas federācijā.&lt;ref&gt;[https://www.draugiem.lv/zirgilatvija/news/?p=10073253 Kurmenes zirgi ar pasaules slavu] &quot;Staburags&quot; 13.06.2013.&lt;/ref&gt;

2004. gadā R. Krūmiņš bija viens no partijas &quot;[[Latvijas Kalve]]&quot; dibinātājiem. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] viņš kandidēja no &quot;Latvijas Kalves&quot; saraksta; kandidātu sarakstā kā viņa tā brīža nodarbošanās bija norādīts SIA &quot;Rīgas pirmā garāža&quot; finanšu direktors.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/politiskas-organizacijas-latvijas-kalve-deputatu-kandidatu-saraksts-rigas-domei-12312380 Politiskās organizācijas Latvijas kalve deputātu kandidātu saraksts Rīgas domei] diena.lv 2005. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2006. gadā iestājies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] R. Krūmiņš vadīja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) pašvaldību vēlēšanu kampaņu un kandidēja Rīgas domes vēlēšanās.

2010. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar ''[[Daimler AG]]'' koruptīvo maksājumu lietu Rīgas domē netika konstatēts, ka R. Krūmiņš būtu veicis noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kukuļa izspiešanu, vai pieņēmis kukuli. [[Prokuratūra]] atzina, ka R. Krūmiņš ir zinājis par Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Leonarda Teņa veikto kukuļa izspiešanu, bet nebija par to ziņojis. Vienlaikus prokuratūra nolēma viņu atbrīvot no kriminālatbildības par neziņošanu, jo bija iestājies noilgums. Lietas materiālos tika norādīts arī uz apstākļiem saistībā ar R. Krūmiņa 2003. gadā KNAB iesniegtajiem dokumentiem un informāciju par iespējamām nelikumībām Rīgas domē, tostarp autobusu iepirkumos.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/kriminalzinas/_daimler_-lieta-bijuso-rigas-domes-amatpersonu-un-uznemeju-atzist-par-nozieguma-nezinotajiem-tacu-no-kriminalatbildibas-atbrivo-14017041 Daimler lietā bijušo Rīgas domes amatpersonu un uzņēmēju atzīst par nozieguma neziņotājiem, taču no kriminālatbildības atbrīvo] [[LETA]] 2013. gada 20. jūlijā&lt;/ref&gt;

R. Krūmiņš turpināja politisko darbību, kandidējot vairākās pašvaldību vēlēšanās, taču tajās netika ievēlēts pašvaldībā. [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] viņš kandidēja no LZS saraksta, bet [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/raimonds-krumins-izsakas-par-nodoklu-reformu-un-enu-ekonomiku.d?id=48773325 Raimonds Krūmiņš izsakās par nodokļu reformu un ēnu ekonomiku] [[LETA]] 2017. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt; un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] — no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja uz vietu [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no ZZS saraksta.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīmi.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Raimonds}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>qeh3jdmiz2mikkulo6r1jzqvpbvgamy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Lange</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449413</id>
    <revision>
      <id>4510041</id>
      <parentid>4448808</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:42:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5344" sha1="6kxbbzr7al3mhvjjaxo62jqe18hmhuk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksandrs Lange
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|1|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alsunga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Kuldīgas novadam]] &lt;small&gt;(2012—2017)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2017—pašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Aleksandrs Lange''' (dzimis {{dat|1957|1|24||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris mehāniķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|1|24||bez}} [[Alsunga|Alsungā]] represēto ģimenē.&lt;ref name=&quot;Kuldīgas Novada Vēstis&quot;&gt;[http://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2014/03/27/attistamies-bet-nedrikstam-aizmirst Attīstāmies, bet nedrīkstam aizmirst] Kuldīgas Novada Vēstis 27.03.2014.&lt;/ref&gt; Mācījās Kuldīgas pamatskolā un [[Kandavas sovhoztehnikums|Kandavas sovhoztehnikumā]].&lt;ref&gt;[http://biblio.kuldiga.lv/files/docs/novads_2012.pdf Ievērojami cilvēki Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadā]{{Novecojusi saite}} Novadnieku kalendārs 2012&lt;/ref&gt; 1981. gadā viņš beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Strādājis kolhozā &quot;Ēdole&quot;, vēlāk — par [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] Agrorūpnieciskās apvienības padomes priekšsēdētāja vietnieku.

1988. gadā, jau [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]], ievēlēts par Kuldīgas rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 12. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;
 
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā A. Langi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 138. Alsungas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2009. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Tautas partija]]s saraksta, tika ievēlēts un pēc ievēlēšanas kļuva par Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieku. 2012. gadā A. Lange bija partijas &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; dibinātāju skaitā, no tās saraksta 2013. gadā ievēlēts Kuldīgas novada domē. 2017. gadā iestājies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] un [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļās un Zemnieku savienības]] saraksta.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2017/05/17/kuldigas-novada-domes-velesanam-registretie-kandidatu-saraksti Kuldīgas novada Domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti] Kuldīgas Novada Vēstis 17.05.2017.&lt;/ref&gt;

No šī paša saraksta kandidēja uz vietu Kuldīgas domē arī [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021.]] un [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

Kuldīgas politiski represēto biedrības valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;Kuldīgas Novada Vēstis&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ap-deputats-lange-30-gadi-ir-bijusi-augsupejoss-cels.a358199/ Intervija ar Aleksandru Langi]

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Lange, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>6kxbbzr7al3mhvjjaxo62jqe18hmhuk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Lazda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449422</id>
    <revision>
      <id>4510042</id>
      <parentid>4167822</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:44:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6024" sha1="lvq7auzz70qagjkv2x3ga2kbbvk68pw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pēteris Lazda
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1936|1|19}}
| dzim_vieta = [[Sakas pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Jānis Lozda
| māte = Marija Lazda (Auziņa)
| dzīvesb = 
| bērni = Eviāna Lazda
| profesija = jurists
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Pēteris Lazda''' (dzimis {{dat|1936|1|19||bez}} [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] [[Saļiena|Saļienā]]) ir latviešu [[jurists]] un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, arī politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1936|1|19||bez}} [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] [[Saļiena]]s &quot;Āpās&quot; zemnieka Jāņa Lazdas un viņa sievas Marijas ģimenē. Pēc studijām [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē sāka strādāt pie zinātņu kandidāta disertācijas, taču aspirantūras studijas viņam nācās pārtraukt. 1973. gada novembrī P. Lazda sadrukāja un izplatīja ap 25 tūkstošus skrejlapu ar aicinājumu [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] deputātiem «..Tuvākā sesijā pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1974. gada 1. jūlijam un par Latvijas sociāldemokrātu partijas radīšanu. Mūsdienās, kad nācijas visā pasaulē ieguvušas patstāvību, ir neciešami, ja kāda nācija vēl vada otru, Latvijā centralizētā vadīšana nenoliedzami izriet no Maskavas caur kompartijas orgāniem ar visa krieviskā pārmērīgu uzbāzību..»&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/5457088/partijas-iestregst-lieta-par-psihiski-slimiem-psrs-politieslodzitajiem Partijās iestrēgst lieta par «psihiski slimiem» PSRS politieslodzītajiem] tvnet.lv 2013. gada 24. martā&lt;/ref&gt;

Viņu arestēja [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]], pratināja un sagatavoja tiesai viņa lietu 33 sējumos. Pēc psihiatru komisijas slēdziena viņu nodeva piespiedu ārstēšanai, 1979. gada jūlijā P. Lazdu no Rīgas [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietuma]] etapēja uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] slēgto psihiatrisko slimnīcu, novembrī uz [[Volgograda]]s apgabala Kamišinas rajona Dvorjanskas nometni.&lt;ref&gt;[https://gulags.wordpress.com/2014/10/27/p-lazda-komunistu-rezima-patiesa-butiba/] Pēteris Lazda.
KOMUNISTU REŽĪMA PATIESĀ BŪTĪBA&lt;/ref&gt; Par to ziņoja trimdas latviešu laikrakstā &quot;Laiks&quot;.&lt;ref&gt;“Jauns čekas upuris — Pēteris Lazda: Psihiatrijas ļaunprātīgā izmantošana turpinās”. Laiks, 1980. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt; 1981. gada novembrī P. Lazdu etapēja atpakaļ uz Rīgu, vispirms uz Centrālcietumu, tad uz [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiatrisko slimnīcu Tvaika ielā]]. Pēc četriem ieslodzījuma gadiem P. Lazdu atbrīvoja un viņš dzīvoja [[Tukuma rajons|Tukuma rajonā]].
 
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā P. Lazdu ievēlēja par Tukuma rajona Tautas deputātu padomes locekli, bet 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 189. Slampes vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija ievēlēts arī [[Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresā]].

1995. gadā P. Lazda nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Mūsu Zeme]]&quot; un &quot;[[Pretkomunistu apvienība]]s&quot; saraksta.

Arī viņa aktīvās darbības dēļ 2013. gadā [[Saeima]] pieņēma likumu &quot;Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/5380642/japienem-psrs-laika-nelikumigi-psihiatriskajas-klinikas-ievietoto-reabilitacijas-likums Jāpieņem PSRS laikā nelikumīgi psihiatriskajās klīnikās ievietoto reabilitācijas likums] BNS tvnet.lv 2013. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;

1989. gadā režisors [[Ansis Epners]] [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] par Pētera Lazdas dzīvesstāstu uzņēma dokumentālo filmu &quot;[[Disidents (filma)|Disidents]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/2945/|title=Disidents (1989)|website=Filmas.lv|access-date=2020-12-10|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Brīvības balva, pasniegta [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] 1990. gada 20. decembrī
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Lazda, Pēteris}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>lvq7auzz70qagjkv2x3ga2kbbvk68pw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lucāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449425</id>
    <revision>
      <id>4510048</id>
      <parentid>4465662</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6006" sha1="ify7s6n7347c558o444eum9ihqtb33c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Lucāns
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|6|21}}
| dzim_vieta = [[Daugavpils]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Lucāns''' (dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] dārzniecības īpašnieka Pētera Lucāna ģimenē. Mācījās [[Asare]]s septiņgadīgajā skolā un [[Gārsene]]s skolā, tad [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma]] elektrifikācijas nodaļā.
No 1956. līdz 1961. gadam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē, ieguva inženiera mehāniķa kvalifikāciju un sāka strādāt par mehāniķi Limbažu rajona kolhozā “Nākotne”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L |title=Limbažu Galvenā bibliotēka |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190708091318/https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L }}&lt;/ref&gt; 1963. gadā J. Lucāns kļuva par galveno inženieri padomju saimniecībā “Umurga”, 1967. gadā par galveno inženieri zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, bet no 1975. gada bija šīs saimniecības direktors.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/3573 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} 1984. gadā pēc konflikta ar kompartijas vadību atbrīvots no ieņemamā amata.

1985. gadā viņu ievēlēja par Limbažu rajona kolhoza &quot;Komunārs&quot; priekšsēdētāju, bet no šī darba Lucāns aizgāja un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1989. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) darbībā, bija agrokombināta &quot;Lādezers&quot; valdes priekšsēdētājs,&lt;/ref&gt; [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās J. Lucānu ievēlēja par PSRS tautas deputātu. 1990. gadā J. Lucānu kā LTF atbalstītu kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 145. Lēdurgas vēlēšanu apgabala. 
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija AP Lauksaimniecības komisijas loceklis un tās priekšsēdētājs.
[[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts Saeimā no &quot;[[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai]]&quot; saraksta. 1994. gadā piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā.

1995. gadā beidza politisko darbību. Darbojās SIA &quot;Rūķis&quot;, kuras izpilddirektors ir viņa dēls Pēteris Lucāns.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lucāns, Jānis}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>ify7s6n7347c558o444eum9ihqtb33c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Mačtams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449495</id>
    <revision>
      <id>4510049</id>
      <parentid>4400683</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:07:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3853" sha1="p9p02mflucqq8ccq22cd3k4nvdctzis" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Alfrēds Mačtams
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Mactams Alfreds.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = Alfrēds Mačtams, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1937|1|30}} 
| dzim_vieta          = [[Puzes pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2019|5|8|1937|1|30}}
| mir_vieta           = {{LAT}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[PSKP]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Alfrēds Mačtams''' (dzimis {{dat|1937|1|30||bez}} [[Puzes pagasts|Puzes pagastā]]; miris 2019. gada 8. maijā) bija latviešu kuģu mehāniķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1937|1|30||bez}} [[Puzes pagasts|Puzes pagastā]] zemnieku ģimenē. Mācījās [[Liepājas jūrskola|Liepājas jūrskolā]], 1954. gadā sāka strādāt zvejnieku kolhozā &quot;Sarkanā bāka&quot;, 1979. gadā kļuva par tā priekšsēdētāja pirmo vietnieku, bet 1989. gadā — par priekšsēdētāju.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā A. Mačtams bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s [[Ventspils]] nodaļas dibinātājiem.
1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 101. Ventspils vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā A. Mačtams nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Jūras lietu komisijā kā sekretārs, no 1992. gada vadīja [[Ventspils osta]]s administrāciju.

A. Mačtams no 1992. līdz 1995. gadam vadīja Ventspils ostas administrāciju, bija ostas pārvaldnieks. Pēc pensionēšanās dzīvoja savās tēva mājās [[Puze|Puzē]].

Miris 2019. gada 8. maijā.&lt;ref&gt;[https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/38881-alfreds-mactams-1937-2019 ventasbalss.lv]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
1999. gadā A. Mačtamu apbalvoja ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi]], bet 2000. gadā ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] trešo šķiru.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Mačtams, Alfrēds}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu jūrnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]</text>
      <sha1>p9p02mflucqq8ccq22cd3k4nvdctzis</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sarmis Mednis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449499</id>
    <revision>
      <id>4510051</id>
      <parentid>4307921</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4088" sha1="5zpm24t8rzhm91gd2u53kqubh0ohwo0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Sarmis Mednis
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati =  {{dat|1935|7|14|N|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Lejasciems}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|05|19|1935|7|14}}
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
* [[PSKP]] (1959–1989)
* [[Tautas partija]] (1998)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Inta Balode
| bērni = 
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Sarmis Mednis''' (dzimis {{dat|1935|7|14||bez}} [[Lejasciems|Lejasciemā]], miris 2022. gada 19. maijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lejasciems.lv/?act=jaunumi&amp;news=1146|title=Lejasciems|website=lejasciems.lv|access-date=2023-01-06}}&lt;/ref&gt;) bija latviešu [[lauksaimnieks]], sabiedriskais darbinieks un politiķis, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1935||||bez}} [[Lejasciems|Lejasciemā]]. Mācījās vietējā vidusskolā, pēc tam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē. Bija brigadieris kolhozā, pēc tam kolhoza &quot;Druva&quot; valdes priekšsēdētājs, pēc kolhozu apvienošanas — kolhoza &quot;Komunārs&quot; galvenais [[agronoms]].

S. Mednis bija [[PSKP]] biedrs no 1959. gada līdz 1989. gadam, kad izstājies.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā S. Mednis 1988. iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF) un 1989. gadā Lejasciemā vadīja vietējo LTF nodaļu, organizēja braucienu uz &quot;[[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/4981062/atminas-velreiz-izstaiga-baltijas-celu Atmiņās vēlreiz izstaigā “Baltijas ceļu”] dzirkstele.lv 2009. gada 23. augustā&lt;/ref&gt; 1990. gadā kā LTF atbalstīts kandidāts viņš tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 126. Lizuma vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā S. Mednis bija starp deputātiem, kas nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām kopā ar sievu Lejasciemā izveidoja savu kolekciju dārzu.&lt;ref&gt;[https://www.dzirkstele.lv/laikraksta-arhivs/darzs-ar-divdesmit-gadu-vesturi-112667?prices=1 Dārzs ar divdesmit gadu vēsturi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200114045815/https://www.dzirkstele.lv/laikraksta-arhivs/darzs-ar-divdesmit-gadu-vesturi-112667%3Fprices%3D1 |date={{dat|2020|01|14||bez}} }} dzirkstele.lv 2014. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;

Vairākkārt bija ievēlēts par [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] padomes deputātu (1994, 1997, 2001, no vēlētāju apvienības &quot;Savai zemei&quot;). 1998. gadā iestājās [[Tautas partija|Tautas partijā]].

== Apbalvojumi ==
2000. gadā S. Medni apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Mednis, Sarmis}}

[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>5zpm24t8rzhm91gd2u53kqubh0ohwo0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Visvaldis Mucenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449509</id>
    <revision>
      <id>4510053</id>
      <parentid>4508260</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6298" sha1="s6o977o2o47zrmbfwhh72jw1wapsyb9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Visvaldis Mucenieks
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1938|4|16|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Aizputes apriņķis|Valtaiķu pagasts}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|5|31|1938|4|16}}
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[inženieris]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Visvaldis Mucenieks''' (dzimis {{dat|1938|4|16||bez}}, miris {{dat|2025|5|31||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/en/person/view?id=11815115&amp;l=lv|title=Visvaldis Mucenieks|last=Timenote}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1938|4|16||bez}} [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Valtaiķu pagasts|Valtaiķu pagastā]]. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 14. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā V. Mucenieks iesaistījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru. No amata atbrīvots 1995. gadā, taču tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots.

1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5 Saeimas]] un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] V. Mucenieks kandidēja no [[Vienības partija|Latvijas Vienības partija]]s, bet netika ievēlēts.

2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta.

== VDK kartīte ==
Viņa vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]], ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kgb.raystar.capital/mucenieks-visvaldis-%D0%BC%D1%83%D1%86%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%D0%BA%D1%81-%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B4%D0%B8%D1%81-%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%88%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87-1938-%D0%B2%D0%B0/|title=VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.&lt;ref&gt;[https://ir.lv/2019/12/23/es-butu-bijis-sizofrenikis-ja-1989-gada-beigas-prasitos-uz-ceku/ Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku] ir.lv 2019. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Mucenieks, Visvaldis}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>s6o977o2o47zrmbfwhh72jw1wapsyb9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Movels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449564</id>
    <revision>
      <id>4510052</id>
      <parentid>4465410</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4325" sha1="d3wgote3lzc4t4m11bwlp3h59s1izvf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Igors Movels
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1949|9|14|}} 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Varakļāni|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[žurnālists]]
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Igors Movels''' (dzimis 1949. gada 14. septembrī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1949|9|14||bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]]. Beidzis [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Žurnālistikas nodaļu.

Strādāja par [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] laikraksta “Darba Karogs” korespondentu, nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1966—1973); laikraksta “Žeļeznodorožnik Pribaltiki” korespondentu, atbildīgo sekretāru (1973—1975); laikraksta “Latvijskij morjak” nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1975—1978); [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] un pilsētas laikraksta “Darba Uzvara” rūpniecības nodaļas vadītāju, galveno redaktoru (1979—1980).&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/4882 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 1985. gada bijis [[PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019|date=2020. gada 1. Janvāris}} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā I. Movels bija Jelgavas laikraksta &quot;Jelgavas Ziņotājs&quot; redaktors. 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 81. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā I. Movels balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana|title=Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana - Ārlietu ministrija|website=web.archive.org|access-date=2025-03-14|date=2015-02-15|archive-date=2015-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana}}&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām Igors Movels bija SIA “Rumko” izpilddirektors un valdes loceklis.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā I. Movelu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Movels, Igors}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Varakļānos dzimušie]]</text>
      <sha1>d3wgote3lzc4t4m11bwlp3h59s1izvf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Cukrzyk2000</title>
    <ns>3</ns>
    <id>449631</id>
    <revision>
      <id>4509800</id>
      <parentid>3163297</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Malarz pl</username>
        <id>20282</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Malarz pl pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:1DEurovisionGag]] uz [[Dalībnieka diskusija:Cukrzyk2000]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/1DEurovisionGag|1DEurovisionGag]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Cukrzyk2000|Cukrzyk2000]]&quot;</comment>
      <origin>3163297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="qsi72b8r3ee8xwi8b1pgljt0323whvh" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=1DEurovisionGag}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 15. janvāris, plkst. 22.12 (EET)</text>
      <sha1>qsi72b8r3ee8xwi8b1pgljt0323whvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indulis Ozols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449714</id>
    <revision>
      <id>4510055</id>
      <parentid>4299943</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4937" sha1="p6eorx48x8jnq14p5lv4yczjb7dgsz6" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Indulis Ozols
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1933|6|30}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{mdv|2025|2|20|1933|6|30}}
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Māra
| bērni = Ainārs
| profesija = [[ekonomists]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Indulis Visvaldis Ozols''' (dzimis {{dat|1933|6|30}}, miris {{dat|2025|2|20}}) bija latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un sporta funkcionārs. Bija [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Latvijas basketbola savienība]]s prezidents (1992—1995). [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris, saņēmis arī [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.]]

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1933|6|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[https://4maijs.lv/lv/member/indulis-ozols-235476/ 4. maija Deklarācijas Klubs]&lt;/ref&gt; Mācījās Rīgas 17. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā, studēja RPI Inženierekonomikas fakultātē. Strādāja rūpnīcā [[VEF]], no 1969. gada [[Latvijas PSR]] [[LR Veselības ministrija|Veselības aizsardzības ministrijā]], kļūstot par Darba un pārvaldes zinātniskās organizācijas (DZO) centra direktoru. Piedalījās [[Gaiļezera slimnīca]]s projektēšanā un celtniecībā.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā I. Ozols iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s Arkādijas nodaļas veidošanā. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes deputātu, bet 1990. gadā par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 6. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā Ozols nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Viņš bija Augstākās padomes Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

1992. gada decembrī I. Ozolu ievēlēja par [[Latvijas Basketbola savienība]]s prezidentu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/seru-vests-muziba-devies-bijusais-lbs-prezidents-indulis-ozols/|title=Sēru vēsts - mūžībā devies bijušais LBS prezidents Indulis Ozols|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBS|access-date=2025-02-25|date=2025-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; ko vadīja līdz 1995. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.02.2025-miris-bijusais-augstakas-padomes-deputats-un-lbs-prezidents-indulis-ozols.a589149/|title=Miris bijušais Augstākās padomes deputāts un LBS prezidents Indulis Ozols|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām I. Ozols strādāja par Veselības aizsardzības ministrijas Darba organizācijas centra direktoru, vēlāk par &quot;Rīgas modeļu nama&quot; vadītāju. 2004. gadā bija ierosināta krimināllieta par viņa piekaušanu [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 44.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/criminal/rigas-centra-piekauj-un-aplaupa-bijuso-ap-deputatu-induli-ozolu.d?id=7909486 Rīgas centrā piekauj un aplaupa bijušo AP deputātu Induli Ozolu] delfi.lv 06.04.2004.&lt;/ref&gt;

Miris {{dat|2025|2|20||bez}}, apbedīts [[Cērkste]]s kapos, Tukuma novadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Ozolu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Ozols, Indulis}}

[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]</text>
      <sha1>p6eorx48x8jnq14p5lv4yczjb7dgsz6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunārs Preinbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449727</id>
    <revision>
      <id>4510057</id>
      <parentid>4361338</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:12:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6861" sha1="fz45p29rqntladgd621gysouro5wma8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Gunārs Preinbergs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1931|8|27}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2009|1|17|1931|8|27}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = Ādolfs Preinbergs
| māte                = 
| dzīvesb             = Rita
| bērni               = Aivars, Māris
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Gunārs Preinbergs''' (dzimis {{dat|1931|8|27||bez}} [[Rīga|Rīgā]]; miris 2009. gada 17. janvārī Rīgā) bija latviešu [[veterinārārsts]], mācībspēks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1931|8|27||bez}} tekstiluzņēmuma &quot;[[Rīgas audums]]&quot; austuves priekšnieka Ādolfa Preinberga ģimenē, tēvs politiski represēts, gājis bojā [[Gulags|Gulaga nometnē]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/2824 Tā nomira arī mans tēvs, čekas terora upuris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220520112314/https://www.vestnesis.lv/ta/id/2824 |date={{dat|2022|05|20||bez}} }} &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 20., 06.02.2001.&lt;/ref&gt; Mācījās Rīgas pilsētas 9. (Zemitāna) pamatskolā un [[Saldus]] zooveterinārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļā, kuru absolvēja 1950. gadā.

Strādāja [[Neretas rajons|Neretas rajona]] padomju saimniecībā &quot;Druvas&quot; par vecākā veterinārārsta vietas izpildītāju (1950—1953), tad [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]] veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953—1960). Kopš 1960. gada bija [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s (LLA) [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārā fakultāte|Veterinārās fakultātes]] laborants, vēlāk — vecākais laborants, līdztekus neklātienē studēja LLA Veterinārajā fakultātē, kuru absolvēja 1966. gadā, iegūdams veterinārārsta kvalifikāciju. Strādāja LLA Veterinārajā fakultātē par asistentu (1966—1967), turpināja studijas aspirantūrā (1967—1970), 1972. gadā aizstāvēja veterināro zinātņu kandidāta disertāciju, turpināja strādāt par asistentu (1970—1981), 1982. gadā viņu ievēlēja par docentu.

Sākoties [[Atmodas kustība]]i, G. Preinbergs 1988. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF), bija viens no LLA LTF nodaļas dibinātājiem un vadītājiem [[Jelgava|Jelgavā]]. Bija LTF 1., 2., 3. un 4. kongresa delegāts, LTF 1. Domes loceklis, [[Baltijas Asambleja|Baltijas Pirmās Asamblejas]] delegāts Tallinā (1989), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF domes loceklis (1989—1990), Jelgavas pilsētas tautas deputātu padomes deputāts (1989—1992).

1990. gadā G. Preinbergu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 79. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadīja darba grupu, kas izstrādāja likumu &quot;Par veterinārmedicīnu&quot; (1992), &quot;Par farmaceitisko darbību&quot; (1993), piedalījās arī lauksaimniecības uzņēmumu, pārtikas aprites kārtības un citu ar lauksaimniecību saistītu likumu izstrādē. Bija Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992—1993).

Pēc Augstākās padomes deputāta pilnvaru izbeigšanās G. Preinbergs nesekmīgi kandidēja 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] saraksta. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts par Rīgas domes deputātu no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] (LZP) saraksta (amatā 1994—1997). Pēc tam nesekmīgi kandidējis vēl vairākās vēlēšanās: 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK/LZP saraksta, [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no LNNK saraksta un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautas kopa &quot;Brīvība&quot;|Tautas kopas &quot;Brīvībai&quot;]] saraksta.

1995. gadā LLU viņam piešķīra emeritētā docenta nosaukumu, bet viņš turpināja strādāt Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku veselības un labturības daļā (1998—1999).

Miris 2009. gada 17. janvārī.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Gunars-Preinbergs timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Pētījis [[Govju leikoze|govju leikozi]], ginekoloģisko slimību ārstēšanu un jaunu zāļu radīšanas problēmas. Gandrīz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un trīs izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs biedrības goda biedrs.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā G. Preinbergu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Preinbergs, Gunārs}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>fz45p29rqntladgd621gysouro5wma8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Punovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449773</id>
    <revision>
      <id>4510058</id>
      <parentid>4193912</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:13:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3593" sha1="ewc73buzefpfxsaty9ynj1z47ff7jw0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arturs Punovskis
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|7}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Sahalīnas apgabals|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[PSKP]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = inženieris
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Arturs Punovskis''' (dzimis 1957. gada 7. decembrī) ir latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|12|7||bez}} [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnā]]&lt;ref&gt;[https://4maijs.lv/lv/member/arturs-punovskis-314/ 4. maija Deklarācijas Klubs]&lt;/ref&gt;. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] strādāja par inženieri. Kopš 1983. gada — [[PSKP]] biedrs.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā A. Punovskis iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s veidošanā. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu un Rīgas pilsētas [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajona]] (Vidzemes priekšpilsētas) deputātu un tautas deputātu padomes priekšsēdētāju.

1990. gadā izstājies no PSKP. Šajā pašā gadā A. Punovski ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 55. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā A. Punovskis nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā.

Pēc deputāta pilnvaru beigām Artūrs Punovskis nodibināja SIA &quot;Apsargs&quot;, vēlāk bija AS &quot;Falck Apsargs&quot; valdes priekšsēdētājs.

Politikā iesaistījies vēlreiz 2004. gadā, kad bijis partijas &quot;[[Latvijas Kalve]]&quot; dibinātāju skaitā.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Punovski apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Punovskis, Arturs}}

[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Sahalīnas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]</text>
      <sha1>ewc73buzefpfxsaty9ynj1z47ff7jw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģirts Krūmiņš (inženieris)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449952</id>
    <revision>
      <id>4510037</id>
      <parentid>3400527</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:37:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3792" sha1="210r2em77nc31ys0kpmqxp3uis4az4x" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ģirts Krūmiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1941|1|20|}} 
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = inženieris
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ģirts Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1941|1|20||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1941|1|20||bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] Elektroenerģētikas fakultātē strādāja par inženieri un laboratorijas priekšnieku rūpnīcas [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] zinātniski tehniskajā centrā.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā Ģirts Krūmiņš demonstratīvi izstājās no [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] un kopā ar domubiedru grupu 1988. gada 18. novembrī pacēla sarkanbaltsarkano karogu uz mikroautobusu rūpnīcas RAF ēkas jumta, ar to pašu zaudēdams darbu rūpnīcas Zinātniski tehniskajā centrā.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/66821 Lai pa dialektisko spirāli atgriežamies pie darbošanās Latvijas labā] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Nr. 139., 27.09.2002.&lt;/ref&gt;

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 5. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Ģ. Krūmiņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Ekonomikas nodaļas vadītāju, vēlāk uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā.]] 1996. gadā sācis strādāt Latvijas Attīstības aģentūrā.

Pēc pensionēšanās viņš dzīvo Saulkrastu novadā, [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta, taču netika ievēlēts.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Ģ. Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Ģirts}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>210r2em77nc31ys0kpmqxp3uis4az4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Puzo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450011</id>
    <revision>
      <id>4510060</id>
      <parentid>3682697</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:14:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4123" sha1="ra7bb05tfo76er6cnus5txkmi6u09sl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Andris Puzo
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1954|1|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Aknīste|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[PSKP]] &lt;small&gt;(1979—1988)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LVFKI]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Andris Puzo''' (dzimis {{dat|1954|1|11||bez}} [[Aknīste|Aknīstē]]) ir latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1954|1|11||bez}} [[Aknīste|Aknīstē]]. Mācījās [[Aglonas internātskola|Aglonas internātskolā]].&lt;ref&gt;[http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=16&amp;smenu=10 Preiļu Galvenā bibliotēka]&lt;/ref&gt; 1976. gadā absolvēja [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], strādāja par [[Aglonas internātskola]]s skolotāju, direktora vietnieku (1977), skolas direktoru (1980). Bijis [[PSKP]] biedrs no 1979. līdz 1988. gadam.{{nepieciešama atsauce}}

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā A. Puzo bija Preiļu rajona [[Latvijas Tautas fronte]]s nodaļas vadītājs. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 162. Pelēču vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā A. Puzo nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] saraksta.

No 1993. līdz 1995. gadam viņš bija viens no [[Banka Baltija|Bankas Baltija]] viceprezidentiem (otra bija agrākā Augstākās Padomes deputāte [[Velta Čebotarenoka]]).&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/atbildiba-bez-noilguma.-20-gadi-kops-_bankas-baltija_-kraha-14098918 Atbildība bez noilguma. 20 gadi kopš Bankas Baltija kraha] diena.lv 2015. gada 23. maijā&lt;/ref&gt; 2001. gadā A. Puzo iecēla par AS &quot;Preses nams&quot; prezidentu. Vēlāk viņš nodarbojās ar individuālo uzņēmējdarbību.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Puzo apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Puzo, Andris}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aknīstē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>ra7bb05tfo76er6cnus5txkmi6u09sl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Liepiņš (politiķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450014</id>
    <revision>
      <id>4510043</id>
      <parentid>3474658</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4716" sha1="o2y04h9x37s63fiqgt358u5u1wqgybq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Kārlis Liepiņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Liepins Karlis.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = Kārlis Liepiņš, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1942|9|19}} 
| dzim_vieta          = [[Rīga]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2006|5|20|1942|9|19}}
| mir_vieta           = {{LAT}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[PSKP]]&lt;br&gt;[[Latvijas Ceļš]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Kārlis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1942|9|19||bez}} [[Rīga|Rīgā]]; miris 2006. gada 20. maijā) bija latviešu strādnieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1942|9|19||bez}} [[Rīga|Rīgā]] strādnieku ģimenē. Mācījās [[Mārciena]]s pamatskolā, 1966. gadā absolvēja Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu, pēc kuras ieguva elektriķa profesiju. Strādāja par elektriķi [[Ogre]]s vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienībā.

Bijis [[PSKP]] biedrs, izstājies 1988. gadā.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā K. Liepiņš nodibināja &quot;[[Helsinki-86]]&quot; Ogres nodaļu un bija informatīvā biļetena &quot;Tēvija&quot; redaktors. Tajā pašā gadā kļuva par [[Latvijas Tautas fronte]]s biedru. 1990. gadā K. Liepiņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 156. Ogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Beidzoties deputāta pilnvarām, K. Liepiņš 1993. gadā piedalījās partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibināšanā, tajā pašā gadā no &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Bija [[5. Saeima]]s frakcijas konsultants un frakcijas biroja vadītājs, šo amatu saglabāja arī [[6. Saeima]]s laikā. 1995. gadā kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās un 1998. gada oktobrī — 7. Saeimas vēlēšanās, taču arī šajās reizēs nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-jau-desmitais-par-latvijas-neatkaribas-deklaracijas-atjaunosanu-balsojusais-deputats.d?id=14503200 Miris jau desmitais par Latvijas neatkarības deklarācijas atjaunošanu balsojušais deputāts] delfi.lv 21.05.2006.&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] K. Liepiņš tika ievēlēts Ogres pilsētas domē. Kandidēja arī [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču šoreiz mēģinājums kļūt par Ogres domes deputātu nebija sekmīgs.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā K. Liepiņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Kārlis}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]</text>
      <sha1>o2y04h9x37s63fiqgt358u5u1wqgybq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510168</id>
      <parentid>4510043</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:45:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4761" sha1="dnnr7rt5ncs2hjoqi3jokxfn1kja1ex" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Kārlis Liepiņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Liepins Karlis.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = Kārlis Liepiņš, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1942|9|19}} 
| dzim_vieta          = [[Rīga]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2006|5|20|1942|9|19}}
| mir_vieta           = {{LAT}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[PSKP]]&lt;br&gt;[[Latvijas Ceļš]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = elektriķis
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Kārlis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1942|9|19||bez}} [[Rīga|Rīgā]]; miris 2006. gada 20. maijā) bija [[Latvieši|latviešu]] strādnieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1942|9|19||bez}} [[Rīga|Rīgā]] strādnieku ģimenē. Mācījās [[Mārciena]]s pamatskolā, 1966. gadā absolvēja Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu, pēc kuras ieguva elektriķa profesiju. Strādāja par elektriķi [[Ogre]]s vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienībā.

Bijis [[PSKP]] biedrs, izstājies 1988. gadā.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1988. gadā K. Liepiņš nodibināja &quot;[[Helsinki-86]]&quot; Ogres nodaļu un bija informatīvā biļetena &quot;Tēvija&quot; redaktors. Tajā pašā gadā kļuva par [[Latvijas Tautas fronte]]s biedru. 1990. gadā K. Liepiņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 156. Ogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Beidzoties deputāta pilnvarām, K. Liepiņš 1993. gadā piedalījās partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibināšanā, tajā pašā gadā no &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Bija [[5. Saeima]]s frakcijas konsultants un frakcijas biroja vadītājs, šo amatu saglabāja arī [[6. Saeima]]s laikā. 1995. gadā kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] un 1998. gada oktobrī — [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], taču arī tajās nesaņēma ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-jau-desmitais-par-latvijas-neatkaribas-deklaracijas-atjaunosanu-balsojusais-deputats.d?id=14503200 Miris jau desmitais par Latvijas neatkarības deklarācijas atjaunošanu balsojušais deputāts] delfi.lv 21.05.2006.&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] K. Liepiņš tika ievēlēts Ogres pilsētas domē. Kandidēja arī [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču šoreiz mēģinājums kļūt par Ogres domes deputātu nebija sekmīgs.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā K. Liepiņu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Kārlis}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]</text>
      <sha1>dnnr7rt5ncs2hjoqi3jokxfn1kja1ex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rolands Repša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450107</id>
    <revision>
      <id>4510064</id>
      <parentid>4184379</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5357" sha1="e1gm69jmxwrsgny0bjlvwoavclqnbtc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Rolands Repša
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1956|3|20|}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs =  Donats Repša
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = inženieris, ekonomists
| alma_mater = 
* [[Rīgas Politehniskais institūts]]
* [[Latvijas Universitāte]]
* [[Rīgas Starptautiskais biznesa institūts|RSBI]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Rolands Repša''' (dzimis {{dat|1956|3|20||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu inženieris, ekonomists, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1956|3|20||bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], kuru absolvēja 1974. gadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1979. gadā ieguva inženiera-celtnieka kvalifikāciju ceļu un tiltu specialitātē. Strādāja par inženieri institūtā &quot;Ceļuprojekts&quot;.

Studējis arī [[Latvijas Universitāte]]s [[LU fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]], kā arī [[Rīgas Starptautiskais biznesa institūts|Rīgas Starptautiskajā biznesa institūtā]], kur 2004. gadā ieguva maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā.

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām bija Latvijas Biznesa konsultāciju fonda direktors.

Strādāja par [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s (ERAB) Starptautisko konsultāciju programmas koordinatoru.

== Politiskā darbība ==
[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā R. Repša 1988. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) veidošanā.

1990. gadā viņu kā LTF kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 55. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā R. Repša nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām darbojās partijā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; (bija tās dibinātāju skaitā 1993. gadā). No tās saraksta kandidējis vairākās vēlēšanās, taču vienmēr palicis neievēlēts ([[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]], [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā, [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]], [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā). Pēc 7. Saeimas vēlēšanām R. Repša varēja kļūt par [[Rīgas dome]]s deputātu, stājoties Saeimā ievēlētās [[Kārina Pētersone|Kārinas Pētersones]] vietā, taču neizmantoja šo iespēju. [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] atkal kandidēja no &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta,&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lc-nezelo-lidzeklus-ietekmes-nostiprinasanai-riga-10929144 LC nežēlo līdzekļus ietekmes nostiprināšanai Rīgā] diena.lv 2001. gada 2. februārī&lt;/ref&gt; bet atkal palika neievēlēts. Tāpat arī [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kurās jau pārstāvēja [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] sarakstu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/jauna-konservativa-partija/rolands-repsa-179]&lt;/ref&gt; No šī paša saraksta nesekmīgi kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]].

== Apbalvojumi ==
2000. gadā R. Repšu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Repša, Rolands}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>e1gm69jmxwrsgny0bjlvwoavclqnbtc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Stubavs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450164</id>
    <revision>
      <id>4510184</id>
      <parentid>4489240</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6061" sha1="67zceek0onhxk3b8t95bswpqr49dz1e" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Arnolds Stubavs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = Arnolds Stubavs.jpg
 | attēla izmērs           = 150px
 | komentārs               = pirms 1950. gada
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1910|12|29}}
 | dz. vieta               = [[Šķibes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1958|05|19|1910|12|29}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Arnolds Kristaps Stubavs''' jeb '''Arnolds Stubaus''' (1910—1958) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[politieslodzītais]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1910. gada 29. decembrī [[Šķibes pagasts|Šķibes pagastā]] zemnieka Jāņa Stubava ģimenē. Mācījās [[Ernests Kārkliņš|Zeltmata]] dramatiskajos kursus, strādāja Tautas teātrī, tad Liepājas teātrī un Valmieras teātrī, spēlēja Šķiltera lomu kinofilmā &quot;[[Kaugurieši]]&quot; (1941).

[[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā 1941. gadā īsu laiku bija pašaizsardzības grupas rakstvedis Rīgas 10. policijas iecirknī. Pēc kara beigām strādāja par aktieri [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], spēlēja Kangara lomu [[Eduards Smiļģis|Smiļģa]] iestudētajā [[Rainis|Raiņa]] lugā &quot;Uguns un nakts&quot;.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150167-raina-uguns-un-nakts-latvijas-teatri.htm Raiņa Uguns un nakts Latvijas teātrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170329230110/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150167-raina-uguns-un-nakts-latvijas-teatri.htm |date={{dat|2017|03|29||bez}} }} Līvija Dūmiņa, nra.lv 2015. gada11. septembrī&lt;/ref&gt; 1945. gada rudenī Arnolds Stubavs, [[Kurts Fridrihsons]], [[Gustavs Bērziņš]] un Alfrēds Sausne kopā ar sievām sāka regulāri tikties, lai apspriestu jaunākās teātra izrādes. No 1946. gada pirmdienās viņa dzīvoklī [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 70 pulcējās inteliģentu grupa, kas apsprieda galvenokārt franču literatūru, katrs sanāksmju dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. 
[[Valsts drošības komiteja|Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta]] darbinieki Stubavu izsekoja un 1951. gada 17. janvārī apcietināja kopā ar viņa sievu [[Irma Stubava|Irmu Stubavu]] un citiem tā sauktās &quot;[[Franču grupa]]s&quot; locekļiem, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.&lt;ref name=&quot;Bleiere&quot;&gt;[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200716215737/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf |date={{dat|2020|07|16||bez}} }} LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)&lt;/ref&gt; Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Mirdza Ersa]], [[Ieva Lase|Ieva Birgere]], [[Skaidrīte Sirsone]], [[Milda Grīnfelde]], [[Maija Silmale]], [[Elza Stērste]] un [[Miervaldis Ozoliņš]].

Jau izmeklēšanas laikā 1951. gada 5. februārī Stubaviem atņēma dzīvokli Dzirnavu ielā 70 un piešķīra VDM majoram Vincam Tutinam, bet 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede Stubavam par &quot;pretpadomju propagandu un aģitāciju ([[Krievijas PFSR]] Kriminālkodeksa 58-10 panta I daļa), piedalīšanos pretpadomju organizācijā (58-11 pants) un [[Valsts nodevība|dzimtenes nodevību]] (58-1a pants)&quot; piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē.
Ieslodzījumu viņš izcieta  [[Steplags|Steplaga]] nometnē [[Žezkazghana|Žezkazghanā]] [[Kazahijas PSR]].

1953. gada 23. februārī A. Stubaus sūdzībā rakstīja, ka “nekāda fiziska iespaidošana pie manis netika pielietota, bet toties psihiska. Pirmkārt, man kategoriski paziņoja, ka pierādīt savu nevainību nav nozīmes, jo, ja reiz esmu arestēts, tikšu arī notiesāts. Bez tam man neļāva gulēt vairākas diennaktis nepārtraukti un lika saprast, ka mana liegšanās parakstīt protokolus man tikai kaitēs un par to nāksies smagi ciest manai sievai.”&lt;ref name=&quot;Bleiere&quot; /&gt;

Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera. Pēc atgriešanās dzimtenē viņam izdevās nospēlēt vienīgi nelielu lomu filmā &quot;[[Rita (filma)|Rita]]&quot; (1957).

Miris 1958. gada 19. maijā Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Sausne |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241221220115/https://timenote.info/lv/Alfreds-Sausne }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718113249/http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 |date={{dat|2012|07|18||bez}} }} Undīne Adamaite. ''[[Diena]]'' 2012. gada 11. maijā
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60422-francu-grupa-un-makslinieks-kurts-fridrihsons &quot;Franču grupa&quot; un mākslinieks Kurts Fridrihsons]{{Novecojusi saite}} Gundega Repše, žurnāls &quot;Studija&quot; 2005. gada 3. janvārī

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stubavs, Arnolds}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]</text>
      <sha1>67zceek0onhxk3b8t95bswpqr49dz1e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Broņislavs Salītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450192</id>
    <revision>
      <id>4510066</id>
      <parentid>4400684</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:17:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3580" sha1="9tnjwmp89be3ko1raby4pi0xsm7ta36" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Broņislavs Salītis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1938|7|4}} 
| dzim_vieta          = [[Kalupes pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[PSKP]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Broņislavs Salītis''' (dzimis {{dat|1938|7|4||bez}} [[Kalupes pagasts|Kalupes pagastā]]) ir latviešu sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1938|7|4||bez}} [[Kalupes pagasts|Kalupes pagastā]]. No 1968. gada strādāja zvejnieku kolhozā &quot;9. maijs&quot; par nozvejas inženieri, tad kļuva par priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vēlāk par priekšsēdētāju.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā B. Salīti 1990. gadā ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 51. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Bija AP Jūras lietu komisijas priekšēdētājs.

Beidzoties deputāta pilnvarām, B. Salītis bija [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s Vides valsts inspekcijas priekšnieks, Zivju fonda padomes loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/40018 Par Zivju fonda padomi] Zemkopības ministrijas rīkojums nr. 44. 1996. gada 29. martā&lt;/ref&gt;

[[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja uz vietu pašvaldībā no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, taču netika ievēlēts.

== Apbalvojumi ==
1999. gadā B. Salīti apbalvoja ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]], bet 2000. gadā ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] trešo šķiru.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Salītis, Broņislavs}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu jūrnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>9tnjwmp89be3ko1raby4pi0xsm7ta36</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilis Seleckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450237</id>
    <revision>
      <id>4510068</id>
      <parentid>4463688</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:19:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7279" sha1="k3o01l6972s2nszd8ewbe65ufoizgil" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Vilis Seleckis
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1950|10|6|}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bērzgales pagasts|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Pūres pagasts}}
| mir_dati            = {{mdv|2023|6|4|1950|10|6}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
* [[PSKP]]
* [[Demokrātiskā Centra partija|DCP]] &lt;small&gt;(1992—1994)&lt;/small&gt;
* [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Latvijas Demokrātiskā partija]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Vilis Seleckis''' (dzimis {{dat|1950|10|6|bez}} [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]], miris {{dat|2023|6|4}}) bija latviešu pedagogs, publicists, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1950|10|6|bez}} [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Vēstures un filozofijas fakultātē, strādāja par [[Dundagas vidusskola]]s vēstures skolotāju (1973—1976), [[Stende]]s astoņgadīgās skolas direktoru (1976—1979), [[Valdemārpils vidusskola]]s direktoru (1979—1983) un [[Tukuma 2. vidusskola]]s direktoru (1983—1987).&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/4638 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Padomju gados bijis [[PSKP]] biedrs. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1987. gada sākumā V. Seleckis kļuva par &quot;Skolotāju Avīzes&quot; un &quot;Tukuma Ziņotāja&quot; redaktoru. 1988. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) veidošanā un tika ievēlēts tās pirmajās domēs. 1988. gada rudenī viņš &quot;Skolotāju Avīzē&quot; publicēja rakstu &quot;Politiskā fanātisma upuris&quot; par [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] vajāto [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu 1. vidusskolas]] 9. klases skolnieci Daci Lielpēteri no disidentu ģimenes, kura 1982. gada novembrī bija izdarījusi pašnāvību, metoties zem vilciena.&lt;ref&gt;[http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?f=48&amp;t=756 Preses nama aizraujošie piedzīvojumi pārkārtošanās, Atmodas, omoniešu, tirgus ekonomikas un citos pārmaiņu laikos]{{Novecojusi saite}} Baiba Bicēna&lt;/ref&gt; V. Seleckis uzstājās uzstājies ar nozīmīgu runu Rakstnieku un radošo savienību plēnumā.

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu kā LTF kandidātu no 188. Tukuma vēlēšanu apgabala un 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; 1991. gadā V. Seleckis vadīja Augstākās Padomes deputātu komisiju, kas pārņēma [[PSKP]] un [[VDK]] īpašumus.

Aktīvi turpinājis darboties politikā arī pēc Augstākās Padomes darbības beigām. 1993. gadā kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā Centra partija]]s, bet netika ievēlēts. 2001. gadā nesekmīgi kandidēja [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Latvijas Demokrātiskās partijas]]. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā V. Seleckis neveiksmīgi kandidēja no Politiskās apvienības &quot;Centrs&quot; saraksta kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis.

[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] V. Seleckis nesekmīgi kandidēja Tukuma novada domes vēlēšanās no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s.

== Rakstniecība ==
Beidzoties deputāta pilnvarām, V. Seleckis nodevās rakstniecībai. 1998. gadā laikraksts &quot;[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]&quot; publicēja viņa rakstu sēriju &quot;[[Andris Šķēle]] — leģendas un patiesība&quot;, 1999. gadā šie raksti apkopoti grāmatā. A. Šķēle iesniedza tiesā prasību pret V. Selecki un &quot;Neatkarīgo Rīta Avīzi&quot; par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un Ls 10 000 mantiskas kompensācijas piedziņu, un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2003. gada spriedumu apmierināja. 2004. gadā Augstākās tiesas Senāts noraidīja V. Selecka kasācijas sūdzību.&lt;ref&gt;[http://providus.lv/en/article/par-latvijas-republikas-satversmes-95-un-100-panta-piemerosanu-augstakas-tiesas-senata-spriedums-lieta-nr-skc-102 Par Latvijas Republikas Satversmes 95. un 100. panta piemērošanu. Augstākās tiesas Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC-102]
Providus, 2004. gada 3. martā&lt;/ref&gt; Jau 1996. gadā sarakstīja un izdeva, bet neizplatīja, taču divus gadus vēlāk izplatīja jau pārrakstītā veidā grāmatu par citu no ievērojamākajiem Latvijas [[Oligarhs|oligarhiem]] [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] &quot;Ēnas pār Ventspili&quot;.

== Darbi ==
* &quot;Ēnas pār Ventspili&quot; (1998)
* &quot;Andris Šķēle — leģendas un patiesība&quot; (1998)
* &quot;Latvija desmit gados — toreiz un tagad&quot; (2001)
* &quot;Sārta asins baltā sniegā&quot; (2008)
* “Tas bija brīnums, ko mēs paveicām” (2013)
* “Meitenes ar eņģeļa tetovējumu” (2016)
* &quot;Ardievas mežam&quot; (2016)
* “Memoranda mednieki” (2016)
* “Kolimas asiņainais zelts” (2017)
* &quot;Disidents&quot; (2020)
* &quot;Nozagtais sapnis&quot; (2021)

== Apbalvojumi ==
1999. gadā V. Selecki apbalvoja ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, bet 2000. gadā ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] trešo šķiru. 2020. gadā saņēmis Tukuma novada augstāko apbalvojumu — &quot;Tukuma Goda pilsonis&quot;.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Seleckis, Vilis}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]</text>
      <sha1>k3o01l6972s2nszd8ewbe65ufoizgil</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ludis Skosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450345</id>
    <revision>
      <id>4510070</id>
      <parentid>4010220</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:20:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4660" sha1="1yplv38zzr8lhiek1z0anrgqqg2s32y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ludis Skosta
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1936|8|30}}
| dzim_vieta = [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2009|5|24|1936|8|30}}
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ludis Skosta''' (dzimis {{dat|1936|8|30||bez}} [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagastā]]; miris 2009. gada 24. maijā) bija latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1936|8|30||bez}} [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagastā]] zemnieku ģimenē. 1955. gadā absolvēja [[Jēkabpils ekonomiskais tehnikums|Jēkabpils ekonomisko tehnikumu]] ekonomista grāmatveža specialitātē, pēc tam līdz 1960. gadam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē, iegūstot agronoma kvalifikāciju.

Strādāja Jēkabpils rajona kolhozā &quot;Sala&quot; par priekšsēdētāju, no 1962. gada bija sovhoza &quot;Ābeļi&quot; direktors, no 1974. gada sovhoza &quot;Jēkabpils&quot; direktors. Kad 1975. gadā apvienojās padomju saimniecības &quot;Jēkabpils&quot; un &quot;Viesīte&quot;, 1976. gadā Skosta kļuva par PSKP XXV kongresa padomju saimniecības direktoru. [[Pārbūve]]s laikā 1985. gadā Skosta kļuva par agrorūpnieciskās apvienības &quot;Jēkabpils&quot; priekšsēdētāju, 1990. gadā par agrofirmas &quot;Daugava&quot; ģenerāldirektoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Ludis-Skosta |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125233604/https://timenote.info/lv/Ludis-Skosta }}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā L. Skostu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 130. Salas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā.

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru perioda beigām [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gadā tika ievēlēts]] [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasta]] padomē un kļuva par pagasta padomes priekšsēdētāju. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada]] un [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]], atkārtoti tiekot ievēlēts pagasta padomē un saglabājot tās priekšsēdētāja amatu. Kandidēja arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salas pagasta padomē no vēlētāju apvienības &quot;Centrs&quot; saraksta, taču netika ievēlēts.

Miris 2009. gada 24. maijā.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Ludi Skostu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Apbalvots arī ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Ludis-Skosta|title=Ludis Skosta|website=timenote.info|access-date=2021-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Skosta, Ludis}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>1yplv38zzr8lhiek1z0anrgqqg2s32y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Stepičevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450404</id>
    <revision>
      <id>4510074</id>
      <parentid>4195038</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:26:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4208" sha1="ocwwhybnyuiz4ocobkhiux7w4mvqxc2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mihails Stepičevs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1932|6|8}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|9|5|1932|6|8}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater =
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Mihails Stepičevs''' (dzimis {{dat|1932|6|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2021|9|5||bez}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] strādnieks un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1932|6|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref&gt;[https://4maijs.lv/lv/member/mihails-stepicevs-23154/ 4. maija Deklarācijas Klubs]&lt;/ref&gt;. Strādāja rūpnīcā [[VEF]] par radioaparatūras regulētāju.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā M. Stepičevs bija VEF darba kolektīva padomes loceklis, piedalījās rūpnīcas perspektīvās attīstības koncepcijas izstrādāšanā.&lt;ref&gt;[http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?f=48&amp;t=756 Preses nama aizraujošie piedzīvojumi pārkārtošanās, Atmodas, omoniešu, tirgus ekonomikas un citos pārmaiņu laikos]{{Novecojusi saite}} Baiba Bicēna&lt;/ref&gt; 1988. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 63. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā M. Stepičevs nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

No 1991. gada 1. jūlija viņš bija viens no Sabiedrības drošības departamenta Robežpsardzības daļas pirmajiem vadītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rs.gov.lv/doc_upl/02%20Robezsardzes%20atjaunosana%201990-1991.pdf |title=Robežsardzes atjaunošana |access-date={{dat|2020|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120524055050/http://www.rs.gov.lv/doc_upl/02%20Robezsardzes%20atjaunosana%201990-1991.pdf |archivedate={{dat|2012|05|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524055050/http://www.rs.gov.lv/doc_upl/02%20Robezsardzes%20atjaunosana%201990-1991.pdf |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1993. gadā kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] [[Demokrātiskā Centra partija|Demokrātiskā Centra partijas]] sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/media/183/download?attachment|title=Pieteiktie kandidātu saraksti|website=cvk.lv|access-date=2024-12-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā M. Stepičevu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Stepičevs, Mihails}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>ocwwhybnyuiz4ocobkhiux7w4mvqxc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leipcigas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453755</id>
    <revision>
      <id>4509988</id>
      <parentid>4279104</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:06:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jan van Schilligeham</username>
        <id>81696</id>
      </contributor>
      <comment>Tautu kaujas piemineklis</comment>
      <origin>4509988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7493" sha1="1dg3h6klqdc1lr0gqxu8hv66e168una" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|   conflict = Leipcigas kauja
|     partof = [[Napoleona kari]]em un [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]]
|      image = Battle of Leipzig 11.jpg
| image_size = 300px
|    caption = Glezna, kurā attēloti krievu, austriešu&lt;br /&gt;un prūšu karaspēks pie Leipcigas
|       date = no {{dat|1813|10|16|Ģ}} līdz {{dat||10|19|D}}
|      place = [[Leipciga]], [[Saksijas Karaliste]]
|coordinates = {{Coord|51|18|44|N|12|24|47|E|region:DE-SN_type:landmark|display=inline,title}}
|     result = koalīcijas izšķirošā uzvara pret Napoleona karaspēku
|  territory = beidza pastāvēt [[Reinas Konfederācija]]; [[Napoleons Bonaparts]] zaudēja kontroli pār teritoriju uz austrumiem no [[Reina]]s
| combatant1 = [[Sestā koalīcija]]
* {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} [[Krievijas Impērija]]
* {{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} [[Austrijas Impērija]]
* {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Prūsijas Karaliste]]
* {{flagicon image|Flag of Sweden.svg}} [[Zviedrija]]
* {{flagicon image|Flagge Großherzogtümer Mecklenburg.svg}} [[Mēklenburgas–Šverīnes hercogiste]]
* {{flagicon image|Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg}} [[Saksijas Karaliste]] &lt;small&gt;(18.–19. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Königreich Württemberg.svg}} [[Virtembergas Karaliste]] &lt;small&gt;(18.–19. oktobrī)&lt;/small&gt;
|combatant2={{flagicon image|Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg}} [[Francijas Pirmā impērija]]
* {{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}} [[Varšavas hercogiste]]
* {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Napoleona Itālija]]
* {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Neapoles Karaliste]]
* {{flagicon image|Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg}} [[Saksijas Karaliste]] &lt;small&gt;(16.–17. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Königreich Württemberg.svg}} [[Virtembergas Karaliste]] &lt;small&gt;(16.–17. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Großherzogtum Baden (1871-1891).svg}} [[Bādenes Lielhercogiste]]
|commander1= {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} '''[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]]'''&lt;br /&gt;{{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} '''[[Kārlis Filips (Švarcenbergas princis)|Kārlis Filips]]'''&lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Gebhards Līberehts fon Blihers]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Sweden.svg}} [[Kārlis XIV Juhans]]
|commander2= {{flagicon image|Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg}} '''[[Napoleons Bonaparts]]'''&lt;br /&gt; {{flaga|France}} Nikolas Udino &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}}[[Juzefs Poņatovskis]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Joahims Mirats]]
|units1 = 
|units2 = 
|strength1= '''16.–17. oktobrī:'''&lt;br /&gt;257 000 vīru&lt;br /&gt;1400 šaujamieroču&lt;br /&gt;
'''18.–19. oktobrī:'''&lt;br /&gt;365 000 vīru
|strength2='''16.–17. oktobrī:'''&lt;br /&gt;177 000 vīru&lt;br /&gt;700 šaujamieroču&lt;br /&gt;
'''18.–19. oktobrī:'''&lt;br /&gt;195 000 vīru
|casualties1=54 000 nogalināto un pazudušo&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://archive.org/details/campaignsofnapol00chan|title=The Campaigns of Napoleon|date=1966. gada 31. augusts|publisher=Weidenfeld and Nicolson|via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;
|casualties2=73 000 nogalināto un gūstā kritušo
}}

'''Leipcigas kauja''' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/battle-of-leipzig|title=Battle of Leipzig ‑ 1813, Map &amp; Summary|date=2023. gada 31. jūl.|website=HISTORY}}&lt;/ref&gt;({{val|fr|Bataille de Leipzig}}), arī '''Tautu kauja''' ({{val|de|Völkerschlacht bei Leipzig}}, {{val|ru|Битва народов}}), bija nozīmīga [[kauja]] pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] spēkiem, kas norisinājās no {{dat|1813|10|16|Ģ}} līdz {{dat||10|19|D}}. Kauja norisinājās [[Saksijas Karaliste|Saksijas Karalistē]], pie [[Leipciga]]s. Tajā [[Sestā koalīcija]] ([[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Zviedrija]]) pieveica Napoleona spēkus un pēc kaujas Napoleons zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no [[Reina]]s. Pēc kaujas beidza pastāvēt arī [[Reinas Konfederācija]].
== Kaujas iznākums ==
=== Karojošo pušu zaudējumi ===
[[Lielā armija (Francija)|Francijas armija]] pēc aptuvenām aplēsēm Leipcigas kaujā zaudēja 70-80 tūkstošus karavīru, no kuriem aptuveni 40 tūkstoši tika nogalināti vai ievainoti, 15 tūkstoši krita gūstā, vēl 15 tūkstoši sagūstīti slimnīcās un līdz 5 tūkstošiem [[Saksijas Karaliste|sakšu]] pārgāja sabiedroto pusē.&lt;ref name=&quot;loraine-petre-f-napoleons-last-campaign-in-germany-1813-london-1974-p-382-383-chandler-d-voennye-kampanii-napoleona-m-1999-s-569&quot;&gt;Loraine Petre F. Napoleon’s last campaign in Germany 1813. — London, 1974. — P. 382—383; Чандлер Д. Военные кампании Наполеона. — М, 1999. — С. 569.&lt;/ref&gt; Pēc franču vēsturnieka T. Lenca domām, Napoleona armijas zaudējumi sasniedza 70 tūkstošus nogalināto, ievainoto un gūstekņu, vēl 15-20 tūkstoši vācu karavīru pārgāja sabiedroto pusē. Papildus kaujas zaudējumiem atkāpušās armijas karavīru dzīvības prasīja [[tīfs|tīfa]] epidēmija. Ir zināms, ka Napoleons spēja atvest uz Franciju tikai aptuveni 40 tūkstošus karavīru.&lt;ref&gt;Эрнест Лависс, Альфред Рамбо. Глава IX. Поход в Россию. Гибель Великой армии. 1812 / Том 2. Часть 2. Время Наполеона I. 1800—1815 // ИСТОРИЯ XIX ВЕКА. Яков Кротов. Путешествие по времени.&lt;/ref&gt; Starp bojāgājušajiem bija arī maršals [[Juzefs Poņatovskis]] (Polijas karaļa [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislava Augusta]] brāļadēls), kurš maršala zizli saņēma tikai divas dienas pirms liktenīgās kaujas.&lt;ref&gt;Scott Bowden. Napoleon’s Grande Armee of 1813. — Chicago: Emperor's Press, 1990.&lt;/ref&gt; Sabiedrotie ieguva arī 325 lielgabalus kā trofejas pēc kaujas.

Sabiedroto zaudējumi sasniedza līdz 54 tūkstošiem nogalināto un ievainoto, no kuriem līdz 23 tūkstošiem bija krievu, 16 tūkstošiem prūšu, 15 tūkstošiem austriešu un 180 zviedru karavīri.&lt;ref name=&quot;loraine-petre-f-napoleons-last-campaign-in-germany-1813-london-1974-p-382-383-chandler-d-voennye-kampanii-napoleona-m-1999-s-569&quot; /&gt;

== Tautu kaujas piemineklis ==
[[1913. gads|1913.]] gadā, tieši simt gadus pēc kaujas, tika atklāts [[Tautu kaujas piemineklis]] (vācu: ''Völkerschlachtdenkmal''), kura būvniecība sākās 1898. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/geschichte/voelkerschlachtdenkmal-in-leipzig-a-951286.html|title=Völkerschlachtdenkmal in Leipzig|work=Der Spiegel|access-date=2026-08-19|date=2013-10-18|last=Lüpke|first=Marc von|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1813. gads]]</text>
      <sha1>1dg3h6klqdc1lr0gqxu8hv66e168una</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510029</id>
      <parentid>4509988</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tautu kaujas piemineklis */</comment>
      <origin>4510029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7457" sha1="memf1vwi6a4iwjp5qn5vaopxsqqdsyy" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|   conflict = Leipcigas kauja
|     partof = [[Napoleona kari]]em un [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]]
|      image = Battle of Leipzig 11.jpg
| image_size = 300px
|    caption = Glezna, kurā attēloti krievu, austriešu&lt;br /&gt;un prūšu karaspēks pie Leipcigas
|       date = no {{dat|1813|10|16|Ģ}} līdz {{dat||10|19|D}}
|      place = [[Leipciga]], [[Saksijas Karaliste]]
|coordinates = {{Coord|51|18|44|N|12|24|47|E|region:DE-SN_type:landmark|display=inline,title}}
|     result = koalīcijas izšķirošā uzvara pret Napoleona karaspēku
|  territory = beidza pastāvēt [[Reinas Konfederācija]]; [[Napoleons Bonaparts]] zaudēja kontroli pār teritoriju uz austrumiem no [[Reina]]s
| combatant1 = [[Sestā koalīcija]]
* {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} [[Krievijas Impērija]]
* {{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} [[Austrijas Impērija]]
* {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Prūsijas Karaliste]]
* {{flagicon image|Flag of Sweden.svg}} [[Zviedrija]]
* {{flagicon image|Flagge Großherzogtümer Mecklenburg.svg}} [[Mēklenburgas–Šverīnes hercogiste]]
* {{flagicon image|Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg}} [[Saksijas Karaliste]] &lt;small&gt;(18.–19. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Königreich Württemberg.svg}} [[Virtembergas Karaliste]] &lt;small&gt;(18.–19. oktobrī)&lt;/small&gt;
|combatant2={{flagicon image|Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg}} [[Francijas Pirmā impērija]]
* {{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}} [[Varšavas hercogiste]]
* {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Napoleona Itālija]]
* {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Neapoles Karaliste]]
* {{flagicon image|Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg}} [[Saksijas Karaliste]] &lt;small&gt;(16.–17. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Königreich Württemberg.svg}} [[Virtembergas Karaliste]] &lt;small&gt;(16.–17. oktobrī)&lt;/small&gt;
* {{flagicon image|Flagge Großherzogtum Baden (1871-1891).svg}} [[Bādenes Lielhercogiste]]
|commander1= {{flagicon image|Flag of Russia.svg}} '''[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]]'''&lt;br /&gt;{{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} '''[[Kārlis Filips (Švarcenbergas princis)|Kārlis Filips]]'''&lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Gebhards Līberehts fon Blihers]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Sweden.svg}} [[Kārlis XIV Juhans]]
|commander2= {{flagicon image|Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg}} '''[[Napoleons Bonaparts]]'''&lt;br /&gt; {{flaga|France}} Nikolas Udino &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}}[[Juzefs Poņatovskis]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Joahims Mirats]]
|units1 = 
|units2 = 
|strength1= '''16.–17. oktobrī:'''&lt;br /&gt;257 000 vīru&lt;br /&gt;1400 šaujamieroču&lt;br /&gt;
'''18.–19. oktobrī:'''&lt;br /&gt;365 000 vīru
|strength2='''16.–17. oktobrī:'''&lt;br /&gt;177 000 vīru&lt;br /&gt;700 šaujamieroču&lt;br /&gt;
'''18.–19. oktobrī:'''&lt;br /&gt;195 000 vīru
|casualties1=54 000 nogalināto un pazudušo&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://archive.org/details/campaignsofnapol00chan|title=The Campaigns of Napoleon|date=1966. gada 31. augusts|publisher=Weidenfeld and Nicolson|via=Internet Archive}}&lt;/ref&gt;
|casualties2=73 000 nogalināto un gūstā kritušo
}}

'''Leipcigas kauja''' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/european-history/battle-of-leipzig|title=Battle of Leipzig ‑ 1813, Map &amp; Summary|date=2023. gada 31. jūl.|website=HISTORY}}&lt;/ref&gt;({{val|fr|Bataille de Leipzig}}), arī '''Tautu kauja''' ({{val|de|Völkerschlacht bei Leipzig}}, {{val|ru|Битва народов}}), bija nozīmīga [[kauja]] pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] spēkiem, kas norisinājās no {{dat|1813|10|16|Ģ}} līdz {{dat||10|19|D}}. Kauja norisinājās [[Saksijas Karaliste|Saksijas Karalistē]], pie [[Leipciga]]s. Tajā [[Sestā koalīcija]] ([[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Zviedrija]]) pieveica Napoleona spēkus un pēc kaujas Napoleons zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no [[Reina]]s. Pēc kaujas beidza pastāvēt arī [[Reinas Konfederācija]].
== Kaujas iznākums ==
=== Karojošo pušu zaudējumi ===
[[Lielā armija (Francija)|Francijas armija]] pēc aptuvenām aplēsēm Leipcigas kaujā zaudēja 70-80 tūkstošus karavīru, no kuriem aptuveni 40 tūkstoši tika nogalināti vai ievainoti, 15 tūkstoši krita gūstā, vēl 15 tūkstoši sagūstīti slimnīcās un līdz 5 tūkstošiem [[Saksijas Karaliste|sakšu]] pārgāja sabiedroto pusē.&lt;ref name=&quot;loraine-petre-f-napoleons-last-campaign-in-germany-1813-london-1974-p-382-383-chandler-d-voennye-kampanii-napoleona-m-1999-s-569&quot;&gt;Loraine Petre F. Napoleon’s last campaign in Germany 1813. — London, 1974. — P. 382—383; Чандлер Д. Военные кампании Наполеона. — М, 1999. — С. 569.&lt;/ref&gt; Pēc franču vēsturnieka T. Lenca domām, Napoleona armijas zaudējumi sasniedza 70 tūkstošus nogalināto, ievainoto un gūstekņu, vēl 15-20 tūkstoši vācu karavīru pārgāja sabiedroto pusē. Papildus kaujas zaudējumiem atkāpušās armijas karavīru dzīvības prasīja [[tīfs|tīfa]] epidēmija. Ir zināms, ka Napoleons spēja atvest uz Franciju tikai aptuveni 40 tūkstošus karavīru.&lt;ref&gt;Эрнест Лависс, Альфред Рамбо. Глава IX. Поход в Россию. Гибель Великой армии. 1812 / Том 2. Часть 2. Время Наполеона I. 1800—1815 // ИСТОРИЯ XIX ВЕКА. Яков Кротов. Путешествие по времени.&lt;/ref&gt; Starp bojāgājušajiem bija arī maršals [[Juzefs Poņatovskis]] (Polijas karaļa [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislava Augusta]] brāļadēls), kurš maršala zizli saņēma tikai divas dienas pirms liktenīgās kaujas.&lt;ref&gt;Scott Bowden. Napoleon’s Grande Armee of 1813. — Chicago: Emperor's Press, 1990.&lt;/ref&gt; Sabiedrotie ieguva arī 325 lielgabalus kā trofejas pēc kaujas.

Sabiedroto zaudējumi sasniedza līdz 54 tūkstošiem nogalināto un ievainoto, no kuriem līdz 23 tūkstošiem bija krievu, 16 tūkstošiem prūšu, 15 tūkstošiem austriešu un 180 zviedru karavīri.&lt;ref name=&quot;loraine-petre-f-napoleons-last-campaign-in-germany-1813-london-1974-p-382-383-chandler-d-voennye-kampanii-napoleona-m-1999-s-569&quot; /&gt;

== Tautu kaujas piemineklis ==
[[1913. gads|1913.]] gadā, tieši simt gadus pēc kaujas, tika atklāts [[Tautu kaujas piemineklis]], kura būvniecība sākās 1898. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/geschichte/voelkerschlachtdenkmal-in-leipzig-a-951286.html|title=Völkerschlachtdenkmal in Leipzig|work=Der Spiegel|access-date=2026-08-19|date=2013-10-18|last=Lüpke|first=Marc von|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1813. gads]]</text>
      <sha1>memf1vwi6a4iwjp5qn5vaopxsqqdsyy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asaru senkapi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456663</id>
    <revision>
      <id>4510227</id>
      <parentid>4085629</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2703" sha1="mt2wmuvnsam1o985qa88fps2uic0nk4" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Asaru senkapi
| alternate_name = 
| image          = 
| image_size     = 
| caption        = 
| map            = Latvija
| relief         = jā
|latd  = 57.391255306492 | latNS  = N
|longd = 27.001709499685 | longEW = E
| location       = {{vieta|Latvija|Alūksnes novads|Alsviķu pagasts}}
| type           = [[senkapi]]
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Asaru senkapi
|      numurs = 138
|       grupa = valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}

'''Asaru senkapi''' ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]]. Senkapi atrodas [[Indzera ezers|Indzera ezera]] ziemeļu krastā. 1983. gadā Asaru senkapus pētīja [[Māris Atgāzis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Maris-Atgazis |title=Māris Atgāzis |accessdate={{dat|2020|04|13||bez}} |work= |publisher=timenote.info |archive-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210410121921/https://timenote.info/lv/Maris-Atgazis }}&lt;/ref&gt; Asaru senkapi ir 9. – 12. gadsimta latgaļu kapulauks. Asaru senkapu aizsardzības zonā 2013. gadā nelegālie arheologi atrada vēl citus senkapus ([[Asaru senkapi II|Asaru senkapus II]]). Kapu postītāji tika pieķerti un 2015. gadā stājās spēkā notiesājošs spriedums par kapu aplaupīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/vesturisks-spriedums-latvija-pirmo-reizi-notiesa-senkapu-aplaupitajus.d?id=46841069 |title=Vēsturisks spriedums Latvijā: Pirmo reizi notiesā senkapu aplaupītājus |accessdate={{dat|2020|04|12||bez}} |work= |publisher= delfi.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/mantraci-ar-stazu |title=Mantrači ar stāžu |accessdate={{dat|2020|04|13||bez}} |work= |publisher= la.lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://is.mantojums.lv/138 Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes db] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200412202236/https://is.mantojums.lv/138 |date={{dat|2020|04|12||bez}} }}

== Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Alsviķu pagasts]]
[[Kategorija:Senkapi Latvijā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>mt2wmuvnsam1o985qa88fps2uic0nk4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Reinfelds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463872</id>
    <revision>
      <id>4510207</id>
      <parentid>4351286</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8129" sha1="gh5d7z7e6ij3n1jmuga1qi1t14lwgn3" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Artūrs Reinfelds
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1911|2|1}}
| location = [[Viļķenes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate = {{mdv|2003|11|5|1911|2|1}}
| deathplace = [[Rīga]]
| places = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Latvijas Universitāte]]
| movement = [[modernisms]]
| famous works = 
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = [[Ernests Štālbergs]]
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
| dzimums = V
}}

'''Artūrs Reinfelds''' (1911—2003) bija [[latvieši|latviešu]] [[modernisms|modernisma]] [[arhitekts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1911. gada 1. februārī [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] “Veclemšās” zemnieka ģimenē. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē (1928–1937), bija [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239011%7Carticle:DIVL325%7Cquery:Arturs%20Reinfe%C4%BCds|title=Apceetinati 60 pehrkoņkuzteeschi, wairumā skolneeki un studenti|website=Dienas Lapa, Nr.99|access-date=2021-09-20|date=1934-04-21}}&lt;/ref&gt;

Līdztekus studijām strādāja arhitektu [[Štālbergs|E. Štālberga]] un [[Kārlis Bikše|K. Bikšes]] birojos, piedalījās [[Pieminekļu valde|Pieminekļu valdes]] rīkotajās ekspedīcijās. 1937. gadā sāka strādāt [[Rīgas pilsētas būvvalde|Rīgas pilsētas būvvaldē]]. Kā arhitekta Štālberga asistents piedalījās [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] celšanas darbos un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] aulas izbūvē. 
1938. gada sākumā uzvarēja jaunceļamā pasta krājkases nama projektu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:227377%7Carticle:DIVL206%7Cquery:Art%C5%ABram%20Reinfeldam|title=Rīgā pacelsies jauns stalts nams|website=Brīvā Zeme, Nr.30|access-date=2021-09-20|date=1938-02-07}}&lt;/ref&gt; 
Obligātā karadienesta laikā strādāja Kara būvniecības pārvaldē (1938–1939).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s turpināja studijas [[LVU]] Arhitektūras fakultātes aspirantūrā (1940–1941), bija Arhitektūras fakultātes asistents E. Štālberga arhitektūras darbnīcā (1940–1945), tad docenta vietas izpildītājs, vecākais pasniedzējs (1945–1949). 1949. gadā atbrīvots no darba LVU.
Vēlāk strādāja institūtā “[[Pilsētprojekts]]”, bija projektu galvenais arhitekts (1950–1979).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[http://www.vilkene.lv/par/novadnieki/params/category/0/item/285401/ vilkene.lv]&lt;/ref&gt;

Kopā ar [[Vaidelotis Apsītis|Vaideloti Apsīti]] projektēja 1958. gadā atklāto [[Maskavas metropolitēns|Maskavas metro]] «Rīgas» staciju, kas izceļas ar vienkāršību, gaumīgumu un skaistumu. Pirmo reizi Maskavas metro celtniecībā tika izmantotas keramiskās plātnes. [[Latvijas PSR]] metrostacijas celtniecībai piegādāja ne tikai materiālus, bet arī nosūtīja darbiem uz Maskavu vairāk nekā 30 meistarus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/998528|title=Pirms 30 gadiem (1958) - Barikadopēdija|last=Vācietis|first=Ojārs|publisher=Padomju Jaunatne Nr.84|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-09-20|date=1988-05-01}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā pensionējās, miris 2003. gada 5. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Reinfelds |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250223042809/https://timenote.info/lv/Arturs-Reinfelds }}&lt;/ref&gt;

== Projekti ==
Reinbergs izstrādāja projektus daudzām sabiedriskām, ražošanas un dzīvojamām ēkām:
* [[Jāņa Daliņa stadions|J. Daliņa stadions]] Valmierā (projekts kopā ar arhitektūras studentu, valmierieti [[Ādolfs Kūlis|Ādolfu Kūli]], 1935),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasmuzejs.lv/pa-valmieru-kopa-ar-arhitektu-stadions/|title=Pa Valmieru kopā ar arhitektu – Stadions|access-date=2021-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
*[[Valmieras universālveikals]]  – viena no pirmajām sabiedriskajām ēkām, kas [[Valmiera|Valmierā]] uzcelta pēc Otrā pasaules kara. Projekta (1951.) autori bija arhitekti [[Pēteris Saulītis]] (1910-2000), Arturs Reinfelds un [[Vaidelotis Apsītis]] (1921-2007). Vietējai patērētāju biedrībai iespaidīgās trīsstāvu ēkas būvniecībai piešķīra zemi pilsētas centrā 1951. gada nogalē. Celtniecības darbi noritēja 2 gadus - no 1953. līdz 1955. gadam. Ēkas kopējā vērtība līdz ar bagātīgajiem rotājumiem gadu pēc būvdarbu pabeigšanas bijusi 786 tūkstoši [[Padomju rublis|rubļu]].  Ēkas pirmie divi stāvi bija paredzēti tirdzniecībai, bet 3. stāvs – administrācijas vajadzībām. Ēkas fasādi divās publiski apskatāmajās rotāja iespaidīgāki [[Joniskais orderis|joniešu ordera]] [[Pilastrs|pilastri]]. Kvalitatīvs un grezns pirmā stāva interjera dekorējums (koka daļām izmantots ozols), izmantoti latviešu etnogrāfiskos motīvi ([[Sakta|saktas]], [[Laima|skujiņa]] un citi), kuru efektīgākā daļa atrodas kāpņu laukumiņā starp pirmo un otro stāvu – mundrs zeltenes un bāleliņa pāris, kas [[Jāņi|Līgo vakarā]] dodas meklēt [[Papardes zieds|papardes ziedu]]. Šajā 1950. gadu celtnē visai pilnīgi saglabāta interjera apdare&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-nami/valmieras-muzejs-raksta/valmieras-nami-vecais-universalveikals|title=Valmieras nami / Vecais universālveikals {{!}} Valmieras Bibliotēka|website=www.biblioteka.valmiera.lv|access-date=2021-09-20|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920213034/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-nami/valmieras-muzejs-raksta/valmieras-nami-vecais-universalveikals}}&lt;/ref&gt;
*Kultūras nams [[Auce|Aucē]] (1952),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auce.lv/kultura/kulturas-iestades/auces-novada-kulturas-centrs/vesture3/|title=Nedaudz par Auces pilsētas kultūras centru|publisher=Auces novads|access-date=2021-09-20|date=2010|archive-date=2021-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211201071118/https://www.auce.lv/kultura/kulturas-iestades/auces-novada-kulturas-centrs/vesture3/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past:
Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}&lt;/ref&gt; 
*sanatoriju komplekss [[Jaunķemeri|Jaunķemeros]] (1963–1968), 
* viesnīcas “[[Daugava (viesnīca)|Daugava]]” (1964–1970), [[viesnīca Latvija|“Latvija”]] (kopā ar arhitektiem [[Aija Grīna|Aiju Grīnu]], [[Valters Maike|Valteru Maiki]], konstruktoru [[Henrijs Lācis|Henriju Lāci]] un inženieri [[Edmunds Valeinis|Edmundu Valeini]], 1979),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17376/|title=Zudusī Latvija - Viesnīca ''Latvija''|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2021-09-20}}&lt;/ref&gt; 
* [[Zemkopības ministrijas augstceltne|Lauksaimniecības ministrijas ēka]] Citadelē (1986, tagad - Zemkopības ministrija), 
* administratīvās ēkas [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Limbaži|Limbažos]] u.c.

== Ģimene ==
Sieva [[Velta Reinfelde]] un meita [[Anna Reinfelde]] – arhitektes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reinfelds, Artūrs}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2003. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>gh5d7z7e6ij3n1jmuga1qi1t14lwgn3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UEFA Konferences līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464518</id>
    <revision>
      <id>4510167</id>
      <parentid>4474004</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8539" sha1="0xcx0w3n5n8674k6xxoz2skmn52ohtn" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = UEFA Konferences līga
| aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona
| logo           = UEFA Conference League full logo (2024 version).svg
| pikseļi        = 200px
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = 
| komandas       = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;184 (kopā ar kvalifikāciju)
| valsts         = [[Eiropa]] ([[UEFA]])
| čempions       = {{flaga|ENG}} [[Crystal Palace FC]]&lt;br /&gt;([[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]]; 1. tituls)
| čempions_visv  = {{flaga|ITA}} [[AS Roma]]&lt;br /&gt;{{flaga|ENG}} [[West Ham United FC|West Ham United]]&lt;br /&gt;{{flaga|GRE}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]&lt;br&gt;{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.]]&lt;br&gt;[[Crystal Palace FC]] (1 tituls)
| mlapa          = [http://www.uefa.com UEFA.com]
}}
'''UEFA Konferences līga''' ({{val|en|UEFA Conference League}}), līdz 2024. gadam zināma kā '''UEFA Eiropas konferences līga''' (''UEFA Europa Conference League''), ir gadskārtējas [[futbols|futbola]] sacensības [[Eiropa]]s futbola klubiem, ko  no 2021. gada organizē [[UEFA]]. Klubi kvalificējas sacensībām, pamatojoties uz sniegumu nacionālajās līgās un kausa izcīņas sacensībās. Tas ir trešais Eiropas klubu futbola līmenis pēc [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] un [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]].

Pirmā sezona notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021.—2022. gadā]]. Par pirmajiem uzvarētājiem kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AS Roma]]'' futbolisti.
[[File:UEFA Europa Conference League Trophy.jpg|thumb|UEFA Eiropas konferences līgas trofeja izstādīta [[Roma|Romā]]]]
Sacensībās galvenokārt piedalās komandas no zemāk rangā esošām UEFA dalībnieku asociācijām. Neviena komanda nekvalificējas tieši grupu turnīram, 10 komandas grupu turnīrā nonāk pēc zaudējuma Eiropas līgas kvalifikācijas izslēgšanas kārtā, bet pārējās — no Eiropas Konferences līgas kvalifikācijas. Kopējā klubu pārstāvniecība Eiropas klubu turnīros netiek palielināta, turnīrs tika izveidots, samazinot Eiropas līgas dalībnieku skaitu.

== Vēsture ==
Jau kopš 2015. gada [[UEFA]] apsvēra trešā līmeņa Eiropas futbola klubu sacensību pievienošanu, lai klubiem no zemāka ranga UEFA dalībvalstīm dotu lielāku iespēju spēlēt grupu turnīros. {{dat|2018|12|2||bez}} UEFA izpildkomiteja apstiprināja trešā līmeņa turnīra izveidi 2021.—2024. gada klubu sacensību ciklā. Sacensību provizoriskais nosaukums bija &quot;Eiropas līga 2&quot; (UEL2). Tika apstiprināts formāts ar 32 komandām grupu turnīrā, vienlaikus samazinot [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] grupu turnīra dalībnieku skaitu no 48 uz 32.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/about-uefa/news/024c-0e9941616a90-f26bd21de788-1000--uefa-executive-committee-approves-new-club-competition/ |title=UEFA Executive Committee approves new club competition |website=UEFA.com |language=en |date={{dat|2018|12|2||bez}} |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sacensību oficiālais nosaukums &quot;UEFA Eiropas konferences līga&quot; tika paziņots {{dat|2019|9|24||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/insideuefa/about-uefa/news/0255-0e99f578e557-a64ea0ed91c9-1000--format-change-for-2020-21-uefa-nations-league/ |title=Format change for 2020/21 UEFA Nations League |website=UEFA.com |language=en |date={{dat|2019|9|24||bez}} |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā UEFA nolēma līgu no [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024.—2025. gada sezonas]] pārdevēt par UEFA Konferences līgu, lai ļautu tai tālāk attīstīties kā atsevišķām sacensībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/0282-185d6b03cbe4-4763e115dd7f-1000--uefa-europa-conference-league-to-be-renamed-uefa-conferenc/ |title=UEFA Europa Conference League to be renamed UEFA Conference League next season |website=UEFA.com |language=en |date={{dat|2023|6|28|N|bez}} |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2024|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
=== Kvalifikācija ===
Līdzīgi kā UEFA Čempionu līgā, Konferences līgas kvalifikācija ir sadalīta divos &quot;zaros&quot; — čempionu zarā un līgas zarā. Čempionu zarā piedalās komandas, kas zaudējušas Čempionu līgas kvalifikācijā vai nonāk no [[UEFA Eiropas līga]]s čempionu zara.

Komandu skaits, kas no katras valsts piedalīsās tieši Eiropas Konferences līgas kvalifikācijā, ir atkarīgs no vietas [[UEFA koeficienti|UEFA koeficientu]] rangā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/uefaorg/General/02/58/61/42/2586142_DOWNLOAD.pdf |title=Access list 2021-24 |website=UEFA.com |language=en |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 1. līdz 5. vietai rangā ir viena komanda;
* 6. līdz 15. vietai rangā ir divas komandas;
* 16. līdz 50. vietai rangā ir trīs komandas;
* 51. līdz 55. vietai rangā ir divas komandas;
* [[Lihtenšteina]]i nav vietējās līgas, to pārstāv tikai [[Lihtenšteinas kauss futbolā|Lihtenšteinas kausa]] ieguvēji, neatkarīgi no vietas koeficientu rangā.

=== Pamatturnīrs un izslēgšanas spēles ===
Pirmajās trīs sezonās grupu turnīrā piedalījās 32 komandas, kas tika sadalītas astoņās grupās pa četrām komandām katrā. Grupu pirmo vietu ieguvēji kvalificējās astotdaļfinālam, bet otro vietu ieguvēji — izslēgšanas priekšsacīkšu kārtai, kurā sacentās ar komandām, kas ieguva trešās vietas [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] grupu turnīrā. Šīs kārtas uzvarētāji arī iekļuva astotdaļfinālā, kam sekoja ceturtdaļfināli, pusfināli un fināls.

Sākot ar [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024.—2025. gada sezonu]], pamatturnīrā (līgas fāzē) katra komanda aizvada sešas spēles pret dažādiem pretiniekiem, bet visas 36 komandas ir klasificētas vienā grupā. Pirmās astoņas komandas uzreiz kvalificējas astotdaļfinālam, bet 9. līdz 24. vietas ieguvēji aizvada 1. izslēgšanas kārtu, kuras uzvarētāji arī iekļūst astotdaļfinālā.

Eiropas konferences līgas uzvarētājiem ir tiesības nākamajā sezonā piedalīties UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā. Spēles parasti tiek aizvadītas ceturtdienās.

== Uzvarētāji un finālisti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Klubs
!Uzvaras
!Finālisti
!class=&quot;unsortable&quot;|Uzvaras gadi
!class=&quot;unsortable&quot;|Fināla gadi
|-
|{{flaga|ENG}} [[Crystal Palace FC]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|1 || style=&quot;text-align:center&quot;|0 ||2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn &quot;Crystal Palace&quot; pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; || 
|-
|{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|1 || style=&quot;text-align:center&quot;|0 ||2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; || 
|-
|{{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|1 || style=&quot;text-align:center&quot;|0 ||2022 || 
|-
|{{flaga|ENG}} [[West Ham United FC|West Ham United]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|1 || style=&quot;text-align:center&quot;|0 ||2023 || 
|-
|{{flaga|GRE}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]] || style=&quot;text-align:center&quot;|1 || style=&quot;text-align:center&quot;|0 ||2024 ||
|-
|{{flaga|ITA}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|0 || style=&quot;text-align:center&quot;|2 || || 2023, 2024
|-
|{{flaga|ESP}} [[Seviljas &quot;Real Betis&quot;|Real Betis]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|0 || style=&quot;text-align:center&quot;|1 || || 2025
|-
|{{flaga|NED}} [[Feyenoord]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|0 || style=&quot;text-align:center&quot;|1 || || 2022
|-
|{{flaga|ESP}} [[Rayo Vallecano]]|| style=&quot;text-align:center&quot;|0 || style=&quot;text-align:center&quot;|1 || || 2026
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/ UEFA oficiālā mājaslapa] {{angliski}}
* [https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/uefaorg/General/02/58/61/42/2586142_DOWNLOAD.pdf UEFA sacensību formāts 2021/24]

{{UEFA sacensības}}
{{UEFA Konferences līga}}

[[Kategorija:UEFA Konferences līga| ]]</text>
      <sha1>0xcx0w3n5n8674k6xxoz2skmn52ohtn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Lejassauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464707</id>
    <revision>
      <id>4510132</id>
      <parentid>4387961</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5985" sha1="mqb21j6zgpsmctwpvp8o1q34dqhsyxp" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andrejs Lejassauss
|     vārds_orig = 
|         attēls = Andrejs Lejassauss.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = Pulkveža-leitnanta uniformā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1895 
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Milzkalnes pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1942
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 26
|        m_vieta = {{vieta|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}} 
|   dzīves_vieta = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki =  
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs =   
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[pulkvedis]] 
|  dienesta_laiks = 1915 — 1917&lt;br /&gt;1920 — 1940
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Andrejs Lejassauss''', arī '''Andrejs Lejas Sauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Andrejs-Lejas-Sauss |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|08|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210609224449/https://timenote.info/lv/Andrejs-Lejas-Sauss }}&lt;/ref&gt; (1895—1942) bija latviešu virsnieks, [[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] priekšnieks. 1941. gadā apcietināts un deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur nošauts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 9. jūnijā [[Šlokenbekas pagasts|Šlokenbekas pagasta]] Sudmalu krogā. Mācījās [[Tukuma komercskola|Tukuma komercskolā]], uzsāka komerczinību studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca [[Krievijas Impērija]]s armijā un nosūtīja uz karaskolu. No 1915. gada viņš kā [[praporščiks]] dienēja 13. Sibīrijas strēlnieku pulka artilērijā, tika ievainots 1916. gada 8. marta [[Ķekavas kaujas|kaujā pie Ķekavas]].
1920. gadā Lejassauss iestājās Latvijas armijas dienestā, 1931. gadā kļuva par Armijas ekonomiskā veikala priekšnieku, 1937. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi.&lt;ref&gt;[https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/1254232.pdf Valsts Prezidenta 104. pavēle armijai tn flotei 1937. gada 17. novembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1940. gada oktobrī atvaļināja no militārā dienesta un 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga]] nometnē. Nošauts 1942. gada 26. maijā.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira Nr. 44 (1926).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1926n260%7carticle:DIVL14%7cpage:5%7cissueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 5. lpp. |access-date=22.08.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1926n260%7carticle:DIVL14%7cpage:5%7cissueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1926n260%7carticle:DIVL14%7cpage:5%7cissueType:P |date=15.05.2019 }}&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 4. šķira Nr.1595 (1934).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1934n261%7carticle:DIVL43%7cpage:3%7cissueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1934, 3. lpp. |access-date=22.08.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1934n261%7carticle:DIVL43%7cpage:3%7cissueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1934n261%7carticle:DIVL43%7cpage:3%7cissueType:P |date=15.05.2019 }}&lt;/ref&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira Nr.1323 (1940).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n127%7carticle:DIVL47%7cissueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.127 (08.06.1940), 1. lpp. |access-date=22.08.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n127%7carticle:DIVL47%7cissueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n127%7carticle:DIVL47%7cissueType:P |date=15.05.2019 }}&lt;/ref&gt;
* [[Atzinības Krusts]] III šķira (1938)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas Armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca. — Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. — Lp. 295.

{{DEFAULTSORT:Lejassauss, Andrejs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>mqb21j6zgpsmctwpvp8o1q34dqhsyxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Ļūļe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465655</id>
    <revision>
      <id>4510210</id>
      <parentid>3969790</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3985" sha1="4owvrwr75qrytbfir54czpt3guwrge3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Artūrs Ļūļe
|     vārds_orig = 
|         attēls = Arturs Ļūļe.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1882 
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Inciems|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = diplomāts
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Artūrs Baltazars Voldemārs Ļūļe''' (1882—1941) bija latviešu ekonomists un diplomāts, Latvijas ģenerālkonsuls Ņujorkā (1927—1936).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1882. gada 6. janvārī [[Lēdurgas pagasts|Inciema pagastā]] skolotāja Kārļa Ļūļes un viņa sievas Annas, dzimušas Kreišmanes, ģimenē. Mācījās Inciema pagastskolā, tad [[Millera reālskola|Millera reālskolā]] [[Cēsis|Cēsīs]], absolvēja [[Nikolaja ģimnāzija (Rīga)|Nikolaja ģimnāziju]] Rīgā. 
Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā (1901—1912), iestājās studentu korporācijā &quot;[[Selonija]]&quot;. Strādāja par grāmatveža palīgu Latviešu lauksaimniecības ekonomiskajā savienībā, Vidzemes Savstarpējā kredīdbiedrībā Rīgā. 1913. gadā papildinājās [[Grenobles Universitāte]]s franču valodas kursos. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, strādāja par grāmatveža palīgu elektrotehnikas uzņēmumā Maskavā, no 1916. gada septembra galvenais grāmatvedis Betona un būvdarbu akciju sabiedrībā. Bija latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijas &quot;Dzimtene&quot; sekretārs Maskavā.
[[Krievijas impērija]]s Sarkanā Krusta galvenās valdes nodaļas darbvedis [[Tbilisi|Tiflisā]] (1916-1917). 

1920. gadā atgriezās Latvijā, no 1920. gada jūnija bija [[LR Ārlietu ministrija]]s Ekonomiski-konsulārā departamenta direktora palīgs, vēlāk iecelts par komisijas priekšsēdētāju norēķinu kārtošanai ar Igaunijas Republiku. Finanšu ministrijas mēnešraksta &quot;The Latvian Economist&quot; redaktors. 1922. gada janvārī viņu iecēla par I konsulu Ņujorkā, 1925. gada novembrī par ģenerālkonsulu. 
Lasīja lekcijas par Latviju augstskolās un biedrībās. No 1937. gada marta līdz 1938. gada maijam Ļūļe bija Latvijas konsuls [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. 

No 1938. gada maija darbojās Rīgas pašvaldībā, bija Rīgas pilsētas [[Rīgas pilsētas galva]]s biedrs un finansu pārvaldes priekšnieks, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs, Latvijas Pilsētu savienības valdes loceklis. Darbojās arī Latvijas Sabiedriskajā klubā, Amerikas draugu biedrībā.&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/%C4%BB%C5%AB%C4%BCe_Arturs vesture.eu]&lt;/ref&gt; 

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 14. jūnijā viņu apcietināja un izsūtīja uz [[Molotovas apgabals|Molotovas apgabala]] [[Usoļlags|Usoļlagu]], kur miris {{dat|1941|12|19}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Lule |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250907071138/https://timenote.info/lv/Arturs-Lule }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://oac.cdlib.org/findaid/ark:/13030/kt5j49r9kp/entire_text/  Overview of the Arthur B. Lule memorandum]

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ļūļe, Artūrs}}
[[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>4owvrwr75qrytbfir54czpt3guwrge3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ŠK Slovan Bratislava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466328</id>
    <revision>
      <id>4509817</id>
      <parentid>4477809</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:38:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4509817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10676" sha1="f88b63azh2mk4vb5n08dhgn0rlhvbjh" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #000088
 | bg_color        = #00BFFF
 | nos             = ''ŠK Slovan Bratislava''
 | logo_links      = File:SK_Slovan_Bratislava_logo.svg
 | logo_izm        = 
 | pilns           = ''Športový klub Slovan Bratislava futbal, a.s.''
 | iesauka         = Belasí (Debeszilie),Bieli jastrabi z Tehelného poľa (Baltie vanagi no Tehelnovas)
 | pilsēta         = {{Vieta|Slovākija|Bratislava}}
 | līga            = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = 1. vieta
 | dib             = 1919
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]]
 | ietilp          = 22 500
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Slovākija}} Ivans Kmotrīks
 | tren            = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Jaja Ture]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|http://www.skslovan.com/}}
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1   = _slovan2021h
| pattern_b1    = _slovan2021h
| pattern_ra1   = _slovan2021h
| pattern_sh1   = _slovan2021h
| pattern_so1   = _color_3_stripes_white
| leftarm1      = 00BFFF
| body1         = 00BFFF
| rightarm1     = 00BFFF
| shorts1       = 00BFFF
| socks1        = 00BFFF
| pattern_la2   = _slovan2021a
| pattern_b2    = _slovan2021a
| pattern_ra2   = _slovan2021a
| pattern_sh2   = _slovan2021a
| pattern_so2   = _slovan2021a
| leftarm2      = 000066
| body2         = 000066
| rightarm2     = 000066
| shorts2       = 000066
| socks2        = 000066
}}

'''''ŠK Slovan Bratislava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bratislava]]s. Dibināts [[1919. gads|1919]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]].  

== Sasniegumi ==
* '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (16):'' 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2013–14, 2018–19, 2019–20, 2020/21, 2021/22, 2022/23, 2023/24, 2024/25, 2025/26
** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (5):'' 2000–01, 2009–10, 2015–16, 2016–17, 2017–18

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005/06'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2. liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow06.html|title=Slovakia 2005/06|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006/07'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow07.html|title=Slovakia 2006/07|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007/08'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow08.html|title=Slovakia 2007/08|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008/09'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow09.html|title=Slovakia 2008/09|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009/10'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2010.html|title=Slovakia 2009/10|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010/11'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2011.html|title=Slovakia 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011/12'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012/13'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013/14'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014/15'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015/16'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016/17'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
 | bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017/18'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018/19'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019/20'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020/21'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021/22'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022/23'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023/24'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Nike liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024/25'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Nike liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025/26'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Nike liga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Slovan]]
[[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava]]</text>
      <sha1>f88b63azh2mk4vb5n08dhgn0rlhvbjh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfons Piterāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>469821</id>
    <revision>
      <id>4510109</id>
      <parentid>4063924</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17053" sha1="orzcvbx069bt2fq26yi5lw1jnumrma1" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|          vārds = Alfons Piterāns
|     vārds_orig = 
|        attēls = Piterans008 copy.jpeg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 09
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ciblas pagasts|Istalsna}}
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 02
|        m_diena = 19
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|         vecāki = Viktors Piterāns, Anna Piterāne (dzim. Ļebeds) 
|       paraksts = 
|        dzimums = V
|   darba_vieta  = [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāte]]
|     alma_mater = [[Latvijas Valsts Pedagoģiskais institūts]]
|        zinātne = [[botāniķis]], [[Lihenoloģija|lihenologs]] 
|     sasniegumi = ''Dr. habil. biol.'', valsts emeritētais zinātnieks, [[Heinrihs Skuja|Heinriha Skujas]] balvas laureāts (1996). Pedagogs. Vairāku mācību grāmatu autors.}}
'''Alfons Piterāns''' (1930—2024) bija latviešu [[biologs]], [[Latvijas Universitāte]]s docents, Latvijas vadošais [[Ķērpji|ķērpju]] [[flora]]s pētnieks. Ķērpju taksonomijas, ģeogrāfiskās izplatības un aizsardzības speciālists. Aptuveni 120 zinātnisku un 350 populāru publikāciju autors. ''Dr. habil. biol.'' Valsts emeritētais zinātnieks kopš 2001. gada.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gada 9. decembrī [[Ciblas pagasts|Ciblas pagasta]] [[Istalsna]]s ciema &quot;Auziņu&quot; mājās Viktora Piterāna un Annas (dzim. Ļebeds) Piterānes ģimenē. Mācījies Istalsnas pamatskolā un Ciblas vidusskolā, kuru beidzis 1950. gadā.

1954. gadā A. Piterāns absolvēja [[Latvijas Valsts Pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta]] Dabas zinātņu fakultāti Rīgā un, pēc studijām, palika strādāt par laborantu institūtā Botānikas katedrā. 1958. gadā institūtu apvienoja ar [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitāti]] un A. Piterāns pārgāja strādāt uz LVU [[Bioloģijas fakultāte]]s Botānikas katedru. 1968. gadā viņš kļuva par vecāko pasniedzēju, 1970. gadā ievēlēts par docentu.

Mācību laikā Pedagoģiskajā institūtā botānikas pasniedzēja [[Emīlija Ozoliņa]] pamudināja viņu pievērsties Latvijas ķērpju izpētei. Tajā laikā tā bija Latvijā maz zināma un maz pētīta augu grupa, trūka literatūras un pētījumu metodikas.

1962. gadā A. Piterāns iestājās LU aspirantūrā. Par viņa zinātniskā darba vadītāju kļuva profesors Vsevolods Savičs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%A1%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D1%87,_%D0%92%D1%81%D0%B5%D0%B2%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4_%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87&amp;oldid=109961717|title=Савич, Всеволод Павлович|date=2020. gada 19. okt.|via=Wikipedia}}&lt;/ref&gt; V. L. Komarova Botānikas institūta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%91%D0%BE%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%B8%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%82_%D0%B8%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D0%B8_%D0%92._%D0%9B._%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B0_%D0%A0%D0%90%D0%9D&amp;oldid=109300943|title=Ботанический институт имени В. Л. Комарова РАН|date=2020. gada 16. sept.|via=Wikipedia}}&lt;/ref&gt; [[Sporaugi|Sporaugu]] nodaļas vadītājs (1932—1962). Vasarās tika vākts [[Daugavas ieleja]]s ķērpju [[herbārijs]], ziemas sezonā noritēja zinātniskais darbs institūtā [[Pēterburga|Pēterburgā]] (Ļeņingradā). 1965. gadā A. Piterāns aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Daugavas ielejas ķērpju floru.

Visu savu darba mūžu A. Piterāns ir veltījis ķērpju izpētei un aizsardzībai. 1995. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora grāds par darbu &quot;Latvijas ķērpju floras raksturojums&quot; un 2001. gadā — valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums. Pēc aiziešanas pensijā docents turpināja strādāt, noteica ķērpju paraugus un kārtoja kolekcijas LU Muzejā.

Interesi par dabu A. Piterāns nodevis arī dēlam [[entomologs|entomologam]] Andrim Piterānam (1959—2019)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Andris-Piterans |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|12|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221206130925/https://timenote.info/lv/Andris-Piterans }}&lt;/ref&gt; un mazdēlam Uģim Piterānam (1988) — entomologam un aktīvam putnu vērotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cerambyx.lv/Latvijas%20kukai%C5%86i/Par%20mani.htt|title=Par mani|website=www.cerambyx.lv|access-date=2024-05-08|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Pedagoģiskais darbs ===
[[Attēls:Piterans015 copy.jpeg|thumb|left]]
Strādājot LU, docents Alfons Piterāns lasīja lekcijas Bioloģijas fakultātes studentiem zemāko augu sistemātikā, augu morfoloģijā, [[Ekoloģija|ekoloģijā]], speckursus lihenoloģijā un bioindikācijā, hidrobioloģijā, vadīja laboratorijas darbus šajos priekšmetos. Docents Piterāns lasījis arī lekcijas [[Algoloģija (botānika)|algoloģijā]], lihenoloģijā un [[Botānika|botānikā]] [[LU Medicīnas fakultāte]]s studentiem. Viņš vadījis studentu vasaras prakses Latvijā, arī tālās prakses [[Vidusāzija|Vidusāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā republikā]].

Docents Piterāns iesaistīja studentus ķērpju pētniecībā, viņš vadīja kursa darbus, diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus, izaudzināja nākamo Latvijas lihenologu paaudzi (A. Žeiveniece (Pokule), Ž. Trifonova, I. Berga (Bardzeviča), E. Heniņa, D. Leimane, L. Mūrniece, S. Bērziņa u.c.).

Alfons Piterāns ir vairāku mācību grāmatu un metodisko materiālu līdzautors — &quot;Zemāko augu pētīšanas vēsture Latvijas PSR&quot;. Rīga, 1970, &quot;Zemāko augu sistemātika&quot; Rīga, 1975, &quot;Augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums&quot;. Rīga, 1982, &quot;Zemāko augu sistemātikas praktikums&quot;. Rīga, 1987.

=== Lihenoloģija ===
Alfons Piterāns atsāka ķērpju pētījumus LVU, laika gaitā tur izveidoja ekselences centru lihenoloģijā, sagatavoja jaunos zinātniekus un pedagogus, iesaistīja studentus pētnieciskajā darbā un materiāla ievākšanā.
Savu darbu ķērpju izpētē A. Piterāns sāka ar [[Daugavas ieleja]]s ķērpju floras pētījumiem 1962. gadā. Vēlāk tika organizētas zinātniskas ekspedīcijas uz [[Slīteres rezervāts|Slīteres rezervātu]], [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālo parku]], [[Moricsalas rezervāts|Moricsalas rezervātu]], [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu]] un uz citām floristiski interesantām vietām. Ekspedīcijās piedalījās Botānikas katedras docētāji, studenti un citi interesenti. Šo pētījumu rezultāti izmantoti zinātniskajās publikācijās (117). &quot;Latvijas ķērpju konspektā&quot;&lt;ref&gt;Latvijas Veģetācija, 3.sēj. Salaspils&lt;/ref&gt; (2001) apkopotas ziņas par 503 ķērpju sugām, kas sastopamas Latvijā. Pēc aiziešanas pensijā docents turpināja strādāt un līdz 2020. gadam bija apzinājis kopumā aptuveni 700 ķērpju sugas, kas aug Latvijā.
[[Attēls:Latvijas ķērpji un sūnas.jpg|thumb|left]]
Alfons Piterāns piedalījies [[Padomju Savienība|PSRS]] ķērpju noteicēja sastādīšanā, apstrādājis piecas dzimtas tā 3. sējumam (1975). Šo izdevumu sagatavoja un izdeva Botānikas institūts Ļeņingradā. No 1962. līdz 1980. gadam docents Piterāns bija PSRS referatīvā žurnāla “Botānika” ārštata korespondents lihenoloģijā.

A. Piterāns strādājis pie ķērpju sugu aizsardzības jautājumiem, sastādījis pirmos Latvijas īpaši aizsargājamo ķērpju sugu sarakstus un sarakstījis [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] sadaļu par ķērpjiem.

A. Piterāns pētījis arī ķērpjus kā bioindikatorus gaisa kvalitātes noteikšanai pilsētās, bioloģiskā apauguma ietekmi uz kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem un konsultējis par šo pieminekļu tīrīšanu un saglabāšanu ([[Brāļu kapi]], [[Brīvības piemineklis]]). Alfons Piterāns bija [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s biedrs kopš 1956. gada, [[Latvijas Mikologu biedrība]]s, Starptautiskās lihenologu asociācijas (''International Association for Lichenology''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lichenology.org/|title=IAL - International Association for Lichenology|website=www.lichenology.org}}&lt;/ref&gt;) un Britu lihenologu biedrības (''The British Lichen Society''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britishlichensociety.org.uk/the-society/people|title=People &amp;#124; The British Lichen Society|website=www.britishlichensociety.org.uk}}&lt;/ref&gt;) biedrs.

Kopš 1959. gada, kad notika pirmais Baltijas mikologu un lihenologu simpozijs Tartu, A. Piterāns piedalījies simpozijos ar referātiem un to organizēšanā Latvijā. Viņš piedalījies ar referātiem arī zinātniskās konferencēs [[Tbilisi]], [[Dušanbe]], [[Maskava|Maskavā]], [[Minska|Minskā]], [[Pēterburga|Pēterburgā]] un Baltijas Botāniķu ekspedīcijās — konferencēs.

Alfona Piterāna savāktais ķērpju [[herbārijs]] (apm. 20 000 paraugu) glabājas LU Muzeja herbārijā (starptautiskais kods RIG).

Alfons Piterāns miris 2024. gada 19. februārī Rīgā, apglabāts [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].

== Apbalvojumi ==
* Heinriha Skujas balva, 1996;
* Valsts emeritētais zinātnieks, 2001.

== Darbi ==
# Piterāns A. Menegazzia pertusa (Schrank) Stein Latvijas PSR. LVU Botāniskā Dārza Raksti, nr.17. Rīga, 1961.
# Piterāns A. Pārskats par ķērpju floras pētīšanu Latvijas PSR. LVU Zinātniskie Raksti, nr.49. Rīga, 1963.
# Питеранс А. Зоны распространения лишайников в городе Рига. Проблемы изучения грибов и лишайников. Тарту, 1965.
# Питеранс А. Новые виды лишайников в Латвийской ССР. Новости систематики низших растений. Москва, Ленинград, 1965.
# Piterāns A. Gaisa tīrības bioindikatori. Zinātne un Tehnika, nr.12. Rīga, 1965.
# Питеранс А. Распространение лишайников в зависимости от кислотности почвы. ЛУЗР 74. Рига, 1966.
# Piterāns A., Vimba E. Zemāko augu pētīšanas vēsture Latvijas PSR. Rīga, 1970.
# Питеранс А. Флора лишайников долины реки Даугава. ЛУЗР 127. Рига, 1970.
# Питеранс А., Зиединя М. Лишайники и водоросли. Долина реки Гауя. Рига, 1973.
# Питеранс А. Новые виды лишайников во флоре Латвийской ССР. Современные успехи микологии и лихенологии в Советской Прибалтике. Тарту, 1974.
# Питеранс А. Водоросли. Лишаийники. Ботанические исследования в Латвийской ССР. Рига, 1975.
# Питеранс А. Лишайники резервата Морицсала. Охрана примечательных природных объектов в Латвийской ССР. Рига, 1975.
# Питеранс А., Покуле А. Лишайники еловых лесов Латвийской ССР. Ель и ельники Латвии. Рига, 1975.
# Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. Zemāko augu sistemātika. Rīga, 1975.
# Piterāns A., Pokule A. Piezīmes par Gaujas nacionālā parka ķērpju floru. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr. 2. Rīga, 1975.
# Расиньш А., Аболиня А., Питеранс А. , Тауриня М. Усовершенствование методики учета обилия мхов, эпифитных грибов, лишаийников, водорослей, почвенных диаспор растений и членистоногих в экологических и биоценотических исследованях. Структура и динамика растительного покрова. Москва, 1976.
# Питеранс А. Некоторые данние анализа флоры лишаийников Прибалтики. Экологические особенности низших растений Советской Прибалтики. Вильнюс, 1977.
# Piterāns A. Ķērpji kā apkārtējās vides bioindikatori. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālās problēmas. Rīga, 1981.
# Piterāns A. Ķērpji un to aizsardzība. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālās problēmas. Rīga, 1981.
# Питеранс А. Виды рода Usnea Wigg. em Ach. в Прибалтике. Экология и биология низших растений. Минск, 1982.
# Питеранс А. Исследования флоры лишаийников заповедника Слитере. Изучение охраняемых территорий ЛССР. Рига, 1982.
# Питеранс А. Лишаийники Латвии. Рига, 1982.
# Ābele G., Piterāns A. Augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums. Rīga, 1982.
# Piterāns A. Aizsargājamās ķērpju sugas Latvijas PSR. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālās problēmas. Rīga, 1985.
# Piterāns A. Aizsargājamās ķērpju sugas Slīteres un Moricsalas valsts rezervātos. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr.1. Rīga, 1985.
# Piterāns A. , Dombrovska A. Jaunas Stereocaulon Hoffm.ģints sugas Latvijas ķērpju florā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1985.
# Piterāns A. Vai pazīstam ķērpjus? Rīga, 1986.
# Piterāns A., Leimane D. Gaujas nacionālā parka lihenoflora. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr.2. Rīga, 1987.
# Piterāns A., Leimane D. Retas un aizsargājamas ķērpju sugas Gaujas nacionālajā parkā. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr.4. Rīga, 1987.
# Vimba E., Piterāns A. LVU Botānikas un ekoloģijas katedras pētījumi republikas aizsargājamos dabas objektos. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr.4. Rīga, 1987.
# Piterāns A. Vimba E. Zemāko augu sistemātikas praktikums: mācību līdzeklis augstskolu bioloģijas specialitātes studentiem. Rīga, 1987.
# Авота И., Вимба Е., Питеранс, А. Хорология флоры Латвийский ССР: Охраняемые виды грибов и лишаийников. Рига, 1989.
# Piterāns A., Bērziņa S. Rīgas pilsētas lihenoindikacija. Latvijas Ekoloģija. Rīga, 1990.
# Piterāns A., Heniņa E. Slīteres rezervāta ķērpju flora. Jaunākais Mežsaimniecībā, nr. 33. Salaspils, 1991.
# Piterāns A. Aizsargājamas ķērpju sugas. Dabas saglabāšanas jautājumi. Rīga, 1992.
# Piterāns A., Fišere Dž., Vulfa L. Bioloģiskais apaugums uz šūnakmens pieminekļiem un tā likvidēšanas iespējas. Zinātņu Akadēmijas Vēstis, B 5. Rīga, 1992.
# Piterāns A., Vimba E. Retas augstāko augu, sēņu un ķērpju sugas Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā. Ziemeļvidzemes dabas aizsardzības komplekss. Vides aizsardzība Latvijā, 4. Rīga, 1993.
# Vulfa L., Fišere Dž., Piterāns A. Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu ansambļa biohorozijas problēmas: apaugums ar mikroorganismiem. Zinātņu Akadēmijas Vēstis, B 9. Rīga, 1993.
# Piterāns A. Ķērpju pētījumi Ķemeru apkārtnē. Mežzinātne. Jelgava, 1995.
# Vimba E., Piterāns A. Sēnes un ķērpji. Latvijas Sarkanā grāmata, 1.sēj. Rīga, 1996.
# Piterāns A. Lichenes of the coastal zone Kurzeme of the Baltic Sea. Zinātņu Akadēmijas Vēstis, B 52, nr.4, Riga, 1998.
# Piterāns A. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, nr.3. Rīga, 2001.
# Piterāns A., Žeiveniece A. Latgales novada ķērpju sugu saraksts. Acta Latgalica, 11.sēj. 2001.
# Dr. habil.biol.Alfons Piterāns. Bibliogrāfiskais rādītājs. Rīga, 2005.
# Āboliņa A., Piterāns A., Bambe B. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Daugavpils, 2015.

Rakstījis arī Latvijas PSR Mazajai enciklopēdijai, Latvijas Padomju enciklopēdijai, Ģimenes Enciklopēdijai, enciklopēdijai Latvijas Daba.
A. Piterāna populārzinātniskie raksti publicēti periodiskajos izdevumos, piemēram “Zinātne un Tehnika”, arī “Dabas un vēstures kalendārs”.

== Avoti ==
* Enciklopēdija Latvijas Daba. 6. sēj. Rīga, 1998.
* Alfons Piterāns. Zinātne un mana dzīve. 1. sēj. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2009.
* A.Tooma, I. Liepa. Biologu dinastija — Piterānu trio. Vides Vēstis, nr. 4., 2011.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Piterāns, Alfons}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Botāniķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>orzcvbx069bt2fq26yi5lw1jnumrma1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandra Alise fon Volfa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470639</id>
    <revision>
      <id>4510083</id>
      <parentid>4489057</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:00:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6095" sha1="3wz6rmfkwcn46ej8l3ygfw54g49o42d" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandra Alise fon Volfa
|     vārds_orig = ''Alexandra (Alexandrine) Alice Marie Baronesse von Wolff'' 
|         attēls = Giuseppe e Licy nel castello di Stomersee.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Aleksandra Alise fon Volfa un Džuzepe Tomazi di Lampedūza [[Stāmerienas pils|Stāmerienas pilī]]
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1894
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Nica]], {{FRA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1982
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 22
|        m_vieta = [[Palermo]], {{ITA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = vācbaltiete
|   nodarbošanās = Psihoanalītiķe
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = s
|         vecāki = Boriss fon Volfs &lt;br /&gt; Alise Barbi
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Andrejs Pilārs fon Pilhavs &lt;br /&gt; [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Aleksandra Alise fon Volfa''' ({{val|de|Alexandra (Alexandrine) Alice Marie Baronesse von Wolff}}, {{val|it|Alessandra Tomasi di Lampedusa}}, 1894—1982) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[psihoanalītiķe]], kas bija precējusies ar itāļu rakstnieku [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza|Džuzepi Tomazi di Lampedūzu]].
1946. gadā viņa psihoanalīzē ieviesa jēdzienu &quot;personības robežtraucējumi&quot;, 1950. gadā attīstīja teoriju par agresīvo narcisismu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1894. gada 13. novembrī [[Nica|Nicā]] [[Stāmerienas muiža|Stāmerienas muižnieka]] un [[Krievijas impērija]]s ķeizara galminieka Borisa fon Volfa (1850—1917) un viņa sievas itāļu dziedātājas Alises Barbi (1858—1948) ģimenē.
Bērnību pavadīja Pēterburgā, 1918. gadā apprecējās ar baņķieri [[Pilari fon Pilhavi|Andreju Pilāru fon Pilhavu]] (1891—1960). Studēja Berlīnes Psihoanalīzes institūtā, 1927. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā pie mātes, kur iepazinās ar itāliešu diplomātu Džuzepi Tomazi di Lampedūzu.&lt;ref name=&quot;A&quot;&gt;[http://www.psychoanalytikerinnen.de/italien_biografien.html Alessandra Tomasi di Lampedusa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924082920/http://www.psychoanalytikerinnen.de/italien_biografien.html |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} bei psychoanalytikerinnen.de&lt;/ref&gt;
 
1927. un 1931. gadā Džuzepe Tomazi apciemoja Aleksandru Alisi fon Volfu [[Stāmerienas muiža|Stāmerienas muižā]]. 1932. gadā viņa izšķīrās no sava pirmā vīra, kurš turpināja uzturēt Volfu muižas pili Stāmerienā.&lt;ref&gt;Urs Jenny. Der Fürst und sein Leopard. Der Spiegel, 2012&lt;/ref&gt;

1932. gada 24. augustā viņi salaulājās [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā]].&lt;ref&gt;Пиесис Г. Подлинный Леопард в самом худшем виде… // Даугава. — 1985. — № 12. — С. 106—117.&lt;/ref&gt; Viņi pārcēlās uz [[Palermo]], kur Aleksandra sāka strādāt par psihoanalītiķi, taču pēc konflikta ar vīramāti viņa 1933. gadā atgriezās Latvijā.
[[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] laikā viņa aizceļoja no Latvijas, bet [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā atgriezās, lai 1942. gada decembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Dzuzepe-Tomazi-di-Lampeduza |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|11|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201116085134/https://timenote.info/lv/Dzuzepe-Tomazi-di-Lampeduza }}&lt;/ref&gt; aizceļotu uz [[Roma|Romu]], kur strādāja par psihoanalītiķi un 1946. gadā kļuva par ''Società Psicoanalitica Italiana'' locekli, vēlāk par prezidenti (1955—1959). Kopš 1949. gada kopā ar vīru dzīvoja Palermo, kopš 1955. gada darbojās izdevuma ''Rivista di Psicoanalisi'' redakcijā.

Mirusi 1982. gada 22. jūnijā [[Palermo]].

== Darbi ==
* ''Sviluppi della diagnostica e tecnica psicoanalitica''. Psicoanalisi, 2, 1946.
* ''L'aggressività nelle perversioni''. uzstāšanās „Società Psicoanalitica Italiana“ II. kongresā Romā, 1950.
* ''Le componenti preedipiche dell'isteria d'angoscia''. Rivista di Psicoanalisi, 2, 1956, 101—106 lpp.
* ''Necrofilia e istinto di morte: Osservazioni su un caso clinico''. Rivista di Psicoanalisi, 3, 1956, , 173—186 lpp.
* ''La spersonalizzazione''. Rivista di Psicoanalisi, 6 (1), 1960, 5—10 lpp.
* ''Il caso del licantropo''. Rivista di Psicoanalisi, 2, 2008, 433—446 lpp.
* ''Il patto con il diavolo''. Rivista di Psicoanalisi, 2, 2008, 455—474 lpp.

== Literatūra ==
* Accerboni, Anna Maria. Tomasi di Palma di Lampedusa-Wolff Stomersee, Alessandra. In Dictionnaire international de la psychanalyse (International Dictionary of Psychoanalysis) (2002). Hg. von A. de Mijolla. Paris 2005, 1807f.
* Cardona, Caterina. Lettere a Licy. Un matrimonio epistolare. Giuseppe Tomasi di Lampedusa e Alessandra Tomasi Wolff, Palermo 1987
* Corrao, Francesco. Alessandra Tomasi di Lampedusa (1895—1982). Riv psicoanal 28 (3), 1982, 455—459 lpp.
* Gaddini, Eugenio. Psychoanalyse in Italien. In Die Psychologie des 20. Jahrhunderts III: Freud und die Folgen (2). Zürich 1977, 73—90 lpp.
* Gilmour, David. The Last Leopard. A Life of Giuseppe Tomasi di Lampedusa. London 2003
* Tomasi, G. Lanza. Giuseppe Tomasi di Lampedusa. Una biografia per immagini. Palermo 1998
* Vigneri, Malde. La principessa di Lampedusa. Riv psicoanal 54, 2008, 389—425 lpp.
* Vigneri, Matilde. Alessandra Wolff Stomersee Tomasi di Palma, principessa di Lampedusa. Archivi Storici della Pscicologia Italiana (14. marts, 2014)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Volfa, Aleksandra Alise fon}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Psihoanalīze]]</text>
      <sha1>3wz6rmfkwcn46ej8l3ygfw54g49o42d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Prošenkovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473780</id>
    <revision>
      <id>4510034</id>
      <parentid>4423910</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:36:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3271" sha1="tfv3ul865gklczxewpafnu4wmnt0imu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|       platums = 
|         vārds = Aivars Prošenkovs
|    vārds_orig = 
|        attēls = 
|    att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
|    dz_dat_alt = 
|       dz_gads = 1954
|    dz_mēnesis = 10
|      dz_diena = 18
|      dz_vieta = 
|     m_dat_alt = 
|        m_gads = 2003
|     m_mēnesis = 12
|       m_diena = 9
|       m_vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Kuka kalns}}
|  dzīves_vieta = 
|     pilsonība = 
|       tautība = 
|  nodarbošanās = 
|      ienākumi = 
| darbības_gadi = 
|       dzimums = V
|        vecāki = 
|         brāļi = 
|         māsas = 
|  dzīvesbiedrs = 
|         bērni = 
|    alma_mater = 
|      piezīmes = 
}}
'''Aivars Prošenkovs''' (dzimis {{dat|1954|10|18}}, miris {{dat|2003|12|9}}) bija [[uzņēmējs]], [[alpīnisms|alpīnists]], &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Aivars-Prosenkovs|title=Aivars Prošenkovs|website=timenote.info|access-date=2020-12-25|language=lv|archive-date=2021-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209154013/https://timenote.info/lv/Aivars-Prosenkovs}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Aivars Prošenkovs dzimis {{dat|1954|10|18|5=bez}}.

1990. gadā kopā ar [[Jānis Turlajs|Jāni Turlaju]] un [[Aivars Zvirbulis|Aivaru Zvirbuli]] nodibināja &quot;Apgādu Jāņa sēta&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|127}}&lt;/ref&gt; Bija tā līdzīpašnieks un izpilddirektors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6228579/kadi-vini-bija|title=Kādi viņi bija?|website=TVNET|access-date=2020-12-25|date=2003-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nodarbojās ar alpīnismu un [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], no 1986. gada līdz nāvei bija [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] orientēšanās kluba &quot;Kāpa&quot; valdes priekšsēdētājs,&lt;ref name=&quot;orient.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orient.lv/orientesanas/aivars-prosenkovs/|title=Aivars Prošenkovs – Orient.lv|access-date=2020-12-25|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; viņa vadībā tika uzsākts rīkot joprojām ik gadu notiekošās starptautiskās orientēšanās sacensības [[Kāpas trīsdienas]] un [[Tautasdziesmas maratons|Tautasdziesmas maratonu]].

Gājis bojā 2003. gada 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas &quot;7 virsotnes Latvijai&quot; ietvaros [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē — [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trim ekspedīcijas dalībniekiem ([[Ilmārs Bernāns]], [[Evija Ķirse]], [[Teodors Ķirsis]]).&lt;ref name=&quot;orient.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6229095/gajusi-boja-cetri-latvijas-alpinisti-vinu-vidu-teodors-kirsis|title=Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis|website=TVNET|access-date=2020-12-25|date=2003-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891067/vintaza/56173160/evijai-tur-nevajadzeja-but-kadel-pirms-20-gadiem-notika-latvijas-alpinisma-lielaka-tragedija|title='Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Prošenkovs, Aivars}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Bojā gājušie alpīnisti]]</text>
      <sha1>tfv3ul865gklczxewpafnu4wmnt0imu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>K@2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476317</id>
    <revision>
      <id>4510251</id>
      <parentid>4401121</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7888" sha1="snttzjcx4anfl9op5fuutbnh2wfg2l1" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}}
'''K@2''' bija [[Liepāja]]s kultūras un informācijas centrs, kuru izveidoja mākslinieku grupa 2000. gadā. Tas bija balstīts [[Karosta|Karostā]]. Centrs strādāja kā bezmaksas rezidence ārzemju māksliniekiem, kuri arī vadīja dažādas nodarbības Karostas bērniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.aste.gallery/lv/notikumi-gados/|title=Notikumi / gados – Arhīvs|access-date=2021-01-25|language=lv|archive-date=2021-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20210130070019/https://arhivs.aste.gallery/lv/notikumi-gados/}}&lt;/ref&gt; K@2 darbojās laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tas bija uz projektiem balstīta [[nevalstiskā organizācija]].

== Mērķis ==
Kultūras un informācijas centra K@2 mērķis bija piedāvāt vietu radošām aktivitātēm un dot iespēju [[Karosta]]s iedzīvotājiem darboties radoši un izprovocēt šo radošumu ar kultūras aktivitāšu starpniecību. Centra dalībnieki arī ticēja, ka paveiktais palīdzēs atrisināt arī sociālekonomiskos jautājumus, kā arī sabiedrības integrāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.artfactories.net/Culture-Information-Center-K-2.html|title=Culture &amp; Information Center K@2 - Karosta - Liepaja - Artfactories|website=www.artfactories.net|access-date=2021-01-25|archive-date=2021-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20210130052204/http://www.artfactories.net/Culture-Information-Center-K-2.html}}&lt;/ref&gt; Šajā procesā visvairāk iesaistījās Karostas bērni, kuriem pašiem bija interesanti nodarboties ar kaut ko radošu. Pārsvarā tie bija bērni no sociāli nedrošām ģimenēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://subsol.c3.hu/subsol_2/contributors0/k2text.html|title=Briede, K@2 Karosta - Under the Surface|website=subsol.c3.hu|access-date=2021-01-25}}&lt;/ref&gt;

== Centra uzbūve ==
Padomju laikā [[Karosta]] bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Pēdējie padomju armijas karavīri [[Liepāja|Liepāju]] atstāja tikai 1994. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/karosta/|title=Karosta|last=https://liepaja.travel|first=Liepāja Travel {{!}}|access-date=2021-01-25|date=|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; atstājot vecākus ģimenes locekļus un armiju apkalpojošo personālu, kam nebija izpratnes vai ieinteresētības jaunās Latvijas valsts procesos un likumdošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Zviedru kino režisors [[Karls (Kalle) Bjoršmarks]], dokumentālists, kas 20. gs. deviņdesmitajos un gados un 21. gs. sākumā mita un darbojās [[Latvija|Latvijā]], 1997. gadā Zviedru institūta rīkotās kino dokumentālistu tikšanās dalībniekus aizveda ekskursijā uz Karostu, kas ārzemniekiem šķita gan iespaidiem, gan iespējām bagāta vide — nesen brīvību atguvušajā valstī vēl nedarbojās stingri drošības nosacījumi un datu aizsardzības regulas, kas radošā darba organizāciju padarīja vienkāršāku. Māksliniekiem vēl nesen slēgtās un slepenās militārās teritorijas un tehnoloģijas pēkšņi izrādījās atvērtas un nevienam nevajadzīgas — kā, piemēram, Irbenes radiolokators, kura darbinieki labprāt sadarbojās ar interesentiem, tā arī Karostas plašās ēkas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2000. gadā Karostas namu pārvaldes ierēdne Gaida Korņilko kinostudijas ''Locomotive International'' dalībniekiem Kallem Bjoršmarkam, Kristīnei Briedei un Havjeram Garsijam ierādīja darba telpas nolaistajā &quot;Divu admirāļu mājā&quot; Katedrāles ielā 2.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kultūras un informācijas centra ēkas ===

* &quot;Divu admirāļu nams&quot; — K@2 galvenā ēka (Katedrāles iela 2)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* &quot;K.Māksla?&quot; — laikmetīgas mākslas galerija (Atmodas bulvāris 6)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/k_maksla_laicigas_makslas_galerija/|title=K. Māksla? - laicīgās mākslas galerija :: Atmodas bulvaris 6, Karosta , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2021-01-25}}&lt;/ref&gt;
* ''&quot;Kinoosta&quot;'' — kinoklubs (Atmodas bulvāris 6a)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Dzejnieku namiņš
* Gaismas māja
* Brīvdabas skatuve
* Mūzikas klubs

==== Divu admirāļu nams ====
Divu admirāļu nams ir bijusī K@2 galvenā ēka, kurā atradās mediju laboratorija, mākslinieku rezidences, jauniešu hostelis ar 40 guļvietām, kafejnīca &quot;Pie apaļā galda&quot;, &quot;Sarkanais stūris&quot; un bērnu istaba.

=== Kultūras un informācijas centra dalībnieki ===

* [[Karls (Kalle) Bjoršmarks]]
* Kristīne Briede
* Havjers Garsija
* Aija Druvaskalne-Urdze
* Santa Vaļivahina (Mazika)
* Ļubova Kazimova

== Svarīgākie notikumi ==

=== Subjektīvs/Objektīvs ===
2000. gada vasarā trīs mēnešu garumā norisinājās projekts ''&quot;''Subjektīvs/Objektīvs&quot;, kurā ārvalstu mākslinieki vadīja radošās darbnīcas vietējiem bērniem un jauniešiem. Darbnīcās bērnus iepazīstināja ar dažādām mākslas un mediju tehnoloģijām — foto, video, skaņas (un vides) mākslu, animāciju, zīmēšanu, veidošanu un dziedāšanu. Radošajās darbnīcās vadīja tādi mākslinieki Filipa Arrias, Jespers Nordāls, Havjers Garsija, Ivars Grāvlejs, Andrejs Grants, Elizabete Melbārde, Vasilijs Borjajevs u.c.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Projekts &quot;Subjektīvs/Objektīvs&quot; beidzās ar izstādi, kurā bija eksponētas fotogrāfijas, objekti, video un skaņas instalācijas, un kas bija iekārtota neapdzīvotā piecstāvu ēkā Ģenerāļa Baloža ielā 1. Viena tās siena (300 m²) tika noklāta ar kombinātā [[Lauma Fabrics|“Lauma”]] austu un [[Karosta]]s iedzīvotāju sašūtu ekrāna audumu, uz kura vienlaikus ar vairākiem antīkiem projektoriem tika rādītas iepriekš Karostā uzņemtās filmas, kurās mākslinieki un Karostas iedzīvotāji pauda savu skatījumu uz vietējo realitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/90356.html|title=90. gadu alternatīvā kultūras organizāciju vide Latvijā {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2021-01-25}}&lt;/ref&gt;

=== K.Māksla? ===
2002. gadā 1. septembrī ar izstādi &quot;''K.Orupcija&quot;'' tiek atklāta laicīgās mākslas galerija &quot;''K.Māksla?&quot;.'' Izstāde tapa [[Saeima]]s priekšvēlēšanu diskusiju kontekstā. Izstādē ''&quot;K.Orupcija&quot;'' piedalījās 16 autoru — gan vietējie, gan ārvalstu viesmākslinieki, kā arī [[Karosta]]s iedzīvotāji. ''K.Mākslas?'' izstāžu dalībnieki bieži nāca no dažādiem sociālajiem slāņiem, valstīm un etniskajām grupām, atklājot daudzveidīgu viedokļu ainu.

=== ''LabiChampi'' ===
2007. gadā 5. martā tiek atklāta arhitektu un mākslinieku grupas [[EXYZT]] un studentu radošās darbnīcas rezultātu izstāde, eksponējot maisos, celmos un burkās iedēstītas sēņu sporas, aizsākot projektu &quot;''LabiChampi''&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; No 1. līdz 3. jūnijam tika jau rīkots festivāls &quot;''LabiChampi''&quot;, kura galvena tēma bija sēņu kultūra. Festivāla ietvaros bija realizēti dažādi pasākumi — radošās darbnīcas, multimediālas instalācijas, sēņu audzēšana un citi pasākumi, kuru mērķis bija meklēt saikni starp urbāno arhitektūru, mūsdienu tehnoloģijām, dizainu un dzīvo dabu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/junija-sakuma-karosta-notiks-festivals-labas-senes.d?id=17940823|title=Jūnija sākumā Karostā notiks festivāls 'Labas sēnes'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-01-25|date=2007-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Campus Karosta ==
''Campus Karosta'' bija iecere, kas netika realizēta. Tā paredzēja izveidot studiju centru Karostā, kas varētu uzņemt un izmitināt 100+ studentus, kā arī lielu izstāžu zāli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Liepāja]]</text>
      <sha1>snttzjcx4anfl9op5fuutbnh2wfg2l1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iptons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477042</id>
    <redirect title="Artūrs Eptons" />
    <revision>
      <id>4509797</id>
      <parentid>3363349</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[A. R. Iptons]] to [[Artūrs Eptons]]</comment>
      <origin>4509797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Artūrs Eptons]]</text>
      <sha1>fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Cipulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477193</id>
    <revision>
      <id>4510303</id>
      <parentid>4278376</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13263" sha1="p7dk3rg1iau8p1k8dtgf8p0crrfcw3m" xml:space="preserve">{{Bobslejista infokaste
 |           vārds = Emīls Cipulis
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija}} 
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = 
 |          taut_2 = 
 |          karsak = 2019
 |          karbei = 2024
 |         karbeig = 
 |            loma = pilots
 |          garums = 
 |           svars = 
 |       izglītība = 
 |            stum = 
 |             pil = 
 |        treneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |       pk_debija = {{dat|2020|11|22||bez}}
 |       pk_beigas = 
 |          pk_sez = 
 |      pk_uzvaras = 
 |   pk_pjedestāli = 
 |       pk_tituli = 
 |     pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |       os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |      os_medaļas = 
 |     os_lab sasn = 17. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |       pč_dalība = 2
 |      pč_medaļas = 1 (1 sudrabs)
 |     pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Sanktmorica 2023]]|Četrinieki}}
{{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medal|Bronze|Insbruka 2024|Četrinieki}}
}}
'''Emīls Cipulis''' (dzimis {{dat|1995|9|10}}) ir bijušais latviešu [[bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2023. gada pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs četrinieku sacensībās. Pēc bobslejista karjeras beigām kļuvis par treneri, 2025. gadā apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri.

== Karjera ==
Ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, pirms tam nodarbojies ar [[motokross|motokrosu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/bobslejs/no-motokrosa-pie-sturesanas-ledus-virazas-intervija-ar-bobsleja-pirmziemnieku-emilu-cipuli.a358757/ |title=No motokrosa pie stūrēšanas ledus virāžās. Intervija ar bobsleja pirmziemnieku Emīlu Cipuli |date={{dat|2020|5|10||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2021|2|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;  Eiropas kausa sacensībās debitēja 2019. gada novembrī [[Lillehammere|Lillehammerē]]. 2020. gada Eiropas čempionātā junioriem izcīnīja 4. vietu divnieku sacensībās. Tā paša gada Pasaules čempionātā junioriem ieguva 14. vietu.

{{dat|2020|11|22||bez}} [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] debitēja [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās, ieņemot 12. vietu divnieku sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/22112020-berzinam_pec_pirma_brauciena_piecas_sekun |title=Bērziņam atkārtots labākais rezultāts karjerā, labāko piecinieks nemainīgs |date={{dat|2020|11|22||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|2|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada Pasaules čempionātā junioriem divnieku sacensībās ar stūmēju [[Arnis Bebrišs|Arni Bebrišu]] ieguva 7. vietu, sasniedzot labāko rezultātu no Latvijas ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/22012021-latviesu_divnieku_ekipazas_ieklust_top10_ |title=Latviešu divnieku ekipāžas iekļūst &quot;top10&quot; pasaules junioru čempionātā |date={{dat|2021|1|22||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|2|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2021. gadā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempionātā]], ar Arni Bebrišu paliekot 21. vietā divnieku sacensībās.

Pārstāvēja Latviju [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā, kur divniekā kopā ar [[Edgars Nemme|Edgaru Nemmi]] ieņēma 17. vietu. [[2023. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] divniekos ar [[Matīss Miknis|Matīsu Mikni]] ieguva 6. vietu, bet četrinieku sacensībās ar Mikni, [[Edgars Nemme|Edgaru Nemmi]] un [[Dāvis Spriņģis|Dāvi Spriņģi]] izcīnīja sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/bobslejs/cipula-cetrinieka-ekipaza-izcina-sudraba-medalu-pasaules-cempionata.a494972/ |title=Cipuļa četrinieka ekipāža izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā |date={{dat|2023|2|5||bez}}|website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2023|12|17||bez}} [[Insbruka|Insbrukā]] (Īglsas trasē) četrinieku sacensībās ieņēma trešo vietu un pirmo reizi karjerā izcīnīja vietu uz pjedestāla Pasaules kausa posmā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, kurā Cipuļa ekipāža ar stūmējiem Dāvi Spriņģi, Matīsu Mikni un [[Krists Lindenblats|Kristu Lindenblatu]] izcīnīja bronzas medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bobslejs.lv/raksts/cipula-cetrinieks-izcina-bronzu-eiropas-cempionata |title=Cipuļa četrinieks izcīna bronzu Eiropas čempionātā |date={{dat|2023|12|18||bez}}|website=bobslejs.lv |accessdate={{dat|2023|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Eiropas čempionātā divniekos, kas risinājās Siguldā, ieņēma 7. vietu. {{dat|2024|2|18||bez}} Pasaules kausa posmā [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] četrinieku sacensībās izcīnīja pirmo uzvaru karjerā, dalot pirmo vietu ar vācieša [[Frančesko Frīdrihs|Frančesko Frīdriha]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/18022024-cipulim_divi_stabili_braucieni_un_dalita_ |title=Cipulim divi stabili braucieni un dalīta uzvara četriniekos Altenbergā |date={{dat|2024|2|18||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2024. gada Pasaules čempionāts  bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Vinterberga|Vinterbergā]] ieņēma sesto vietu divniekos un ceturto vietu četriniekos. 2023.—2024. gada sezonu E. Cipuļa komanda noslēdza kopvērtējuma otrajā vietā Pasaules kausā četriniekos, piekāpjoties vienīgi Vācijas pilotam [[Frančesko Frīdrihs|Frančesko Frīdriham]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/23032024-nokrituso_cipuli_izglabj_brauciena_anules |title=Nokritušo Cipuli izglābj brauciena anulēšana – PK kopvērtējumā nosargāts sudrabs |date={{dat|2024|3|23||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūlijā, 28 gadu vecumā, pēc panākumiem bagātas sezonas četriniekos, paziņojis par karjera beigām nesamērīga atalgojuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/05072024-atalgojuma_del_bobslejista_karjeru_beidz_|title=Nesamērīga atalgojuma dēļ karjeru beidz arī vadošais pilots Cipulis|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-07-05|date=2024-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā pēc tam, kad ilggadējais Latvijas izlases galvenais treneris [[Sandis Prūsis]] atstāja amatu, viņa vietā par izlases galveno treneri tika apstiprināts E. Cipulis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/12052025-par_latvijas_bobsleja_izlases_jauno_galve|title=Par Latvijas bobsleja izlases jauno galveno treneri iecelts 2023. gada pasaules vicečempions četriniekos|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-14|date=2025-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi divnieku ekipāžām ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| {{osv|Bobslejs|2022|ziemas|title=2021}}
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 1:00,00 (18)
| 1:00,24 (16)
| 1:00,20 (16)
| 1:00,46 (18)
| 4:00,90 (+4,01)
| 17
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| 56,29 (23)
| 56,96 (22)
| 56,40 (22)
| —
| 2:49,65
| 21
|-
! align=&quot;left&quot;| 2023
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:06,22 (8)
| 1:05,65 (5)
| 1:05:61 (3)
| 1:05,46 (1)
| 4:22,94 (+1,10) 
| 6
|-
! align=&quot;left&quot;| [[2024. gada Pasaules čempionāts  bobslejā un skeletonā|2024]]
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 55,25 (7)
| 55,14 (6)
| 55,04 (5)
| 55,19 (6)
| 3:40,62 (+2,35)
| 6
|}

=== Pasaules kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sezona
! 1. posms
! 2. posms
! 3. posms
! 4. posms
! 5. posms
! 6. posms
! 7. posms
! 8. posms
! 9. posms
! 10. posms
! 11. posms
! 12. posms
! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}}
! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}}
|-
! align=&quot;left&quot;| 2020.—2021.
| {{n/a|Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
| {{n/a|Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Winterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Sanktmorica&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Kēnigszē&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;17&lt;/small&gt;
! 27
! 216
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021.—2022.
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;21&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;17&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| {{n/a|Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Sanktmorica&lt;br/&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;4&quot; {{n/a}}
! 24
! 398
|-
! align=&quot;left&quot;| 2022.—2023.
| {{n/a|Vistlera&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Pārksitija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Leikplesida&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;4&quot; {{n/a}}
! 7
! 864
|-
! align=&quot;left&quot;| 2023.—2024.
| Jaņcjina&lt;br/&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br/&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
| Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Sanktmorica&lt;br/&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Lillehammere&lt;br/&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Sigulda&lt;br/&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br/&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
| colspan=&quot;4&quot; {{n/a}}
! 5
! 1344
|}

== Sasniegumi četrinieku ekipāžām ==
=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Norises vieta
! Pirmais brauciens
! Otrais brauciens
! Trešais brauciens
! Ceturtais brauciens
! Summa
! Vieta
|-
! align=&quot;left&quot;| 2023
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| 1:05,37 (5)
| 1:05,04 (3)
| 1:04:87 (1)
| 1:05,02 (2)
| 4:20,30 (+0,69) 
| {{medal-bg|sudrabs}}| '''2'''
|-
! align=&quot;left&quot;| [[2024. gada Pasaules čempionāts  bobslejā un skeletonā|2024]]
! align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 53,58 (3)
| 54,40 (8)
| 53,49 (3)
| 53,99 (4)
| 3:35,46 (+1,36)
| 4
|}

=== Pasaules kauss ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sezona
! 1. posms
! 2. posms
! 3. posms
! 4. posms
! 5. posms
! 6. posms
! 7. posms
! 8. posms
! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}}
! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}}
|-
! align=&quot;left&quot;| 2021.—2022.
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Sanktmorica&lt;br/&gt;&lt;small&gt;22&lt;/small&gt;
! 32
! 26
|-
! align=&quot;left&quot;| 2022.—2023.
| {{n/a|Vistlera&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Pārksitija&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| {{n/a|Leikplesida&lt;br/&gt;&lt;small&gt;—&lt;/small&gt;}}
| Vinterberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
| Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
! 9
! 840
|-
! align=&quot;left&quot;| 2023.—2024.
| Jaņcjina&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Jaņcjina&lt;br/&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
| Laplaņa&lt;br/&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}|Insbruka&lt;br/&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|bronza1}}|Sanktmorica&lt;br/&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| Lillehammere&lt;br/&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
| {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga&lt;br/&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| Leikplesida&lt;br/&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
! {{medal-bg|sudrabs1}}|'''2'''
! 1529
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Cipulis, Emīls}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bobslejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bobslejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas treneri]]</text>
      <sha1>p7dk3rg1iau8p1k8dtgf8p0crrfcw3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Birznieks (diplomāts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>483862</id>
    <revision>
      <id>4510088</id>
      <parentid>4387989</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4005" sha1="a7b5v53y2e20i89t268i49ryoalpqgf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Heinrihs Birznieks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Aleksandrs Birznieks.jpg
|     att_izmērs = 120px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1882
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Olaines pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1951
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 26
|        m_vieta = {{FRA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = skolotājs, diplomāts
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V.
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Helēna Tangijeva]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Aleksandrs Heinrihs Birznieks''' (1882—1951) bija latviešu skolotājs un diplomāts. Latvijas ģenerālkonsuls [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] (1925—1930) un [[Danciga]]s brīvpilsētā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1882. gada 19. novembrī [[Olaine|Olainē]] lauksaimnieka Kriša Birznieka un viņa sievas Marijas ģimenē.
Mācījās [[Nikolaja ģimnāzija (Rīga)|Nikolaja ģimnāzijā]], studēja [[Maskavas Universitāte]]s vēstures un filoloģijas fakultātē, ko absolvēja 1910. gadā. Studentu korporācijas &quot;Fraternitas Lettica&quot; filistrs. Strādāja par skolotāju [[Ārensburga]]s pilsētas skolā Sāmsalā (1910), [[Dubultu ģimnāzija|Luda Bērziņa ģimnāzijā Dubultos]] (1911) un privātģimnāzijā [[Gomeļa|Gomeļā]] (1912), vēlāk [[Lodza]]s (1913), [[Lomža]]s valsts ģimnāzijā (1914), kas Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta uz [[Ribinska]]s, vēlāk uz [[Tambova]]s pilsētu Krievijā.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570.f., 14.apr., 163.1., 2.lp.&lt;/ref&gt;

1920. gadā A. Birznieks atgriezās Latvijā. Ārlietu ministrs [[Zigfrīds Meierovics]] 1920. gada 15. decembrī viņu iecēla par pirmo sekretāru resora austrumu valstu nodaļā, 1921. gada 14. martā par šīs nodaļas vadītāju.
1923. gada augustā A. Birznieks kļuva par padomnieku Latvijas sūtniecībā Maskavā, 1925. gada 22. oktobrī par ģenerālkonsulu Ļeņingradā. 1927. gada 5. jūlijā Pēterpils Jēzus baznīcas mācītājs J.Zālītis salaulāja A. Birznieku ar, kā teikts latviski rakstītajā laulības apliecībā, jaunavu, pareizticīgu [[Helēna Tangijeva|Helēnu Aleksandra m. Bek-Melik Tangijevu]].&lt;ref name=&quot;Treijs&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/71909 No tautskolotāja par diplomātu] Rihards Treijs &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 27.02.2003., Nr. 32&lt;/ref&gt;
1930. gada 16. jūlijā A. Birznieku pārcēla par ģenerālkonsulu uz Dancigu. Pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī un [[Dancigas brīvpilsēta]]s inkorporācijas 1940. gada 26. janvārī viņu atcēla no amata. No piedāvājuma kļūt par pilnvaroto lietvedi [[Buenosairesa|Buenosairesā]] viņš atteicās.
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 23. novembrī [[Latvijas PSR]] Tautas komisāru padome Birznieku atbrīvoja no amata ārlietu resora likvidācijas dēļ.&lt;ref name=&quot;Treijs&quot;/&gt;

Līdz 1945. gadam Birznieks dzīvoja Dancigā, pēc kara beigām dzīvoja protestantu baznīcas patversmē [[Kannas|Kannās]], pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā).
Miris 1951. gada 26. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Birznieks-19.11.1882 |title=timenote.info |access-date=26.04.2021 |archive-date=26.04.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210426202931/https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Birznieks-19.11.1882 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Olaines novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]
[[Kategorija:Francijas latvieši]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]</text>
      <sha1>a7b5v53y2e20i89t268i49ryoalpqgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Leņs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484665</id>
    <revision>
      <id>4510108</id>
      <parentid>4464706</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:49:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7350" sha1="dqp0qz8vhxcplrke8traenjjf0krox9" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Alekss Leņs
 |       vārds_orig = ''Alex Len''
 |           attēls = Alex Len 2020.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Alekss Leņs 2020. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|16}}
 |          dz_viet = {{vieta|Ukraina|Antracita}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[ukrainis]]
 |           garums = 213 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 113 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Mērilendas Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |           numurs = 25
 |            amats = 
 |             līga = [[ACB līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 5.
 |          dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2010–2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Dnipro]]''
 |         kl_sez 2 = {{NBA Year|2013|start}}—{{NBA Year|2017|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{NBA Year|2018|start}}—{{NBA Year|2019|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{NBA Year|2019|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] 
 |         kl_sez 5 = {{NBA Year|2020|fsy}}
 |          klubs 5 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Raptors&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{NBA Year|2020|end}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 7 = {{NBA Year|2021|start}}—{{NBA Year|2024|end}}
 |          klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 8 = {{NBA Year|2024|end}}
 |          klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2025—pašlaik
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2018—2022
 |           taut 1 = {{Bk|Ukraina}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* Ukrainas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Oleksijs (Alekss) Leņs''' ({{val|uk|Олексій Лень}}; dzimis {{dat|1993|6|16}} [[Antracita|Antracitā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], bet iepriekš 12 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Bijis [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Karejera ==
Basketbolā trenēties sācis 13 gadu vecumā. Vienu sezonu aizvadījis profesionālā basketbola komandā [[Ukraina|Ukrainā]] — ''[[BK Dnipro]]'', pēc tam pārcēlies uz [[ASV]]. Studēja [[Mērilendas Universitāte|Mērilendas Universitātē]], pēc divām labām sezonām [[NCAA]] pieteicās NBA draftam, kurā viņam tika prognozēta augsta izvēle.

[[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā A. Leņu ar kopējo 5. kārtas numuru izraudzījās [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]] (augstākā vieta starp Eiropas basketbolistiem šajā draftā un augstākā vēsturē starp Ukrainas basketbolistiem). &quot;Suns&quot; sastāvā viņš nospēlēja 5 sezonas.

2018. gada augustā A. Leņs noslēdza līgumu ar [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]. Tās sastāvā aizvadījis karjeras rezultatīvāko spēli, 2019. gada aprīlī gūstot 33 punktus zaudētā spēlē (107—115) pret [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]. 2020. gada februārī kopā ar [[Džabari Pārkers|Džabari Pārkeru]] aizmainīts uz [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] pret [[Dveins Dedmonds|Dveinu Dedmondu]].

2020. gada novembrī A. Leņs noslēdza līgumu ar [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda A. Leņu atbrīvoja (viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]). 2021. gada 23. janvārī A. Leņs pievienojās [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]], bet vasarā kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]. &quot;Kings&quot; sastāvā A. Leņs bija līdz 2025. gada februārim, kad viņu aizmainīja atpakaļ uz &quot;Wizards&quot; plašā vairāku komandu maiņas darījumā. Dažas dienas vēlāk &quot;Wizards&quot; viņu no līguma atbrīvoja, un spēlētājs noslēdza līgumu ar [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nba/wizards/onsi/washington-wizards-news/alex-len-waived-washington-wizards-signs-with-lakers|title=Alex Len, Waived By Wizards, Signs With Lakers|website=Washington Wizards On SI|access-date=2025-11-17|date=2025-02-11|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kura sastāvā A. Leņs nospēlēja 10 spēles. Septembrī viņš noslēdza līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], tomēr tieši pirms sezonas klubs viņu atbrīvoja.

2025. gada 30. oktobrī A. Leņs noslēdza vairāku gadu līgumu ar [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/real-madrid-reels-in-12-year-nba-veteran-alex-len/|title=Real Madrid reels in 12-year NBA veteran Alex Len {{!}} EuroLeague|website=Euroleague Basketball|access-date=2025-11-17|date=2025-10-30|language=en-GB}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas izlase ===
A. Leņs ir spēlējis Ukrainas jaunatnes izlasēs, būdams komandas līderis Eiropas čempionātos, bet pēc tam turpinājis spēlēt [[Ukrainas basketbola izlase|Ukrainas pieaugušo izlasē]], kuras sastāvā bijis no 2018. līdz 2022. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Leņs, Alekss}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Luhanskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Fīniksas &quot;Suns&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Raptors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>dqp0qz8vhxcplrke8traenjjf0krox9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hūds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488755</id>
    <redirect title="Leslijs Hūds" />
    <revision>
      <id>4509796</id>
      <parentid>3435829</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[L. Hūds]] to [[Leslijs Hūds]]</comment>
      <origin>4509796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5psgsezuo22179v9mkiz4mpj21k8qff" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leslijs Hūds]]</text>
      <sha1>5psgsezuo22179v9mkiz4mpj21k8qff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490432</id>
    <revision>
      <id>4509924</id>
      <parentid>4507440</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:33:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19315" sha1="do75llvw7vicumdzmlfngan5vdo1eyw" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Šaušana
| games       = 1900. gada vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Shooting pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] un [[Satori (Versaļa)|Satori]] &lt;br/&gt; {{vieta|Francija}}
| dates       = 1900. gada 15. jūlijs — 5. augusts
| num_events  = 8 (visas vīriešu)
| competitors = 72 (visi vīrieši)
| nations     = 8
| teams       = 
| prev        = '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''[[Šaušana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Šaušana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Šaušanā kopā startēja 72 [[šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 8 valstīm.  Sacensības notika no 1900. gada 15. jūlija līdz 5. augustam. Šaušanas sacensību norises vieta bija [[Satori (Versaļa)|Satori]] un [[Buloņa-Bijankūra|Buloņā pie Sēnas]] (tagad Buloņa-Bijankūra.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 23. jūlijs |title=Shooting at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 23. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

Olimpisko spēļu laikā Parīzē tika aizvadītas 38 disciplīnas, taču tikai 8 no tām tiek uzskatītas par &quot;olimpiskajām&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |title=Paris 1900 Shooting |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nekad nav īsti izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiskie&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|year=1995|page=147|isbn=3-928562-20-7|quote=Daudzos darbos ir lasāms, ka SOK vēlāk tikās, lai izlemtu, kuri notikumi ir olimpiskie un kuri nav. Tas nav pareizi, un lēmums nekad nav pieņemts. Nevienas sesijas kontā nav atrodama šī jautājuma diskusija.}}&lt;/ref&gt; Daudzi no visiem šaušanas pasākumiem aprobežojās tikai ar Francijas šaušanas biedrību pārstāvniecību. Daži bija atvērti tikai noteiktām šāvēju klasēm.

Pirmoreiz olimpiskajā šaušanas sacensībās bija pārstāvēta [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģija]], [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rumānija]].

No valstīm visvairāk medaļu izcīnīja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] un [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportisti, abām bija pa 7 medaļām, taču Šveice izcīnīja vairāk zelta medaļas. Pirmās olimpiskās medaļas šaušanā izcīnīja Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Šveices sportisti. Visvairāk olimpiskās medaļas no sportistiem izcīnīja Šveices sportists [[Konrāds Štēli]], 4 medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/44109 |title=Konrad Stäheli |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 13. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:Shooting 1900.jpg|200px|thumb|Skats no šaušanas sacensībām.]]
[[Attēls:Shooting camp 1900.jpg|200px|thumb|Šaušanas laukuma ieeja.]]
; Pistole
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''50 metri, individuāli''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri, pistole}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Rēderers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-pistol-60-shots-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m pistol 60 shots men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 26. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''50 metri, komandas''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, pistole, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Frīdrihs Liti]] &lt;br/&gt; [[Pauls Probsts]] &lt;br/&gt; [[Karls Rēderers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Luijs Ditfuā]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Žils Trinitē]] 
| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Antoniuss Bauvenss]] &lt;br/&gt; [[Solko van den Bergs]] &lt;br/&gt; [[Dirks Būsts Gipss]] &lt;br/&gt; [[Henriks Sillems]] &lt;br/&gt; [[Antoni Sveiss]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-army-pistol-team-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m army pistol team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|}

; Šautene
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''300 metri, stāvus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Larss Jergens Madsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Šarls Pomjē di Veržē]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-standing-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m standing men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, pozīcijā uz ceļiem''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, pozīcijā uz ceļiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| ''Netika apbalvota''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-kneeling-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m kneeling men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, guļus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-prone-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m prone men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, 3 pozīcijas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijās}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls van Asbruks]]|BEL|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-3-positions-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, komandas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Francis Bēkli]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Griters]] &lt;br/&gt; [[Emīls Kellenbergers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Olafs Fridenlunds]] &lt;br/&gt; [[Helmers Hermansens]] &lt;br/&gt; [[Ūle Estmo]] &lt;br/&gt; [[Ūle Seters]] &lt;br/&gt; [[Toms Sēbergs]]
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Ogists Kavadīni]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Renē Tomā]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/free-rifle-team-men |title=Paris 1900 Shooting: free rifle team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Bise
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Tranšeja'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rožē de Barbarēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Renē Gijo]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žistinjēns de Klarī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/trap-125-targets-men |title=Paris 1900 Shooting: Shooting trap 125 targets men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Sportists
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| align=left| [[Konrāds Štēli]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 3 || — || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Karls Rēderers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Luijs Rišardē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Emīls Kellenbergers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Anderss Peters Nīlsens]] || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || 3 || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Ūle Estmo]] || align=left| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
Viena no deviņām iepriekš minētajām disciplīnām (20 metru ātršaušana ar pistoli) bija pasākums profesionāļiem ar naudas balvu. Tas nav iekļauts SOK tīmekļa vietnes medaļu rezultātu sarakstā,&lt;ref name=&quot;oly2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Shooting Results|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |website=Olympics.com|access-date=2021-08-02}}&lt;/ref&gt; bet ir iekļauts tabulā zemāk.

{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|5 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''7'''
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6'''
|-
| 3 || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 3 || — || '''4'''
|-
| 4 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''4'''
|-
| 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2'''
|-
| 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (6 valstis): || 8 || 9 || 8 || 25
|}

== Disciplīnas, kuras neatzīst SOK ==
; Pistole ([[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]])

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists 
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Laruī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Leons Moro]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Balme]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|}

; Baložu disciplīnas 
[[Attēls:Maurice Faure, Léon de Lunden &amp; Donald Mackintosh.jpg|200px|thumb|Dzīvo baložu šaušanas disciplīnas medaļnieki ― [[Moriss Forē]], [[Leons de Lundens]] un [[Donalds Makintošs]].]]
Sacensību dalībniekiem šajos pasākumos bija jānogalina pēc iespējas vairāk dzīvu [[baloži|baložu]]. Putni tika izlaisti pa vienam no “slazdiem” šāvēju priekšā; uzvarētājus noteica tas, kurš no putniem nošāva visvairāk putnu. Šāvējs tika no sacensībām atsijāts, kad viņš palaida garām divus putnus. Kopā gāja bojā gandrīz 300 putnu. Uzvarētājiem tika piešķirta naudas balva līdz 20 000 [[Francijas franks|franku]], lai gan četri labākie finišētāji piekrita sadalīt laimestu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm|title=Live Pigeon Shooting|publisher=Topend Sports Network|access-date=27 July 2012|archive-date={{dat|2016|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160401032338/http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un vienīgā reize olimpiskajā vēsturē, kad dzīvnieki tika nogalināti ar nodomu. Lai apturētu šaušanu tiešraidē, tika organizētas dzīvnieku tiesību kampaņas; 1902. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā aizliegumi, kā rezultātā tika ieviesti sacensībās turmāk tika izmantoti māla baloži.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Harris|first=Tim|title=Sport: Almost Everything You Ever Wanted to Know|publisher=Random House|year=2012|ISBN=978-1-4090-7810-4}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|22
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Pedro Pidals]]|ESP|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Mērfijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Leons de Lundens]]|BEL|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Forē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center rowspan=2| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|18
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Kritendens Robinsons]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center| 18
|}

; Pārvietojams mērķis
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center rowspan=2| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Luijs Debrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Pjērs Nivē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Komte de Lambērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanas sacensībās startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Pirmo reizi šaušanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

{{colbegin|2}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|37}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|ROM|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|8}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Shooting at the 1900 Summer Olympics|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SHO Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{grāmatas atsauce|last=De Wael|first=Herman|title=Herman's Full Olympians: Shooting 1900|url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html|access-date={{dat|2019|01|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303201940/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html}}  Retrieved 2 March 2006.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Šaušana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Šaušana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>do75llvw7vicumdzmlfngan5vdo1eyw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509925</id>
      <parentid>4509924</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19315" sha1="07jh6upxr02xsghg6v1y9hupxlm3hvd" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Šaušana
| games       = 1900. gada vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Shooting pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] un [[Satori (Versaļa)|Satori]] &lt;br/&gt; {{vieta|Francija}}
| dates       = 1900. gada 15. jūlijs — 5. augusts
| num_events  = 9 (visas vīriešu)
| competitors = 72 (visi vīrieši)
| nations     = 8
| teams       = 
| prev        = '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''[[Šaušana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Šaušana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Šaušanā kopā startēja 72 [[šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 8 valstīm.  Sacensības notika no 1900. gada 15. jūlija līdz 5. augustam. Šaušanas sacensību norises vieta bija [[Satori (Versaļa)|Satori]] un [[Buloņa-Bijankūra|Buloņā pie Sēnas]] (tagad Buloņa-Bijankūra.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 23. jūlijs |title=Shooting at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 23. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

Olimpisko spēļu laikā Parīzē tika aizvadītas 38 disciplīnas, taču tikai 9 no tām tiek uzskatītas par &quot;olimpiskajām&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |title=Paris 1900 Shooting |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nekad nav īsti izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiskie&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|year=1995|page=147|isbn=3-928562-20-7|quote=Daudzos darbos ir lasāms, ka SOK vēlāk tikās, lai izlemtu, kuri notikumi ir olimpiskie un kuri nav. Tas nav pareizi, un lēmums nekad nav pieņemts. Nevienas sesijas kontā nav atrodama šī jautājuma diskusija.}}&lt;/ref&gt; Daudzi no visiem šaušanas pasākumiem aprobežojās tikai ar Francijas šaušanas biedrību pārstāvniecību. Daži bija atvērti tikai noteiktām šāvēju klasēm.

Pirmoreiz olimpiskajā šaušanas sacensībās bija pārstāvēta [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģija]], [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rumānija]].

No valstīm visvairāk medaļu izcīnīja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] un [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportisti, abām bija pa 7 medaļām, taču Šveice izcīnīja vairāk zelta medaļas. Pirmās olimpiskās medaļas šaušanā izcīnīja Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Šveices sportisti. Visvairāk olimpiskās medaļas no sportistiem izcīnīja Šveices sportists [[Konrāds Štēli]], 4 medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/44109 |title=Konrad Stäheli |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 13. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:Shooting 1900.jpg|200px|thumb|Skats no šaušanas sacensībām.]]
[[Attēls:Shooting camp 1900.jpg|200px|thumb|Šaušanas laukuma ieeja.]]
; Pistole
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''50 metri, individuāli''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri, pistole}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Rēderers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-pistol-60-shots-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m pistol 60 shots men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 26. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''50 metri, komandas''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, pistole, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Frīdrihs Liti]] &lt;br/&gt; [[Pauls Probsts]] &lt;br/&gt; [[Karls Rēderers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Luijs Ditfuā]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Žils Trinitē]] 
| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Antoniuss Bauvenss]] &lt;br/&gt; [[Solko van den Bergs]] &lt;br/&gt; [[Dirks Būsts Gipss]] &lt;br/&gt; [[Henriks Sillems]] &lt;br/&gt; [[Antoni Sveiss]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-army-pistol-team-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m army pistol team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|}

; Šautene
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''300 metri, stāvus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Larss Jergens Madsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Šarls Pomjē di Veržē]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-standing-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m standing men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, pozīcijā uz ceļiem''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, pozīcijā uz ceļiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| ''Netika apbalvota''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-kneeling-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m kneeling men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, guļus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-prone-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m prone men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, 3 pozīcijas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijās}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls van Asbruks]]|BEL|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-3-positions-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, komandas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Francis Bēkli]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Griters]] &lt;br/&gt; [[Emīls Kellenbergers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Olafs Fridenlunds]] &lt;br/&gt; [[Helmers Hermansens]] &lt;br/&gt; [[Ūle Estmo]] &lt;br/&gt; [[Ūle Seters]] &lt;br/&gt; [[Toms Sēbergs]]
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Ogists Kavadīni]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Renē Tomā]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/free-rifle-team-men |title=Paris 1900 Shooting: free rifle team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Bise
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Tranšeja'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rožē de Barbarēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Renē Gijo]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žistinjēns de Klarī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/trap-125-targets-men |title=Paris 1900 Shooting: Shooting trap 125 targets men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Sportists
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| align=left| [[Konrāds Štēli]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 3 || — || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Karls Rēderers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Luijs Rišardē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Emīls Kellenbergers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Anderss Peters Nīlsens]] || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || 3 || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Ūle Estmo]] || align=left| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
Viena no deviņām iepriekš minētajām disciplīnām (20 metru ātršaušana ar pistoli) bija pasākums profesionāļiem ar naudas balvu. Tas nav iekļauts SOK tīmekļa vietnes medaļu rezultātu sarakstā,&lt;ref name=&quot;oly2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Shooting Results|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |website=Olympics.com|access-date=2021-08-02}}&lt;/ref&gt; bet ir iekļauts tabulā zemāk.

{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|5 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''7'''
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6'''
|-
| 3 || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 3 || — || '''4'''
|-
| 4 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''4'''
|-
| 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2'''
|-
| 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (6 valstis): || 8 || 9 || 8 || 25
|}

== Disciplīnas, kuras neatzīst SOK ==
; Pistole ([[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]])

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists 
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Laruī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Leons Moro]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Balme]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|}

; Baložu disciplīnas 
[[Attēls:Maurice Faure, Léon de Lunden &amp; Donald Mackintosh.jpg|200px|thumb|Dzīvo baložu šaušanas disciplīnas medaļnieki ― [[Moriss Forē]], [[Leons de Lundens]] un [[Donalds Makintošs]].]]
Sacensību dalībniekiem šajos pasākumos bija jānogalina pēc iespējas vairāk dzīvu [[baloži|baložu]]. Putni tika izlaisti pa vienam no “slazdiem” šāvēju priekšā; uzvarētājus noteica tas, kurš no putniem nošāva visvairāk putnu. Šāvējs tika no sacensībām atsijāts, kad viņš palaida garām divus putnus. Kopā gāja bojā gandrīz 300 putnu. Uzvarētājiem tika piešķirta naudas balva līdz 20 000 [[Francijas franks|franku]], lai gan četri labākie finišētāji piekrita sadalīt laimestu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm|title=Live Pigeon Shooting|publisher=Topend Sports Network|access-date=27 July 2012|archive-date={{dat|2016|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160401032338/http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un vienīgā reize olimpiskajā vēsturē, kad dzīvnieki tika nogalināti ar nodomu. Lai apturētu šaušanu tiešraidē, tika organizētas dzīvnieku tiesību kampaņas; 1902. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā aizliegumi, kā rezultātā tika ieviesti sacensībās turmāk tika izmantoti māla baloži.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Harris|first=Tim|title=Sport: Almost Everything You Ever Wanted to Know|publisher=Random House|year=2012|ISBN=978-1-4090-7810-4}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|22
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Pedro Pidals]]|ESP|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Mērfijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Leons de Lundens]]|BEL|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Forē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center rowspan=2| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|18
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Kritendens Robinsons]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center| 18
|}

; Pārvietojams mērķis
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center rowspan=2| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Luijs Debrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Pjērs Nivē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Komte de Lambērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanas sacensībās startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Pirmo reizi šaušanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

{{colbegin|2}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|37}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|ROM|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|8}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Shooting at the 1900 Summer Olympics|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SHO Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{grāmatas atsauce|last=De Wael|first=Herman|title=Herman's Full Olympians: Shooting 1900|url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html|access-date={{dat|2019|01|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303201940/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html}}  Retrieved 2 March 2006.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Šaušana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Šaušana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>07jh6upxr02xsghg6v1y9hupxlm3hvd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509943</id>
      <parentid>4509925</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:06:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19315" sha1="do75llvw7vicumdzmlfngan5vdo1eyw" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Šaušana
| games       = 1900. gada vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Shooting pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = [[Buloņa-Bijankūra|Buloņa pie Sēnas]] un [[Satori (Versaļa)|Satori]] &lt;br/&gt; {{vieta|Francija}}
| dates       = 1900. gada 15. jūlijs — 5. augusts
| num_events  = 8 (visas vīriešu)
| competitors = 72 (visi vīrieši)
| nations     = 8
| teams       = 
| prev        = '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''[[Šaušana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Šaušana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Šaušanā kopā startēja 72 [[šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 8 valstīm.  Sacensības notika no 1900. gada 15. jūlija līdz 5. augustam. Šaušanas sacensību norises vieta bija [[Satori (Versaļa)|Satori]] un [[Buloņa-Bijankūra|Buloņā pie Sēnas]] (tagad Buloņa-Bijankūra.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ |work=Sports Reference|archive-date=2021. gada 23. jūlijs |title=Shooting at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 23. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

Olimpisko spēļu laikā Parīzē tika aizvadītas 38 disciplīnas, taču tikai 8 no tām tiek uzskatītas par &quot;olimpiskajām&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |title=Paris 1900 Shooting |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nekad nav īsti izlēmusi, kuri notikumi bija &quot;olimpiskie&quot; un kuri ne.&lt;ref name=&quot;KLWT&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|first1=Karl|last1=Lennartz|first2=Walter|last2=Teutenberg|title=Olympische Spiele 1900 in Paris|publisher=Agon-Sportverlag|location=Kassel, Germany|year=1995|page=147|isbn=3-928562-20-7|quote=Daudzos darbos ir lasāms, ka SOK vēlāk tikās, lai izlemtu, kuri notikumi ir olimpiskie un kuri nav. Tas nav pareizi, un lēmums nekad nav pieņemts. Nevienas sesijas kontā nav atrodama šī jautājuma diskusija.}}&lt;/ref&gt; Daudzi no visiem šaušanas pasākumiem aprobežojās tikai ar Francijas šaušanas biedrību pārstāvniecību. Daži bija atvērti tikai noteiktām šāvēju klasēm.

Pirmoreiz olimpiskajā šaušanas sacensībās bija pārstāvēta [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģija]], [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rumānija]].

No valstīm visvairāk medaļu izcīnīja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] un [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportisti, abām bija pa 7 medaļām, taču Šveice izcīnīja vairāk zelta medaļas. Pirmās olimpiskās medaļas šaušanā izcīnīja Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Šveices sportisti. Visvairāk olimpiskās medaļas no sportistiem izcīnīja Šveices sportists [[Konrāds Štēli]], 4 medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/44109 |title=Konrad Stäheli |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 13. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:Shooting 1900.jpg|200px|thumb|Skats no šaušanas sacensībām.]]
[[Attēls:Shooting camp 1900.jpg|200px|thumb|Šaušanas laukuma ieeja.]]
; Pistole
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''50 metri, individuāli''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri, pistole}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Rēderers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-pistol-60-shots-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m pistol 60 shots men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 26. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''50 metri, komandas''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, pistole, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Frīdrihs Liti]] &lt;br/&gt; [[Pauls Probsts]] &lt;br/&gt; [[Karls Rēderers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Luijs Ditfuā]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Žils Trinitē]] 
| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Antoniuss Bauvenss]] &lt;br/&gt; [[Solko van den Bergs]] &lt;br/&gt; [[Dirks Būsts Gipss]] &lt;br/&gt; [[Henriks Sillems]] &lt;br/&gt; [[Antoni Sveiss]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/50m-army-pistol-team-men |title=Paris 1900 Shooting: 50m army pistol team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 27. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|}

; Šautene
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''300 metri, stāvus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Larss Jergens Madsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Šarls Pomjē di Veržē]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-standing-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m standing men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, pozīcijā uz ceļiem''' &lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, pozīcijā uz ceļiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Konrāds Štēli]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| ''Netika apbalvota''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-kneeling-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m kneeling men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, guļus pozīcijā'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus pozīcijā}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ahils Parošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-prone-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m prone men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, 3 pozīcijas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijās}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Kellenbergers]]|SUI|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anderss Peters Nīlsens]]|DEN|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls van Asbruks]]|BEL|1900. gada vasaras}}
----
{{Valsts OS medaļnieks|[[Ūle Estmo]]|NOR|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/army-rifle-300m-3-positions-men |title=Paris 1900 Shooting: army rifle 300m 3 positions men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''300 metri, komandas'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas}}
| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Francis Bēkli]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Griters]] &lt;br/&gt; [[Emīls Kellenbergers]] &lt;br/&gt; [[Luijs Rišardē]] &lt;br/&gt; [[Konrāds Štēli]] 
| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Olafs Fridenlunds]] &lt;br/&gt; [[Helmers Hermansens]] &lt;br/&gt; [[Ūle Estmo]] &lt;br/&gt; [[Ūle Seters]] &lt;br/&gt; [[Toms Sēbergs]]
| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; [[Ogists Kavadīni]] &lt;br/&gt; [[Moriss Lekoks]] &lt;br/&gt; [[Leons Moro]] &lt;br/&gt; [[Ahils Parošs]] &lt;br/&gt; [[Renē Tomā]]
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/free-rifle-team-men |title=Paris 1900 Shooting: free rifle team men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

; Bise
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
| '''Tranšeja'''&lt;br/&gt; {{DetailsLink|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rožē de Barbarēns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Renē Gijo]]|BEL|1900. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Žistinjēns de Klarī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting/trap-125-targets-men |title=Paris 1900 Shooting: Shooting trap 125 targets men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 8. augusts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Sportists
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| align=left| [[Konrāds Štēli]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 3 || — || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Karls Rēderers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Luijs Rišardē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 2 || 1 || '''4'''
|- 
| align=left| [[Emīls Kellenbergers]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Anderss Peters Nīlsens]] || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || 3 || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Ūle Estmo]] || align=left| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
Viena no deviņām iepriekš minētajām disciplīnām (20 metru ātršaušana ar pistoli) bija pasākums profesionāļiem ar naudas balvu. Tas nav iekļauts SOK tīmekļa vietnes medaļu rezultātu sarakstā,&lt;ref name=&quot;oly2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Paris 1900 Shooting Results|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting |website=Olympics.com|access-date=2021-08-02}}&lt;/ref&gt; bet ir iekļauts tabulā zemāk.

{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|5 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''7'''
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6'''
|-
| 3 || align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 3 || — || '''4'''
|-
| 4 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''4'''
|-
| 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2'''
|-
| 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (6 valstis): || 8 || 9 || 8 || 25
|}

== Disciplīnas, kuras neatzīst SOK ==
; Pistole ([[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20 metru ātršaušana ar pistoli vīriešiem|20 metri, ātršaušana]])

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists 
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Laruī]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Leons Moro]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Balme]]|FRA|1900. gada vasaras}} 
|}

; Baložu disciplīnas 
[[Attēls:Maurice Faure, Léon de Lunden &amp; Donald Mackintosh.jpg|200px|thumb|Dzīvo baložu šaušanas disciplīnas medaļnieki ― [[Moriss Forē]], [[Leons de Lundens]] un [[Donalds Makintošs]].]]
Sacensību dalībniekiem šajos pasākumos bija jānogalina pēc iespējas vairāk dzīvu [[baloži|baložu]]. Putni tika izlaisti pa vienam no “slazdiem” šāvēju priekšā; uzvarētājus noteica tas, kurš no putniem nošāva visvairāk putnu. Šāvējs tika no sacensībām atsijāts, kad viņš palaida garām divus putnus. Kopā gāja bojā gandrīz 300 putnu. Uzvarētājiem tika piešķirta naudas balva līdz 20 000 [[Francijas franks|franku]], lai gan četri labākie finišētāji piekrita sadalīt laimestu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm|title=Live Pigeon Shooting|publisher=Topend Sports Network|access-date=27 July 2012|archive-date={{dat|2016|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160401032338/http://www.topendsports.com/events/discontinued/pigeonshooting.htm}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un vienīgā reize olimpiskajā vēsturē, kad dzīvnieki tika nogalināti ar nodomu. Lai apturētu šaušanu tiešraidē, tika organizētas dzīvnieku tiesību kampaņas; 1902. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā aizliegumi, kā rezultātā tika ieviesti sacensībās turmāk tika izmantoti māla baloži.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Harris|first=Tim|title=Sport: Almost Everything You Ever Wanted to Know|publisher=Random House|year=2012|ISBN=978-1-4090-7810-4}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|22
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Pedro Pidals]]|ESP|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Mērfijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Leons de Lundens]]|BEL|1900. gada vasaras}} || align=center|21
|-
|align=center| 2 || {{Valsts OS sportists|[[Moriss Forē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center rowspan=2| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Donalds Makintošs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|18
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Kritendens Robinsons]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center| 18
|}

; Pārvietojams mērķis
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta || Sportists || Baloži
|-
|align=center rowspan=2| 1 || {{Valsts OS sportists|[[Luijs Debrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Pjērs Nivē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|20
|-
|align=center| 3 || {{Valsts OS sportists|[[Komte de Lambērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|19
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šaušanas sacensībās startēja 72 sportisti no 8 valstīm. Pirmo reizi šaušanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un Rumānija.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

{{colbegin|2}}
* {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|37}}
* {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|7}}
* {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|ROM|1900. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|8}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{Commons category|Shooting at the 1900 Summer Olympics|Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SHO/ Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SHO Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/shooting Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{grāmatas atsauce|last=De Wael|first=Herman|title=Herman's Full Olympians: Shooting 1900|url=http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html|access-date={{dat|2019|01|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303201940/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/sho1900.html}}  Retrieved 2 March 2006.
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Šaušana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Šaušana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>do75llvw7vicumdzmlfngan5vdo1eyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einārs Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492478</id>
    <revision>
      <id>4510280</id>
      <parentid>3618225</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:26:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2851" sha1="9kes244cz8dohxhniso327vwufyak38" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Einārs Vītols
|Attēls           = 
|Att_izm          =
|Fons             = solists
|Dzimis           = {{dzimšanas datums un vecums|1957|6|21}}
|Vieta_dz         = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}}
|Miris            =
|Vieta_mr         =
|Instrumenti      = balss
|Žanrs            = [[rokenrols]], [[kantrī mūzika]]
|Nodarbošanās     = dziedātājs
|Gadi             = 
|Izdevējkompānija = 
|Darbojies_arī    = 
|Dzimums          = V
}}
'''Einārs Vītols''' (1957) ir latviešu mūziķis, bijušais [[Rokenrols|rokenrola]] un [[Kantrimūzika|kantrī]] dziedātājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1957. gada 21. jūnijā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]], bija solists skolasbiedru izveidotajā ansamblī ''Džuzbend''. Studēja [[Latvijas Konservatorija|Latvijas konservatorijā]] (1975-1980), dziedāja grupā ''Kentauri'' kultūras namā &quot;Vecrīga&quot; un jauniešu kafejnīcā ''Allegro''.

1982. gadā Einārs Vītols dziedāja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūziklā &quot;Nāc pie puikām&quot;, operetē &quot;Čigānu barons&quot; un izrādē &quot;Homo novus&quot;. 1983. gadā pievienojās [[Latvijas filharmonija]]s ansamblim &quot;Tip Top&quot;. 
1986. gadā dziedātājs pārstāvēja Latviju pirmajā [[Jauno dziedātāju konkurss „Jūrmala”|Vissavienības jauno dziedātāju konkursā Jūrmala]], kur kļuva par diplomandu, jaundarba statusā izpildot [[Madžulis|Alfrēda Madžuļa]] sacerēto dziesmu &quot;Ļauj palikt vienam&quot;, turpmāk kopā ar &quot;Tip Top&quot; Vītols regulāri uzstājās koncertos visā bijušajā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] - praktiski visās PSRS republikās, lielākajās pilsētās, Maskavas koncertzālē &quot;Rossija&quot;, filmējās televīzijā.

1988. gadā &quot;Tip Top&quot; pārveidojās par ''TT Weekend Band'', kas pēc [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] uzaicinājuma 1989. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gadu vēlāk piedalījās festivālos Polijā un Dānijā, rokfestivālā [[Liepājas Dzintars]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Einārs Vītols mācījās Marketingu un menedžmentu Lielbritānijā, kļuva vispirms par reklāmas aģentu, tad reklāmas nodaļas vadītāju, avīzes direktoru. Vēlāk strādāja mēdiju aģentūrās &quot;IP Rīga&quot; un &quot;OMD Latvia&quot;. 1994. gadā ''TT Weekend Band'' beidza pastāvēt.&lt;ref&gt;[https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/sveicam-kadreizejo-dziedoni-einaru-vitolu-jubileja.a88633/ Sveicam kādreizējo dziedoni Eināru Vītolu jubilejā!] Daiga Mazvērsīte 2017. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; No 2014. gada atkal reizēm iepriecināja savus fanus ar uzstāšanos vai kādu jaunu dziesmu, sāka komponēt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Einārs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>9kes244cz8dohxhniso327vwufyak38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Ņikonovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493490</id>
    <revision>
      <id>4510105</id>
      <parentid>4464318</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6918" sha1="hvg480204jdylm6cq710mhp4qi5fywl" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Aleksandrs Ņikonovs pirms 1946.jpg|thumb|150px|LKP Daugavpils apriņķa komitejas sekretārs Aleksandrs Ņikonovs (pirms 1946)]]
'''Aleksandrs Ņikonovs''' ({{val|ru|Александр Никонов}}; 1918—1995) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas PSR]] Lauksaimniecības ministrs (1951—1961), [[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1961. gadā atlaists no amata. [[Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984—1992).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1918. gada 18. augustā [[Pleskavas guberņa]]s [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas pagasta]] Zaikovas sādžas zemnieka Aleksandra Ņikonova ģimenē. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanas dzīvoja [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]].
Mācījās [[Gauri|Gauru]] un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] pamatskolās, tad Jaunlatgales (vēlāk Abrenes) ģimnāzijā (1932—1939). 1939. gadā sāka studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte|LU Veterinārmedicīnas fakultātē]].

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā students Ņikonovs iestājās [[Strādnieku gvarde|Strādnieku gvardē]], pēc Latvijas aneksijas viņš darbojās kā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] vecākais&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1237 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un Strādnieku gvardes politiskais vadītājs.&lt;ref name=&quot;Latvijas SG&quot;&gt;[https://cyberleninka.ru/article/n/latviyskaya-rabochaya-gvardiya-v-1940-1941-gg/viewer Гусев И. Н., Жагарс Э. А. Латвийская рабочая гвардия в 1940—1941 гг.] Журнал российских и восточноевропейских исторических исследований. — 2017. — С. 84 {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma laikā]] devās uz Krieviju, [[201. latviešu strēlnieku divīzija]]s sastāvā piedalījās 1941. gada ziemas Narofominskas kaujās pie Maskavas, apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/alexander-nikonov.html russkije.lv]&lt;/ref&gt; Pēc tam darbojās 10. gvardes armijas politiskajā daļā.
1944. gadā Ņikonovs atgriezās Latvijā, bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Abrenes apriņķa komitejas pirmais sekretārs (1944—1945), LKP [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] komitejas sekretārs (1945—1946), Latvijas KP CK sekretārs (1946—1951).

1946. gadā Aleksandrs Ņikonovs kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Centrālkomitejas sekretāru lauksaimniecības jautājumos.
Pēc 1951. gada viņš bija Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrs (1951—1961), līdztekus 1959. gadā viņš pabeidza neklātienes studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju kā agronoms ekonomists. Divreiz ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu.
[[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1961. gadā Ņikonovu atbrīvoja no amata.&lt;ref&gt;[https://vdocuments.net/vstures-avoti-par-nacionlkomunismu-latvij-lu-latvijas-2017-10-04-83-latvijas.html Daina Bleiere. VĒSTURES AVOTI PAR NACIONĀLKOMUNISMU LATVIJĀ — KRITISKS SKATĪJUMS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210911075839/https://vdocuments.net/vstures-avoti-par-nacionlkomunismu-latvij-lu-latvijas-2017-10-04-83-latvijas.html |date=2021-09-11 }} Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2017. — nr. 1 (102)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Pēc A. Ņikonova atzinuma, patiesais ministra posteņa atstāšanas iemesls bija: ''&quot;...vajāšana... par manu nepiekrišanu daudziem risinājumiem agrārās politikas jomā un citiem īstenotās politikas jautājumiem&quot;''. [http://www.russkije.lv/lv/lib/read/alexander-nikonov.html russkije.lv]&lt;/ref&gt;

1962. gadā Aleksandrs Ņikonovs strādāja kādā zinātniskajā iestādē Rīgā un līdztekus aizstāvēja disertāciju un ieguva ekonomisko zinātņu kandidāta grādu. Tomēr viņam aizliedza izdot uzrakstīto un izdošanai jau sagatavoto grāmatu un 1963. gadā viņš bija spiests pārcelties uz dzīvi [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]], kur strādāja par Lauksaimniecības Zinātniski pētnieciskā institūta direktoru (1964—1978). 1973. gadā viņš aizstāvēja ekonomikas zinātņu doktora grādu, 1975. gadā viņu ievēlēja par Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1976. gadā — par profesoru.

Pēc pārcelšanas darbā uz Maskavu Ņikonovs bija Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas ekonomikas nodaļas akadēmiķis-sekretārs (1978—1982).
[[Pārbūve]]s laikā bija Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas prezidents (1984—1992) un PSRS Valsts Agrorūpnieciskā kompleksa (''Госагропром'') priekšsēdētāja vietnieks.
1990. gadā viņš izveidoja un vadīja Krievijas Agrāro institūtu. 1994. gadā ar referātu piedalījās Pasaules latgaliešu saietā [[Daugavpils|Daugavpilī]].&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;/&gt;

1995. gada 5. oktobrī viņš [[Maskava|Maskavā]] gāja bojā satiksmes negadījumā. Apbedīts [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Nikonovs |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210911103341/https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Nikonovs }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Akadēmiķis A. Ņikonovs. Avangards, 1988. gada 29. septembrī
* Latvijas Padomju enciklopēdija 10 sējumos. 7. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. 260. lpp.
* Крылатых Э.Н., Фролова Е.Ю. Александр Александрович Никонов: жизнь и вклад в науку. Крестьяноведение. 2018. Т.3. № 2. С. 71-85.

== Darbi ==
* Agrārais jautājums un zemnieki zinātnes spogulī. Referāts Pasaules latgaliešu saietā Daugavpilī. [[Lauku Avīze]], 1994. gada 20. jūlijā
* Спираль многовековой драмы: Аграрная наука и политика России (XVIII-XX вв.). Энциклопедия российских деревень, 1995

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ņikonovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]]</text>
      <sha1>hvg480204jdylm6cq710mhp4qi5fywl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Aivars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493937</id>
    <revision>
      <id>4510129</id>
      <parentid>4169591</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:37:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6085" sha1="tkm9bt3x2441n6zd8wxtcf6oo9yh4g6" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| training = [[Latvijas Universitāte]]
| awards = Latvijas PSR Nopelniem bagātais arhitekts, Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija
| influenced = 
| pupils = 
| teachers = [[Ernests Štālbergs]]
| influenced by = 
| patrons = 
| paraksts = 
| famous works = Preiļu kultūras nams, [[Balvu kultūras nams]] utt.
| movement = [[modernisms]], [[neoklasicisms]]
| field = [[arhitektūra]]
| name = Andrejs Aivars
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| places = 
| deathplace = [[Rīga]]
| deathdate = {{mdv|1975|11|30|1909|12|14}}
| location = [[Ērgļi (Madonas rajons)|Ērgļi]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| birthdate = {{dat|1909|12|14}}
| birthname = 
| caption = 
| imagesize = 
| image = 
| dzimums = V
}}
'''Andrejs Aivars''' (dzimis Ērgļos, 1909.g. 12. decembrī - miris Rīgā, 1975.g. 30. novembrī) bija [[Latvieši|latviešu]] un padomju [[arhitekts]].

== Dzīvesgājums ==
Andrejs Aivars dzimis Ērgļos, 1909.g. 12. decembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:129058%7Carticle:DIVL477%7Cquery:Andrejam%20Aivaram|title=Andrejam Aivaram|last=Apsītis|first=Vaidelotis|publisher=Literatūra un Māksla, Nr.50|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-20|date=1969-12-13}}&lt;/ref&gt;

Mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1932-42). No 1946.g. sāka strādāt Latvijas PSR Pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Andrejs-Aivars|title=Andrejs Aivars|website=timenote.info|access-date=2021-09-20|language=lv|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212657/https://timenote.info/lv/Andrejs-Aivars}}&lt;/ref&gt; Tajā paša gadā Andrejs Aivars projektēja un vadīja būvdarbus Latvijas valdības pastāvīgajai pārstāvniecības ēkai Maskavā (1946).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:666087%7Carticle:DIVL374%7Cquery:Andrejs%20Aivars%20Andreja%20Aivara|title=Andrejs Aivars (nekrologs)|publisher=Literatūra un Māksla, Nr.49|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-20|date=1975-12-05}}&lt;/ref&gt;

Andrejs Aivars projektēja un vadīja būvdarbus  Latvijas paviljonam PSRS [[PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstāde|Tautas saimniecības sasniegumu izstādē]] (1952). Pēdējā darbā viņam palīdzēja [[Kārlis Plūksne]], [[Voldemārs Zaķis]] un [[Vaidelotis Apsītis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Projektējis [[Liepājas Pedagoģiskais institūts|Liepājas Pedagoģisko institūtu]] (1954), kultūras namu Krustpilī (1954-59). Viņa tipveida kultūras nama projekts 450 skatītājiem tika realizēts dažādos Latvijas mazpilsētās un rajona centros: Balvos (1954), Ērgļos, Preiļos (1959), Kārsavā, Varakļānos.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past:
Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|pages=19-20, 38|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}&lt;/ref&gt;

Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā Aivars uzaudzis un nostājies tā radošā kolektīva priekšgalā kā galvenais arhitekts (1956).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1960-jos gados Andreja Aivara vadībā tika projektēti jaunie Rīgas mikrorajoni: [[Ķengarags|Ķengaraga]] 3. kārta, [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]. Par lielo, sarežģīto un interesantu uzdevumu arhitekts uzskatīja Ķengaraga centra projektēšanu, lai izveidotu veselu ēku kompleksu ar savu kultūras namu un sporta namu, tirdzniecības un sadziīves pakalpojumu iestādēm, kafejnīcu, restorānu un citiem objektiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:330844%7Carticle:DIVL292%7Cquery:ANDREJS%20AIVARS|title=ARHITEKTU RŪPES|publisher=Rīgas Balss, Nr.20|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-20|date=1966-01-25}}&lt;/ref&gt;

Aivaram kā pirmajam latviešu arhitektam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā arhitekta goda nosaukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

&quot;Kopš brīža, kad Tu pārņēmi institūta arhitektu vadību, varam droši apgalvot, ka gandrīz katrā republikā uzceltajā dzīvojamā majā, bērnudārzā, skolā, kultūras namā vai citā sabiedriskā iestādē ir ieguldīta arī daļa no Tava radošā darba, daļa no Tavas dzīves,&quot; - rakstīja Aivaram viņa 60 gadu jubilejā kolēģis [[Vaidelotis Apsītis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Līdz 1973. gadam, būdams Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta galvenais arhitekts,viņš piedalījies dzīvojamo eku tipveida projektu izstrādāšanā un to ieviešanā celtniecība, t. sk. [[103. sērija|103. sēriju]],&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 467A sēriju.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņa ieguldījumu masveida dzīvokļu celtniecībā atzinīgi novērtējusi republikas valdība un apbalvojusi ar Latvijas PSR Ministru Padomes prēmiju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Latvijas PSR Arhitektu savienībā viņš vadīja dzīvojamo ēku sekciju un bija valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa vadībā veikti daudzi Vissavienības nozīmes pasākumi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Projektētās ēkas ==
&lt;gallery&gt;
Universität Liepāja.jpg|Bijusī Liepājas pedagoģiskā institūta ēka (Tagad Liepājas Universitāte) 1954.g.
Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg|Balvu pilsētas kultūras nams (1954.g.)
Kārsavas kultūras nams.jpg|Kārsavas pilsētas kultūras nams (1959)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aivars, Andrejs}}
[[Kategorija:1909. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1975. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Pilsētplānošana]]
[[Kategorija:Ērgļos dzimušie]]</text>
      <sha1>tkm9bt3x2441n6zd8wxtcf6oo9yh4g6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Automatizētais ārējais defibrilators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495995</id>
    <revision>
      <id>4510321</id>
      <parentid>4207189</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:50:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20364" sha1="7tine6cpifumx1bf9tgpn23bwyreoa9" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}}
[[Attēls:Defibrillateur 1.jpg|thumb|Ārējais pusautomātiskais defibrilators ar manuālu šokēšanas pogu]]
'''Automatizētais ārējais defibrilators''' (AED) ir pārnēsājama elektroniska ierīce, kas automātiski diagnosticē dzīvībai bīstamas sirds aritmijas — kambaru fibrilāciju (VF) un kambaru tahikardiju bez pulsa — un spēj tās ārstēt, izmantojot [[Defibrilācija|defibrilāciju]], proti, elektrības pielietošanu, kas aptur [[Sirds aritmija|aritmiju]], ļaujot sirdij atjaunot efektīvu ritmu.

Ar vienkāršām audio un vizuālām komandām AED ir izstrādāti tā, lai tos varētu lietot arī nespeciālisti, un AED lietošana tiek mācīta daudzās pirmās palīdzības, sertificētu pirmās palīdzības sniedzēju un pamata dzīvības atbalsta (BLS) līmeņa [[Kardiopulmonālā reanimācija|kardiopulmonālās reanimācijas]] (KPR) nodarbībās.

Pārnēsājamo defibrilatora versiju 20. gadsimta 60. gadu vidū izgudroja Frenks Pantridžs (''Frank Pantridge'') [[Belfāsta|Belfāstā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], un pirmo automātisko publiskās lietošanas defibrilatoru 70. gadu beigās izgatavoja ''Cardiac Resussitation Company''. Ierīce tika laista tirgū ar nosaukumu ''Heart-Aid''.

== Indikācijas ==

=== Stāvokļi, kurus ārstē ar šo ierīci ===

Automatizēto ārējo defibrilatoru izmanto dzīvībai bīstamu sirds aritmiju gadījumos, kas izraisa pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos, kas nav tas pats, kas sirdslēkme. Ritmi, kurus ierīce ārstē, parasti ir šādi:

Bezpulsu kambaru tahikardija (saīsināti VT vai V-Tach).
kambaru fibrilācija (saīsināti VF vai V-Fib)
Katrā no šiem diviem elektrošoku izraisošiem sirds aritmijas veidiem sirds ir elektriski aktīva, bet disfunkcionālā veidā, kas neļauj tai sūknēt un cirkulēt asinis. Kambaru tahikardijas gadījumā sirds pukst pārāk ātri, lai efektīvi sūknētu asinis. Visbeidzot kambaru tahikardija noved pie kambaru fibrilācijas. Kambaru fibrilācijas gadījumā sirds elektriskā aktivitāte kļūst haotiska, neļaujot kambrim efektīvi sūknēt asinis. Laika gaitā sirds fibrilācija samazinās, un galu galā tā sasniegs [[Asistole|asistoli]].

AED, tāpat kā visi defibrilatori, nav paredzēti, lai šokētu asistolijas (&quot;plakanās līnijas&quot; modeļus), jo tas nenodrošina pozitīvu klīnisko rezultātu. Asistoliskam pacientam ir izredzes izdzīvot tikai tad, ja, kombinējot KPR un sirdsdarbību stimulējošus medikamentus un vazopresorus, izdodas panākt kādu no elektrošoku veicinošiem ritmiem, tāpēc KPR ir obligāti jāveic pirms defibrilatora ierašanās.

=== Novēlotas ārstēšanas ietekme ===

Ja sirdsdarbība netiek koriģēta, šie sirdsdarbības traucējumi (kambaru tahikardija, kambaru fibrilācija, asistole) pēc sirdsdarbības apstāšanās ātri izraisa neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus un nāvi. Aptuveni pēc 3—5 minūtēm pēc sirdsdarbības apstāšanās var sākties neatgriezeniski smadzeņu / audu bojājumi. Katru minūti, ko sirdsdarbības apstāšanās brīdī cilvēks netiek veiksmīgi ārstēts (ar defibrilāciju), izdzīvošanas izredzes samazinās par 7 procentiem minūtē pirmajās 3 minūtēs un par 10 procentiem minūtē, kad laiks pārsniedz ~ 3 minūtes.

=== Lietošanas prasības ===

AED ir paredzēti lietošanai nespeciālistiem, kuriem ideālā gadījumā ir jābūt apmācītiem AED. Tomēr ir ziņots, ka sesto klašu skolēni defibrilāciju sāk 90 sekunžu laikā, savukārt apmācīts operators to sāk 67 sekunžu laikā. Tas ir pretstatā sarežģītākiem manuālajiem un pusautomātiskajiem defibrilatoriem, kurus izmanto veselības aprūpes speciālisti un kuri var darboties kā [[Mākslīgais sirds elektrokardiostimulators|elektrokardiostimulators]], ja sirdsdarbība ir pārāk lēna (bradikardija), un veikt citas funkcijas, kam nepieciešams kvalificēts operators, kurš spēj nolasīt elektrokardiogrammas.

Pirms AED lietošanas kādam cilvēkam jānoņem krūšturi ar metāla kronšteiniem un pīrsingiem uz rumpja, lai izvairītos no traucējumiem. Amerikāņu televīzijas raidījums MythBusters atrada pierādījumus, ka defibrilatora lietošana sievietei ar krūšturi ar kronšteinu var izraisīt elektriskā loka veidošanos vai ugunsgrēku, bet tikai neparastos un maz ticamos apstākļos.

Pētījumā, kurā analizēja AED tūlītējas klātbūtnes ietekmi Čikāgas Sirds starta programmas laikā divu gadu laikā, no 22 personām 18 bija sirds aritmija, ko AED var ārstēt. No šiem 18 cilvēkiem 11 izdzīvoja. No šiem 11 pacientiem 6 pacientus ārstēja klātesošie, kuriem nebija nekādas iepriekšējas apmācības AED lietošanā.

== Īstenošana ==
[[Attēls:ISO 7010 E010.svg|thumb|91x91px|Universālā AED zīme, ko izstrādājusi Starptautiskā reanimācijas sadarbības komiteja (ILCOR) un pieņemta kā [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] 7010 E010]]

=== Izvietošana un pieejamība ===
[[Attēls:AED Dworzec Centralny w Warszawie.JPG|thumb|187x187px|AED Varšavas centrālajā dzelzceļa stacijā]]
Automātiskos ārējos defibrilatorus parasti novieto tur, kur tos var izmantot veselības aprūpes speciālisti un pirmās palīdzības sniedzēji (veselības aprūpes iestādes un ātrās palīdzības automašīnas), kā arī publiskās piekļuves ierīces, kuras var atrast sabiedriskās vietās, tostarp uzņēmumu un valsts iestādēs, tirdzniecības centros, restorānos, sabiedriskajā transportā un citās vietās, kur var pulcēties cilvēki.

Lai tie būtu labi pamanāmi, publiski pieejamie AED bieži vien ir spilgtā krāsā un ir uzstādīti aizsargapvalkos pie ēkas ieejas. Kad šie aizsargvāciņi tiek atvērti vai defibrilators noņemts, daži no tiem ieslēdz skaņas signālu, lai brīdinātu tuvumā esošo personālu par to noņemšanu, lai gan tas ne vienmēr izsauc neatliekamās palīdzības dienestus; apmācītiem AED operatoriem būtu jāzina, ka, nosūtot AED vai izmantojot AED, jāzvana ātrajai palīdzībai. Starptautiskā reanimācijas sadarbības komiteja 2008. gada septembrī izdeva &quot;universālu AED zīmi&quot;, kas jāpieņem visā pasaulē, lai norādītu uz AED klātbūtni, un tā ir attēlota labajā pusē.

Attīstās tendence iegādāties AED lietošanai mājās, jo īpaši cilvēkiem ar zināmām sirds slimībām. Ierīču skaits sabiedrībā ir pieaudzis, jo cenas ir samazinājušās līdz pieņemamam līmenim. Medicīnas profesionāļi ir pauduši zināmas bažas par to, ka šiem mājas lietotājiem ne vienmēr ir atbilstoša apmācība, un daudzi atbalsta plašāku sabiedrībā strādājošo personu, kuras var atbilstoši apmācīt un vadīt, izmantošanu.
[[Attēls:Automated External Defibrillator Amsterdam airport.jpg|thumb|269x269px|AED Amsterdamas lidostā]]
Parasti AED komplektā ir sejas vairogs, kas nodrošina barjeru starp pacientu un pirmās palīdzības sniedzēju glābšanas elpošanas laikā; nitrila gumijas cimdu pāris; traumu šķēres, ar kurām pārgriezt pacienta apģērbu, lai atklātu krūškurvi; neliels dvielis, ar ko noslaucīt mitrumu uz krūškurvja, un skuveklis, ar ko noskūt ļoti apmatotas krūtis.

=== Sagatavošanās operācijai ===

Lielākā daļa ražotāju iesaka pārbaudīt AED pirms katra darba laika vai regulāri stacionārajiem aparātiem. Daži aparāti ir jāieslēdz, lai veiktu pašpārbaudi; citos modeļos ir iebūvēta pašpārbaudes sistēma ar redzamu indikatoru.

Visi ražotāji uz elektrodu spilventiņiem norāda derīguma termiņu, un ir svarīgi pārliecināties, ka spilventiņi ir derīgi. AED spilventiņu paredzamais kalpošanas laiks parasti ir no 18 līdz 30 mēnešiem. Tas parasti ir norādīts uz spilventiņu ārējās daļas. Daži modeļi ir veidoti tā, lai šis datums būtu redzams caur &quot;logu&quot;, lai gan citos modeļos ir nepieciešams atvērt korpusu, lai atrastu datuma zīmogu.

Svarīgi ir arī pārliecināties, ka AED ierīces baterijām nav beidzies derīguma termiņš. AED ražotājs norāda, cik bieži baterijas jāmaina. Katram AED ir atšķirīgs ieteicamais apkopes grafiks, kas norādīts lietotāja rokasgrāmatā. Tomēr kopējie katra kontrolsaraksta punkti ietver arī ikmēneša akumulatora enerģijas pārbaudi, pārbaudot zaļo indikatora gaismiņu ieslēgšanas brīdī, visu kabeļu un ierīces stāvokli un tīrību, kā arī atbilstošu krājumu pārbaudi.

=== Darbības mehānisms ===

AED ir &quot;automātisks&quot;, jo ierīce spēj autonomi analizēt pacienta stāvokli. Lai to atvieglotu, lielākajai daļai ierīču ir balss norādījumi, un dažām var būt arī vizuāli displeji, kas sniedz norādījumus lietotājam.

&quot;Ārējais&quot; attiecas uz to, ka operators uzliek elektrodu spilventiņus uz cietušā kailām krūtīm (atšķirībā no iekšējiem defibrilatoriem, kuros elektrodi ir ķirurģiski implantēti pacienta ķermenī).

Kad AED ir ieslēgts vai atvērts, lietotājs saņems norādījumu, lai elektrodus (spilventiņus) pievieno pacientam. Pēc tam, kad elektrodi ir pievienoti, ikvienam jāizvairās pieskarties pacientam, lai izvairītos no ierīces kļūdainiem rādījumiem. Spilventiņi ļauj AED pārbaudīt sirds elektrisko jaudu un noteikt, vai pacientam ir elektrošoku izraisošs ritms (kambaru fibrilācija vai kambaru tahikardija). Ja ierīce nosaka, ka elektrošoks ir pamatots, tā izmanto akumulatoru, lai uzlādētu iekšējo kondensatoru un sagatavotos elektrošoka veikšanai. Ierīces sistēma ir ne tikai drošāka — tā uzlādējas tikai tad, kad nepieciešams, bet arī ļauj ātrāk piegādāt elektrisko strāvu.

Kad ierīce ir uzlādēta, tā uzdod lietotājam pārliecināties, ka neviens nepieskaras pacientam, un pēc tam nospiest pogu, lai ievadītu šoku; lai ievadītu šoku pacientam, parasti ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai izvairītos no iespējas nejauši ievainot citu personu (kas var rasties, ja atbildīgā persona vai apkārtējais cilvēks pieskaras pacientam šoka laikā). Atkarībā no ražotāja un konkrētā modeļa pēc šoka izvadīšanas vairums ierīču analizē pacientu un vai nu dod norādījumus veikt KPR, vai arī gatavojas izvadīt citu šoku.

Daudzām AED iekārtām ir &quot;notikumu atmiņa&quot;, kurā tiek saglabāta pacienta EKG kopā ar informāciju par laiku, kad iekārta tika aktivizēta, kā arī par to, cik un cik spēcīgi ir bijuši elektrošoki. Dažiem aparātiem ir arī balss ierakstīšanas iespējas, lai uzraudzītu personāla veiktās darbības un noskaidrotu, vai tās ir ietekmējušas izdzīvošanas iznākumu. Visus šos ierakstītos datus var lejupielādēt datorā vai izdrukāt, lai organizācija vai atbildīgā iestāde, kas sniedz palīdzību, varētu redzēt gan KPR, gan defibrilācijas efektivitāti. Dažas AED ierīces pat nodrošina atgriezenisko saiti par glābēja veikto kompresiju kvalitāti.

Pirmie komerciāli pieejamie AED bija monofāziskā tipa, kas atkarībā no modeļa deva augstas enerģijas triecienu, līdz 360-400 džoulu. Tas izraisīja pastiprinātu sirds traumu un dažos gadījumos otrās un trešās pakāpes apdegumus ap šoka spilventiņa vietām. Jaunākos AED (ražotos pēc 2003. gada beigām) parasti izmanto divfāzu algoritmus, kas rada divus secīgus 120-200 džoulu zemākas enerģijas triecienus, katram triecienam starp spilventiņiem pārvietojoties ar pretēju polaritāti. Citi var sniegt pakāpenisku enerģijas padevi, parasti 200 džoulu, otru 200 džoulu, tad 300 džoulu un visbeidzot 360 džoulu triecienu, un arī visi turpmākie triecieni ir 360 džoulu. Šī zemākas enerģijas viļņu forma klīniskajos testos ir izrādījusies efektīvāka, kā arī nodrošina mazāku komplikāciju skaitu un īsāku atveseļošanās laiku.

=== Ģeolokācija ===

Skaidri tiek reklamēts standarta logotips. OpenStreetMap kartē atrašanās vieta ir norādīta ar birku emergency=defibrillator.

== Lietošana ==
[[Attēls:Defib electrode placement.png|thumb|Parastais elektrodu novietojums uz krūtīm]]

=== Lietošanas vienkāršība ===

Atšķirībā no parastajiem defibrilatoriem, automātiskajam ārējam defibrilatoram ir nepieciešama minimāla apmācība, lai to varētu lietot. Tas automātiski diagnosticē sirds ritmu un nosaka, vai ir nepieciešams elektrošoks. Automātiskajos modeļos elektrošoks tiek ievadīts bez lietotāja komandas. Pusautomātiskie modeļi paziņos lietotājam, ka ir nepieciešams elektrošoks, bet lietotājam ir jāpasaka ierīcei to darīt, parasti nospiežot pogu. Vairumā gadījumu lietotājs nevar atcelt AED sniegto ieteikumu &quot;bez šoka&quot;. Dažus AED var lietot bērniem — bērniem, kuru svars ir mazāks par 55 mārciņām (25 kg) vai kuri ir jaunāki par 8 gadiem. Ja konkrēts AED modelis ir apstiprināts lietošanai pediatrijā, ir tikai jāizmanto piemērotāki spilventiņi.

Visos AED, kas apstiprināti lietošanai Amerikas Savienotajās Valstīs, tiek izmantota elektroniska balss, kas lietotājiem norāda katru soli. Tā kā AED lietotājam var būt dzirdes traucējumi, daudzos AED tagad ir arī vizuāli norādījumi. Lielākā daļa ierīču ir paredzētas lietošanai operatoriem, kas nav medicīnas darbinieki. To lietošanas ērtums ir radījis jēdzienu &quot;publiski pieejama defibrilācija&quot; (PAD).

=== Ieguvumi ===

Novērojumu pētījumi liecina, ka sirdsdarbības apstāšanās gadījumos, kad sirdsdarbība apstājusies ārpus slimnīcas, publiskās piekļuves defibrilatoru izmantošana ir saistīta ar 40 % vidējo izdzīvošanas ilgumu. Ja ar tiem darbojas neprofesionāli pirmās palīdzības sniedzēji, kas nav dispečeri, ir vislielākā izdzīvošanas iespēja.

=== Atbildība ===

==== Amerikas Savienotās Valstis ====

Automātiskie ārējie defibrilatori tagad ir pietiekami vienkārši lietojami, un vairums ASV štatu ir iekļāvuši AED lietošanu &quot;labā ticībā&quot; jebkuras personas labā samarieša likumos. &quot;Labticīga&quot; aizsardzība saskaņā ar &quot;labā samarieša&quot; likumu nozīmē, ka brīvprātīgo atbildētāju (kas nerīkojas savas profesijas ietvaros) nevar saukt pie civiltiesiskās atbildības par cietušā kaitējumu vai nāvi, sniedzot nepareizu vai neatbilstošu aprūpi, ja kaitējums vai nāve nav bijusi tīša un ja atbildētājs ir rīkojies savas apmācības ietvaros un labticīgi. Amerikas Savienotajās Valstīs likumi par labu samarieti nodrošina zināmu aizsardzību AED izmantošanai, ko veic apmācīti un neapmācīti palīdzības sniedzēji. AED rada nelielu atbildību, ja tos izmanto pareizi; NREMT-B un daudzu štatu neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķu (EMT) apmācībā un daudzās CPR klasēs AED apmācība ir iekļauta vai tiek piedāvāta kā programmas daļa.

==== Kanāda ====

Papildus labā samarieša likumiem Kanādas Ontario provincē ir arī 2007. gada jūnijā pieņemtais &quot;Chase McEachern Act (Heart Defibrillator Civil Liability), 2007 (Bill 171 — Subsection N)&quot;, kas aizsargā personas no atbildības par zaudējumiem, kas var rasties, izmantojot AED, lai glābtu kāda cilvēka dzīvību neatliekamās palīdzības vietā, ja vien zaudējumi nav radušies rupjas nolaidības dēļ.

==== Austrālija ====

Tiesību akti Austrālijā atšķiras atkarībā no štata, un ir atsevišķi jautājumi par atbildību saistībā ar AED aprīkojuma nodrošināšanu un lietošanu. Katrā štatā un teritorijā ir pieņemti &quot;labā samarieša&quot; likumi, kas nodrošina tiesisko aizsardzību personai, kura sniedz palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumā — sagaidāmās aprūpes standarts atbilst tās apmācībai (vai apmācības trūkumam). Jaunajā Dienvidvelsā Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi (2011) nosaka, ka darba devējam ir jāizmanto riska novērtējums, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta atbilstoša pirmās palīdzības sniegšana; ja pastāv pietiekams risks, tas ir pamats nodrošināt defibrilatoru.

=== Uzticamība ===

2012. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) rūpīgi pārbaudīja AED (automātiskos ārējos defibrilatorus), apsverot iespēju pārklasificēt AED kā III klases ierīces pirms to laišanas tirgū. Tehniski darbības traucējumi, iespējams, izraisīja vairāk nekā 750 nāves gadījumus piecu gadu laikā no 2004. līdz 2009. gadam, vairumā gadījumu tie bija saistīti ar detaļu atteici vai konstrukcijas kļūdām. Tajā pašā laikposmā tika atsaukti līdz pat 70 AED tipiem, tostarp no visiem AED ražotājiem pasaulē.

FDA 2015. gada janvārī un februārī publicēja šo paziņojumu presei: &quot;FDA izdeva galīgo rīkojumu, saskaņā ar kuru AED ražotājiem būs jāiesniedz pirmspārdošanas apstiprinājuma pieteikumi (PMA), kas tiks pārbaudīti stingrāk nekā tas, kas bija nepieciešams šo ierīču tirdzniecībai agrāk. Pastiprinātajā pārskatīšanā aģentūra galveno uzmanību pievērsīs svarīgākajām prasībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu AED un to nepieciešamo piederumu, tostarp bateriju, spilventiņu elektrodu, adapteru un aparatūras atslēgu drošumu un uzticamību lietošanai pediatrijā.&quot;

Apvienotajā Karalistē pastāv bažas, ka nepietiekama apkope var padarīt publiskos defibrilatorus neuzticamus. Laikraksts &quot;Henley Standard&quot; 2017. gada 21. jūlijā ziņoja, ka vairāk nekā pusei defibrilatoru Henlejā pie Temzas un tās apkārtnē draudēja atteice vai nu zema akumulatoru uzlādes līmeņa, vai arī nolietojušos līmējošo spilventiņu dēļ.

== Vēsture ==

Pirmo reizi ārējo defibrilatoru cilvēkam 1947. gadā izmantoja Klods Beks. Pārnēsājamo ārējā defibrilatora versiju 20. gadsimta 60. gadu vidū izgudroja Frenks Pantridžs (Frank Pantridge) Belfāstā, Ziemeļīrijā, kas bija neatliekamās medicīniskās palīdzības pionieris. Pantridža defibrilatoram bija nepieciešams apmācīts operators, lai veiktu šoka procedūru, un tas iezīmēja ceļu daudziem jauninājumiem ārējās defibrilācijas jomā.

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās tika izstrādāts Heart-Aid — pirmais patiesi automatizētais ārējais defibrilators, kas bija paredzēts sabiedrībai. ABC novērtēšanas principi un cilvēka balss, kas pārraida norādījumus, palīdzēja apkārtējiem cilvēkiem reaģēt uz pēkšņu sirdsdarbības gadījumu, gaidot, kamēr uz notikuma vietu ieradīsies pirmie palīdzības sniedzēji. Daudzi no Heart-Aid modeļa agrīnajiem jauninājumiem joprojām ir daļa no pašreizējās paaudzes AED, lai gan daži jauninājumi, piemēram, elpceļu elektrods, vairs netiek izmantoti.

== Gadījumu izpēte ==

Pētījumā, kas publicēts 2017. gadā, pētnieki Polijā izvēlējās galvenās ieejas ēkās, kurās bija AED, lai gan paši pētnieki nezināja precīzu ierīču atrašanās vietu. Sastrēgumos, kuros tika izspēlēts infarkts, vidējais laiks, lai AED nogādātu līdz pacientam, bija 96 sekundes, un šis laiks svārstījās no 52 līdz 144 sekundēm. Tas atbilda trīs minūšu mērķim. Dažos gadījumos AED izmantošanai bija nepieciešama nepārtraukta ēkas personāla klātbūtne. Turpmākie uzlabojumi ietver uzskatāmākas norādes un publiski pieejamus AED, kuriem nav nepieciešams, lai ēkas darbinieks atvestu vai izmantotu ierīci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.sca-aware.org Sudden Cardiac Arrest Foundation]
* [http://www.heart.org/HEARTORG/ American Heart Association: Learn &amp; Live] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170823205057/https://www.heart.org/HEARTORG/ |date={{dat|2017|08|23||bez}} }}
* [http://www.redcross.org/prepare/location/workplace/easy-as-aed American Red Cross: Learn About Automated External Defibrillators ]
* [https://www.fda.gov/hearthealth/treatments/medicaldevices/aed.html FDA Heart Health Online: Automated External Defibrillator (AED)]
* [http://www.resus.org.uk Resuscitation Council (UK)]
* [https://mhf.life/ Sudden Cardiac Arrest Foundation (AU)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211104071412/https://www.mhf.life/ |date={{dat|2021|11|04||bez}} }}
* [https://www.emsmuseum.org The National EMS Museum]

{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kardioloģija]]
[[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]]
[[Kategorija:Medicīniskās izmeklēšanas metodes]]
[[Kategorija:Sirds elektrofizioloģija]]</text>
      <sha1>7tine6cpifumx1bf9tgpn23bwyreoa9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Valeika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497268</id>
    <revision>
      <id>4510118</id>
      <parentid>4432459</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:32:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8484" sha1="45ovbjxjq7dc9d0zqa2x3lh6pny2vej" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alfrēds Valeika
|     vārds_orig = 
|         attēls = Alfrēds Valeika.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[virsleitnants]] Alfrēds Valeika
|     dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1889|01|20}}|{{dat||01|08}}}}
|        dz_gads = 1889
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Molotovas apgabals|Usoļlags|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = Jānis Valleiko
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Virsleitnants.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[virsleitnants]] 
|  dienesta_laiks = 1913 — 1917&lt;br /&gt;1918, 1919 — 1920
|          valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{LAT}} 
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[gaisa spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = [[Latvijas Aviācijas pulks|Bruņoto spēku Aviācijas parks]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|       izglītība = [[Kijiva]]s lidotāju karaskola
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]] u.c.
|      cits_darbs = [[aizsargi (organizācija)|aizsargs]], lidotājs, Latvijas aerokluba priekšsēdētājs 
}}
}}

'''Alfrēds Valeika''' (1889—1941) jeb '''Valleika'''&lt;ref name=&quot;LKOK&quot;&gt;[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1627 lkok.com]&lt;/ref&gt; bija [[Latvieši|latviešu]] lidotājs un virsnieks. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Aviācijas grupas dibinātājs [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Neatkarības kara]] laikā (1919). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Dzimis {{dat VS|{{dat|1889|01|20}}|{{dat||01|08}}}} [[Rīga|Rīgā]] namsaimnieka Jāņa Valleiko ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolā]], tad studēja [[Vācijas Impērija|Vācijā]], [[Mitveida]]s tehnikumā un [[Darmštate]]s tehniskajā augstskolā, iegūstot [[Mašīnbūve|mašīnbūves inženiera]] grādu. Pēc atgriešanās dzimtenē viņu 1913. gada novembrī iesauca [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]].

=== Pirmais pasaules karš ===
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja 2. radiotelegrāfistu [[Rota (armija)|rotā]] [[Viļņa|Viļņā]], piedalījās [[Austrumprūsija]]s kaujās. 1915. gada 30. septembrī paaugstināts par [[praporščiks|praporščiku]], bija radiostacijas priekšnieks dažādās frontes daļās. 1916. gada maijā Valeiku nosūtīja uz [[Kijiva]]s lidotāju karaskolu ({{val-ru|Военная школа летчиков-наблюдателей в Киеве}}). Pēc mācību beigšanas 1916. gada jūnijā viņš turpināja karadienestu 5. aviācijas diviziona štābā, piedalījās izlūklidojumos virs pretinieka pozīcijām. 1917. gada maijā sāka mācīties [[Sevastopole]]s aviācijas skolā, bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī Valeika dezertēja no Krievijas bruņotajiem spēkiem un nelegāli dzīvoja [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] un [[Maskava|Maskavā]].
 
=== Neatkarības karš ===
Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas Valeika 1918. gada jūnijā ieradās vācu okupētajā Rīgā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iebrukuma sākuma viņš 1918. gada decembrī iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] Rīgas 1. latviešu rotā, pēc [[Latviešu landesvēra dumpis (1918)|rotas sadumpošanās]] palika lielinieku ieņemtajā Rīgā. 1919. gada martā viņam izdevās pāriet frontes līnijai un pieteikties [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķajā brigādē]]. Piedalījās [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas atbrīvošanas]] kaujās.

[[Attēls:Alfrēds Valeika 1919.jpg|thumb|200px|left|Alfrēds Valeika 1919. gada vasarā pie Latvijas kara lidmašīnas.]]
1919. gada 7. jūnijā [[Virsleitnants|virsleitnantam]] Alfrēdam Valeikam uzdeva organizēt kara aviācijas grupu, kurā iestājās latviešu lidotāji, kas dienēja [[Anatols Līvens|Anatola Līvena]] aviācijas vienībā vai pārbēga no [[Padomju Latvijas armija]]s.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/1919-gada-7-junija 1919. gada 7. jūnijā. Aviācija Latvijas armijai] Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 7. jūnijā&lt;/ref&gt;

Pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] kara aviācijas grupa 1919. gada jūlijā ieguva četras vācu kara lidmašīnas. Valeikas vadībā 1919. gada 1. septembrī aviācijas grupu izvietoja [[Rumbulas lidlauks|Mazjumpravmuižas lidlaukā]], bet 16. septembrī Cementa fabrikas angāros pie [[Spilves lidosta|Spilves lidlauka]] ierīkoja armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupu pārdēvēja par [[Latvijas Aviācijas pulks|Armijas aviācijas parku]]. [[Bermontiāde]]s laikā 12. oktobrī Valeikas vietā par parka komandieri iecēla virsleitnantu [[Rūdolfs Drillis|Rūdolfu Drilli]]. 3. novembrī Valeiku pazemināja [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivja]] pakāpē un iecēla par 1. partizānu pulka [[Vads (armija)|vada]] komandieri, 8. novembrī viņa vads uzbruka [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|ienaidnieka]] eskadronam Imaku mežsargmājās pie [[Švarcenieku muiža|Švarcmuižas]].&lt;ref name=&quot;LKOK&quot; /&gt;

Pirms [[Latgales atbrīvošana]]s cīņām viņu 1919. gada decembrī pārcēla uz [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] velosipēdistu rotu. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] beigām Valeikam atjaunoja virsleitnanta pakāpi un apbalvoja ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. 1920. gada jūlijā viņš sāka vadīt Latvijas Aviācijas parka tehnisko daļu, bet jau oktobrī demobilizējās.

=== Starpkaru periods ===
Dzīvoja Rīgā, nodarbojās ar liķieru tirgošanu. 1921. gadā nodibināja Latvijas aeroklubu un bija tā priekšsēdētājs. Vadīja [[Aizsargi (organizācija)|Latvijas Aizsargu organizācijas]] aviāciju, 1929. gadā pēc viņa ierosmes nodibināja [[Aizsargu aviācijas pulks|Aizsargu aviācijas pulku]].

=== Pēc okupācijas ===
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Valeiku atstādināja no amatiem un viņš strādāja par podnieku 8. Rīgas remontkantorī.&lt;ref name=&quot;LKOK&quot;/&gt; [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā Valeiku arestēja un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlagā]], kur viņš gāja bojā 1941. gada 16. septembrī Usoļlaga Surmogas nometnes 8. lagpunktā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Valeika |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|11|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211120173348/https://timenote.info/lv/Alfreds-Valeika }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira (1916)
* Svētā Jura ordenis, 4. šķira (1917)
* Svētās Annas ordenis, 3. šķira (1917)
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], 3. šķira (1920)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira (1928)
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]] (1928)
* [[Viestura ordenis]], 5. šķira (1939)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Valeika, Alfrēds}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas lidotāji]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>45ovbjxjq7dc9d0zqa2x3lh6pny2vej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Pūpols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502314</id>
    <revision>
      <id>4510115</id>
      <parentid>4169643</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:22:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1718" sha1="6cdssvr0jwcbb0sr468q7zl0r6tct1o" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Alfrēds Pūpols
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1911||}} 
| location      = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{mdv2|1995|9|27|1911|||}}
| deathplace    = [[Rīga]], {{LAT}}
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[arhitektūra]]
| training      = 
| movement      =  
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        = 
}}

'''Alfrēds Pūpols''' (1911—1995) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Pupols |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129083605/https://timenote.info/lv/Alfreds-Pupols }}&lt;/ref&gt;

Pēc Alfrēda Pūpola projektiem uzcēla [[Rīgas 13. vidusskola]]s (1950), [[Rīgas 6. vidusskola]]s (1951) un [[Rīgas 49. vidusskola]]s (1954) ēkas ar sociālistiskā reālisma formālajām iezīmēm, tomēr saglabājot arī pirmskara [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] arhitektūrai raksturīgos vizuālos risinājumus. 1961. gadā pēc arhitekta A. Pūpola projekta atjaunoja un restaurēja [[Academia Petrina]] ēku, kurā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju un pilsētas bibliotēku.

&lt;gallery&gt;
Rīgas 13. vidusskola.jpg|Rīgas 13. vidusskola
Rīgas 6. vidusskola.JPG|Rīgas 6. vidusskola
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pūpols, Alfrēds}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>6cdssvr0jwcbb0sr468q7zl0r6tct1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Āķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512123</id>
    <revision>
      <id>4510040</id>
      <parentid>4168173</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3461" sha1="6jnqitgd81m1a2dpr863vv7ty2beccl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Aivars Āķis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1934
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Pāles pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], {{LAT}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2012
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 31
| m_vieta = [[Rīga]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvieši|Latvietis]]
| nodarbošanās = Fotogrāfs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs =
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Aivars Āķis''' (1934–2012) bija [[latvieši|latviešu]] fotogrāfs, fotokluba „Rīga”, vēlāk Tautas studijas “Rīga” mākslinieciskais vadītājs (1973–1987).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gada 4. februāri Valmieras apriņķa [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] „Aizvējos” piena pārrauga Aleksandra Āķa ģimenē. Mācījās Pāles septiņgadīgajā skolā (1941–1948), tad [[Valmieras 1. vidusskola|Valmieras 1. vidusskolā]], [[Rīgas 11. vidusskola|Rīgas 11. vidusskolā]] un [[Valkas 1. vidusskola|Valkas 1. vidusskolā]].
Studēja [[Liepājas Pedagoģiskais institūts|Liepājas Pedagoģiskajā institūtā]] (1953-1955) un [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģiskajā institūtā]] (1955-1958), kur nodibināja foto pulciņu un piedalījās pirmajās fotoizstādēs. Strādāja [[Latvijas Radio]] un televīzijā par korespondentu un redaktoru (1958-1973), līdztekus mācījās [[Padomju Savienība|PSRS]] Žurnālistu savienības [[Maskava]]s Augstākajos kursos (1960-1962) un [[Ļeņingrada]]s Augstākās partijas skolas TV nodaļā (1964–1966). [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka]]s kartītē atrodams ieraksts, ka viņš kā Maskavas Žurnālistu savienības augstāko kursu klausītājs 1960. gadā kļuvis par [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģentu ar segvārdu &quot;Andrejs&quot;.&lt;ref name=&quot;timenote.info&quot;/&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gadā Āķis kopā ar domubiedriem nodibināja Latvijas Fotomākslinieku savienību un tika ievēlēts par tās prezidentu, 1993. gadā par Latvijas pārstāvi Starptautiskajā fotomākslas federācijā. 
Miris 2012. gada 31. augustā.&lt;ref name=&quot;timenote.info&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aivars-Akis |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220519183853/https://timenote.info/lv/Aivars-Akis }}&lt;/ref&gt;

== Izstādes ==
Piedalījās vairāk nekā 400 Latvijas un starptautiskajās izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Dānijā, Taivānā, Somijā, Japānā, Dienvidāfrikā, Ķīnā, Austrālijā u.c. Kopumā izstādēs saņēmis vairāk kā 100 apbalvojumu. Bija vairāk kā 50 starptautisko izstāžu žūriju loceklis.&lt;ref name=&quot;timenote.info&quot;/&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1982)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Āķis, Aivars}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>6jnqitgd81m1a2dpr863vv7ty2beccl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Vēverbrants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513945</id>
    <revision>
      <id>4510186</id>
      <parentid>4214425</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2804" sha1="rtjbd4k4l21b9fz0jywo1a1gjpozwzd" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Arnolds Vēverbrants
|     vārds_orig = 
|         attēls = Arnolds Vēverbrants.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1900
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Palsmanes pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1952
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 9
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Emma
|          bērni = Dagnija, [[Egils Vēverbrants]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]], [[Baltijas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[neiroloģija]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =  
|    kategorijas =    
}}
'''Arnolds Vēverbrants''' (1900—1952) bija latviešu ārsts [[neirologs]], [[Baltijas Universitāte]]s lektors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1900. gada 21. jūnijā [[Palsmanes pagasts|Palsmanes pagastā]] krodzinieka Augusta Vēverbranta un viņa sievas Zelmas, dzimušas Zariņas, ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Arnolds-Veverbrants/6000000108621691412 geni.com]&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Rīgas 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas I vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]] (1922—1929)
Strādāja par [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]]s ārstu (1930—1932), Nervu klīnikas asistentu (1933—1939), Nervu klīnikas vadītāju (1939—1940) un virsārstu (1940—1944). 1943. gadā aizstāvēja ''dr. med.'' disertāciju &quot;Eksperimentāli pētījumi par plazmohīna un atebrīna darbību uz centrālo nervu sistēmu&quot;.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju sākumā strādāja bēgļu nometnēs, tad bija UNRRAS medicīniskās daļas vadītājs [[Lipštate|Lipštatē]], bet no 1948. gada pārzināja DP medicīnisko aprūpi Ziemeļreinā-Vestfalē, blakus tam būdams arī [[Baltijas Universitāte]]s lektors (1946—1949).

1950. gadā pārcēlās uz ASV, miris 1952. gada 9. februārī Bostonā.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Arnolds-Veverbrants timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250123193911/https://timenote.info/lv/Arnolds-Veverbrants |date={{dat|2025|01|23||bez}} }} no &quot;Laiks&quot;, 05.03.1952&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vēverbrants, Arnolds}}
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>rtjbd4k4l21b9fz0jywo1a1gjpozwzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2023. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515128</id>
    <revision>
      <id>4509899</id>
      <parentid>4471517</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:46:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57084" sha1="kzaerky9bax4h27vcd46xrc40skk8bh" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2023|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2023. gads|2023. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2023. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. Šajā gadā ''[[Walt Disney Studios]]'' un ''[[Warner Bros. Pictures]]'' atzīmē savu 100. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir 2023. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2023. gada filmas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2023 Worldwide Box Office |url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2023/ |access-date={{dat|2026|2|1|bez}} |website=[[Box Office Mojo]] |publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Top 2023 Movies at the Worldwide Box Office |url=https://the-numbers.com/market/2023/summary |access-date={{dat|2026|2|1||bez}} |website=[[The Numbers]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
! Vieta !! Nosaukums !! Izplatītājs !! Ienākumi !! Valsts
|-
! 1
| &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; (''Barbie'')
| ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]''
| ${{sk|1447138421}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 2
| &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot; (''The Super Mario Bros. Movie'')
| rowspan=2|''[[Universal Pictures|Universal]]''
| ${{sk|1360879735}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 3
| &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; (''Oppenheimer'')
| ${{sk|975811333}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 4
| &quot;[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]&quot; (''Guardians of the Galaxy Vol. 3'')
| ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|845555777}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 5
| &quot;[[Ātrs un bez žēlastības 10]]&quot; (''Fast X'')
| ''Universal''
| ${{sk|704875015}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 6
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Pāri Zirnekļpasaulei]]&quot; (''Spider-Man: Across the Spider-Verse'')
| ''[[Sony Pictures]]''
| ${{sk|690542303}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 7
| ''[[Full River Red]]'' (满江红)
| ''[[Edko Films]]''
| ${{sk|670491959}}
| {{karogs|Ķīna}}
|-
! 8
| &quot;[[Vonka]]&quot; (''Wonka'')
| ''Warner Bros.''
| ${{sk|634502312}}
| {{karogs|ASV}}
|-
! 9
| &quot;[[Klīstošā Zeme 2]]&quot; (流浪地球2)
|''[[China Film Group Corporation]]''
| ${{sk|615023132}}
| {{karogs|Ķīna}}
|-
! 10
| &quot;[[Neiespējamā misija: Atmaksa. Pirmā daļa]]&quot; (''Mission: Impossible – Dead Reckoning Part One'')
| ''[[Paramount Pictures|Paramount]]''
| ${{sk|571125435}}
| {{karogs|ASV}}
|}

=== Kases ieņēmumu rekordi ===
* &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot; kļuva par pirmo filmu, kas balstīta uz videospēli, vienpadsmito animācijas filmu un kopumā 52. filmu, kuras pasaules kases ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=‘Super Mario Bros. Movie’ Officially Smashes $1 Billion Globally |url=https://uk.news.yahoo.com/super-mario-bros-movie-officially-144820289.html?guccounter=1 |accessdate={{dat|2023|5|7||bez}} |agency=yahoo news |date={{dat|2023|4|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat filma uzstādīja šādus rekordus:
** Studijas ''[[Illumination]]'' visienesīgākā filma, pārspējot filmu &quot;[[Minioni]]&quot; (2015),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movies/production-company/Illumination-Entertainment#production_company_movies_overview=od5|title=Box Office History for Illumination Entertainment Movies|website=[[The Numbers]]|accessdate=May 16, 2023|archive-date=6 May 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230506115551/https://www.the-numbers.com/movies/production-company/Illumination-Entertainment#production_company_movies_overview=od5|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; kā arī visu laiku ienesīgākā animācijas filma, kas nav ''Disney'' studijas produkcija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=The Super Mario Bros. Movie Breaks More Box Office Records Around The World |url=https://www.nintendolife.com/news/2023/05/the-super-mario-bros-movie-breaks-more-box-office-records-around-the-world |access-date=4 May 2023 |work=[[Nintendo Life]] |date=4 May 2023 |archive-date=4 May 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230504052049/https://www.nintendolife.com/news/2023/05/the-super-mario-bros-movie-breaks-more-box-office-records-around-the-world |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
** Ienesīgākā [[animācijas filma]]s pirmizrāde, pasaulē nopelnot 375,6 miljonus ASV dolāru un apsteidzot apsteidza 2019. gada filmu &quot;[[Ledus sirds 2]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
** Pelnošākā videospēles adaptācijas pasaules pirmizrāde, apsteidzot 2019. gada filmu &quot;[[Pokémon: Detektīvs Pikaču]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 9, 2023 |title=Bowza!: 'The Super Mario Bros Movie' Makes History With $378M Global Start; Best-Ever WW Debut For An Animated Film &amp; No. 2 Overseas Launch With $173M – International Box OfficeOffice |url=https://deadline.com/2023/04/the-super-mario-bros-movie-opening-china-global-international-box-office-1235318557/ |dead-url=no|access-date=April 9, 2023 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;
** Otra pelnošākā animācijas filmas pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā pēc filmas &quot;[[Lieliskie 2]]&quot;, nopelnot 146 miljonus ASV dolāru trīs dienās un 204 miljonus ASV dolāru piecu dienu laikā ([[Lieldienas|Lieldienās]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 9, 2023 |title='Super Mario Bros' Hits High Scores: Record Opening For Animated Pic At $377M+ WW, 5-Day U.S. Record $204M+; 'Air' Soars To $20M – Sunday Box Office Update |url=https://deadline.com/2023/04/box-office-super-mario-bros-movie-air-amazon-ben-affleck-1235318951/ |dead-url=no|access-date=April 9, 2023 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;
** Ienesīgākā piecu dienu pirmizrādes nedēļas nogales (filmas, kuru pirmizrādes notiek trešdienā) filma Ziemeļamerikā, apsteidzot 2009. gada filmu &quot;[[Transformeri 2: Pieveikto atriebība]]&quot;.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Rubin |first1=Rebecca |title=‘Super Mario Bros. Movie’ Box Office: All the Records Smashed on Opening Weekend |url=https://variety.com/2023/film/news/super-mario-bros-movie-box-office-records-opening-weekend-1235577764/ |access-date=30 April 2023 |work=Variety |date=10 April 2023}}&lt;/ref&gt;
** Ienesīgākā studijas ''Illumination'' filmas pirmizrāde, apsteidzot 2013. gada filmu &quot;[[Nejaukais es 2]]&quot;.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;/&gt;
** Visu laiku ienesīgākā uz videospēli balstītā filma, apsteidzot 2016. gada filmu &quot;[[Warcraft: Sākums]]&quot; deviņās dienās kopš pirmizrādes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=The Super Mario Bros. Movie Passes $500 Million, Is Now The Highest-Grossing Video Game Movie Ever |url=https://www.gamespot.com/articles/the-super-mario-bros-movie-passes-500-million-is-now-the-highest-grossing-video-game-movie-ever/1100-6513262/ |access-date=30 April 2023 |work=[[GameSpot]] |date=April 14, 2023}}&lt;/ref&gt;
** Ienesīgākā animācijas filma un pirmā animācijas filma, kas pārsniedza viena miljarda robežu kopš [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās 2019. gadā, apsteidzos 2022. gada filmu &quot;[[Minioni 2]]&quot;.&lt;ref name=&quot;deadline&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Tartaglione |first1=Nancy |title=Wahoo!: ‘Super Mario Bros’ Jumping Past $1B Global On Sunday |url=https://deadline.com/2023/04/super-mario-bros-movie-crosses-one-billion-global-box-office-1235341660/ |access-date=30 April 2023 |work=Deadline |date=30 April 2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Japāna|Japānā]] filmas pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ir 14,3 miljoni ASV dolāru, padarot to par ienesīgāko Holivudas animācijas filmu, kā arī ienesīgāko studijas ''[[Universal Pictures|Universal]]'' filmu, apsteidzot &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]&quot; (2022).&lt;ref name=&quot;deadline&quot;/&gt;
** Visu laiku ienesīgākā filma [[Meksika|Meksikā]] ar 82,4 miljonu ASV dolāru peļņu, apsteidzot filmu &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; (81,16 miljoni).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=The Super Mario Bros. Movie Breaks More Box Office Records Around The World |url=https://www.nintendolife.com/news/2023/05/the-super-mario-bros-movie-breaks-more-box-office-records-around-the-world |access-date=4 May 2023 |work=[[Nintendo Life]] |date=4 May 2023}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' ir pelnošākais filmu cikls, kura kopējie ieņēmumi pēc filmu &quot;[[Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija]]&quot; un &quot;[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]&quot; iznākšanas, sasnieguši 29 miljardus ASV dolāru.
* [[Ātrs un bez žēlastības (filmu cikls)|Filmu cikls &quot;Ātrs un bez žēlastības&quot;]] pēc filmas &quot;[[Ātrs un bez žēlastības 10]]&quot; iznākšanas ierindojās 7. vietā starp pelnošākajiem filmu cikliem, nopelnot vairāk nekā 7 miljardus ASV dolāru.
* Pēc filmas &quot;[[Zirnekļcilvēks: Pāri Zirnekļpasaulei]]&quot; izdošanas [[Zirnekļcilvēks (filmu cikls)|&quot;Zirnekļcilvēka&quot; filmu cikls]] kļuva par trešo filmu ciklu, kuras ieņēmumi pārsnieguši 10 miljardu atzīmi.
** ASV filmas pirmizrādes nedēļas nogalē tā nopelnīja 120,5 miljonu ASV dolāru, kļūstot par trešo veiksmīgāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] un ''[[Sony Pictures|Sony]]'' filmas pirmizrādi, pēc filmām &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; (2021) un &quot;[[Zirnekļcilvēks 3]]&quot; (2007).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.samaaenglish.tv/news/40037936/lifestyle-spider-man-across-the-spider-verse-shatters-box-office-records-becomes-summers-biggest-blockbuster|title='Spider-Man: Across the Spider-Verse' shatters box office records, becomes summer's biggest blockbuster|date=June 5, 2023|access-date=June 7, 2023|website=Samaa|language=en|archive-date={{dat|2023|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230615191938/https://www.samaaenglish.tv/news/40037936/lifestyle-spider-man-across-the-spider-verse-shatters-box-office-records-becomes-summers-biggest-blockbuster}}&lt;/ref&gt;
** Visu laiku ienesīgākā ''[[Sony Pictures]]'' izplatītā animācijas filma apsteidzot filmu &quot;[[Viesnīca &quot;Transilvānija&quot; 3: Mošķu brīvdienas]]&quot; (2018).
** Visu laiku ienesīgākā ''[[Sony Pictures Animation]]'' apsteidzot filmu &quot;[[Smurfi (filma)|Smurfi]]&quot; (2011).&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://comicbook.com/movies/news/spider-man-across-the-spider-verse-box-office-sony-pictures-animations-highest-grossing-film/ |title=Spider-Man: Across the Spider-Verse Now Sony Pictures Animation's Highest-Grossing Film |magazine=Comicbook |last=Perine |first=Aaron |date=June 29, 2023 |access-date=June 30, 2023}}&lt;/ref&gt;
* Filmai &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; bija lielākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ASV, kā filmai, kas nav turpinājums, rīmeiks vai supervaroņu filma, nopelnot 162 miljonus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/barbie-movie-box-office-opening-weekend-record/|title=Barbie Box Office Breaks Records With Biggest Opening Ever For Non-Superhero Movie, Sequel, Or Remake|date=23 July 2023|website=ScreenRant}}&lt;/ref&gt;
** Pelnošākā pirmizrādes nedēļas nogale sievietes režisētai filmai, apsteidzot rekordu, ko uzstādīja filma &quot;[[Kapteine Mārvela (filma)|Kapteine Mārvela]]&quot; (2019).&lt;ref name=&quot;RecordsBroken&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=July 23, 2023 |title='Barbie' &amp; 'Oppenheimer': A Rundown Of All The Box Office Records Broken |url=https://deadline.com/2023/07/barbie-oppenheimer-box-office-records-1235445928/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20230723211424/https://deadline.com/2023/07/barbie-oppenheimer-box-office-records-1235445928/ |archive-date=July 23, 2023 |access-date=July 23, 2023 |website=Deadline Hollywood}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|10. janvāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/golden-globe-awardsr-return-nbc-tuesday-january-10-2023-landmark-80th-anniversary|title=The Golden Globe Awards® Return to NBC on Tuesday, January 10, 2023 for Landmark 80th Anniversary|date=September 20, 2022|website=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]|access-date=September 20, 2022|archive-date={{dat|2023|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219081805/https://www.goldenglobes.com/articles/golden-globe-awardsr-return-nbc-tuesday-january-10-2023-landmark-80th-anniversary}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/golden-globes-2023-nbc-hfpa-dick-clark-productions-1235324403/|title=Golden Globes Return to TV in 2023, NBC and HFPA Set One-Year Deal|date=September 20, 2022|first=Micheal|last=Shneider|website=[[Variety]]|access-date=September 20, 2022}}&lt;/ref&gt;
|[[80. Zelta globusa balva]]
|[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|19. februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-awards-2023-date-february-1235161286/|title = BAFTA Sets 2023 Film Awards Date, Bringing Ceremony Back to Traditional February Slot|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 8 June 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[76. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|12. marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/feature/oscars-2023-date-set-1235023554/|title=Oscars 2023 Telecast And Nomination Dates Set|date=May 13, 2022|first=Pete|last=Hammond|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=May 13, 2022}}&lt;/ref&gt;
|[[95. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
|}

=== Kino festivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 19. janvāris — 29. janvāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/sundance-film-festival-announces-2023-dates-readies-hybrid-event/ar-AAWSL4k?ocid=BingNewsSearch|title=Sundance Film Festival Announces 2023 Dates, Readies Hybrid Event|date=May 4, 2022|first=Samantha|last=Bergeson|website=[[.NET Messenger Service|MSN]]|access-date=May 16, 2022}}&lt;/ref&gt;
| [[2023. gada Sandensas kinofestivāls]]
| [[Sandensas kinofestivāls]]
| {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}}
|-
| 16. februāris — 26. februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/berlin-film-festival-confirms-dates-for-2023/5167930.article|title=Berlin Film Festival confirms dates for 2023|date=February 22, 2022|first=Ben|last=Dalton|website=[[ScreenDaily]]|access-date=May 16, 2022}}&lt;/ref&gt;
| [[73. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 16. maijs— 27. maijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.festival-cannes.com/ |title=2023 Cannes Film Festival |website=Festival Cannes |access-date=February 10, 2023 |archive-date=5 April 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230405202557/https://www.festival-cannes.com/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
| [[2023. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
| 30. augusts — 9. septembris
| [[80. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
| 7. septembris — 17. septembris
| [[2023. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Kanāda|Toronto}}
|-
|}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2023. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=9 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Ērls Bouens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=obit&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Zee |first1=Michaela |title=Earl Boen, Actor in ‘The Terminator’ Movies, Dies at 81 |url=https://variety.com/2023/film/news/earl-boen-the-terminator-actor-dies-1235480866/ |website=Variety |access-date=January 6, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Melinda Dilone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/melinda-dillon-dead-close-encounters-christmas-story-1235317335/ |title=Melinda Dillon, Actress in 'Close Encounters of the Third Kind' and 'A Christmas Story,' Dies at 83 |first=Mike |last=Barnes |date=February 3, 2023 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13''{{efn|Miršanas datums nav zināms, šajā datumā pazudis bezvēsts.}} || [[Džūlians Sendss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Julian Sands: British actor identified as hiker missing in southern California |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-64327393 |access-date=19 January 2023 |work=BBC News |date=19 January 2023 |archive-date=19 January 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230119033153/https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-64327393 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Inna Čurikova]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krieviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20230114/churikova-1844841708.html|title=Умерла Инна Чурикова|date=14 January 2023|website=[[RIA Novosti]]|access-date=14 January 2023|language=ru}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Vahtangs Kikabidze]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| gruzīns|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Умер актёр Вахтанг Кикабидзе |url=https://secretmag.ru/zhizn/umer-aktyor-vakhtang-kikabidze-15-01-2023.htm |access-date=15 January 2023 |publisher=Secret Mag |date=15 January 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džina Lollobridžida]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise, itāļu kino sekssimbols Džina Lolobridžida |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-aktrise-italu-kino-sekssimbols-dzina-lolobridzida.d?id=55130958 |accessdate={{dat|2023|1|18||bez}} |date={{dat|2023|1|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Sindija Viljamsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2023/01/cindy-williams-dead-laverne-and-shirley-star-american-graffiti-the-conversation-1235244881/|title=Cindy Williams Dies: 'Laverne &amp; Shirley' Star Who Appeared In 'American Graffiti' &amp; 'The Conversation' Was 75|website=[[Deadline Hollywood|Deadline]]|first=Erik|last=Pedersen|date=January 30, 2023|access-date=January 30, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Silvija Simsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Pulver |first1=Andrew |title=Sylvia Syms, prolific British actor, dies aged 89 |url=https://www.theguardian.com/film/2023/jan/27/sylvia-syms-prolific-british-actor-dies-aged-89 |access-date=28 January 2023 |work=The Guardian |date=27 January 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Liza Loringa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |title=Lisa Loring Dies: Actor &amp; Original Wednesday Addams Was 64 |url=https://deadline.com/2023/01/lisa-loring-dead-actor-original-wednesday-addams-1235243958/ |website=[[Deadline Hollywood]] |date=January 29, 2023 |access-date=January 29, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Pako Rabanne]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis / spānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kostīmu mākslinieks||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Paco Rabanne: Celebrated designer dies aged 88 |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-64515027 |access-date=3 February 2023 |work=BBC News |date=3 February 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Bērts Bekaraks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists, dziesmu autors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Burt Bacharach, legendary composer of pop songs, dies at 94|url=https://www.cbsnews.com/losangeles/news/legendary-composer-burt-bacharach-dies-at-94/|work=KCAL|date=February 9, 2023|access-date=February 9, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Hjū Hadsons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.telegraph.co.uk/news/2023/02/10/chariots-fire-director-hugh-hudson-dies-aged-86/ | publisher=[[The Daily Telegraph]] | access-date=10 February 2023 | date=10 February 2023 | title=Chariots of Fire director Hugh Hudson dies aged 86}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Karloss Saura]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| spānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Gregorio|last=Belinchón|title=Muere Carlos Saura a los 91 años, el último director clásico del cine español |url=https://elpais.com/cultura/2023-02-10/muere-carlos-saura-a-los-91-anos-el-ultimo-director-clasico-del-cine-espanol.html |website=[[El País]] |access-date=11 February 2023|date=10 February 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Vadims Abdrašitovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20230212/abdrashitov-1851575825.html|title=Умер режиссёр Вадим Абдрашитов|date=12 February 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Rakela Velča]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Raquel Welch, 1960s film star and sex symbol, dies at 82 |url = https://www.washingtonpost.com/obituaries/2023/02/15/actress-raquel-welch-dead/ |newspaper = The Washington Post |first1 = Harrison |last1 = Smith |first2 = Michael S. |last2 = Rosenwald |first3 = Emily |last3 = Langer |date = February 15, 2023 |access-date = February 21, 2023 }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Mišels Devills]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2023/02/20/le-cineaste-michel-deville-est-mort_6162603_3382.html Le cinéaste Michel Deville est mort]&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Stella Stīvensa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rice |first=Lynette |date=2023-02-17 |title=Stella Stevens Dies; ‘Poseidon Adventure’ Actress &amp; Elvis Presley, Jerry Lewis Co-Star Was 84 |url=https://deadline.com/2023/02/stella-stevens-dead-poseidon-adventure-elvis-presley-nutty-professor-1235263438/ |publisher=[[Deadline Hollywood]] |accessdate=2023-02-20}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ričards Belzers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, komiķis||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/celebrity-obituaries-henry-winkler-laraine-newman-richard-belzer-81475aef06cf541ec01afaf3e5029fb6 |title=Richard Belzer, stand-up comic and TV detective, dies at 78 |work=[[Associated Press]] |date=February 19, 2023 |access-date=February 19, 2023 |last=Coyle |first=Jake}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Nadja Tillere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austriete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Publikumsliebling Nadja Tiller mit 93 Jahren gestorben |url=https://www.news.at/a/schauspielerin-nadja-tiller-jahren-12921147 |access-date=21 February 2023 |publisher=News.at |date=21 February 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Jurajs Jakubisko]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| slovāks|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.rtvs.sk/novinky/osobnosti/318416/juraj-jakubisko-odisiel-do-vecnosti-zostali-nam-nesmrtelne-filmy ''Juraj Jakubisko odišiel do večnosti, zostali nám nesmrteľné filmy''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230319112804/https://www.rtvs.sk/novinky/osobnosti/318416/juraj-jakubisko-odisiel-do-vecnosti-zostali-nam-nesmrtelne-filmy |date={{dat|2023|03|19||bez}} }}, rtvs.sk.&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Toms Saizmors]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 61 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Kreps |first1=Daniel |title=Tom Sizemore, 'Heat' and 'Saving Private Ryan' Actor, Dead at 61 |url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-news/tom-sizemore-saving-private-ryan-actor-dead-obituary-1234682777/ |magazine=[[Rolling Stone]] |access-date=March 3, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Haims Topols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| izraēlietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/09/chaim-topol-dead-fiddler-on-the-roof-actor-dies-death-aged-87|title=Chaim Topol, Fiddler on the Roof actor, dies aged 87|first=Sian|last=Cain|date=March 9, 2023|newspaper=The Guardian}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Roberts Bleiks (aktieris)|Roberts Bleiks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Haring |first1=Bruce |title=Robert Blake Dies: Actor In 'Baretta' And 'In Cold Blood' Was 89, Beat Real-Life Murder Rap |url=https://deadline.com/2023/03/robert-blake-dead-actor-in-baretta-in-cold-blood-was-89-beat-real-life-murder-rap-1235284339/ |access-date=March 10, 2023 |publisher=Deadline |date=March 9, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Lenss Rediks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 60 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title='John Wick' actor Lance Reddick dies at 60 | first1=Morgan | last1=Hines | first2=Charles | last2=Trepany | website=[[USA Today]] | date=March 17, 2023 |
url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2023/03/17/lance-reddick-dies-the-wire-john-wick-actor/11493481002/ | access-date=March 17, 2023 | archive-date=March 17, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230317194827/https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2023/03/17/lance-reddick-dies-the-wire-john-wick-actor/11493481002/ | dead-url=no }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Rjuiči Sakamoto]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| japānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists, aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://variety.com/2023/music/news/ryuichi-sakamoto-dead-last-emperor-1235570971/|title = Ryuichi Sakamoto, Oscar Winner for 'Last Emperor' Score, Dies at 71|work = [[Variety]]|date = April 2, 2023|accessdate = April 2, 2023|last1 = Amorosi|first1 = A. D.|last2 = Saperstein|first2 = Pat}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Maikls Lerners]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-lerner-dead-actor-barton-fink-harlem-nights-eight-men-out-dies-1235369893/ |title= Michael Lerner, Actor in 'Barton Fink,' 'Harlem Nights' and 'Eight Men Out,' Dies at 81 |work=[[The Hollywood Reporter]]|date=April 9, 2023 |access-date=April 9, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Munbins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 25 || style=&quot;text-align:center;&quot;| korejietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=[단독] 아이돌 그룹 아스트로 멤버 문빈 자택서 숨진채 발견|trans-title=[Exclusive] Idol group Astro member Moonbin found dead at home|url=https://www.yonhapnewstv.co.kr/news/AKR20230420001700640?currentURI=tvscript%2FAKR20230420001700640%2F|website=Yonhap News|language=ko|date=April 20, 2023|access-date=April 20, 2023|archive-date=April 19, 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230419170302/https://www.yonhapnewstv.co.kr/news/AKR20230420001700640?currentURI=tvscript%2FAKR20230420001700640%2F|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Berijs Hamfrijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=22 April 2023 |title=Barry Humphries, entertainment icon behind Dame Edna, dies aged 89 |language=en |url=https://7news.com.au/entertainment/celebrity/dame-edna-creator-barry-humphries-dies-aged-89-c-8708002 |access-date=22 April 2023 |archive-date=22 April 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230422154921/https://7news.com.au/entertainment/celebrity/dame-edna-creator-barry-humphries-dies-aged-89-c-8708002 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Harijs Belafonte]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2023/04/25/arts/music/harry-belafonte-dead.html|title = Harry Belafonte, 96, Dies; Barrier-Breaking Singer, Actor and Activist|last = Keepnews|first = Peter|newspaper = [[The New York Times]]|date = April 25, 2023|access-date = April 25, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Džerijs Springers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://evanstonroundtable.com/2023/04/27/jerry-springer-obituary-evanston-broadcaster/|title = Jerry Springer, 1944-2023|newspaper = Evanston RoundTable|date = April 27, 2023|accessdate = April 28, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Ludmila Golubeva]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise Ludmila Golubeva |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-aktrise-ludmila-golubeva.d?id=55479116 |accessdate={{dat|2023|6|22||bez}} |agency=delfi.lv |date={{dat|2023|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Inta Gorodecka]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| televīzijas režisore||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies režisore Inta Gorodecka |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.05.2023-muziba-devusies-rezisore-inta-gorodecka.a507489/ |accessdate={{dat|2023|6|22||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Regīna Razuma]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/15.05.2023-muziba-devusies-aktrise-regina-razuma.a508723/ |title= Mūžībā devusies aktrise Regīna Razuma |work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2023|5|15||bez}} |access-date={{dat|2023|5|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Helmuts Bergers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austrietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeit.de/kultur/film/2023-05/schauspiellegende-helmut-berger-ist-tot?utm_referrer=https%3A%2F%2Fforums.deathlist.net%2F|title=Schauspiellegende Helmut Berger ist tot|date=18 May 2023|language=de}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Džims Brauns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Babb | first=Kent | title=Jim Brown, Hall of Fame running back and actor, dies at 87 | newspaper=Washington Post | date=May 19, 2023 | url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2023/05/19/jim-brown-nfl-dead/ | access-date=May 20, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Rejs Stīvensons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 58 || style=&quot;text-align:center;&quot;| īrs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-05-22 |title=Ray Stevenson, 'Punisher: War Zone' and 'Rome' Star, Dies at 58 |url=https://www.thewrap.com/ray-stevenson-dies-punisher-rrr-rome/ |access-date=2023-05-22 |website=[[TheWrap]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Guna Balode]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| televīzijas režisore||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies ilggadējā LTV režisore Guna Balode |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/25.05.2023-muziba-devusies-ilggadeja-ltv-rezisore-guna-balode.a510180/ |accessdate={{dat|2023|6|22||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Tīna Tērnere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete / šveiciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dziedātāja, aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies leģendārā dziedātāja Tīna Tērnere |url=https://www.apollo.lv/7781980/muziba-devusies-legendara-dziedataja-tina-ternere |accessdate={{dat|2023|6|21||bez}} |agency=apollo.lv |date={{dat|2023|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Lilita Ozoliņa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/05.06.2023-muziba-devusies-aktrise-lilita-ozolina.a511547/|title=Mūžībā devusies aktrise Lilita Ozoliņa|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Trīts Viljamss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Actor Treat Williams dies at 71 after motorcycle accident |url=https://www.nbcnews.com/pop-culture/movies/actor-treat-williams-dies-71-motorcycle-accident-vermont-rcna88983 |website=[[NBC News]] |access-date=June 12, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Glenda Džeksone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=15 June 2023 |title=Oscar-winning actress Glenda Jackson dies at 87 |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-65916692 |accessdate=15 June 2023 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Frederiks Forests]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/frederic-forrest-dead-apocalypse-now-the-rose-1235523124/ Frederic Forrest, Standout Supporting Player in ‘Apocalypse Now’ and ‘The Rose,’ Dies at 86]&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Alans Ārkins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Murphy |first=J. Kim |last2=Dagan |first2=Carmel|date=June 30, 2023 |title=Alan Arkin, Oscar Winner for ‘Little Miss Sunshine,’ Dies at 89 |url=https://variety.com/2023/tv/obituaries-people-news/alan-arkin-dead-little-miss-sunshine-argo-1235658718/ |access-date=June 30, 2023 |website=Variety |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Koko Lī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ķīniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dziedātāja, aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/life/pop-diva-coco-lee-dies-aged-48-says-family|title=Pop diva Coco Lee, who has been battling depression, dies at age 48|date=5 July 2023|work=[[The Straits Times]]|location=[[Singapūra]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Džozefīne Čaplina]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Helmore |first=Edward |date=2023-07-21 |title=Josephine Chaplin, actor and daughter of Charlie Chaplin, dies aged 74 |language=en |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/film/2023/jul/21/josephine-chaplin-dies-actor-daughter-charlie-chaplin |access-date=2023-07-21 |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džeina Birkina]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/atlanta/news/actress-and-singer-jane-birkin-who-found-fame-in-france-dies-age-76/|title=Actress and singer Jane Birkin, who found fame in France, dies age 76|date=17 July 2023|website=cbsnews.com}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26''{{efn|Miršanas datums nav zināms, šajā datumā atrasta mirusi.}} || [[Šineida O'Konora]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56 || style=&quot;text-align:center;&quot;| īriete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Beaumont |first1=Mark |title=Sinéad O'Connor, 1966–2023: an artist of integrity, intensity and honesty |url=https://www.nme.com/features/music-features/sinead-oconnor-obituary-3473864 |access-date=27 July 2023 |publisher=NME |date=27 July 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Pols Rubenss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, scenārists, komiķis||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2023/07/31/arts/paul-reubens-pee-wee-herman-dead.html|title = Paul Reubens, Creator of Pee-wee Herman, Is Dead at 70|last = Genzlinger|first = Neil|date = July 31, 2023|accessdate = July 31, 2023|newspaper = [[The New York Times]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Anguss Klauds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 25 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-66333376|first=Brandon|last=Drenon|title=Angus Cloud: Euphoria actor who played 'Fez' dead aged 25|work=BBC News|date=1 August 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Augusts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Marks Mārgoliss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2023-08-04 |title=Mark Margolis, Actor on 'Breaking Bad' and 'Better Call Saul,' Dies at 83 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/mark-margolis-dead-breaking-bad-better-call-saul-1235551107/ |access-date=2023-08-04 |website=[[The Hollywood Reporter]] |language=en |archive-date=August 4, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230804155309/https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/mark-margolis-dead-breaking-bad-better-call-saul-1235551107/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Viljams Frīdkins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies &quot;The Exorcist&quot; režisors Viljams Frīdkins |url=https://www.apollo.lv/7829937/muziba-devies-the-exorcist-rezisors-viljams-fridkins |accessdate={{dat|2023|8|7||bez}} |agency=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Robijs Robertsons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/music/news/robbie-robertson-dead-the-band-1235692172/|title=Robbie Robertson, Leader of The Band, Dies at 80|last=Morris|first=Chris|website=Variety|date=August 9, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Antonella Lualdi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=È morta Antonella Lualdi, l’attrice aveva 92 anni |url=https://www.repubblica.it/spettacoli/people/2023/08/10/news/e_morta_antonella_lualdi_lattrice_aveva_92_anni-410650690/ |access-date=10 August 2023 |publisher=La Repubblica |date=10 August 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Patrīcija Bredina]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88 || style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Mistry |first1=Pritti |title=UK's first Eurovision singer Patricia Bredin dies aged 88 |url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-england-humber-66509586 |access-date=15 August 2023 |publisher=BBC News |date=15 August 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Gļebs Panfilovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;[https://news.rambler.ru/community/51310636-umer-gleb-panfilov/?ysclid=llseuxa2db458785266 Умер Глеб Панфилов]&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Septembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Džimijs Bafets]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Kaufman |first=Gil |title=Jimmy Buffett, 'Margaritaville' Singer-Songwriter and Entrepreneur, Dies at 76 |url=https://www.billboard.com/music/rock/jimmy-buffett-dead-margaritaville-singer-songwriter-dies-76-1235333726/ |magazine=[[Billboard]] |date=September 2, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Džuljāno Montaldo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itālis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists, aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|publisher=[[La Repubblica]]|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2023/09/06/news/morto_giuliano_montaldo_il_regista_di_sacco_e_vanzetti-413497471/?ref=RHLF-BG-I413498934-P1-S1-T1|title=Morto Giuliano Montaldo, il regista di ‘Sacco e Vanzetti’|access-date=6 September 2023|date=6 September 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Deivids Makellums]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| skots|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie |title=David McCallum Dies: Beloved 'NCIS' Actor &amp; 'Man From U.N.C.L.E' Star Was 90|url=https://deadline.com/2023/09/david-mccallum-dead-ncis-actor-1235555770/|work=Deadline |date=25 September 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Maikls Gembons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| īrs / anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=82 gadu vecumā miris Dumidora lomas atveidotājs no &quot;Harija Potera&quot; filmu sāgas |url=https://sejas.tvnet.lv/7864771/82-gadu-vecuma-miris-dumidora-lomas-atveidotajs-no-harija-potera-filmu-sagas |accessdate={{dat|2023|9|29||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2023|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Oktobris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Bērts Jangs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Williams |first1=Alex |title=Burt Young, ''Rocky'' Actor Who Played Complex Tough Guys, Dies at 83 |url=https://www.nytimes.com/2023/10/18/movies/burt-young-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=October 18, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Paipera Lorija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Piper Laurie, Actress in 'The Hustler,' 'Carrie' and 'Twin Peaks,' Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/piper-laurie-dead-twin-peaks-hustler-carrie-1235618677/ |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=October 14, 2023 |access-date=October 14, 2023 |archive-date=October 15, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231015103640/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/piper-laurie-dead-twin-peaks-hustler-carrie-1235618677/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Dariušs Mehrdžui]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| irānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-10-14 |title=فوری/ داریوش مهرجویی و همسرش به قتل رسیدند! |url=https://donya-e-eqtesad.com/%D8%A8%D8%AE%D8%B4-%D8%B3%D8%A7%DB%8C%D8%AA-%D8%AE%D9%88%D8%A7%D9%86-62/4010747-%D9%81%D9%88%D8%B1%DB%8C-%D8%AF%D8%A7%D8%B1%DB%8C%D9%88%D8%B4-%D9%85%D9%87%D8%B1%D8%AC%D9%88%DB%8C%DB%8C-%D9%87%D9%85%D8%B3%D8%B1%D8%B4-%D8%A8%D9%87-%D9%82%D8%AA%D9%84-%D8%B1%D8%B3%DB%8C%D8%AF%D9%86%D8%AF |access-date=2023-10-14 |website=روزنامه دنیای اقتصاد |language=fa |archive-date=2023-10-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231020093130/https://donya-e-eqtesad.com/%D8%A8%D8%AE%D8%B4-%D8%B3%D8%A7%DB%8C%D8%AA-%D8%AE%D9%88%D8%A7%D9%86-62/4010747-%D9%81%D9%88%D8%B1%DB%8C-%D8%AF%D8%A7%D8%B1%DB%8C%D9%88%D8%B4-%D9%85%D9%87%D8%B1%D8%AC%D9%88%DB%8C%DB%8C-%D9%87%D9%85%D8%B3%D8%B1%D8%B4-%D8%A8%D9%87-%D9%82%D8%AA%D9%84-%D8%B1%D8%B3%DB%8C%D8%AF%D9%86%D8%AF }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Sūzena Samersa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://people.com/suzanne-somers-dead-at-76-8358227 |last=Richards |first=Bailey |title=Suzanne Somers, ''Three's Company'' and ''Step by Step'' Actress, Dead at 76 |work=[[People]] |date=October 15, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Ričards Roundtrijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=Richard Roundtree Dies: 'Shaft' Star Was 81 |url=https://deadline.com/2023/10/richard-roundtree-dead-shaft-star-1235582237/ |website=[[Deadline Hollywood]] |access-date=October 24, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Metjū Perijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis / kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Winton |first=Richard |last2=Brennan |first2=Matt |date=October 28, 2023 |title='Friends' star Matthew Perry dead at 54, found in hot tub, sources say |work=[[Los Angeles Times]] |url=https://www.latimes.com/california/story/2023-10-28/freinds-star-matthew-perry-dead-at-56 |dead-url=no|access-date=October 29, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231029004752/https://www.latimes.com/california/story/2023-10-28/freinds-star-matthew-perry-dead-at-56 |archive-date=October 29, 2023}}&lt;/ref&gt; }}
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Novembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Mudīte Šneidere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mirusi aktrise un rakstniece Mudīte Šneidere |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/11.11.2023-mirusi-aktrise-un-rakstniece-mudite-sneidere.a531292/ |accessdate={{dat|2023|11|11||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|11|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Džoss Eklends]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/3am/celebrity-news/breaking-midsomer-murders-star-joss-31478801|title=Midsomer Murders star Joss Ackland dies as family pay tribute to actor|first=Harry|last=Rutter|date=19 November 2023|newspaper=[[Daily Mirror]]|access-date=19 November 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Frānsisa Sternhāgena]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wild |first=Stephi |title=Tony-Winning Stage and Screen Actress Frances Sternhagen Dies at 93 |url=https://www.broadwayworld.com/article/Tony-Winning-Stage-and-Screen-Actress-Frances-Sternhagen-Dies-at-93-20231129 |access-date=2023-11-29 |website=BroadwayWorld.com |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=9 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Decembris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Konča Velasko]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| spāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/cultura/2023/12/02/fallece-84-anosconcha-velasco-chica-yeye-quiso-artista-cine-teatro-television/00031701509088800432121.htm|title=Fallece a los 84 años Concha Velasco, la chica yeyé que quiso ser artista y lo fue en el cine, el teatro y la televisión|date=2 December 2023|language=es|newspaper=La Voz de Galicia}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Normans Līrs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 101 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, producents, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Norman Lear, Whose Comedies Changed the Face of TV, Is Dead at 101 |url=https://www.nytimes.com/2023/12/06/arts/television/norman-lear-dead.html?unlocked_article_code=1.D00.GGIt.95T7AijKUdBZ&amp;smid=tw-share|last1=Severo |first1=Richard |last2=Keepnews |first2=Peter |work=The New York Times |date=December 6, 2023 |archive-date=December 7, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231207024312/https://www.nytimes.com/2023/12/06/arts/television/norman-lear-dead.html |dead-url=no|access-date=December 7, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Marisa Pavana]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/marisa-pavan-dead-rose-tattoo-1235715265/|title=Marisa Pavan, Oscar-Nominated Actress in ‘The Rose Tattoo,’ Dies at 91|publisher=The Hollywood Repoter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Raiens O'Nīls]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ryan-oneal-dead-love-story-paper-moon-1235730468/|title = Ryan O'Neal, Star of 'Love Story,' 'What's Up, Doc?' and 'Paper Moon,' Dies at 82|last = Barnes|first = Mike|date = December 8, 2023|access-date = December 8, 2023|work = [[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Andrē Brauers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 61|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=&quot;nyt-14dec2023&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Salam |first1=Maya |title=Andre Braugher Died of Lung Cancer, His Publicist Says |url=https://www.nytimes.com/2023/12/14/arts/television/andre-braugher-cause-of-death-lung-cancer.html |access-date=December 14, 2023 |work=[[The New York Times]] |date=December 14, 2023}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Otars Joseliani]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| gruzīns|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists, redaktors||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=89 gadu vecumā viņsaulē devies režisors Otars Joseliani |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.12.2023-89-gadu-vecuma-vinsaule-devies-rezisors-otars-joseliani.a535763/ |accessdate={{dat|2023|12|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|12|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Lī Songjuns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dienvidkorejietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=December 27, 2023|title=Lee Sun Kyun Has Died Police Confirms on 27 December 2023|url=https://gotimesnews.com/lee-sun-kyun-has-died-police-confirms/|access-date=December 28, 2023|language=en|archive-date=December 27, 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231227223355/https://gotimesnews.com/lee-sun-kyun-has-died-police-confirms/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Džons Pildžers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://news.sky.com/story/john-pilger-journalist-campaigner-and-documentary-maker-dies-aged-84-13040032|title = John Pilger: Journalist, campaigner and documentary maker dies aged 84|work = [[Sky News]]|date = 31 December 2023|accessdate = 1 January 2024}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Toms Vilkinsons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75|| style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies izcilais britu aktieris Toms Vilkinsons |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/30.12.2023-muziba-devies-izcilais-britu-aktieris-toms-vilkinsons.a537221/ |accessdate={{dat|2024|1|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2023-01-01,2023-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2023. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]]
* [https://www.imdb.com/search/name/?death_date=2023-01-01,2023-12-31&amp;adult=include 2023. gadā mirušo saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]]
* [https://www.imdb.com/search/name/?birth_date=2023-01-01,2023-12-31&amp;adult=include 2023. gadā dzimušo saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]]

[[Kategorija:2023. gads kino| ]]</text>
      <sha1>kzaerky9bax4h27vcd46xrc40skk8bh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Čikste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516075</id>
    <revision>
      <id>4510199</id>
      <parentid>3907478</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3038" sha1="9sk7fefwajoa3bcyh4f2ms0mjj98ejv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arturs Čikste
|     vārds_orig = 
|         attēls = Arturs-Cikste.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = [[1930]]. gads
|        dz_gads =
|     dz_mēnesis =
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = ({{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Mogiļevas apgabals|td=Baltkrievija}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1992
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 12
|        m_vieta = {{vieta|Latvija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[lauksaimnieks]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Arturs Čikste''' (dzimis {{dat|1930}}, miris {{dat|1992|4|12}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]] un sabiedrisks darbinieks, pirmā Latvijā nodibinātā [[kolhozs|kolhoza]] &quot;[[Nākotne (ciems)|Nākotne]]&quot; ilggadējs priekšsēdētājs (no 1966. līdz 1990. gadam). [[Sociālistiskā Darba varonis]], divkārtējs [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris.

Dzimis [[Mahiļova]]s apkaimē, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] latviešu bēgļu ģimenē. 1938. gadā tēvs tika represēts [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] gaitā, bet ģimene (māte ar trijiem bērniem) 1943. gadā atgriezās Latvijā un apmetās [[Šķibes pagasts|Šķibes pagastā]].

Nodibinoties kolhozam &quot;Nākotne&quot;, tā darbībā iekļāvās arī Arturs Čikste. 1948. gadā Čikstes brigāde ieguva lielisku ražu, un 1949. gadā viņam tika piešķirts Sociālistiskā Darba varoņa nosaukums. 1950. gadā viņš iestājās [[PSKP|Komunistiskajā partijā]]. Pabeidzot [[Zaļenieki|Zaļenieku]] lauksaimniecības skolu, strādāja par [[Agronoms|agronomu]]. Kopš 1956. gada Čikste vadīja vairākus kolhozus līdz 1966. gadā tika iecelts par kolhoza &quot;Nākotne&quot; priekšsēdētāju. Beidzis [[Viļņas Augstākajā partijas skolā|Viļņas Augstāko partijas skolu]]. Bijis [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] un [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāts.

Artura Čikstes vadības laikā tika būtiski labiekārtots kolhoza centrālais ciemats [[Nākotne (ciems)|Nākotne]], attīstītas palīgnozares, piemēram [[agaragara]] ražotne.

2018. gada 15. decembrī [[Glūdas pagasts|Glūdas pagastā]] Arturam Čikstem tika atklāta piemiņas zīme.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://timenote.info/lv/Arturs-Cikste-00.00.1930 Arturs Čikste timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230101063413/https://timenote.info/lv/Arturs-Cikste-00.00.1930 |date={{dat|2023|01|01||bez}} }}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čikste, Arturs}}
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9sk7fefwajoa3bcyh4f2ms0mjj98ejv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Elvihs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517982</id>
    <revision>
      <id>4510130</id>
      <parentid>3971431</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T02:45:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2967" sha1="fykvcgl94j902wcd9c37z7nwmy2xmw0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andrejs Elvihs
| attēls              =
| att_izm             =
| amats               = Latvijas PSR ārlietu ministrs un Latvijas PSR izglītības ministrs
| term_sākums         = {{dat|1962|||N}}
| term_beigas         = {{dat|1969|||N}}
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1910||}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Krievijas Impērija|Toboļskas guberņa|Kozuļina|td=Krievija}}
| mir_dati            = {{dat|1975|11|29}}
| mir_vieta           =
| tautība             =latvietis
| partija             =[[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andrejs Elvihs''' (1910—1975) bija [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks, [[padomju nomenklatūra]]s loceklis. Latvijas PSR izglītības ministrs (1962—1969), [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1962—1967).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1910. gadā Kozuļinas ciemā [[Toboļska]]s guberņā (tagad [[Omska]]s apgabala Krutinkas rajonā).
1930. gadā kļuva par ciema padomes sekretāru, mācījās Omskas Pedagoģiskajā institūtā, 1932. gadā kļuva par [[PSKP]] biedru un mācījās Omskas partijas skolā.
 
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Elvihu nosūtīja uz okupēto Latviju, kur viņš darbojās propagandas jomā. Pēc 1950. gada Elvihs strādāja par [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Marksisma-ļeņinisma katedras vadītāju, LKP CK Republikāniskās partijas skolas direktoru un [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta]] rektoru.
1962. gadā Elvihu iecēla par Latvijas PSR izglītības ministru un par LPSR ārlietu ministru, no 1967. līdz 1969. gadam pildīja vienīgi izglītības ministra amatu. 1963. gada 18. oktobrī ārlietu ministrs A. Elvihs nosūtīja vēstuli PSRS vēstniekam Kanādā Ivanam Spicko, aicinot pievērst uzmanību darbam ar «latviešu pārvietotajām personām šajā valstī», vienlaikus izsakot gatavību sniegt visu iespējamo atbalstu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/873125 Latviešu trimda Rietumvalstīs un Latvijas PSR Ārlietu ministrija (1950—1960)] Antonijs Zunda&lt;/ref&gt;
1969. gadā viņu iecēla par LKP CK Partijas vēstures institūta direktoru.

Miris 1975. gada 29. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Andrejs-Elvihs |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220727122234/https://timenote.info/lv/Andrejs-Elvihs }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Elvihs, Andrejs}}

[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1975. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]]</text>
      <sha1>fykvcgl94j902wcd9c37z7nwmy2xmw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plourdosteus panderi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518516</id>
    <revision>
      <id>4509948</id>
      <parentid>3666520</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:19:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2292" sha1="4ih57jfr6wm772c91846v52gsuojnj9" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = Plourdosteus panderi centrale.jpg
| att_nosaukums = '''''Plourdosteus panderi''''' ''centrale'' kauls.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Plourdosteidae
| dzimta_lv = Plordosteīdas
| ģints = Plourdosteus
| ģints_lv = Plordosteji
| suga = Plourdosteus panderi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Plourdosteus panderi''''' ir [[Plordosteīdas|plordosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā ([[gaujas svīta]]s apakšdaļa). Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]] 1962. gadā. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kaula fragments no [[Gauja]]s atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no [[Cēsis|Cēsīm]], [[Latvija|Latvijā]]). Nosaukums ''Plourdosteus panderi'' nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa [[Kristians Panders|Pandera]] vārdā) [[Plordosteji|plordostejs]]. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un [[Abava]] pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk [[Abavas svīta|abavas svītā]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja liela izmēra [[zivis]] ar augstu [[Galvas vairogs|galvas vairogu]]. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. ''Nuchale'' sānu virsmas attiecībā pret horizontālo virsmu veido 50-55° leņķi (citiem [[kokkosteji]]em un plordostejiem šis leņķis nepārsniedz 40°). Locītavas izaugumam uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') ir masīvs, augsts pamats.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>4ih57jfr6wm772c91846v52gsuojnj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521808</id>
    <revision>
      <id>4510278</id>
      <parentid>4354322</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:24:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1255" sha1="0c2td6tqolibvxp11rd7w4c4qq362ut" xml:space="preserve">'''Alūksnes vidusskola''' bija [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības iestāde, kas atradās Kanaviņu ielā 14, [[Alūksne|Alūksnē]]. 1.—3. klašu skolēni mācījās Lielā Ezera ielas ēkā, 4.—6. klašu — Kanaviņu ielas ēkā, bet [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]]s ēkā Glika ielā — 7.—12. klašu audzēkņi.

== Izglītības programmas ==
* Pirmsskolas izglītības programma (01011111)
* Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)
* Pamatizglītības programma (21011111)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811)

== Vēsture ==
Skola dibināta 2023. gadā, apvienojot 2011. gadā dibināto Alūksnes novada vidusskolu ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.&lt;ref&gt;[https://aluksne.lv/index.php/2023/08/01/darbu-sak-aluksnes-vidusskola/ Darbu sāk Alūksnes vidusskola] 01.08.2023&lt;/ref&gt; 2025. gadā skola pievienota [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]]i.

== Skolas direktori ==
* Ilze Līviņa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Alūksnes novada skolas}}

[[Kategorija:Alūksne]]
[[Kategorija:Skolas Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>0c2td6tqolibvxp11rd7w4c4qq362ut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfor grupa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522673</id>
    <revision>
      <id>4510165</id>
      <parentid>4509783</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:43:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45346-03</username>
        <id>149283</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]] ([[User talk:Egilus|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4509783</comment>
      <origin>4510165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1200" sha1="syrfxqcvez6l4ifcyskw07fbnm091st" xml:space="preserve">[[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]'''SIA &quot;Alfor&quot;''' ir vadošais azartspēļu operators Latvijā ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Uzņēmums ir attīstījis Latvijā plašāko spēļu zāļu tīklu - [https://casino.fenikss.lv/ FENIKSS], un vienu no vadošajām spēļu platformām tiešsaistē [https://www.fenikss.lv/casino-v2 fenikss.lv]. SIA &quot;Alfor&quot; ietilpst [https://www.novomatic.com/en NOVOMATIC AG], kas ir viena no lielākajām spēļu tehnoloģiju grupām pasaulē.

=== Sociālā atbildība ===
Kā licencēts azartspēļu operators, SIA &quot;Alfor&quot; ievēro ne vien nozares regulējumu, bet arī labo praksi. SIA &quot;Alfor&quot; ievēro [https://casino.fenikss.lv/atbildiga-spele/ Atbildīgas spēles] politiku, [https://llab.lv/wp-content/uploads/2026/03/LLAB_Azartspelu-nozares-atbildibas-kodekss.pdf Azartspēļu nozares atbildības kodeksu], kā arī starptautiski atzītā spēlētāju aizsardzības un atbildīgas spēles standarta [https://www.novomatic.com/en/explore-novomatic/corporate-responsibility-sustainability/responsible-entertainment G4] (Global Gambling Guidance Group) principus. 

{{DEFAULTSORT:Alfor}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>syrfxqcvez6l4ifcyskw07fbnm091st</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510209</id>
      <parentid>4510165</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:14:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-45346-03|~2026-45346-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4509776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6199" sha1="gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf" xml:space="preserve">[[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]
'''&quot;Alfor grupa&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu  &quot;[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]&quot;, bet Igaunijā — ar zīmolu ''Fenix''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfor.lv/uznemums/alfor-grupa|title=Alfor grupa - Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;. &quot;Alfor grupa&quot; holdinga uzņēmums SIA &quot;Foroms&quot; ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto [[kazino]] 1990. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;.

== Struktūra ==
&quot;Alfor grupa&quot; apvieno divus vadošos izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA Alfor, kas reģistrēts 2004. gadā (zīmols: Fenikss)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;, un 1996. gadā Igaunijā reģistrēta meitassabiedrība ''OU Novoloto'' (zīmols: ''Fenix'') Novoloto OÜ&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/et/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2022-10-01|language=et}}&lt;/ref&gt;.

== Finanšu rādītāji ==
&quot;Alfor grupa&quot; ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021. gadā, par spīti azartspēļu aizliegumam lielu daļu [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas perioda]], bija 14,7 miljoni eiro un darbinieku skaits — 753&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Vēsture ==
&quot;Alfor grupa&quot; dibinājusi 1999. gadā reģistrētā holdinga uzņēmums SIA “Foroms”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;. Uzņēmuma izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs &quot;Forums&quot;|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru &quot;Forums&quot;]] (REJC &quot;Forums&quot;). No [[komjaunatne]]s centra 20. gadsimta 80. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs &quot;Forums&quot;, kas eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, banku un citās&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;. Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana Latvijā. To ar nosaukumu &quot;Casino Riga&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}&lt;/ref&gt; atvēra 1990. gada augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Projekts izrādījās gana pelnošs, lai attīstību ne vien turpinātu, bet arī paplašinātu.

Uz 2022. gadu SIA “Foroms” daļas pieder SIA &quot;FVR Invest&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;, kura patiesais labuma guvējs ir [[Jānis Zuzāns]]. SIA “Foroms” aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, bet neto peļņa — 4,8 miljoni eiro. Uzņēmuma [[Audits|auditorkompānija]] ir 1995. gadā reģistrētā SIA “Sindiks”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;, kuras patiesā labuma guvēja ir SIA &quot;Grant Thornton&quot; valdes locekle Silvija Gulbe&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/|title=Silvija Gulbe|website=Latvia|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130043241/https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/}}&lt;/ref&gt;.

== Sociālā atbildība ==
&quot;Alfor grupa&quot; ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}&lt;/ref&gt;. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510213</id>
      <parentid>4510209</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizsargāja &quot;[[Alfor grupa]]&quot;: Neproduktīvi izmaiņu kari ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 20. septembris, plkst. 08.24 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 20. septembris, plkst. 08.24 (UTC)))</comment>
      <origin>4509776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6199" sha1="gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf" xml:space="preserve">[[Attēls:Fēnikss Jēkabpils.JPG|thumb|Spēļu zāle Jēkabpilī]]
'''&quot;Alfor grupa&quot;''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi nozarē. Latvijā grupa pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu  &quot;[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]&quot;, bet Igaunijā — ar zīmolu ''Fenix''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfor.lv/uznemums/alfor-grupa|title=Alfor grupa - Alfor|website=www.alfor.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;. &quot;Alfor grupa&quot; holdinga uzņēmums SIA &quot;Foroms&quot; ir tieši saistīts ar pirmo Latvijā atvērto [[kazino]] 1990. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;.

== Struktūra ==
&quot;Alfor grupa&quot; apvieno divus vadošos izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA Alfor, kas reģistrēts 2004. gadā (zīmols: Fenikss)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;, un 1996. gadā Igaunijā reģistrēta meitassabiedrība ''OU Novoloto'' (zīmols: ''Fenix'') Novoloto OÜ&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teatmik.ee/et/captcha|title=teatmik.ee|last=d-Systems|website=www.teatmik.ee|access-date=2022-10-01|language=et}}&lt;/ref&gt;.

== Finanšu rādītāji ==
&quot;Alfor grupa&quot; ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021. gadā, par spīti azartspēļu aizliegumam lielu daļu [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas perioda]], bija 14,7 miljoni eiro un darbinieku skaits — 753&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Vēsture ==
&quot;Alfor grupa&quot; dibinājusi 1999. gadā reģistrētā holdinga uzņēmums SIA “Foroms”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;. Uzņēmuma izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs &quot;Forums&quot;|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru &quot;Forums&quot;]] (REJC &quot;Forums&quot;). No [[komjaunatne]]s centra 20. gadsimta 80. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs &quot;Forums&quot;, kas eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, banku un citās&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;. Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana Latvijā. To ar nosaukumu &quot;Casino Riga&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}&lt;/ref&gt; atvēra 1990. gada augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Projekts izrādījās gana pelnošs, lai attīstību ne vien turpinātu, bet arī paplašinātu.

Uz 2022. gadu SIA “Foroms” daļas pieder SIA &quot;FVR Invest&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;, kura patiesais labuma guvējs ir [[Jānis Zuzāns]]. SIA “Foroms” aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, bet neto peļņa — 4,8 miljoni eiro. Uzņēmuma [[Audits|auditorkompānija]] ir 1995. gadā reģistrētā SIA “Sindiks”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-01|date=2022-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt;, kuras patiesā labuma guvēja ir SIA &quot;Grant Thornton&quot; valdes locekle Silvija Gulbe&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/|title=Silvija Gulbe|website=Latvia|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130043241/https://www.grantthornton.lv/musu-komanda/Silvija-Gulbe/}}&lt;/ref&gt;.

== Sociālā atbildība ==
&quot;Alfor grupa&quot; ir lielākā [[Latvijas Spēļu biznesa asociācija]]s biedre. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzstādītais darbības mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību, kā arī izstrādāt ieteikumus un projektus azartspēļu nozares attīstībai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930133951/https://lsba.lv/par-mums/}}&lt;/ref&gt;. Latvijas Spēļu biznesa asociācija 2022. gadā uzsāka sabiedrības informatīvo kampaņu “Maldi par Valdi” ar nolūku kliedēt sabiedrības maldus par nozari&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/|title=Azartspēļu nozares aktualitātes {{!}} Jūlijs|website=Latvijas Spēļu biznesa asociācija|access-date=2022-10-01|language=lv-LV|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930114410/https://lsba.lv/medijs/azartspelu-nozares-aktualitates-julijs/}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>gefozrf1ts6pnl92h6uoko0sri2xkzf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Arnītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522968</id>
    <revision>
      <id>4510194</id>
      <parentid>4370198</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4656" sha1="94x8mkjqzt32hf4zwldyvam3yfrmct1" xml:space="preserve">{{personas infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = 
|       dz_gads = 1909
|    dz_mēnesis = 10
|      dz_diena = 7
|      dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rozulas pagasts|td=Latvija}}
|        m_gads = 1986
|     m_mēnesis = 4
|       m_diena = 16
|       m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Straupe|td=Latvija}}
|       tautība = [[latvieši|latvietis]]
|  nodarbošanās = būvinženieris
|       dzimums = V
}}
''' Arturs Arnītis''' (1909—1986) bija latviešu būvinženieris. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) organizētajā [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivu akcijā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1909. gada 7. oktobrī [[Rozulas pagasts|Rozulas pagastā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s inženierzinātņu fakultātē, kuru absolvēja 1941. gada 15. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Arnitis |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221006100722/https://timenote.info/lv/Arturs-Arnitis }}&lt;/ref&gt; Vācu okupācijas laikā viņš strādāja par būvinženieri [[Ventspils|Ventspilī]], 1943. gada jūlijā noorganizēja [[Leonīds Siliņš|Leonīda Siliņa]] pārvešanu uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. Pēc [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] apcietināšanas 1944. gada 29. aprīlī vācu okupācijas iestādes mēģināja apcietināt arī inženieri Arnīti, kurš vadīja LCP sakaru grupu. Viņam izdevās izbēgt uz slēpties Mauru dzelzceļa stacijā, vēlāk [[Ventas pagasts|Ventas pagasta]] &quot;Gulbjos&quot;.&lt;ref&gt;[https://docs.google.com/file/d/0Bw98s0BDNo0vc0FGOTBsTmU1Z0k/edit?pref=2&amp;pli=1&amp;resourcekey=0-gAt2YXgCe8Lz-iT0wwApTA “Pāri Jūrai: 44./45.”] Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)&lt;/ref&gt;

Tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 9. maijā Arturs Arnītis pārcēlās uz [[Gotlande|Gotlandi]], kur sazinājās ar zviedru izlūkdienesta darbinieku Johansonu, kurš kara laikā bija aktīvi atbalstījis laivu akcijas no Latvijas uz Gotlandi.

1945. gada 15. oktobri četru vīru grupu Arnīša vadībā, kuras sastāvā bija arī [[Jānis Šmits (pārcēlājs)|Jānis Šmits]], [[Laimons Pētersons]] un [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]], izsēdināja Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/114128 Zem politisko lielvaru riteņiem. Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā] [[Antonijs Zunda]], &quot;[[Latvijas Vēstnesis]]&quot; Nr. 125, 10.08.2005.&lt;/ref&gt; Arturu Arnīti un Jāni Šmitu arestēja jau 16. oktobrī, bet Eduards Andersons un Laimons Pētersons 28. oktobrī ar vilcienu ieradās Rīgā, kur tikās ar LCP Ventspils grupas vadītāju [[Voldemārs Mežaks|Voldemāru Mežaku]] un ar LCP dalībnieku Ernestu Priedīti. Viņus nodeva [[Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s aģents Vidvuds Šveics.

1946. gada 16. maijā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Arturu Arnīti, Jāni Šmitu, Voldemāru Mežaku, Albertu Klibiķi, Ernestu Priedīti sodīja ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 25 gadiem, bet Laimonu Pētersonu — uz 15 gadiem ieslodzījumā [[Gulags|Gulaga nometnēs]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6151585/ceka-pret-latvijas-centralo-padomi Čeka pret Latvijas Centrālo padomi] Dzintars Ērglis, &quot;[[Latvijas Avīze]]&quot; 2005. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Pēc 10 gadu spaidu darbiem [[Taišeta]]s Ozerlaga nometnē Arturu Arnīti atbrīvoja 1957. gada februārī.&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/media/5042/download Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji] Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)&lt;/ref&gt;

Miris 1986. gada 16. aprīlī, apglabāts [[Straupe]]s Pārupes kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=939 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221006113505/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=939 }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Vidusvidzemes biogrāfiskā vārdnīca. Cēsis, 2003.
* Pārcēlāji. Mansards, 2021.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arnītis, Arturs}}
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]</text>
      <sha1>94x8mkjqzt32hf4zwldyvam3yfrmct1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Krasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523020</id>
    <revision>
      <id>4510218</id>
      <parentid>3968266</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:39:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1899" sha1="illw8r3bcdju3pq3lae5c4bag3ymq0q" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Arvīds Krasts.jpg|thumb|200px|Arvīds Krasts]]
'''Arvīds Krasts''' (1907—1990) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. gadā organizēja [[bēgļu laivas uz Zviedriju]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1907. gada 7. martā [[Sniķeres pagasts|Sniķeres pagasta]] Vaidmaņos lauksaimnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar vecāku ģimeni devās bēgļu gaitās uz Krieviju. 1918. gadā atgriezās dzimtenē, no 1926. gada studēja [[Latvijas Universitāte]]s inženierzinātņu fakultātē, tad lauksaimniecības fakultātē, kuru absolvēja 1939. gadā ar kultūrinženiera grādu.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā strādāja Ventspils apriņķī par meliorācijas darbu vadītāju un 1944. gadā iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] organizētajā bēgļu pārcelšanā no Kurzemes piekrastes. [[1944]]. gada novembrī ieradās Gotlandē un pēc kara dzīvoja Zviedrijā, kur strādāja savā nozarē.&lt;ref&gt;[https://docs.google.com/file/d/0Bw98s0BDNo0vc0FGOTBsTmU1Z0k/edit?pref=2&amp;pli=1&amp;resourcekey=0-gAt2YXgCe8Lz-iT0wwApTA “Pāri Jūrai: 44./45.”] [[Valentīne Lasmane|Valentīnes Lasmanes]] sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)&lt;/ref&gt;

Miris 1990. gada 26. aprīlī [[Vesterosa|Vesterosā]], Zviedrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arvids-Krasts |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221006193742/https://timenote.info/lv/Arvids-Krasts }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krasts, Arvīds}}
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:1907. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas latvieši]]</text>
      <sha1>illw8r3bcdju3pq3lae5c4bag3ymq0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Galviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525619</id>
    <revision>
      <id>4510024</id>
      <parentid>4431977</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2200" sha1="pam1xuij2icyd98ppqzjwqk3c9b1z2q" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Aivars Galviņš
 |            vārds_orig = 
 |                attēls = Cielavinas armija.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Aivars Galviņš (attēla labajā pusē) filmā &quot;[[Cielaviņas armija]]&quot;
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dat|1953|4|14}}
 |              dz vieta = 
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2005|7|15|1953|4|14}}
 |            mirš vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris, uzņēmējs
 |         darbības gadi = 
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Aivars Galviņš''' (1953—2005) bija latviešu bērnu filmu [[kino]] [[aktieris]], vēlāk [[uzņēmējs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1953. gada 14. aprīlī. Mācījās [[Rīgas 17. astoņgadīgā skola|Rīgas 17. astoņgadīgajā skolā]]. 10 gadu vecumā 1963. gadā [[Rīgas Kinostudija]] viņu izvēlējās latviešu klaidoņa lomai filmā &quot;[[Cielaviņas armija]]&quot; (režisors [[Aleksandrs Leimanis]]).
1967. gadā meklējot aktierus filmai &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot; (režisors [[Jānis Streičs]]), viņu no apmēram 3000 pretendentiem izvēlējās Rīgas skolnieka Tomiņa lomai. 1968. gadā viņu uzaicināja filmēties filmā &quot;[[Cielaviņas armija atkal cīnās]]&quot;.
Vēlāk kinolomās vairs nav aicināts.

Miris 2005. gada 15. jūlijā Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aivars-Galvins-14.04.1953 |title=timenote.info |access-date=12.11.2022 |archive-date=12.11.2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221112195139/https://timenote.info/lv/Aivars-Galvins-14.04.1953 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Galviņš, Aivars}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>pam1xuij2icyd98ppqzjwqk3c9b1z2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niklass Filkrugs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525833</id>
    <revision>
      <id>4509805</id>
      <parentid>4397099</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:14:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3723" sha1="jgdkdd5lpaiggiz11ovr3zl30ca4gwd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 26
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen II]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Hannovere}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| goals1 = 10
| height = 189
| image = NiclasFüllkrug (cropped).jpg
| caption = Niklass Filkrugs 2021. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19
| nationalyears2 = 2011—2012
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Niklass Filkrugs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2014
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 24
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 14
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20
| nationalteam4 = {{fb|GER}}
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalyears4 = 2022—
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years2 = 2012—2014
| caps2 = 23
| goals2 = 2
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]
| years3 = 2013—2014
| caps3 = 21
| goals3 = 6
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]]
| caps4 = 54
| goals4 = 17
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]]
| years5 = 2016—2019
| caps5 = 75
| goals5 = 21
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years6 = 2019—2023
| caps6 = 90
| goals6 = 45
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 29
| goals7 = 12
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years9 = 2026
| caps9 = 20
| goals9 = 1
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 0
| goals10 = 0
}}'''Niklass Filkrugs''' ({{Val|de|Niclas Füllkrug}}; dzimis {{Dat|1993|2|9}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Filkrugs pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']], kas viņu īrē no ''[[West Ham United FC|West Ham United]]''.

Iepriekš spēlējis Vācijas komandās [[SpVgg Greuther Fürth|''Greuther Fürth'']], ''[[1. FC Nürnberg]]'', ''[[Hannover 96]]'', [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']] un ''[[Borussia Dortmund]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[AC Milan|Milan]]''.

Ticis iekļauts [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Filkrugs, Niklass}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]]
[[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]</text>
      <sha1>jgdkdd5lpaiggiz11ovr3zl30ca4gwd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Askolds Rodins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>526947</id>
    <revision>
      <id>4510232</id>
      <parentid>3732469</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1711" sha1="30dw8mydmi9x3q27xinza5561brwiqa" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Askolds Rodins
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1950
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2021
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 22
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība =
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās =publicists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
|    citas daļas = 
}}

'''Askolds Rodins''' (1950—2021) bija [[latvieši|latviešu]] [[žurnālistika|žurnālists]], tulks un vēsturnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1950. gada 22. oktobrī. Strādāja ziņu aģentūrā &quot;[[Latinform]]&quot;. [[Atmodas kustība]]s laikā darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s laikrakstos &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; un &quot;Atmoda Atpūtai&quot;, kā arī avīzē [[Brīvā Latvija (laikraksts)|&quot;Brīvā Latvija&quot;]].

No 1996. gada līdz 2009. gadam Rodins vadīja komentāru nodaļu [[Diena (laikraksts)|laikrakstā &quot;Diena&quot;]].
Miris 2021. gada 22. novembrī, apglabāts Lāčupes (Lācara) kapos Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Askolds-Rodins |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221126145547/https://timenote.info/lv/Askolds-Rodins }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rodins, Askolds}}

[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>30dw8mydmi9x3q27xinza5561brwiqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Pormals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528435</id>
    <revision>
      <id>4510198</id>
      <parentid>4058607</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3950" sha1="ei5mrbmsvkuhjg4jax760zgpfwbs374" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
 |          vārds = Arturs Pormals
 |         attēls = 
 |     att_izmērs = 
 |  att_nosaukums = 
 |        dz_gads = 1926
 |     dz_mēnesis = 11
 |       dz_diena = 25
 |       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jaunjelgava}}
 |         m_gads = 2013
 |      m_mēnesis = 4
 |        m_diena = 3
 |        m_vieta = {{vieta|ASV}}
 |      pilsonība = 
 |        tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |       paraksts = 
 |         pakāpe = 
 | dienesta_laiks = 
 |         valsts = 
 |      struktūra = 
 |        vienība = 
 |   nodarbošanās = 
 |      komandēja = 
 |         kaujas = 
 |    apbalvojumi = 
 |      izglītība = 
 |     cits_darbs = 
 |    kategorijas = 
}}
'''Arturs Pormals''' (1926—2013) bija latviešu virsnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1926. gada 25. novembrī [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] sešu bērnu ģimenē, 1931. gadā viņa ģimene pārcēlās uz vectēva mājām — [[Seces pagasts|Seces pagasta]] &quot;Stalāniem&quot;.
Mācījās [[Staburags (ciems)|Vīgantes]] pamatskolā un pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā Jaunjelgavas komercskolā.

[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gada augustā pievienojās [[Kureļa grupa]]i un pārcēlās uz Kurzemi. Pēc [[Roberts Rubenis|Rubeņa]] bataljona sacelšanās 1944. gada novembrī Pormalu apcietināja un pārveda uz [[Liepāja]]s, tad [[Danciga]]s cietumu, vēlāk uz [[Štuthofa]]s koncentrācijas nometni, bet decembrī nosūtīja uz šoferu skolu [[Berlīne]]s Migelheimas apkaimē (''Berlin-Müggelheim''). 1945. gada janvārī Pormalu nosūtīja uz Itāliju, kur 1945. gada 15. maijā viņu internēja un kā karagūstekni nodarbināja dažādos darbos.
Pēc atbrīvošanas 1947. gadā strādāja būvdarbos [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], 1949. gada novembrī pārcēlās uz dzīvi Misisipi štatā ASV, no 1951. gada strādāja [[Čikāga]]s tēraudlietuvēs un auto fabrikā.

[[Korejas karš|Korejas kara]] laikā 1952. gadā Pormalu iesauca [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņotajos spēkos]], kur viņš dienēja izpletņu lēcēju divīzijā, tad speciālo spēku (&quot;Zaļo berešu&quot;) vienībā. Pēc karadienesta beigām viņš atgriezās Čikāgā, kur studēja komerclietas un [[tieslietas]], 1971. gadā ieguva [[Uzņēmējdarbības vadības maģistrs|Uzņēmējdarbības vadības maģistra]] (''Master of Business Administration'') grādu.
Darbojās [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskajā partijā]], bija [[Ilinoisa]]s latviešu republikāņu kluba prezidents. Kopš 1968. gada vairākas reizes apciemoja radiniekus padomju okupētajā Latvijā.
1971. gadā no [[Latvijas PSR]] izveda no sava vecākā brāļa [[Jānis Pormals|Jāņa Pormala]] slepus saņemto [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un 16 citu [[nacionālkomunisti]] sarakstīto &quot;[[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstuli]]&quot;.
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā viņam izdevās atgūt [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] mājīpašumu un viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Miris 2013. gada 3. aprīlī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221212093036/https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals }}&lt;/ref&gt;

== Atmiņas ==
* Karakalps: apcietināto, mobilizēto un citu vienību karavīru gaitas sabiedroto gūstā Itālijā un Ēģiptē pēc Otrā pasaules kara, kā arī dažas skices par ceļu uz mājām. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2002
* Pūķu laiks: Sēlijas ļaudis laiku lokos. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2010

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pormals, Arturs}}
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ei5mrbmsvkuhjg4jax760zgpfwbs374</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2023. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528837</id>
    <revision>
      <id>4509897</id>
      <parentid>4502410</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:46:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37521" sha1="dckuemfs2xj54v092tuzhhi7n744bzu" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2023|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2023. gads|2023. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:4.maija svinīgie pasākumi.jpg|thumb|250px|&quot;4. maija deklarācijas kluba&quot; prezidente [[Velta Čebotarenoka]], [[Edvards Smiltēns]], [[Egils Levits]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]] 2023. gada 4. maijā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
| līdz 8. jūlijam
|-
| [[Edgars Rinkēvičs]]
| no 8. jūlija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] (līdz 15. septembrim)
|-
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]] (no 15. septembra)
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Saeimas priekšsēdētājs]]
| [[Edvards Smiltēns]]
| [[14. Saeima]] (līdz 20. septembrim)
|-
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]] (no 20. septembra)
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Ööbik.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[lakstīgala]]]]
[[Attēls:Lielā Upurala ziemā.jpg|thumb|150px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Lībiešu upuralas|Svētupes lībiešu upurala]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[pļavas ķirzaka]] (''Zootoca vivipara'') un [[sila ķirzaka]] (''Lacerta agilis'')&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/55116588_par-2023-gada-dzivnieku-izveletas-kirzakas/ Par 2023. gada dzīvnieku izvēlētas ķirzakas] Delfi&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[lakstīgala]] (''Luscinia luscinia'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2023/01/par-2023-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izzino-lakstigalu/ Par 2023. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izziņo lakstīgalu] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[daudzveidīgā mārīte]] (''Harmonia axyridis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2023-ndash-daudzveidiga-marite/ Gada kukainis 2023 – daudzveidīgā mārīte] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] —  [[medicīnas dēle]] jeb medicīnas žokļdēle (''Hirudo medicalis'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-bezmugurkaulnieku-izvelas-medicinas-deli.a491111/ Par 2023. gada bezmugurkaulnieku izvēlas medicīnas dēli] LSM.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[lielais gludgliemezis]] (''Cochlicopa nitens'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemezis-2023-ndash-lielais-gludgliemezis/ Gada gliemezis 2023 – lielais gludgliemezis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[parastā purvpaparde]] (''Thelypteris palustris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2023-parasta-purvpaparde/?s=03 Gada augs 2023 – parastā purvpaparde] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada kokaugs]] — [[smaržlapu roze]] (''Rosa rubiginosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kokaugs-2023-ndash-smarzlapu-roze/ Gada kokaugs 2023 – Smaržlapu roze] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2023-ndash-daivaina-cemurene/ Gada sēne 2023 – Daivainā čemurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[pušķainā vālenīte|pušķainā šokolādes gļotsēne]] (''Stemonitis axifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-glotsene-2023-puskaina-sokolades-glotsene/ Gada gļotsēne 2023 – Pušķainā šokolādes gļotsēne] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[Vulfa sfagns]] (''Sphagnum wulfianum'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2023-ndash-vulfa-sfagns/ Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis — --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[kritala]]&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivotne-2023-ndash-kritala/ Gada dzīvotne 2023 - Kritala] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ģeovieta — --&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Lībiešu upuralas|Svētupes lībiešu upurala]]&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-2023-gada-arheologisko-pieminekli-izveleta-svetupes-libiesu-upurala.a490939/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Par 2023. gada arheoloģisko pieminekli izvēlēta Svētupes lībiešu upurala] lsm.lv&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — valsts [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346773-stajas-speka-darba-likuma-norma-par-minimalo-algu-620-eiro-2023-gada-2022|title=Stājas spēkā Darba likuma norma par minimālo algu 620 eiro 2023. gadā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no [[13. janvāris|13. janvāra]] līdz [[16. janvāris|16. janvārim]] — ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie [[Jēkabpils]] sasniedza 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir otrais augstākais ūdens līmenis novērojumu vēsturē. [[Plūdi|Plūdu]] dēļ daļā Jēkabpils izsludināja steidzamu evakuāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pludi-jekabpili-plasi-resursi-stiprina-aizsargdambi-udens-varetu-kapt-ari-plavinas-un-zelkos-plkst-22.d?id=55127940|title=Plūdi Jēkabpilī: Plaši resursi stiprina aizsargdambi; ūdens varētu kāpt arī Pļaviņās un Zeļķos (plkst. 22)|website=Delfi.lv|access-date=2023-01-16}}&lt;/ref&gt;
* [[24. janvāris]] — Rīgas apgabaltiesa pasludināja apelācijas instances tiesas nolēmumu [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] krimināllietā, par vainīgu atzina vienu personu — būvinženieri [[Ivars Sergets|Ivaru Sergetu]], kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, liedzot ieņemt amatu uz pieciem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/video-ari-apelacijas-instance-zolitudes-tragedija-par-vainigu-atzist-tikai-sergetu.d?id=55153868|title=Video: Arī apelācijas instance Zolitūdes traģēdijā par vainīgu atzīst tikai Sergetu |website=Delfi.lv|access-date=2023-01-24}}&lt;/ref&gt;
* [[27. janvāris]] — kādreizējais [[Rīgas dome]]s Satiksmes departamenta direktors [[Vitālijs Reinbahs]] zaudēja tiesā Rīgas pašvaldībai par viņa ilgstošo atstādināšanu no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reinbahs-zaudejis-rigas-pasvaldibai-tiesa-par-vina-atstadinasanu-no-amata.d?id=55166490|title=Reinbahs zaudējis Rīgas pašvaldībai tiesā par viņa atstādināšanu no amata |website=Delfi.lv|access-date=2023-01-27}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — pēc 3 gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts [[difterija]]s saslimšanas gadījums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/547282-pec-tris-gadu-partraukuma-latvija-registrets-difterijas-saslimsanas-gadijums|title=Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts difterijas saslimšanas gadījums |website=jauns.lv|access-date=2023-03-02}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]] — oficiālā vizītē Latvijā ieradās [[Luksemburgas lielhercogs]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.03.2023-luksemburgas-lielhercogs-anri-latvija-izcel-starpvalstu-attiecibas-un-apliecina-atbalstu-ukrainai.a500634/|title=Luksemburgas lielhercogs Anrī Latvijā izceļ starpvalstu attiecības un apliecina atbalstu Ukrainai|website=lsm.lv|access-date=2023-03-13}}&lt;/ref&gt;
* [[22. marts]] — oficiālā vizītē Latvijā ieradās [[Maltas prezidents]] [[Džordžs Vella]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7737723/foto-levits-vizite-ar-maltas-prezidentu-eiropas-dienvidu-valstim-butiska-problema-ir-nelegala-migracija|title=Foto ⟩ Levits vizītē ar Maltas prezidentu: Eiropas dienvidu valstīm būtiska problēma ir nelegālā migrācija|website=tvnet.lv|access-date=2023-03-23}}&lt;/ref&gt;
* [[31. marts]] — ekspluatācijā tika nodots [[Daudersalas pārvads|Sarkandaugavas pārvads]] [[Rīga|Rīgā]].

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — Rīgā atklāts Sarkandaugavas satiksmes pārvads pāri [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rīgā satiksmei atklāts jaunais Sarkandaugavas pārvads |url=https://www.la.lv/video-riga-satiksmei-atklats-jaunais-sarkandaugavas-parvads |accessdate={{dat|2023|4|7||bez}} |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date={{dat|2023|4|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. aprīlis]]:
** &quot;[[Latvijas Gāze]]&quot; parakstīja vienošanos par tai piederošā dabasgāzes sadales operatora &quot;[[Gaso]]&quot; pārdošanu Igaunijas uzņēmumam ''[[Elenger Grupp|Eesti Gaas]]''.
** uzņēmējam [[Igors Trubko|Igoram Trubko]] par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piesprieda četrarpus gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2023-uznemejam-trubko-par-21-miljona-eiro-kukula-piedavasanu-piespriez-cetrarpus-gadu-cietumsodu.a504850/ |title=Uzņēmējam Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piespriež četrarpus gadu cietumsodu |accessdate={{dat|2023|5|17||bez}} |publisher=[[LSM.lv]] |date={{dat|2023|4|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
[[Attēls:Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|upright=1.5|thumb|Latvijas hokeja izlases sagaidīšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa]]
[[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (52938932787).jpg|thumb|250px|[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanu]] kandidāti [[Edgars Rinkēvičs]], [[Elīna Pinto]] un [[Uldis Pīlēns]] vēlēšanu dienā]]
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Alūksne|Alūksnē]], norisinājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] militārā parāde.
* [[17. maijs]] — [[Žoržs Tikmers]] atstāja [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidenta amatu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/tikmers-atstas-lok-prezidenta-amatu.d?id=55529658 |title=Tikmers atstās LOK prezidenta amatu |accessdate={{dat|2023|5|17||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2023|5|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — no amata atbrīvoja [[Valkas novads|Valkas novada]] mēru [[Vents Armands Krauklis|Ventu Armandu Kraukli]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.05.2023-no-amata-atbrivo-valkas-novada-meru-kraukli.a509009/ |title=No amata atbrīvo Valkas novada mēru Kraukli |accessdate={{dat|2023|5|18||bez}} |publisher=[[LSM.lv]] |date={{dat|2023|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Latvijas hokeja izlase]] pirmoreiz izcīnīja bronzas medaļas [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā hokejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/28.05.2023-latvijas-hokejisti-triumfali-izcina-bronzas-medalas-pasaules-cempionata-svarigakie-notikumi.a510429/|title=Latvijas hokejisti triumfāli izcīna bronzas medaļas pasaules čempionātā. Svarīgākie notikumi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[29. maijs]] — pēc Latvijas izlases panākuma pirmdiena tika pasludināta par svētku dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2023-par-godu-latvijas-hokejistu-panakumam-pirmdienu-pasludina-par-svetku-dienu-skolenu-eksameni-notiks.a510501/|title=Par godu Latvijas hokejistu panākumam pirmdienu pasludina par svētku dienu; skolēnu eksāmeni notiks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja]] ārlietu ministru [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[27. jūnijs]] — [[Latvijas Konkurences padome|Konkurences padome]] atļāva ''[[Eesti Gaas]]'' iegādāties ''[[Gaso]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2023-konkurences-padome-atlauj-eesti-gaas-iegadaties-gaso.a514439/|title=Konkurences padome atļauj «Eesti Gaas» iegādāties «Gaso»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]]—[[9. jūlijs]] — notika [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumi (53016076997).jpg|thumb|250px|[[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], dalībnieku gājiens pie Brīvības pieminekļa]]
* [[3. jūlijs]] — [[Rīgas pašvaldības vadītājs]] [[Mārtiņš Staķis]] paziņoja par atkāpšanos no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.07.2023-stakis-pazino-par-atkapsanos-no-rigas-mera-amata.a515143/|title=Staķis paziņo par atkāpšanos no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]] — pēc [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas par Rīgas domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva viens no [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniekiem [[Vilnis Ķirsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūlijs]] — [[Ministru prezidents]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] pieņēma [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|ārlietu ministra]] [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu 8. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/arlietu-ministra-pienakumus-pildis-karins.d?id=55733018|title=Ārlietu ministra pienākumus pildīs Kariņš|website=delfi.lv|access-date=2023-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Edgars Rinkēvičs]], nomainot [[Egils Levits|Egilu Levitu]].
* [[11. jūlijs]] — par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidentu ievēlēja [[Latvijas Volejbola federācija]]s prezidentu [[Jānis Buks|Jāni Buku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/11.07.2023-par-latvijas-olimpiskas-komitejas-prezidentu-ievel-latvijas-volejbola-federacijas-prezidentu-buku.a516099/|title=Par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēl Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Buku|website=lsm.lv|access-date=2023-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — sabrūkot [[Liepāja]]s notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienai, [[Baltijas jūra|jūrā]] ietecēja aptuveni 1250 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/sabrukusi-liepajas-notekudenu-attirisanas-iekartu-rezervuara-siena-jura-ietek-piesarnojums.d?id=55777670|title=Sabrukusi Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra siena; jūrā ietek piesārņojums|website=lsm.lv|access-date=2023-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — Latgalē un Zemgalē lielus postījumus nodarīja [[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|negaiss]], kas prasīja arī viena cilvēka dzīvību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-par-vetras-postijumiem-glabeji-visvairak-izsaukumu-sanemusi-riga-latgale-un-zemgale.a519294/|title=Par vētras postījumiem glābēji visvairāk izsaukumu saņēmuši Rīgā, Latgalē un Zemgalē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]] paziņoja par demisiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-pazino-par-demisiju.d?id=55841388|title=Kariņš paziņo par demisiju |website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. augusts]] — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pašvaldības vadītāju]] tika ievēlēts [[Vilnis Ķirsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-rigas-meru-klust-kirsis.d?id=55855056|title=Par Rīgas mēru kļūst Ķirsis |website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[12. septembris]] — ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liedza iebraukšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] caur [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas-Krievijas]] un [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas-Baltkrievijas]] robežšķērsošanas vietām, neskaitot autopārvadājumu uzņēmumus, kuri pārvadā kravas starp [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] un Krieviju.
* [[15. septembris]] — [[Saeima]] ar 53 balsīm par apstiprināja [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.09.2023-saeima-ar-53-balsim-apstiprina-evikas-silinas-valdibu.a523967/|title=Saeima ar 53 balsīm apstiprina Evikas Siliņas valdību |website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — [[Pasaules mantojuma komiteja]]s 45. sesijā, kas norisinājās [[Rijāda|Rijādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Kuldīga]]s vecpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], tādējādi atzīstot un novērtējot tās unikālo vērtību pasaules mērogā.

=== Oktobris ===
* [[11. oktobris]] — Krievija informēja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministriju]], ka visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, no 16. oktobra drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās — [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], kas atrodas [[Maskava|Maskavā]], un mazākajā robežkontroles punktā uz [[Latvijas—Krievijas robeža]]s — [[Vientuļi|Vientuļos]].
* [[12. oktobris]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] ārkārtas sēdē lēma no šī gada 16. oktobra apturēt Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Lēmums tika pieņemts, lai nepieļautu iespējamu sabiedriskās kārtības, kā arī valsts drošības apdraudējumu un izvairītos no radītās situācijas iespējamām nelabvēlīgām sekām.
* [[14. oktobris]] — reaģējot uz notiekošo [[Izraēla|Izraēlā]] un protestējot pret [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|karu]], Rīgā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] notika akcija Izraēlas atbalstam; pasākumā piedalījās apmēram 300 cilvēku.

=== Novembris ===
* [[2. novembris]] — [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre]] [[Inga Bērziņa]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].
* [[9. novembris]] — [[Saeima]] apstiprināja likumprojektu, kas paredz ar 2024. gada 1. jūliju Latvijā ieviest [[partnerība]]s tiesību institūtu.
* [[21. novembris]] — 22 Latvijas restorāni tika iekļauti [[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvedī]] un restorāns &quot;Max Cekot Kitchen&quot; kā pirmais no Latvijas saņēma vienu [[Michelin zvaigzne|''Michelin'' zvaigzni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/virtuve/21.11.2023-latvija-ar-michelin-zvaigzni-pirmo-reizi-apbalvo-restoranu-max-cekot-kitchen.a532443/|title=Latvijā ar «Michelin» zvaigzni pirmo reizi apbalvo restorānu – «Max Cekot Kitchen»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[30. novembris]] — Saeima ratificēja [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu]] (Stambulas konvenciju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2023-saeima-ratifice-stambulas-konvenciju-pec-teju-5-stundu-debatem.a533581/|title=Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Decembris ===
* [[15. decembris]] — Latvijā sāka kursēt pirmie ''[[Vivi]]'' (&quot;Pasažieru vilciens&quot;) ''Škoda 16Ev'' elektrovilcieni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7919389/foto-latvija-sak-kurset-jaunie-elektrovilcieni-ka-tajos-izskatas|title=Foto ⟩ Latvijā sāk kursēt jaunie elektrovilcieni: kā tajos izskatās?|website=tvnet.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[20. decembris]] — Rīgas rajona tiesa piesprieda sešu gadu cietumsodu bijušajam [[Latvijas banka]]s direktoram [[Ilmārs Rimšēvičs|Ilmāram Rimšēvičam]] par kukuļošanu, un piecu gadu cietumsodu uzņēmējam [[Māris Martinsons (uzņēmējs)|Mārim Martinsonam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/161/criminal/56206416/rimsevicam-piespriez-sesus-gadus-aiz-restem-martinsonam-piecus|title=Rimšēvičam piespriež sešus gadus aiz restēm, Martinsonam – piecus|website=delfi.lv|access-date=2023-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. decembris]] — [[Rīga|Rīgā]] satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle.

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]] — [[Jānis Nešpors]], basketbola treneris (dzimis 1984. gadā)
* [[6. janvāris]]:
** [[Arvīds Purvs]], diriģents (dzimis 1926. gadā)
** [[Jānis Vagris]], valsts pārvaldes un komunistiskās partijas darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[8. janvāris]]:
** [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1959. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-bijusais-politikis-gundars-berzins.a490643/|title=Mūžībā devies bijušais politiķis Gundars Bērziņš|website=lsm.lv|access-date=2023-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** [[Aija Žileviča]], mikrobioloģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Roberts Cinkuss]], karikatūrists (dzimis 1963. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/402586-muziba-devies-latviesu-karikaturists.htm?utm_source=lalv&amp;utm_medium=banner&amp;utm_campaign=lalvBan300x500px|title=Mūžībā devies latviešu karikatūrists|website=nra.lv|access-date=2023-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]]:
** [[Ojārs Uldis Aleksis]], ķirurgs (dzimis 1923. gadā)
** [[Egīls Jurisons]], sporta žurnālists (dzimis 1947. gadā)
** [[Ruta Šenberga]], filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste (dzimusi 1940. gadā)
** [[Voldemārs Pūce (teātra direktors)|Voldemārs Pūce]], Liepājas teātra direktors (dzimis 1930. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Andris Skapsts]], handbolists (dzimis 1961. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/handbols/12012023-muziba_devies_bijusais_handbolists_skapst|title=Mūžībā devies bijušais handbolists Skapsts|website=sportacentrs.com|access-date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]] — [[Ainārs Eglons Leja]], modernās pieccīņas treneris (dzimis 1931. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Valentīna Helmūte]], tēlniece (dzimusi 1928. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Irēna Egle]], Latvijas kamaniņu braukšanas sporta pamatlicēja (dzimusi 1957. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Joahims Zīgerists]], Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Ligita Viduleja]], muzikoloģe (dzimusi 1933. gadā)
&lt;gallery&gt;
Gundars Berzins saeima.jpg|[[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Leonards Bartkevičs]], sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras darbinieks (dzimis 1932. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Inarts Skujiņš]], žurnālists, padomju nomenklatūras darbinieks (dzimis 1936. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Pēteris Aleksandrovičs]], motosportists, bijušais LAF un LaMSF prezidents (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/10022023-muziba_devies_bijusais_laf_un_lamsf_prezi|title=Mūžībā aizsaukts bijušais LAF un LaMSF prezidents Pēteris Aleksandrovičs|website=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2023-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[9. februāris]] — [[Līga Priedīte]], diriģente (dzimusi 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devusies-dirigente-liga-priedite.a496296/|title=Mūžībā devusies diriģente Līga Priedīte|website=lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[12. februāris]] — [[Mihails Gruzdovs]], teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs (dzimis 1953. gadā)
* [[14. februāris]]:
** [[Andrejs Ļevkins]], rakstnieks un žurnālists (dzimis 1954. gadā)
** [[Kurts Švarcs]], fiziķis (dzimis 1930. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Gunārs Asaris]], arhitekts (dzimis 1934. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/muziba-devies-arhitekts-gunars-asaris|title=Mūžībā devies arhitekts Gunārs Asaris|website=nkmp.gov.lv|access-date=2023-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — [[Ludmila Leite-Plaude]], scenogrāfe un māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
* [[25. februāris]] — [[Vladislavs Grišins]], grafiķis un pedagogs (dzimis 1937. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-grafikis-un-pedagogs-vladislavs-grisins.a498502/|title=Mūžībā devies grafiķis un pedagogs Vladislavs Grišins|website=lsm.lv|access-date=2023-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts]] — [[Daina Riņķe]], gleznotāja un pedagoģe (dzimusi 1941. gadā)
* [[14. marts]] — [[Ausma Žūriņa]], keramiķe un pedagoģe (dzimusi 1926. gadā)
* [[18. marts]] — [[Viktors Hausmanis]], literatūras un teātra zinātnieks, akadēmiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[23. marts]] — [[Aldis Šūpulnieks]], Latvijas paraolimpiskā sporta pamatlicējs (dzimis 1951. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/409715-latvijas-paralimpiska-komiteja-pazino-seru-vesti.htm|title=Latvijas Paralimpiskā komiteja paziņo sēru vēsti|website=nra.lv|access-date=2023-03-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[31. marts]] — [[Visvaldis Georgs Nagobads]], sporta ārsts (dzimis 1921. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Māris Šmits]], regbists (dzimis 1951. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Ingus Josts]], tulkotājs un teksta autors (dzimis 1963. gadā)
* [[27. aprīlis]] — [[Uldis Lasmanis]], publicists un novadpētnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Ludmila Golubeva]], aktrise (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Mihails Vasiļonoks]], hokejists, treneris (dzimis 1948. gadā)

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — [[Elga Sakse]], tulkotāja (dzimusi 1930. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Inta Gorodecka]], televīzijas režisore (dzimusi 1957. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Vents Balodis]], agronoms un politiķis (dzimis 1963. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.1188.lv/zinas/savas-lauku-majas-vienatne-peksni-miris-eksministrs-vents-balodis/15871 |title= Savās lauku mājās vienatnē pēkšņi miris eksministrs Vents Balodis |accessdate={{dat|2023|5|23||bez}} |publisher=[[1188.lv]] |date={{dat|2023|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Regīna Razuma]], aktrise (dzimusi 1951. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Miķelis Rubenis]], futbolists, futbola tiesnesis, sporta žurnālists, sporta darbinieks (dzimis 1933. gadā)
* [[16. maijs]]
** [[Vera Gribača-Valtere]], aktrise (dzimusi 1927. gadā)
** [[Uldis Briedis]], fotomākslinieks (dzimis 1940. gadā)
* [[23. maijs]]
** [[Uldis Šteins]], inženieris, horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Deju svētku]] virsvadītājs (dzimis 1935. gadā)
** [[Alvis Marga]], advokāts (dzimis 1969. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alvis-Marga |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230613162727/https://timenote.info/lv/Alvis-Marga }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-advokats-alvis-marga.d?id=55563404 |title= Mūžībā devies advokāts Alvis Marga |accessdate={{dat|2023|5|25||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2023|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[24. maijs]] — [[Guna Balode]], [[LTV]] režisore (dzimusi 1935. gadā)
* [[26. maijs]] — [[Rimma Pancehovska]], tēlniece un pedagoģe (dzimusi 1928. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Arnolds Spāde]], Latvijas regbija pamatlicējs (dzimis 1932. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Vaira Resne]], režisore (dzimusi 1951. gadā)
* [[30. maijs]]
** [[Juris Jurjāns (gleznotājs)|Juris Jurjāns]], gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
** [[Guntars Zvaigzne]], koktēlnieks, gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Aino Bāliņa-Karmo]], dziedātāja (dzimusi 1935. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — [[Vilis Seleckis]], publicists, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1950. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Lilita Ozoliņa]], aktrise (dzimusi 1947. gadā)
* [[6. jūnijs]]
** [[Gints Freimanis]], futbolists (dzimis 1985. gadā)
** [[Helmī Stalte]], folkloriste, sabiedriskā darbiniece, lībiešu kultūras pārstāve, politiķe (dzimusi 1949. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Maigonis Pūliņš]], vieglatlēts, treneris (dzimis 1926. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Roberts Diners]], mākslas zinātnieks, tēlnieks (dzimis 1977. gadā)
* [[16. jūnijs]] — [[Egīls Pāns]], basketbolists, treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Andrejs Inkulis]], vietvaras vadītājs (dzimis 1941. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Boriss Kurovs]], ekonomists, [[RISEBA]] dibinātājs (dzimis 1943. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Egīls Pāns]], basketbolists, treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Skaidrīte Pugača]], kordiriģente, pedagoģe, dziesmu autore (dzimusi 1955. gadā)
&lt;gallery&gt;
Gints Freimanis 2016.JPG|[[Gints Freimanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Ints Cālītis]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1931. gadā)
* [[2. jūlijs]] — [[Edgars Skreija]], karavīrs, represiju upuris, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1924. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Kristaps Keggi]], ķirurgs ortopēds (dzimis 1934. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Sarmīte Martinova-Volbeta]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Oļegs Pavlovs]], sociologs, pasniedzējs (dzimis 1931. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Imants Pļaviņš]], basketbola treneris, tiesnesis un funkcionārs (dzimis 1929. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Jānis Bulavs]], vijolnieks (dzimis 1949. gadā)
* [[23. jūlijs]] — [[Jānis Andris Osis]], gleznotājs un pedagogs (dzimis 1943. gadā)
* [[30. jūlijs]]
** [[Marija Steimane]], folkloras darbiniece, suitu sieva (dzimusi 1932. gadā)
** [[Santa Purviņa]], profesore, ārste psihiatre, farmakoloģe (dzimusi 1972. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Aija Ozoliņa]], māksliniece, grafiķe (dzimusi 1932. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ints Cālītis.jpg|[[Ints Cālītis]]
Dr. Kristaps Keggi.jpg|[[Kristaps Keggi]]
Imants Plavins.PNG|[[Imants Pļaviņš]]
Jānis Andris Osis.jpg|[[Jānis Andris Osis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Artis Buks]], vēsturnieks, publicists (dzimis 1966. gadā)
* [[3. augusts]] — [[Lana Paula]], [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dzīvesbiedre (dzimusi 1939. gadā)
* [[6. augusts]] — [[Kalvis Zalcmanis]], kinooperators (dzimis 1940. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Marks Ļebedevs]], aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[13. augusts]] — [[Juris Krūmiņš]], dizainers, pedagogs (dzimis 1972. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Skaidrīte Cihovska]], keramiķe (dzimusi 1937. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Anatolijs Konstantinovs]], basketbola treneris (dzimis 1949. gadā)
* [[23. augusts]]:
** [[Maigonis Avotiņš]], šahists (dzimis 1962. gadā)
** [[Vizbulīte Bērziņa]], mūzikas vēsturniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Juris Rekšņa]], ierēdnis, uzņēmējs, [[Valsts policija]]s priekšnieks (dzimis 1959. gadā)

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — [[Irēna Drinkmane]], tekstilmāksliniece (dzimusi 1938. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Ilmārs Ančāns]], ārsts, politiķis (dzimis 1940. gadā)
* [[12. septembris]] — [[Oļģerts Krauklis]], arhitekts (dzimis 1931. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Monika Zīle]], žurnāliste, redaktore, rakstniece un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Vladimirs Kozins]], gleznotājs (dzimis 1922. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Atis Deksnis]], politiķis (dzimis 1973. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Pēteris Ķimelis]], režisors, videomākslinieks (dzimis 1977. gadā)
&lt;gallery&gt;
Atis Deksnis 2022.jpg|[[Atis Deksnis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[13. oktobris]] — [[Ivars Muižulis]], gleznotājs (dzimis 1935. gadā)
* [[15. oktobris]] — [[Oļegs Antropovs]], volejbolists, treneris (dzimis 1947. gadā)
* [[18. oktobris]] — [[Egons Lavendelis]], inženieris, akadēmiķis (dzimis 1934. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Amanda Aizpuriete]], dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja (dzimusi 1956. gadā)
* [[23. oktobris]] — [[Dzidra Vārdaune]], literatūrzinātniece (dzimusi 1928. gadā)
* [[24. oktobris]]:
** [[Anda Burtniece]], teātra zinātniece un kritiķe (dzimusi 1931. gadā)
** [[Ivars Tāle]], fiziķis (dzimis 1936. gadā) 
* [[28. oktobris]] — [[Elmārs Blūms]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Vladis Goldbergs]], producents, reklāmas aģents (dzimis 1952. gadā)
* [[4. novembris]] — [[Zigurds Elsbergs]], mūziķis, tulkotājs, lociņinstrumentu meistars, pedagogs (dzimis 1932. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Cēzars Ozers]], basketbolists (dzimis 1937. gadā)
* [[11. novembris]] — [[Mudīte Šneidere]], aktrise, rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
* [[15. novembris]]
** [[Jānis Škapars]], valsts un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Mairita Krūmiņa]], aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[19. novembris]]
** [[Valentīna Eiduka]], škēpmetēja un trenere (dzimusi 1937. gadā)&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/19.11.2023-mirusi-skepmesanas-trenere-valentina-eiduka.a532254/&lt;/ref&gt;
** [[Vilnis Bīriņš]], horeogrāfs, dejas mākslinieks (dzimis 1961. gadā)
* [[21. novembris]]:
** [[Ojārs Āboltiņš]], ģeologs, ģeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
** [[Anita Dūdiņa]], sabiedriskā darbiniece, Latvijas Badmintona federācijas vadītāja (dzimusi 1954. gadā)
** [[Aivars Endziņš]], jurists, politiķis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (dzimis 1940. gadā)
** [[Laimonis Stīpnieks]], fotogrāfs (dzimis 1936. gadā)
** [[Atis Vaisjūns]], vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Juris Zvirgzdiņš]], rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Dzintra Žilde]], cirka māksliniece (dzimusi 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Valentina Eiduka.jpg|[[Valentīna Eiduka]]
Endzins 2011.jpg|[[Aivars Endziņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Jānis Zirnis]], diriģents, pedagogs (dzimis 1944. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Ilga Hincenberga]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Jānis Gunārs Kalnmalis]], gleznotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Ingrīda Ose]], basketboliste (dzimusi 1946. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Dzintra Knape]], augu fizioloģe, dendroloģe, botāniķe (dzimusi 1940. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Kārlis Strēlis]], basketbolists, sporta ārsts, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)
* [[16. decembris]] — [[Viktors Avotiņš]], publicists, dzejnieks, žurnālists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1947. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Ogriņš]], dzejnieks (dzimis 1975. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Sergejs Davidovs]], mākslinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[29. decembris]] — [[Mareta Beitika]], mūziķe, komponiste (dzimusi 1981. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2023. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2023. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2023. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>dckuemfs2xj54v092tuzhhi7n744bzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taivo Avoniji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537997</id>
    <revision>
      <id>4509816</id>
      <parentid>4274515</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3845" sha1="mxc3n1bgrqerk4dhnxratiqg548nsnc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 13
| caps3 = 18
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FSV Frankfurt]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Ilorina}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 2
| height = 183
| image = 2022-04-20 Fußball, Männer, DFB-Pokal, RB Leipzig - 1. FC Union Berlin 1DX 8274 by Stepro.jpg
| caption = Taivo Avoniji 2022. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 7
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U20
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Taivo Avoniji
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—2021
| years2 = 2015—2016
| years3 = 2016—2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royal Excel Mouscron|Mouscron]]
| years4 = 2017—2018
| caps4 = 27
| goals4 = 7
| nationalteam3 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U23
| nationalyears3 = 2015
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 2
| nationalteam4 = {{fb|NGA}}
| nationalyears4 = 2021—
| nationalcaps4 = 10
| nationalgoals4 = 2
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royal Excel Mouscron|Mouscron]]
| years6 = 2019
| caps6 = 9
| goals6 = 7
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| years7 = 2019—2020
| caps7 = 12
| goals7 = 1
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| years8 = 2020—2021
| caps8 = 21
| goals8 = 5
| years9 = 2021—2022
| clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| caps9 = 31
| goals9 = 15
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years10 = 2022—2026
| caps10 = 90
| goals10 = 21
| clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}'''Taivo Maikls Avoniji''' ({{Val|en|Taiwo Micheal Awoniyi}}, dzimis {{Dat|1997|8|12}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Avoniji spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' sastāvā.

2015. gadā pievienojies Anglijas komandai [[Liverpool FC|''Liverpool'']], no kurienes līdz pat 2021. gadam ticis izīrēts vairākiem klubiem, tai skaitā [[Beļģija]]s klubiem [[Royal Excel Mouscron|''Mouscron'']] un [[KAA Gent|''Gent'']], kā arī Vācijas klubiem [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']] un [[1. FC Union Berlin|''Union Berlin'']]. 2021. gadā jau pilnvērtīgi pārgājis uz ''Union Berlin'' komandu. Pēc vienas veiksmīgas sezonas viņš atgriezās Anglijā un pievienojās ''[[Nottingham Forest]]''.

[[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Avoniji, Taivo}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:NEC Nijmegen spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Royal Excel Mouscron spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>mxc3n1bgrqerk4dhnxratiqg548nsnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538507</id>
    <revision>
      <id>4510157</id>
      <parentid>3828190</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2618" sha1="od8eef8p3sdkvmlazutjbtoctysvk6g" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Anta
|attēls              = Ant Atoll NASA 157.96133E 6.77666N.png
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Mikronēzijas Federatīvās Valstis#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''And''&lt;br/&gt;''Ant''
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Karolīnu salas]]&lt;br/&gt;[[Seņavina salas]]
|latd= 6 |latm= 47 |lats=  |latNS= N 
|longd=157 |longm= 58 |longs=  |longEW=E
|platība             = 1,86
|garums              = 11
|platums             = 7,6
|lagūna              = 74
|atols               = 99
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|salu skaits         = 13
|valsts             = Mikronēzija
|valsts adm vienības tips  = Štats
|valsts adm vienība        = [[Ponpeja (pavalsts)|Ponpeja]]
|iedzīvotāji         = 0 &lt;small&gt;(2010)&lt;/small&gt;
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts ciems        = 
|piezīme =
}} 
'''Anta''' ({{val|pon|And}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://trussel2.com/PNP/pnp-a.htm |title=Pohnpeian-English dictionary |access-date={{dat|2023|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220921195238/https://www.trussel2.com/PNP/pnp-a.htm }}&lt;/ref&gt; {{val|en|Ant}}) ir neapdzīvots koraļļu atols [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Karolīnu salas|Karolīnu salu]] arhipelāga centrālajā daļā. Ietilpst [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas Federatīvo Valstu]] [[Ponpeja (pavalsts)|Ponpejas]] pavalstī, administratīvi pakļauta Kiti municipalitātei [[Ponpeja]]s salas dienvidrietumos. Daivinga tūrisms.&lt;ref&gt;[https://jlibbingblog.wordpress.com/2015/09/30/first-trip-to-ant-atoll/ First Trip to Ant Atoll]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Anta ir koraļļu atols [[karolīnu salas|Karolīnu salu]] centrālajā daļā [[Seņavina salas|Seņavina salu]] grupā 10 km uz dienvidrietumiem no [[Ponpeja]]s ārējā rifa. Atolā 13 salas, kopējā to sauszemes platība ir {{nobr|1,86 km²}}. Koraļļu rifs ieskauj {{nobr|74 km²}} lielu līdz {{nobr|67 m}} dziļu lagūnu; kopējā atola platība ir {{nobr|99 km²}}. Atola salas izvietojušās uz atola dienvidu—dienvidrietumu rifa, lielākās no tām ir Pānmveka (60 ha), Nikalapa (47 ha) un Pasa (19 ha).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mikronēzija]]
[[Kategorija:Mikronēzija (valsts)]]
[[Kategorija:Ponpejas pavalsts]]</text>
      <sha1>od8eef8p3sdkvmlazutjbtoctysvk6g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:UEFA Konferences līga</title>
    <ns>10</ns>
    <id>544040</id>
    <revision>
      <id>4510166</id>
      <parentid>4285974</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:44:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="692" sha1="kkai3nnrr339gw6ynr1jexzdh9bkm8w" xml:space="preserve">{{Navbox
| name       = UEFA Konferences līga
| title      = [[UEFA Konferences līga]]s sezonas
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| list1      = 
* [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—2022]]
* [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—2023]]
* [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023—2024]]
* [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]
* [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—2026]]
* ''[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|2026—2027]]''
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>kkai3nnrr339gw6ynr1jexzdh9bkm8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Kļestrovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544100</id>
    <revision>
      <id>4510112</id>
      <parentid>4387819</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:16:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3800" sha1="832aq3poutx9dhlcq68vxc89s7zmd1t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alfrēds Kļestrovs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Alfrēds Kļestrovs.gif
|     att_izmērs = 130px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1897
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = [[Liepāja]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1919
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 4
|        m_vieta =  [[Jaunā pasaule (Liepāja)]], {{LAT}} 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[virsleitnants]] 
|  dienesta_laiks = 1914. — 1917.&lt;br /&gt;1918. — 1919. 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = Annas ordenis (II šķiras), [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|70x70px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķiras)
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Alfrēds Viktors Kļestrovs''', arī '''Alfrēds Klestrovs''', ({{dat|1897|03|07|N}} — {{dat|1919|11|04|N}}) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[&quot;Kalpaks&quot; (bruņuvilciens)|bruņuvilciena &quot;Kalpaks&quot;]] komandieris, kritis [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujā]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1897. gada 7. vai 8. martā Liepājā. Mācījās Liepājas pilsētas skolā, pēc tam mērnieku skolā Rīgā.
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma viņu mobilizēja [[Krievijas Impērija]]s karadienestā un pēc mācībām praporščiku skolā Maskavā nosūtīja uz Rumānijas fronti. Apbalvots ar Annas ordeņa II šķiru.

Kad pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā Ukrainu okupēja vācu karaspēks, Kļestrovs atgriezās Rīgā.

No 1919. gada pavasara dienēja Latvijas armijas 3. [[Latgales divīzija]]s papildu bataljonā, no 30. oktobra bija bruņuvilciena &quot;Kalpaks&quot; komandieris. 
1919. gada 4. novembrī, bermontiešiem uzbrūkot Liepājai, Kļestrovs zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva ienaidnieka ķēdes tinumā. Tā kā nebija iespējams atklāt lielgabala uguni, vadīja savu komandu durkļu cīņā un izklīdināja pretinieku, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu, taču pats šajā kaujā krita no vācu lodes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alfreds-Viktors-Klestrovs |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230622090834/https://timenote.info/lv/Alfreds-Viktors-Klestrovs }}&lt;/ref&gt;
Apbedīts Liepājas Līvas kapos.

== Piemiņa == 
[[1922]]. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKOK nr.3/1423; pēc nāves).
1935. gadā virsleitnanta Kļestrova nāves vietā Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa un Liepājas-Grobiņas šosejas krustojumā uzstādīja piemiņas plāksni.&lt;ref&gt;[http://lkok.com/detail1.asp?ID=755 lkok.com]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kļestrovs, Alfrēds}}
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>832aq3poutx9dhlcq68vxc89s7zmd1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Salamonskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544944</id>
    <revision>
      <id>4510078</id>
      <parentid>3984572</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2768" sha1="1r53ayuaqj49hq3lxii7dprzxlshzqc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Alberts Salamonskis
| vārds_orig = ''Albert Salamonsky''
| attēls = Salamonsky AA.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1839
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 18
| dz_vieta = {{Itālija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1913
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas Impērija]]  (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ebreji|ebrejs]]
| nodarbošanās = cirka mākslinieks, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = Vilhelms Salamonskis, Jūlija Karē
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Līna Salamonska (Švarca)
| bērni = Jevģēnijs Marders (adoptētais dēls)
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}'''Alberts Salamonskis''' ({{val|de|Albert Salamonsky}}, 1839—1913) bija [[ebrejs|ebreju]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s [[Cirks|cirka]] mākslinieks un uzņēmējs. [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 18. jūnijā [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]] ceļojoša cirka mākslinieka Vilhelma Salamonska un viņa sievas Jūlijas Karē ģimenē. 1857. gadā viņš kā [[Zirgs|zirgu]] dresētājs ''Zircus Carré'' trupā kopā ar māsām Adelheidu un Amāliju apceļoja [[Eiropa|Eiropu]]. 1862. gadā viņš debitēja Renca cirkā Berlīnē, 1868. gadā apprecējās ar cirka mākslinieci Līnu Švarcu un nodibināja savu cirka trupu. 1873. gadā viņš iznomāja [[Berlīne]]s tirgus halli, ko pārveidoja par ''Friedrichstadtpalast'' cirku 5000 skatītājiem. 
Viņš piedalījās cirka izrādēs kā jāšanas akrobāts un aktieris.

1878. gadā viņš nopirka zemesgabalu [[Merķeļa iela (Rīga)|Lielā Parka ielā]] Rīgā, vasarās Alberta Salamonska cirks uzstājās [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]]. 
1879. gadā Salamonskis uzcēla [[Odesa]]s cirka ēku, 1880. gadā [[Maskava]]s cirka ēku Cvetnojas bulvārī, bet 1888. gadā cirka ēku Marķīza Pauluči (tagad [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa]]) ielā [[Rīga|Rīgā]]. 1890. gados viņš cirka vadību nodeva savai sievai.

Miris 1913. gada 22. jūnijā [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alberts-Salamonskis |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230702101547/https://timenote.info/lv/Alberts-Salamonskis }}&lt;/ref&gt;
Pēc nāves visu savu īpašumu viņš novēlēja kalponei Vilhemīnei Straupei.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Salamonskis, Alberts}}
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Cirks]]
[[Kategorija:Cirka īpašnieki]]</text>
      <sha1>1r53ayuaqj49hq3lxii7dprzxlshzqc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Smoļjaņinovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>547345</id>
    <revision>
      <id>4510208</id>
      <parentid>4413770</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4355" sha1="e4ya8l91emstqwg1f92k64ngx058rs8" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artūrs Smoļjaņinovs
| vārds_orig = ''Артур Смольянинов''
| attēls = Artur_Smolyaninov_at_football.jpg
| attēla izmērs = 175px
| komentārs = Artūrs Smoļjaņinovs 2009. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|27}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], dziedātājs
| darbības gadi = 1998—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Artūrs Smoļjaņinovs''' ({{val|ru|Артур Смольянинов}}; dzimis {{dat|1983|10|27|bez}} [[Maskava|Maskavā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir [[Krievija]]s teātra, kino, televīzijas [[aktieris]], dziedātājs, dziesmu autors un teātra [[režisors]]. Kopš 2023. gada dzīvo [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]].

Ļutija loma un 2005. gada filmā par [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karu]] &quot;[[9. rota]]&quot; aktierim atnesa plašu popularitāti.

A. Smoļjaņinovs iestājās pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]]. 2022. gada oktobrī pret aktieri tika ierosināts administratīvs protokols par armijas &quot;diskreditēšanu&quot;. 2023. gada janvārī Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bastrikins]] deva rīkojumu ierosināt krimināllietu pret aktieri par pretkara pozīciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/bastrykin-potreboval-vozbuditj-delo-protiv-aktyora-artura-smoljyaninova-posle-ego-slov-o-voyne/32215350.html|title=СКР возбудит дело против актёра Смольянинова после его слов о войне|work=Радио Свобода|access-date=2023-07-31|date=2023-01-09|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā Krievija viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/latvija-dzivojoso-krievijas-aktieri-izsludina-starptautiska-meklesana.-vins-tikai-pateica-ko-doma-80821/|title=Latvijā dzīvojošo Krievijas aktieri izsludina starptautiskā meklēšanā. Viņš tikai pateica, ko domā…|website=www.santa.lv|access-date=2026-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī Smoļjaņinovs paziņoja, ka strādā [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7686790/artur-smolyaninov-seychas-ya-obyknovennyy-latviyskiy-artist|title=Артур Смольянинов: &quot;Сейчас я обыкновенный латвийский артист&quot;|website=Лица|access-date=2023-07-31|date=2023-01-09|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā filmējies latviešu režisora [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā &quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/noskaties-iznacis-dveselu-putena-rezisora-jaunakas-filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-treileris-un-uzsakta-bilesu-iepriekspardosana|title=Noskaties! Iznācis “Dvēseļu puteņa” režisora jaunākās filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” treileris, un uzsākta biļešu iepriekšpārdošana|website=La.lv|access-date=2025-09-24|date=|language=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ruskino.ru/art/425 Артур Смольянинов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241012135207/https://ruskino.ru/art/425 |date={{dat|2024|10|12||bez}} }} // ruskino.ru
* [https://echofm.online/author/artur-smolyaninov Артур Смольянинов] // «[[Эхо (интернет-издание)|Эхо]]»

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas aktieri]]
[[Kategorija:Krievijas režisori]]
[[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]</text>
      <sha1>e4ya8l91emstqwg1f92k64ngx058rs8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:UEFA Eiropas līgas sezonas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>549711</id>
    <revision>
      <id>4509874</id>
      <parentid>4116461</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:10:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3777" sha1="fulnc3ef3w0mh6t0ae0jo5tais0wrxd" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = UEFA Eiropas līgas sezonas
| title  = [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss un UEFA Eiropas līga]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| list1  = {{Navbox|child
| above    = '''UEFA kausa periods (1971—2009)'''
| group1   = Sezonas
| list1    = 
* [[1971.—1972. gada UEFA kausa sezona|1971—1972]]
* [[1972.—1973. gada UEFA kausa sezona|1972—1973]]
* [[1973.—1974. gada UEFA kausa sezona|1973—1974]]
* [[1974.—1975. gada UEFA kausa sezona|1974—1975]]
* [[1975.—1976. gada UEFA kausa sezona|1975—1976]]
* [[1976.—1977. gada UEFA kausa sezona|1976—1977]]
* [[1977.—1978. gada UEFA kausa sezona|1977—1978]]
* [[1978.—1979. gada UEFA kausa sezona|1978—1979]]
* [[1979.—1980. gada UEFA kausa sezona|1979—1980]]
* [[1980.—1981. gada UEFA kausa sezona|1980—1981]]
* [[1981.—1982. gada UEFA kausa sezona|1981—1982]]
* [[1982.—1983. gada UEFA kausa sezona|1982—1983]]
* [[1983.—1984. gada UEFA kausa sezona|1983—1984]]
* [[1984.—1985. gada UEFA kausa sezona|1984—1985]]
* [[1985.—1986. gada UEFA kausa sezona|1985—1986]]
* [[1986.—1987. gada UEFA kausa sezona|1986—1987]]
* [[1987.—1988. gada UEFA kausa sezona|1987—1988]]
* [[1988.—1989. gada UEFA kausa sezona|1988—1989]]
* [[1989.—1990. gada UEFA kausa sezona|1989—1990]]
* [[1990.—1991. gada UEFA kausa sezona|1990—1991]]
* [[1991.—1992. gada UEFA kausa sezona|1991—1992]]
* [[1992.—1993. gada UEFA kausa sezona|1992—1993]]
* [[1993.—1994. gada UEFA kausa sezona|1993—1994]]
* [[1994.—1995. gada UEFA kausa sezona|1994—1995]]
* [[1995.—1996. gada UEFA kausa sezona|1995—1996]]
* [[1996.—1997. gada UEFA kausa sezona|1996—1997]]
* [[1997.—1998. gada UEFA kausa sezona|1997—1998]]
* [[1998.—1999. gada UEFA kausa sezona|1998—1999]]
* [[1999.—2000. gada UEFA kausa sezona|1999—2000]]
* [[2000.—2001. gada UEFA kausa sezona|2000—2001]]
* [[2001.—2002. gada UEFA kausa sezona|2001—2002]]
* [[2002.—2003. gada UEFA kausa sezona|2002—2003]]
* [[2003.—2004. gada UEFA kausa sezona|2003—2004]]
* [[2004.—2005. gada UEFA kausa sezona|2004—2005]]
* [[2005.—2006. gada UEFA kausa sezona|2005—2006]]
* [[2006.—2007. gada UEFA kausa sezona|2006—2007]]
* [[2007.—2008. gada UEFA kausa sezona|2007—2008]]
* [[2008.—2009. gada UEFA kausa sezona|2008—2009]]
}}
| list2  = {{Navbox|child
| above    = '''Eiropas līgas periods (2009—pašlaik)'''
| group1   = Sezonas
| list1    = 
* [[2009.—2010. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2009—2010]]
* [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2010—2011]]
* [[2011.—2012. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2011—2012]]
* [[2012.—2013. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2012—2013]]
* [[2013.—2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2013—2014]]
* [[2014.—2015. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2014—2015]]
* [[2015.—2016. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2015—2016]]
* [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—2017]]
* [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—2018]]
* [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—2019]]
* [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—2020]]
* [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—2021]]
* [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021—2022]]
* [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—2023]]
* [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023—2024]]
* [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024—2025]]
* [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—2026]]
* ''[[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2026—2027]]''
}}
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Navigācijas veidnes]]
[[Category:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fulnc3ef3w0mh6t0ae0jo5tais0wrxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553346</id>
    <revision>
      <id>4510281</id>
      <parentid>3946281</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1035" sha1="0nr75lkcqbbxnn3ruhikedbqgy8p3s4" xml:space="preserve">'''Augusts Lācis''' (1882—1947?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, [[Tautas padome]]s loceklis. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1882. gada 31. jūlijā, pēc mācībām pamatskolā darbojās kooperācijas jomā.&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]&lt;/ref&gt;
Bija [[Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija]]s.

Pēc ''cemety.lv'' datiem 1947. gadā [[Ogresgals|Ogresgala]] kapos apglabāts Augusts Lācis, kurš dzimis 1882. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Augusts-Lacis-31.07.1882 |title=timenote.info |access-date=04.11.2023 |archive-date=04.11.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231104211630/https://timenote.info/lv/Augusts-Lacis-31.07.1882 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Lācis, Augusts}}
[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]</text>
      <sha1>0nr75lkcqbbxnn3ruhikedbqgy8p3s4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Maķedonskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553447</id>
    <revision>
      <id>4510098</id>
      <parentid>4210245</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="eoo798ijch4hc47uck99gvoocen4pu0" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Aleksandrs Maķedonskis.jpg|thumb|200px|Aleksandrs Maķedonskis]]
'''Aleksandrs Maķedonskis''' (1867—1942) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] garīdznieks un sabiedriskais darbinieks, [[Tautas padome]]s loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 11. aprīlī [[Galgauskas pagasts|Galgauskas pagastā]], ķestera Aleksandra Maķedonska (1828—1896) ģimenē. Mācījās Galgauskas pareizticīgo draudzes skolā, [[Rīgas pareizticīgo seminārs|Rīgas pareizticīgo seminārā]], mācības beidza 1886. gada 18. jūnijā. 1888. sāka strādāt par Galgauskas draudzes skolas palīgskolotāju. 1889. gadā kļuva par [[Bauska]]s pareizticīgo draudzes psalmotāju un skolotāju, bet 1897. gadā par Rīgas Jāņa pareizticīgo draudzes psalmotāju. 1897. gada 6. martā viņu iesvētīja [[Diakons|diakona]] kārtā, un 1898. gadā viņš darbojās kā Tukuma pareizticīgo draudzes psalmotājs un skolotājs. 1898. gada 21. oktobrī viņu iesvētīja par priesteri [[Kolka]]sraga pareizticīgo draudzē, bet 1899. gada 6. aprīlī par Galgauskas pareizticīgo draudzes priesteri. 1907. gada 3. oktobrī kļuva par Rīgas cietuma pareizticīgo baznīcas priesteri, bet 1911. gada 23. novembrī par Rīgas Jāņa pareizticīgo draudzes priesteri. 1918. gadā tika iecelts par Rīgas Pasludināšanas draudzes priesteri.&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]&lt;/ref&gt;

Kā Krievu nacionāldemokrātu partijas pārstāvis 1919. gada 13. jūlijā kļuva par [[Tautas padome]]s locekli.&lt;ref&gt;[http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2019/12/2_Leo-Dribins_F.pdf LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU SĀKOTNE, 1918—1922] [[Leo Dribins]] LZA Vēstis, 2019. gads 73. sējums 4. numurs&lt;/ref&gt; 1939. gadā kļuva par Rīgas Pasludināšanas draudzes virspriesteri. 1939. gada 1. maijā viņu apbalvoja ar Atzinības Krusta ordeni (5. šķiru).&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Makedonskis Timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts [[Pokrova kapi|Rīgas Pokrova kapos]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Makedonskis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu nacionāldemokrātu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]</text>
      <sha1>eoo798ijch4hc47uck99gvoocen4pu0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Blaus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556179</id>
    <revision>
      <id>4510262</id>
      <parentid>4278121</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2346" sha1="rvognkpx5soyxciaixcfqjinm647q4p" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Augusts Blaus''' (1863—1920) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un sabiedriskais darbinieks. [[Ventspils]] [[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] (1903—1905).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1863. gada 13. maijā [[Ērgļu muiža]]s &quot;Jaundalbēs&quot; zemnieka ģimenē. Tāpat kā vecākais brālis Kārlis Blaus (1853—1906) viņš studēja medicīnu [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], iestājās studentu korporācijā ''[[Lettonia]]''. 1897. gadā apprecējās ar Elizabeti Krauli. No 1901. gada strādāja par [[Ventspils]] dzelzceļu ārstu.

No 1903. līdz 1904. gadam Blaus bija Ventspils pilsētas galva, pēc tam turpināja strādāt par dzelzceļa ārstu un skolas ārstu, vadīja Ventspils Šaha biedrību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Augusts-Blaus |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231123111148/https://timenote.info/lv/Augusts-Blaus }}&lt;/ref&gt; Viņa brāļadēls [[Haralds Blaus]] piedalījās [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/716.pdf Rīgas Politehnikuma Arhitektūras nodaļas students Haralds Blaus — pirmais latvietis — olimpisko spēļu medaļas ieguvējs Latvijas sporta vēsturē] Rita Apine. Latvijas Universitātes Raksti. 2008. 716. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība, 182.—186. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Augusts Blaus 1914. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Pleskava|Pleskavu]], kur turpināja ārsta praksi. 1918. gadā atgriezās dzimtenē, 1919. gadā bija [[Ventspils 1. vidusskola]]s pedagogs. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā nokļuva Pleskavā, kur 1920. gada 26. jūnijā [[lielinieki]] viņu nošāva.&lt;ref&gt;[[Jaunākās Ziņas]], nr. 170. 29.07.1920.&lt;/ref&gt;

Dr. Blaua nams atrodas Kuldīgas un Lielā prospekta stūrī, kur mūsdienās atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Ventspils filiāle.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Blaus, Augusts}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1920. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ventspils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:LSPR represiju upuri]]</text>
      <sha1>rvognkpx5soyxciaixcfqjinm647q4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Dimante</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557830</id>
    <revision>
      <id>4510150</id>
      <parentid>4464447</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:43:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2883" sha1="ezy9uaevfy7n6vvrwkxk2lmtintn2bo" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Anna Dimante
| vārds_orig = ''Anna Dimaņte''
| attēls = Dimanteanna3.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Līksnas pagasts}} (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2002
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 31
| m_vieta = {{vieta|ASV|Demoina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latgalieši|latgaliete]]
| dzimums = S
| vecāki = Apolonija un Donats Veliki
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Jānis Dimants
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[rakstniece]], publiciste
| rakstīšanas valoda = [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}'''Anna Dimante''' ({{val|ltg|Anna Dimaņte}}; 1908—2002) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] [[Trimdas latvieši|trimdas]] publiciste un rakstniece.

Dzimusi 1908. gada 10. novembrī Apolonijas un Donota Veliku ģimenē [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]].&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/anna-dimante Literatūra.lv]&lt;/ref&gt; Beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu (1926), Latvijas Lauksaimniecības skolu [[Malnava|Malnavā]] (1930) un [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultāti (1938). Otrā pasaules kara laikā strādāja par skolotāju Aglonā.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/9527 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1951. gadā Dimante pārcēlās uz [[Demoina|Demoinu]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kur strādāja par skolotāju. Bija &quot;Tāvu zemis kalendara&quot; redaktore (1986–1990).

Pirmās publikācijas — &quot;Čekists&quot; un &quot;Par moz&quot; publicētas žurnālā &quot;Dzeive&quot;. Stāstā &quot;Aizšautī putni&quot;, ko publicēja laikrakstā &quot;Latgolas Bolss&quot; 1967. gadā, attēlota bēgļu dzīve [[Rietumvācija|Vācijā]] pārvietoto personu nometnē, izceļošana uz ASV un jaunas dzīves sākums svešumā. Dzeja sakopota krājumā &quot;Vālī zīdi&quot; (1996). Daiļradē, īpaši dzejā, atspoguļojas [[Trimda|trimdinieka]] izjūtas un ilgas pēc dzimtenes.

Mirusi 93 gadu vecumā Demoinā 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Anna-Dimante-10.11.1908 |title=TimeNote |access-date=13.12.2023 |archive-date=13.12.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231213190132/https://timenote.info/lv/Anna-Dimante-10.11.1908 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latgaliešu dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latgalieši]]
[[Kategorija:Latgalē dzimušie]]
[[Kategorija:Rakstnieki pēc valodas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ezy9uaevfy7n6vvrwkxk2lmtintn2bo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Bruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558447</id>
    <revision>
      <id>4510020</id>
      <parentid>4350650</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2863" sha1="e3coukzgr60w3yhwiggw6co0arfngru" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Aivars Bruss
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1938
 |    dz_mēnesis = 5
 |      dz_diena = 15
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Vecgulbene}}
 |        m_gads = 2005
 |     m_mēnesis = 3
 |       m_diena = 25
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija|Tērvetes novads}}
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks
 |       dzimums = V
 |    alma_mater = 
}}
'''Aivars Otto Bruss''' (dzimis {{dat|1938|5|15}} [[Vecgulbene|Vecgulbenē]], miris {{dat|2005|3|25}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[agronoms]], [[lauksaimnieks]], [[uzņēmējs]] un sabiedriskais darbinieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aivars-Bruss |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231222215909/https://timenote.info/lv/Aivars-Bruss }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s absolvēšanas strādāja par [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]] agrofirmas «Tērvete» galveno agronomu.

1989. gadā viņu ar [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstu ievēlēja [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]] no Kolhoznieku savienībā apvienotajām [[Kopsaimniecība|kopsaimniecībām]].&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/735516 PSRS tautas deputāti no Latvijas]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Aivars Bruss atguva zemes īpašumus Tērvetes pagastā, kuru vēlāk mantoja viņa dēls [[Valters Bruss]], ievērojams uzņēmējs lauksaimniecības nozarē. A. Bruss bijis iesaistīts vairāku lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares uzņēmumu vadībā, tostarp AS &quot;[[Dobeles dzirnavnieks|Dobeles dzirdnavnieks]]&quot;, AS &quot;[[Jelgavas cukurfabrika]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Aivars-Bruss?utm_source=chatgpt.com|title=Aivars Bruss|website=timenote.info|access-date=2025-03-14|language=lv|archive-date=2026-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260112071544/https://timenote.info/lv/Aivars-Bruss?utm_source=chatgpt.com}}&lt;/ref&gt;

1998. gadā A. Bruss iesaistījās [[Tautas partija]]s veidošanā.

Dēls [[Valters Bruss]] ir ievērojams uzņēmējs lauksaimniecības nozarē, arī KS &quot;[[Latraps]]&quot; padomes priekšsēdētājs. Znots — uzņēmējs un politiķis [[Aigars Štokenbergs]].

Miris 2005. gada 25. martā. Apglabāts Tērvetes kapsētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}

{{DEFAULTSORT:Bruss, Aivars}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas agronomi]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]</text>
      <sha1>e3coukzgr60w3yhwiggw6co0arfngru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Dambis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558448</id>
    <revision>
      <id>4510021</id>
      <parentid>4359077</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:21:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2082" sha1="t9xxykpk7uj6uh7rv1q3tigcccdmvtg" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Aivars Dambis
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1936
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 30
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Pūres pagasts}}
 |        m_gads = 2015
 |     m_mēnesis = 11
 |       m_diena = 19
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = strādnieks, sabiedriskais darbinieks
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
}}
'''Aivars Dambis''' (1936—2015) bija latviešu strādnieks un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. 1962. gadā absolvēja [[Rīgas celtniecības tehnikums|Rīgas celtniecības tehnikumu]]. 1963.—1967. gadā strādāja par gāzes [[Metinātājs|metinātāju]], tad par cauruļu licēju [[Rīga|Rīgā]]. Bijis Latvijas inženierceltniecības un mehanizācijas darbu tresta 10. specializētās nulles cikla pārvaldes cauruļu licēju brigadieris.

1970. gadā kļuva par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] locekli, 1981. gadā par [[LKP CK]] locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aivars-Dambis |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231222230039/https://timenote.info/lv/Aivars-Dambis }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] 10. un 11. sasaukuma deputāts, tāpat arī PSKP XXVI kongresa delegāts.

1989. gadā viņu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresa]] dalībnieku no PSRS [[Arodbiedrība|arodbiedrībām]].&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/735516 PSRS tautas deputāti no Latvijas]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}

{{DEFAULTSORT:Dambis, Aivars}}
[[Kategorija:Latvijas PSR cilvēki]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>t9xxykpk7uj6uh7rv1q3tigcccdmvtg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iraklijs II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558766</id>
    <revision>
      <id>4509832</id>
      <parentid>4243693</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:1798. gadā mirušie]]; ±[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]→[[Kategorija:1720. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4509832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1136" sha1="rq2tbfujlmhmv17spd4or42k47cebls" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Heraclius II of Eastern Georgia.jpg|thumb|Iraklijs II, Kartli-Kahetijas karalis]]
'''Iraklijs II''' ([[Gruzīnu valoda|gruzīnu]]: ერეკლე II; dzimis 1720. gada 7. [18.] novembrī, [[Telavi]], miris 1798. gada 11. [22.] janvārī turpat) bija [[Kahetija]]s (1744—1762) un pēc tam apvienotās [[Kartli-Kahetijas Karaliste]]s (1762—1798) karalis.

Iraklija mērķis bija apvienot visas gruzīnu feodālās kņazistes vienotā valstī, atbrīvot tās no [[Irāna]]s un [[Turcija]]s varas un nostiprināt Gruzijas pozīcijas [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]]. Lai nodrošinātos pret jauniem uzbrukumiem, 1783. gada 24. jūlijā viņš noslēdza [[Georgijevskas līgums|Georgijevskas līgumu]] ar Krievijas ķeizarieni [[Katrīna II Lielā|Katrīnu II]], kļūstot par impērijas vasali. Vēlāk karaliste tika anektēta.

== Skatīt arī ==
* [[Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1720. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1798. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Gruzijas cilvēki]]</text>
      <sha1>rq2tbfujlmhmv17spd4or42k47cebls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Darkevics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560609</id>
    <revision>
      <id>4510217</id>
      <parentid>4495575</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:36:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2908" sha1="pfmfk5k993svp30km3lshz6kdqlocy4" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Arvīds Darkevics''' (1918—1992) bija [[Latvieši|latviešu]] [[muzikologs]], žurnāla &quot;[[Māksla (žurnāls)|Māksla]]&quot; atbildīgais sekretārs (1959—1987) un [[Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] valdes loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1918|12|24|5=bez}} Latroščas ciemā (&quot;Latbirzē&quot;) [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] latviešu izceļotāju ģimenē. Mācījās vietējā sākumskolā, strādāja [[Mogiļeva]]s zīda rūpnīcā. 1932. gadā turpināja mācības internātskolā [[Vitebska]]s tuvumā, tad [[Ļeņingrada]]s latviešu pedagoģiskajā tehnikumā (1934—1937) un M. Musorgska vārdā nosauktajā Ļeņingradas 1. mūzikas vidusskolā (1938—1941). Līdztekus bija pasniedzējs PSRS iekšlietu tautas komisariāta ([[NKVD]]) Augstākajā skolā (1939—1941). Pēc [[Vērmahts|Vērmahta]] iebrukuma 1941. gadā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] un krita vācu gūstā, bet pēc 2 mēnešiem izbēga un 1942. gada ziemā iesaistījās partizānu kustībā un aizmugures darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://humma.lv/lv/person/876865/Arvids-Darkevics |title=Humanitāro un mākslas zinātņu digitālā platforma |access-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240115061806/https://humma.lv/lv/person/876865/Arvids-Darkevics }}&lt;/ref&gt;

Pēc Rīgas ieņemšanas bija [[Latvijas Radio]] Mūzikas daļas atbildīgais redaktors (1945—1953) un [[Latvijas PSR Valsts filharmonija]]s direktors (1954—1958), līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s mūzikas vēstures un teorijas nodaļā (1952—1955).

1959. gadā kļuva par žurnāla &quot;Māksla&quot; atbildīgo sekretāru un mūzikas nodaļas vadītāju, vadīja [[Latvijas PSR Komponistu savienība]]s muzikologu sekciju (1962—1968).
1964. gadā kļuva par [[Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] valdes loceklis, bija laikraksta &quot;[[Dzimtenes Balss]]&quot; žurnālists.

Miris 1992. gada 1. februārī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arvids-Darkevics-5bf3dddaefcaf |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240115061807/https://timenote.info/lv/Arvids-Darkevics-5bf3dddaefcaf }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

Krājumu &quot;Latviešu mūzika&quot; sastādītājs (1964—1987)

[[Emīls Dārziņš]] [raksti un atmiņas] (1975)

&quot;Mūzikas dzīve Padomju Latvijā&quot; [attēlu albums] (1980) u.c.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Darkevics, Arvīds}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>pfmfk5k993svp30km3lshz6kdqlocy4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Kalniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566992</id>
    <revision>
      <id>4510154</id>
      <parentid>4170824</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5102" sha1="aot12svehx42pvrh78xys2dyqz4gjbs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_gads = 1893
| m_dat_alt = {{dat|1950|03|04}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Kandavas pagasts|td=Latvija}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Komi APSR|Šudajaga|td=Krievija}}
| attēls = Attēls:Ansis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 180px
}}

'''Ansis Kalniņš''' (1893—1950) bija [[latvieši|latviešu]] [[Revolūcija|revolucionārs]], [[Padomju Savienība|padomju]] valsts darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1883. gadā [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]]. No 1890. līdz 1895. gadam pabeidza [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolas 5 klases. No 1902. līdz 1905. gadam mācījās lauksaimniecības skolā [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņā]],&lt;!-- Старо-Жищенская / Сторожищенская школа? --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.vgd.ru/56/51872/210.htm?a=stdforum_view&amp;o=|title=Курляндская губерния|website=Всероссийское генеалогическое древо}}&lt;/ref&gt; kļuva par veterinārfeldšeri. 1904. gadā iestājies [[LSDSP vēsture|LSDSP]], ievēlēts LSD Centrālkomitejā. 1905. gadā pildījis kara dienestu&lt;!-- Kur un kāpēc tikai vienu gadu? --&gt;.

Kopš 1906. gada [[Aģitācija|aģitēja]] strādniekus, izmantoja pseidonīmu '''Jūliuss Rederss''', tika arestēts un ieslodzīts Rīgas cietumā. 1911. gadā [[Sanktpēterburga]]s Tiesu palāta A. Kalniņu notiesāja, viņš izsūtīts nometinājumā [[Irkutskas guberņa]]s Verhoļenskas apriņķa Ilgas pagastā. 1912. gadā aizbēdzis no nometinājuma, 1913. gadā no [[Japānas Impērija|Japānas]] ieradies [[Brisbena|Brisbenā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Dzīvoja ar vārdu ''John Cook'', strādāja par cukurniedru cirtēju, pēc tam pārvācies uz [[Sidneja|Sidneju]]. Bija Austrālijas Sociālistiskās partijas loceklis, Krievu emigrantu savienības loceklis, avīzes ''«Известия Союза русских эмигрантов»'' redakcijas padomes loceklis. Kopā ar [[Fjodors Sergejevs|Fjodoru Sergejevu]] darbojās avīzes dibināšanā.

1917. gada maijā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, atgriezās Krievijā, ierazdamies [[Vladivostoka|Vladivostokā]]. Iestājies [[KSDSP]]. No 1917. gada jūnija darbojās [[Partizanska|Sučanas]] raktuvēs, kuru strādnieki pirmie [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] savās raktuvēs ieviesuši [[Strādnieku kontrole|strādnieku kontroli]]. No šejienes A. Kalniņš deleģēts uz Tālo Austrumu novada padomju kongresu [[Habarovska|Habarovskā]], kur viņš ievēlēts par Tālo Austrumu&lt;!-- Bet tā nav TA Republika --&gt; Tautas komisāru padomes locekli — darba, rūpniecības un transporta Tautas komisāru. Tālo Austrumu TKP ievēlēts 3 reizes.

1918. gadā [[Čehoslovāku korpusa dumpis|Čehoslovāku korpusa dumpja]] laikā un [[Militārā intervence Krievijā|interventiem ieņemot Vladivostoku]], A. Kalniņš piedalījās kaujās [[Usurijska]]s frontē. Vēlāk evakuējies uz [[Zeja (pilsēta)|Zeju]] [[Partizānu karš|partizānu]] vienību veidošanai, pēc tam nokļuvis līdz [[Tomska]]i, kur [[Baltā kustība|balto]] aizmugurē veicis aģitācijas darbu. 1919. gadā pārgājis fronti, nokļūdams sarkano pusē, iestājies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 5. armijā, piedalījās kaujās. Pēc [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] spēku sagrāves strādāja [[Maskava|Maskavā]] [[Sarkanā starptautiskā arodbiedrība|Profinternā]], Sojuzasbestā, [[PSRS Naftas sindikāts|PSRS Naftas sindikātā]] un citur.

1937. gada 1. augustā arestēts. Tobrīd strādāja par pārzini kūdras izmēģinājumu stacijā [[Tveras apgabals|Kaļiņinas apgabala]] Zavidovskas rajonā. Apsūdzēts dalībā [[trockisms|trockistiskā]] teroristiskā organizācijā un kaitniecībā. 1938. gada 5. martā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu TK]] Īpašā apspriede piesprieda A. Kalniņam 8 gadus [[Gulags|labošanas darbu nometņu]]. Sodu izcieta [[Uhta]]s—Ižmas LDN (Uhtižemlags).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%90%D0%BD%D1%81_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1883)|title=Калнин Анс Эрнестович (1883)|website=Открытый список}}&lt;/ref&gt;

Nomiris 1950. gadā.&lt;!-- Kur? Spriežot pēc paraksta zem kapavietas foto (timenote), apglabāts Komi Republikā, laikam tur arī nomiris. --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/ru/person/view?id=11665034&amp;dlang=ru|title=Анс Калнин|website=timenote.info|access-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240321231713/https://timenote.info/ru/person/view?id=11665034&amp;dlang=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Ansis}}
[[Kategorija:1893. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>aot12svehx42pvrh78xys2dyqz4gjbs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ISO 3166-2:GB</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568539</id>
    <revision>
      <id>4510196</id>
      <parentid>4443676</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas */</comment>
      <origin>4510196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34821" sha1="8e5amsqqtxbp8bj7jkxqd3b95832skw" xml:space="preserve">'''ISO 3166-2:GB''' ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei]] paredzētā sadaļa [[ISO 3166-2]], kas ir daļa no [[ISO 3166]] standarta, ko publicējusi [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] (ISO) un kas nosaka kodus visu [[ISO 3166-1]] kodēto valstu pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienībām. Izmantotos kodus ISO nodrošina ''British Standards'' un Valsts statistikas birojs.

Pašlaik Apvienotajai Karalistei ISO 3166-2 kodi ir definēti šādām vienībām:
* [[Apvienotās Karalistes zemes|3 zemes un 1 province]]
* [[Anglijas nemetropoles grāfistes|25 divlīmeņa nemetropoles grāfistes]], [[Anglijas metropoles grāfistes|36 metropoles distrikti]], [[Anglijas unitārās pašvaldības|80 unitārās pašvaldības]], [[Londonas rajoni|32 Londonas boro]] un [[Londonas Sitija|1 pilsētas korporācija]] Anglijā
* [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|11 distrikti]] Ziemeļīrijā
* [[Skotijas administratīvais iedalījums|32 pašvaldību apgabali]] Skotijā
* [[Velsas administratīvais iedalījums|22 unitārās pašvaldības]] Velsā

Katrs kods sastāv no divām daļām, kas atdalītas ar defisi. Pirmā daļa ir {{mono|GB}} — Apvienotās Karalistes ISO 3166-1 alfa-2 kods. Otrajā daļā ir trīs burti, kas ir Britu standarta BS 6879 trīsburtu kods administratīvajām vienībām.

Lai gan {{mono|GB}} ir Apvienotās Karalistes ISO 3166-1 alfa-2 kods, {{mono|UK}} ir izņēmuma kārtā rezervēta Apvienotajai Karalistei pēc valsts pieprasījuma. Tās galvenais lietojums ir [[.uk]] interneta [[ccTLD]], un 2021. gada 28. septembrī {{mono|UK}} aizstāja {{mono|GB}} kā oficiālo valsts kodu uz automašīnu reģistrācijas numura zīmēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=GB car sticker to be replaced by new 'UK' version {{!}} RAC Drive|url=https://www.rac.co.uk/drive/news/motoring-news/gb-car-sticker-to-be-replaced-by-new-uk-version/|access-date=2021-07-10|website=www.rac.co.uk|language=en}}&lt;/ref&gt;

==Esošie kodi==
Administratīvo vienību nosaukumi angļu valodā ir norādīti ISO 3166-2 standartā, ko publicējusi ISO 3166 Nodrošinājuma aģentūra (ISO 3166/MA).

BS 6879 sniedz alternatīvas formas nosaukumiem [[Velsiešu valoda|velsiešu valodā]] (cy) dažām [[Velsa]]s unitārajām pašvaldībām (kopā ar alternatīviem koda elementiem). Tā kā šī ISO 3166 daļa nepieļauj identisku vienību dubultu kodēšanu, šādi alternatīvi nosaukumi velsiešu valodā un koda elementi informatīvos nolūkos tiek parādīti tikai kvadrātiekavās aiz vienības nosaukuma [[Angļu valoda|angļu valodā]].&lt;ref name=&quot;ISO&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/obp/ui/#iso:code:3166:GB|title=Standard: ISO 3166 — Codes for the representation of names of countries and their subdivisions|author=&lt;!--Not stated--&gt;|website=[[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]]|access-date=16 January 2024}}&lt;/ref&gt;

===Zemes un province===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Kods
! Nosaukums
!Nosaukums ([[Angļu valoda|en]])
!Nosaukums ([[Velsiešu valoda|cy]])
! Kategorija
|-
| {{mono|GB-ENG}}
| {{karogs|Anglija}}
|''England''
|
| zeme
|-
| {{mono|GB-NIR}}
| {{noflag|[[Ziemeļīrija]]}}&lt;!-- Ziemeļīrijai nav sava oficiāla karoga. --&gt;
|''Northern Ireland''
|
| province
|-
| {{mono|GB-SCT}}
| {{karogs|Skotija}}
|''Scotland''
|
| zeme
|-
| {{mono|GB-WLS}}
| {{karogs|Velsa}}
|''Wales''
|''Cymru'' [{{mono|GB-CYM}}]
| zeme
|}
 
2011. gada decembra standarta atjauninājumā Velsas kategorija tika mainīta no ''firstistes'' uz ''zemi''. Anglija un Skotija tika saglabāta kā ''zemes'', bet Ziemeļīrija tika saglabāta kā ''province''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iso.org/iso/iso_3166-2_newsletter_ii-3_2011-12-13.pdf|title=Changes in the list of subdivision names and code elements|work=ISO 3166-2|publisher=International Organization for Standardization|date=15 December 2011|access-date=28 May 2012}}&lt;/ref&gt;

=== Iekļauts pilnīgumam ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Kods
! Nosaukums
|-
| {{mono|GB-EAW}}
| Anglija un Velsa
|-
| {{mono|GB-GBN}}
| [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]
|-
| {{mono|GB-UKM}}
| [[Apvienotā Karaliste]]
|}

Kodi {{mono|GB-EAW}}, {{mono|GB-GBN}} un {{mono|GB-UKM}} ir minēti tikai ISO tīmekļa vietnes piezīmju 2. daļā, kur tie ir “iekļauti pilnīgumam”.&lt;ref name=&quot;ISO&quot;/&gt;

===Otrā līmeņa vienības===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Kods
!Nosaukums
! Nosaukums ([[Angļu valoda|en]])
!Nosaukums ([[Velsiešu valoda|cy]])
! Kategorija
! Zeme
|-
| {{mono|GB-CAM}}
|[[Kembridžšīra]]
| ''Cambridgeshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CMA}}
|[[Kambrija]]
| ''Cumbria''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DBY}}
|[[Dārbišīra]]
| ''Derbyshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DEV}}
|[[Devona]]
| ''Devon''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DOR}}
|[[Dorseta]]
| ''Dorset''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ESX}}
|[[Austrumsaseksa]]
| ''East Sussex''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ESS}}
|[[Eseksa]]
| ''Essex''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-GLS}}
|[[Glosteršīra]]
| ''Gloucestershire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HAM}}
|[[Hempšīra]]
| ''Hampshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HRT}}
|[[Hārtfordšīra]]
| ''Hertfordshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KEN}}
|[[Kenta]]
| ''Kent''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LAN}}
|[[Lankašīra]]
| ''Lancashire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LEC}}
|[[Lesteršīra]]
| ''Leicestershire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LIN}}
|[[Linkolnšīra]]
| ''Lincolnshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NFK}}
|[[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]
| ''Norfolk''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NYK}}
|[[Ziemeļjorkšīra]]
| ''North Yorkshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NTT}}
|[[Notingemšīra]]
| ''Nottinghamshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-OXF}}
|[[Oksfordšīra]]
| ''Oxfordshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SOM}}
|[[Somerseta]]
| ''Somerset''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STS}}
|[[Stefordšīra]]
| ''Staffordshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SFK}}
|[[Safolka]]
| ''Suffolk''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SRY}}
|[[Sari (Anglija)|Sari]]
| ''Surrey''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WAR}}
|[[Vorikšīra]]
| ''Warwickshire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WSX}}
|[[Rietumsaseksa]]
| ''West Sussex''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WOR}}
|[[Vusteršīra]]
| ''Worcestershire''
|
| divlīmeņu grāfiste
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{Anchor|London}}{{mono|GB-LND}}
|[[Londonas Sitija]]
| ''London, City of''
|
| pilsētas korporācija
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BDG}}
|[[Bārkinga un Degenema]]
| ''Barking and Dagenham''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BNE}}
|[[Bārneta]]
| ''Barnet''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BEX}}
|[[Beksli]]
| ''Bexley''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BEN}}
|[[Brenta]]
| ''Brent''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BRY}}
|[[Bromli]]
| ''Bromley''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CMD}}
|[[Kemdena]]
| ''Camden''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CRY}}
|[[Kroidona]]
| ''Croydon''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-EAL}}
|[[Īlinga]]
| ''Ealing''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ENF}}
|[[Enfīlda]]
| ''Enfield''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-GRE}}
|[[Griniča]]
| ''Greenwich''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HCK}}
|[[Hekni]]
| ''Hackney''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HMF}}
|[[Hamersmita un Fulema]]
| ''Hammersmith and Fulham''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HRY}}
|[[Heringeja]]
| ''Haringey''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HRW}}
|[[Herova]]
| ''Harrow''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HAV}}
|[[Heiveringa]]
| ''Havering''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HIL}}
|[[Hilingdona]]
| ''Hillingdon''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HNS}}
|[[Haunslova]]
| ''Hounslow''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ISL}}
|[[Izlingtona]]
| ''Islington''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KEC}}
|[[Kensingtona un Čelsi]]
| ''Kensington and Chelsea''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KTT}}
|[[Kingstona pie Temzas]]
| ''Kingston upon Thames''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LBH}}
|[[Lembeta]]
| ''Lambeth''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LEW}}
|[[Lūišema]]
| ''Lewisham''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-MRT}}
|[[Mērtona]]
| ''Merton''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NWM}}
|[[Ņūema]]
| ''Newham''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RDB}}
|[[Redbridža]]
| ''Redbridge''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RIC}}
|[[Ričmonda pie Temzas]]
| ''Richmond upon Thames''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SWK}}
|[[Sautvorka]]
| ''Southwark''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STN}}
|[[Satona]]
| ''Sutton''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-TWH}}
|[[Tauerhemletsa]]
| ''Tower Hamlets''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WFT}}
|[[Voltemforesta]]
| ''Waltham Forest''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WND}}
|[[Vondsvērta]]
| ''Wandsworth''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WSM}}
|[[Vestminstera]]
| ''Westminster''
|
| Londonas boro
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{Anchor|mets}}{{mono|GB-BNS}}
|[[Bārnsli (boro)|Bārnsli]]
| ''Barnsley''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BIR}}
|[[Birmingema (boro)|Birmingema]]
| ''Birmingham''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BOL}}
|[[Boltona (boro)|Boltona]]
| ''Bolton''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BRD}}
|[[Bredforda (boro)|Bredforda]]
| ''Bradford''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BUR}}
|[[Beri (boro)|Beri]]
| ''Bury''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CLD}}
|[[Kolderdeila]]
| ''Calderdale''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-COV}}
|[[Koventri (boro)|Koventri]]
| ''Coventry''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DNC}}
|[[Donkastera (boro)|Donkastera]]
| ''Doncaster''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DUD}}
|[[Dadli (boro)|Dadli]]
| ''Dudley''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-GAT}}
|[[Geitsheda (boro)|Geitsheda]]
| ''Gateshead''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KIR}}
|[[Kērklīsa]]
| ''Kirklees''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KWL}}
|[[Nousli]]
| ''Knowsley''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LDS}}
|[[Līdsa (boro)|Līdsa]]
| ''Leeds''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LIV}}
|[[Liverpūle]]
| ''Liverpool''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-MAN}}
|[[Mančestra (boro)|Mančestra]]
| ''Manchester''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NET}}
|[[Ņūkāsla pie Tainas (boro)|Ņūkāsla pie Tainas]]
| ''Newcastle upon Tyne''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NTY}}
|[[Ziemeļtainsaida]]
| ''North Tyneside''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-OLD}}
|[[Oldema (boro)|Oldema]]
| ''Oldham''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RCH}}
|[[Ročdeila (boro)|Ročdeila]]
| ''Rochdale''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ROT}}
|[[Roterema (boro)|Roterema]]
| ''Rotherham''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SHN}}
|[[Senthelensa (boro)|Senthelensa]]
| ''St Helens''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SLF}}
|[[Solforda (boro)|Solforda]]
| ''Salford''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SAW}}
|[[Sendvela]]
| ''Sandwell''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SFT}}
|[[Seftona]]
| ''Sefton''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SHF}}
|[[Šefīlda (boro)|Šefīlda]]
| ''Sheffield''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SOL}}
|[[Solihala (boro)|Solihala]]
| ''Solihull''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STY}}
|[[Dienvidtainsaida]]
| ''South Tyneside''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SKP}}
|[[Stokporta (boro)|Stokporta]]
| ''Stockport''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SND}}
|[[Sanderlenda (boro)|Sanderlenda]]
| ''Sunderland''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-TAM}}
|[[Teimsaida]]
| ''Tameside''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-TRF}}
|[[Treforda]]
| ''Trafford''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WKF}}
|[[Veikfīlda (boro)|Veikfīlda]]
| ''Wakefield''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WLL}}
|[[Volsola (boro)|Volsola]]
| ''Walsall''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WGN}}
|[[Vigana (boro)|Vigana]]
| ''Wigan''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WRL}}
|[[Virala]]
| ''Wirral''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WLV}}
|[[Vulverhemptona]]
| ''Wolverhampton''
|
| metropoles distrikts
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BAS}}
|[[Bāta un Ziemeļaustrumu Somerseta]]
| ''Bath and North East Somerset''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BDF}}
|[[Bedforda (boro)|Bedforda]]
| ''Bedford''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BBD}}
|[[Blekbērna ar Darvenu]]
| ''Blackburn with Darwen''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BPL}}
|[[Blekpūla]]
| ''Blackpool''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BCP}}
|[[Bornmuta, Kraistčērča un Pūla]]
| ''Bournemouth, Christchurch and Poole''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BRC}}
|[[Breknelforesta]]
| ''Bracknell Forest''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BNH}}
|[[Braitona un Hova]]
| ''Brighton and Hove''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-BST}}
|[[Bristole]]
| ''Bristol, City of''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| nowrap|{{mono|GB-BKM}}
|[[Bakingemšīra]]
| ''Buckinghamshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CBF}}
|[[Centrālā Bedfordšīra]]
| ''Central Bedfordshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CHE}}
|[[Češīras Austrumi]]
| ''Cheshire East''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CHW}}
|[[Češīras Rietumi un Čestera]]
| ''Cheshire West and Chester''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-CON}}
|[[Kornvola]]
| ''Cornwall''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DAL}}
|[[Dārlingtona (boro)|Dārlingtona]]
| ''Darlington''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DER}}
|[[Dārbi]]
| ''Derby''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-DUR}}
|[[Darema (grāfiste)|Darema]]
| ''Durham, County''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ERY}}
|[[Jorkšīras Īstraidinga]]
| ''East Riding of Yorkshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HAL}}
|[[Holtona]]
| ''Halton''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HPL}}
|[[Hārtlpūla (boro)|Hārtlpūla]]
| ''Hartlepool''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-HEF}}
|[[Herefordšīra]]
| ''Herefordshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-IOW}}
|[[Vaitas sala]]
| ''Isle of Wight''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-IOS}}
|[[Sili salas]]
| ''Isles of Scilly''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-KHL}}
|[[Kingstona pie Hallas]]
| ''Kingston upon Hull''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LCE}}
|[[Lestera]]
| ''Leicester''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-LUT}}
|[[Lūtona]]
| ''Luton''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-MDW}}
|[[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medveja]]
| ''Medway''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-MDB}}
|[[Midlsbro (boro)|Midlsbro]]
| ''Middlesbrough''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-MIK}}
|[[Miltonkīnza (unitārā pašvaldība)|Miltonkīnza]]
| ''Milton Keynes''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NEL}}
|[[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]
| ''North East Lincolnshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NLN}}
|[[Ziemeļlinkolnšīra]]
| ''North Lincolnshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NNH}}
|[[Ziemeļnorthemptonšīra]]
| ''North Northamptonshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NSM}}
|[[Ziemeļsomerseta]]
| ''North Somerset''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NBL}}
|[[Nortamberlenda]]
| ''Northumberland''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-NGM}}
|[[Notingema]]
| ''Nottingham''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-PTE}}
|[[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]]
| ''Peterborough''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-PLY}}
|[[Plimuta]]
| ''Plymouth''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-POR}}
|[[Portsmuta]]
| ''Portsmouth''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RDG}}
|[[Redinga]]
| ''Reading''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RCC}}
|[[Redkāra un Klīvlenda]]
| ''Redcar and Cleveland''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-RUT}}
|[[Ratlenda]]
| ''Rutland''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SHR}}
|[[Šropšīra]]
| ''Shropshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SLG}}
|[[Slau (boro)|Slau]]
| ''Slough''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SGC}}
|[[Dienvidglosteršīra]]
| ''South Gloucestershire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STH}}
|[[Sauthemptona]]
| ''Southampton''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SOS}}
|[[Sautendonsī]]
| ''Southend-on-Sea''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STT}}
|[[Stoktona pie Tīsas (boro)|Stoktona pie Tīsas]]
| ''Stockton-on-Tees''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-STE}}
|[[Stoka pie Trentas]]
| ''Stoke-on-Trent''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-SWD}}
|[[Svindona (unitārā pašvaldība)|Svindona]]
| ''Swindon''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-TFW}}
|[[Telforda un Rīkina]]
| ''Telford and Wrekin''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-THR}}
|[[Taroka]]
| ''Thurrock''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-TOB}}
|[[Torbeja]]
| ''Torbay''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WRT}}
|[[Voringtona]]
| ''Warrington''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WBK}}
|[[Rietumbārkšīra]]
| ''West Berkshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WNH}}
|[[Ziemeļnorthemptonšīra]]
| ''West Northamptonshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WIL}}
|[[Viltšīra]]
| ''Wiltshire''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WNM}}
|[[Vindzora un Meidenheda]]
| ''Windsor and Maidenhead''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-WOK}}
|[[Vokingema (boro)|Vokingema]]
| ''Wokingham''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-YOR}}
|[[Jorka (unitārā pašvaldība)|Jorka]]
| ''York''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Anglija|{{mono|ENG}}]]
|-
| {{mono|GB-ANN}}
|[[Entrima un Ņūtaunebi]]
| ''Antrim and Newtownabbey''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-AND}}
|[[Ārdsa un Nortdauna]]
| ''Ards and North Down''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-ABC}}
|[[Armā, Benbridža un Kreigevona]]
| ''Armagh City, Banbridge and Craigavon''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-BFS}}
|[[Belfāsta]]
| ''Belfast City''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-CCG}}
|[[Kosveikosta un Glensa]]
| ''Causeway Coast and Glens''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-DRS}}
|[[Deri un Strabāna]]
| ''Derry and Strabane''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-FMO}}
|[[Fermena un Oma]]
| ''Fermanagh and Omagh''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-LBC}}
|[[Lisbērna un Kāslreja]]
| ''Lisburn and Castlereagh''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-MEA}}
|[[Vidus un Austrumentrima]]
| ''Mid and East Antrim''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-MUL}}
|[[Vidusolstera]]
| ''Mid-Ulster''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-NMD}}
|[[Ņūri, Morna un Dauna]]
| ''Newry, Mourne and Down''
|
| distrikts
| [[Ziemeļīrija|{{mono|NIR}}]]
|-
| {{mono|GB-ABE}}
|[[Aberdīna]]
| ''Aberdeen City''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ABD}}
|[[Aberdīnšīra]]
| ''Aberdeenshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ANS}}
|[[Engusa|Angusa]]
| ''Angus''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-AGB}}
|[[Ārgaila un Bjūta]]
| ''Argyll and Bute''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-CLK}}
|[[Klekmenanšīra]]
| ''Clackmannanshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-DGY}}
|[[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsa un Geloveja]]
| ''Dumfries and Galloway''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-DND}}
|[[Dandī]]
| ''Dundee City''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-EAY}}
|[[Austrumēršīra]]
| ''East Ayrshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-EDU}}
|[[Austrumdanbārtonšīra]]
| ''East Dunbartonshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ELN}}
|[[Austrumlotiana|Austrumlotjana]]
| ''East Lothian''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ERW}}
|[[Austrumrenfrūšīra]]
| ''East Renfrewshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-EDH}}
|[[Edinburga]]
| ''Edinburgh, City of''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ELS}}
|[[Rietumu salas]]
| ''Na h-Eileanan Siar''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-FAL}}
|[[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| ''Falkirk''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-FIF}}
|[[Faifa]]
| ''Fife''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-GLG}}
|[[Glāzgova]]
| ''Glasgow City''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-HLD}}
|[[Hailenda]]
| ''Highland''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-IVC}}
|[[Inverklaida]]
| ''Inverclyde''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-MLN}}
|[[Viduslotjana]]
| ''Midlothian''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-MRY}}
|[[Mari (Skotija)|Mari]]
| ''Moray''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-NAY}}
|[[Ziemeļēršīra]]
| ''North Ayrshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-NLK}}
|[[Ziemeļlanarkšīra]]
| ''North Lanarkshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ORK}}
|[[Orkneju salas]]
| ''Orkney Islands''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-PKN}}
|[[Pērta un Kinrosa]]
| ''Perth and Kinross''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-RFW}}
|[[Renfrūšīra]]
| ''Renfrewshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-SCB}}
|[[Skotišbordersa]]
| ''Scottish Borders''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-ZET}}
|[[Šetlendas salas]]
| ''Shetland Islands''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-SAY}}
|[[Dienvidēršīra]]
| ''South Ayrshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-SLK}}
|[[Dienvidlenarkšīra]]
| ''South Lanarkshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-STG}}
|[[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
| ''Stirling''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-WDU}}
|[[Rietumdanbārtonšīra]]
| ''West Dunbartonshire''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-WLN}}
|[[Rietumlotiana]]
| ''West Lothian''
|
| pašvaldības apgabals
| [[Skotija|{{mono|SCT}}]]
|-
| {{mono|GB-BGW}}
|[[Blainaiguenta]]
| ''Blaenau Gwent''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-BGE}}
|[[Bridženda]]
| ''Bridgend''
|''Pen-y-bont ar Ogwr'' {{mono|GB-POG}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-CAY}}
|[[Kārfili]]
| ''Caerphilly''
|''Caerffili'' {{mono|GB-CAF}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-CRF}}
|[[Kārdifa]]
| ''Cardiff''
|''Caerdydd'' {{mono|GB-CRD}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-CMN}}
|[[Karmārtenšīra]]
| ''Carmarthenshire''
|''Sir Gaerfyrddin'' {{mono|GB-GFY}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-CGN}}
|[[Keredigjona]]
| ''Ceredigion''
|''Sir Ceredigion''
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-CWY}}
|[[Konuja]]
| ''Conwy''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-DEN}}
|[[Denbišīra]]
| ''Denbighshire''
|''Sir Ddinbych'' {{mono|GB-DDB}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-FLN}}
|[[Flintšīra]]
| ''Flintshire''
|''Sir y Fflint'' {{mono|GB-FFL}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-GWN}}
|[[Guineza]]
| ''Gwynedd''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-AGY}}
|[[Englsi]]
| ''Isle of Anglesey''
|''Sir Ynys Môn'' {{mono|GB-YNM}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-MTY}}
|[[Mērtirtidvila]]
| ''Merthyr Tydfil''
|''Merthyr Tudful'' {{mono|GB-MTU}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-MON}}
|[[Monmutšīra]]
| ''Monmouthshire''
|''Sir Fynwy'' {{mono|GB-FYN}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-NTL}}
|[[Nīta Porttolbota]]
| nowrap=&quot;&quot; |''Neath Port Talbot''
|''Castell-nedd Port Talbot'' {{mono|GB-CTL}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-NWP}}
|[[Ņūporta]]
| ''Newport''
|''Casnewydd'' {{mono|GB-CNW}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-PEM}}
|[[Pembrukšīra]]
| ''Pembrokeshire''
|''Sir Benfro'' {{mono|GB-BNF}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-POW}}
|[[Povisa]]
| ''Powys''
|
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-RCT}}
|[[Ronda Kinona Tāva]]
| ''Rhondda Cynon Taff''
|''Rhondda CynonTaf''
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-SWA}}
|[[Svonzi]]
| ''Swansea''
|''Abertawe'' {{mono|GB-ATA}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-TOF}}
|[[Torvaina]]
| ''Torfaen''
|''Tor-faen''
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-VGL}}
|[[Glamorganas Ieleja]]
| ''Vale of Glamorgan, The''
|''Bro Morgannwg'' {{mono|GB-BMG}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|-
| {{mono|GB-WRX}}
|[[Reksema]]
| ''Wrexham''
|''Wrecsam'' {{mono|GB-WRC}}
| unitārā pašvaldība
| [[Velsa|{{mono|WLS}}]]
|}

==Izmaiņas==
Kopš ISO 3166-2 pirmās publicēšanas 1998. gadā ISO 3166/MA ir paziņojis par šādām ieraksta izmaiņām biļetenos. ISO pārtrauca biļetenu izdošanu 2013. gadā.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Biļetens
! Izdošanas datums
! Izmaiņu apraksts biļetenā
! Koda/iedalījuma izmaiņas
|-
| id=&quot;I-2&quot; | [https://web.archive.org/web/20120131102127/http://www.iso.org/iso/iso_3166-2_newsletter_i-2_en.pdf {{nowrap|Newsletter I-2}}]
| {{nowrap|2002-05-21}}
| Dažādi nosaukumu formu labojumi, t.i., vārda pielikumu dzēšana
|
|-
| id=&quot;I-8&quot; | [https://web.archive.org/web/20081218103230/http://www.iso.org/iso/iso_3166-2_newsletter_i-8_en.pdf {{nowrap|Newsletter I-8}}]
| {{nowrap|2007-04-17}}
| Administratīvās struktūras pārveidošana
| style=white-space:nowrap | '''Iedalījuma vienības izņemtas:'''&lt;br /&gt;{{mono|GB-CHA}} [[Normandijas salas]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-IOM}} [[Menas Sala]] ''(sk. {{nowrap|[[ISO 3166-2:IM]]}})''&lt;br /&gt;{{mono|GB-GSY}} [[Gērnsija]] ''(sk. {{nowrap|[[ISO 3166-2:GG]]}})''&lt;br /&gt;{{mono|GB-JSY}} [[Džērsija]] ''(sk. {{nowrap|[[ISO 3166-2:JE]]}})''
|-
| id=&quot;I-9&quot; | [https://www.iso.org/files/live/sites/isoorg/files/archive/pdf/en/newsletter_i-9.pdf {{nowrap|Newsletter I-9}}]
| {{nowrap|2007-11-28}}
| Administratīvās struktūras pārveidošana
|
|-
| id=&quot;II-2&quot; | [https://www.iso.org/files/live/sites/isoorg/files/archive/pdf/en/iso_3166-2_newsletter_ii-2_2010-06-30.pdf {{nowrap|Newsletter II-2}}]
| {{nowrap|2010-06-30}}
| Iedalījuma datu aktualizācija un reorganizācija un saraksta avota aktualizācija
| style=white-space:nowrap | '''Iedalījuma vienības pievienotas:'''&lt;br /&gt;{{mono|GB-BDF}} [[Bedforda]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-CBF}} [[Centrālā Bedfordšīra]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-CHE}} [[Češīras Austrumi]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-CHW}} [[Češīras Rietumi un Čestera]]&lt;br /&gt;'''Iedalījuma vienības izņemtas:'''&lt;br /&gt;{{mono|GB-BDF}} [[Bedfordšīra]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-CHS}} [[Češīra]]&lt;br /&gt;{{mono|GB-IOS}} [[Sili salas]]
|-
| id=&quot;II-3&quot; | [https://www.iso.org/files/live/sites/isoorg/files/archive/pdf/en/iso_3166-2_newsletter_ii-3_2011-12-13.pdf {{nowrap|Newsletter II-3}}]
| {{nowrap|2011-12-13}}&lt;br /&gt;''(koriģēts&lt;br /&gt;{{nowrap|2011-12-15}})''
| NL II-2 labojums administratīvām nosaukuma maiņām.
| '''Status change:'''&lt;br /&gt;{{mono|WLS}} [[Velsa]] firstiste → zeme
|}

Tālāk norādītās izmaiņas ierakstā ir norādītas ISO tiešsaistes katalogā ''Online Browsing Platform'':&lt;ref name=&quot;ISO&quot;/&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izmaiņu spēkā stāšanās datums
! Īss izmaiņu apraksts
|-
| 2022-11-29
| Divlīmeņu grāfistes {{mono|GB-NTH}} dzēšana; pievienotaa unitārās pašvaldības {{mono|GB-NNH}}, {{mono|GB-WNH}}; kategorijas nosaukuma maiņa no divplīmeņu grāfistes uz unitāro pašvaldību {{mono|GB-BKM}}; atjaunināts avotu saraksts 
|-
| 2022-03-03
| {{mono|GB-PEM}} iedalījuma korekcija
|-
| 2021-11-25
| Apakšnodaļas kategoriju zeme un province pievienošana angliski un franciski; piezīmes 2. daļas labojums; zemju pievienošana {{mono|GB-ENG}}, {{mono|GB-WLS}}, {{mono|GB-SCT}}; provinces {{mono|GB-NIR}} pievienošana
|-
| 2020-11-24
| Dzēstas {{mono|GB-BMH}}, {{mono|GB-POL}}; pievienotas {{mono|GB-BCP}}; pareizrakstības labojumi {{mono|GB-BFS}}, {{mono|GB-DRS,}} {{mono|GB-DUR}}, {{mono|GB-MUL}}, {{mono|GB-RCT}}, {{mono|GB-SCB}}; piezīmes 2. daļas labojums; atjaunināts avotu saraksts 
|-
| 2019-11-22
| Nosaukuma maiņa {{mono|GB-ABC}}, {{mono|GB-DRS}}; piezīmes 2. daļas labojums; atjaunināts avotu saraksts 
|-
| 2015-11-27
|Ziemeļīrijas rajona padomes apgabalu dzēšana {{mono|GB-ANT}}, {{mono|GB-ARD}}, {{mono|GB-ARM}}, {{mono|GB-BLA}}, {{mono|GB-BLY}}, {{mono|GB-BNB}}, {{mono|GB-CKF}}, {{mono|GB-CSR}}, {{mono|GB-CLR}}, {{mono|GB-CKT}}, {{mono|GB-CGV}}, {{mono|GB-DRY}}, {{mono|GB-DOW}}, {{mono|GB-DGN}}, {{mono|GB-FER}}, {{mono|GB-LRN}}, {{mono|GB-LMV}}, {{mono|GB-LSB}}, {{mono|GB-MFT}}, {{mono|GB-MYL}}, {{mono|GB-NYM}}, {{mono|GB-NTA}}, {{mono|GB-NDN}}, {{mono|GB-OMH}}, {{mono|GB-STB}}; iedalījuma kategorijas maiņa no distrikta padomes apgabala uz distriktu {{mono|GB-BFS}}; pievienoti Ziemeļīrijas distrikti {{mono|GB-ANN}}, {{mono|GB-AND}}, {{mono|GB-ABC}}, {{mono|GB-CCG}}, {{mono|GB-DRS}}, {{mono|GB-FMO}}, {{mono|GB-LBC}}, {{mono|GB-MEA}}, {{mono|GB-MUL}}, {{mono|GB-NMD}}; atjaunināts avotu saraksts
|-
| 2014-12-18
| Angļu un franču īso nosaukumu lielo un mazo burtu pielīdzināšana ar UNTERM; piezīmju atjaunināšana franču valodā
|-
| 2014-10-30
| No jauna pievienots {{mono|GB-IOS}}
|-
| 2011-12-13
| NL II-2 labojums administratīvo vienību nosaukuma izmaiņām.
|-
| 2010-06-30
| iedalījuma datu aktualizācija un reorganizācija un saraksta avota aktualizācija.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.iso.org/obp/ui/#iso:code:3166:GB ISO Tiešsaistes meklēšana: GB]
* [http://www.statoids.com/ugb.html Statoids.com: Divisions of the United Kingdom]

{{DEFAULTSORT:Iso 3166-2:Gb}}
[[Kategorija:ISO 3166|2:GB]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>8e5amsqqtxbp8bj7jkxqd3b95832skw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Prūsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571849</id>
    <revision>
      <id>4510036</id>
      <parentid>4397107</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1731" sha1="mzqkm2hs4r9ri2z2xot0lfr0sb471oa" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Aivars Prūsis
| attēls              = Aivars Prūsis 1990.JPG
| amats               = [[Latvijas arhitektūras un celtniecības ministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|1990|05|16|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1993|01|12|N}}
| premjers            = [[Ivars Godmanis]]
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{Dat|1938|12|19|N}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2002|07|25|1938|12|19}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija             = 
| dzīvesb             =
| alma_mater          = 
| profesija           = 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Aivars Prūsis''' (dzimis 1938. gada 19. decembrī, miris 2002. gada 25. jūlijā) bija [[latvieši|latviešu]] inženieris, politiķis un uzņēmējs. [[Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs]] (1990—1993) [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aivars-Prusis |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240521165258/https://timenote.info/lv/Aivars-Prusis }}&lt;/ref&gt;

Arhitektūras un celtniecības ministrijas vadībā [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] [[Rīga|Rīgā]] cēla barikādes un aizsardzības nolūkā novietoja smago tehniku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Prūsis, Aivars}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2002. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>mzqkm2hs4r9ri2z2xot0lfr0sb471oa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džojs Vērmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573937</id>
    <revision>
      <id>4509804</id>
      <parentid>4274495</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:11:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2647" sha1="nncww2sw5des0yxwmxxvc59igf59ni7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 73
| caps3 = 71
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Volendam|Jong Volendam]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Volendam|Volendam]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Purmerenda}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| goals1 = 5
| goals2 = 12
| goals3 = 14
| height = 185
| image = Joey Veerman sc Heerenveen.png
| caption = Džojs Vērmans 2020. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19
| nationalteam2 = {{fb|NED}}
| nationalyears2 = 2023—
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džojs Vērmans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2019
| years2 = 2016—2019
| years3 = 2019—2022
| years4 = 2022—2026
| caps4 = 135
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| goals4 = 22
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}
'''Džojs Vērmans''' ({{Val|nl|Joey Veerman}}; dzimis {{Dat|1998|11|19}}) ir [[Nīderlande]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Vērmans spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].

Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās ''[[FC Volendam|Volendam]]'', ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]'' un ''[[PSV Eindhoven]]''.

[[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[Eredivisie]]: 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22, 2022—23
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2022, 2023, 2025

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Vērmans, Džojs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Volendam spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>nncww2sw5des0yxwmxxvc59igf59ni7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aigars Liepiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574423</id>
    <revision>
      <id>4510000</id>
      <parentid>4080802</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3526" sha1="2lpgu6s25dpvy2zapkth7dmcrqi71ej" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aigars Liepiņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = Aigars Liepiņš.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 04
|        m_diena = 20
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = ģeogrāfs, hidrologs
|        dzimums = V 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Aigars Liepiņš''' (dzimis {{dat|1962|10|23||bez}} [[Rīga|Rīgā]]{{fact}}, miris {{dat|2024|4|20}}) bija [[Latvieši|latviešu]] amatieris-[[ģeogrāfs]], [[hidrologs]] un [[novadpētnieks]]. Daudzus gadus nodarbojies ar [[Latvijas upju uzskaitījums|Latvijas upju]] izpēti, [[toponīmija|toponīmu]] pētniecību un vēsturisko nosaukumu atjaunošanu, kā arī veidojis interneta vietni ''upes.lv''.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/454794-muziba-devies-latvijas-upju-guru.htm Mūžībā devies Latvijas upju guru] nra.lv&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Mācījies [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]], kur pabeidzis pamatskolu. Šajā laikā augstā līmenī nodarbojies ar [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]]. Pēc pamatskolas mācījies [[tehnikums|tehnikumā]], iegūstot [[galdnieks|galdnieka]] profesiju.

Aigars Liepiņš iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustībā]], [[Barikāžu laiks|1991. gada janvārī bijis barikādēs]], lai aizstāvētu Rīgu no [[Rīgas OMON|OMON]] specvienībām.

No 2003. gada dzīvojis lauku mājā [[Sece|Secē]], pēc tam atgriezies Rīgā, bet mūža nogalē dzīvojis [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

Ap 2015. gadu Aigars Liepiņš sāka veidot interneta vietni ''upes.lv'', ko turpinājis darīt līdz mūža beigām.&lt;ref&gt;[http://www.upes.lv/ upes.lv]&lt;/ref&gt; Lai arī bez attiecīgās nozares izglītības, Liepiņš visu laika posmu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bijis starp aktīvākajiem Latvijas ūdeņu pētniekiem. Sevišķi daudz enerģijas veltījis [[toponīmija|toponīmikai]], upju izteku meklējumiem, vēsturisko karšu analīzei. Daudz darbojies gan ar literatūras avotiem bibliotēkās un arhīvos, gan arī lauku darbos, apsekojot upes, meklējot to iztekas un ūdensšķirtnes. Savā darbā daudz sadarbojies ar [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s Toponīmikas laboratoriju, &quot;[[Dabas retumu krātuve|Dabas retumu krātuvi]]&quot;, &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētu]]&quot; un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]].

Aigars Liepiņš miris {{dat|2024|04|20||bez}}, apbedīts Babītes pagasta Piņķu kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Aigars-Liepins-00.04.2024 Aigars Liepiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240626055052/https://timenote.info/lv/Aigars-Liepins-00.04.2024 |date={{dat|2024|06|26||bez}} }} timenote.info&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Aigars}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas novadpētnieki]]</text>
      <sha1>2lpgu6s25dpvy2zapkth7dmcrqi71ej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidjemena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576038</id>
    <revision>
      <id>4510123</id>
      <parentid>4337506</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T01:46:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LR0725</username>
        <id>114074</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Ali-nasser-55.jpg]] → [[File:Second congress of the Popular Democratic Union.jpg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)</comment>
      <origin>4510123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2793" sha1="ooeoo2f3104el92jwi4jg8ahuvq5n09" xml:space="preserve">[[Attēls:South Yemen in its region.svg|thumb|Dienvidjemenas atrašanās vieta (sarkanā krāsā)]]
'''Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika''' ({{val|ar|جمهورية اليمن الجنوبية الشعبية}}) jeb '''Dienvidjemena''' bija valsts, kas pastāvēja [[Arābijas pussala]]s dienvidos no 1967. gada 30. novembra līdz 1990. gada 22. maijam.

Dienvidjemena bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]]. Tai piederošajā [[Sokotra]]s salā bija izveidota [[PSRS]] karabāze (1976—1979). Dienvidjemena un tās kaimiņvalsts [[Ziemeļjemena|Jemenas Arābu Republika]], kas bija pazīstama arī kā Ziemeļjemena, ilgstoši bija politiski, ideoloģiski un ekonomiski atšķirīgas. Kamēr Dienvidjemena bija sociālistiska valsts, Ziemeļjemena pārvaldīja [[Konservatīvisms|konservatīvāka]] un vairāk uz [[Islāms|islāmu]] balstīta valdība.

== Vēsture ==
[[Attēls:Second congress of the Popular Democratic Union.jpg|thumb|Dienvidjemenas vadītāji pēc 1978. gada]]
1967. gadā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] atteicās no kontroles pār tās bijušo koloniju — Adenu un tās apkārtējām teritorijām, kas iepriekš bija zināmas kā [[Adenas Protektorāts]]. 1978. gadā prezidents [[Salems Rubaijs Ali]] mēģināja veikt apvērsumu un tika sodīts ar nāvessodu. 1986. gada janvārī valsti satricināja smagas politiskās cīņas starp divām varas grupām, izraisot asiņainu pilsoņu karu, kurā gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Šis konflikts vēl vairāk vājināja valsti un samazināja tās ietekmi reģionā.

1980. gadu beigās [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības vājināšanās]] un [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigas samazināja Dienvidjemenas iespējas turpināt neatkarīgu pastāvēšanu. Abi Jemenas reģioni uzsāka sarunas par apvienošanos, un 1990. gada 22. maijā Dienvidjemena un Ziemeļjemena oficiāli apvienojās, izveidojot [[Jemena|Jemenas Republiku]].

1994. gadā starp ziemeļu un dienvidu spēkiem izcēlās pilsoņu karš, kurā Ziemeļjemena guva virsroku, un Dienvidjemenas separātistu kustība tika apspiesta. Tomēr Jemenas dienvidos saglabājas spēcīga autonomijas kustība, kas aktivējās kopš [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] sākuma 2014. gadā.

== Dati ==
* Platība: 360 133 km²
* Galvaspilsēta: [[Adena]]
* Valūta: Dienvidjemenas dinārs

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Padomju impērijas valstis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jemena]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]
[[Kategorija:Bijušās sociālistiskās republikas]]
[[Kategorija:Jemenas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]</text>
      <sha1>ooeoo2f3104el92jwi4jg8ahuvq5n09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Pūpols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576217</id>
    <revision>
      <id>4510151</id>
      <parentid>4465167</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3784" sha1="6yc3v53pc3qu00417hs0aww6yhnh7t9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ansis Pūpols
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums = {{dat|2024|5|14|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}}
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
 &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1975|3|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Kristīne Pūpola
| bērni = 
| profesija = [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ansis Pūpols''' (dzimis 1975. gada 24. martā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/en/256134/ANSIS_PUPOLS/history/9|title=9th parliamentary term {{!}} Ansis PŪPOLS {{!}} MEPs {{!}} European Parliament|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2024-07-24|date=1975-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; ir latviešu politiķis, kino producents un bijušais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāts, ievēlēts no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts.

A. Pūpols 2001. gadā ir ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbojies pētnieciskajā [[Žurnālistika|žurnālistikā]].

2019. gadā A. Pūpols kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Nacionālās apvienības, taču netika ievēlēts. Kļuvis par Eiropas parlamenta deputātu, kad mandātu 2024. gada 7. maijā nolika [[Dace Melbārde]]. Melbārde noslēdza darbu pašreizējā EP sasaukumā, jo pievienojās [[Ārlietu ministrija|ārlietu ministres]] [[Baiba Braže|Baibas Bražes]] komandai, kļūstot par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], savukārt A. Pūpols kļuva par deputātu, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir jau beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai. A. Pūpols aģentūrai [[LETA]] pauda, ka viņam ir daudz plānu un darbu maijā un jūnijā, virkne filmu projektu. Sociālajos tīklos viņš norādīja, ka, parunājot ar projektu kolēģiem, nolemts, ka nākamo pāris mēnešu atalgojums EP &quot;lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei&quot;.

2024. gada medijos parādījās informācija par A. Pūpola patiesajiem ienākumu avotiem un viņa veidoto filmu neitralitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.06.2024-jauna-ep-deputata-pupola-filmu-bizness-slepti-sponsori-pastarpinati-maksajumi-pr-specialistu-atbalsts.a556370/|title=Jaunā EP deputāta Pūpola filmu bizness: slēpti sponsori, pastarpināti maksājumi, PR speciālistu atbalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Pūpols kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā Nacionālās apvienības saraksta 4. numurs un tika ievēlēts pašvaldībā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}

[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]</text>
      <sha1>6yc3v53pc3qu00417hs0aww6yhnh7t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4509840</id>
      <parentid>4509271</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:38:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4509840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25251" sha1="5hvtvq6d4v86qivsbizho437lcq13nu" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>5hvtvq6d4v86qivsbizho437lcq13nu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510246</id>
      <parentid>4509840</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T09:49:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4510246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25394" sha1="a7cxrep0bljd3jgd87168l34u4hlory" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>a7cxrep0bljd3jgd87168l34u4hlory</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Varslavāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577979</id>
    <revision>
      <id>4510081</id>
      <parentid>4227735</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2086" sha1="5qhuzllwi5x05hbumgsfj3k726861ay" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| dz_gads = 1929
| m_gads = 2010
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = V
| darba_vietas = [[Latvijas Valsts Universitāte]]
| dz_vieta = [[Bebrenes pagasts]], {{Latvija}}
}}

'''Alberts Varslavāns''' (1929—2010) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs un [[vēsturnieks]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] prorektors zinātniskajā darbā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. jūlijā [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]]. Mācījās [[Bebrenes pamatskola|Bebrenes pamatskolā]] (1937—1943), tad [[Ilūkstes vidusskola|Ilūkstes vidusskolā]].

Sāka strādāt par skolotāju Dunavas septiņgadīgajā skolā. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s (LVU) Vēstures fakultātes neklātienes nodaļā, līdztekus strādāja par vēstures skolotāju Ilūkstes vidusskolā. 1959. gadā A. Varslavāns uzsāka studijas [[Ļeņingrada]]s Valsts pedagoģiskā institūta neklātienes aspirantūrā jauno un jaunāko laiku vēstures specialitātē. Pēc gada, pārejot uz klātienes studijām, turpināja darbu pie disertācijas par Lielbritānijas politiku Latvijas Republikā 1920. gadu sākumā.

1963. gadā A. Varslavāns sāka strādāt LVU Vispārējās vēstures katedrā, mācīja [[Rietumeiropa]]s un Amerikas valstu jauno laiku vēsturi, lasīja lekcijas arī par Baltijas valstu starptautiskajām attiecībām, jauno laiku diplomātijas vēsturi, Lielbritānijas ārējo un koloniālo politiku, jauno laiku vēstures filozofiju un historiogrāfiju.

Bija LVU zinātņu prorektors (1974—1984), tad Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs līdz 1994. gadam. Arī pēc pensionēšanās 1999. gadā lasīja atsevišķus lekciju kursus.

Miris 2010. gada 19. augustā, apbedīts Bebrenes kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Alberts-Varslavans-27.07.1929 timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Varslavāns, Alberts}}
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]</text>
      <sha1>5qhuzllwi5x05hbumgsfj3k726861ay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hulio Ensiso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581498</id>
    <revision>
      <id>4509818</id>
      <parentid>4482573</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2820" sha1="a34gxr2uixp4u9g5r25wepfubnrnrgb" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 44
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Kagvasu}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| goals1 = 18
| goals2 = 4
| height = 173
| image = Enciso 2022 2.jpg
| caption = Hulio Ensiso 2022. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U15
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U23
| nationalyears2 = 2024
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Hulio Ensiso
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2022
| years2 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 37
| nationalgoals3 = 5
| nationalteam3 = {{Fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2021—
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years3 = 2025
| caps3 = 13
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]
| years4 = 2025—2026
| caps4 = 27
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}
'''Hulio Sesars Ensiso Espinola''' ({{Val|es|Julio César Enciso Espínola}}, dzimis {{Dat|2004|1|23}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ensiso spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Anglijas komandā [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|''Brighton &amp; Hove Albion'']] un Francijas komandā ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]], kā arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Ensiso, Hulio}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Strasbūras &quot;Racing&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>a34gxr2uixp4u9g5r25wepfubnrnrgb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu šaurums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590465</id>
    <revision>
      <id>4510174</id>
      <parentid>4240555</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:50:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2173" sha1="rdinwbu6nxedg8f7hhjkeoqqkvfaw3w" xml:space="preserve">{{Šauruma infokaste
| šaurums      = Ziemeļu šaurums
| attēls       = North Channel (MODIS 2018-05-19).jpg
| paraksts     = Šauruma satelītaina
| vieta        = {{vieta|Lielbritānija}}
| ietilpst     = 
| savieno      = [[Īrijas jūra]]
| savieno1     = [[Atlantijas okeāns]]
| atdala       = [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]
| atdala1      = [[Īrija (sala)|Īrija]]
| vietaskarte  = Lielbritānija#Skotija#Ziemeļīrija
| relief = jā
| alt = 
| plat_d=55| plat_m=03| plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d=5| gar_m= 37 | gar_s= | gar_EW=W
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| garums       = 85
| platums      = 19
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 312
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = Ratlina
| pilsētas     = [[Belfāsta]]
}}
'''Ziemeļu šaurums''' ({{val|en|North Channel}}, [[Īru valoda|īru]] un {{val|gd|Sruth na Maoile}}) ir jūras šaurums [[Britu salas|Britu salās]], kas atdala [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] no [[Skotija|Skotijas]] rietumu piekrastes un [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējām Hebridu salām]] un savieno [[Īrijas jūra|Īrijas jūru]] dienvidos ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] ([[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas Rietumkrasta iekšējo jūru]]) ziemeļos.&lt;ref&gt;{{PZT|788|Ziemeļu šaurums}}&lt;/ref&gt; Tas ir aptuveni {{nobr|19 km}} plats šaurākajā vietā starp [[Kintaira|Kintairas]] pussalu Skotijā un Torhedu Ziemeļīrijā, un tā dziļums padara to piemērotu kuģošanai. 

Šaurums ir stratēģiski nozīmīgs kā tirdzniecības un kuģniecības ceļš, un tam ir bijusi svarīga loma gan ekonomiskā, gan militārā vēsturē. Turklāt Ziemeļu šaurums ir populārs peldētāju vidū, kuri izaicina sevi, šķērsojot to peldus, līdzīgi kā [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas šaurumi]]
[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes šaurumi]]</text>
      <sha1>rdinwbu6nxedg8f7hhjkeoqqkvfaw3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Punka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594472</id>
    <revision>
      <id>4510133</id>
      <parentid>4312522</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T03:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3500" sha1="hzwcg2rjzx07uevot0sakuaw0w5bsdg" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Andrejs Punka
| vārds_orig = 
| attēls = Andrejs Punka.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1899
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pēterburga|td=Krievijas Federācija|2s=Sanktpēterburga}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1982
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 12
| m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = agronoms, literāts, izdevējs
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Andrejs Punka''' (1899—1982) bija [[Latvieši|latviešu]] [[agronoms]], literāts, izdevējs. Viens no [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] prezidija locekļiem (1946).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1899. gada 8. aprīlī [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Mācījās [[Bērzaune]]s pagastskolā, tad [[Bērzaunes draudze]]s skolā un [[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolā]].
Studēja jurisprudenci un pedagoģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Līdztekus bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija]] instruktors (1919—1924), skolotājs Rīgas skolās, grāmatu apgāda &quot;Rūķis&quot; vadītājs (1930—1940), kurā izdeva dzejas krājumu &quot;Grācija&quot; (1930), un [[Latvijas Lauksaimniecības kamera]]s referents (1935—1940).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija Latvijas Universitātes [[krievu valoda]]s lektors (1940—1941), tad līdz 1944. gadam studēja agronomiju [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā]].&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/andrejs-punka literatura.lv]&lt;/ref&gt;

Tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], Punka devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vāciju]], kur piedalījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] dibināšanā, bija [[Baltijas Universitāte]]s agronomijas docētājs.
1950. gadā viņš izceļoja uz [[ASV]], kur [[Vašingtona|Vašingtonā]] strādāja grāmatu apgādā ''Science Service'' un atjaunoja savu grāmatu apgādu.
 
Miris 1982. gada 12. jūlijā Vašingtonā, pelnu urna apbedīta Vašingtonas latviešu baznīcā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Andrejs-Punka |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260119030355/https://timenote.info/lv/Andrejs-Punka }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* krājums &quot;250 tematu brīvajiem domrakstiem&quot; (1929)
* dzejas krājums &quot;Grācija&quot; (1930)
* &quot;Īsi hronoloģiski dati un darbu satura atstāstījumi latviešu literatūras atkārtošanai&quot; (kopā ar V. Grebli, 1932)
* &quot;Prasme runāt publiski&quot; (1933)
* apcere &quot;Latviešu zemnieku likteņgaitas pagātnē&quot; (1940)
* &quot;Daži mājieni runātājiem&quot; (1963)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Punka, Andrejs}}
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>hzwcg2rjzx07uevot0sakuaw0w5bsdg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Vidiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>595671</id>
    <revision>
      <id>4510102</id>
      <parentid>4323514</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2243" sha1="jyx5skqwybqq6dcd4kkpsn1jj5wcmim" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Aleksandrs Vidiņš
 |        attēls = Aleksandrs Vidiņš.jpg
 | att_nosaukums = Aleksandrs Vidiņš ap 1930. gadu
 |       dz_gads = 1900
 |    dz_mēnesis = 6
 |      dz_diena = 7
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}}
 |        m_gads = 1947
 |     m_mēnesis = 4
 |       m_diena = 30
 |       m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Soļikamska|td=Krievija}}
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = jurists, žurnālists
 |       dzimums = V
 |        vecāki = [[Vidiņu Jānis]] (tēvs)
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |    alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
}}
'''Aleksandrs Vidiņš''' (1900—1947) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[žurnālists]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1900. gada 7. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] žurnālista un rakstnieka [[Vidiņu Jānis|Jura Jaņa Vidiņa]] ģimenē. 1921. gadā absolvēja mācības [[Liepājas Valsts ģimnāzija|Liepājas reālģimnāzijā]], tad studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1921—1931). 1926. gadā žurnālā &quot;Domas&quot; parādījās viņa pirmā publikācija. Līdztekus no 1926. gada strādāja Latgales apgabaltiesā [[Daugavpils|Daugavpilī]], vēlāk bija [[advokāts]].

Publicēja stāstus un tēlojumus, arī apcerējumus par vēsturiskiem jautājumiem. 1931. gadā Vidiņš izdeva Daugavpils avīzi &quot;Ziņotājs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/en/persons/aleksandrs-vidins literatura.lv]&lt;/ref&gt;

[[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gadā 14. jūnija deportācijas]] laikā viņu apcietināja un deportēja uz [[Usoļlags|Usoļlagu]].
Miris 1947. gada 30. aprīlī [[Soļikamska|Soļikamskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Vidins |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250329064917/https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Vidins }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vidiņš, Aleksandrs}}

[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>jyx5skqwybqq6dcd4kkpsn1jj5wcmim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ene Ergma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596606</id>
    <revision>
      <id>4509999</id>
      <parentid>4464060</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:42:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45495-74</username>
        <id>149299</id>
      </contributor>
      <comment>Labojuma kopsavilkums: Vēsturiska precizēšana: 1944. gada 29. februārī Rakvere atradās Trešā reiha okupācijā, nevis PSRS sastāvā. Sarkanā armija Rakveri ieņēma tikai 1944. gada 20. septembrī.</comment>
      <origin>4509999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2507" sha1="7y7azuy5b1f4x6zmmevsicgmqsth5p6" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Ene Ergma
| vārds_orig = ''Ene Ergma''
| attēls = IRL Ene Ergma.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1944
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 29
| dz_vieta = {{vieta|Trešais reihs||Rakvere|td=Igaunija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[astrofizika]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = {{ubl|[[Maskavas Valsts universitāte]]|[[Tartu Universitāte]]}}
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Ene Ergma''' ({{val|et|Ene Ergma}}, dzimusi {{dat|1944|2|29}}) ir [[Igaunija]]s [[Astrofizika|astrofiziķe]] un [[politiķe]], viena no redzamākajām sievietēm Igaunijas zinātnē un valsts politikā. Viņa ir pazīstama ar ieguldījumu [[zvaigžņu evolūcija]]s un [[neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] pētniecībā, kā arī ar aktīvu darbību valsts likumdošanas procesā.

Ergma [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] ir ieguvusi doktora grādu astrofizikā un ilgus gadus strādājusi [[Tartu observatorija|Tartu observatorijā]], kā arī piedalījusies starptautiskos pētniecības projektos. Vēlāk viņa pievērsās politikai, kļūstot par partijas “[[Savienība republikai - Res Publika]]” un vēlāk [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partijas]] pārstāvi un vairākas reizes tika ievēlēta [[Rīgikogu]] (Igaunijas parlamentā). No 2003. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2014. gadam Ergma ieņēma Rīgikogu priekšsēdētājas amatu, kā arī ilgstoši darbojās kā vicepriekšsēdētāja. Viņa Igaunijā ir bijusi ietekmīga zinātnes un izglītības politikas veidotāja, sekmējot akadēmiskās vides attīstību un stiprinot Igaunijas zinātnes starptautisko atpazīstamību. Ene Ergma Igaunijā tiek uzskatīta par racionālas, principiālas un zinātnē balstītas politikas simbolu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}
{{Igaunija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ergma, Ene}}
[[Kategorija:Astrofiziķi]]
[[Kategorija:Igaunijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji]]</text>
      <sha1>7y7azuy5b1f4x6zmmevsicgmqsth5p6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510002</id>
      <parentid>4509999</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:44:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45495-74</username>
        <id>149299</id>
      </contributor>
      <comment>Labojuma kopsavilkums: Vēsturiska precizēšana: 1944. gada 29. februārī Rakvere atradās Trešā reiha okupācijā, nevis PSRS sastāvā. Sarkanā armija Rakveri ieņēma tikai 1944. gada 20. septembrī.</comment>
      <origin>4510002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2473" sha1="eo6kwyd2igkg4yz6yunkk73903ux2ys" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Ene Ergma
| vārds_orig = ''Ene Ergma''
| attēls = IRL Ene Ergma.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1944
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 29
| dz_vieta = [[Rakvere]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[astrofizika]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = {{ubl|[[Maskavas Valsts universitāte]]|[[Tartu Universitāte]]}}
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Ene Ergma''' ({{val|et|Ene Ergma}}, dzimusi {{dat|1944|2|29}}) ir [[Igaunija]]s [[Astrofizika|astrofiziķe]] un [[politiķe]], viena no redzamākajām sievietēm Igaunijas zinātnē un valsts politikā. Viņa ir pazīstama ar ieguldījumu [[zvaigžņu evolūcija]]s un [[neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] pētniecībā, kā arī ar aktīvu darbību valsts likumdošanas procesā.

Ergma [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] ir ieguvusi doktora grādu astrofizikā un ilgus gadus strādājusi [[Tartu observatorija|Tartu observatorijā]], kā arī piedalījusies starptautiskos pētniecības projektos. Vēlāk viņa pievērsās politikai, kļūstot par partijas “[[Savienība republikai - Res Publika]]” un vēlāk [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partijas]] pārstāvi un vairākas reizes tika ievēlēta [[Rīgikogu]] (Igaunijas parlamentā). No 2003. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2014. gadam Ergma ieņēma Rīgikogu priekšsēdētājas amatu, kā arī ilgstoši darbojās kā vicepriekšsēdētāja. Viņa Igaunijā ir bijusi ietekmīga zinātnes un izglītības politikas veidotāja, sekmējot akadēmiskās vides attīstību un stiprinot Igaunijas zinātnes starptautisko atpazīstamību. Ene Ergma Igaunijā tiek uzskatīta par racionālas, principiālas un zinātnē balstītas politikas simbolu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}
{{Igaunija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ergma, Ene}}
[[Kategorija:Astrofiziķi]]
[[Kategorija:Igaunijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji]]</text>
      <sha1>eo6kwyd2igkg4yz6yunkk73903ux2ys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Melders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596762</id>
    <revision>
      <id>4510155</id>
      <parentid>4284637</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2207" sha1="k4aidf2lep1vyf3ff5dnyiqie90knj6" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|              Fons = solists
|             Vārds = Ansis Melders
|        Vārds_orig = 
|            Attēls = Ansis melders.jpg
|           Att_izm = 
|          Apraksts = 
|          Dz_vārds = 
|        Pseidonīms = 
|            Dzimis = {{dat|1975|08|17}}
|          Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|             Miris = {{miršanas datums un vecums|2005|09|24|1975|08|17}}
|          Vieta_mr = {{vieta|Latvija}}
|             Vieta = 
|             Žanrs = [[Dūmmetāls]]
|      Nodarbošanās = [[Mūziķis]]
|       Instrumenti = [[vokāls]]
|              Gadi = 1994—1998
|  Izdevējkompānija = 
|     Darbojies_arī = {{plainlist|
* [[Heaven Grey]] (1994—1998)
}}
|             Mlapa = 
|        Dalībnieki = 
|    Bij_dalībnieki = 
|           Dzimums = V
}}
'''Ansis Melders''' (dzimis {{dat|1975|08|17}}, miris {{dat|2005|09|24}}) bija latviešu mūziķis un uzņēmējs. [[Dūmmetāls|Dūmmetāla]] grupas ''[[Heaven Grey]]'' vokālists un dziesmu tekstu autors.

Dzimis 1975. gada 17. augustā mākslinieku [[Anita Meldere|Anitas Melderes]] un [[Staņislavs Astičs|Staņislava Astiča]] ģimenē.&lt;ref&gt;https://timenote.info/lv/Ansis-Melders{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1994. gadā pievienojies grupai ''Heaven Grey'' kā vokālists un kļuvis arī par visu dziesmu tekstu autoru. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar grupu aktīvi koncertējis Baltijā un [[Eiropa|Eiropā]], grupai kļūstot par vienu no zināmākajām šī žanra grupām Latvijā, [[Alternatīvais roks|alternatīvās mūzikas]] skatuvē, pat izpelnoties sava veida kulta grupas statusu.

Pametis ''Heaven Grey'' 1998. gadā. Dažus gadus vēlāk grupa paziņoja par darbības pārtraukšanu.&lt;ref&gt;https://www.metal-archives.com/artists/Ansis_Melders/121179&lt;/ref&gt; Traģiski gājis bojā motocikla avārijā 2005. gada 24. septembrī. Apbedīts [[2. Meža kapi|2. Meža kapos]] [[Rīga|Rīgā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Melders, Ansis}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>k4aidf2lep1vyf3ff5dnyiqie90knj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Pelēcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600411</id>
    <revision>
      <id>4510100</id>
      <parentid>4484370</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T23:06:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4554" sha1="r2dc6fkggmtgvn84b1c7wz4f93bfh0x" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| vārds = Aleksandrs Pelēcis
| attēls = Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg
| dz_gads = 1920
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mālupes pagasts}}
| m_gads = 1995
| m_mēnesis = 10
| m_diena = 12
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}}
| tautība = latvietis
| pseidonīms =
| nodarbošanās = dzejnieks, disidents
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| lit virzieni = 
| dzimums = V
}}
'''Aleksandrs Pelēcis''' (dzimis {{dat|1920|4|10}}, miris {{dat|1995|10|12}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis, viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1920. gadā [[Mālupes pagasts|Mālupes pagasta]] Ķikšu mājās zemnieka Arvīda Pelēča un viņa sievas Minnas, dzimušas Teterovskas, ģimenē. Tēvs mira pirms viņa piedzimšanas un māte viena audzināja dēlu. Mācījās Mālupes pamatskolā, tad [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Alūksnes Valsts ģimnāzijā]].

No 1939. līdz 1943. gadam studēja baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. 1941. gada decembrī laikraksts &quot;[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]&quot; nopublicēja Aleksandra Pelēča dzejoli &quot;Gaismas zemē&quot;, 1943. gadā izdotajā krājumā &quot;Aizsapņošanās&quot; [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s upuriem bija veltīti dzejoļi &quot;Dēlu saucēju&quot;, &quot;Par trimdinieka ilgām&quot;, &quot;Kalnu vanagam&quot;, &quot;Māte veļu laikā&quot;. Pēc iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] viņš 1943. gada rudenī sāka strādāt frontes laikrakstā &quot;Daugavas Vanagi&quot;. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas pretuzbrukuma]] laikā 1944. gadā Pelēcis dezertēja un strādāja par [[Valkas 1. vidusskola]]s skolotāju.

1946. gada 17. janvārī viņu arestēja un apsūdzēja par pretpadomju rakstu publicēšanu un sadarbību ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latviešu nacionālo partizānu organizāciju]]. Pēc ilgstošām pratināšanām 28. augustā [[Latvijas PSR]] Kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. [[1949. gada 25. marta deportācija]]s laikā uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] Tigdas rajonu izsūtīja viņa māti, 1953. gada rudenī Aleksandram Pelēcim atļāva pārcelties uz Tālajiem Austrumiem pie mātes un mātesmāsas, kurām 1956. gada 25. decembrī atļāva atgriezties dzimtenē. Taču Pelēcim kopā ar sievu Ritu un dēlu Mārtiņu atgriezties Latvijā atļāva tikai 1969. gadā, viņš dzīvoja [[Talsi|Talsos]] un drīkstēja strādāt vienīgi nekvalificētus darbus Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā. Līdztekus rakstīja dzeju un pastāstus, 1970. gadā laikraksts “Padomju Karogs” nopublicēja viņa dzejoļus.&lt;ref&gt;[https://www.talsumuzejs.lv/aleksandram-pelecim-100/ Talsu novada muzejs]
02/04/2020&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ASV latviešu preses biedrības centrālā valde 1995. gadā izdeva A. Pelēča stāstu krājumu “Sibīrijas grāmata”, par ko autoram piešķīra Kārļa Goppera fonda balvu literatūrā.

Miris 1995. gadā Talsos, apbedīts Sukturu kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240607050536/https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Aizsapņošanās: dzejoļi un balādes (1943, atkārtots izdevums 1997),
* Dzintara rasa (1964, atkārtots izdevums 1989),
* Lapegle: dzejoļi (1977),
* Talsu leģendas (1980),
* Alūksnes grāmata (1984),
* Spītīgais osis: dzeja (1987),
* Puiciska dvēsele (1990),
* Zilsilgunda: kāda veļulaika dziesma (1990),
* Ar Melno vēju: dokumentālas atmiņas, dzejoļi (1991),
* Sibīrijas grāmata: liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem (1995),
* Talsu grāmata: pastāsti (1995),
* Bērzu grāmata: trimdas vēstules (2001),
* Stiprie raksti (2008),
* Ilgojums: dzeja (2010).

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994)
* Kārļa Goppera fonda balva literatūrā

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pelēcis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1920. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]</text>
      <sha1>r2dc6fkggmtgvn84b1c7wz4f93bfh0x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokasspiediens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602273</id>
    <revision>
      <id>4510143</id>
      <parentid>4291297</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T04:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kultūras atšķirības */</comment>
      <origin>4510143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2727" sha1="agoq5sujnqdaw6z17am9gg6nbfny276" xml:space="preserve">[[Attēls:Hermandad - friendship.jpg|thumb|Cilvēku rokasspiediens]]
'''Rokasspiediens''' ir universāla [[sociālā mijiedarbība|sociālās mijiedarbības]] forma, kurā divi cilvēki satver viens otra labo roku un to viegli saspiež. Tas parasti tiek veikts kā sveiciens, apsveikums, vienošanās zīme vai attiecību veidošanas [[Žesti|žests]].

Rokasspiediena forma, stiprums un ilgums var atšķirties atkarībā no kultūras, situācijas un personiskajiem ieradumiem. Dažās kultūrās tas tiek uzskatīts par cieņas un godīguma simbolu, bet citās — tas var nebūt tik izplatīts vai pat netikt uzskatīts par piemērotu.

== Vēsture ==
Rokasspiediena izcelsme meklējama senajā pasaulē. Vēsturnieki uzskata, ka tas sākotnēji kalpoja kā miermīlīga nodoma zīme, parādot, ka rokā nav ieroča. Attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras.

== Mūsdienās ==
Mūsdienu sabiedrībā rokasspiediens tiek plaši izmantots gan formālās, gan neformālās situācijās — piemēram, darba intervijās, biznesa tikšanās reizēs vai sporta sacensību sākumā un beigās. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] laikā tā lietošana daudzviet tika ierobežota [[Higiēna|higiēnas]] apsvērumu dēļ.

== Kultūras atšķirības ==
Rokasspiediena nozīme un lietojums atšķiras dažādās valstīs. Piemēram:
* [[Vācija|Vācijā]] tiek uzskatīts par labu toni sniegt roku visiem klātesošajiem pēc ierašanās un pirms aiziešanas.
* [[Japāna|Japānā]] rokasspiedieni ir retāki; biežāk tiek lietoti paklanīšanās žesti.
* [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] rokasspiediens var būt ilgāks un vienas rokas lietošana var būt kultūras ziņā svarīga (piemēram, kreisā roka tiek uzskatīta par nepiemērotu). Tomēr saskaņā ar daudziem islāma tiesību skolu uzskatiem, rokasspiediens starp pretējiem [[Dzimums|dzimumiem]], kuri nav laulībā vai tuvi radinieki (''mahram''), tiek uzskatīts par nepieļaujamu. Šī aizlieguma mērķis ir saglabāt pieticību un izvairīties no fiziska kontakta, kas varētu būt interpretēts kā nepieklājīgs vai neētisks. Daži musulmaņi, īpaši konservatīvās sabiedrībās vai reliģiski noskaņoti indivīdi, izvēlas atteikties no rokasspiediena ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bieži vien to aizstājot ar verbālu sveicienu (''[[as-salāmu ʿalaykum]]'' — &quot;miers ar jums&quot;) vai vieglu galvas mājienu.

== Skatīt arī ==
* [[Neverbālā komunikācija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tradīcijas]]</text>
      <sha1>agoq5sujnqdaw6z17am9gg6nbfny276</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Bārda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603863</id>
    <revision>
      <id>4510159</id>
      <parentid>4501540</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3246" sha1="qtxqljg2hygolaypf1s9dh23l93ap3t" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| attēls = Antons Bārda pirms 1930.jpg
| att_izmērs = 160px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 06
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Pociema pagasts|td=Latvija}}
| m_gads = 1981
| m_mēnesis = 06
| m_diena = 24
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| vecāki = Jānis Bārda, Ieva Bārda (dz. Lācis)
| brāļi = [[Fricis Bārda]], Kārlis Bārda, Jānis Bārda
| māsas = Anete Bārda, Matilde Bārda
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = skolotājs
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = [[1912]].—[[1981]].
| žanri = [[dzeja]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Antons Bārda''' (dzimis {{dat|1891|6|12}}, miris {{dat|1981|6|24}}) bija [[latvieši|latviešu]] skolotājs un [[dzejnieks]]. Dzejnieka [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] brālis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1891. gadā [[Pociems|Pociema]] &quot;Rumbiņos&quot; saimnieku ģimenē. Mācījies [[Pociems|Pociema]] Pīlāgu pagastskolā, [[Umurgas draudzes novads|Umurgas draudzes]] skolā, [[Limbaži|Limbažu]] pilsētas skolā un [[Longīns Ausējs|Longīna Ausēja]] reālskolā [[Cēsis|Cēsīs]].

Pirmais dzejolis &quot;Rīts&quot; publicēts 1912. gadā. Strādāja par skolotāju, 1916. gadā darbojās Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejā Cēsīs. 1917. gadā sāka tieslietu, tad filoloģijas studijas Tērbatas universitātē, bet [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ tās pārtrauca. 1920. gadā atsāka studijas [[Latvijas Augstskola]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte|Filoloģijas un filozofijas fakultātē]].

Pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves kopā ar viņa atraitni [[Paulīna Bārdu|Paulīnu Bārdu]] sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot; (1923).

Vēlāk strādāja Rīgā par skolotāju Rīgas poļu ģimnāzijā, bija tās direktors (1925—1940). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pabeidza filozofijas studijas Latvijas Universitātē. Pēc kara strādāja Pociema kolhozā. 1955. gadā pensionējās, dzīvoja viens tēva mājās &quot;Rumbiņos&quot;, kopa aitas un rakstīja dzejoļus. 1968. gadā &quot;Rumbiņos&quot; atklāja piemiņas istabu Fricim Bārdam.

Miris 1981. gadā, apbedīts Umurgas kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Antons-Barda |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251212013818/https://timenote.info/lv/Antons-Barda }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* dzejoļu krājumi &quot;Dziesmu dievs&quot; (1930, ieguva Kultūras fonda godalgu), &quot;Puķe pagalvī&quot; (1971), &quot;Mūžīgā vasara&quot; (1981).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bārda, Antons}}

[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>qtxqljg2hygolaypf1s9dh23l93ap3t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raiātea</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604708</id>
    <revision>
      <id>4510257</id>
      <parentid>4335890</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:07:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7279" sha1="r08cq4k1vedosl4ol9bw03ti13uj0s7" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
| nosaukums = Raiātea
| attēls = Raiatea topographic map - with communes et communes associées.png
| attēla paraksts = 
| attēla izmērs = 
| vietas karte = 
| vietaskarte = Franču Polinēzija#Biedrības salas#Klusais okeāns
| reljefa_karte = jā
| alt karte = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
| mapwidth = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
| label = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
| position = 
| mark = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
| caption = 
| vietējais nosaukums = ''Raiatea''&lt;br/&gt;''Raʻiātea''
| izvietojums = [[Klusais okeāns]]
| latd = 16
| latm = 44
| lats = 
| latNS = S
| longd = 151
| longm = 27
| longs = 
| longEW = W
| arhipelāgs = [[Biedrības salas]], [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salas]]
| salu skaits = 
| galvenās salas = 
| platība = 175
| garums = 20
| platums = 14&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
| lagūna = 
| krasta līnija = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
| augstākais kalns = Tefatoaiti
| augstums = 1017
| valsts = 
| valsts adm vienības tips = Valsts
| valsts adm vienība = {{FRA}}
| valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija
| valsts adm vienība1 = {{PYF}}
| valsts adm vienības tips2 = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
| valsts adm vienība2 = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
| valsts galvaspilsēta = 
| valsts lielpilsēta = 
| valsts ciems = Uturoa&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
| valsts lielpilsētas iedzīvotāji = 
| valsts vadoņa tituls = 
| valsts vadoņa vārds = 
| iedzīvotāji = 12 388
| iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
| blīvums = 70,8
| pamatiedzīvotāji = taitieši
| citas daļas = 
| piezīme = 
}}
'''Raiātea''' ({{val|fr|Raiatea}}, {{val|ty|Raʻiātea}}) ir vulkāniska sala [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], arhipelāga otra lielākā sala pēc [[Taiti]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]s [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] administratīvajai vienībai, kur dalās trīs komūnās. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[taitieši]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir Aizvēja salu administratīvais centrs Uturoa salas ziemeļos. Sala tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās Polinēzijas austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka organizētā migrācija uz [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas. Tradicionāls salas nosaukums ir '''Havaiī''' (''Hava’ī’ī'') un tā tiek uzskatīta par [[maori|maoru]] tautas dzimteni. Salas dienvidaustrumu piekrastē atrodas vēsturiskā Taputapuāteas [[marae]], kas tika izveidota ap m.ē. 1000. gadu; šī vieta vairākus gadsimtus bija Austrumpolinēzijas politiskais un reliģiskais centrs, un 2017. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā tās vēsturiskās nozīmes dēļ.&lt;ref&gt;[https://whc.unesco.org/en/list/1529 Taputapuātea]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Raiatea 2008ville.jpg|thumb|left|Uturoa]]
Raiātea atrodas Biedrības salu rietumdaļā, [[Aizvēja salas (Okeānija)|Aizvēja salu]] grupā, tuvākā sala ir {{nobr|4 km}} attālā [[Tahaa]] ziemeļos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, salu veido trīs kalnu masīvi. Augstākā virsotne ir Tefatoaiti kalns ({{nobr|1017 m}} vjl) salas vidienē. Krasta līnija stipri izrobota, vietām klinšaina. Raiāteu kopā ar ziemeļos esošo Tahau ieskauj kopīgs {{nobr|115 km}} garš [[koraļļu rifs]] ar 10 savienojumiem ar okeānu; uz rifa vairākas nelielas [[motu]]. Ainavā valda [[tropiskie lietusmeži]], daudz [[Endēms|endēmu]] augu sugu. 

Valda tropisks mitrs klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums ap 1800 mm.

== Vēsture ==
[[Attēls:Marae, Raiatea 2.jpg|thumb|left|Taputapuāteas [[marae]]]]
Salas senais nosaukums ir Havaiī (''Hava’ī’ī''), kas ir svēts vārds polinēziešiem un saistās arī ar [[Havajas|Havaju salu]], [[Savaii]], [[Havaiki]] un [[Fakarava]]s salām. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Raiāteu, tāpat kā citas Biedrības salas un [[Marķīza salas]] apdzīvojuši polinēzieši no [[Samoa]] un [[Tonga]]s ap m.ē. 3. gadsimtu. Kopā ar Marķīza salām Raiātea veidoja senās Polinēzijas centru un bija Havaju salu, [[Jaunzēlande]]s un [[Manareva]]s kolonizēšanas sākumpunkts. Saskaņā ar tradicionālajām mutvārdu vēstures liecībām, divas maoru migrācijas kanoe laivas — ''Tainui'' un ''Arawa'' — 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā devās no Raiāteas uz Jaunzēlandi. Daudzi maoru klani var izsekot savu izcelsmi līdz šīm kanoe laivām.

Biedrības salās Raiāteai bija ievērojama reliģiska un kulturāla ietekme, šeit atrodas svarīgākais reliģiskais centrs — Oro dievam veltītā Taputapuāteas [[marae]].

Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1769. gadā, kas tās nosaukumu pierakstīja kā ''Ulitea'' un pasludināja par britu kroņa īpašumu. 1772. gadā salu apmeklēja spāņu ekspedīcija Domingo de Bonečeas vadībā no [[Peru vicekaraliste]]s, nodēvēja to par ''Princesa'' un pasludināja savukārt par [[Spānija]]s īpašumu. 18. gadsimta beigās sala nonāca [[Francija]]s ietekmē. Ieradušies [[misionāri]] centās uzspiest saliniekiem [[Kristietība|kristetību]] un iznīcināt vietējo ticību, kas noveda pie asiņainas pretošanās. Misionāri vairākkārt no salas tika padzīti. Tikai 1832. gadā salinieku pretestība tika apspiesta un Raiātea nonāca [[Taiti]] karaļa pilnā pārvaldē. 1880. gadā Francija pasludināja protektorātu pār Raiāteas un [[Tahaa|Tahaas]] salām. Lai arī 1888. gadā salas formāli tika anektētas, salinieku bruņotā pretošanās turpinājās līdz 1897. gadam, kad pretošanās vadītājs virsaitis Teraupoo tika sagūstīts un izsūtīts uz [[Jaunkaledonija|Jaunkaledoniju]]. 190 viņa sekotāji tika izsūtīti uz [[Uahuka|Uahuku]] Marķīza salās.

== Saimniecība ==
Salas galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība ([[Vaniļa|vaniļas]], [[Ananass|ananasu]] un [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšana), [[Pērle|pērļu]] audzēšana un zveja. Salīdzinot ar kaimiņu salām Taiti un [[Borabora|Boraboru]] mazāk attīstīts tūrisms, bet tam ir liela ietekme salas ekonomikā. Vairākas jahtu ostas. 

Salas ziemeļos no 1962. gada darbojas Raiāteas lidosta ar {{nobr|1200 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Biedrības arhipelāga salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rfp/routes Raiatea routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 200 tūkstošiem pasažieru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Biedrības salas]]</text>
      <sha1>r08cq4k1vedosl4ol9bw03ti13uj0s7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jo-jo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604729</id>
    <revision>
      <id>4510261</id>
      <parentid>4307854</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:13:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>man sanāk šādi pēc citām valodām.</comment>
      <origin>4510261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="553" sha1="aetjzhz3p230ve2awenb4450kp9ruzc" xml:space="preserve">{{nejaukt ar|JoJo}}
[[Attēls:Yo-Yo-Plastic-Toy-Green.jpg|thumb| Plastmasas jo-jo]]
'''Jo-jo''' (arī rakstīts '''jojo''') ir rotaļlieta, kas sastāv no ass, kas savienota ar diviem [[Cilindrs|cilindriem]], un auklas, kas apvīta ap asi. Tā ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{īss aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rotācija]]
[[Kategorija:Rotaļlietas]]</text>
      <sha1>aetjzhz3p230ve2awenb4450kp9ruzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lilibeja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604780</id>
    <revision>
      <id>4510265</id>
      <parentid>4305565</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10867" sha1="qu0uvg3f3dt52bvf86l19c8ghxpmf40" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Lilibeja
| native_name    = {{gree|Λιλυβαῖον}}
| image          = Skavo 027.jpg
| image_size     = 
| caption        = Lilibejas apbūve
| map_type       = Itālija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 37| latm = 48| lats = 16| latNS = N
| longd = 12| longm = 25| longs = 50| longEW = E
| location       = {{vieta|Itālija}}
| region         = [[Attēls:Flag of Sicily.svg|23px]] [[Sicīlija]]
| type           = Apdzīvota vieta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = kartāgiešu, romiešu
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Arheoloģiskais parks
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Lilibeja''' ({{val|grc|Λιλυβαῖον}}, {{val|la|Lilybaeum}}) bija antīka pilsēta [[Sicīlija]]s rietumos, [[Trapāni province|Trapāni provincē]], [[Itālija|Itālijā]]. [[Arheoloģiskie izrakumi|Izrakumi]] ir atklājuši dažas pilsētas daļas, kas pašlaik ir publiski pieejamas. Sākotnēji tā bija [[Kartāga|kartāgiešu]] pilsēta, kura vēlāk [[Hellenizācija|hellenizējās]], bet 241. gadā pr.Kr. to iekaroja [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā tā bija viena no nozīmīgākajām Sicīlijas pilsētām un svarīgākā osta tirdzniecībā ar [[Āfrika|Āfriku]]. Mūsdienās šeit atrodas [[Marsala]]s pilsēta, bet Lilibejas teritorijā ir izveidots arheoloģiskais parks un muzejs.

== Ģeogrāfija ==
Lilibejas pilsēta atradās uz zemesraga salas rietumu daļā, ar tādu pat nosaukumu. Šis zemesrags bija viens no trim salas stūriem, tāpēc salu kādreiz sauca arī par Trinakriju ({{val|la|Trinacria}}). [[Zemesrags]] ir Āfrikai tuvākais salas punkts. [[Polibijs]] aprēķināja attālumu starp ragu un Āfrikas piekrasti 1000 [[Stadijs|stadijus]] (apmēram 185 km), bet [[Strabons]] — 1500 stadijus (apmēram 278 km), kaut arī patiesībā šis attālums bija mazāks — ap 145 kilometriem. Pats zemesrags ir sekls, bet klinšains un iestiepjas jūrā ar daudzām klintīm, kas darīja navigāciju ap to bīstamu. Taču pilsētai bija droša [[osta]].

== Vēsture ==

=== Klasiskais periods ===
Lilibejas pussala, acīmredzot, bija apdzīvota no [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Norādes uz to ir sastopamas antīkajos avotos vēl pirms pilsētas dibināšanas. Tiek uzskatīts, ka Lilibejā pirmie izsēdās [[Knida|knidieši]] [[Pentatls|Pentatla]] vadībā, kurš vēlāk dibināja [[Lipara|Lipāru]]. Tieši uz šo vietu 409. gadā pr.Kr. ieradās Hannibals ar savu lielo kartāgiešu armiju, lai uzbruktu [[Selinunte]]i. Saskaņā ar [[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodoru]], pussalā atradās avots, no kura arī pati pilsēta ieguva savu nosaukumu.

Lilibejas pilsētu kartāgieši dibināja 397/396. gadā pr.Kr. pēc [[Motija]]s sagraušanas. Tajā laikā kartāgieši nolēma neatjaunot Motiju, bet tā vietā palikušos pilsētas iedzīvotājus pārvietoja uz Lilibejas pussalu, kura tika nocietināta un pārvērsta par cietoksni. Diodors apliecina, ka pirms tam šeit nebija pilsētas. Taču viņš pats, acīmredzot, pielaiž hronoloģisku kļūdu, runājot par lilibiešu karu ar [[Segesta|segestiešiem]] vēl 454. gadā pr.Kr.

Pilsēta, acīmredzot, ātri attīstījās un plauka, kļūstot par nozīmīgu Kartāgas bāzi Sicīlijā. Tādējādi, tā iemantoja Motijas vietu. Pilsētas izvietojums vistuvāk Āfrikas piekrastei bija kartāgiešiem izdevīgs un nodrošināja tiem saikni ar salu. Bet no otras puses, kartāgieši darīja visu, lai šī bāze nenonāktu ienaidnieku rokās.&lt;ref&gt;Stillwell, Richard &amp; MacDonald, William L. &amp; McAllister, Marian Holland (toim.): ''&quot;LILYBAION (Marsala) Trapani, Sicily&quot;, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites''. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.&lt;/ref&gt;

=== Hellēniskais periods ===
Lai gan Lilibeja bija pilnībā kartāgiešu pilsēta, izvietota pašā tālākajā salas stūrī prom no grieķu [[polisa|polisām]] un nekad neatradās [[grieķi|grieķu]] kontrolē, tomēr ar laiku tā hellenizējās jeb pārgrieķojās kultūras līmenī. To, konkrēti, apliecina pilsētas monētu kalšana, kas pilnībā bija pēc grieķu parauga. Turpretī, [[Cicerons]] norāda, ka viņa laikā 1. gadsimtā pr.Kr. pilsētā varēja mācīties [[Grieķu valoda|grieķu valodu]] un [[Sengrieķu literatūra|grieķu literatūru]]. Tas norāda uz grieķu kultūras lielo ietekmi salā. Taču pilsēta neskaitījās grieķu polisa un nebija arī neatkarīga. Pilsētas iedzīvotāju apzīmēšanai tika izmantots etnonīms lilibeiti (''Λιλυβαίτης''), bet vēlāk tie ieguva latīnisko nosaukumu ''Lilybaetanus''.

Lilibeja divas reizes kalpoja kā Kartāgas pēdējais atbalsta punkts salā. [[Epīra]]s ķēniņa [[Pirrs|Pirra]] Sicīlijas ekspedīcijas laikā 276. gadā pr.Kr. šī bija vienīgā kartāgiešu pilsēta salā, kas noturējās pēc tam, kad Pirrs iekaroja visas citas pilsētas. Pirrs turēja ielenkumā Lilibeju divus mēnešus, taču bija spiests atteikties no mēģinājuma to ieņemt.

Vēl vairāk Lilbeja palika atmiņā no [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]], kad to aplenca romieši. Aplenkums iesākās 15. kara gadā, t.i. 250. gadā pr.Kr. Uz to brīdi romieši bija jau iekarojuši visu salu, izņemot Lilibeju un [[Drepana|Drepanu]], un tādēļ varēja uzbrukt Lilibejai ar abu [[Konsuls (Roma)|konsulu]] armijām. Savukārt, kartāgieši mobilizēja visus savus spēkus pilsētas aizsardzībai. Kartāgieši pavisam nesen pārvietoja visus Selinuntes iedzīvotajus uz Lilibeju. Bez to tur bija izvietots 10 000 cilvēku liels [[garnizons]]. Pilsētas aizsardzību organizēja [[Himilkons]].

Kartāgieši ilgu laiku atvairīja romiešu tiešos uzbrukumus un savos reidos sadedzināja viņu aplenkuma mašīnas. Iestājoties ziemai, romieši bija spiesti pāriet no aplenkuma uz [[Blokāde|blokādi]], kas bija viegli realizējama uz sauszemes, taču bija sarežģīta no jūras puses, kur kartāgiešiem izdevās uzturēt saikni ar savu pilsētu. Romieši mēģināja bloķēt kuģošanas ceļus ar zemes vaļņiem, taču spēcīgo viļņu dēļ tas viņiem neizdevās. Drepanā izvietotā kartāgiešu [[kara flote|flote]] sagrāva konsula [[Publijs Klaudijs|Publija Klaudija]] vadīto romiešu floti 249. gadā pr.Kr., un pēc tam arī citas romiešu flotes gāja bojā.

Tas piespieda romiešus atteikties no mēģinājumiem bloķēt Lilibeju no jūras. Taču romieši vēl vairākus gadus turēja Lilibeju aplenkumā no sauszemes. Kartāgieši bija spiesti slēgt mieru tikai desmitajā pilsētas aplenkuma gadā (241. gadā pr.Kr.) pēc tam, kad [[Lutacijs Katuls]] sakāva viņus [[Egadu kauja|Egadu kaujā]]. Lilibeja un Drepana tika atdoti [[Romas Republika|Romai]].

=== Romiešu periods ===
Romiešu periodā Lilibeja kļuva par parastu romiešu pilsētu ([[Municipija|municipiju]]). Tā palika par vienu no plaukstošākajām salas pilsētām, kad tajā pat laikā daudzas citas vietas pagrima. Lilibeja kalpoja par romiešu galveno bāzi to Āfrikas ekspedīciju laikā, un tādēļ tās vārds bieži bija sastopams romiešu vēstures [[Annāles|annālēs]]. Pilsēta bija tik nozīmīga, ka kļuva par salas otrā [[Kvestors|kvestora]] rezidenci laikā, kad pirmais atradās [[Antīkās Sirakūzas|Sirakūzās]].

218. gadā pr.Kr. [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] sākumā Lilibeja kalpoja par bāzi pretora [[Marks Emilijs|Marka Emilija]] flotei. Tas nodrošināja uzvaru pār kartāgiešiem, kuri mēģināja pēkšņi uzbrukt pilsētai. Romieši no pilsētas bieži veica nelielus iebrukumus Āfrikas piekrastei. 204. gadā pr.Kr. [[Scīpions Afrikānis]] devās no pilsētas ekspedīcijā, kuras rezultātā Kartāga tika sagrauta. [[Scīpions Jaunākais]] arī izveidoja savu floti, kura 149. gadā pr.Kr. devās uz Āfriku.

[[Jūlijs Cēzars]] izveidoja Lilibeju par savu bāzi karadarbībai Āfrikā pilsoņu kara laikā 47. gadā pr.Kr. Arī [[Seksts Pompejs|Sekstam Pompejam]] pilsēta kalpoja par bāzi karā pret [[Otrais triumvirāts|Otro triumvirātu]] 36. gadā pr.Kr. Bet arī bez kariem pilsēta atradās tirgus ceļā starp Romu un Ziemeļāfriku, pateicoties kam varēja plaukt. Šeit kvestora amatu ieņēma arī Cicerons.

Lilibeja bija viena no nedaudzajām Sicīlijas pilsētām, kas saglabāja savu nozīmību arī [[Strabons|Strabona]] laikā. Par pilsētas labklājību impērijas periodā cita starpā liecina arī tur atrastie uzraksti, kuros ir teikts, ka tās iedzīvotāji ir sadalīti divpadsmit tribās, kas bija retums tā laika romiešu pilsētās. Imperatora [[Pertinakss|Pertinaksa]] valdīšanas laikā 192.—193. gadā pilsēta tika pārveidota par [[Romiešu kolonija|romiešu koloniju]] (''Colonia Helvia Augusta Lilybaitanorum''). Šī iemesla dēļ tā netiek pieminēta piecu koloniju starpā, kuras [[Plīnijs Vecākais]] piemin kā [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] dibinātās Sicīlijas kolonijas. Romiešu periodā pilsēta kala savas personīgās monētas.

=== No vēlajiem antīkajiem laikiem līdz viduslaikiem ===
Pēc Romas krišanas Lilibeja palika kā viena no svarīgākajām Sicīlijas pilsētām. Tā saglabāja savu nozīmību [[goti|gotu]] un [[Vandaļi|vandaļu]] valdīšanas laikā, kā arī turpināja pastāvēt arī pēc tam, kad salu iekaroja [[arābi]]. Tie uzskatīja pilsētu un ostu tik svarīgu, ka deva tai vārdu ''Marsah-Allah'' (&quot;Dieva osta&quot;), no kā ir nācis mūsdienu Marsalas nosaukums.

== Apbūve ==
Lilibejas senā pilsēta atrodas mūsdienu pilsētas robežās, kas apgrūtina tās [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskos izrakumus]]. Kartāgiešu laikā pilsēta, acīmredzot, aizņēma visu pussalu un bija nocietināta pussalas pakājē ar [[Mūris|mūriem]] un [[sargtorņi]]em, un aizsargāta ar dziļu un platu [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]].

Pilsētas izrakumi tika veikti galvenokārt pussalas gala rajonā, kur pašlaik ir izveidots arheoloģiskais parks. Šī rajona drupas ir attiecināmas pārsvarā uz romiešu periodu no 3. līdz 4. gadsimtam. Namu grīdas ir rotātas ar [[Mozaīka|mozaīkām]], kur atspoguļojas gan [[Mitoloģija|mitoloģiskie]], gan arī Ziemeļāfrikas motīvi.

Pilsētas [[kapi]] atradās rietumos no tās. To vecums tiek datēts no 4. gadsimta pr.Kr. līdz 1. gadsimtam. Daudzas kapenes ir veidotas pūniešu stilā klintīs izkaltās telpās. Tajās tika atrasti sarkofāgi un urnas, kā arī [[keramika]]s inventārs. Atradumu starpā bija atrasts liels daudzums apbedījuma [[Stēla|stēlu]], dažām no kurām ir [[Naisks|naiska]] jeb neliela tempļa forma. Pilsētā atrastie artefakti glabājas Lilibejas reģionālajā arheoloģijas muzejā Marsalā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kartāgiešu pilsētas]]
[[Kategorija:Sicīlija]]</text>
      <sha1>qu0uvg3f3dt52bvf86l19c8ghxpmf40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Petronijs Maksims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604788</id>
    <revision>
      <id>4510271</id>
      <parentid>4507705</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:20:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2850" sha1="nigbpmsi75g68nhpbgyx5nr095fmy6e" xml:space="preserve">{{Monarha infokaste 
| vārds               = Petronijs Maksims
| vārds_orģ           = ''Petronius Maximus''
| attēls              = Solidus of Petronius Maximus.png
| mazs_att            = 
| apraksts            = Impērijas solīds ar Petronija Maksima attēlu
| amats               = [[Rietumromas impērija]]s [[Romas imperators|imperators]]
| term_sākums         = {{dat|455|3|17|N}}
| term_beigas         = {{dat|455|05|31|N}}
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         = [[Valentiniāns III]]
| pēctecis            = [[Avits]]
| dzim_dati           = Ap 397.gadu.
| dzim_vieta          =
| mir_dati            = {{dat|455|05|31}}
| mir_vieta           = [[Roma]], [[Rietumromas impērija]]&lt;br /&gt; Tagad {{ITA}})
| tautība             =
| partija             =
| dzīvesb             = Eparhija&lt;br&gt;Lucīna&lt;br&gt;Licīnija Eudoksija
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Petronijs Maksims''' ({{val|la|Petronius Maximus}}), (ap 397 — 455. gada 31. maijs) bija [[Rietumromas impērija]]s senators, ietekmīgs un turīgs aristokrāts, kurš uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]].

== Dzīvesgājums ==
Izcēlies ar ļoti agru un strauju karjeru Romas administrācijā. Ieņēmis dažādus amatus, tostarp arī [[Itālija]]s pretoriāņu prefekta amatu, kas bija augstākais administratīvais amats valstī.

454 un 455. gadā organizējis gan Romas augstākā armijas virspavēlnieka ''[[magister militum]]'' Flāvija Aēcija, gan arī imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu. Ar [[korupcija]]s palīdzību ieguvis senatoru atbalstu un nodrošinājis sev imperatora titulu.

Turpmākai varas nostiprināšanai piespiedis Valentiniāna III atraitni aprecēties ar sevi un viņas meitu izprecinājis savam dēlam, atceļot viņas gaidāmas laulības ar [[Vandaļi|vandaļu]] valdnieka [[Genseriks|Genserika]] dēlu. Tas sadusmoja vandaļu valdnieku, kurš ar floti devās uz Romu. Petronijs Maksims nespēja sapulcināt pienācīgus spēkus aizsardzībai, neieradās arī gaidītie [[Vestgoti|vestgotu]] sabiedrotie, un neilgi pirms vandaļu ierašanās viņš bēga no [[Roma]]s. Bēgšanas juceklī nomaldījies un nošķīries no savas svītas un miesasargiem, iekļuvis niknu iedzīvotāju pūlī, kas viņu nomētājuši ar akmeņiem līdz nāvei. Pēcāk viņa ķermenis ticis iemests [[Tibra|Tibrā]].

Trīs dienas vēlāk vandaļu karaspēks iebruka Romā un postīja to divas nedēļas, no kā ir dzimis termins &quot;vandalisms&quot;.


{{Romiešu imperatori}}

[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:455. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas imperatori]]</text>
      <sha1>nigbpmsi75g68nhpbgyx5nr095fmy6e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510272</id>
      <parentid>4510271</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2859" sha1="m02kfomz4eyknd101pno7rk5fwkxd59" xml:space="preserve">{{Monarha infokaste 
| vārds               = Petronijs Maksims
| vārds_orģ           = ''Petronius Maximus''
| attēls              = Solidus of Petronius Maximus.png
| mazs_att            = 
| apraksts            = Impērijas solīds ar Petronija Maksima attēlu
| amats               = [[Rietumromas impērija]]s [[Romas imperators|imperators]]
| term_sākums         = {{dat|455|3|17|N}}
| term_beigas         = {{dat|455|05|31|N}}
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         = [[Valentiniāns III]]
| pēctecis            = [[Avits]]
| dzim_dati           = Ap 397.gadu.
| dzim_vieta          =
| mir_dati            = {{dat|455|05|31}}
| mir_vieta           = [[Roma]], [[Rietumromas impērija]]&lt;br /&gt; Tagad {{ITA}})
| tautība             =
| partija             =
| dzīvesb             = Eparhija&lt;br&gt;Lucīna&lt;br&gt;Licīnija Eudoksija
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Petronijs Maksims''' ({{val|la|Petronius Maximus}}), (ap 397 — 455. gada 31. maijs) bija [[Rietumromas impērija]]s senators, ietekmīgs un turīgs aristokrāts, kurš uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]].

== Dzīvesgājums ==
Izcēlies ar ļoti agru un strauju karjeru Romas administrācijā. Ieņēmis dažādus amatus, tostarp arī [[Itālija]]s pretoriāņu prefekta amatu, kas bija augstākais administratīvais amats valstī.

454 un 455. gadā organizējis gan Romas augstākā armijas virspavēlnieka ''[[magister militum]]'' Flāvija Aēcija, gan arī imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu. Ar [[korupcija]]s palīdzību ieguvis senatoru atbalstu un nodrošinājis sev imperatora titulu.

Turpmākai varas nostiprināšanai piespiedis Valentiniāna III atraitni aprecēties ar sevi un viņas meitu izprecinājis savam dēlam, atceļot viņas gaidāmas laulības ar [[Vandaļi|vandaļu]] valdnieka [[Genseriks|Genserika]] dēlu. Tas sadusmoja vandaļu valdnieku, kurš ar floti devās uz [[Roma|Romu]]. Petronijs Maksims nespēja sapulcināt pienācīgus spēkus aizsardzībai, neieradās arī gaidītie [[Vestgoti|vestgotu]] sabiedrotie, un neilgi pirms vandaļu ierašanās viņš bēga no [[Roma]]s. Bēgšanas juceklī nomaldījies un nošķīries no savas svītas un miesasargiem, iekļuvis niknu iedzīvotāju pūlī, kas viņu nomētājuši ar akmeņiem līdz nāvei. Pēcāk viņa ķermenis ticis iemests [[Tibra|Tibrā]].

Trīs dienas vēlāk vandaļu karaspēks iebruka Romā un postīja to divas nedēļas, no kā ir dzimis termins &quot;vandalisms&quot;.


{{Romiešu imperatori}}

[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:455. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas imperatori]]</text>
      <sha1>m02kfomz4eyknd101pno7rk5fwkxd59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604798</id>
    <revision>
      <id>4509903</id>
      <parentid>4490175</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:07:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7542" sha1="lyls8c4qdxqgck31a4h2i1faqo0mncv" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
|name=2025. gada NHL drafts
|logo=
|logosize=
|image= Microsoft Theater (Los Angeles) July 2022.JPG
|imagesize=
|caption=&quot;[[Peacock Theater]]&quot; drafta norises vieta
|date=[[2025. gads|2025. gada]] [[27. jūnijs|28]].-[[28. jūnijs]]
|time=
|location={{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|network=
|first={{flaga|Kanāda}} [[Metjū Šeifers]]
|first_t=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
|first_r=32
|most=
|fewest=
|overall=224
|latv1_nr=
|latv1=
|latv2_nr=
|latv2=
|latv3_nr=
|latv3=
|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
|prev_year=[[2024. gada NHL drafts|2024]]
|next_year=[[2026. gada NHL drafts|2026]]
}}
'''2025. gada NHL drafts''' bija 63. [[NHL drafts]], kurš norisinājās 2025. gada 27. un 28. jūnijā, [[Peacock Theater]] mūzikas un teātra sarīkojumu hallē [[Losandželosa|Losandželosā]].&lt;ref&gt;{{cite web|last1=Horwat|first1=Nick|title=Report: Los Angeles to Host 2025 NHL Draft|url=https://www.si.com/onsi/breakaway/news-feed-page/los-angeles-host-2025-nhl-draft|website=Breakaway on SI|publisher=[[Sports Illustrated]]|access-date=October 9, 2024|date=October 9, 2024|archive-date={{dat|2025|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250907151640/https://www.si.com/onsi/breakaway/news-feed-page/los-angeles-host-2025-nhl-draft}}&lt;/ref&gt; Kopā draftēja 224 spēlētājus septiņās kārtās.

Pirmās trīs izvēles draftā bija [[Metjū Šeifers]], kuru izvēlējās Ņujorkas &quot;Islanders&quot;, [[Maikls Misa]], kas devās uz [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]], un [[Antons Frondels]], kas devās uz [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062025-nhl_organizacijas_nevienu_latvieti_neizve |title=Latviešiem vilšanās NHL draftā, Ķīna un Horvātija raksta vēsturi |accessdate=2025-07-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā netika izvēlēts neviens latviešu hokejists.
== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Šeifers]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|CAN}} [[Maikls Misa]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|SWE}} [[Antons Frondels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Keilebs Desnojē]]
|[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|CAN}} [[Breidijs Martins]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Porters Martone]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|ASV}} [[Džeimss Heigens]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks O'Braiens]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|CZE}} [[Radims Mrtka]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|CAN}} [[Rodžers Makvīns]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Bendžamins Kindels]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|CAN}} [[Džeks Nesbits]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārters Bīrs]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|CAN}} [[Džeksons Smits]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|CAN}} [[Brīdens Koutss]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|SWE}} [[Viktors Eklunds]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Kešons Aičesons]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Rešnijs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|CAN}} [[Džastins Karbono]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|RUS}} [[Pjotrs Andrejanovs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Kamerons Rīds]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|CAN}} [[Bils Zonons]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|ASV}} [[Logans Henslers]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|ASV}} [[Vils Horkofs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|CZE}} [[Vāclavs Nestrašils]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|ASV}} [[Raikers Lī]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Lindens Lakovičs]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|SWE}} [[Saša Boumedjēns]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|ASV}} [[Meisons Vests]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Džošua Reivenbergers]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Henrijs Brustevičs]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|ASV}} [[Kalens Poters]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|}

== Draftēto spēlētāju pārstāvētās valstis ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:2.5em;&quot; | Vieta
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:15em;&quot; | Valsts
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:4em;&quot; | Drafta izvēles
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:6em;&quot; | Procentuāli
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:12.5em;&quot; | Augstākā izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Ziemeļamerika]] !! 137 !! 61.2% !!
|-
| 1 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Kanāda}} || 85 || 37.9% || Metjū Šeifers, 1.izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 2 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|ASV}} || 52 || 23.2% || Džeimss Heigens, 7. izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Eirāzija]] !! 87 !! 38.8% !!
|-
| 3 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Zviedrija}} || 30 || 13.4% || Antons Frondels, 3. izvēle
|-bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 4 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Krievija}} || 21 || 9.4% || Pjotrs Andrejanovs, 20. izvēle
|-
| 5 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Čehija}} || 11 || 4.9% || Radims Mrtka, 9. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 6 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Somija}} || 8 || 3.6% || Lasse Boēliuss, 60. izvēle
|-
| 7 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Vācija}} || 4 || 1.8% || Maksims Šēfers, 96. izvēle
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 8||style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Slovākija}} || 3 || 1.3% || Mihals Pradels, 75. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Baltkrievija}} || 3 || 1.3% || Arsēnijs Radkovs, 82. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; |10|| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Norvēģija}} || 2 || 0.9% || Tinuss Lūks Koblars, 64. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Šveice}} || 2 || 0.9% || Elija Noienšvanders, 104. izvēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot; |12|| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Ķīna}} || 1 || 0.4% || Haosji Vans, 33. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Horvātija}}|| 1 || 0.4% || Bruno Idžans, 181. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Dānija}}|| 1 || 0.4% || Mads Konbaks Klivo, 112. izvēle
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Kategorija
!Rezultāts
!Pozīcija
!Spēlētājs
!Valsts
!Drafta nummurs
!Drafta komanda
|-
|Garākais
|203 cm
|Vārtsargs
|Trentens Benets
|{{flaga|Canada}}
|4. kārta (99)
|Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;
|-
|Īsākais
|170 cm
|Centra uzbrucējs
|L.J. Mūnijs
|{{flaga|USA}}
|4. kārta (113)
|Monreālas &quot;Canadiens&quot;
|-
|Smagākais
|103 kg
|Aizsargs
|Meise'o Filips
|{{flaga|USA}}
|3. kārta (80)
|Kalgari &quot;Flames&quot;
|-
|Vieglākais
|67 kg
|Kreisās malas uzbrucējs
|Dmitrijs Isājevs
|{{flaga|Russia}}
|5. kārta (149)
|Otavas &quot;Senators&quot;
|-
|Jaunākais drafta dienā
|17 gadi, 289 dienas
|Centra uzbrucējs
|Mikels Eriksens
|{{flaga|Norway}}
|4. kārta (111)
|Ņujorkas &quot;Rangers&quot;
|-
|Vecākais drafta dienā
|20 gadi, 204 dienas
|Vārtsargs
|Iļja Kanarskis
|{{flaga|Russia}}
|7. kārta (194)
|Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[http://www.hockeydb.com/ihdb/draft/nhl2025e.html 2025 NHL Entry Draft player stats] at [http://www.hockeydb.com The Internet Hockey Database]

{{NHL drafti}}
[[Kategorija:2025. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>lyls8c4qdxqgck31a4h2i1faqo0mncv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles 1. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606721</id>
    <revision>
      <id>4510026</id>
      <parentid>4317377</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izglītības programmas */ pap</comment>
      <origin>4510026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2174" sha1="bfuh67ksetvbaoovdyj3lpm1v1aht8m" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Dobeles 1. vidusskola
|attēla_nos   = 
|att_izm      = 
|att_apraksts = 
|dibin        = 1922
|vieta        =  Dzirnavu iela 4, [[Dobele]], {{LAT}}  
|tips         = Vidusskola
|direktors    = 
|status       = Aktīva
|skolotāji    = 
|skoleni      = 
|mlapa        = [https://dobeles1vidusskola.lv/lv/link Dobeles 1. vidusskola]
}}

'''Dobeles 1. vidusskola''' ir vispārējās vidējās izglītības iestāde [[Dobele|Dobelē]]. Atrodas Dzirnavu ielā 2 Dobelē. 

== Vēsture ==
Dobeles skola pieminēta [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā 1664. gada skolu vizitācijas dokumentos.
No 1922. līdz 1927. gadam darbojās Dobeles pilsētas vidusskola, kuru 1927. gadā pārdēvēja par Dobeles pilsētas reālģimnāziju, 1940. gadā par Dobeles valsts vidusskolu, 1942. gadā par Dobeles valsts ģimnāziju, 1952. gadā par Dobeles 1. vidusskolu.

1961. gadā Dobeles 1. vidusskolu apvienoja ar Dobeles astoņgadīgo skolu. 1991. gadā atjaunoja Dobeles ģimnāziju.
1997. gadā no ģimnāzijas atdalīja sākumskolas un pamatskolas klases, izveidojot Dobeles vidusskolu un Dobeles pilsētas ģimnāziju kā divas atsevišķas mācību iestādes.

== Izglītības programmas ==
* vispārējās vidējās izglītības programma.
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
* Speciālās pamatizglītības 1. posma (1.-6. klase) programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.
* Speciālās pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
* Speciālās pamatizglītības 1. posma (1.-6. klase) programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem
* Speciālās pamatizglītības otrā posma (1.-6. klase) programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem

== Absolventi ==
* [[Andris Grūtups]] (1949—2014), jurists

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Dobeles novada skolas}}
[[Kategorija:Skolas Dobelē]]
[[Kategorija:Skolas Latvijā]]</text>
      <sha1>bfuh67ksetvbaoovdyj3lpm1v1aht8m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alvils Buholcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608032</id>
    <revision>
      <id>4510121</id>
      <parentid>4450601</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T01:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6866" sha1="eacyr88qtxi8he1mzak1qbgstyie4cy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Alvils Buholcs
| attēls = Attēls:Alvils Buholcs ap 1928.png
| vārds_orig = Alwill Johann Buchholtz
| dz_gads = 1880
| m_gads = 1972
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 17
| m_vieta = [[Drēzdene]]
| tautība = [[Vācbaltieši|Baltvācietis]]
| nodarbošanās = [[Inženieris]]
| dzimums = V
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| att_nosaukums = Alvils Buholcs (ap 1928)
| dz_vieta = [[Mālupes pagasts]]
}}

'''Alvils Johans Buholcs''' ({{val|de|Alwill Johann Buchholtz}}; 1880—1972) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[inženieris]], ģeodēzists un izgudrotājs, pētīja inženierbūvju deformāciju noteikšanas iespējas, pilnveidoja radiāltriangulācijas metodi, izgudroja aerofotouzņēmumu transformēšanas aparātu (1933).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1880. gada 11. aprīlī vai 3. novembrī&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/8411 Mālupietis, kas stāvējis pie pasaules aeroainu šūpuļa (1. daļa)] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 22.06.2000., Nr. 236/239&lt;/ref&gt; [[Mālupes pagasts|Mālupes pagastā]] latviešu izcelsmes Mālupes muižas (''Mahlup'') pārvaldnieka Johana Buholca (1837-1920) un viņa sievas Luīzes, dzimušas Plētas (''Ploet''), &lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136669832 Baltische Historische Kommission (BHK)]&lt;/ref&gt; vai Blūmenavas (1846—1880),&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;/&gt; ģimenē. Drīz pēc Alvila piedzimšanas viņa māte Luīze nomira. Mazo Alvilu savā aizgādībā ņēma vecmāmiņa Jūle un līdz skolas gadiem audzināja viņu latviskajā vidē. Pēc mājskološanās tēvs viņu nodeva pansijā pie mātes radiem Rīgā, un tur viņš uzsāka skolas gaitas [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]].

No 1898. līdz 1904. gadam studēja inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (RPI), iegūstot būvinženiera diplomu. Strādāja par RPI Ģeodēzijas katedras asistentu, 1908. gadā apguva objektu telpisko attēlu iegūšanu ar fotografēšanas palīdzību (fotogrammetrijas metodi). 1907. gadā apprecējās ar Augusti Bekmani (1875-1964). 1912. gadā A. Buholcu papildinājās Austroungārijā un Vācijā.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī kopā ar RPI evakuējās uz [[Maskava|Maskavu]], bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gadā atgriezās Rīgā un oktobrī sāka strādāt [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]].&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;/&gt;
1920. gada martā A. Buholcu ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s Inženierzinātņu fakultātes profesoru. Kopš 1921. gada viņš bija Starptautiskās Fotogrammetrijas savienības biedrs, 1924. gadā nodibināja un vadīja Ģeodēzijas institūtu, 1928. gadā nodibināja Latvijas Fotogrammetrijas biedrību. Par pētījumiem aerofotogrammetrijā viņš 1933. gadā ieguva inženierzinātņu doktora grādu (''Dr. ing.''). Līdz 1940. gadam ar viņa ieviestajām aerofotogrammetriskām metodēm Latvijā uzmērīja ap 250 000 ha lauku zemes.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/8485 Mālupietis, kas stāvējis pie pasaules aeroainu šūpuļa (2. daļa)] [[Jānis Klētnieks]], [[Sigizmunds Timšāns]], Rasa Lerha, &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 27.06.2000., Nr. 240/241&lt;/ref&gt; Vasarās dzīvoja savā lauku mājā &quot;Asteros&quot; [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes pagastā]].
Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] A. Buholcu 1941. gada 13. martā atbrīvoja no LVU Inženierzinātņu fakultātes ģeodēzijas katedras vadītāja amata, un viņš [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|pārcēlās uz Berlīni]]. Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī [[Rīgas Universitāte]]s vadība vērsās pie [[Ostlande]]s reihskomisāra ar lūgumu ļaut prof. A. Buholcam atgriezties Rīgā, un 1942. gada sākumā viņš atsāka darbu Inženierzinātņu fakultātē. 1944. gada septembrī A. Buholcs kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās un apmetās [[Bromberga|Brombergā]],&lt;ref&gt;[https://saebi.isgv.de/biografie/Alwill_Buchholtz_(1880-1972) Institut für Sächsische Geschichte und Volkskunde e.V. (ISGV)]&lt;/ref&gt; bet, frontei tuvojoties, 1945. gada janvārī pārcēlās uz Zālfeldi [[Tīringene|Tīringenē]], kur pēc kara beigām strādāja par [[krievu valoda]]s tulku. 

1947. gadā [[Drēzdenes Tehniskā augstskola]] uzaicināja A. Buholcu uzņemties Ģeodēzijas katedras un vienlaikus arī Ģeodēzijas institūta vadību. Viņš lasīja lekcijas ģeodēzijā, izlīdzināšanas mācībā un fotogrammetrijā un vadīja praktiskos darbus. 1952. gadā viņu iecēla par Fotogrammetrijas institūta direktoru un ievēlēja par [[VDR]] Tehnikas kameras fotogrammetrijas sekcijas vadītāju. 1954. gadā prof. A. Buholcs uzrakstīja mācību grāmatu ''Photogrammetrie Verfahren und Geräte'', kas atkārtoti iznāca divos izdevumos (1960, 1973). 1960. gadā viņš kļuva par VDR Fotogrammetrijas biedrības pirmo priekšsēdētāju un 80 gadu vecumā pensionējās.&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;
Miris 1972. gada 17. septembrī Drēzdenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Alvils-Buholcs |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251211110650/https://timenote.info/lv/Alvils-Buholcs }}&lt;/ref&gt; Apglabāts Drēzdenes Tolkevicas Johana kapsētā.

== Piemiņa ==
Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļa 1979. gadā nodibināja prof. Alvila Buholca vārdā nosaukto prēmiju.
1980. gadā Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība uzstādīja lielu piemiņas akmeni prof. A. Buholca mājas vietā &quot;Asteros&quot;, 1980. gada 4. novembrī Latvijas Valsts universitātē notika svinīga sanāksme, kas bija veltīta prof. A. Buholca 100. dzimšanas dienas atcerei.&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;

== Darbi ==
A. Buholcs izgudroja oriģinālu optiski grafisko aeroainu pārvēršanas ierīci, ko pēc tam izgatavoja itāļu firma &quot;Ottico Meccanica Italiana&quot;.
Publicēja ap 50 zinātnisku rakstu, par grāmatu &quot;Fotogrammetrija&quot; (1934) viņam piešķirta Kultūras fonda prēmija (1935).&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;

* Über einige Probleme der Radialtriangulation (Diss.), in: Acta Universitatis Latviensis, Inženierzinātnu fakultātes sērija I.6, Rīgaː 1932. 193-332 lpp.; 
* Fotogrammetrija. Rīga 1935; 
* Novērojumu izlīdzināšana pēc vismazāko kvadrātu metodes. Rīga 1940; 
* Photogrammetrie, Verfahren und Geräte, Berlin 1954, 1960.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Buholcs, Alvils}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>eacyr88qtxi8he1mzak1qbgstyie4cy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Zariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608368</id>
    <revision>
      <id>4510120</id>
      <parentid>4332392</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:37:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1866" sha1="ajca7gfqb6mceujkztxge2byyabhchp" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Alfrēds Zariņš''' ({{dat|1922|9|14}} [[Rūjiena|Rūjienā]] — {{dat|2000|11|8}} Alūksnē) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs un [[disidents]], organizācijas &quot;[[Helsinki-86]]&quot; loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1922. gada 14. septembrī Rūjienā. Mācījās [[Rūjienas draudze]]s skolā un Rūjienas valsts ģimnāzijā, strādāja par palīgskolotāju Rūjienas draudzes skolā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā iesaistījās nacionālo partizānu grupējumā Rūjienā, bija apcietinājumā līdz 1946.gadam. Studēja Latvijas Valsts universitātē (1946—1949).
1949. gada 25. martā viņu izsūtīja uz Amūras apgabalu, atgriezās 1954. gadā. 1962. gadā strādāja Naukšēnu profesionālā tehniskā skolā, 1963. gadā Rūjienas vidusskolā, kur mācīja latviešu valodu un literatūru. 1972. gadā sāka strādāt Alūksnes vidusskolā, bet no 1978. gada strādāja Alūksnes mežsaimniecības trestā.

1981. gada 11. martā viņu apcietināja par pretpadomju satura sacerējumu izplatīšanu, trīs gadus bija ieslodzījumā [[Mordovija]]s nometnēs.
[[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gada 25. aprīlī viņš iesaistījās cilvēktiesību grupā &quot;Helsinki 86&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/235447 &quot;Helsinki '86&quot; darbība] [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]] &quot;Laiks&quot; nr. 14; 17.02.1988&lt;/ref&gt;
Miris 2000. gada 8. novembrī Alūksnē, 78 gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Alfreds-Zarins-14.09.1922 timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220816005306/https://timenote.info/lv/Alfreds-Zarins-14.09.1922 |date=16.08.2022 }} avots: &quot;Latvija Amerikā&quot; 1987.01.31&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Alfrēds}}
[[Kategorija:1922. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2000. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Helsinki-86]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>ajca7gfqb6mceujkztxge2byyabhchp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābu ģenerālstreiks Palestīnā (1936)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615282</id>
    <revision>
      <id>4510225</id>
      <parentid>4392653</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:55:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4336" sha1="gt85eylobigrv7wj8tb7ngy2zrdj0od" xml:space="preserve">[[Attēls:Palestine disturbances 1936. Members of the Arab Higher Committee. Front row from left to right- Ragheb Bey Nashashibi, chairman of the Defence Party, Haj Amin eff. el-Husseini, Grand Mufti LOC matpc.18173.jpg|thumb|right|Arābu Augstākā komiteja]]
[[Attēls:Palestine disturbances during summer 1936. Jaffa. Effects of dynamiting. Heaps of tumbled down houses LOC matpc.18036.tif|thumb|right|Britu kareivji pie uzspridzinātajām ēkām Jafā]]
'''Arābu ģenerālstreiks Palestīnā''' noritēja 1936. gadā [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Britu Palestīnas mandātteritorijā]] un iesāka trīs gadus ilgušo [[Arābu sacelšanās Palestīnā (1936—1939)|arābu sacelšanos]]. 

1936. gada 15. aprīlī arābu kaujinieki netālu no [[Tulkarma]]s pilsētiņas nošāva divus ebreju autovadītājus. Atriebjoties ebreju bruņotās organizācijas ''[[Irgun]]'' kaujinieki nogalināja divus arābu strādniekus pie [[Petah Tikva]]s pilsētiņas. Šie notikumi izraisīja sadursmes [[Telaviva|Telavivā]] un [[Jafa|Jafā]] starp arābiem un ebrejiem. 

19. aprīlī [[Nablusa|Nablusā]] izveidojās Arābu Nacionālā komiteja, kas izsludināja streiku, aicinot pārtraukt maksāt nodokļus britiem un boikotēt ebrejus. Arābu streiku kustība vērsās plašumā, nākamajās dienās arābu streika komitejas izveidojās arī citās pilsētās. 25. aprīlī tika izveidota Arābu Augstākā komiteja [[Jeruzāleme]]s lielā [[Muftijs|muftija]] hadža Amina al-Hussaini vadībā, kas pasludināja arābu ģenerālstreika sākšanos 1936. gada 8. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 |title=Great Arab Revolt, 1936-1939 |access-date={{dat|2025|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260105071858/https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 }}&lt;/ref&gt; Streikā nepiedalīties atļauts bija tikai tiem, kas nodrošina elektriskā tīkla, ūdens sistēmas un komunālo uzkopšanas dienestu darbu. 

Streikotāji izvirzīja vairākas pamatprasības britu pārvaldei – aizliegt ebreju imigrāciju uz Palestīnu, aizliegt arābu [[Ebreju zemes iegāde Palestīnā|zemju pārdošanas ebrejiem]], ļaut izveidot demokrātisku arābu pašpārvaldi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 |title=Great Arab Revolt, 1936-1939 |access-date={{dat|2025|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260105071858/https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 }}&lt;/ref&gt;

Ģenerālstreiks apturēja arābu saimniecisko darbību pilsētās un ciemos. Laukos dzīvojošie arābi sāka organizēties bruņotās grupās, lai sāktu nekoordinētus uzbrukumus ebreju un britu pārvaldes mērķiem, uzņēmumiem un dzelzceļiem. Britu administrācija Palestīnā ieveda karaspēka vienības no Ēģiptes un izvērsa centienus apspiest arābu nemierus. Svarīgajā arābu Jafas ostas pilsētā briti īstenoja arābu māju spridzināšanas un nojaukšanas, kā arī ļāva ebrejiem netālajā Telavivā attīstīt jaunu ostu. Jafā un arābu ciematos tika uzspridzināts vai nojaukts vairāk nekā tūkstoš arābu māju un ēku. 

Lai izbeigtu ģenerālstreiku, britu valdība izveidoja un uz Palestīnu nosūtīja [[Pīla komisija|Pīla komisiju]], kā arī piesaistīja britiem draudzīgu arābu valdnieku palīdzību, lai tie pārliecinātu Palestīnas arābus izbeigt savu pretestību. Irākas karalis, Saūda Arābijas karalis un Transjordānijas emīrs aicināja arābus izbeigt streiku un paļauties uz britu solījumiem piedāvāt risinājumu arābu prasībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 |title=Great Arab Revolt, 1936-1939 |access-date={{dat|2025|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260105071858/https://questdev.palestine-studies.org/en/highlight/158/great-arab-revolt-1936-1939 }}&lt;/ref&gt; Ģenerālstreiks tika izbeigts 1936. gada novembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Palestīnas vēsture]]
[[Kategorija:Izraēlas vēsture]]</text>
      <sha1>gt85eylobigrv7wj8tb7ngy2zrdj0od</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bandundu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615822</id>
    <revision>
      <id>4509954</id>
      <parentid>4371652</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:24:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3036" sha1="rme5gs8huaudp0glr2k6u4a4nd2bkh5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bandundu
| official_name = ''Bandundu''
| settlement_type = lielpilsēta
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Bandundu Centre, vue aérienne.jpg
| image2 = Au bord de la rivère Kwilu à Bandundu.jpg
| image3 = Bandundu Centre.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
| motto = 
| pushpin_map = Kongo Demokrātiskā Republika
| mapsize = 
| map_caption =
| coordinates_region = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{COD}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Kvilu (province)|Kvilu]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
 | seat_type                = Administratīvais centrs
 | seat                     = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_total_km2 = 222
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2012
| population_total = 143435
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| area_footnotes = 
| timezone = [[Rietumāfrikas laiks|WAT]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
 | latd  = 3 | latm  = 19 | lats  =  | latNS  = S
 | longd = 17 | longm = 22 | longs =  | longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 321
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}
'''Bandundu''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|kg|Bandundu}}) ir pilsēta [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Kvilu (province)|Kvilu]] provinces administratīvais centrs un otra lielākā pilsēta. Atrodas valsts rietumdaļā [[Kvango]] upes labajā krastā starp [[Kvilu]] upes pieteku un Kvango ieteku [[Kasai]]. Nozīmīgs transporta centrs — upes osta un lidosta.

Pilsēta attīstījusies kā nozīmīga upes osta. [[Beļģu Kongo]] laikā dēvēta par '''Baningvilu''' (''Banningville'') par godu beļģu diplomātam un žurnālistam Emīlam Baningam. 1966. gadā pilsētu pārdēvēja tagadējā vārdā un tā kļuva par jaunizveidotās Bandundu provinces centru. 1969. gadā tai piešķirts lielpilsētas statuss. Pēc Bandundu provinces likvidēšanas 2015. gadā pilsēta kļuva par jaunizveidotās Kvilu provinces centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kongo DR pilsētas]]</text>
      <sha1>rme5gs8huaudp0glr2k6u4a4nd2bkh5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4509926</id>
      <parentid>4508940</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4509926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="137987" sha1="nyekez4m8w9vpu9o49ywylz0v8b6k40" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>nyekez4m8w9vpu9o49ywylz0v8b6k40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4510063</id>
      <parentid>4506077</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:16:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8904" sha1="1fg3y96t2xhvds9j5ifk90asmwbgpwt" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[USSF-366]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1fg3y96t2xhvds9j5ifk90asmwbgpwt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4510061</id>
      <parentid>4508968</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:15:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4510061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33356" sha1="24942xhanxoq1hhdwn7um8usrojtnsy" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>24942xhanxoq1hhdwn7um8usrojtnsy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510072</id>
      <parentid>4510061</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:21:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4510072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33478" sha1="rbka1lyixcipuoxow8cc7cgoisumke6" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>rbka1lyixcipuoxow8cc7cgoisumke6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldonis Builis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620237</id>
    <revision>
      <id>4510082</id>
      <parentid>4407490</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3255" sha1="kp4kuth7y9sumc2s5h6qv23zsbc5yb1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Aldonis Builis
| attēls              = Aldonis Builis.jpg
| amats               = [[Latvijas PSR]] Izglītības ministrs
| term_sākums         = 1984
| term_beigas         = 1990
| dzim_dati           = {{dat|1930|7|28}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Valkas apriņķis|Ērģemes pagasts|Ērģeme}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2001|2|23|1930|7|28}}
| mir_vieta           =
| partija             = 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
| profesija           = [[pedagogs]], politiķis
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Aldonis Builis''' (dzimis {{dat|1930|7|28}} [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagastā]], miris {{dat|2001|2|23}}) bija [[latvieši|latviešu]] pedagogs un [[Latvijas PSR]] politiķis, pedagoģijas zinātņu kandidāts (1972). [[Latvijas PSR Izglītības ministrs]] (1984—1990).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gadā Ērģemē. Mācījās Ērģemes pamatskolā (1937—1944), tad [[Valkas vidusskola|Valkas vidusskolā]] (1944—1949).
1951. gadā beidza mācības [[Cēsu Skolotāju institūts|Cēsu Skolotāju institūtā]], bija [[Rauna]]s septiņgadīgās skolas direktors (1951—1952). 1952. gadā kļuva par [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] [[komjaunatne]]s sekretāru, līdztekus neklātienē turpināja mācīties [[Latvijas valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas valsts pedagoģiskajā institūtā]] (1952—1954). [[Cēsu 1. vidusskola]]s direktors (1955—1960), piedalījās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondu tīrīšanā. Vēlāk bija LPSR Izglītības ministrijas Skolu un bērnu iestāžu pārvaldes priekšnieks (1960—1973).

1973. gadā kļuva par LPSR Izglītības ministra vietnieku, 1984. gadā par ministru, 1985. gadā par LPSR Augstākas Padomes deputātu, 1986. gadā par LKP CK locekli. Ģimenes enciklopēdijas izveidošanā pildījis ideoloģiskā uzrauga lomu.&lt;ref&gt;[https://biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1140 Cēsu Centrālā bibliotēka]&lt;/ref&gt; No 1988. gada bija [[Breša valdība]]s Izglītības ministrs.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas fakultātes Audzināšanas darba metodikas katedras mācībspēks.

Dēls — kartogrāfs Aldis Builis (1953—2025).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cemety.lv/public/deceaseds/2857180?type=deceased|title=CEMETY - Kapu pārvaldības un informācijas izplatīšanas pakalpojums|website=cemety.lv|access-date=2026-02-02}}&lt;/ref&gt; Miris 2001. gadā, apglabāts Ērģemes kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aldonis-Builis |title=timenote.info |access-date={{dat|2026|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250426042514/https://timenote.info/lv/Aldonis-Builis }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* &quot;Skolvadības pamati&quot; (1993)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Builis, Aldonis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:2001. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]]</text>
      <sha1>kp4kuth7y9sumc2s5h6qv23zsbc5yb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auguru klijāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621564</id>
    <revision>
      <id>4510256</id>
      <parentid>4404320</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:07:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7230" sha1="kjir7dgg924knbg2jzumkkw6g7hn51w" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Augur Buzzard RWD1.jpg
 | att_nosaukums =
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
  |         kārta = Accipitriformes
 |      kārta_lv = Vanagveidīgie
|  dzimta=Accipitridae
| dzimta_lv=Vanagu dzimta
| apakšdzimta=Buteoninae
| apakšdzimta_lv=Klijānu apakšdzimta
|  ģints=Buteo
| ģints_lv=Klijāni
| suga = Buteo augur
| suga_lv = Auguru klijāns
| binomial = Buteo augur &lt;small&gt;([[Eduard Rüppell|Rüppell]], 1836)&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
| izplatība =
[[Attēls:Augur Buzzard ebird data map.png|center|240px]]
{{legend|#E0CF01|Sastopams vasarā|outline=gray}} 
{{legend|#0080FF|Sastopams ziemā|outline=gray}}
{{legend|#007F00|Sastopams visu gadu|outline=gray}} 
}}
'''Auguru klijāns''' ({{val|la|Buteo augur}}) ir diezgan liels [[Āfrika]]s [[plēsīgais putns]]. Šai sugai raksturīgs tipisks pieaugušajam putnam apspalvojums ar melnganu muguru, bālganu apakšpusi un oranžsarkanu asti, savukārt jauniem auguru klijāniem parasti ir apspalvojums ir brūnā krāsā; tomēr ir zināma [[Polimorfisms (bioloģija)|tumšā morfa]], kuras dēļ viss putna ķermenis kļūst tumšāks. Šis [[klijāni|klijānu]] ģints pārstāvis ir izplatīts vairākās [[Centrālāfrika]]s un [[Dienvidāfrika]]s daļās, parasti sastopams no [[Etiopija]]s līdz [[Angola]]s dienvidiem un [[Namībija]]s centrālajai daļai. Tas ir nometnieks un [[Dzīvnieku migrācija|nemigrē]] visā savā izplatības areālā. Šī ir kalnu putnu suga, kas sastopama (visbiežāk aptuveni 2000 m līdz 5000 m augstumā), kā arī kalniem blakus esošajās [[savanna|savannās]] un zālājos. Tas ir tipisks plēsīgais putns universāls plēsējs, kas starp dažādiem medījumiem mēdz dot priekšroku maziem [[zīdītāji]]em, tā uzturu papildina arī [[rāpuļi]] un [[putni]].&lt;ref name= Ferguson-Lees&gt;Ferguson-Lees, J., &amp; Christie, D. A. (2001). ''Raptors of the world''. Houghton Mifflin Harcourt.&lt;/ref&gt;
== Izskats ==
Auguru klijāni ir viena no divām lielākām klijānu sugām, kas dzīvo Āfrikā, līdzās to brālēniem, līdzīga izmēra [[Šakāļklijāns|šakāļklijāniem]]. Pieaugušo īpatņu garums ir aptuveni 48 līdz 60 cm, un to spārnu izpletums ir no 120 līdz 150 cm. Tēviņu svars ir no 880 līdz 1160 g, savukārt mātīšu svars ir no 1100 līdz 1330 g.&lt;ref&gt;''CRC Handbook of Avian Body Masses, 2nd Edition'' by John B. Dunning Jr. (Editor). CRC Press (2008), {{ISBN|978-1-4200-6444-5}}.&lt;/ref&gt; Neliels piecu auguru klijānu paraugs svēra vidēji 973,2 g, savukārt 22 putnu spārnu izpletums bija vidēji 131,5 cm.&lt;ref&gt;Mendelsohn, J. M., Kemp, A. C., Biggs, H. C., Biggs, R., &amp; Brown, C. J. (1989). ''Wing areas, wing loadings and wing spans of 66 species of African raptors''. Ostrich, 60(1), 35-42.&lt;/ref&gt; Pieaugušajam auguru klijānam ir pārsteidzoši bagātīgs apspalvojums, un to var praktiski nekļūdīt atpazīt, ja to labi apskata. Tas ir gandrīz melni brūns augšpusē ar sarkanu asti, kas krasi izceļas kontrastā ar pārējo ķermeņa krāsu. Primārās lidspalvas ir melnā krāsā, bet sekundārās - gandrīz baltas, abas ar melnu svītrojumu. Zem zoda un ap kaklu galvenokārt ir baltas spalvas, bet pārējā apakšējā daļa un spārnu apakšpuses segspārni ir piesātināti sarkanā krāsā. Lidspalvas apakšpusē ir baltas, ar melniem galiem, veidojot tumšu spārna aizmugurējo malu.
== Izplatība ==
[[File:Augurbussard-Serengeti.jpg|thumb|Auguru klijāns [[Serengeti Nacionālais parks|Serengeti Nacionālajā parkā]].]]
Auguru klijāns ir sastopams Āfrikas austrumos un dienvidrietumos. Neskatoties uz šķietami nepastāvīgo izplatību, tas bieži ir izplatīts savā areālā. Auguru klijāns ir sastopams no Sudānas austrumiem un Etiopijas (arī Somālijas ziemeļos kur dzīvo pasuga B. a. archeri) cauri Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumiem, Ugandai, Kenijai, Tanzānijas daļā līdz pat Zambijai, Malāvijai, Zimbabvei, Mozambikai, Angolas rietumiem un Namībijas rietumu centrālajai daļai. Neskatoties uz plašo izplatības areālu Āfrikas dienvidos, šķiet, ka Dienvidāfrikā tas ir sastopams tikai kā klejotājs. Auguru klijāns ir sastopams atklātās vai viegli mežainās kalnu teritorijās, bet var sasniegt arī zemienes tuksnešus jūras līmenī (piemēram, Namībijā) un dažus kalnainākus, stāvākus Austrumāfrikas apgabalus. Tie dod priekšroku medīt paaugstinātās savannas zālājos, augstos atklātos purvos, iekšzemes klintīs, lauksaimniecības zemēs, dažreiz arī atklātos mežos vai tuksneša malās. Austrumāfrikā auguru klijāni parasti dzīvo 400 līdz 4600 m augstumā, bet parasti sastopami virs 1500 m un ir reģistrēti pat 5000 m augstumā Etiopijā.
== Sistemātika ==
Auguru klijānam ir 2 pasugas:&lt;ref&gt;&quot;Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors – IOC World Bird List&quot;. Retrieved 2022-08-24.&lt;/ref&gt;
*''Buteo augur augur'' — nominālpasuga, ligzdo Etiopijā uz dienvidiem līdz Zimbabvei, Angolā uz dienvidiem līdz Namībijas centrālajai daļai;
*''Buteo augur archeri'' — ligzdo kalnos [[Somālija]]s ziemeļos ;
== Aizsardzības statuss ==
Parasti tiek uzskatīts, ka auguru klijāns spēj pielāgoties cilvēka modificētām ainavām, un tas tiek klasificēts kā suga ar zemu aizsardzības risku. Tomēr apgabalos, kuros notiek strauja antropogēna attīstība, piemēram, [[Naivašas ezers|Naivašas ezera]] reģionā [[Kenija|Kenijā]], kur pēdējos gados ir pastiprinājusies urbanizācija un lauksaimniecības paplašināšanās, vietējās populācijas ir samazinājušās tādā tempā, ka sugu varētu kvalificēt kā reģionāli apdraudētu. Šķiet, ka nav tiešas saiknes starp cilvēka iedarbību un putna apdzīvotības teritoriju pamešanu, drīzāk pamešana var būt saistīta ar tiešiem mirstības faktoriem, piemēram, medībām, samazinātu medījuma pieejamību un elektrotraumām.&lt;ref&gt;{{Cite journal |last1=Eichenwald |first1=Adam J. |last2=Amar |first2=Arjun |last3=Tyrrell |first3=Peter |last4=Buechley |first4=Evan R. |last5=Virani |first5=Munir Z. |date=2021-03-11 |title=Declines in an Augur Buzzard Buteo augur Population in a Region of Increasing Human Development |journal=Frontiers in Ecology and Evolution |language=English |volume=9 |doi=10.3389/fevo.2021.590073 |doi-access=free |bibcode=2021FrEEv...990073E |issn=2296-701X}}&lt;/ref&gt;
== Klijāns popkultūrā ==
[[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] komanda [[Sietlas &quot;Seahawks&quot;]] pašlaik spēlēs kā dzīvu talismanu izmanto auguru klijānu vārdā Taima.&lt;ref&gt;[http://www.seahawks.com/gameday/taima-the-hawk Seattle Seahawks mascot]&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Buteo augur}}
* Augur buzzard - [http://sabap2.adu.org.za/docs/sabap1/153.pdf Species text in The Atlas of Southern African Birds]
* [https://ebird.org/species/augbuz2/ Ebird.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260209190151/https://ebird.org/species/augbuz2 |date={{dat|2026|02|09||bez}} }}


[[Kategorija:Klijāni]]
[[Kategorija:Āfrikas fauna]]</text>
      <sha1>kjir7dgg924knbg2jzumkkw6g7hn51w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Drīzulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622938</id>
    <revision>
      <id>4510091</id>
      <parentid>4443925</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:29:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" sha1="it2qfa7nrx6ks2bdp4w5x71o54dk9uc" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Aleksandrs Drīzulis''' (1920—2006) bija [[Latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[Padomju Savienība]]s [[PSKP|Komunistiskās partijas]] un nomenklatūras darbinieks. [[Latvijas PSR AP priekšsēdētājs]] (1985—1989).

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1920. gada 29. jūnijā [[Pleskava|Pleskavā]] lielinieku partijas darbinieka Arvīda Drīzuļa (1890—1939) ģimenē. Tēvs [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā nošauts.

1942. gadā Aleksandrs Drīzulis absolvēja studijas [[Maskava]]s Vēstures un arhīva institūtā. 1946. gadā kļuva par Zinātņu akadēmijas [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta]] zinātnisko sekretāru, 1949. gadā par tā direktora vietnieku, 1950. gadā par [[PSKP]] biedru. 1963. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s locekli, Sociālo zinātņu nodaļas vadītāju.

1970. gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|LKP CK]] biroja locekli un sekretāru, bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāja]] vietnieks (1967—1970, 1975—1985), tad priekšsēdētājs (1985—1989).

Miris 2006. gada 17. jūlijā, apɡlabāts Jaunciema kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Drizulis timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Apcerējumi par Latvijas PSR vēsturi, 18.—20., 23., 24. sēj., Rīga, 1948.—1952.;
* Latvijas PSR vēsture, 2.—3. sēj., Rīga, 1955.—1959. (līdzautors);
* ''Лат­вия под игом фа­шиз­ма''. Ри­га, 1960;
* ''Очерки истории рабочего движения в Латвии (1920—1940 гг.)'', Maskava, 1959.;
* ''Борьба за Советскую власть в Прибалтике'', Maskava, 1967. (līdzautors);
* ''Ленин и революционное движение в Латвии''. Рига, 1969.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Drīzulis, Aleksandrs}}

[[Kategorija:1920. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>it2qfa7nrx6ks2bdp4w5x71o54dk9uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amars Dedičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627513</id>
    <revision>
      <id>4509809</id>
      <parentid>4480062</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:19:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" sha1="0rz58wznvklhcmy7j0mkc5j4815vhll" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18}}
| birth_place = 
| caps1 = 50
| caps2 = 60
| caps3 = 32
| clubnumber = 37
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Wolfsberger AC]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Celle pie Ezera}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| goals1 = 2
| goals2 = 4
| goals3 = 2
| height = 180
| image = (2024-09-10 ) FC RB Salzburg gegen SCR Altach 24.jpg
| caption = Amars Dedičs 2024. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U19
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Amars Dedičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2019—2025
| years3 = 2021—2022
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 31
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U21
| nationalteam4 = {{fb|BIH}}
| nationalyears3 = 2021
| nationalyears4 = 2022—
| years4 = 2025
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 25
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}
'''Amars Dedičs''' ({{Val|bs|Amar Dedić}}, dzimis {{Dat|2002|8|18}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Dedičs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''.

Iepriekš spēlējis Austrijas komandās ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'' un ''[[Wolfsberger AC|Wolfsberger]]'', Francijas komandā [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un Portugāles komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

[[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2022—23

'''Benfica'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Dedičs, Amars}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zalcburgas zemē dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolfsberger AC spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0rz58wznvklhcmy7j0mkc5j4815vhll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Lukumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629225</id>
    <revision>
      <id>4509814</id>
      <parentid>4482203</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:23:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2616" sha1="jlqc83e9d9yfvk8yq41qmy1wnxpe0rt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 42
| caps2 = 91
| caps3 = 123
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali	]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 187
| image = Jhon Lucumí September 2019.jpg
| caption = Džons Lukumi 2019. gadā
| nationalcaps2 = 42
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U17
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2019—
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džons Lukumi
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2018—2022
| years3 = 2022—2026
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}
'''Džons Haners Lukumi Bonilja''' ({{Val|es|Jhon Janer Lucumí Bonilla}}, dzimis {{Dat|1998|6|26}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lukumi spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Deportivo Cali]]'', Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]'' un Itālijas komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21

'''Bologna'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lukumi, Džons}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jlqc83e9d9yfvk8yq41qmy1wnxpe0rt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Dīckalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630311</id>
    <revision>
      <id>4510092</id>
      <parentid>4461902</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T22:30:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3618" sha1="pughlnw3no909slgjxh1nzkcnnj755q" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_gads = 1896
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe =
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|&quot;VĀK—AVPP goda darbinieks&quot;]]
|      cits_darbs = 
}}
| dzīvesbiedrs = Gaļina Sergejevna Dīckalna
| attēls = Aleksandrs Dīckalns.jpg
| m_dat_alt = {{dat|1947|08|11}}
}}

'''Aleksandrs Dīckalns'''&lt;!-- vai Dickalns? --&gt; bija latviešu čekists, [[Gulags|Gulaga]] sistēmas darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1896. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ogpu-nkvd-kgb.ru/kavaleri5letvchk.html|title=Кавалеры знака 5 лет ВЧК-ГПУ|website=ogpu-nkvd-kgb.ru}}&lt;/ref&gt;

Dienējis [[Latdivīzija|Latdivīzijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sammler.ru/index.php?/topic/47328-%D0%B3%D0%B5%D0%BE%D1%80%D0%B3%D0%B8%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D0%BA%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D1%80%D1%8B-%D0%BD%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%86%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BE%D0%BA%D1%80%D1%83%D0%B3/|title=Георгиевские кавалеры Ненецкий округ|website=Sammler|date=14.11.2008}}&lt;/ref&gt;

Bija 1930. gada 1. janvārī izveidotās [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politpārvaldes]] Operatīvās nodaļas 5. apakšnodaļas (valsts vadības apsardze) priekšnieks, no 1931. gada 8. jūlija, pēc Operatīvās nodaļas pārkārtošanas, — 4. apakšnodaļas (valdības locekļu apsardze, [[Maskavas kremlis|Kremļa]] iestāžu un valdības objektu apkalpe) priekšnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archmem.ams3.digitaloceanspaces.com/files/pD6JJd14UTZjV2D.pdf|title=ГПУ – ОГПУ|last=Кокурин|first=А.|last2=Петров|first2=Н.|publisher=Мемориал}}&lt;/ref&gt;

No 1932. gada 27. oktobra līdz 1934. gada 27. martam bija [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]] [[Vaigača]]s ekspedīcijas priekšnieks.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Система исправительно-трудовых лагерей в СССР 1923—1960. Справочник|publisher=Звенья|year=1998|pages=180|url=https://imwerden.de/pdf/sistema_ispravitelno-trudovykh_lagerej_v_sssr_1923-1960_spravochnik_1998__ocr.pdf}}&lt;/ref&gt;

Strādājis [[Latvijas PSR]] Ceļu ministrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://goarctic.ru/kultura/na-vaygache-bolshe-shansov-vyzhit-vatslav-dvorzhetskiy-v-gulage-/|title=«На Вайгаче больше шансов выжить…» Вацлав Дворжецкий в ГУЛАГе|website=Go Arctic|date=12.07.2023}}&lt;/ref&gt; Nomira Rīgā 1947. gada 11. augustā, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Al-drs-Dickalns-00.00.0|title=Al-drs Dickalns|website=Timenote|access-date={{dat|2026|04|27||bez}}|archive-date={{dat|2026|04|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429075642/https://timenote.info/lv/Al-drs-Dickalns-00.00.0}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]</text>
      <sha1>pughlnw3no909slgjxh1nzkcnnj755q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Liepa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630756</id>
    <revision>
      <id>4510114</id>
      <parentid>4463014</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T00:19:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5042" sha1="k5tqb7rxqokmf2zvdwzqol831krjiir" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_dat_alt = {{dat|1896|08|05}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa}}
| m_dat_alt = {{dat|1938|05|09}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|TAPSR|Kazaņa}}
| attēls = Alfrēds Liepa.jpg
}}'''Alfrēds Liepa''' (1896—1938) bija latviešu izcelsmes vadošs [[VK(b)P]] darbinieks, [[Lielais terors|Lielā terora]] dalībnieks un upuris.

== Dzīvesgājums ==
&lt;!--Pēc dažādas literatūras, piedzima Rīgā ormaņa ģimenē / zemnieku ģimenē / Ropažu pag-ā.--&gt;No 1909. līdz 1914. gadam pabeidza 5 klases [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolā]].

[[KSDSP]] biedrs kopš 1914. gada. No 1914. gada decembra līdz 1916. gada septembrim atradās politiskajā [[Izsūtīšana|izsūtījumā]] [[Tomskas guberņa|Tomskas guberņas]] [[Narima|Narimā]].

No 1916. gada septembra līdz 1917. gada janvārim bija [[Permas guberņa|Permas guberņas]] Pišminskas—Kļučevskas raktuvju strādnieku kooperatīva [[Grāmatvedība|grāmatvedis]]. 1917. gadā no janvāra līdz martam bija [[politiskais ieslodzītais]] [[Jekaterinburga|Jekaterinburgas]] cietumā, pēc tam bija [[KSDSP|KSDS(b)P]] Jekaterinburgas pilsētas komitejas un [[Urāli|Urālu]] apgabala komitejas sekretārs un aģitators (no marta līdz decembrim), pilsētas komitejas pārtikas komitejas komisāra vietnieks (no decembra līdz 1918. gada jūnijam).

[[Austrumu fronte (Krievijas pilsoņu karš)|Austrumu frontes]] 30. strēlnieku divīzijas Politiskās nodaļas priekšnieks (1918. gada jūnijs — 1919. gada janvāris), 3. armijas Politiskās nodaļas priekšnieks (1919. gadā no janvāra līdz decembrim). [[VK(b)P|KK(b)P]] CK Kadru uzskaites un izkārtojuma nodaļas pārzinis [[Maskava|Maskavā]] (1920. gadā no janvāra līdz maijam). [[Orenburgas guberņa|Orenburgas guberņas]] Troickas nocietinājumu rajona [[Revolucionārā kara padome|RKP]] priekšsēdētājs (no maija līdz septembrim).

KK(b)P CK [[Turkestāna|Turkestānas]] biroja sekretārs [[Taškenta|Taškentā]] (no septembra līdz decembrim). KK(b)P [[Kirgīzija|Kirgīzijas]] apgabala komitejas sekretārs [[Almati|Vernijā]] (1920. gada decembris — 1921. gada jūnijs). KK(b)P CK Turkestānas biroja sekretārs Taškentā (no jūnija līdz decembrim).

KK(b)P CK Organizacionāli instrukcionālās nodaļas sekretārs, nodaļas pārziņa vietnieks Maskavā (no 1922. gada aprīļa).

PSRS pilnvarotās pārstāvniecības [[Polijas Otrā republika|Polijā]] 1. sekretārs (1924. gadā no janvāra līdz novembrim).

KK(b)P Sibīrijas novada komitejas 2. sekretārs un komitejas Organizacionālās nodaļas pārzinis [[Novosibirska|Novosibirskā]] (no 1924. gada decembra līdz 1926. gada jūnijam).

[[VK(b)P]] [[Kurskas guberņa|Kurskas guberņas]] komitejas sekretārs (no 1926. gada jūnija līdz 1928. gada jūnijam). VK(b)P [[Vjatkas guberņa|Vjatkas guberņas]] komitejas sekretārs (no 1928. gada septembra līdz 1929. gada maijam). VK(b)P [[Gorkijas novads|Ņižņijnovgorodas novada]] komitejas 2. sekretārs (1929. gadā no maija līdz septembrim).

[[Uzbekijas PSR|Uzbekistānas]] Komunistiskās partijas CK 2. sekretārs (no 1929. gada novembrim līdz 1933. gada oktobrim).

No 1933. gada oktobra līdz 1937. gada augustam bija VK(b)P Tatāru apgabala 1. sekretārs. VK(b)P 15. un 16. kongresā tika ievēlēts par VK(b)P Centrālās revīzijas komisijas locekli, 17. kongresā — par VK(b)P CK locekļa kandidātu. 1937. gada 5. jūlijā ar [[PSKP CK Politbirojs|VK(b)P CK Politbiroja]] lēmumu iecelts par [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] [[TAPSR]] pārvaldes [[NKVD troikas|troikas]] locekli. VK(b)P CK 1937. gada oktobra plēnumā izslēgts no VK(b)P CK locekļa kandidātiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|last=Полэ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021}}&lt;/ref&gt;

1937. gada 5. oktobrī arestēts. Apsūdzēts dalībā bruņotā pretpadomju dumpī, kaitniecībā, terorismā un kontrrevolucionārā darbībā. A. Liepas vārds iekļauts 1937. gada 1. novembra [[Nošaujamo saraksti|sarakstā]], nāvessods piespriests 1938. gada 9. maijā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija|Augstākās tiesas Kara kolēģijas]] izbraukuma sesijā [[Kazaņa|Kazaņā]] un izpildīts tajā pašā dienā. [[Reabilitācija|Reabilitēts]] 1955. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/ru/person/view?id=11566206&amp;dlang=ru|title=Альфред Лепа|website=Timenote|access-date={{dat|2026|05|03||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201005172354/https://timenote.info/ru/person/view?id=11566206&amp;dlang=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>k5tqb7rxqokmf2zvdwzqol831krjiir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brendons Montūrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630915</id>
    <revision>
      <id>4510216</id>
      <parentid>4463646</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:34:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>SecretName101</username>
        <id>62336</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Montour skills comp 11 9 (cropped).jpg]] → [[File:Montour during Seattle Kraken skills showcase on Nov. 9, 2024 (cropped).jpg]] more descriptive</comment>
      <origin>4510216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2700" sha1="n2aujofy8ewdsl7f3k7o0nevip5i07c" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Brendons Montūrs
 |      vārds_orig = ''Brandon Montour''
 |          attēls = Montour during Seattle Kraken skills showcase on Nov. 9, 2024 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Brendons Montūrs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|11}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Oušvikena}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=88}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2015
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 55., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2019—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|4||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Bratislava/Košice 2019]]}}
}}
}}
'''Brendons Montūrs''' ({{Val|en|Brandon Montour}}; dzimis {{dat|1994|4|11}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Montūrs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] rindās.

[[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Montūru otrajā kārtā ar kopējo 55. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

[[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļu [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Montūrs, Brendons}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Kraken&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>n2aujofy8ewdsl7f3k7o0nevip5i07c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ignācijs Aurēlijs Feslers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632132</id>
    <revision>
      <id>4509828</id>
      <parentid>4469599</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4509828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="484" sha1="tpa9qepqslhds6fp8dackqrh7643h1g" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Ignācijs Aurēlijs Feslers''' ({{val-de|Ignaz Aurelius Fessler}}; dzimis 1756. gada 18. maijā, miris 1839. ɡada 15. decembrī) bija [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] ɡarīdznieks, [[vēsturnieks]] un [[brīvmūrnieks]].

{{īss aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Feslers, Ignācijs Aurēlijs}}
[[Kategorija:1756. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1839. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Apgaismības laikmets]]</text>
      <sha1>tpa9qepqslhds6fp8dackqrh7643h1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Hadžikaduničs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632514</id>
    <revision>
      <id>4509821</id>
      <parentid>4479764</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:47:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3628" sha1="a6de2qzzuhghq7vwa92uyzypkrk8v19" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 5
| caps2 = 10
| caps3 = 60
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Trelleborgs FF]]
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov|Rostov]]
| countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| currentclub = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 190
| image = Dennis Hadžikadunić 2021.jpg
| caption = Deniss Hadžikaduničs 2021. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U19
| nationalyears2 = 2015—2017
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deniss Hadžikaduničs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018
| years3 = 2018—2026
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 33
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|BIH}}
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2020—
| years4 = 2022
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| years5 = 2023
| caps5 = 8
| goals5 = 0
| years6 = 2023—2025
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| caps6 = 49
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 28
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}
'''Deniss Hadžikaduničs''' ({{Val|bs|Dennis Hadžikadunić}}, dzimis {{Dat|1998|7|9}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Hadžikaduničs spēlē [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandā ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''.

Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandās ''[[Malmö FF]]'' un ''[[Trelleborgs FF]]'', Krievijas komandā ''[[FK Rostov|Rostov]]'', Spānijas komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', Vācijas komandā ''[[Hamburger SV]]'' un Itālijas komandā [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]].

Pārstāvējis vairāku vecumu Zviedrijas jauniešu izlases. 2020. gadā debitējis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Malmö FF'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2016, 2017
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hadžikaduničs, Deniss}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skones lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Splitas &quot;Hajduk&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>a6de2qzzuhghq7vwa92uyzypkrk8v19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nigēras—Kongo valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633503</id>
    <redirect title="Nigēras–Kongo valodas" />
    <revision>
      <id>4509799</id>
      <parentid>4477210</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:07:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Nigēras-Kongo valodas]] to [[Nigēras–Kongo valodas]]</comment>
      <origin>4509799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="4lxsyczrimgaelu5elv5ejzeyhjo6th" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nigēras–Kongo valodas]]</text>
      <sha1>4lxsyczrimgaelu5elv5ejzeyhjo6th</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Promiss Deivids</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634497</id>
    <revision>
      <id>4509803</id>
      <parentid>4498790</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T13:08:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3093" sha1="mzze012e74ihg7c272rzjr08if6n07p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 5
| caps2 = 9
| caps3 = 7
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Trnje|Trnje]]
| clubs2 = {{flaga|Malta}} [[Valletta F.C.|Valletta]]
| clubs3 = {{flaga|Malta}} [[Sirens F.C.|Sirens]]
| countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Bremptona}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 1
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 195
| image = Promise David Canada v Qatar 18 June 2026-018.jpg
| caption = Promiss Deivids 2026. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U23
| nationalteam2 = {{fb|CAN}}
| nationalyears2 = 2025—
| nationalyears1 = 2022
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Promiss Deivids
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2022
| years3 = 2022—2023
| years4 = 2023
| caps4 = 19
| clubs4 = {{flaga|Igaunija}} [[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju U21]]
| goals4 = 22
| clubs5 = {{flaga|Igaunija}} [[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 39
| goals5 = 21
| years6 = 2024—
| clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
| caps6 = 59
| goals6 = 29
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}
'''Promiss Deivids''' ({{Val|en|Promise David}}, dzimis {{Dat|2001|7|3}}) ir [[Kanāda]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Deivids spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]'', kas viņu īrē no ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]''.

Iepriekš spēlējis Horvātijas komandā ''[[NK Trnje|Trnje]]'', Maltas komandās ''[[Valletta F.C.|Valletta]]'' un ''[[Sirens F.C.|Sirens]]'', kā arī Igaunijas komandā ''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]''.

[[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Union Saint-Gilloise'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2024—25
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2025—26
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas futbolisti]]
[[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Valletta F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Nõmme Kalju FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>mzze012e74ihg7c272rzjr08if6n07p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PICHE</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635347</id>
    <revision>
      <id>4510305</id>
      <parentid>4509715</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veigueli</username>
        <id>64336</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Veigueli pārvietoja lapu [[PICHE]] uz [[PICHE Latvija]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4509712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5817" sha1="9lsah43co8sor8cb3q3gf1o96mn1bet" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = PICHE
| company_logo =
| logo_size = 180px
| type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = nekustamo īpašumu attīstīšana
| foundation = {{dat|2005}}
| founder = Pēteris Senkāns
| location_country = Latvija
| num_employees = ~200 (2025)
| homepage = {{URL|piche.eu}}
}}
=== PICHE ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā. ===
PICHE, galvenokārt, darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos.

== Vēsture ==
PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;, kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}&lt;/ref&gt;

2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības virzieni ==

=== Industriālie parki ===
PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamie projekti ===
Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}&lt;/ref&gt;

=== Īpašumu pārvaldīšana ===
PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības mērogs ==
Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}&lt;/ref&gt;

PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus.
{| class=&quot;wikitable sortable mw-collapsible&quot;
|+PICHE projekti skaitļos
!Projekts
!Lokācija
!Veids
!Kopējā platība
|-
|Ulmaņa Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|21 420 m²
|-
|Mārupes Parks 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|12 768 m²
|-
|Mārupes Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 457 m²
|-
|Mārupes Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|16 307 m²
|-
|Green Park 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|26 277 m²
|-
|Green Park 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|28 588 m²
|-
|Green Park 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|8042 m² 
|-
|Green Park 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|15 426 m²
|-
|Lidostas Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|11 849 m²
|-
|Lidostas Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 156 m²
|-
|Lidostas Parks 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|17 174 m²
|-
|Lidostas Parks 5
|Mārupe
|Industriālais parks
|30 964 m²
|-
|Valdlauču Parks
|Valdlauči, Pierīga                       
|Industriālais parks
|27 044 m²
|-
|Next Park
|Rīga
|Industriālais parks
|34 825 m²
|-
|&quot;Dižozoli&quot; dzīvokļu mājas
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts                          
|7 950 m²
|-
|&quot;Priežu Rezidences&quot; rindu mājas                                   
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts
|13 022 m²
|}</text>
      <sha1>9lsah43co8sor8cb3q3gf1o96mn1bet</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510315</id>
      <parentid>4510305</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:36:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4510315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5814" sha1="k0tsrnti9rnren1fo5wvv6yduviubcr" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = PICHE
| company_logo =
| logo_size = 180px
| type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = nekustamo īpašumu attīstīšana
| foundation = {{dat|2005}}
| founder = Pēteris Senkāns
| location_country = Latvija
| num_employees = ~200 (2025)
| homepage = {{URL|piche.eu}}
}}
'''PICHE''' ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā.

PICHE galvenokārt darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos.

== Vēsture ==
PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;, kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}&lt;/ref&gt;

2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības virzieni ==

=== Industriālie parki ===
PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamie projekti ===
Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}&lt;/ref&gt;

=== Īpašumu pārvaldīšana ===
PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības mērogs ==
Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}&lt;/ref&gt;

PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus.
{| class=&quot;wikitable sortable mw-collapsible&quot;
|+PICHE projekti skaitļos
!Projekts
!Lokācija
!Veids
!Kopējā platība
|-
|Ulmaņa Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|21 420 m²
|-
|Mārupes Parks 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|12 768 m²
|-
|Mārupes Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 457 m²
|-
|Mārupes Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|16 307 m²
|-
|Green Park 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|26 277 m²
|-
|Green Park 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|28 588 m²
|-
|Green Park 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|8042 m² 
|-
|Green Park 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|15 426 m²
|-
|Lidostas Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|11 849 m²
|-
|Lidostas Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 156 m²
|-
|Lidostas Parks 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|17 174 m²
|-
|Lidostas Parks 5
|Mārupe
|Industriālais parks
|30 964 m²
|-
|Valdlauču Parks
|Valdlauči, Pierīga                       
|Industriālais parks
|27 044 m²
|-
|Next Park
|Rīga
|Industriālais parks
|34 825 m²
|-
|&quot;Dižozoli&quot; dzīvokļu mājas
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts                          
|7 950 m²
|-
|&quot;Priežu Rezidences&quot; rindu mājas                                   
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts
|13 022 m²
|}</text>
      <sha1>k0tsrnti9rnren1fo5wvv6yduviubcr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510316</id>
      <parentid>4510315</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[PICHE Latvija]] uz [[PICHE]], pārrakstot esošo pāradresācijas lapu un neatstājot pāradresāciju: Rakstā ir norādīts Piche, nevis Piche Latvia.</comment>
      <origin>4510315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5814" sha1="k0tsrnti9rnren1fo5wvv6yduviubcr" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = PICHE
| company_logo =
| logo_size = 180px
| type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = nekustamo īpašumu attīstīšana
| foundation = {{dat|2005}}
| founder = Pēteris Senkāns
| location_country = Latvija
| num_employees = ~200 (2025)
| homepage = {{URL|piche.eu}}
}}
'''PICHE''' ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējās biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīsānā, būvniecībā un apsaimniekošanā.

PICHE galvenokārt darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā. Uzņēmuma attīstītie projekti regulāri atspoguļoti Latvijas biznesa medijos.

== Vēsture ==
PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;, kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}&lt;/ref&gt;

2020. gadoā uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības virzieni ==

=== Industriālie parki ===
PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamie projekti ===
Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}&lt;/ref&gt;

=== Īpašumu pārvaldīšana ===
PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības mērogs ==
Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}&lt;/ref&gt;

PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus.
{| class=&quot;wikitable sortable mw-collapsible&quot;
|+PICHE projekti skaitļos
!Projekts
!Lokācija
!Veids
!Kopējā platība
|-
|Ulmaņa Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|21 420 m²
|-
|Mārupes Parks 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|12 768 m²
|-
|Mārupes Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 457 m²
|-
|Mārupes Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|16 307 m²
|-
|Green Park 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|26 277 m²
|-
|Green Park 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|28 588 m²
|-
|Green Park 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|8042 m² 
|-
|Green Park 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|15 426 m²
|-
|Lidostas Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|11 849 m²
|-
|Lidostas Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 156 m²
|-
|Lidostas Parks 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|17 174 m²
|-
|Lidostas Parks 5
|Mārupe
|Industriālais parks
|30 964 m²
|-
|Valdlauču Parks
|Valdlauči, Pierīga                       
|Industriālais parks
|27 044 m²
|-
|Next Park
|Rīga
|Industriālais parks
|34 825 m²
|-
|&quot;Dižozoli&quot; dzīvokļu mājas
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts                          
|7 950 m²
|-
|&quot;Priežu Rezidences&quot; rindu mājas                                   
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts
|13 022 m²
|}</text>
      <sha1>k0tsrnti9rnren1fo5wvv6yduviubcr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510317</id>
      <parentid>4510316</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:39:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4510317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5692" sha1="dwo8322fs1ytz8vt9rsk38e8y7m9ujv" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = PICHE
| company_logo =
| logo_size = 180px
| type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = nekustamo īpašumu attīstīšana
| foundation = {{dat|2005}}
| founder = Pēteris Senkāns
| location_country = Latvija
| num_employees = ~200 (2025)
| homepage = {{URL|piche.eu}}
}}
'''PICHE''' ir Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas specializējas biznesa parku, noliktavu, loģistikas centru, biroja ēku un dzīvojamo projektu attīstīšanā, būvniecībā un apsaimniekošanā.

PICHE galvenokārt darbojas Latvijā, attīstot industriālos un dzīvojamos nekustamā īpašuma projektus, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kopš dibināšanas 2005. gadā uzņēmums īstenojis vairāku industriālo parku un dzīvojamo ēku projektus Rīgas un Pierīgas teritorijā. PICHE darbība galvenokārt saistīta ar ilgtspējīgu industriālās infrastruktūras attīstību un komerctelpu izbūvi uzņēmumiem, vienlaikus paplašinot darbību arī dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentā.

== Vēsture ==
PICHE dibināts 2005. gadā. Sākotnēji uzņēmums koncentrējās uz industriālo un komercobjektu attīstīšanu, vēlāk kļūstot par vienu no aktīvākajiem industriālo parku attīstītājiem Latvijā. Uzņēmuma darbība sākotnēji bija koncentrēta Mārupes novadā pie starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;, kur izveidoti vairāki industriālie parki loģistikas, ražošanas un biroju vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-lidostas-tuvuma-buves-jau-treso-industrialo-parku|title=DB}}&lt;/ref&gt;

2020. gados uzņēmums paplašināja darbību arī citās teritorijās, tostarp Dreiliņos un Valdlaučos, kā arī uzsāka dzīvojamo projektu attīstīšanu. 2025. gadā uzņēmums paziņoja par vairāk nekā 130 miljonu eiro investīcijām sešu jaunu industriālo parku attīstībā Rīgas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/en/news/piche-investing-eur-130-million-developing-six-new-industrial-parks|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības virzieni ==

=== Industriālie parki ===
PICHE attīsta industriālos parkus, kas paredzēti loģistikas, ražošanas, biroju un komercdarbības vajadzībām. Uzņēmums nodrošina pilnu attīstības ciklu — no zemes attīstīšanas un projektēšanas līdz būvniecībai, telpu pielāgošanai nomnieku vajadzībām un īpašumu pārvaldīšanai. Industriālie parki galvenokārt izvietoti Rīgā un Pierīgā, nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi nozīmīgākajiem transporta mezgliem un infrastruktūrai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamie projekti ===
Papildus industriālajam segmentam PICHE attīsta arī dzīvojamā nekustamā īpašuma projektus. Uzņēmuma dzīvojamie projekti ietver daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, koncentrējoties uz energoefektīviem risinājumiem un mūsdienīgu dzīves vidi Rīgas un Pierīgas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/piche-investe-140-miljonus-eiro-jaunos-industrialajos-parkos|title=DB}}&lt;/ref&gt;

=== Īpašumu pārvaldīšana ===
PICHE nodrošina arī uzņēmuma attīstīto industriālo un komerciālo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizējot ēku tehnisko uzturēšanu, infrastruktūras pārvaldību un nomnieku apkalpošanu. Šī darbība ir daļa no uzņēmuma pilna cikla pieejas nekustamā īpašuma attīstīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liaa.business.gov.lv/aktualitates/piche-investe-130-miljonus-eiro-sesu-jaunu-industrialo-parku-attistiba|title=LIAA}}&lt;/ref&gt;

== Darbības mērogs ==
Līdz 2025. gadam PICHE bija īstenojis vairāk nekā 160 industriālos projektus, izbūvējis vairāk nekā 400 000 m² industriālo un komerciālo platību, un uzņēmumā strādāja aptuveni 200 darbinieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piche.eu/buvet|title=PICHE}}&lt;/ref&gt;

PICHE projektu portfelis aptver industriālos parkus, loģistikas centrus, biroju ēkas un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības projektus dažādās Latvijas vietās. Daudzi no tiem īstenoti sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, veidojot mūsdienīgu uzņēmējdarbības un dzīves vidi. Zemāk apkopoti daži no uzņēmuma nozīmīgākajiem projektiem, kas raksturo dažādus PICHE attīstības posmus un darbības virzienus.
{| class=&quot;wikitable sortable mw-collapsible&quot;
|+PICHE projekti skaitļos
!Projekts
!Lokācija
!Veids
!Kopējā platība
|-
|Ulmaņa Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|21 420 m²
|-
|Mārupes Parks 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|12 768 m²
|-
|Mārupes Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 457 m²
|-
|Mārupes Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|16 307 m²
|-
|Green Park 1
|Mārupe
|Industriālais parks
|26 277 m²
|-
|Green Park 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|28 588 m²
|-
|Green Park 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|8042 m²
|-
|Green Park 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|15 426 m²
|-
|Lidostas Parks 2
|Mārupe
|Industriālais parks
|11 849 m²
|-
|Lidostas Parks 3
|Mārupe
|Industriālais parks
|14 156 m²
|-
|Lidostas Parks 4
|Mārupe
|Industriālais parks
|17 174 m²
|-
|Lidostas Parks 5
|Mārupe
|Industriālais parks
|30 964 m²
|-
|Valdlauču Parks
|Valdlauči, Pierīga
|Industriālais parks
|27 044 m²
|-
|Next Park
|Rīga
|Industriālais parks
|34 825 m²
|-
|&quot;Dižozoli&quot; dzīvokļu mājas
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts
|7 950 m²
|-
|&quot;Priežu Rezidences&quot; rindu mājas
|Mārupe
|Dzīvojamais projekts
|13 022 m²
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kategorijas+}}</text>
      <sha1>dwo8322fs1ytz8vt9rsk38e8y7m9ujv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SKS 75. ekspedīcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636335</id>
    <revision>
      <id>4510075</id>
      <parentid>4505531</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T21:26:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iziešanas kosmosā */</comment>
      <origin>4510075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5643" sha1="cp09fspta1hfim6svabjgdaeo8a6ulj" xml:space="preserve">{{notiek kosmolidojums}}
{{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste
| misijas nosaukums  = SKS 75. ekspedīcija
| misijas nosaukums cits = SKS-75
| misijas nosaukums orig =  ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75''
| kosmosa kuģis      = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]''
| nesējs = 
| apkalpes skaits    = 7 — 11
| misijas sākums     = 2026. gada 26. jūlijs
| misijas beigas     = 2027. gada 1. aprīlis (plānots)
| misijas ilgums     = 
| apkalpes attēls    = The official portrait of the Expedition 75 crew (iss075-s-002).jpg
| apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Džesika Meira|Meira]], [[Anils Menons|Menons]], [[Pjotrs Dubrovs|Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs|Fedjajevs]], [[Anna Kikina|Kikina]], [[Džeks Hetevejs|Hetevejs]], [[Sofija Adeno|Adeno]]
| iepriekšējā misija = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]
| nākošā misija      = [[SKS 76. ekspedīcija|SKS-76]]
| citas misijas      = 
}}
'''SKS 75. ekspedīcija''' (''Expedition 75'', ''ISS-75'', ''Экспедиция МКС-75'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]]s (KKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2026. gada 26. jūlija.

== Ekspedīcijas gaita ==
74. ekspedīcija sākās 2026. gada 26. jūlija ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' atvienošanai 2027. gada 1. aprīlī.

== Apkalpe ==
{| class=&quot;wikitable&quot;style=&quot;text-align:center&quot;
! Kosmosa kuģis
! Kosmonauts,&lt;br /&gt;valsts, organizācija
!&lt;small&gt;2026. gada 26. jūlijs — septembris&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;septembris — septembris&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;septembris — 2027. gada marts&lt;/small&gt;
!&lt;small&gt;marts — 1. aprīlis&lt;/small&gt;
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| ''[[Sojuz MS-29]]''
| [[Pjotrs Dubrovs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|colspan=&quot;2&quot;| '''komandieris'''
|-
| [[Anna Kikina]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;4&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Anils Menons]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|colspan=&quot;4&quot;| lidojuma inženieris
|-
!rowspan=&quot;4&quot;| ''[[SpaceX Crew-12]]''
| [[Džesika Meira]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| '''komandieris'''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Džeks Hetevejs]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Sofija Adeno]]&lt;br /&gt;{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]]
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[Andrejs Fedjajevs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|colspan=&quot;2&quot;| lidojuma inženieris
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;2&quot;|
|-
!rowspan=&quot;4&quot;| ''[[SpaceX Crew-13]]''
| [[Džesika Votkinsa]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Luks Deleinijs]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Džošua Kjūtriks]]&lt;br /&gt;{{FRA}}, [[Kanādas Kosmosa aģentūra|KKA]]
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Sergejs Teterjatņikovs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;1&quot;|
|colspan=&quot;3&quot;| lidojuma inženieris
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| ''[[Sojuz MS-30]]''
| [[Dmitrijs Peteļins]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Konstantins Borisovs]]&lt;br /&gt;{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|-
| [[Denīza Bērnema]]&lt;br /&gt;{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|style=&quot;background:grey; color:white;&quot; colspan=&quot;3&quot;|
|colspan=&quot;1&quot;| lidojuma inženieris
|}

== Iziešanas kosmosā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;6%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;6%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;13%&quot;|'''Kosmonauti''' 
! width=&quot;6%&quot;|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]])
! width=&quot;6%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;6%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| SKS-75
| ''[[Quest (SKS)|Quest]]''
| [[Džesika Meira]]{{br}}[[Anils Menons]]
| {{dat|2026|8|6|SK}} 12:33
| 19:00
| 6 h 27 min
| Sagatavota vieta papildu saules bateriju paneļa ''iROSA'' uzstādīšanai
|-
| SKS-75
| ''[[Quest (SKS)|Quest]]''
| [[Anils Menons]]{{br}}[[Sofija Adeno]]
| {{dat|2026|8|18|SK}} 12:29
| 18:52
| 6 h 23 min
| Demontēta sakaru antena
|}
&lt;!--

== Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Manevra veicējs
! Datums
! Sākums (UTC)
! Ilgums (sekundes)
! Orbītas paaugstinājums (km)
! Orbītas augstums beigās (km)
! Piezīmes
|-
| ''[[Progress MS-22]]''
| 2023-03-30
| 00:31
| 716,8
| 1,95
| 417,12
| 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.nasa.gov/mission/expedition-75/ 75. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}}


[[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|75]]
[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]]</text>
      <sha1>cp09fspta1hfim6svabjgdaeo8a6ulj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Anglijas drīmpopa grupas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>636481</id>
    <revision>
      <id>4509870</id>
      <parentid>4501573</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes drīmpopa grupas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4509870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="98" sha1="pwsgeyrkxb816epv5r6kqvkgbzq6qew" xml:space="preserve">[[Kategorija:Anglijas popgrupas|Drīmpops]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes drīmpopa grupas]]</text>
      <sha1>pwsgeyrkxb816epv5r6kqvkgbzq6qew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636533</id>
    <revision>
      <id>4509923</id>
      <parentid>4501886</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:28:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4509923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8346" sha1="tqb31snuestacypczbp49nctm7pvn61" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| country            = Igaunija
| flag_year          = 
| flag_image         = Flag_of_Estonia.svg
| type               = presidential
| ongoing            = no
| party_colour       = 
| previous_election  = 2021. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| previous_year      = 2021
| next_election      = 2031. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| next_year          = 2031
| seats_for_election = 
| election_date      = {{Start date|2026|09|02}}
| turnout            = 
| image_size = 
| image1 = 
| nominee1 = 
| party1 = 
| colour1 = 
| running_mate1 = 
| popular_vote1 = 
| percentage1 = 
| image2 = 
| nominee2 = 
| party2 = 
| colour2 = 
| running_mate2 = 
| popular_vote2 = 
| percentage2 = 
| image3 = 
| nominee3 = 
| party3 = 
| colour3 = 
| running_mate3 = 
| popular_vote3 = 
| percentage3 = 

| map_image = 
| map_size = 
| map_caption = 
| title = [[Igaunijas prezidents|prezidents]]
| before_election = [[Alars Kariss]]
| before_party = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]
| after_election = 
| after_party = 
}}
'''2026. gada [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] vēlēšanas''' notiks 2026. gada 2. septembrī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=ERR |date=2026-02-10 |title=Riigikogu presidential election votes set for early September |url=https://news.err.ee/1609937210/riigikogu-presidential-election-votes-set-for-early-september |access-date=2026-02-10 |website=ERR |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Igaunijas parlaments par Valsts prezidentu balsos 2. septembrī |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-igaunijas-parlaments-par-valsts-prezidentu-balsos-2-septembri.a651899/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|6|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Ja prezidents netiks ievēlēts, tad nākamās balsošanas kārtas notiks 3. septembrī&lt;ref name=&quot;apris&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Iezīmējas Igaunijas prezidenta vēlēšanu aprises |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.08.2026-iezimejas-igaunijas-prezidenta-velesanu-aprises.a657143/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|8|2||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un, ja arī tad netiks ievēlēts prezidents, 26. septembrī tiks sasaukta vēlēšanu kolēģija nākamajiem balsojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=ERR |first=Iida-Mai Einmaa {{!}} |date=2026-02-26 |title=Erakonnad otsustasid presidendikandidaadi otsimisel rääkida kõigepealt Karisega |url=https://www.err.ee/1609951940/erakonnad-otsustasid-presidendikandidaadi-otsimisel-raakida-koigepealt-karisega |access-date=2026-02-26 |website=ERR |language=et}}&lt;/ref&gt;

Esošais prezidents [[Alars Kariss]] ir nostrādājis vienu termiņu un ir tiesīgs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu pēc kārtas, taču 2026. gada jūnijā viņš paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=ERR |first=ERR {{!}} |date=2026-06-23 |title=President Alar Karis will not run for second presidential term |url=https://news.err.ee/1610061664/president-alar-karis-will-not-run-for-second-presidential-term |access-date=2026-08-02 |website=ERR |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Igaunijas prezidents Kariss nekandidēs uz amata otro piecu gadu termiņu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-igaunijas-prezidents-kariss-nekandides-uz-amata-otro-piecu-gadu-terminu.a652570/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|6|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Karisa pilnvaru termiņš beidzas 10. oktobrī.

== Process ==
Saskaņā ar likumu, Igaunijas prezidentu ievēl [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]] uz piecu gadu termiņu. Amatā esošais prezidents, kurš ir nostrādājis vienu pilnvaru termiņu, ir tiesīgs kandidēt uz otro amata termiņu pēc kārtas, savukārt bijušais prezidents, kurš ir nostrādājis divus termiņus pēc kārtas, pēc piecu gadu pārtraukuma var atkal kandidēt vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Legal Authority |url=https://president.ee/en/president/legal-authority/ |access-date=2026-08-02 |website=president.ee}}&lt;/ref&gt; Prezidentu ievēl [[parlaments]] ― [[Rīgikogu]]&lt;ref name=&quot;yle&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Viron presidentinvaali on ajautumassa kaaokseen jo toista kertaa peräkkäin – &quot;Instituutio kyntää pohjamudissa&quot;, sanoo politiikan tutkija |url=https://yle.fi/a/3-12053491 |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=Yle Uutiset |date={{dat|2021|8|11||bez}} |language=fi}}&lt;/ref&gt; vai vēlēšanu kolēģija, kuru veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt; Vismaz vienai piektdaļai Rīgikogu deputātu (21 deputāts) ir tiesības izvirzīt kandidātu pirmajai balsošanas kārtai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections |url=http://www.vvk.ee/past-elections/president-of-state-elections/ |publisher=Vabariigi Valimiskomisjon |access-date=25 April 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt; Kandidātam vispirms ir jādod sava piekrišana kandidatūras izvirzīšanai.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt; Par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņem divu trešdaļu (68 deputātu) Rīgikogu deputātu balsu vairākumu.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja neviens kandidāts nesaņem tik lielu balsu skaitu, tiek izvirzīti jauni kandidāti un tiek rīkota otrā balsošanas kārta. Ja arī šoreiz neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota trešā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Lai kandidāts tiktu ievēlēts par prezidentu, abās kārtās ir nepieciešams iegūt divu trešdaļu balsu vairākumu.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja Rīgikogu trešajā balsošanas kārtā neievēl Valsts prezidentu, tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Vēlēšanu kolēģiju veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt; Pašvaldību sapulču pārstāvju skaits vēlēšanu kolēģijā ir atkarīgs no pašreizējā administratīvā iedalījuma un balsstiesīgo pilsoņu skaita lauku pašvaldībā vai pilsētā. Sākot ar 2026. gada februāri, vēlēšanu kolēģijā būs 107 pašvaldību sapulču pārstāvji un 101 Rīgikogu deputāts, kopā 208 locekļi.&lt;ref name=&quot;div08&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Valimiskogu oleks praeguse seisuga 208-liikmeline |url=https://www.err.ee/1609936151/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=ERR |date={{dat|2026|2|9||bez}} |language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Pirmajā balsošanas kārtā vēlēšanu kolēģijai automātiski tiks iesniegti divi kandidāti, kas piedalījās trešajā balsošanas kārtā Rīgikogu. Turklāt vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas loceklis var izvirzīt jaunu kandidātu. Ievēlēts tiek kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja neviens kandidāts pirmajā kārtā nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, notiek otrā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Par ievēlētu tiek pasludināts kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem. Ja arī tad neviens kandidāts netiek ievēlēts, visa procedūra sāksies no jauna Rīgikogu.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last=Köker|first=Philipp|date=2019|title=The effects of majority requirements, selectorate composition and uncertainty in indirect presidential elections: the case of Estonia|journal=East European Politics|language=en|volume=35|issue=2|pages=238–258|doi=10.1080/21599165.2019.1604339|s2cid=159312855|issn=2159-9165|url=http://create.canterbury.ac.uk/18107/1/18107%20Ko%CC%88ker_2019_Estonia_final%20author%20version.pdf}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections {{!}} Elections in Estonia |url=https://www.valimised.ee/en/estonian-elections-nutshell/president-republic-estonia-elections |access-date=2026-02-26 |website=www.valimised.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vēlēšanas Igaunijā]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2026. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenta vēlēšanas]]
[[Kategorija:Igaunijas politika]]</text>
      <sha1>tqb31snuestacypczbp49nctm7pvn61</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linda Zaļā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636570</id>
    <revision>
      <id>4509838</id>
      <parentid>4509384</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:18:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4509838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10641" sha1="mog5rimaqtz20m5gjo1qehfczctuojg" xml:space="preserve">[[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]]
'''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.&lt;ref&gt;[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fold-fica&quot;&gt;[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.&lt;/ref&gt;

L. Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.&lt;ref name=&quot;fold-fica&quot; /&gt; Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.&lt;ref&gt;[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.&lt;/ref&gt;

L. Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot;&gt;[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.&lt;/ref&gt;

== Profesionālā darbība ==

=== Uzvaras parka revitalizācija ===

[[Attēls:Uzvaras parks. Foto - Artis Veigurs.jpg|thumb|Uzvaras parks pēc revitalizācijas]]

[[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizāciju [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] īstenoja divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt; Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt;

Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tā atklāta 2023. gada 11. novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi, kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.&lt;ref&gt;[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm-2karta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.&lt;/ref&gt;

Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.&lt;ref name=&quot;lsm-2karta&quot; /&gt; Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.&lt;/ref&gt;

Skaidrojot parka koncepciju, Linda Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.&lt;/ref&gt;

Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.&lt;/ref&gt;

=== Citi publiskās ārtelpas darbi ===

;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums

[[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]s pārbūvē L. Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.&lt;ref&gt;[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.&lt;/ref&gt; Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.&lt;/ref&gt;

;VERDE biroju komplekss

Linda Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.&lt;ref name=&quot;verde&quot;&gt;[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.&lt;/ref&gt;

Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.&lt;ref name=&quot;verde&quot; /&gt; Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.&lt;ref&gt;[https://verde.lv/home VERDE].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.&lt;/ref&gt;

;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums

Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem Jāni Zālīti un Arni Kleinbergu.&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs]. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.&lt;/ref&gt; Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi]. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.&lt;/ref&gt;

;Mellužu koncertdārzs

Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs &quot;Jaunromāns un Ābele&quot;). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs]. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.&lt;/ref&gt;

Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.&lt;ref&gt;[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.&lt;/ref&gt; Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.&lt;ref&gt;[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.&lt;/ref&gt;

;Ventspils Lielais laukums

[[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju L. Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji]. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.&lt;/ref&gt;

;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi”

Linda Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.&lt;ref&gt;[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne]

{{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}}
[[Kategorija:Latvijas ainavu arhitekti]]</text>
      <sha1>mog5rimaqtz20m5gjo1qehfczctuojg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dubultā penetrācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636575</id>
    <revision>
      <id>4509984</id>
      <parentid>4502296</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:50:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2983" sha1="grzo9n3bkiz71eyagr4me0jf0zlkwzn" xml:space="preserve">[[Attēls:Wiki-doublepen.png|thumb|Bieži izmantotas dubultās penetrācijas pozas piemērs]]
'''Dubultā penetrācija''' ({{val|en|double penetration}}, saīsinājumā '''DP''') ir [[Sekss|seksuālā]] prakse, kurā viena persona tiek vienlaikus penetrēta ar diviem [[dzimumloceklis|dzimumlocekļiem]] vai citiem priekšmetiem. Visbiežāk šis termins apzīmē situāciju, kad viens [[dzimumloceklis]] penetrē [[maksts|maksti]], bet otrs — [[anālā atvere|anālo atveri]].

Plašākā nozīmē dubultā penetrācija var attiekties arī uz vienlaicīgu vienas maksts vai anālās atveres penetrāciju ar diviem dzimumlocekļiem vai citiem priekšmetiem.

Šī seksuālā prakse bieži tiek attēlota [[pornogrāfija|pornogrāfiskos]] materiālos, taču reālajā dzīvē tā ir salīdzinoši reta.

== Vēsture ==
[[Attēls:KamaSutra37.jpg|thumb|Ilustrācija no mūsu ēras 3. gadsimta teksta ''[[Kāmasūtra]]'', kurā attēlota sievietes dubultā penetrācija.]]
Dubultās penetrācijas prakse nav radusies līdz ar mūsdienu [[Pornogrāfija|pornogrāfiju]]. Dažādu vienlaicīgas seksuālas penetrācijas veidu attēlojumi ir zināmi jau no [[Senā Roma|Senās Romas]] erotiskās mākslas un citiem vēsturiskiem avotiem.&lt;ref&gt;Asa Eger. ''Architectures of Desire and Queered Space in the Roman Bathhouse''. In: ''Que(e)rying Archaeology'', 2009.&lt;/ref&gt; Tomēr vēsturiskajos avotos šādas darbības parasti netika izdalītas kā atsevišķa seksuālā prakse ar mūsdienās lietoto nosaukumu.

Angļu valodas termins ''double penetration'' seksuālā nozīmē parādījās 20. gadsimtā; avotos tā lietojums fiksēts jau 20. gadsimta sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.dictionary.com/browse/double-penetration Double penetration — Dictionary.com]&lt;/ref&gt; Plašāku atpazīstamību termins ieguva līdz ar komerciālās pornogrāfijas attīstību 20. gadsimta otrajā pusē.

Sākot ar 1970. un 1980. gadiem, kad pornogrāfiskās filmas kļuva plašāk pieejamas kinoteātros un vēlāk [[VHS]] formātā, dubultā penetrācija arvien biežāk tika attēlota kā atsevišķs grupveida seksa veids. Vēlāk pornogrāfijas industrijā nostiprinājās saīsinājums '''DP''', un prakse kļuva par atsevišķu pornogrāfisko filmu un ainu kategoriju.

Līdz ar [[Internets|interneta]] pornogrāfijas izplatīšanos 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā termins kļuva plaši lietots pornogrāfisko vietņu klasifikācijā. Medicīniskajā un sabiedrības veselības literatūrā dubultā penetrācija tiek minēta arī pētījumos par pornogrāfisko filmu industriju un tajā praktizētajām seksuālajām darbībām.&lt;ref&gt;Grudzen, C. R. et al. (2009). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC2629520/ Pathways to Health Risk Exposure in Adult Film Performers]. ''Journal of Urban Health'', 86 (1), 67–78.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Anālais sekss]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]]</text>
      <sha1>grzo9n3bkiz71eyagr4me0jf0zlkwzn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509985</id>
      <parentid>4509984</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3012" sha1="ht233wia34kmumkgojbc8ktugyupu46" xml:space="preserve">[[Attēls:Wiki-doublepen.png|thumb|Bieži izmantotas dubultās penetrācijas pozas piemērs]]
'''Dubultā penetrācija''' ({{val|en|double penetration}}, saīsinājumā '''DP''') ir [[Sekss|seksuālā]] prakse, kurā viena persona tiek vienlaikus penetrēta ar diviem [[dzimumloceklis|dzimumlocekļiem]] vai citiem priekšmetiem. Visbiežāk šis termins apzīmē situāciju, kad viens [[dzimumloceklis]] penetrē [[maksts|maksti]], bet otrs — [[anālā atvere|anālo atveri]].

Plašākā nozīmē dubultā penetrācija var attiekties arī uz vienlaicīgu vienas maksts vai anālās atveres penetrāciju ar diviem dzimumlocekļiem vai citiem priekšmetiem.

Šī seksuālā prakse bieži tiek attēlota [[pornogrāfija|pornogrāfiskos]] materiālos, taču reālajā dzīvē tā ir salīdzinoši reta.

== Vēsture ==
[[Attēls:KamaSutra37.jpg|thumb|Ilustrācija no mūsu ēras 3. gadsimta teksta ''[[Kāmasūtra]]'', kurā attēlota sievietes dubultā penetrācija.]]
Dubultās penetrācijas prakse nav radusies līdz ar mūsdienu [[Pornogrāfija|pornogrāfiju]]. Dažādu vienlaicīgas seksuālas penetrācijas veidu attēlojumi ir zināmi jau no [[Senā Roma|Senās Romas]] erotiskās mākslas un citiem vēsturiskiem avotiem.&lt;ref&gt;Asa Eger. ''Architectures of Desire and Queered Space in the Roman Bathhouse''. In: ''Que(e)rying Archaeology'', 2009.&lt;/ref&gt; Tomēr vēsturiskajos avotos šādas darbības parasti netika izdalītas kā atsevišķa seksuālā prakse ar mūsdienās lietoto nosaukumu.

Angļu valodas termins ''double penetration'' seksuālā nozīmē parādījās 20. gadsimtā; avotos tā lietojums fiksēts jau 20. gadsimta sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.dictionary.com/browse/double-penetration Double penetration — Dictionary.com]&lt;/ref&gt; Plašāku atpazīstamību termins ieguva līdz ar komerciālās pornogrāfijas attīstību 20. gadsimta otrajā pusē.

Sākot ar 1970. un 1980. gadiem, kad pornogrāfiskās filmas kļuva plašāk pieejamas kinoteātros un vēlāk [[VHS]] formātā, dubultā penetrācija arvien biežāk tika attēlota kā atsevišķs grupveida seksa veids. Vēlāk pornogrāfijas industrijā nostiprinājās saīsinājums '''DP''', un prakse kļuva par atsevišķu pornogrāfisko filmu un ainu kategoriju.

Līdz ar [[Internets|interneta]] pornogrāfijas izplatīšanos 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā termins kļuva plaši lietots pornogrāfisko vietņu klasifikācijā. Medicīniskajā un sabiedrības veselības literatūrā dubultā penetrācija tiek minēta arī pētījumos par pornogrāfisko filmu industriju un tajā praktizētajām seksuālajām darbībām.&lt;ref&gt;Grudzen, C. R. et al. (2009). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC2629520/ Pathways to Health Risk Exposure in Adult Film Performers]. ''Journal of Urban Health'', 86 (1), 67–78.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Anālais sekss]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]]</text>
      <sha1>ht233wia34kmumkgojbc8ktugyupu46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārgaila</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637193</id>
    <revision>
      <id>4510163</id>
      <parentid>4506992</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:34:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6499" sha1="hb7m4ofo699vtgdam0g3ex5lg78l493" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ārgaila
| official_name = ''Argyll''&lt;br/&gt;''Earra-Ghàidheal''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = A sunny departure - geograph.org.uk - 3494104.jpg
| image2 = KilmoryCastle(PatrickMackie)May2006.jpg
| image3 = Inveraray Bridge - Loch Fyne.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Kollas salas piestātne; Ārgailas administrācijas ēka Kilmori pils; Inverēri tilts pār Lohfaina ezeru
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Argyllshire locator map.svg
| map_caption1 = Ārgailas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]], [[Hailenda]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Inverēri]], [[Lohgilpheda]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1633
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 8080
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 59700
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 56
| latm = 15
| lats = 
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 15
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 1126
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Ārgaila''' ({{val|en|Argyll}}, {{val|gd|Earra-Ghàidheal}}) vai '''Ārgailšīra''' ({{val|en|Argyllshire}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] un [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas rietumdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Invernesšīra|Invernesšīru]], austrumos — ar [[Pērtšīra|Pērtšīru]] un [[Danbārtonšīra|Danbārtonšīru]], bet dienvidaustrumos pa [[Fērtofklaids|Fērtofklaidu]] — ar [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīru]], [[Ēršīra|Ēršīru]] un [[Bjūtšīra|Bjūtšīru]]. Grāfistei piederēja [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējo Hebridu salu]] centrālā un dienvidu daļa. Rietumos krastus apskalo [[Hebridu jūra]] un [[Atlantijas okeāns]]. Grāfistes vēsturiskā galvenā pilsēta bija [[Inverēri]] ({{sk|570}} iedzīvotāji), bet administratīvais centrs kopš 1890. gada — [[Lohgilpheda]] ({{sk|2280}} iedzīvotāji). Karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statuss bija arī [[Kempbeltauna]]i ({{sk|4425}} iedzīvotāji), [[Danūna]]i ({{sk|7994}}), [[Obana]]i  ({{sk|8000}}) un [[Toubermori]] ({{sk|1045}}).

== Vēsture ==
Grāfistes nosaukums vēlies no [[skotu gēlu valoda]]s ''airer Goídel'' — ‘gēlu robežzeme’; 13. gadsimta sākuma avotos tā minēta kā ''Arregathel''. Ārgaila aizņem lielāko daļu senās Delrīadas (''Dál Riata'') gēlu karalistes zemes, kura pastāvēja no 5. līdz 9. gadsimtam; tās centrs bija Dūnatas (''Dunadd'') pils ziemeļrietumos no [[Lohgilpheda]]s.&lt;ref&gt;[https://archive.org/details/argyllshirebutes00macnuoft/page/66/mode/2up Macnair, Peter (1914). ''Argyllshire and Buteshire''. Cambridge: Cambridge University Press.]&lt;/ref&gt; Pēc Delrīadas iziršanas vikingu laikā piekrastes salas nonāca [[Salu Karaliste]]s sastāvā, bet &quot;cietzemes&quot; daļa — Albas Karalistē.

Saskaņā ar 1266. gada Pērtas līgumu bijušās [[Norvēģija]]s karaļa pārvaldībā esošas skotu zemes un Salu Karaliste nonāca Skotijas karaļa pārvaldē. Tajā pašā laikā Skotijā tika izveidotas šīras, ko pārvaldīja karaļa iecelti šerifi. Ārgaila sākotnēji tika iekļauta Pērtšīrā, bet jau 1293. gadā tika izdalītas Kintairas un Lornas šīras ar saviem šerifiem. Kopš 1326. gada Lornas šerifs tiek dēvēts par Ārgailas šerifu un šo amatu mantoja Kempbelu klans. Neskatoties uz šīru iedibināšanu, lielākā daļa Ārgailas līdz pat 1476. gadam bija faktiskā Salu lorda kontrolē. Ap 1481. gadu Kintairas šīra kļuva par Tārbertšīru.

1633. gadā Tārbertšīra ar Skotijas parlamenta lēmumu tika iekļauta Ārgailā un vienlaikus [[Inverēri]] kļuva par apvienotās grāfistes pilsētu.&lt;ref&gt;[http://www.rps.ac.uk/trans/1633/6/91 Brown, Keith. &quot;Act in favour of lord Lorne, 28 June 1633&quot;. ''Records of the Parliament of Scotland.'' University of St Andrews.]&lt;/ref&gt; 1890. gadā, līdz ar administratīvo grāfistu izveidi, Ārgailas centrs tika pārcelts uz [[Lohgilpheda|Lohgilphedu]].

1505. gadā tika nolemts, ka Invernesšīrai ir pārāk liela platība, lai to efektīvi pārvaldītu un atsevišķās grāfistēs pakāpeniski tika nodalītas [[Saterlenda]] 1633. gadā, [[Keitnesa]] 1641. gadā un [[Rosšīra]] 1661. gadā.

1975. gada reformā Ārgailas grāfiste tika likvidēta un tās teritoriju sadalīja starp [[Hailenda]]s (ziemeļdaļa) un Stratklaidas reģioniem. Ārgailas dienvidu un centrālajā daļā izveidoja Stratklaidas reģiona Ārgailas un Bjūtas distriktu, kuram pievienoja [[Bjūta]]s salu no bijušās [[Bjūtšīra]]s grāfistes. 1996. gada reformā Aŗgaila un Bjūta tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, pievienojot daļu no bijušā Dambārtonas distrikta.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>hb7m4ofo699vtgdam0g3ex5lg78l493</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Londonas miera līgums (1913)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637488</id>
    <revision>
      <id>4510211</id>
      <parentid>4508434</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:19:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3622" sha1="8k2aavzlfv4ds98ybz3bdy0tkc7vy1y" xml:space="preserve">[[Attēls:Balkan Wars Boundaries.jpg|thumb|Balkānu karu robežas]]
'''Londonas miera līgums''' ({{val|en|Treaty of London}}) bija starptautisks miera līgums, kas tika parakstīts 1913. gada 30. maijā [[Londona|Londonā]] un izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]]. Līgumu noslēdza [[Osmaņu Impērija]] un [[Balkānu savienība]]s valstis — [[Bulgārijas Karaliste]], [[Serbijas Karaliste]], [[Grieķijas Karaliste]] un [[Melnkalnes Karaliste]].

== Priekšvēsture ==
1912. gada oktobrī Balkānu savienības valstis sāka karu pret Osmaņu Impēriju. Osmaņu armija cieta vairākas smagas sakāves, un sabiedroto karaspēks ieņēma lielāko daļu impērijas Eiropas teritoriju. Bulgārijas spēki sasniedza [[Čataldža]]s nocietinājumu līniju netālu no [[Konstantinopole]]s, bet Serbija, Grieķija un Melnkalne ieņēma plašas teritorijas Maķedonijā, Kosovā, Epīrā un citos Balkānu reģionos.

Kara laikā Eiropas lielvalstis — [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija]], [[Vācijas Impērija]], [[Austroungārija]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] — centās nepieļaut konflikta pāraugšanu plašākā Eiropas karā. Miera sarunas notika Londonā paralēli lielvalstu vēstnieku konferencei.

== Noteikumi ==
Saskaņā ar Londonas miera līgumu Osmaņu Impērija atteicās no gandrīz visām savām Eiropas teritorijām uz rietumiem no līnijas, kas savienoja [[Enesa|Enesu]] pie [[Egejas jūra|Egejas jūras]] ar [[Midija|Midiju]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Osmaņu kontrolē Eiropā tādējādi palika galvenokārt Konstantinopole un tās apkārtne.

Līgums paredzēja arī neatkarīgas [[Albānija]]s izveidošanu. Albānijas robežu un tās turpmākā politiskā statusa noteikšana tika uzticēta Eiropas lielvalstīm. Šis lēmums īpaši ietekmēja Serbiju, kurai tika liegta tās cerētā pieeja [[Adrijas jūra|Adrijas jūrai]].

Osmaņu Impērija atteicās arī no savām tiesībām uz [[Krēta|Krētu]], kuras nākotne bija jānosaka Balkānu sabiedrotajiem.

Londonas līgums nenoteica Osmaņu Impērijai atņemto teritoriju galīgo sadalījumu starp Bulgāriju, Serbiju un Grieķiju. Tieši šis jautājums kļuva par galveno turpmāko domstarpību avotu starp bijušajiem sabiedrotajiem.

== Sekas ==
Pirmais Balkānu karš būtiski samazināja Osmaņu Impērijas teritoriju Eiropā un mainīja politisko spēku samēru Balkānu pussalā. Tomēr Londonas miera līgums neatrisināja Balkānu valstu savstarpējās teritoriālās pretenzijas.

Īpaši ass bija strīds par [[Maķedonija]]s sadalīšanu. Bulgārija pieprasīja teritorijas, kuras kara laikā bija ieņēmušas Serbijas un Grieķijas armijas, savukārt abas valstis atteicās tās atdot.

Jau 1913. gada jūnijā konflikts starp bijušajiem sabiedrotajiem pārauga [[Otrais Balkānu karš|Otrajā Balkānu karā]], kurā Bulgārija cīnījās pret Serbiju un Grieķiju, bet vēlāk pret Bulgāriju iesaistījās arī Rumānija un Osmaņu Impērija.

Otrā Balkānu kara rezultātus noteica 1913. gada [[Bukarestes miera līgums (1913)|Bukarestes miera līgums]], savukārt Bulgārijas un Osmaņu Impērijas robeža tika galīgi noregulēta ar [[Konstantinopoles miera līgums (1913)|Konstantinopoles miera līgumu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Balkānu kari]]
[[Kategorija:Osmaņu Impērijas vēsture]]
[[Kategorija:Bulgārijas vēsture]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]
[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:1913. gads]]</text>
      <sha1>8k2aavzlfv4ds98ybz3bdy0tkc7vy1y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510212</id>
      <parentid>4510211</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T08:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Osmaņu Impērijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3622" sha1="3v74clf0vx38lfcnow52ab3qfsv4231" xml:space="preserve">[[Attēls:Balkan Wars Boundaries.jpg|thumb|Balkānu karu robežas]]
'''Londonas miera līgums''' ({{val|en|Treaty of London}}) bija starptautisks miera līgums, kas tika parakstīts 1913. gada 30. maijā [[Londona|Londonā]] un izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]]. Līgumu noslēdza [[Osmaņu Impērija]] un [[Balkānu savienība]]s valstis — [[Bulgārijas Karaliste]], [[Serbijas Karaliste]], [[Grieķijas Karaliste]] un [[Melnkalnes Karaliste]].

== Priekšvēsture ==
1912. gada oktobrī Balkānu savienības valstis sāka karu pret Osmaņu Impēriju. Osmaņu armija cieta vairākas smagas sakāves, un sabiedroto karaspēks ieņēma lielāko daļu impērijas Eiropas teritoriju. Bulgārijas spēki sasniedza [[Čataldža]]s nocietinājumu līniju netālu no [[Konstantinopole]]s, bet Serbija, Grieķija un Melnkalne ieņēma plašas teritorijas Maķedonijā, Kosovā, Epīrā un citos Balkānu reģionos.

Kara laikā Eiropas lielvalstis — [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]], [[Krievijas Impērija]], [[Vācijas Impērija]], [[Austroungārija]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] — centās nepieļaut konflikta pāraugšanu plašākā Eiropas karā. Miera sarunas notika Londonā paralēli lielvalstu vēstnieku konferencei.

== Noteikumi ==
Saskaņā ar Londonas miera līgumu Osmaņu Impērija atteicās no gandrīz visām savām Eiropas teritorijām uz rietumiem no līnijas, kas savienoja [[Enesa|Enesu]] pie [[Egejas jūra|Egejas jūras]] ar [[Midija|Midiju]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Osmaņu kontrolē Eiropā tādējādi palika galvenokārt Konstantinopole un tās apkārtne.

Līgums paredzēja arī neatkarīgas [[Albānija]]s izveidošanu. Albānijas robežu un tās turpmākā politiskā statusa noteikšana tika uzticēta Eiropas lielvalstīm. Šis lēmums īpaši ietekmēja Serbiju, kurai tika liegta tās cerētā pieeja [[Adrijas jūra|Adrijas jūrai]].

Osmaņu Impērija atteicās arī no savām tiesībām uz [[Krēta|Krētu]], kuras nākotne bija jānosaka Balkānu sabiedrotajiem.

Londonas līgums nenoteica Osmaņu Impērijai atņemto teritoriju galīgo sadalījumu starp Bulgāriju, Serbiju un Grieķiju. Tieši šis jautājums kļuva par galveno turpmāko domstarpību avotu starp bijušajiem sabiedrotajiem.

== Sekas ==
Pirmais Balkānu karš būtiski samazināja Osmaņu Impērijas teritoriju Eiropā un mainīja politisko spēku samēru Balkānu pussalā. Tomēr Londonas miera līgums neatrisināja Balkānu valstu savstarpējās teritoriālās pretenzijas.

Īpaši ass bija strīds par [[Maķedonija]]s sadalīšanu. Bulgārija pieprasīja teritorijas, kuras kara laikā bija ieņēmušas Serbijas un Grieķijas armijas, savukārt abas valstis atteicās tās atdot.

Jau 1913. gada jūnijā konflikts starp bijušajiem sabiedrotajiem pārauga [[Otrais Balkānu karš|Otrajā Balkānu karā]], kurā Bulgārija cīnījās pret Serbiju un Grieķiju, bet vēlāk pret Bulgāriju iesaistījās arī Rumānija un Osmaņu Impērija.

Otrā Balkānu kara rezultātus noteica 1913. gada [[Bukarestes miera līgums (1913)|Bukarestes miera līgums]], savukārt Bulgārijas un Osmaņu Impērijas robeža tika galīgi noregulēta ar [[Konstantinopoles miera līgums (1913)|Konstantinopoles miera līgumu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Balkānu kari]]
[[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]]
[[Kategorija:Bulgārijas vēsture]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]
[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:1913. gads]]</text>
      <sha1>3v74clf0vx38lfcnow52ab3qfsv4231</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637493</id>
    <revision>
      <id>4509850</id>
      <parentid>4509430</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:19:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <origin>4509850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165604" sha1="3ugzjjtks2gagsrjx8o97f8lwtdgek1" xml:space="preserve">[[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].&lt;ref&gt;[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt; 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas.

Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2.  un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.&lt;ref&gt;{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}&lt;/ref&gt;

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

== Medaļnieki ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpisko spēļu medaļnieki}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>3ugzjjtks2gagsrjx8o97f8lwtdgek1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509861</id>
      <parentid>4509850</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <origin>4509861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165607" sha1="twerpjd1abxicms46c3xo6dd6nj7vbn" xml:space="preserve">[[File:Olympic_medals_Paris_1900.jpg|thumb|Apzeltītas sudraba, sudraba un bronzas medaļas 1900. gada Olimpiskajām spēlēm Olimpiskā muzeja kolekcijā.]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] medaļnieki'''. Tās bija '''II vasaras olimpiskās spēles''' un norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]].&lt;ref&gt;[https://www.olympics.com/en/olympic-games/paris-1900 Paris 1900], Starptautiskā Olimpiskā komiteja&lt;/ref&gt; 1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas.

Par pirmo vietu tika piešķirta sudraba medaļa, bet par otro vietu — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir retrospektīvi piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri ieguva attiecīgi 1. , 2.  un 3. vietu, lai agrīnās olimpiskās spēles atbilstu pašreizējiem apbalvojumiem.&lt;ref&gt;{{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}&lt;/ref&gt;

Olimpiskās medaļas 1900. gada spēlēs saņēma 465 vīrieši un 8 sievietes, iespējams medaļu ieguvēji varētu būt vairāk, jo atsevišķos sporta veidos nav identificēti visi medaļnieki. Amerikāņu vieglatlēti [[Ērvings Baksters]] un [[Alvins Krencleins]] bija medaļām bagātājie sportisti šajās olimpiskajās spēlēs, iegūstot katrs pa 5 olimpiskajām medaļām. Savukārt amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais sportists, kas izcīnīja četras zelta medaļas. 

== Medaļnieki ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''
=== Vīrieši ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Albērs|Aijā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri – profesionāļi]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Vladimirs|Aitofs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ābels|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Almāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Amermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hosē de|Amesola}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Amrheins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Karls Alberts|Andersens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Andersons|Viljams Andersons (kriketists)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Aršenols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls van|Asbruks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Atrils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Azbruks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Ābels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bahs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Bakenhems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Bakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Baklijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Bakmesters}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Ērvings|Baksters}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Rožē de|Barbarēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Barelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Remons|Basē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Bastjēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūdolfs|Bauers}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoniuss|Bauvenss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Noēls|Bā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Beiliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Čārlzs|Benets}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Frānsiss|Berčels}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Beresfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Solko van den|Bergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Beridžs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Bertrāns|Žozefs Bertrāns (peldētājs)}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Betings}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Bēkli}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Bērdžess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Bērtlzs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Binošs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Birkets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bīčkrofts}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Blohs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Bovermens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Fransuā|Brants}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Braunings}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Breids}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Brejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Prospērs|Brigemans}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Hermanuss|Brokmans}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Enriko|Brusoni}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Bukērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Bulenžē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs|Buņols}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Čalks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Darbijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|De Bērs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|De Bišops}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|De Koks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Debeks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Debelks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Dekupērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Dekužī}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Demanē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Lorenss|Dohertijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Redžinalds|Dohertijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Klements|Deikens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness van|Deiks}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deniss|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Deložs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Karloss|Deltūrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Delšambrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Desomvills}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Devendevils}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Dibosks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ditfuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Domēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Donns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Druārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Duils}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Džons Artūrs|Džārviss}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Džerviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Džuvenals}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Ekslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Ells}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstantīns|Enrikess}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Eptons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Anrī|Eruēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Eustakiu de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Manuels de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pablo de|Eskandons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ūle|Estmo}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || 1 || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Sentdžordžs|Ešs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Falēzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Aleksandrs|Faramons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Fardels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Fasts}} || align=left|{{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|[[Favjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Feijarts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Felle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oto|Fikkeizens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Fiolē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Fiso}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Zīgfrīds|Flešs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ramons|Fonsts}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|CUB|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Fraiss}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Frejs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Olafs|Fridenlunds}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Frīks}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emanuels|Fulons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Furnjē-Sarlovēze}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viržils|Gaijārs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Roberts|Garets}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Dominiks|Gardērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bezils de|Garmendija}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Garnjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Geigers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Gellē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Gijo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Gills}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Dirks Būsts|Gipss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Glinē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Godēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (M1x)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls|Gonduāns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Goslers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Goslings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Gijs|Gotjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Granžāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Oskars|Greguārs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Grimjo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Griters}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Hainle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Zoltāns|Halmai}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Emē|Hāgemans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvīns|Hedlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Hemelsūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Henrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jakobs|Hermanis}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Helmers|Hermansens}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Heslems}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks van|Hēkelums}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Loids|Hildebrands}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konrāds|Hībendāls}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Villijs|Hofmeisters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Holands}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Hols}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ernsts|Hopenbergs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Horns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Hūds}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Františeks|Janda-Suks}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Kacenšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Kadē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kamelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kamings}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Kanels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Vilhelms|Karstenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Kastaņē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Kavadīni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Kelekoms}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Emīls|Kellenbergers}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pīters|Kemps}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Kentions}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Jūliuss|Kerners}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Kiršhofers}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fokshols|Kīns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žistinjēns de|Klarī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Rūlofs|Kleins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Kleveno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Koens}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Kollā}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Meredits|Kolkets}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Konolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antonio|Konte|Antonio Konte (paukotājs)}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Korners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Koste}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žilbērs de|Kotiņons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Kregans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Kreicers|Hermanis Kreicers (regbists)}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Alvins|Krencleins}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Francis|Krēverats}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Kristiāns}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels van|Krombrigs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Krošovs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Kulons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Kvošs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hanss|Lača}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lambērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Konstants van|Langendonks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds van|Landegems}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arnolds|Landfoigts}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lardanšē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Lebūts}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ibērs|Lefēvrs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Leijē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Henrijs|Leiks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Frederiks|Leins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Moriss|Lekoks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Lerišs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rūrds|Lēgstra}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Lēle}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pēders|Likebergs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Limps}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Lindbergs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Frīdrihs|Liti}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Patriks|Līhijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Lofrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. L.|Logans}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rosko|Lokvuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Londo}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Maksvels|Longs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Lorāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] || — || —|| 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gērts|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Lotsijs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Lovets}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ērihs|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rihards|Ludvigs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Madre}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Larss Jergens|Madsens}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Harolds|Mahoni}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Makērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs|Makīvojs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džosija|Makrakens}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Makrīrijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Makkejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Maklīns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Marks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Luijs|Martēns}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] || — || — || 1 || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Martinē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Masons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Māršs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Mellers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Meriņaks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Mersjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Dezirē|Meršē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Midelbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fricis|Millers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Mimjagē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs Napoleons|Mirā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Mišāns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''3'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Molonijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Robērs de|Monteskjū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Moro}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Ernests|Moro de Melēns}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Motss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Mužēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Nagelmakers}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žans de|Neflīzs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Milans|Neraličs}} || align=left|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ežēns|Nēfss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Nikolass}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts|Nikols}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Nilsons}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Anderss Peters|Nīlsens}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|Šautene, 300 metri, 3 pozīcijas]] || — || 1 || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Artūrs|Noriss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Franks|Odbergs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hendriks|Oferhauss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Olivjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Edgars|Obje}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Gastons|Omuats}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džordžs|Ortons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Ošpjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Ahils|Parošs}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, guļus pozīcijā]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Pelgrimss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Pesljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Pesluā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Rauls|Paoli}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Peltjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Perēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Perrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Herberts fon|Petersdorfs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarls Frederiks|Petī}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Polslends}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards|Pope}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Prevo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Normens|Pričards}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Žaks de|Prinelē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Probsts}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bernārs de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Gastons|Rageno}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Giljermo Heidens|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}&lt;/small&gt;) || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Rauls-Duvāls}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Heinrihs|Reics}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Franss|Reišels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfonss|Renjē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Resežaks-Diparks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Rezerfords}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Rēderers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džons|Rimmers}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luijs|Rišardē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Pistole, 300 metri, komandas]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rišmans}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hugo|Rīsters}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Duglass|Robinsons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=3|{{sortname|Sidnijs|Robinsons}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=3|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandas skrējiens]] || 1 || — || — || rowspan=3|'''3'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Žozefs|Rofo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ipolits|Rokē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs|Romā}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eduards de|Rotšilds}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Stens|Roulijs}} || align=left rowspan=3|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || — || 1 || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metri, komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Roulinsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Karls|Ruberls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Rūzvelts}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Saimss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gistavs|Sandrā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Italo|Santelli}} || align=left|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Emīls|Sarāds}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Fernāns|Sāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Sendss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gijoms|Serons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ogists|Serurjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ūle|Seters}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Leons|Sē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri un profesionāļi]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Sēbergs}} || align=left|{{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gustavs|Sēderstrēms}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrē|Siks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henriks|Sillems}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || 2 || — || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Valentīns|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viktors|Sonnemanss}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žaks|Sotero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ilērs|Spanogs}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Freds|Spekmens}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Steipltons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Daniels|Subērāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko Enrikess de|Subirija}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Antoni|Sveiss}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Šampions}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Šampudrī}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs de|Šamsavēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žoržs de la|Šapels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}) || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žans Batists|Šarko}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|[[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žans|Šastanjē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Luiss|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || — || — || 1
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ričards|Šeldons}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Šēne}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Eižens|Šmits}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Augusts|Šmīrers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Alfrēds|Šneido}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Kārlis|Štāfs}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Konrāds|Štēli}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|Šautene, 300 metri, pozīcijā uz ceļiem]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 
|-
| align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Pistole, 50 metri, individuāli]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Ādolfs|Štokhauzens}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ernsts|Šulcs}} || align=left|{{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|M. V.|Talbots}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tartara}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Mišels|Teato}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Valters|Teisens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Albērs|Telandjē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Terijs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Tervogts}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Viktors|Tibo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Alfrēds|Tisē}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Valdemārs|Tītgenss}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Tjēbo}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=5|{{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || align=left rowspan=5|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=5|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || 1 || — || — || rowspan=5|'''5'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Montagu|Tollers}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Tomā}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Filips|Tomelins}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leons|Toms}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ēriks|Torntons}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Toršbēfs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Tozēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls|Trefels}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Trinitē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Pistole, 50 metri, komandas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Džans Džordžo|Trisīno}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|ITA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Henrikuss|Tromps}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Luijs|Truseljē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Lisjēns|Uto}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Renē|Valefs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Van der Pūls}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=4|{{sortname|Hūberts|Van Inniss}} || align=left rowspan=4|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=4|{{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || 1 || — || — || rowspan=4|'''4'''
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || 1 || — || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Vasērs}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Oto|Vāle}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|AUT|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 metri]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Antuāns|Vedrēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (M2+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Vegelēns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Kretjēns|Veideliks}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || rowspan=2 |'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || — || — || 1
|-
| align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Georgs|Venderots}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Žils|Verbeks}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|Komandas, 200 metri]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Verdonks}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (M8+)]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Šarls Pomjē di|Veržē}} || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|Šautene, 300 metri, stāvus pozīcijā]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || — || 1 || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Fransisko|Viljota}} || align=left|{{ValstsOS|ESP|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Basku pelota|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermanis|Vilkers}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frēnsiss|Vilsons}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Vinklers}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Moriss|Viņero}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Reimons|Vitindeils}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || — || 1 || —
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Voliss}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Arčibalds|Vordens}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džeks|Zīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ogists|Žirū}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Žoržs|Žoēns}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || 1 || — || —
|-
| align=left|{{sortname|Timotē|Žordāns}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|-
|}

=== Sievietes ===
{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā valsts || Sporta veids || Disciplīnas, kurās &lt;br/&gt; izcīnīta medaļa !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left|{{sortname|Margareta|Ebota}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Meriona|Džonsa Farkuara}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Šarlote|Kūpere}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || 1 || — || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || 1 || — || — 
|-
| align=left|{{sortname|Darja|Preta}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Ivonne|Prevo}} || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || 1 || — || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || 1 || — 
|-
| align=left|{{sortname|Helēna de|Purtalē}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| align=left rowspan=2|{{sortname|Hedviga|Rozenbaumova}} || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu viensspēles]] || — || — || 1 || rowspan=2|'''2'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;small&gt;({{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}})&lt;/small&gt; || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || — || — || 1 
|-
| align=left|{{sortname|Polīna|Vitjēra}} || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] || — || 1 || — || '''1'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpisko spēļu medaļnieki}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Medaļnieki]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki| ]]
[[Kategorija:Vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>twerpjd1abxicms46c3xo6dd6nj7vbn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Video tiesneša asistents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637570</id>
    <revision>
      <id>4509831</id>
      <parentid>4509407</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4509831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19793" sha1="t576apo9wtdjlnl3pqhvhwi7i54ya7e" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]]
[[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]]
'''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus.

'''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}&lt;/ref&gt; Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”.

== Procedūra ==
Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}&lt;/ref&gt;

* '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā.
* '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts.
* '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana.
* '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]].

Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review'').

=== Pārbaude ===
[[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]]
VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss.

Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}&lt;/ref&gt;

* Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma
* Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR)
* Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu

Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}&lt;/ref&gt;

=== Pārbaude laukumā (OFR) ===
[[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]]
Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt; OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu.

Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt;

=== Pārkāpumi ===
Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]]

=== Atrašanās vieta ===
VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}&lt;/ref&gt; 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kameru sistēma ===
VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Terminu skaidrojumi ==
Saistībā ar VAR sistēmu tiek izmantoti vairāki tehniskie termini un saīsinājumi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

* '''Pārbaude (''Check'')''' — process, kurā VAR automātiski pārbauda visus lēmumus, uz kuriem attiecas video pārskatīšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190924025924/https://www.mlssoccer.com/video-review/faq|title=Video Review: Answering all your Frequently Asked Questions|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 19, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Pārbaudes rezultātā var tikt apstiprināts laukumā pieņemtais lēmums (“klusā pārbaude”), mainīts lēmums par faktisku apstākli (piemēram, aizmugures stāvoklis/nav aizmugures stāvokļa) vai ieteikts veikt OFR.
* '''Skaidra un acīmredzama kļūda (''Clear and obvious error'')''' — kļūdas pakāpe, kas nepieciešama, lai laukumā pieņemto lēmumu varētu mainīt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42604127|title=VAR: Willian 'dive', Iheanacho goal - how does the system work?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2018-01-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* '''OFR (''On-field review'') — pārbaude laukumā''' — pārskatīšanas process, ko veic pēc VAR ieteikuma. To izmanto gadījumos, kad saistībā ar subjektīvu lēmumu, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda.
* '''RO (''Replay operator'') — video atkārtojumu operators''' — tiesnešu brigādes loceklis, kas palīdz video tiesnešiem, pārvaldot televīzijas pārraidi un meklējot piemērotākos kameras leņķus, lai būtu iespējams pieņemt pareizu lēmumu.
* '''RRA (''Referee review area'') — tiesneša pārbaudes zona''' — zona, kurā tiek veikta OFR. Tā atrodas blakus spēles laukumam un vienmēr ir skatītājiem redzama.
* '''VAR (''Video Assistant Referee'') — video tiesneša asistents''' — galvenais video tiesnešu brigādes loceklis, kura galvenais uzdevums ir pārbaudīt visas epizodes, uz kurām attiecas video pārskatīšana, un ieteikt OFR veikšanu, ja, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. VAR ir pašreizējais vai bijušais kvalificēts tiesnesis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
** '''AVAR (''Assistant VAR'') — VAR asistents''' — tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR, vērojot spēles norisi laukumā laikā, kad VAR veic &quot;pārbaudi&quot; vai &quot;pārskatīšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
*** '''Aizmugures stāvokļa VAR (''Offside VAR'')''' — AVAR, kurš paredz un pārbauda iespējamās aizmugures stāvokļa situācijas epizodēs, kas var būtiski ietekmēt spēles gaitu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20221125222514/https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c|title=The technology of football: Coaching and officiating tools for the big stage|publisher=FIFA|website=issuu.com|access-date=Aug 19, 2026|date=Aug 15, 2018|pages=15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup™|website=Football Technology|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** '''Atbalsta VAR (''Support VAR'')''' — AVAR, kurš koordinē saziņu starp VAR brigādes locekļiem un galvenokārt uzrauga televīzijas pārraides signālu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* '''Video tiesnesis (''Video official'')''' — spēles tiesnešu brigādes kategorija līdzās laukumā esošajiem tiesnešiem. Tajā ietilpst VAR un visi AVAR.
* '''VOR (''Video operation room'') — videooperāciju telpa''' — telpa, kurā atrodas VAR brigāde. VOR var atrasties stadionā vai tā tuvumā, kā arī centralizētā vietā, piemēram, televīzijas apraides centrā.

== Vēsture ==
2006. gadā bijušais tiesnesis Ahmeds Kaids Saifs spēles laukuma malā izmantoja video monitoru, lai noteiktu, vai strīdīgie vārti spēlē starp ''Al-Tilal'' un ''Al-Saqr'' [[Adena|Adenā]] bija jāieskaita. Lai gan tolaik tas bija pretrunā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem, spēlētāji un [[Jemenas Futbola asociācija]] šo rīcību atzinīgi novērtēja. Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no agrākajiem zināmajiem piemēriem, kad tiesnesis sacensību spēlē izmantoja video tehnoloģiju, lai pieņemtu pareizu lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yemeniamerican.com/en/a-duty-to-fairness-yemeni-soccer-referee-used-video-replays-long-before-var/|title=A duty to fairness: Yemeni soccer referee used video replays long before VAR|website=The Yemeni American|access-date=2026-08-19|date=2018-06-24|language=ar}}&lt;/ref&gt;

Pēc šī incidenta Jemenā oficiāli standartizētā VAR sistēma tika izstrādāta, izmantota un pārbaudīta Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) — institūcijas, kas nosaka Spēles noteikumus — pārraudzībā. Tās pamatā bija princips “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”. Sistēma pirmo reizi tika izmantota oficiālā spēlē 2016. gada 21. septembrī [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausa]] spēlē starp ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'' un ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. Pasaules mērogā tā debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausā Krievijā. Video tehnoloģiju, kas mūsdienās nodrošina VAR sistēmas darbību, lielākoties piegādā un patentē tādi uzņēmumi kā ''Hawk-Eye Innovations'' (pieder ''[[Sony]]''), kas darbojas saskaņā ar licences līgumiem ar FIFA.{{Nepieciešama atsauce}}

[[File:Samsunspor-Manisa maçı (05.09.22) VAR penaltı.webm|thumb|Brīdis, kad tiesnesis pēc VAR pārbaudes pieņem lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līgā]].]]
VAR sistēma tika izstrādāta ''Refereeing 2.0'' projekta ietvaros 2010. gadu sākumā, un tās izstrādi vadīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Karaliskā Futbola asociācija]] (KNVB).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190701175627/https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|access-date=2026-08-19|last=Medeiros|first=João}}&lt;/ref&gt; Sistēmu [[2012.–2013. gada Eredivisie sezona|2012.–13. gada sezonā]] izmēģināja simulētās pārbaudēs Nīderlandes augstākās līgas ''[[Eredivisie]]'' spēlēs. 2014. gadā KNVB vērsās pie [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) ar lūgumu grozīt Spēles noteikumus, lai sistēmu varētu izmantot plašākos izmēģinājumos. IFAB 2016. gada ģenerālajā sanāksmē apstiprināja izmēģinājumu veikšanu un noteica ceļu sistēmas pilnīgai ieviešanai.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200424203218/https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf|title=Minutes of the 130th Annual General Meeting of the International Football Association Board|website=IFAB|access-date=Aug 19, 2026|pages=13-17|language=en}}&lt;/ref&gt; IFAB sekretārs Lukass Brūds sacīja, ka, ņemot vērā to, ka mūsdienu stadionos ir pieejami [[4G]] un [[Wi-Fi]], bija skaidrs, ka tiesneši ir jāpasargā no kļūdām, kuras visi skatītāji var uzreiz pamanīt. Kā piemēru viņš minēja [[Tjerī Anrī]] spēli ar roku, kuras dēļ [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] tika izslēgta no kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], lai gan laukuma tiesneši nebija tādā pozīcijā, lai šo pārkāpumu varētu pamanīt.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]
[[Kategorija:Futbola tiesneši]]
[[Kategorija:Video]]</text>
      <sha1>t576apo9wtdjlnl3pqhvhwi7i54ya7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509927</id>
      <parentid>4509831</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:38:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4509927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26030" sha1="mfcdgynepdm3n06xhitr0uaq2kbyca8" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]]
[[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]]
'''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus.

'''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}&lt;/ref&gt; Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”.

== Procedūra ==
Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}&lt;/ref&gt;

* '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā.
* '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts.
* '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana.
* '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]].

Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review'').

=== Pārbaude ===
[[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]]
VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss.

Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}&lt;/ref&gt;

* Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma
* Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR)
* Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu

Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}&lt;/ref&gt;

=== Pārbaude laukumā (OFR) ===
[[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]]
Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt; OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu.

Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt;

=== Pārkāpumi ===
Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]]

=== Atrašanās vieta ===
VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}&lt;/ref&gt; 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kameru sistēma ===
VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Terminu skaidrojumi ==
Saistībā ar VAR sistēmu tiek izmantoti vairāki tehniskie termini un saīsinājumi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

* '''Pārbaude (''Check'')''' — process, kurā VAR automātiski pārbauda visus lēmumus, uz kuriem attiecas video pārskatīšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190924025924/https://www.mlssoccer.com/video-review/faq|title=Video Review: Answering all your Frequently Asked Questions|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 19, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Pārbaudes rezultātā var tikt apstiprināts laukumā pieņemtais lēmums (“klusā pārbaude”), mainīts lēmums par faktisku apstākli (piemēram, aizmugures stāvoklis/nav aizmugures stāvokļa) vai ieteikts veikt OFR.
* '''Skaidra un acīmredzama kļūda (''Clear and obvious error'')''' — kļūdas pakāpe, kas nepieciešama, lai laukumā pieņemto lēmumu varētu mainīt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42604127|title=VAR: Willian 'dive', Iheanacho goal - how does the system work?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2018-01-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* '''OFR (''On-field review'') — pārbaude laukumā''' — pārskatīšanas process, ko veic pēc VAR ieteikuma. To izmanto gadījumos, kad saistībā ar subjektīvu lēmumu, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda.
* '''RO (''Replay operator'') — video atkārtojumu operators''' — tiesnešu brigādes loceklis, kas palīdz video tiesnešiem, pārvaldot televīzijas pārraidi un meklējot piemērotākos kameras leņķus, lai būtu iespējams pieņemt pareizu lēmumu.
* '''RRA (''Referee review area'') — tiesneša pārbaudes zona''' — zona, kurā tiek veikta OFR. Tā atrodas blakus spēles laukumam un vienmēr ir skatītājiem redzama.
* '''VAR (''Video Assistant Referee'') — video tiesneša asistents''' — galvenais video tiesnešu brigādes loceklis, kura galvenais uzdevums ir pārbaudīt visas epizodes, uz kurām attiecas video pārskatīšana, un ieteikt OFR veikšanu, ja, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. VAR ir pašreizējais vai bijušais kvalificēts tiesnesis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
** '''AVAR (''Assistant VAR'') — VAR asistents''' — tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR, vērojot spēles norisi laukumā laikā, kad VAR veic &quot;pārbaudi&quot; vai &quot;pārskatīšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
*** '''Aizmugures stāvokļa VAR (''Offside VAR'')''' — AVAR, kurš paredz un pārbauda iespējamās aizmugures stāvokļa situācijas epizodēs, kas var būtiski ietekmēt spēles gaitu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20221125222514/https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c|title=The technology of football: Coaching and officiating tools for the big stage|publisher=FIFA|website=issuu.com|access-date=Aug 19, 2026|date=Aug 15, 2018|pages=15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup™|website=Football Technology|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** '''Atbalsta VAR (''Support VAR'')''' — AVAR, kurš koordinē saziņu starp VAR brigādes locekļiem un galvenokārt uzrauga televīzijas pārraides signālu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* '''Video tiesnesis (''Video official'')''' — spēles tiesnešu brigādes kategorija līdzās laukumā esošajiem tiesnešiem. Tajā ietilpst VAR un visi AVAR.
* '''VOR (''Video operation room'') — videooperāciju telpa''' — telpa, kurā atrodas VAR brigāde. VOR var atrasties stadionā vai tā tuvumā, kā arī centralizētā vietā, piemēram, televīzijas apraides centrā.

== Vēsture ==
2006. gadā bijušais tiesnesis Ahmeds Kaids Saifs spēles laukuma malā izmantoja video monitoru, lai noteiktu, vai strīdīgie vārti spēlē starp ''Al-Tilal'' un ''Al-Saqr'' [[Adena|Adenā]] bija jāieskaita. Lai gan tolaik tas bija pretrunā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem, spēlētāji un [[Jemenas Futbola asociācija]] šo rīcību atzinīgi novērtēja. Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no agrākajiem zināmajiem piemēriem, kad tiesnesis sacensību spēlē izmantoja video tehnoloģiju, lai pieņemtu pareizu lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yemeniamerican.com/en/a-duty-to-fairness-yemeni-soccer-referee-used-video-replays-long-before-var/|title=A duty to fairness: Yemeni soccer referee used video replays long before VAR|website=The Yemeni American|access-date=2026-08-19|date=2018-06-24|language=ar}}&lt;/ref&gt;

Pēc šī incidenta Jemenā oficiāli standartizētā VAR sistēma tika izstrādāta, izmantota un pārbaudīta Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) — institūcijas, kas nosaka Spēles noteikumus — pārraudzībā. Tās pamatā bija princips “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”. Sistēma pirmo reizi tika izmantota oficiālā spēlē 2016. gada 21. septembrī [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausa]] spēlē starp ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'' un ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. Pasaules mērogā tā debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausā Krievijā. Video tehnoloģiju, kas mūsdienās nodrošina VAR sistēmas darbību, lielākoties piegādā un patentē tādi uzņēmumi kā ''Hawk-Eye Innovations'' (pieder ''[[Sony]]''), kas darbojas saskaņā ar licences līgumiem ar FIFA.{{Nepieciešama atsauce}}

[[File:Samsunspor-Manisa maçı (05.09.22) VAR penaltı.webm|thumb|Brīdis, kad tiesnesis pēc VAR pārbaudes pieņem lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līgā]].]]
VAR sistēma tika izstrādāta ''Refereeing 2.0'' projekta ietvaros 2010. gadu sākumā, un tās izstrādi vadīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Karaliskā Futbola asociācija]] (KNVB).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190701175627/https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|access-date=2026-08-19|last=Medeiros|first=João}}&lt;/ref&gt; Sistēmu [[2012.–2013. gada Eredivisie sezona|2012.–13. gada sezonā]] izmēģināja simulētās pārbaudēs Nīderlandes augstākās līgas ''[[Eredivisie]]'' spēlēs. 2014. gadā KNVB vērsās pie [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) ar lūgumu grozīt Spēles noteikumus, lai sistēmu varētu izmantot plašākos izmēģinājumos. IFAB 2016. gada ģenerālajā sanāksmē apstiprināja izmēģinājumu veikšanu un noteica ceļu sistēmas pilnīgai ieviešanai.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200424203218/https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf|title=Minutes of the 130th Annual General Meeting of the International Football Association Board|website=IFAB|access-date=Aug 19, 2026|pages=13-17|language=en}}&lt;/ref&gt; IFAB sekretārs Lukass Brūds sacīja, ka, ņemot vērā to, ka mūsdienu stadionos ir pieejami [[4G]] un [[Wi-Fi]], bija skaidrs, ka tiesneši ir jāpasargā no kļūdām, kuras visi skatītāji var uzreiz pamanīt. Kā piemēru viņš minēja [[Tjerī Anrī]] spēli ar roku, kuras dēļ [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] tika izslēgta no kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], lai gan laukuma tiesneši nebija tādā pozīcijā, lai šo pārkāpumu varētu pamanīt.

Priekšlikumi ieviest jebkāda veida video pārbaudi tika konsekventi noraidīti [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidenta]] [[Zeps Blaters|Zepa Blatera]] laikā. Savas prezidentūras laikā Blaters stingri iebilda pret jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu apšaubīt tiesnešu spēles laikā pieņemtos lēmumus. Viņš dažkārt pat iejaucās vai draudēja iejaukties vietējo sacensību jautājumos. Pēc Blatera piespiedu aiziešanas no amata 2015. gadā cita korupcijas skandāla dēļ, VAR priekšlikums viņa pēcteča [[Džanni Infantīno]] vadībā tika uzņemts daudz labvēlīgāk.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Pirmais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā notika 2016. gada jūlijā [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] starp [[PSV Eindhoven|PSV]] un ''[[FC Eindhoven]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knvb.nl/nieuws/themas/arbitrage-20/22846/het-jaar-van-de-videoscheidsrechter|title=Het jaar van de videoscheidsrechter|website=www.knvb.nl|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Nākamais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā sākās 2016. gada augustā, kad ''[[United Soccer League]]'' spēlē tikās divas ''[[Major League Soccer]]'' rezerves komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/media/2016/08/19/mls-virtual-assistant-referees-debut|title=MLS makes soccer history with debut of video assistant referees|website=SI|access-date=2026-08-19|date=2016-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Spēles tiesnesis Ismails Elfats pārskatīja divus pārkāpumus un pēc konsultēšanās ar video tiesneša asistentu [[Alens Čepmens|Alenu Čepmenu]] attiecīgajās epizodēs piešķīra vienu sarkano un vienu dzelteno kartīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghostarchive.org/archive/g5UKT|title=Video assistant referees edge closer after successful trial in United States {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā mēnesī video pārbaudes tika izmantotas starptautiskā draudzības spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghostarchive.org/archive/FB9e8|title=Video replays used for first time during France's 3-1 friendly win over Italy as 'football history' made {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Pirmā profesionālā oficiālā spēle, kas nebija draudzības spēle, bija KNVB kausa pirmās kārtas mačs starp ''Ajax'' un ''Willem II'' 2016. gada 21. septembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/sep/22/anouar-kali-first-player-sent-off-video-assistant-referee|title=Willem II’s Anouar Kali sent off in Dutch cup tie by video assistant referee|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2016-09-22|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā spēle, kurā tika izmantots &quot;monitors laukuma malā&quot;, kas ļāva tiesnesim pašam pārskatīt videoierakstu no laukuma. Lai gan VAR tika izmantots, bet pieejamais monitors nē, dzeltenā kartīte tika nomainīta uz sarkano. Tādējādi tas kļuva par pirmo profesionālajā futbolā fiksēto noraidījumu, kas balstīts uz VAR.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Atsauce|title=Highlights Ajax - Willem II|url=https://www.youtube.com/watch?v=iUCXSzVZtK4|date=2016-09-22|accessdate=2026-08-19|last=AFC Ajax}}&lt;/ref&gt; Interesanti, ka šī profesionālā un oficiālā kausa spēle notika pirms oficiālajiem FIFA noteikumu grozījumiem. Televīzijas skatītāji tika informēti par pieņemto lēmumu, taču skatītāji stadionā un, mazākā mērā, arī spēlētāji nesaprata, kas īsti bija noticis. Galvenā atziņa no šī pirmā būtiskā lēmuma maiņas gadījuma bija tāda, ka VAR lēmumi ir skaidri jāpaziņo spēlētājiem, skatītājiem stadionā un televīzijas auditorijai.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Nākamais turnīrs, kurā VAR tika izmantots kopā ar monitoru laukuma malā, bija [[2016. gada FIFA klubu Pasaules kauss]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38245174|title=Video replays: Referees to use pitch-side monitors at Fifa's Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2016-12-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Pusfināla spēlē, kurā ''[[Kashima Antlers]]'' ar 3–0 pārspēja ''[[Atlético Nacional]]'', pēc video pārbaudes ''Kashima Antlers'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens.

Austrālijas ''[[A-League]]'' kļuva par pirmajām augstākās līgas profesionālo klubu sacensībām, kas izmantoja VAR sistēmu. Tas notika 2017. gada 7. aprīlī, kad ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'' spēlēja pret ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170829161652/http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy|title=Hyundai A-League first to use Video Assistant Referees|access-date=Aug 19, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; tomēr šajā spēlē VAR intervence nebija nepieciešama.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/39537545|title=Video Assistant Referee: Australia's A-League uses system during trial|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Pirmā VAR intervence profesionālās nacionālās līgas spēlē notika 8. aprīlī, kad ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' savā laukumā uzņēma ''[[Sydney FC]]''. VAR konstatēja neatļautu spēli ar roku soda laukumā, un ''Sydney FC'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Spēle noslēdzās ar rezultātu 1–1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foxsports.com.au/football/a-league/wellington-phoenix-v-sydney-fc-video-highlights-sky-blues-concede-late-after-var-call/news-story/ccf02f63ebdfdeec76d6a0cfffc76265|title=Wellington Phoenix v Sydney FC video, highlights: Sky Blues concede late after VAR call|website=Fox Sports|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/apr/08/aleague-round-26-match-reports|title=World first as video assistant referee called into action in Wellington and Sydney FC stalemate|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]
[[Kategorija:Futbola tiesneši]]
[[Kategorija:Video]]</text>
      <sha1>mfcdgynepdm3n06xhitr0uaq2kbyca8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637635</id>
    <revision>
      <id>4510045</id>
      <parentid>4509695</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T20:54:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */</comment>
      <origin>4510045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12960" sha1="cqkne3lgs6g5mewd75bv9tfha7f31l8" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg
| pixels           = 
| caption          = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''': &lt;br /&gt;2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs
| no_of_teams      = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;81 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 7.—8. jūlijs
|2026. gada 14.—15. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 21.—22. jūlijs
|2026. gada 28.—29. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 4.—5. augusts
|2026. gada 11. augusts
|-
|''Play-off''
|''Play-off'' kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 18.—19. augusts
|2026. gada 25.—26. augusts
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;8&quot;|2026. gada 27. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—10. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 13.—14. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 20.—21. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 3.—4. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 24.—25. novembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 8.—9. decembris
|-
|7. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 19.—20. janvāris
|-
|8. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 27. janvāris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|rowspan=&quot;1&quot;|2027. gada 29. janvāris
|2027. gada 16.—17. februāris
|2027. gada 23.—24. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 9.—10. marts
|2027. gada 16.—17. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 6.—7. aprīlis
|2027. gada 13.—14. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 27.—28. aprīlis
|2027. gada 4.—5. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2027 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}}
{{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}}
{{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}}
{{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē).

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}}
{{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notiks 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpinās [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|0–0|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO||[[LASK]]|AUT|3–0|25. augustā}}
{{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO||[[Viking FK|Viking]]|NOR|2–2|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK||[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR||[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|2–1|25. augustā}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR||[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–3|25. augustā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>cqkne3lgs6g5mewd75bv9tfha7f31l8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A. R. Iptons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637645</id>
    <redirect title="Artūrs Eptons" />
    <revision>
      <id>4509794</id>
      <parentid>4509327</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Artūrs Iptons]] to [[Artūrs Eptons]]</comment>
      <origin>4509794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Artūrs Eptons]]</text>
      <sha1>fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Iptons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637646</id>
    <redirect title="Artūrs Eptons" />
    <revision>
      <id>4509795</id>
      <parentid>4509335</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T12:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Artūrs Aptons]] to [[Artūrs Eptons]]</comment>
      <origin>4509795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Artūrs Eptons]]</text>
      <sha1>fgg39xg26t61pp67bza6gy3szph77vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramins Džavadi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637650</id>
    <revision>
      <id>4509833</id>
      <parentid>4509374</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4509833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4321" sha1="50puvx0iu9xihfyfewr0409grd1t4wo" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = personāls
|           Vārds = Ramins Džavadi
|      Vārds_orig = ''Ramin Djawadi''
|          Attēls = Ramin Djawadi.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Ramins Džavadi 2008. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|19}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Ziemeļreina-Vestfālene|Dīsburga}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[filmu mūzika]]
|    Nodarbošanās = komponists, diriģents, mūzikas producents
|     Instrumenti = [[klavieres]]
|            Gadi = 1998–pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[WaterTower Music]]''
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}
'''Ramins Džavadi''' ({{val|de|Ramin Djawadi}}; dzimis {{dat|1974|7|19}}) ir [[Irāņu tautas|irāņu]]-[[vācieši|vācu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Rachel |last=Brodsky |title=Music Is Coming: Composer Ramin Djawadi Looks Back On Eight Epic Seasons Of 'Game Of Thrones' |url=https://www.grammy.com/news/music-coming-composer-ramin-djawadi-looks-back-eight-epic-seasons-game-thrones |publisher=[[Grammy balva|Grammy Awards]] |date=2019-04-14 |access-date=2021-12-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BBC&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |first=James Christopher |last=Monger |title=Ramin Djawadi Biography |publisher=[[AllMusic]] |access-date=2019-05-09 |archive-date=2019-04-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190422071840/https://www.allmusic.com/artist/ramin-djawadi-mn0000940397/biography |url-status=}}&lt;/ref&gt; izcelsmes filmu mūzikas [[komponists]], [[diriģents]] un ierakstu producents. Viņš pazīstams ar savu mūziku filmām “[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]”, &quot;[[Pacific Rim: Uzbrukums Zemei]]&quot; (''Pacific Rim'') un [[HBO]] [[seriāls|seriāliem]] “[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]” un &quot;[[Mežonīgo rietumu pasaule]]&quot; (''Westworld'').

Džavadi radījis mūziku tādām filmām kā “Titānu cīņa”, “[[Warcraft: Sākums]]”, ''[[A Wrinkle in Time]]'' un “[[Mūžīgie]]”, kā arī televīzijas seriāliem, tostarp HBO “Troņu spēles” prīkvela seriālam “[[Pūķa nams]]”, ''[[3 Body Problem]]'', “[[Izlaušanās]]”, “[[Izvēlētā persona]]”, “[[Džeks Raiens (seriāls)|Džeks Raiens]]” (''Jack Ryan'') un ''[[Fallout (seriāls)|Fallout]]''. Viņš arī komponējis mūziku [[videospēle|videospēlēm]] ''[[Medal of Honor (videospēle)|Medal of Honor]]'' franšīzei, ''[[Gears of War]]'' franšīzei un ''[[System Shock 2]]''.

Viņš ir ieguvis divas [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] (abas par “Troņu spēli”), vienu [[Annijas balva|Annijas balvu]] (par ''Win ​​or Lose''), trīs [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] nominācijas un septiņas ''Emmy'' balvas nominācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=53rd Annual Annie Awards |url=https://annieawards.org/ |access-date=2026-02-22 |website=annieawards.org |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ramin Djawadi |url=https://www.televisionacademy.com/bios/ramin-djawadi |access-date=2026-02-22 |website=Television Academy |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam piešķirta ''BMI Icon'' balva ''Broadcast Music Inc.'' 40. ikgadējā filmu, TV un vizuālo mediju balvu pasniegšanas ceremonijā 2024. gadā.

== Personīgā dzīve ==
Džavadi ir precējies ar Dženiferu Houksu, filmu industrijas mūzikas vadītāju. Viņiem ģimenē ir dvīņi. Pēc Džavadi teiktā, viņš piedzīvo uztveres fenomenu, kas pazīstams kā [[sinestēzija]], kuras laikā viņš var &quot;saistīt krāsas ar mūziku vai mūziku ar krāsām&quot;, kas ļauj viņam vizualizēt mūziku.

== Koncerttūres ==
* ''[[Game of Thrones Live Concert Experience|&quot;Game of Thrones&quot; Live Concert Experience]]'' (2017—2019)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{vikicitāts}}
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džavadi, Ramins}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>50puvx0iu9xihfyfewr0409grd1t4wo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karloss Fuentess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637652</id>
    <revision>
      <id>4509994</id>
      <parentid>4509393</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T19:29:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3972" sha1="3f7zu6ogbybs1sma9ptt66hjg1zyqg7" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Karloss Fuentess Masijass
|         vārds_orig = ''Carlos Fuentes Macías''
|             attēls = Carlos Fuentes 1987.jpg
|         att_izmērs = 250px
|      att_nosaukums = Karloss Fuentess 1987. gadā
|            dz_gads = 1928
|         dz_mēnesis = 11
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}}
|             m_gads = 2012
|          m_mēnesis = 5
|            m_diena = 15
|            m_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}}
|          pilsonība = {{MEX}}
|            tautība = [[meksikāņi|meksikānis]]
|            dzimums = V
|       dzīvesbiedrs = {{ubl|[[Rita Masedo]]|[[Silvija Lemusa]]}}
|              bērni = 3
|           paraksts = Firma de Carlos Fuentes.jpg
|       nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]], [[diplomāts]]
| rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]]
|            periods = 1954—2012
|              žanri = [[romāns]], [[īsais stāsts]], [[eseja]], [[luga]]
|             temati = {{ubl|[[Meksikas vēsture]] un nacionālā identitāte|[[Meksikas revolūcija]]|vara un politiskā korupcija|pagātnes un tagadnes attiecības|Eiropas un Amerikas kultūru mijiedarbība}}
|       lit virzieni = [[Latīņamerikas literatūras bums]]
|   slavenākie darbi = {{ubl|''[[La región más transparente]]'' (1958)|[[Artēmio Krusa nāve]] (1962)|[[Aura (Fuentesa romāns)|Aura]] (1962)|''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975)|''[[Gringo viejo]]'' (1985)}}
|        ietekmējies = [[Migels de Servantess]], [[Onorē de Balzaks]], [[Viljams Folkners]]
|         alma_mater = {{ubl|[[Meksikas Nacionālā autonomā universitāte]]|[[Ženēvas Starptautisko studiju institūts]]}}
|        apbalvojumi = {{ubl|[[Romulo Galjegosa balva]] (1977)|[[Migela de Servantesa balva]] (1987)|[[Astūrijas prinča balva literatūrā]] (1994)|[[Belisario Domingesa Goda medaļa]] (1999)}}
}}

'''Karloss Fuentess Masijass''' ({{val|es|Carlos Fuentes Macías}}; dzimis {{dat|1928|11|11}}, miris {{dat|2012|5|15}}) bija [[Meksika]]s [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]] un [[diplomāts]], viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta [[spāņu valoda|spāņu valodā]] rakstošajiem autoriem un viens no [[Latīņamerikas literatūras bums|Latīņamerikas literatūras “buma”]] centrālajiem pārstāvjiem. Viņš piedzima [[Panama|Panamā]] meksikāņu diplomāta ģimenē un bērnībā dzīvoja vairākās [[Amerika]]s valstīs, tomēr pēc izcelsmes, [[pilsonība|pilsoniskās]] un [[kultūra]]s piederības bija meksikānis. Vēlāk arī pats veidoja diplomāta karjeru un no 1975. līdz 1977. gadam bija [[Meksikas vēstnieks Francijā|Meksikas vēstnieks]] [[Francija|Francijā]]. Fuentess savā [[daiļliteratūra|daiļradē]] plaši pievērsās [[Meksikas vēsture]]i un [[nacionālā identitāte|nacionālajai identitātei]], [[Meksikas revolūcija]]s mantojumam, [[vara (socioloģija)|varai]] un [[politiskā korupcija|politiskajai korupcijai]], pagātnes un tagadnes mijiedarbībai, kā arī [[Eiropa]]s un Amerikas [[kultūra|kultūru]] attiecībām. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir [[romāns|romāni]] ''[[La región más transparente]]'' (1958), “[[Artēmio Krusa nāve]]” (1962), ''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975) un ''[[Gringo viejo]]'' (1985), kā arī [[novele]] “[[Aura (Karlosa Fuentesa novele)|Aura]]” (1962). Fuentess it saņēmis daudzus starptautiskus [[literatūras balva|literatūras apbalvojumus]], tostarp [[Migela de Servantesa prēmija|Migela de Servantesa prēmiju]] 1987. gadā un [[Astūrijas prinča balva|Astūrijas prinča balvu literatūrā]] 1994. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Meksika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fuentess, Karloss}}
[[Kategorija:Meksikas rakstnieki]]
[[Kategorija:Panamas rakstnieki]]</text>
      <sha1>3f7zu6ogbybs1sma9ptt66hjg1zyqg7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510135</id>
      <parentid>4509994</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T03:40:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3972" sha1="l09dg6688w8i5w9quag05yrg1fci9eo" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Karloss Fuentess Masijass
|         vārds_orig = ''Carlos Fuentes Macías''
|             attēls = Carlos Fuentes 1987.jpg
|         att_izmērs = 250px
|      att_nosaukums = Karloss Fuentess 1987. gadā
|            dz_gads = 1928
|         dz_mēnesis = 11
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}}
|             m_gads = 2012
|          m_mēnesis = 5
|            m_diena = 15
|            m_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}}
|          pilsonība = {{MEX}}
|            tautība = [[meksikāņi|meksikānis]]
|            dzimums = V
|       dzīvesbiedrs = {{ubl|[[Rita Masedo]]|[[Silvija Lemusa]]}}
|              bērni = 3
|           paraksts = Firma de Carlos Fuentes.jpg
|       nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]], [[diplomāts]]
| rakstīšanas valoda = [[spāņu valoda]]
|            periods = 1954—2012
|              žanri = [[romāns]], [[īsais stāsts]], [[eseja]], [[luga]]
|             temati = {{ubl|[[Meksikas vēsture]] un nacionālā identitāte|[[Meksikas revolūcija]]|vara un politiskā korupcija|pagātnes un tagadnes attiecības|Eiropas un Amerikas kultūru mijiedarbība}}
|       lit virzieni = [[Latīņamerikas literatūras bums]]
|   slavenākie darbi = {{ubl|''[[La región más transparente]]'' (1958)|[[Artēmio Krusa nāve]] (1962)|[[Aura (Fuentesa romāns)|Aura]] (1962)|''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975)|''[[Gringo viejo]]'' (1985)}}
|        ietekmējies = [[Migels de Servantess]], [[Onorē de Balzaks]], [[Viljams Folkners]]
|         alma_mater = {{ubl|[[Meksikas Nacionālā autonomā universitāte]]|[[Ženēvas Starptautisko studiju institūts]]}}
|        apbalvojumi = {{ubl|[[Romulo Galjegosa balva]] (1977)|[[Migela de Servantesa balva]] (1987)|[[Astūrijas prinča balva literatūrā]] (1994)|[[Belisario Domingesa Goda medaļa]] (1999)}}
}}

'''Karloss Fuentess Masijass''' ({{val|es|Carlos Fuentes Macías}}; dzimis {{dat|1928|11|11}}, miris {{dat|2012|5|15}}) bija [[Meksika]]s [[rakstnieks]], [[esejists]], [[dramaturgs]] un [[diplomāts]], viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta [[spāņu valoda|spāņu valodā]] rakstošajiem autoriem un viens no [[Latīņamerikas literatūras bums|Latīņamerikas literatūras “buma”]] centrālajiem pārstāvjiem. Viņš piedzima [[Panama|Panamā]] meksikāņu diplomāta ģimenē un bērnībā dzīvoja vairākās [[Amerika]]s valstīs, tomēr pēc izcelsmes, [[pilsonība|pilsoniskās]] un [[kultūra]]s piederības bija meksikānis. Vēlāk arī pats veidoja diplomāta karjeru un no 1975. līdz 1977. gadam bija [[Meksikas vēstnieks Francijā|Meksikas vēstnieks]] [[Francija|Francijā]]. Fuentess savā [[daiļliteratūra|daiļradē]] plaši pievērsās [[Meksikas vēsture]]i un [[nacionālā identitāte|nacionālajai identitātei]], [[Meksikas revolūcija]]s mantojumam, [[vara (socioloģija)|varai]] un [[politiskā korupcija|politiskajai korupcijai]], pagātnes un tagadnes mijiedarbībai, kā arī [[Eiropa]]s un Amerikas [[kultūra|kultūru]] attiecībām. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir [[romāns|romāni]] ''[[La región más transparente]]'' (1958), “[[Artēmio Krusa nāve]]” (1962), ''[[Terra Nostra (romāns)|Terra Nostra]]'' (1975) un ''[[Gringo viejo]]'' (1985), kā arī [[novele]] “[[Aura (Karlosa Fuentesa novele)|Aura]]” (1962). Fuentess ir saņēmis daudzus starptautiskus [[literatūras balva|literatūras apbalvojumus]], tostarp [[Migela de Servantesa prēmija|Migela de Servantesa prēmiju]] 1987. gadā un [[Astūrijas prinča balva|Astūrijas prinča balvu literatūrā]] 1994. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Meksika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fuentess, Karloss}}
[[Kategorija:Meksikas rakstnieki]]
[[Kategorija:Panamas rakstnieki]]</text>
      <sha1>l09dg6688w8i5w9quag05yrg1fci9eo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabio Grosso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637713</id>
    <redirect title="Fabio Groso" />
    <revision>
      <id>4509792</id>
      <timestamp>2026-08-19T12:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Fabio Groso]]</comment>
      <origin>4509792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="5g2aa9mgn39rwzfypummy3366s51wvk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Fabio Groso]]</text>
      <sha1>5g2aa9mgn39rwzfypummy3366s51wvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ruben Amorim</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637714</id>
    <redirect title="Rubens Amorims" />
    <revision>
      <id>4509793</id>
      <timestamp>2026-08-19T12:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rubens Amorims]]</comment>
      <origin>4509793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="i72r9q5yunbus9lvulb4ij032hbc1dt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rubens Amorims]]</text>
      <sha1>i72r9q5yunbus9lvulb4ij032hbc1dt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:1DEurovisionGag</title>
    <ns>3</ns>
    <id>637715</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Cukrzyk2000" />
    <revision>
      <id>4509801</id>
      <timestamp>2026-08-19T12:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Malarz pl</username>
        <id>20282</id>
      </contributor>
      <comment>Malarz pl pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:1DEurovisionGag]] uz [[Dalībnieka diskusija:Cukrzyk2000]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/1DEurovisionGag|1DEurovisionGag]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Cukrzyk2000|Cukrzyk2000]]&quot;</comment>
      <origin>4509801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="swpf0wukv5gj8a1plz9o32kgkfy7g8y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Cukrzyk2000]]</text>
      <sha1>swpf0wukv5gj8a1plz9o32kgkfy7g8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramin Djawadi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637716</id>
    <redirect title="Ramins Džavadi" />
    <revision>
      <id>4509834</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:11:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ramins Džavadi]]</comment>
      <origin>4509834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ramins Džavadi]]</text>
      <sha1>4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džavadi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637717</id>
    <redirect title="Ramins Džavadi" />
    <revision>
      <id>4509835</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:11:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ramins Džavadi]]</comment>
      <origin>4509835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ramins Džavadi]]</text>
      <sha1>4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djawadi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637718</id>
    <redirect title="Ramins Džavadi" />
    <revision>
      <id>4509836</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ramins Džavadi]]</comment>
      <origin>4509836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ramins Džavadi]]</text>
      <sha1>4l5w1b0p62lw4ssrc6qikj1hxz2gw9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mika Gotss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637719</id>
    <revision>
      <id>4509837</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|6|7}} | birth_place =  | caps1 = 19 | caps2 = 29 | caps3 = 78 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Jong Genk]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Jong Ajax]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Tinena}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 7 | goals2 = 9 | goals3 = 21 | height = 176 | image =...</comment>
      <origin>4509837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2310" sha1="c7m175wd37yx88ux59s7tf4l0a0vjnc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|6|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 29
| caps3 = 78
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Jong Genk]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Jong Ajax]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Tinena}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| goals1 = 7
| goals2 = 9
| goals3 = 21
| height = 176
| image = Mika Godts USMNT v Belgium Mar 28 2026-236.jpg
| caption = Mika Gotss 2026. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17
| nationalyears2 = 2021—2022
| nationalyears1 = 2020
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Mika Gotss
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2023—2024
| years3 = 2023—2026
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19
| nationalteam4 = {{fb|BEL}}
| nationalyears3 = 2023
| nationalyears4 = 2026—
| years4 = 2026—
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| goals4 = 0
}}
'''Mika Marsels Gotss''' ({{Val|nl|Mika Marcel Godts}}, dzimis {{Dat|2005|6|7}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Gotss spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Paris Saint-Germain]]''.

Iepriekš spēlējis Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' līgas komandā [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]].

[[Beļģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gotss, Mika}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>c7m175wd37yx88ux59s7tf4l0a0vjnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Dīns Andersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637721</id>
    <revision>
      <id>4509842</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:45:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Dīns Andersons | afibalva =  | attēla izmērs =  | komentārs = Ričards Dīns Andersons 2004. gadā | dz. vārds =  | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|23}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}} | miršanas datums =  | citi vārdi =  | nodarbošanās = [[aktieris]], [[kinoproducents|producents]] | miršanas vieta =  | darbības gadi = 1976- | dzīvesbiedrs =  | bērni = meita | mājaslapa = https://www.rdander...</comment>
      <origin>4509842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4800" sha1="tj5zzk9sp2qoy84mktlmxmf61r0o4d2" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Ričards Dīns Andersons
| afibalva = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = Ričards Dīns Andersons 2004. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|23}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}}
| miršanas datums = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], [[kinoproducents|producents]]
| miršanas vieta = 
| darbības gadi = 1976-
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = meita
| mājaslapa = https://www.rdanderson.com/
| paraksts = 
| akadēmijasbalva = 
| dzimums = V
| attēls = Richard_Dean_Anderson.jpg
| vārds_orig = ''Richard Dean Anderson''
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| BFTMAbalva = 
| arielabalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = apbalvojumi
| cēzarabalva = 
| vecāki = 
}}
'''Ričards Dīns Andersons''' (dzimis {{dat|1950|1|23}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]], [[Minesota|Minesotas štatā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleveland.com/entertainment/2023/01/todays-famous-birthdays-list-for-january-23-2023-includes-celebrities-mariska-hargitay-chita-rivera.html|title=Today’s famous birthdays list for January 23, 2023 includes celebrities Mariska Hargitay, Chita Rivera|last=Mike Rose|first=cleveland com|website=cleveland|access-date=2026-08-03|date=2023-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt;) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[Kinoproducents|producents]]. Viņš ir norvēģu, skotu, somu-zviedru,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yle.fi/a/7-1446538|title=Ett rykte som visade sig vara sanning – MacGyver härstammar från Svenskfinland|website=Svenska Yle|access-date=2026-08-04|date=2020-02-19|language=sv-FI}}&lt;/ref&gt; angļu, vācu un zviedru izcelsmes.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.tv.com/richard-dean-anderson/person/1309/trivia.html?tag=page_nav;subtabs;trivia |title=Richard Dean Anderson Trivia and Quotes on |publisher=Tv.com |access-date=August 18, 2010}}&lt;/ref&gt; Viņa uzvārds Andersons ir cēlies no viņa somu-zviedru vectēva no tēva puses.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ieguva starptautisku atpazīstamību ar lomu [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] &quot;[[Makgaivers]]&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7946138.stm|title=Plans underway for MacGyver movie|access-date=2026-08-03|date=2009-03-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; un pulkveža/ģenerāļa Džeka O'Nīla lomu televīzijas seriālā &quot;[[Zvaigžņu Vārti SG-1]]&quot;.  [[
Attēls:Richard_Dean_Anderson_(53319572769)_(cropped).jpg|thumb|left|R. D. Andersons 2023. gadā]]Aktiera karjeras laikā Ričards Dīns Andersons ir piedalījies vairāk nekā 30 [[kino]] un [[televīzija]]s projektos, tostarp filmās, seriālos un televīzijas filmās. Aktiera karjeru viņš sāka 1976. gadā, atveidojot Džefu Vēberu televīzijas seriālā ''[[General Hospital]]''. Vēlāk, 1882. gadā viņš atveidoja Ādamu Pontipi televīzijas seriālā &quot;[[Septiņas līgavas septiņiem brāļiem]]&quot; ''(Seven Brides for Seven Brothers)'', kas balstīts uz slaveno tāda paša nosaukuma 1954. gada Holivudas muzikālo filmu. Šī loma bija viena no agrīnajām aktiera karjerā pirms pasaules slavas gūšanas tādos seriālos kā &quot;Makgaivers&quot; un &quot;Zvaigžņu Vārti SG-1&quot;. Seriālā &quot;Stargate SG-1&quot; Andersons galveno lomu atveidoja no 1997. līdz 2005. gadam. 
Seriāla sestās sezonas laikā Andersons lūdza samazināt sava tēla parādīšanos, jo vēlējās vairāk laika veltīt meitas audzināšanai. Viņa loma pakāpeniski tika samazināta, un pēc astotās sezonas viņš vairs nebija seriāla pastāvīgais aktieris, turpmāk piedaloties tikai kā vieszvaigzne. Vēlāk viņš atgriezās Džeka O'Nīla lomā divās seriāla ''Stargate SG-1'' desmitās sezonas sērijās un trijās seriāla ''[[Stargate Atlantis]]'' trešās sezonas sērijās.

== Personīgā dzīve ==
Andersons savu laiku pavada [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Losandželosa|Losandželosā]] un Minesotas ziemeļos.&lt;ref name=&quot;allmovie&quot; /&gt; Viņš ir kaislīgs hokejists un slēpotājs.&lt;ref name=&quot;allmovie&quot;&gt;{{cite web|author=Nathan Southern |url=https://www.allmovie.com/artist/richard-dean-anderson-1600 |title=Richard Dean Anderson |website=Allmusic | access-date=April 10, 2009}}&lt;/ref&gt; Makgaivera gados viņš bija arī sacīkšu braucējs.

No 1996. līdz 2003. gadam viņa partnere bija Eiprila Proza, viņa vienīgā bērna, Vailijas Kvinas Annarozas Andersones, kura dzimusi 1998. gada 2. augustā, māte. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/name/nm0000760/ Ričards Dīns Andersons vietnē IMDb]

{{DEFAULTSORT:Andersons, Ričards Dīns}}</text>
      <sha1>tj5zzk9sp2qoy84mktlmxmf61r0o4d2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509843</id>
      <parentid>4509842</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T14:47:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4509843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4840" sha1="2ssx8rgolxzddaedbvyq1a1j1uex5r8" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Ričards Dīns Andersons
| afibalva = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = Ričards Dīns Andersons 2004. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|23}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}}
| miršanas datums = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], [[kinoproducents|producents]]
| miršanas vieta = 
| darbības gadi = 1976-
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = meita
| mājaslapa = https://www.rdanderson.com/
| paraksts = 
| akadēmijasbalva = 
| dzimums = V
| attēls = Richard_Dean_Anderson.jpg
| vārds_orig = ''Richard Dean Anderson''
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| BFTMAbalva = 
| arielabalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = apbalvojumi
| cēzarabalva = 
| vecāki = 
}}
'''Ričards Dīns Andersons''' (dzimis {{dat|1950|1|23}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]], [[Minesota|Minesotas štatā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleveland.com/entertainment/2023/01/todays-famous-birthdays-list-for-january-23-2023-includes-celebrities-mariska-hargitay-chita-rivera.html|title=Today’s famous birthdays list for January 23, 2023 includes celebrities Mariska Hargitay, Chita Rivera|last=Mike Rose|first=cleveland com|website=cleveland|access-date=2026-08-03|date=2023-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt;) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[Kinoproducents|producents]]. Viņš ir norvēģu, skotu, somu-zviedru,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yle.fi/a/7-1446538|title=Ett rykte som visade sig vara sanning – MacGyver härstammar från Svenskfinland|website=Svenska Yle|access-date=2026-08-04|date=2020-02-19|language=sv-FI}}&lt;/ref&gt; angļu, vācu un zviedru izcelsmes.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.tv.com/richard-dean-anderson/person/1309/trivia.html?tag=page_nav;subtabs;trivia |title=Richard Dean Anderson Trivia and Quotes on |publisher=Tv.com |access-date=August 18, 2010}}&lt;/ref&gt; Viņa uzvārds Andersons ir cēlies no viņa somu-zviedru vectēva no tēva puses.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ieguva starptautisku atpazīstamību ar lomu [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] &quot;[[Makgaivers]]&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7946138.stm|title=Plans underway for MacGyver movie|access-date=2026-08-03|date=2009-03-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; un pulkveža/ģenerāļa Džeka O'Nīla lomu televīzijas seriālā &quot;[[Zvaigžņu Vārti SG-1]]&quot;.  [[
Attēls:Richard_Dean_Anderson_(53319572769)_(cropped).jpg|thumb|left|R. D. Andersons 2023. gadā]]Aktiera karjeras laikā Ričards Dīns Andersons ir piedalījies vairāk nekā 30 [[kino]] un [[televīzija]]s projektos, tostarp filmās, seriālos un televīzijas filmās. Aktiera karjeru viņš sāka 1976. gadā, atveidojot Džefu Vēberu televīzijas seriālā ''[[General Hospital]]''. Vēlāk, 1882. gadā viņš atveidoja Ādamu Pontipi televīzijas seriālā &quot;[[Septiņas līgavas septiņiem brāļiem]]&quot; ''(Seven Brides for Seven Brothers)'', kas balstīts uz slaveno tāda paša nosaukuma 1954. gada Holivudas muzikālo filmu. Šī loma bija viena no agrīnajām aktiera karjerā pirms pasaules slavas gūšanas tādos seriālos kā &quot;Makgaivers&quot; un &quot;Zvaigžņu Vārti SG-1&quot;. Seriālā &quot;Stargate SG-1&quot; Andersons galveno lomu atveidoja no 1997. līdz 2005. gadam. 
Seriāla sestās sezonas laikā Andersons lūdza samazināt sava tēla parādīšanos, jo vēlējās vairāk laika veltīt meitas audzināšanai. Viņa loma pakāpeniski tika samazināta, un pēc astotās sezonas viņš vairs nebija seriāla pastāvīgais aktieris, turpmāk piedaloties tikai kā vieszvaigzne. Vēlāk viņš atgriezās Džeka O'Nīla lomā divās seriāla ''Stargate SG-1'' desmitās sezonas sērijās un trijās seriāla ''[[Stargate Atlantis]]'' trešās sezonas sērijās.

== Personīgā dzīve ==
Andersons savu laiku pavada [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Losandželosa|Losandželosā]] un Minesotas ziemeļos.&lt;ref name=&quot;allmovie&quot; /&gt; Viņš ir kaislīgs hokejists un slēpotājs.&lt;ref name=&quot;allmovie&quot;&gt;{{cite web|author=Nathan Southern |url=https://www.allmovie.com/artist/richard-dean-anderson-1600 |title=Richard Dean Anderson |website=Allmusic | access-date=April 10, 2009}}&lt;/ref&gt; Makgaivera gados viņš bija arī sacīkšu braucējs.

No 1996. līdz 2003. gadam viņa partnere bija Eiprila Proza, viņa vienīgā bērna, Vailijas Kvinas Annarozas Andersones, kura dzimusi 1998. gada 2. augustā, māte. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/name/nm0000760/ Ričards Dīns Andersons vietnē IMDb]

{{DEFAULTSORT:Andersons, Ričards Dīns}}

[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>2ssx8rgolxzddaedbvyq1a1j1uex5r8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sarunu festivāls LAMPA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637722</id>
    <revision>
      <id>4509844</id>
      <timestamp>2026-08-19T14:59:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Tulkojums un pielāgojums no [[:en:LAMPA Conversation Festival]] pēc [[:en:Special:PermanentLink/1370121929|versijas 1370121929]]; avoti un noformējums pielāgoti latviešu Vikipēdijai</comment>
      <origin>4509844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11892" sha1="o51fevg2bnwpgiuj1ikidq03gyhzyff" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
| title = Sarunu festivāls LAMPA
| image = Lampa vestlusfestival - 1.jpg
| caption = Festivāls Cēsīs 2024. gadā
| date = kopš 2015. gada
| place = [[Cēsis]], [[Latvija]]
| website = [https://festivalslampa.lv/ festivalslampa.lv]
}}

'''Sarunu festivāls LAMPA''' ir ikgadējs sabiedrisko diskusiju un demokrātijas festivāls, kas notiek [[Cēsis|Cēsīs]]. Tā galvenā norises vieta ir Cēsu pils parks. Festivāls parasti ilgst divas dienas un ir apmeklējams bez maksas.&lt;ref name=&quot;lsm2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/18.06.2025-lampa-looms-large-this-weekend.a603759/ |title=LAMPA looms large this weekend |website=LSM |date=2025-06-18 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oecd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://oecd-opsi.org/innovations/conversation-festival-lampa/ |title=Conversation festival LAMPA |website=Observatory of Public Sector Innovation |publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Festivāla programmu veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, augstskolas, plašsaziņas līdzekļi, politiskās partijas un individuāli rīkotāji. Programmā ietilpst diskusijas, sarunas, darbnīcas, izrādes un citi pasākumi.&lt;ref name=&quot;dfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://democracyfestivals.org/lampa |title=LAMPA |website=Democracy Festivals Association |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;

Pirmais festivāls notika 2015. gadā; to apmeklēja aptuveni 3500 cilvēku, un programmā bija apmēram 60 pasākumu.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/the-first-conversation-festival-lampa-to-be-held-in-cesis.a135983/ |title=The first conversation festival LAMPA to be held in Cēsis |website=LSM |date=2015-07-01 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2015result&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/video-politiki-laujas-necenzetam-cepienam.a136722/ |title=VIDEO: Politiķi ļaujas «necenzētam cepienam» |website=LSM |date=2015-07-07 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Desmito festivālu 2024. gadā apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;ziemellatvija2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ziemellatvija.lv/ar-tradicionalo-politiku-cepienu-nosledzies-desmitais-sarunu-festivals-lampa/ |title=Ar tradicionālo &quot;Politiķu cepienu&quot; noslēdzies desmitais Sarunu festivāls LAMPA |website=Ziemeļlatvija |date=2024-07-08 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā festivāls saņēma [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Eiropas Pilsoņu balvu.&lt;ref name=&quot;prize&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/28.06.2023-european-citizens-prize-goes-to-twitterconvoy-leader-and-lampa-festival.a514642/ |title=European Citizen's Prize goes to Twitterconvoy leader and LAMPA festival |website=LSM |date=2023-06-28 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Izveide ===
Festivālu izveidoja Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS sadarbībā ar partneriem Cēsīs un privātā sektora organizācijām. Rīkotāji iedvesmojās no demokrātijas festivālu tradīcijas Ziemeļvalstīs un Igaunijā, kur neformālā vidē tiekas valsts institūciju, politisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2025&quot; /&gt; Cēsis par norises vietu izvēlējās, ņemot vērā pils parku, Rīgas tuvumu un pašvaldības atbalstu.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt;

Pirmais festivāls norisinājās 2015. gada 3. un 4. jūlijā. Izziņotajā programmā bija trīs skatuves un 50 pasākumi, kuros piedalījās žurnālisti, politiķi, aktieri, komiķi un pilsoniskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot; /&gt; Programmā bija diskusijas par demokrātiju un sabiedrības jautājumiem, darbnīcas un kultūras pasākumi, un ieeja bija bez maksas.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot; /&gt;

=== Izaugsme ===
Otro festivālu 2016. gadā apmeklēja aptuveni 9000 cilvēku. Tā 150 pasākumus veidoja 80 organizācijas.&lt;ref name=&quot;lsm2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/over-9000-flock-to-lampa-conversation-festival.a190686/ |title=Over 9,000 flock to LAMPA conversation festival |website=LSM |date=2016-07-05 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Līdz 2018. gadam klātienes apmeklētāju skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 16 000, bet vēl 47 000 cilvēku pasākumiem sekoja tiešsaistē. Ceturtajā festivālā notika vairāk nekā 270 aktivitāšu, un programmas centrālā tēma bija uzticēšanās.&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bnn-news.com/photo-lampa-festival-gathers-record-large-number-of-visitors-187085 |title=PHOTO: Lampa festival gathers record-large number of visitors |website=Baltic News Network |date=2018-07-02 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Piekto festivālu 2019. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Aptuveni 1500 runātāju piedalījās pasākumos uz 38 skatuvēm, programmas kopējais ilgums bija gandrīz 720 stundas, bet tiešsaistes pārraides tika skatītas aptuveni 70 000 reižu.&lt;ref name=&quot;lsm2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piektais-sarunu-festivals-lampa-pulcejis-apmekletaju-rekordskaitu.a324123/ |title=Piektais sarunu festivāls «Lampa» pulcējis apmeklētāju rekordskaitu |website=LSM |date=2019-06-30 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Programmā bija vairāk nekā 350 pasākumu par garīgo veselību, reģionālo attīstību, nodokļiem, drošību, medijiem, tehnoloģijām un bioloģisko daudzveidību.&lt;ref name=&quot;lsm2019programme&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/latvias-lampa-conversation-festival-publishes-program.a320748/ |title=Latvia's LAMPA conversation festival publishes program |website=LSM |date=2019-05-29 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

=== Pandēmijas laika norise ===
[[COVID-19 pandēmija Latvijā]] 2020. gadā izraisīja festivāla formāta maiņu. No 2. līdz 5. septembrim pasākumi notika dažādās Latvijas vietās, visi tika straumēti tiešsaistē, bet daļa norisinājās tikai videokonferenču platformās.&lt;ref name=&quot;lsm2020&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-starts-september-2.a372652/ |title='LAMPA' festival starts September 2 |website=LSM |date=2020-09-01 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tiešsaistes arhīvā tika publicēti 220 pasākumu ieraksti. Lielākā daļa bija latviešu valodā, bet daļa arī angļu un krievu valodā.&lt;ref name=&quot;lsm2020archive&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-conversation-festival-video-archive-now-available-online.a378644/ |title=LAMPA conversation festival video archive now available online |website=LSM |date=2020-10-20 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā festivāls atkal galvenokārt notika Cēsīs, apvienojot klātienes pasākumus, tiešraides un kopīgas skatīšanās vietas citur Latvijā. Programmā bija vairāk nekā 200 pasākumu, un tās centrālā tēma bija cieņa.&lt;ref name=&quot;lsm2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-to-feature-various-events-in-english.a414766/ |title=LAMPA festival to feature various events in English |website=LSM |date=2021-07-29 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Ierastais divu dienu klātienes formāts atgriezās 2022. gadā, kad 270 pasākumus apmeklēja aptuveni 19 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;lsm2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/19000-people-attended-lampa-festival.a464161/ |title=19,000 people attended LAMPA festival |website=LSM |date=2022-07-05 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlākie festivāli ===
Devīto festivālu 2023. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tajā notika 323 pasākumi 55 skatuvēs un norises vietās.&lt;ref name=&quot;la2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/foto-pulcejot-vairak-neka-20-000-apmekletaju-ar-verienu-aizvadits-sarunu-festivals-lampa |title=FOTO. Pulcējot vairāk nekā 20 000 apmeklētāju, ar vērienu aizvadīts Sarunu festivāls &quot;LAMPA&quot; |website=LA.LV |date=2023-06-12 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī festivāls kļuva par vienu no Latvijas Eiropas Pilsoņu balvas laureātiem.&lt;ref name=&quot;prize&quot; /&gt;

Desmitajā festivālā 2024. gadā notika 365 pasākumi 62 norises vietās, un to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;ziemellatvija2024&quot; /&gt; 2025. gadā festivālu apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tā programmā bija 376 pasākumi 61 norises vietā, to sagatavoja 285 pasākumu rīkotāji, un piedalījās 1275 runātāji un dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;diena2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/sarunu-festivalu-lampa-apmeklejusi-vairak-neka-20-000-cilveku-14338195 |title=Sarunu festivālu Lampa apmeklējuši vairāk nekā 20 000 cilvēku |website=Diena |date=2025-07-03 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Divpadsmitais festivāls notika 2026. gada 10. un 11. jūlijā. Tajā bija 409 pasākumi 66 norises vietās un 1445 runātāji, bet apmeklētāju skaits sasniedza aptuveni 27 000.&lt;ref name=&quot;norden2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://norden.lv/en/whats-new/news/looking-back-at-nordic-island-at-the-lampa-conversation-festival/ |title=Looking back at Nordic Island at the LAMPA Conversation Festival |website=Nordic Council of Ministers' Office in Latvia |date=2026-07-14 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lampa2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://festivalslampa.lv/lv/jaunumi/lampa-divas-dienas-pulcejusi-27-000-apmekletaju |title=LAMPA divās dienās pulcējusi 27 000 apmeklētāju |website=Sarunu festivāls LAMPA |date=2026-07-12 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Programma un organizācija ==
LAMPA darbojas kā atvērta programmas veidošanas platforma. Organizācijas un individuāli rīkotāji piedāvā atsevišķus pasākumus vai plašākas programmas, bet festivāla centrālā komanda koordinē kopējo programmu un norises vietas.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; Dalībnieku vidū ir bijušas nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, mediji, augstskolas, politiskās partijas un individuāli rīkotāji.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; Pasākumu formāti ietver debates, intervijas, paneļdiskusijas, lekcijas, darbnīcas, izrādes, stāvizrādes un aktivitātes bērniem.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt;

Programmā ietilpst politiskas debates un tikšanās ar valsts amatpersonām. Regulāri rīkotie formāti ir &quot;Politiķu cepiens&quot;, kurā amatpersonas komiskā formā atbild uz jautājumiem, un &quot;Politiskā arēna&quot;, kur apmeklētāji var satikt politisko partiju pārstāvjus.&lt;ref name=&quot;lsm2016&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt; Bērniem paredzētā programma tiek veidota ar nosaukumu miniLAMPA.&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt;

Festivāla galvenais rīkotājs ir Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, kas sadarbojas ar Cēsu novada pašvaldību un privātajiem un institucionālajiem partneriem.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; [[Britu padome]] 2016. gadā kļuva par stratēģisko partneri un ir atbalstījusi gan festivālu, gan ar to saistītas sarunu programmas citviet Latvijā.&lt;ref name=&quot;british&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britishcouncil.lv/en/programmes/arts/conversation-festival-and-school-lampa |title=Co-operation with the Conversation festival LAMPA and Conversation school LAMPA |website=British Council Latvia |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Dažādos gados pasākumi ir notikuši latviešu, angļu un krievu valodā, dažkārt nodrošinot tulkojumu. Daudzi pasākumi tiek straumēti tiešraidē un vēlāk saglabāti festivāla video arhīvā.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2020archive&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references/&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://festivalslampa.lv/ Oficiālā tīmekļvietne]

[[Kategorija:Festivāli]]
[[Kategorija:Cēsis]]</text>
      <sha1>o51fevg2bnwpgiuj1ikidq03gyhzyff</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509851</id>
      <parentid>4509844</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:20:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4509851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11911" sha1="77g2uchy44b0rj405omhkonc75n8o5r" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
| title = Sarunu festivāls LAMPA
| image = Lampa vestlusfestival - 1.jpg
| caption = Festivāls Cēsīs 2024. gadā
| date = kopš 2015. gada
| place = [[Cēsis]], [[Latvija]]
| website = [https://festivalslampa.lv/ festivalslampa.lv]
}}

'''Sarunu festivāls LAMPA''' ir ikgadējs sabiedrisko diskusiju un demokrātijas festivāls, kas notiek [[Cēsis|Cēsīs]]. Tā galvenā norises vieta ir [[Cēsu pils parks]]. Festivāls parasti ilgst divas dienas un ir apmeklējams bez maksas.&lt;ref name=&quot;lsm2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/18.06.2025-lampa-looms-large-this-weekend.a603759/ |title=LAMPA looms large this weekend |website=LSM |date=2025-06-18 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oecd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://oecd-opsi.org/innovations/conversation-festival-lampa/ |title=Conversation festival LAMPA |website=Observatory of Public Sector Innovation |publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Festivāla programmu veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, augstskolas, plašsaziņas līdzekļi, politiskās partijas un individuāli rīkotāji. Programmā ietilpst diskusijas, sarunas, darbnīcas, izrādes un citi pasākumi.&lt;ref name=&quot;dfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://democracyfestivals.org/lampa |title=LAMPA |website=Democracy Festivals Association |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;

Pirmais festivāls notika 2015. gadā; to apmeklēja aptuveni 3500 cilvēku, un programmā bija apmēram 60 pasākumu.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/the-first-conversation-festival-lampa-to-be-held-in-cesis.a135983/ |title=The first conversation festival LAMPA to be held in Cēsis |website=LSM |date=2015-07-01 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2015result&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/video-politiki-laujas-necenzetam-cepienam.a136722/ |title=VIDEO: Politiķi ļaujas «necenzētam cepienam» |website=LSM |date=2015-07-07 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Desmito festivālu 2024. gadā apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;ziemellatvija2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ziemellatvija.lv/ar-tradicionalo-politiku-cepienu-nosledzies-desmitais-sarunu-festivals-lampa/ |title=Ar tradicionālo &quot;Politiķu cepienu&quot; noslēdzies desmitais Sarunu festivāls LAMPA |website=Ziemeļlatvija |date=2024-07-08 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā festivāls saņēma [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Eiropas Pilsoņu balvu.&lt;ref name=&quot;prize&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/28.06.2023-european-citizens-prize-goes-to-twitterconvoy-leader-and-lampa-festival.a514642/ |title=European Citizen's Prize goes to Twitterconvoy leader and LAMPA festival |website=LSM |date=2023-06-28 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Izveide ===
Festivālu izveidoja [[Fonds DOTS|Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS]] sadarbībā ar partneriem Cēsīs un privātā sektora organizācijām. Rīkotāji iedvesmojās no demokrātijas festivālu tradīcijas Ziemeļvalstīs un Igaunijā, kur neformālā vidē tiekas valsts institūciju, politisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2025&quot; /&gt; Cēsis par norises vietu izvēlējās, ņemot vērā pils parku, Rīgas tuvumu un pašvaldības atbalstu.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt;

Pirmais festivāls norisinājās 2015. gada 3. un 4. jūlijā. Izziņotajā programmā bija trīs skatuves un 50 pasākumi, kuros piedalījās žurnālisti, politiķi, aktieri, komiķi un pilsoniskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot; /&gt; Programmā bija diskusijas par demokrātiju un sabiedrības jautājumiem, darbnīcas un kultūras pasākumi, un ieeja bija bez maksas.&lt;ref name=&quot;lsm2015&quot; /&gt;

=== Izaugsme ===
Otro festivālu 2016. gadā apmeklēja aptuveni 9000 cilvēku. Tā 150 pasākumus veidoja 80 organizācijas.&lt;ref name=&quot;lsm2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/over-9000-flock-to-lampa-conversation-festival.a190686/ |title=Over 9,000 flock to LAMPA conversation festival |website=LSM |date=2016-07-05 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Līdz 2018. gadam klātienes apmeklētāju skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 16 000, bet vēl 47 000 cilvēku pasākumiem sekoja tiešsaistē. Ceturtajā festivālā notika vairāk nekā 270 aktivitāšu, un programmas centrālā tēma bija uzticēšanās.&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bnn-news.com/photo-lampa-festival-gathers-record-large-number-of-visitors-187085 |title=PHOTO: Lampa festival gathers record-large number of visitors |website=Baltic News Network |date=2018-07-02 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Piekto festivālu 2019. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Aptuveni 1500 runātāju piedalījās pasākumos uz 38 skatuvēm, programmas kopējais ilgums bija gandrīz 720 stundas, bet tiešsaistes pārraides tika skatītas aptuveni 70 000 reižu.&lt;ref name=&quot;lsm2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piektais-sarunu-festivals-lampa-pulcejis-apmekletaju-rekordskaitu.a324123/ |title=Piektais sarunu festivāls «Lampa» pulcējis apmeklētāju rekordskaitu |website=LSM |date=2019-06-30 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Programmā bija vairāk nekā 350 pasākumu par garīgo veselību, reģionālo attīstību, nodokļiem, drošību, medijiem, tehnoloģijām un bioloģisko daudzveidību.&lt;ref name=&quot;lsm2019programme&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/latvias-lampa-conversation-festival-publishes-program.a320748/ |title=Latvia's LAMPA conversation festival publishes program |website=LSM |date=2019-05-29 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

=== Pandēmijas laika norise ===
[[COVID-19 pandēmija Latvijā]] 2020. gadā izraisīja festivāla formāta maiņu. No 2. līdz 5. septembrim pasākumi notika dažādās Latvijas vietās, visi tika straumēti tiešsaistē, bet daļa norisinājās tikai videokonferenču platformās.&lt;ref name=&quot;lsm2020&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-starts-september-2.a372652/ |title='LAMPA' festival starts September 2 |website=LSM |date=2020-09-01 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tiešsaistes arhīvā tika publicēti 220 pasākumu ieraksti. Lielākā daļa bija latviešu valodā, bet daļa arī angļu un krievu valodā.&lt;ref name=&quot;lsm2020archive&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-conversation-festival-video-archive-now-available-online.a378644/ |title=LAMPA conversation festival video archive now available online |website=LSM |date=2020-10-20 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā festivāls atkal galvenokārt notika Cēsīs, apvienojot klātienes pasākumus, tiešraides un kopīgas skatīšanās vietas citur Latvijā. Programmā bija vairāk nekā 200 pasākumu, un tās centrālā tēma bija cieņa.&lt;ref name=&quot;lsm2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-to-feature-various-events-in-english.a414766/ |title=LAMPA festival to feature various events in English |website=LSM |date=2021-07-29 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Ierastais divu dienu klātienes formāts atgriezās 2022. gadā, kad 270 pasākumus apmeklēja aptuveni 19 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;lsm2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/19000-people-attended-lampa-festival.a464161/ |title=19,000 people attended LAMPA festival |website=LSM |date=2022-07-05 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlākie festivāli ===
Devīto festivālu 2023. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tajā notika 323 pasākumi 55 skatuvēs un norises vietās.&lt;ref name=&quot;la2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/foto-pulcejot-vairak-neka-20-000-apmekletaju-ar-verienu-aizvadits-sarunu-festivals-lampa |title=FOTO. Pulcējot vairāk nekā 20 000 apmeklētāju, ar vērienu aizvadīts Sarunu festivāls &quot;LAMPA&quot; |website=LA.LV |date=2023-06-12 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī festivāls kļuva par vienu no Latvijas Eiropas Pilsoņu balvas laureātiem.&lt;ref name=&quot;prize&quot; /&gt;

Desmitajā festivālā 2024. gadā notika 365 pasākumi 62 norises vietās, un to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;ziemellatvija2024&quot; /&gt; 2025. gadā festivālu apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tā programmā bija 376 pasākumi 61 norises vietā, to sagatavoja 285 pasākumu rīkotāji, un piedalījās 1275 runātāji un dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;diena2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/sarunu-festivalu-lampa-apmeklejusi-vairak-neka-20-000-cilveku-14338195 |title=Sarunu festivālu Lampa apmeklējuši vairāk nekā 20 000 cilvēku |website=Diena |date=2025-07-03 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Divpadsmitais festivāls notika 2026. gada 10. un 11. jūlijā. Tajā bija 409 pasākumi 66 norises vietās un 1445 runātāji, bet apmeklētāju skaits sasniedza aptuveni 27 000.&lt;ref name=&quot;norden2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://norden.lv/en/whats-new/news/looking-back-at-nordic-island-at-the-lampa-conversation-festival/ |title=Looking back at Nordic Island at the LAMPA Conversation Festival |website=Nordic Council of Ministers' Office in Latvia |date=2026-07-14 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lampa2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://festivalslampa.lv/lv/jaunumi/lampa-divas-dienas-pulcejusi-27-000-apmekletaju |title=LAMPA divās dienās pulcējusi 27 000 apmeklētāju |website=Sarunu festivāls LAMPA |date=2026-07-12 |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Programma un organizācija ==
LAMPA darbojas kā atvērta programmas veidošanas platforma. Organizācijas un individuāli rīkotāji piedāvā atsevišķus pasākumus vai plašākas programmas, bet festivāla centrālā komanda koordinē kopējo programmu un norises vietas.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; Dalībnieku vidū ir bijušas nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, mediji, augstskolas, politiskās partijas un individuāli rīkotāji.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; Pasākumu formāti ietver debates, intervijas, paneļdiskusijas, lekcijas, darbnīcas, izrādes, stāvizrādes un aktivitātes bērniem.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt;

Programmā ietilpst politiskas debates un tikšanās ar valsts amatpersonām. Regulāri rīkotie formāti ir &quot;Politiķu cepiens&quot;, kurā amatpersonas komiskā formā atbild uz jautājumiem, un &quot;Politiskā arēna&quot;, kur apmeklētāji var satikt politisko partiju pārstāvjus.&lt;ref name=&quot;lsm2016&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt; Bērniem paredzētā programma tiek veidota ar nosaukumu miniLAMPA.&lt;ref name=&quot;bnn2018&quot; /&gt;

Festivāla galvenais rīkotājs ir Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, kas sadarbojas ar Cēsu novada pašvaldību un privātajiem un institucionālajiem partneriem.&lt;ref name=&quot;dfa&quot; /&gt; [[Britu padome]] 2016. gadā kļuva par stratēģisko partneri un ir atbalstījusi gan festivālu, gan ar to saistītas sarunu programmas citviet Latvijā.&lt;ref name=&quot;british&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britishcouncil.lv/en/programmes/arts/conversation-festival-and-school-lampa |title=Co-operation with the Conversation festival LAMPA and Conversation school LAMPA |website=British Council Latvia |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Dažādos gados pasākumi ir notikuši latviešu, angļu un krievu valodā, dažkārt nodrošinot tulkojumu. Daudzi pasākumi tiek straumēti tiešraidē un vēlāk saglabāti festivāla video arhīvā.&lt;ref name=&quot;oecd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2020archive&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references/&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://festivalslampa.lv/ Oficiālā tīmekļvietne]

[[Kategorija:Festivāli]]
[[Kategorija:Cēsis]]</text>
      <sha1>77g2uchy44b0rj405omhkonc75n8o5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Jesus and Mary Chain</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637723</id>
    <revision>
      <id>4509847</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:14:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Jesus and Mary Chain'' | Attēls = The Jesus And Mary Chain Wave-Gotik-Treffen 2018 38.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2018. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Skotija|Īstkilbraida}} | Žanrs = [[noizpops]]&lt;br /&gt;[[alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[indīroks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]] | Gadi = 1983—1999; 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Creation Records|Creation]], Bla...</comment>
      <origin>4509847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4700" sha1="15zrn5zmfwn8jyzngfo9z1ybq8i34b3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''The Jesus and Mary Chain''
| Attēls = The Jesus And Mary Chain Wave-Gotik-Treffen 2018 38.jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2018. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Skotija|Īstkilbraida}}
| Žanrs = [[noizpops]]&lt;br /&gt;[[alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[indīroks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 1983—1999; 2007—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Creation Records|Creation]], [[Blanco y Negro Records|Blanco y Negro]], [[Sub Pop]], [[American Recordings|Def American]], [[Reprise Records|Reprise]], [[Warner Music Group|WEA]]
| Mlapa = [http://themarychain.com/ themarychain.com]
| Dalībnieki = * [[Džims Rīds]]
* [[Viljams Rīds]]
* [[Skots Von Raipers]]
* [[Džastins Velčs]]
* [[Marks Krozers]]
| Bij_dalībnieki = 
}}
'''''The Jesus and Mary Chain''''' ir [[Skoti|skotu]] [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa, kas izveidota 1983. gadā [[Īstkilbraida|Īstkilbraidā]]. Grupas darbības pamatā ir brāļu [[Džims Rīds|Džima]] un [[Viljams Rīds|Viljama Rīda]] tandēms, kuri ir grupas dibinātāji un vienīgie pastāvīgie dalībnieki kopš tās izveidošanas. Viņi tiek uzskatīti par vienām no nozīmīgākajām personībām [[Noizpops|noizpopa]] un [[Šūgeizs|šūgeiza]] apakšžanru attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://exclaim.ca/music/article/the_jesus_and_mary_chain-barbed_wire_disses|title=The Jesus and Mary Chain|last=Lindsay|first=Cam|website=exclaim.ca|access-date=2026-08-19|date=2017-03-21}}&lt;/ref&gt; Savas karjeras laikā grupa Apvienotās Karalistes singlu topā ir iekļuvusi labāko četrdesmitniekā ar divpadsmit dziesmām, no kurām divas sasniegušas labāko desmitnieku.

Brāļi Rīdi sākotnējam grupas sastāvam piesaistīja [[Daglass Hārts|Daglasu Hārtu]] kā basģitāristu un [[Marijs Dalglišs|Mariju Dalglišu]] kā bundzenieku. Pēc līguma noslēgšanas ar neatkarīgo ierakstu kompāniju ''[[Creation Records]]'' grupa 1984. gadā izdeva savu pirmo singlu &quot;Upside Down&quot;. Dalglišu pie bungām nomainīja [[Bobijs Gilespijs]], un 1985. gadā lielās ierakstu kompānijas ''[[Warner Music Group|WEA]]'' paspārnē tika izdots grupas debijas albums ''Psychocandy'', kas saņēma augstu kritiķu atzinību. Pēc albuma izdošanas Gilespijs pameta grupu, lai pievērstos savai grupai ''[[Primal Scream]]''. Grupas lielākais komerciālais panākums Apvienotajā Karalistē bija otrais albums ''Darklands'', kas 1987. gadā sasniedza 5. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un radīja hitu &quot;April Skies&quot;, kas singlu topā pakāpās līdz 8. vietai. 1989. gadā grupa izdeva savu trešo albumu ''Automatic'', no kura dziesmas &quot;Blues from a Gun&quot; un &quot;Head On&quot; kļuva par pirmajiem grupas singliem, kas iekļuva ASV topos. Divus gadus vēlāk Hārts grupu pameta.

Pēc tam ''The Jesus and Mary Chain'' izdeva albumus ''Honey's Dead'' 1992. gadā un ''Stoned &amp; Dethroned'' 1994. gadā, abi turpinot nostiprināt grupas popularitāti ASV. No albuma ''Stoned &amp; Dethroned'' izdotais singls &quot;Sometimes Always&quot; kļuva par grupas komerciāli veiksmīgāko singlu ASV, sasniedzot 96. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' topā. Pēc desmit gadiem grupa pārtrauca sadarbību ar ''WEA'', noslēdza līgumu ar ''[[Sub Pop Records]]'' ASV un atkārtoti pievienojās ''Creation Records'' Apvienotajā Karalistē, lai 1998. gadā izdotu albumu ''Munki''. Nākamajā gadā grupa izjuka.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.mtv.com/news/8wqhye/jesus-and-mary-chain-guitarist-splits-tour-after-sibling-fight|title=Jesus And Mary Chain Guitarist Splits Tour After Sibling Fight|work=MTV|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grupa atkal apvienojās 2007. gadā, bet 2017. gadā izdeva ''Damage and Joy'' — savu pirmo studijas albumu 19 gadu laikā un kopumā septīto studijas albumu. Nākamais albums ''Glasgow Eyes'' tika izdots 2024. gadā un kļuva par grupas pirmo albumu, kas kopš 1988. gada sasniedzis Apvienotās Karalistes albumu topa labāko desmitnieku.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/elbow-audio-vertigo-official-number-1-album/|title=Elbow earn fourth Number 1 album with AUDIO VERTIGO|work=Official Charts|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Skotijas alternatīvā roka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas postpanka grupas]]</text>
      <sha1>15zrn5zmfwn8jyzngfo9z1ybq8i34b3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas postpanka grupas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637724</id>
    <revision>
      <id>4509848</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:15:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes postpanka grupas]] [[Kategorija:Skotijas pankroka grupas pēc žanra|Postpanks]] [[Kategorija:Skotijas alternatīvā roka grupas pēc žanra|Postpanks]]</comment>
      <origin>4509848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" sha1="e6ieptmt0laihqektm6jzimyyqanwwb" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes postpanka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas pankroka grupas pēc žanra|Postpanks]]
[[Kategorija:Skotijas alternatīvā roka grupas pēc žanra|Postpanks]]</text>
      <sha1>e6ieptmt0laihqektm6jzimyyqanwwb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LAMPA (sarunu festivāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637725</id>
    <redirect title="Sarunu festivāls LAMPA" />
    <revision>
      <id>4509852</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:21:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sarunu festivāls LAMPA]]</comment>
      <origin>4509852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="oeakgqw0g192l1d66i8pdu1iaizxor7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sarunu festivāls LAMPA]]</text>
      <sha1>oeakgqw0g192l1d66i8pdu1iaizxor7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gravitācijas kalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637726</id>
    <revision>
      <id>4509855</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:26:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Magnetic_Hill,_New_Brunswick.JPG|thumb| Gravitācijas kalnā [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]]. Šķiet, ka ūdens tek augšup.]] '''Gravitācijas kalns''' ({{val|en|gravity hill}}), kas var būt pazīstams arī kā '''magnētiskais kalns''', '''noslēpumainais kalns''', '''noslēpumainā vieta''', '''gravitācijas ceļš''' vai '''antigravitācijas kalns''', ir vieta, kur apkārtējās ainavas izkārtojums rada optisku [[Ilūzija|ilūziju]], liekot nelielam lejupvērst...</comment>
      <origin>4509855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4395" sha1="l2u3az9qmtpc2nwle9o0s7f4znidabf" xml:space="preserve">[[Attēls:Magnetic_Hill,_New_Brunswick.JPG|thumb| Gravitācijas kalnā [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]]. Šķiet, ka ūdens tek augšup.]]
'''Gravitācijas kalns''' ({{val|en|gravity hill}}), kas var būt pazīstams arī kā '''magnētiskais kalns''', '''noslēpumainais kalns''', '''noslēpumainā vieta''', '''gravitācijas ceļš''' vai '''antigravitācijas kalns''', ir vieta, kur apkārtējās ainavas izkārtojums rada optisku [[Ilūzija|ilūziju]], liekot nelielam lejupvērstam slīpumam izskatīties kā augšupvērstam. Tādēļ automašīna, kas atrodas neitrālajā pārnesumā, var šķist ripojam kalnā pretēji [[Gravitācija|gravitācijas spēkam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.ucr.edu/home/baez/physics/General/roll-uphill.html|title=Can Things Roll Uphill?|website=Math.ucr.edu|access-date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4773253/anomalas-zonas-kur-nedarbojas-fizikas-likumi|title=Anomālās zonas, kur nedarbojas fizikas likumi|website=Zemeslode|access-date=2026-08-19|date=2005-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.aliens.lv/a/6449-armenijas-gravitacijas-anomalija&lt;/ref&gt;

Lai gan gravitācijas kalna slīpums ir optiska ilūzija,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bressan|first=Paola|last2=Garlaschelli|first2=Luigi|last3=Barracano|first3=Monica|date=2003|title=Antigravity Hills are Visual Illusions|url=https://zenodo.org/record/1006741|journal=Psychological Science|language=en|volume=14|issue=5|pages=441–449|doi=10.1111/1467-9280.02451|pmid=12930474}} [https://zenodo.org/record/1006741#.Wdx33hhh1YI Free full text]&lt;/ref&gt; par šādām vietām nereti tiek apgalvots, ka tajās darbojas [[Magnētisms|magnētiski]] vai [[Pārdabiskums|pārdabiski]] spēki. Būtisks ilūzijas cēlonis ir pilnībā vai daļēji aizsegts [[horizonts]]. Ja horizonts nav redzams, cilvēkam ir grūtāk novērtēt virsmas slīpumu, jo trūkst uzticama atskaites punkta. Maldinošu priekšstatu par slīpumu var radīt arī citi apkārtējās ainavas elementi. Piemēram, koki, kurus parasti uzskata par aptuveni perpendikulāriem zemes virsmai, var būt sasvērušies, tādējādi ietekmējot slīpuma uztveri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sciencedaily.com/videos/2006/0609-the_mysterious_gravity_hill.htm|title=The Mysterious Gravity Hill:Physicists Show &quot;Antigravity&quot; Mystery Spots Are Optical Illusions|publisher=Science Daily|website=ScienceDaily.com}}&lt;/ref&gt;

2003.&amp;nbsp;gadā tika veikts pētījums par to, kā horizonta neesamība ietekmē gravitācijas kalnu uztveri. Pētnieki no [[Padujas Universitāte]]s un Pavijas universitātes Itālijā laboratorijā atjaunoja vairākas vietas, kurās novērojama šāda ilūzija, un pētīja brīvprātīgo reakciju. Pētījums parādīja, ka bez īsta horizonta cilvēka smadzenes var tikt maldinātas ar tādiem apkārtējās vides orientieriem kā koki un ceļazīmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencealert.com/gravity-hills-physics-defying-optical-illusion-car-drifts-uphill|title=These Gravity-Defying Hills Are One of The Strangest Natural Phenomena We've Seen|website=ScienceAlert.com|access-date=8 April 2022|date=6 March 2017}}&lt;/ref&gt;

Šī ilūzija ir līdzīga [[Eimsa istaba]]s radītajam efektam, kurā telpas ģeometrijas izkropļojumu dēļ objekti var šķist neparasti lieli, mazi vai pārvietoties pretēji gravitācijas virzienam.

Pretēja parādība — kalnā vedošs ceļš, kas šķiet līdzens, — [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sacīkstēs]] ir pazīstama kā „viltus līdzenums” (''false flat'').&lt;ref&gt;{{Atsauce|url=https://books.google.com/books?id=PCO8d0hhzK4C&amp;pg=PA114|page=114|access-date=July 20, 2013|title=Cycling's Greatest Misadventures|editor1-first=Erich|editor1-last=Schweikher|editor2-first=Paul|editor2-last=Diamond|publisher=Casagrande Press LLC|year=2007|isbn=978-0-9769516-2-9}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gravitācijas kalnu saraksts]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/
* [https://strangehappen.com/top-10-places-where-gravity-does-not-work/ Top 10 Places Where Gravity Appears Not to Work] – Article discussing unusual gravity hill locations around the world.
* https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/</text>
      <sha1>l2u3az9qmtpc2nwle9o0s7f4znidabf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509864</id>
      <parentid>4509855</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Gravitācija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4509864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4424" sha1="rkrcm3a2mamq8oean669pn2y1qftbx2" xml:space="preserve">[[Attēls:Magnetic_Hill,_New_Brunswick.JPG|thumb| Gravitācijas kalnā [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]]. Šķiet, ka ūdens tek augšup.]]
'''Gravitācijas kalns''' ({{val|en|gravity hill}}), kas var būt pazīstams arī kā '''magnētiskais kalns''', '''noslēpumainais kalns''', '''noslēpumainā vieta''', '''gravitācijas ceļš''' vai '''antigravitācijas kalns''', ir vieta, kur apkārtējās ainavas izkārtojums rada optisku [[Ilūzija|ilūziju]], liekot nelielam lejupvērstam slīpumam izskatīties kā augšupvērstam. Tādēļ automašīna, kas atrodas neitrālajā pārnesumā, var šķist ripojam kalnā pretēji [[Gravitācija|gravitācijas spēkam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.ucr.edu/home/baez/physics/General/roll-uphill.html|title=Can Things Roll Uphill?|website=Math.ucr.edu|access-date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4773253/anomalas-zonas-kur-nedarbojas-fizikas-likumi|title=Anomālās zonas, kur nedarbojas fizikas likumi|website=Zemeslode|access-date=2026-08-19|date=2005-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.aliens.lv/a/6449-armenijas-gravitacijas-anomalija&lt;/ref&gt;

Lai gan gravitācijas kalna slīpums ir optiska ilūzija,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bressan|first=Paola|last2=Garlaschelli|first2=Luigi|last3=Barracano|first3=Monica|date=2003|title=Antigravity Hills are Visual Illusions|url=https://zenodo.org/record/1006741|journal=Psychological Science|language=en|volume=14|issue=5|pages=441–449|doi=10.1111/1467-9280.02451|pmid=12930474}} [https://zenodo.org/record/1006741#.Wdx33hhh1YI Free full text]&lt;/ref&gt; par šādām vietām nereti tiek apgalvots, ka tajās darbojas [[Magnētisms|magnētiski]] vai [[Pārdabiskums|pārdabiski]] spēki. Būtisks ilūzijas cēlonis ir pilnībā vai daļēji aizsegts [[horizonts]]. Ja horizonts nav redzams, cilvēkam ir grūtāk novērtēt virsmas slīpumu, jo trūkst uzticama atskaites punkta. Maldinošu priekšstatu par slīpumu var radīt arī citi apkārtējās ainavas elementi. Piemēram, koki, kurus parasti uzskata par aptuveni perpendikulāriem zemes virsmai, var būt sasvērušies, tādējādi ietekmējot slīpuma uztveri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sciencedaily.com/videos/2006/0609-the_mysterious_gravity_hill.htm|title=The Mysterious Gravity Hill:Physicists Show &quot;Antigravity&quot; Mystery Spots Are Optical Illusions|publisher=Science Daily|website=ScienceDaily.com}}&lt;/ref&gt;

2003.&amp;nbsp;gadā tika veikts pētījums par to, kā horizonta neesamība ietekmē gravitācijas kalnu uztveri. Pētnieki no [[Padujas Universitāte]]s un Pavijas universitātes Itālijā laboratorijā atjaunoja vairākas vietas, kurās novērojama šāda ilūzija, un pētīja brīvprātīgo reakciju. Pētījums parādīja, ka bez īsta horizonta cilvēka smadzenes var tikt maldinātas ar tādiem apkārtējās vides orientieriem kā koki un ceļazīmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencealert.com/gravity-hills-physics-defying-optical-illusion-car-drifts-uphill|title=These Gravity-Defying Hills Are One of The Strangest Natural Phenomena We've Seen|website=ScienceAlert.com|access-date=8 April 2022|date=6 March 2017}}&lt;/ref&gt;

Šī ilūzija ir līdzīga [[Eimsa istaba]]s radītajam efektam, kurā telpas ģeometrijas izkropļojumu dēļ objekti var šķist neparasti lieli, mazi vai pārvietoties pretēji gravitācijas virzienam.

Pretēja parādība — kalnā vedošs ceļš, kas šķiet līdzens, — [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sacīkstēs]] ir pazīstama kā „viltus līdzenums” (''false flat'').&lt;ref&gt;{{Atsauce|url=https://books.google.com/books?id=PCO8d0hhzK4C&amp;pg=PA114|page=114|access-date=July 20, 2013|title=Cycling's Greatest Misadventures|editor1-first=Erich|editor1-last=Schweikher|editor2-first=Paul|editor2-last=Diamond|publisher=Casagrande Press LLC|year=2007|isbn=978-0-9769516-2-9}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gravitācijas kalnu saraksts]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/
* [https://strangehappen.com/top-10-places-where-gravity-does-not-work/ Top 10 Places Where Gravity Appears Not to Work] – Article discussing unusual gravity hill locations around the world.
* https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/

[[Kategorija:Gravitācija]]</text>
      <sha1>rkrcm3a2mamq8oean669pn2y1qftbx2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509875</id>
      <parentid>4509864</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4509875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4432" sha1="mjf4x0tel79e5lh78z0oiw6wb6gzw14" xml:space="preserve">[[Attēls:Magnetic_Hill,_New_Brunswick.JPG|thumb| Gravitācijas kalnā [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]]. Šķiet, ka ūdens tek augšup.]]
'''Gravitācijas kalns''' ({{val|en|gravity hill}}), kas var būt pazīstams arī kā '''magnētiskais kalns''', '''noslēpumainais kalns''', '''noslēpumainā vieta''', '''gravitācijas ceļš''' vai '''antigravitācijas kalns''', ir vieta, kur apkārtējās ainavas izkārtojums rada [[Optiska ilūzija|optisku ilūziju]], liekot nelielam lejupvērstam slīpumam izskatīties kā augšupvērstam. Tādēļ automašīna, kas atrodas neitrālajā pārnesumā, var šķist ripojam kalnā pretēji [[Gravitācija|gravitācijas spēkam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.ucr.edu/home/baez/physics/General/roll-uphill.html|title=Can Things Roll Uphill?|website=Math.ucr.edu|access-date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4773253/anomalas-zonas-kur-nedarbojas-fizikas-likumi|title=Anomālās zonas, kur nedarbojas fizikas likumi|website=Zemeslode|access-date=2026-08-19|date=2005-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.aliens.lv/a/6449-armenijas-gravitacijas-anomalija&lt;/ref&gt;

Lai gan gravitācijas kalna slīpums ir optiska ilūzija,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bressan|first=Paola|last2=Garlaschelli|first2=Luigi|last3=Barracano|first3=Monica|date=2003|title=Antigravity Hills are Visual Illusions|url=https://zenodo.org/record/1006741|journal=Psychological Science|language=en|volume=14|issue=5|pages=441–449|doi=10.1111/1467-9280.02451|pmid=12930474}} [https://zenodo.org/record/1006741#.Wdx33hhh1YI Free full text]&lt;/ref&gt; par šādām vietām nereti tiek apgalvots, ka tajās darbojas [[Magnētisms|magnētiski]] vai [[Pārdabiskums|pārdabiski]] spēki. Būtisks ilūzijas cēlonis ir pilnībā vai daļēji aizsegts [[horizonts]]. Ja horizonts nav redzams, cilvēkam ir grūtāk novērtēt virsmas slīpumu, jo trūkst uzticama atskaites punkta. Maldinošu priekšstatu par slīpumu var radīt arī citi apkārtējās ainavas elementi. Piemēram, koki, kurus parasti uzskata par aptuveni perpendikulāriem zemes virsmai, var būt sasvērušies, tādējādi ietekmējot slīpuma uztveri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sciencedaily.com/videos/2006/0609-the_mysterious_gravity_hill.htm|title=The Mysterious Gravity Hill:Physicists Show &quot;Antigravity&quot; Mystery Spots Are Optical Illusions|publisher=Science Daily|website=ScienceDaily.com}}&lt;/ref&gt;

2003.&amp;nbsp;gadā tika veikts pētījums par to, kā horizonta neesamība ietekmē gravitācijas kalnu uztveri. Pētnieki no [[Padujas Universitāte]]s un Pavijas universitātes Itālijā laboratorijā atjaunoja vairākas vietas, kurās novērojama šāda ilūzija, un pētīja brīvprātīgo reakciju. Pētījums parādīja, ka bez īsta horizonta cilvēka smadzenes var tikt maldinātas ar tādiem apkārtējās vides orientieriem kā koki un ceļazīmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencealert.com/gravity-hills-physics-defying-optical-illusion-car-drifts-uphill|title=These Gravity-Defying Hills Are One of The Strangest Natural Phenomena We've Seen|website=ScienceAlert.com|access-date=8 April 2022|date=6 March 2017}}&lt;/ref&gt;

Šī ilūzija ir līdzīga [[Eimsa istaba]]s radītajam efektam, kurā telpas ģeometrijas izkropļojumu dēļ objekti var šķist neparasti lieli, mazi vai pārvietoties pretēji gravitācijas virzienam.

Pretēja parādība — kalnā vedošs ceļš, kas šķiet līdzens, — [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sacīkstēs]] ir pazīstama kā „viltus līdzenums” (''false flat'').&lt;ref&gt;{{Atsauce|url=https://books.google.com/books?id=PCO8d0hhzK4C&amp;pg=PA114|page=114|access-date=July 20, 2013|title=Cycling's Greatest Misadventures|editor1-first=Erich|editor1-last=Schweikher|editor2-first=Paul|editor2-last=Diamond|publisher=Casagrande Press LLC|year=2007|isbn=978-0-9769516-2-9}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gravitācijas kalnu saraksts]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/
* [https://strangehappen.com/top-10-places-where-gravity-does-not-work/ Top 10 Places Where Gravity Appears Not to Work] – Article discussing unusual gravity hill locations around the world.
* https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/

[[Kategorija:Gravitācija]]</text>
      <sha1>mjf4x0tel79e5lh78z0oiw6wb6gzw14</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510161</id>
      <parentid>4509875</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T05:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4377" sha1="d8kxk4ws27au7vptuz20vmvks7uqv0n" xml:space="preserve">[[Attēls:Magnetic_Hill,_New_Brunswick.JPG|thumb| Gravitācijas kalnā [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]]. Šķiet, ka ūdens tek augšup.]]
'''Gravitācijas kalns''' ({{val|en|gravity hill}}), kas var būt pazīstams arī kā '''magnētiskais kalns''', '''noslēpumainais kalns''', '''noslēpumainā vieta''', '''gravitācijas ceļš''' vai '''antigravitācijas kalns''', ir vieta, kur apkārtējās ainavas izkārtojums rada [[Optiska ilūzija|optisku ilūziju]], liekot nelielam lejupvērstam slīpumam izskatīties kā augšupvērstam. Tādēļ automašīna, kas atrodas neitrālajā pārnesumā, var šķist ripojam kalnā pretēji [[Gravitācija|gravitācijas spēkam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.ucr.edu/home/baez/physics/General/roll-uphill.html|title=Can Things Roll Uphill?|website=Math.ucr.edu|access-date=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4773253/anomalas-zonas-kur-nedarbojas-fizikas-likumi|title=Anomālās zonas, kur nedarbojas fizikas likumi|website=Zemeslode|access-date=2026-08-19|date=2005-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.aliens.lv/a/6449-armenijas-gravitacijas-anomalija&lt;/ref&gt;

Lai gan gravitācijas kalna slīpums ir optiska ilūzija,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bressan|first=Paola|last2=Garlaschelli|first2=Luigi|last3=Barracano|first3=Monica|date=2003|title=Antigravity Hills are Visual Illusions|url=https://zenodo.org/record/1006741|journal=Psychological Science|language=en|volume=14|issue=5|pages=441–449|doi=10.1111/1467-9280.02451|pmid=12930474}} [https://zenodo.org/record/1006741#.Wdx33hhh1YI Free full text]&lt;/ref&gt; par šādām vietām nereti tiek apgalvots, ka tajās darbojas [[Magnētisms|magnētiski]] vai [[Pārdabiskums|pārdabiski]] spēki. Būtisks ilūzijas cēlonis ir pilnībā vai daļēji aizsegts [[horizonts]]. Ja horizonts nav redzams, cilvēkam ir grūtāk novērtēt virsmas slīpumu, jo trūkst uzticama atskaites punkta. Maldinošu priekšstatu par slīpumu var radīt arī citi apkārtējās ainavas elementi. Piemēram, koki, kurus parasti uzskata par aptuveni perpendikulāriem zemes virsmai, var būt sasvērušies, tādējādi ietekmējot slīpuma uztveri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sciencedaily.com/videos/2006/0609-the_mysterious_gravity_hill.htm|title=The Mysterious Gravity Hill:Physicists Show &quot;Antigravity&quot; Mystery Spots Are Optical Illusions|publisher=Science Daily|website=ScienceDaily.com}}&lt;/ref&gt;

2003.&amp;nbsp;gadā tika veikts pētījums par to, kā horizonta neesamība ietekmē gravitācijas kalnu uztveri. Pētnieki no [[Padujas Universitāte]]s un Pavijas universitātes Itālijā laboratorijā atjaunoja vairākas vietas, kurās novērojama šāda ilūzija, un pētīja brīvprātīgo reakciju. Pētījums parādīja, ka bez īsta horizonta cilvēka smadzenes var tikt maldinātas ar tādiem apkārtējās vides orientieriem kā koki un ceļazīmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencealert.com/gravity-hills-physics-defying-optical-illusion-car-drifts-uphill|title=These Gravity-Defying Hills Are One of The Strangest Natural Phenomena We've Seen|website=ScienceAlert.com|access-date=8 April 2022|date=6 March 2017}}&lt;/ref&gt;

Šī ilūzija ir līdzīga [[Eimsa istaba]]s radītajam efektam, kurā telpas ģeometrijas izkropļojumu dēļ objekti var šķist neparasti lieli, mazi vai pārvietoties pretēji gravitācijas virzienam.

Pretēja parādība — kalnā vedošs ceļš, kas šķiet līdzens, — [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sacīkstēs]] ir pazīstama kā „viltus līdzenums” (''false flat'').&lt;ref&gt;{{Atsauce|url=https://books.google.com/books?id=PCO8d0hhzK4C&amp;pg=PA114|page=114|access-date=July 20, 2013|title=Cycling's Greatest Misadventures|editor1-first=Erich|editor1-last=Schweikher|editor2-first=Paul|editor2-last=Diamond|publisher=Casagrande Press LLC|year=2007|isbn=978-0-9769516-2-9}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/
* [https://strangehappen.com/top-10-places-where-gravity-does-not-work/ Top 10 Places Where Gravity Appears Not to Work] – Article discussing unusual gravity hill locations around the world.
* https://madeinvilnius.lt/lv/interesanta-Lietuva/interesants-Lietuva-Kruo%C5%86a-gravit%C4%81cijas-kalns/

[[Kategorija:Gravitācija]]</text>
      <sha1>d8kxk4ws27au7vptuz20vmvks7uqv0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Primal Scream</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637727</id>
    <revision>
      <id>4509856</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Primal Scream'' | Attēls = Primal Scream.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2006. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]&lt;br /&gt;[[alternatīvā deju mūzika]]&lt;br /&gt;[[neopsihedēlija]]&lt;br /&gt;[[hausmūzika]]&lt;br /&gt;[[indīpops]] | Gadi = 1982—pašlaik | Izdevējkompānija =  | Mlapa...</comment>
      <origin>4509856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2463" sha1="o22q6wcxf3cmgttxads8ohxa9bm7lrc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Primal Scream''
| Attēls = Primal Scream.jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2006. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| Žanrs = [[alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]&lt;br /&gt;[[alternatīvā deju mūzika]]&lt;br /&gt;[[neopsihedēlija]]&lt;br /&gt;[[hausmūzika]]&lt;br /&gt;[[indīpops]]
| Gadi = 1982—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://primalscream.net/ primalscream.net]
| Dalībnieki = * [[Bobijs Gilespijs]]
* [[Endrū Inness]]
* [[Derins Mūnijs]]
| Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Primal Scream''''' ir [[Skoti|skotu]] [[rokgrupa]], ko 1982. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] sākotnēji izveidoja [[Bobijs Gilespijs]] (vokāls) un [[Džims Bītijs]] (ģitāra). Pašreizējā grupas sastāvā ir Gilespijs, [[Endrū Inness]] (ģitāra) un [[Derins Mūnijs]] (bungas).

''Primal Scream'' koncertēja no 1982. līdz 1984. gadam, taču grupas uzņēma apgriezienus tikai pēc tam, kad Gilespijs pameta grupas ''[[The Jesus and Mary Chain]]'' bundzinieka amatu. 1980. gadu vidū grupa bija nozīmīga [[Indīpops|indīpopa]] skatuves daļa, bet vēlāk pievērsās izteiktāk [[psihedēlija]]s un [[Garāžroks|garāžroka]] ietekmētam skanējumam. Vēlāk grupa savā 1991. gada albumā ''Screamadelica'' iekļāva [[deju mūzika]] elementus, kas tai palīdzēja kļūt plaši pazīstamai. Turpmākajos albumos grupa turpināja eksperimentēt ar dažādiem stiliem, pievēršoties [[Blūzs|blūzam]], [[Triphops|triphopam]] un [[Industriālais roks|industriālam rokam]]. Grupas jaunākais albums ''Come Ahead'' tika izdots 2024. gada 8. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/news/primal-scream-come-ahead-love-insurrection|title=Primal Scream return with details of twelfth album ‘Come Ahead’|last=Carter|first=Daisy|website=DIY|access-date=2026-08-19|date=2024-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Skotijas alternatīvā roka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Skotijas hausmūzikas grupas]]</text>
      <sha1>o22q6wcxf3cmgttxads8ohxa9bm7lrc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas elektroniskās mūzikas grupas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637728</id>
    <revision>
      <id>4509857</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:32:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Skotijas mūzikas grupas|Elektroniskā mūzika]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes elektroniskās mūzikas grupas]]</comment>
      <origin>4509857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="130" sha1="8ssxqkbhrgb70xjfn7ehjk5aev1zgda" xml:space="preserve">[[Kategorija:Skotijas mūzikas grupas|Elektroniskā mūzika]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes elektroniskās mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>8ssxqkbhrgb70xjfn7ehjk5aev1zgda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas hausmūzikas grupas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637729</id>
    <revision>
      <id>4509862</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Skotijas elektroniskās deju mūzikas grupas pēc žanra|Hausmūzika]]</comment>
      <origin>4509862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="141" sha1="gw0yj0tr642ppumytbyao9mg696izig" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes hausmūzikas grupas]]
[[Kategorija:Skotijas elektroniskās deju mūzikas grupas pēc žanra|Hausmūzika]]</text>
      <sha1>gw0yj0tr642ppumytbyao9mg696izig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cocteau Twins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637730</id>
    <revision>
      <id>4509867</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:50:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Cocteau Twins'' | Attēls = Cocteau Twins - Los Angeles Times (1985) (cropped2).jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 1985. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Skotija|Greindžmuta}} | Žanrs = [[drīmpops]]&lt;br /&gt;[[gotiskais roks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]] | Gadi = 1979—1997 | Izdevējkompānija =  | Mlapa = [http://cocteautwins.com/ cocteautwins.com] | Dalībnieki =  | Bij_dalībnieki = * Elizabe...</comment>
      <origin>4509867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5203" sha1="c7oc1i3w9pexnmzh0d9zodskxr4digw" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Cocteau Twins''
| Attēls = Cocteau Twins - Los Angeles Times (1985) (cropped2).jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupa 1985. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Skotija|Greindžmuta}}
| Žanrs = [[drīmpops]]&lt;br /&gt;[[gotiskais roks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 1979—1997
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://cocteautwins.com/ cocteautwins.com]
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = * [[Elizabete Freizere]]
* [[Robins Gatrijs]]
* [[Saimons Reimonds]]
* [[Vills Hegijs]]
}}
'''''Cocteau Twins''''' bija [[Skoti|skotu]] [[rokgrupa]], kas darbojās no 1979. līdz 1997. gadam. To [[Greindžmuta|Greindžmutā]] izveidoja [[Robins Gatrijs]] (ģitāras, bungu mašīna) un [[Vills Hegijs]] (basģitāra), bet 1981. gadā grupai pievienojās [[Elizabete Freizere]] (vokāls). 1983. gadā Hegiju nomainīja multiinstrumentālists [[Saimons Reimonds]]. Grupa izpelnījās kritiķu atzinību ar savu ēterisko, skaņu efektiem piesātināto skanējumu un Freizeres [[Soprāns|soprāna]] vokālu, kura dziesmu tekstos bieži izvairījās no jebkādas atpazīstamas valodas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/cocteau-twins-mn0000140499|title=Cocteau Twins — Biography, Discography, Albums &amp; Expert Reviews|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņi bija vieni no 1980. gadu alternatīvā mūzikas apakšžanra [[Drīmpops|drīmpopa]] aizsācējiem un palīdzēja definēt vēlāk izveidojušos [[Šūgeizs|šūgeiza]] žanru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/style/dream-pop-ma0000012303|title=Dream Pop Music Style Overview|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1991/12/01/arts/pop-view-dream-pop-bands-define-the-times-in-britain.html|title=POP VIEW; 'Dream-Pop' Bands Define the Times in Britain|work=The New York Times|access-date=2026-08-19|date=1991-12-01|last=Reynolds|first=Simon|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocteautwins.com/cocteau-twins-uncut-ultimate-genre-guide-shoegaze.html|title=Cocteau Twins featured in new Uncut's 'Ultimate Genre Guide: Shoegaze'|website=cocteautwins.com|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.berklee.edu/news/berklee-now/do-you-shoegaze-primer-underground-genre|title=Shoegaze Music: 17 Songs That Chart the Genre's History—and Its Future {{!}} Berklee|website=www.berklee.edu|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā grupa noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[4AD]]'' un izdeva savu debijas albumu ''Garlands''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Reimonda pievienošanās 1983. gadā nostiprināja grupas pazīstamāko sastāvu, kas drīz vien radīja singlu &quot;Pearly-Dewdrops' Drops&quot;, kurš Apvienotās Karalistes topā sasniedza 29. vietu un kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos singlu Lielbritānijā. Trio savu drīmpopa stilu pilnībā izkristalizēja 1984. gada albumā ''Treasure'', kas kļuva par pirmo grupas albumu, kurš iekļuva Apvienotās Karalistes top 40.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/music/best-albums/dream-pop-albums-of-all-time-cocteau-twins|title=The 25 Best Dream Pop Albums of All Time|last=|first=|website=Paste Magazine|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/search/albums/treasure/|title=treasure {{!}} full Official Chart History {{!}} Official Charts Company|website=www.officialcharts.com|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 1986. gada aprīlī grupa izdeva savu ceturto albumu ''Victorialand'', kas kļuva par tās pirmo albumu Apvienotās Karalistes topa desmitniekā.

Grupas piektais albums ''Blue Bell Knoll'' (1988) Lielbritānijā sasniedza 15. vietu, bet ASV ''[[Billboard 200]]'' topā — 109. vietu. Viņu sestais albums ''Heaven or Las Vegas'' (1990) kļuva par komerciāli veiksmīgāko grupas albumu Lielbritānijā, sasniedzot 7. vietu albumu topā.

Līdz 1993. gadam grupa bija aizgājusi no ''4AD'' un noslēgusi līgumu ar ''[[Fontana Records]]'', izdodot savu septīto albumu ''Four-Calendar Café'' (1993). ''Four-Calendar Café'' kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos albumu ASV ''Billboard 200'' topā, sasniedzot 78. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/cocteau-twins/|title=Cocteau Twins {{!}} Biography, Music &amp; News|website=Billboard|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 1996. gada aprīlī grupa izdeva savu astoto un pēdējo albumu ''Milk &amp; Kisses'', ko papildināja divi singli — &quot;Tishbite&quot; un &quot;Violaine&quot;. Pēc gandrīz 20 gadu kopīgas darbības grupa 1997. gadā izjuka, daļēji Freizeres un Gatrija romantisko attiecību izjukšanas izraisīto problēmu dēļ.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Skotijas drīmpopa grupas]]
[[Kategorija:Skotijas gotiskā roka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas postpanka grupas]]</text>
      <sha1>c7oc1i3w9pexnmzh0d9zodskxr4digw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509868</id>
      <parentid>4509867</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T15:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4509868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5231" sha1="qv52jnvi8f10h7zifl1otofa85fknbt" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Cocteau Twins''
| Attēls = Cocteau Twins - Los Angeles Times (1985) (cropped2).jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupa 1985. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Skotija|Greindžmuta}}
| Žanrs = [[drīmpops]]&lt;br /&gt;[[gotiskais roks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 1979—1997
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://cocteautwins.com/ cocteautwins.com]
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = * [[Elizabete Freizere]]
* [[Robins Gatrijs]]
* [[Saimons Reimonds]]
* [[Vills Hegijs]]
}}
'''''Cocteau Twins''''' bija [[Skoti|skotu]] [[rokgrupa]], kas darbojās no 1979. līdz 1997. gadam. To [[Greindžmuta|Greindžmutā]] izveidoja [[Robins Gatrijs]] (ģitāras, bungu mašīna) un [[Vills Hegijs]] (basģitāra), bet 1981. gadā grupai pievienojās [[Elizabete Freizere]] (vokāls). 1983. gadā Hegiju nomainīja multiinstrumentālists [[Saimons Reimonds]]. Grupa izpelnījās kritiķu atzinību ar savu ēterisko, skaņu efektiem piesātināto skanējumu un Freizeres [[Soprāns|soprāna]] vokālu, kura dziesmu tekstos bieži izvairījās no jebkādas atpazīstamas valodas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/cocteau-twins-mn0000140499|title=Cocteau Twins — Biography, Discography, Albums &amp; Expert Reviews|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņi bija vieni no 1980. gadu alternatīvā mūzikas apakšžanra [[Drīmpops|drīmpopa]] aizsācējiem un palīdzēja definēt vēlāk izveidojušos [[Šūgeizs|šūgeiza]] žanru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/style/dream-pop-ma0000012303|title=Dream Pop Music Style Overview|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1991/12/01/arts/pop-view-dream-pop-bands-define-the-times-in-britain.html|title=POP VIEW; 'Dream-Pop' Bands Define the Times in Britain|work=The New York Times|access-date=2026-08-19|date=1991-12-01|last=Reynolds|first=Simon|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocteautwins.com/cocteau-twins-uncut-ultimate-genre-guide-shoegaze.html|title=Cocteau Twins featured in new Uncut's 'Ultimate Genre Guide: Shoegaze'|website=cocteautwins.com|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.berklee.edu/news/berklee-now/do-you-shoegaze-primer-underground-genre|title=Shoegaze Music: 17 Songs That Chart the Genre's History—and Its Future {{!}} Berklee|website=www.berklee.edu|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā grupa noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[4AD]]'' un izdeva savu debijas albumu ''Garlands''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Reimonda pievienošanās 1983. gadā nostiprināja grupas pazīstamāko sastāvu, kas drīz vien radīja singlu &quot;Pearly-Dewdrops' Drops&quot;, kurš Apvienotās Karalistes topā sasniedza 29. vietu un kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos singlu Lielbritānijā. Trio savu drīmpopa stilu pilnībā izkristalizēja 1984. gada albumā ''Treasure'', kas kļuva par pirmo grupas albumu, kurš iekļuva Apvienotās Karalistes top 40.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/music/best-albums/dream-pop-albums-of-all-time-cocteau-twins|title=The 25 Best Dream Pop Albums of All Time|last=|first=|website=Paste Magazine|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/search/albums/treasure/|title=treasure {{!}} full Official Chart History {{!}} Official Charts Company|website=www.officialcharts.com|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 1986. gada aprīlī grupa izdeva savu ceturto albumu ''Victorialand'', kas kļuva par tās pirmo albumu Apvienotās Karalistes topa desmitniekā.

Grupas piektais albums ''Blue Bell Knoll'' (1988) Lielbritānijā sasniedza 15. vietu, bet ASV ''[[Billboard 200]]'' topā — 109. vietu. Viņu sestais albums ''Heaven or Las Vegas'' (1990) kļuva par komerciāli veiksmīgāko grupas albumu Lielbritānijā, sasniedzot 7. vietu albumu topā.

Līdz 1993. gadam grupa bija aizgājusi no ''4AD'' un noslēgusi līgumu ar ''[[Fontana Records]]'', izdodot savu septīto albumu ''Four-Calendar Café'' (1993). ''Four-Calendar Café'' kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos albumu ASV ''Billboard 200'' topā, sasniedzot 78. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/cocteau-twins/|title=Cocteau Twins {{!}} Biography, Music &amp; News|website=Billboard|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 1996. gada aprīlī grupa izdeva savu astoto un pēdējo albumu ''Milk &amp; Kisses'', ko papildināja divi singli — &quot;Tishbite&quot; un &quot;Violaine&quot;. Pēc gandrīz 20 gadu kopīgas darbības grupa 1997. gadā izjuka, daļēji Freizeres un Gatrija romantisko attiecību izjukšanas izraisīto problēmu dēļ.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes drīmpopa grupas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes gotiskā roka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas postpanka grupas]]</text>
      <sha1>qv52jnvi8f10h7zifl1otofa85fknbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes drīmpopa grupas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637731</id>
    <revision>
      <id>4509869</id>
      <timestamp>2026-08-19T15:54:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes popgrupas|Drīmpops]] [[Kategorija:Drīmpopa grupas pēc valsts]]</comment>
      <origin>4509869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101" sha1="bg1t796ggwmkqzteisvcr0jiq100jzt" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes popgrupas|Drīmpops]]
[[Kategorija:Drīmpopa grupas pēc valsts]]</text>
      <sha1>bg1t796ggwmkqzteisvcr0jiq100jzt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The The</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637732</id>
    <revision>
      <id>4509872</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:09:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The The'' | Attēls = The The (Matt Johnson) live at Rock City, Nottingham 6th September 2024 (53988926890).jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2024. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]&lt;br /&gt;[[ārtpops]]&lt;br /&gt;[[alternatīvais roks]] | Gadi = 1979—pašlaik | Izdevējkompānija =...</comment>
      <origin>4509872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2450" sha1="7fcejmzr8j8951ncwurjwykiihah68j" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''The The''
| Attēls = The The (Matt Johnson) live at Rock City, Nottingham 6th September 2024 (53988926890).jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2024. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| Žanrs = [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]&lt;br /&gt;[[ārtpops]]&lt;br /&gt;[[alternatīvais roks]]
| Gadi = 1979—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://thethe.com/ thethe.com]
| Dalībnieki = [[Mets Džonsons]]
| Bij_dalībnieki = 
}}
'''''The The''''' ir [[Angļi|angļu]] [[rokgrupa]] no [[Londona]]s, ko 1979. gadā izveidoja dziedātājs un dziesmu autors [[Mets Džonsons]], kurš ir vienīgais pastāvīgais un bieži arī vienīgais grupas dalībnieks.

''The The'' guva gan kritiķu atzinību, gan komerciālus panākumus Apvienotajā Karalistē, tās diskogrāfijā ir 15 singli, no kuriem septiņi sasniedza top 40. Grupas komerciāli veiksmīgākais studijas albums ''Infected'' (1986) albumu topā pavadīja 30 nedēļas. Tam sekoja studijas albumi ''Mind Bomb'' (1989) un ''Dusk'' (1993), kuri abi sasniedza Apvienotās Karalistes albumu topa desmitnieku.

No 1982. gada līdz 1987. gadam ''The The'' darbojās kā solo projekts, lai gan albumu ierakstos piedalījās tādi mūziķi kā [[Džūlss Hollands]], [[Dž. Dž. Tirlvels]] un [[Nene Čerija]]. No 1988. gada līdz 2002. gadam grupa darbojās pilnā sastāvā, un līdz 1994. gadam tās sastāvā bija arī ģitārists [[Džonijs Mārs]]. No 2002. gada līdz 2017. gadam ''The The'' darbība bija pārtraukta. 2024. gadā grupa izdeva savu pirmo studijas albumu 24 gadu laikā — ''Ensoulment''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thethe.com/ensoulment-news/|title=ENSOULMENT – THE FIRST ALBUM IN A QUARTER CENTURY|website=THE THE|access-date=2026-08-19|date=2024-05-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Anglijas jaunā viļņa grupas]]
[[Kategorija:Anglijas postpanka grupas]]
[[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]]</text>
      <sha1>7fcejmzr8j8951ncwurjwykiihah68j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637733</id>
    <revision>
      <id>4509876</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title            = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league           = [[UEFA Eiropas līga]] | sport            = [[futbols]] | logo             = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG | pixels           =  | caption          = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls | duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts&lt;br...</comment>
      <origin>4509876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11547" sha1="cjdak6qtfaf8w6j5x8wq8jcokkg5rpi" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG
| pixels           = 
| caption          = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''': &lt;br /&gt;2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs
| no_of_teams      = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;76 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 9. jūlijs
|2026. gada 16. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 23. jūlijs
|2026. gada 30. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 6. augusts
|2026. gada 13. augusts
|-
|''Play-off''
|''Play-off'' kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 20. augusts
|2026. gada 27. augusts
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;8&quot;|2026. gada 28. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 16.—17. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 15. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 22. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 5. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 26. novembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 10. decembris
|-
|7. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 21. janvāris
|-
|8. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 28. janvāris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|2027. gada 29. janvāris
|2027. gada 18. februāris
|2027. gada 25. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 11. marts
|2027. gada 18. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 8. aprīlis
|2027. gada 15. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 29. aprīlis
|2027. gada 6. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1-3}}
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}}
{{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2-3}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}}
{{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7-2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē).

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU||[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;|Crvena zvezda]]|SRB||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL||[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE||[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Thun|Thun]]|SUI|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR||[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|20. augustā|27. augustā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Eiropas līgas sezonas}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas līga]]</text>
      <sha1>cjdak6qtfaf8w6j5x8wq8jcokkg5rpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026–27 UEFA Europa League</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637734</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4509878</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:22:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]</comment>
      <origin>4509878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="2o7ezv0p81g4hx0p8lt6adlp090jmcz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]</text>
      <sha1>2o7ezv0p81g4hx0p8lt6adlp090jmcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Eiropas līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637735</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4509879</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:22:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]</comment>
      <origin>4509879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="2o7ezv0p81g4hx0p8lt6adlp090jmcz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]</text>
      <sha1>2o7ezv0p81g4hx0p8lt6adlp090jmcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026–27 UEFA Champions League</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637736</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4509880</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:23:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]</comment>
      <origin>4509880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61" sha1="89jn0zkuoya8lk33nekk4y76y1oxn8s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]</text>
      <sha1>89jn0zkuoya8lk33nekk4y76y1oxn8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Čempionu līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637737</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4509881</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]</comment>
      <origin>4509881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61" sha1="89jn0zkuoya8lk33nekk4y76y1oxn8s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]</text>
      <sha1>89jn0zkuoya8lk33nekk4y76y1oxn8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bills Malons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637738</id>
    <revision>
      <id>4509883</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste  |       platums =   |         vārds = Viljams Džeimss Malons  |    vārds_orig = ''William James &quot;Bill&quot; Mallon''  |        attēls =   |    att_izmērs =   | att_nosaukums =   |    dz_dat_alt =   |       dz_gads = 1952  |    dz_mēnesis = 2  |      dz_diena = 2  |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Patersona}}  |     m_dat_alt =   |        m_gads =   |     m_mēnesis =   |       m_diena =   |       m_vieta =   |  dzīves_vieta =   |     pilsonība...</comment>
      <origin>4509883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5750" sha1="mitqitt0ww0nmtjhvzrndmgcfdh6thc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Viljams Džeimss Malons
 |    vārds_orig = ''William James &quot;Bill&quot; Mallon''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1952
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 2
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Patersona}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = amerikānis
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Viljams Džeimss &quot;Bills&quot; Malons''' ({{val|en|William James &quot;Bill&quot; Mallon}}; dzimis 1952. gada 2. februārī) ir amerikāņu ķirurgs—ortopēds, vijušais profesionālais golfa spēlētās un [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks.

Malons ir dzimis [[Ņūdžersija]]s štata [[Patersona|Patersonā, Ņūdžersijas štatā]]. Viņš izglītību ieguva [[Djūka universitāte|Djūka universitātē]] un absolvēja to ar izcilību (''magna cum laude''), iegūstot bakalaura grādu [[matemātika|matemātikā]] un [[fizika|fizikā]].&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Olympedia – Bill Mallon |url=https://www.olympedia.org/athletes/1200809 |access-date=2026. gada 19. augusts |website=www.olympedia.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pga&quot;&gt;{{cite book |title=The PGA Tour Book 1978 |author=PGA Tour |page=112}}&lt;/ref&gt;

== Golfa karjera ==
Studējot Djūka universitātē, Malons spēlēja golfu un divreiz tika iekļauts [[Visamerika]]s komandā, divreiz tika ievēlēts par Amerikas Izcilāko koledžas sportistu un divas reizes piedalījās NCAA turnīrā. Viņš uzvarēja vairāk nekā 40 amatieru turnīros, tostarp divas uzvaras Masačūsetsas amatieru un Jaunanglijas amatieru turnīros. Viņš arī vienu reizi ir uzvarējis Vidusatlantijas amatieru turnīrā. 1975. gadā Malons kļuva par profesionāli. Viņš pievienojās [[PGA tūre]]i pēc kvalificēšanās 1975. gada rudens PGA tūres kvalifikācijas skolai. Malons spēlēja četras sezonas, no 1976. līdz 1979. gadam, trīs reizes finišējot labāko desmitniekā. 1977.gadā viņš startēja [[1977. gada ASV Open|ASV Open golfa čempionātā]], izcīnot 53. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://victory.usopen.com/history-landing/scoring-and-stats/scoring.html#!&amp;y=1977 |title=U.S. Open History – Scoring – 1977 |publisher=USGA}}&lt;/ref&gt;  Viņš bija arī žurnāla ''[[Golf Digest]]'' redakcijas loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web |date=2022-01-12 |title=Golf, medicine, Olympics -- Mallon has passionately fit them all into his life |url=https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a |access-date=2026-03-08 |website=Power Fades |archive-date=January 21, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121071546/https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a}}&lt;/ref&gt;

== Medicīnas karjera ==
Savas golfa karjeras laikā 20. gs. 70. gados Malons savainoja plecu un viņam bija nepieciešama operācija, kas, viņaprāt, palīdzēja viņam ieinteresēties par medicīnu. Pēc golfa karjeras beigām Malons kļuva par [[ķirurgs|ķirurgu]]—[[ortopēds|ortopēdu]] un specializējās sarežģītās [[plecs|plecu]] rekonstrukcijās. Viņš bija arī medicīnas žurnāla “''Journal of Shoulder and Elbow Surgery''” galvenais redaktors. Malons kā medicīnas students stažējās pie [[Ričards Hokinss|Ričarda Hokinsa]], [[Rietumontārio Universitāte|Rietumontārio Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Hofheinz |first=Elizabeth |date=2010-09-17 |title=Dr. William Mallon |url=https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ |access-date=2026-03-08 |website=Orthopedics This Week |language=en-US |archive-date=December 4, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204172004/https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ }}&lt;/ref&gt;

== Olimpisko spēļu karjera ==
Malons ir ievērojams [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks. Līdz 2022. gadam viņš bija sarakstījis 24 grāmatas par šo tēmu. Viņš ir [[Starptautiskā Olimpiskā vēsturnieku biedrība|Starptautiskās Olimpiskās vēsturnieku biedrības]] biedrs,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kā arī oficiālais [[ASV Olimpiskā un paraloimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] vēsturnieks.&lt;ref name=&quot;RobinsonWSJ&quot;&gt;{{Cite news |title=This Boy Might Be the Youngest Ever Olympian—No One Knows Who He Is |url=http://www.wsj.com/articles/maybe-eight-possibly-frenchthe-search-for-the-youngest-ever-olympian-1470758952 |access-date=8 June 2025 |last=Robinson|first=Joshua|date=9 August 2016 |work=[[The Wall Street Journal]]|language=en-US|issn=0099-9660}}&lt;/ref&gt; Malons ir ''[[Olympedia]]'' dibinātājs – tiešsaistes enciklopēdijas vietne, kas pieder [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai]] un apkopo datus par Olimpisko spēļu vēsturi. 2021. gadam viņam tika piešķirts [[Olimpiskais ordenis]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Denn |first=Adam |date=2025-11-03 |title=The Return of Olympedia: Heartbeat of Olympic Stats and Information Restored |url=https://www.swimmingworldmagazine.com/news/the-return-of-olympedia-heartbeat-of-olympic-stats-and-information-restored/ |access-date=2026-03-08 |website=Swimming World |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Malons, Bills}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ārsti]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>mitqitt0ww0nmtjhvzrndmgcfdh6thc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509884</id>
      <parentid>4509883</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:28:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Olimpisko spēļu karjera */</comment>
      <origin>4509884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5755" sha1="nqfcxv9lhmpsiqyb6kp6go5ar3xsvd2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Viljams Džeimss Malons
 |    vārds_orig = ''William James &quot;Bill&quot; Mallon''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1952
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 2
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Patersona}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = amerikānis
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Viljams Džeimss &quot;Bills&quot; Malons''' ({{val|en|William James &quot;Bill&quot; Mallon}}; dzimis 1952. gada 2. februārī) ir amerikāņu ķirurgs—ortopēds, vijušais profesionālais golfa spēlētās un [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks.

Malons ir dzimis [[Ņūdžersija]]s štata [[Patersona|Patersonā, Ņūdžersijas štatā]]. Viņš izglītību ieguva [[Djūka universitāte|Djūka universitātē]] un absolvēja to ar izcilību (''magna cum laude''), iegūstot bakalaura grādu [[matemātika|matemātikā]] un [[fizika|fizikā]].&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Olympedia – Bill Mallon |url=https://www.olympedia.org/athletes/1200809 |access-date=2026. gada 19. augusts |website=www.olympedia.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pga&quot;&gt;{{cite book |title=The PGA Tour Book 1978 |author=PGA Tour |page=112}}&lt;/ref&gt;

== Golfa karjera ==
Studējot Djūka universitātē, Malons spēlēja golfu un divreiz tika iekļauts [[Visamerika]]s komandā, divreiz tika ievēlēts par Amerikas Izcilāko koledžas sportistu un divas reizes piedalījās NCAA turnīrā. Viņš uzvarēja vairāk nekā 40 amatieru turnīros, tostarp divas uzvaras Masačūsetsas amatieru un Jaunanglijas amatieru turnīros. Viņš arī vienu reizi ir uzvarējis Vidusatlantijas amatieru turnīrā. 1975. gadā Malons kļuva par profesionāli. Viņš pievienojās [[PGA tūre]]i pēc kvalificēšanās 1975. gada rudens PGA tūres kvalifikācijas skolai. Malons spēlēja četras sezonas, no 1976. līdz 1979. gadam, trīs reizes finišējot labāko desmitniekā. 1977.gadā viņš startēja [[1977. gada ASV Open|ASV Open golfa čempionātā]], izcīnot 53. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://victory.usopen.com/history-landing/scoring-and-stats/scoring.html#!&amp;y=1977 |title=U.S. Open History – Scoring – 1977 |publisher=USGA}}&lt;/ref&gt;  Viņš bija arī žurnāla ''[[Golf Digest]]'' redakcijas loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web |date=2022-01-12 |title=Golf, medicine, Olympics -- Mallon has passionately fit them all into his life |url=https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a |access-date=2026-03-08 |website=Power Fades |archive-date=January 21, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121071546/https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a}}&lt;/ref&gt;

== Medicīnas karjera ==
Savas golfa karjeras laikā 20. gs. 70. gados Malons savainoja plecu un viņam bija nepieciešama operācija, kas, viņaprāt, palīdzēja viņam ieinteresēties par medicīnu. Pēc golfa karjeras beigām Malons kļuva par [[ķirurgs|ķirurgu]]—[[ortopēds|ortopēdu]] un specializējās sarežģītās [[plecs|plecu]] rekonstrukcijās. Viņš bija arī medicīnas žurnāla “''Journal of Shoulder and Elbow Surgery''” galvenais redaktors. Malons kā medicīnas students stažējās pie [[Ričards Hokinss|Ričarda Hokinsa]], [[Rietumontārio Universitāte|Rietumontārio Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Hofheinz |first=Elizabeth |date=2010-09-17 |title=Dr. William Mallon |url=https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ |access-date=2026-03-08 |website=Orthopedics This Week |language=en-US |archive-date=December 4, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204172004/https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ }}&lt;/ref&gt;

== Olimpisko spēļu vēsturnieks ==
Malons ir ievērojams [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks. Līdz 2022. gadam viņš bija sarakstījis 24 grāmatas par šo tēmu. Viņš ir [[Starptautiskā Olimpiskā vēsturnieku biedrība|Starptautiskās Olimpiskās vēsturnieku biedrības]] biedrs,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kā arī oficiālais [[ASV Olimpiskā un paraloimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] vēsturnieks.&lt;ref name=&quot;RobinsonWSJ&quot;&gt;{{Cite news |title=This Boy Might Be the Youngest Ever Olympian—No One Knows Who He Is |url=http://www.wsj.com/articles/maybe-eight-possibly-frenchthe-search-for-the-youngest-ever-olympian-1470758952 |access-date=8 June 2025 |last=Robinson|first=Joshua|date=9 August 2016 |work=[[The Wall Street Journal]]|language=en-US|issn=0099-9660}}&lt;/ref&gt; Malons ir ''[[Olympedia]]'' dibinātājs – tiešsaistes enciklopēdijas vietne, kas pieder [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai]] un apkopo datus par Olimpisko spēļu vēsturi. 2021. gadam viņam tika piešķirts [[Olimpiskais ordenis]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Denn |first=Adam |date=2025-11-03 |title=The Return of Olympedia: Heartbeat of Olympic Stats and Information Restored |url=https://www.swimmingworldmagazine.com/news/the-return-of-olympedia-heartbeat-of-olympic-stats-and-information-restored/ |access-date=2026-03-08 |website=Swimming World |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Malons, Bills}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ārsti]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>nqfcxv9lhmpsiqyb6kp6go5ar3xsvd2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509885</id>
      <parentid>4509884</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4509885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5769" sha1="jsi4gjrtifcgv122rnix06v6xilrgwp" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Viljams Džeimss Malons
 |    vārds_orig = ''William James &quot;Bill&quot; Mallon''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1952
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 2
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Patersona}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = amerikānis
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Viljams Džeimss &quot;Bills&quot; Malons''' ({{val|en|William James &quot;Bill&quot; Mallon}}; dzimis 1952. gada 2. februārī) ir amerikāņu ķirurgs—ortopēds, vijušais profesionālais golfa spēlētās un [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks.

Malons ir dzimis [[Ņūdžersija]]s štata [[Patersona|Patersonā, Ņūdžersijas štatā]]. Viņš izglītību ieguva [[Djūka universitāte|Djūka universitātē]] un absolvēja to ar izcilību (''magna cum laude''), iegūstot bakalaura grādu [[matemātika|matemātikā]] un [[fizika|fizikā]].&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Olympedia – Bill Mallon |url=https://www.olympedia.org/athletes/1200809 |access-date=2026. gada 19. augusts |website=www.olympedia.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pga&quot;&gt;{{cite book |title=The PGA Tour Book 1978 |author=PGA Tour |page=112}}&lt;/ref&gt;

== Golfa karjera ==
Studējot Djūka universitātē, Malons spēlēja golfu un divreiz tika iekļauts [[Visamerika]]s komandā, divreiz tika ievēlēts par Amerikas Izcilāko koledžas sportistu un divas reizes piedalījās NCAA turnīrā. Viņš uzvarēja vairāk nekā 40 amatieru turnīros, tostarp divas uzvaras Masačūsetsas amatieru un Jaunanglijas amatieru turnīros. Viņš arī vienu reizi ir uzvarējis Vidusatlantijas amatieru turnīrā. 1975. gadā Malons kļuva par profesionāli. Viņš pievienojās [[PGA tūre]]i pēc kvalificēšanās 1975. gada rudens PGA tūres kvalifikācijas skolai. Malons spēlēja četras sezonas, no 1976. līdz 1979. gadam, trīs reizes finišējot labāko desmitniekā. 1977.gadā viņš startēja [[1977. gada ASV Open|ASV Open golfa čempionātā]], izcīnot 53. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://victory.usopen.com/history-landing/scoring-and-stats/scoring.html#!&amp;y=1977 |title=U.S. Open History – Scoring – 1977 |publisher=USGA}}&lt;/ref&gt;  Viņš bija arī žurnāla ''[[Golf Digest]]'' redakcijas loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web |date=2022-01-12 |title=Golf, medicine, Olympics -- Mallon has passionately fit them all into his life |url=https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a |access-date=2026-03-08 |website=Power Fades |archive-date=January 21, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121071546/https://www.powerfades.com/features/90dd46b4-f546-4aaf-bbb5-9f4863ac343a}}&lt;/ref&gt;

== Medicīnas karjera ==
Savas golfa karjeras laikā 20. gs. 70. gados Malons savainoja plecu un viņam bija nepieciešama operācija, kas, viņaprāt, palīdzēja viņam ieinteresēties par medicīnu. Pēc golfa karjeras beigām Malons kļuva par [[ķirurgs|ķirurgu]]—[[ortopēds|ortopēdu]] un specializējās sarežģītās [[plecs|plecu]] rekonstrukcijās. Viņš bija arī medicīnas žurnāla “''Journal of Shoulder and Elbow Surgery''” galvenais redaktors. Malons kā medicīnas students stažējās pie [[Ričards Hokinss|Ričarda Hokinsa]], [[Rietumontārio Universitāte|Rietumontārio Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Hofheinz |first=Elizabeth |date=2010-09-17 |title=Dr. William Mallon |url=https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ |access-date=2026-03-08 |website=Orthopedics This Week |language=en-US |archive-date=December 4, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204172004/https://ryortho.com/2010/09/dr-william-mallon/ }}&lt;/ref&gt;

== Olimpisko spēļu vēsturnieks ==
Malons ir ievērojams [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] vēsturnieks. Līdz 2022. gadam viņš bija sarakstījis 24 grāmatas par šo tēmu. Viņš ir [[Starptautiskā Olimpiskā vēsturnieku biedrība|Starptautiskās Olimpiskās vēsturnieku biedrības]] biedrs,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kā arī oficiālais [[ASV Olimpiskā un paraloimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] vēsturnieks.&lt;ref name=&quot;RobinsonWSJ&quot;&gt;{{Cite news |title=This Boy Might Be the Youngest Ever Olympian—No One Knows Who He Is |url=http://www.wsj.com/articles/maybe-eight-possibly-frenchthe-search-for-the-youngest-ever-olympian-1470758952 |access-date=8 June 2025 |last=Robinson|first=Joshua|date=9 August 2016 |work=[[The Wall Street Journal]]|language=en-US|issn=0099-9660}}&lt;/ref&gt; Malons ir ''[[Olympedia]]'' dibinātājs – tiešsaistes enciklopēdijas vietne, kas pieder [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai]] un apkopo datus par Olimpisko spēļu vēsturi. 2021. gadam viņam tika piešķirts [[Olimpiskais ordenis]].&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Denn |first=Adam |date=2025-11-03 |title=The Return of Olympedia: Heartbeat of Olympic Stats and Information Restored |url=https://www.swimmingworldmagazine.com/news/the-return-of-olympedia-heartbeat-of-olympic-stats-and-information-restored/ |access-date=2026-03-08 |website=Swimming World |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}} 

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Malons, Bills}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ārsti]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>jsi4gjrtifcgv122rnix06v6xilrgwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Džeimss &quot;Bills&quot; Malons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637739</id>
    <redirect title="Bills Malons" />
    <revision>
      <id>4509886</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bills Malons]]</comment>
      <origin>4509886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="e26m2wucxhnrt8v5uxn0dxrpntoziit" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bills Malons]]</text>
      <sha1>e26m2wucxhnrt8v5uxn0dxrpntoziit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ēriks Pozemkovskis/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>637740</id>
    <revision>
      <id>4509887</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:30:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ēriks Pozemkovskis</username>
        <id>149281</id>
      </contributor>
      <comment>izcelti virsraksti atsevišķi vārdi rakstīti slīprakstā</comment>
      <origin>4509887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13096" sha1="329iyqa25x4donyfb3k3hlzr4b224i3" xml:space="preserve">&lt;nowiki&gt;'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens'''&lt;/nowiki&gt; 

Dziesminieces Austras Pumpures (1928–2017) skolnieki jeb &lt;nowiki&gt;''Austrasbērni''&lt;/nowiki&gt; visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām Imanta Kalniņa dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū. 

&lt;nowiki&gt;''Austrasbērni''&lt;/nowiki&gt; bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana. 

Tā laika &lt;nowiki&gt;''Austrasbērni''&lt;/nowiki&gt; nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi. 

&lt;nowiki&gt;'''Vēsture un sastāvs'''&lt;/nowiki&gt; 

Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam. 

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu &lt;nowiki&gt;''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns''&lt;/nowiki&gt; telpās.

2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata &lt;nowiki&gt;''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''&lt;/nowiki&gt;. 

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un &lt;nowiki&gt;''Austrasbērniem''&lt;/nowiki&gt;. 

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par &lt;nowiki&gt;''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu''&lt;/nowiki&gt; kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves. 

Vēsturisko &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērnu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas: 

&lt;nowiki&gt;'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie Austrasbērni)'''&lt;/nowiki&gt; 

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd &lt;nowiki&gt;''Lēvalde''&lt;/nowiki&gt;) un citi. 

&lt;nowiki&gt;'''''&lt;/nowiki&gt;Pieklīdeņi&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; jeb &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;atradeņi&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;:&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;

Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi. 

Lielākā daļa no &lt;nowiki&gt;''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu''&lt;/nowiki&gt; vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras. 

&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols:&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt; 

Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks: &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jānis Vītols&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Laura Vītola&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dzintars Vītols&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Uldis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; Ozols, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Juris Hiršs&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Silvija Silava&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Mārtiņš Zemžāns&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Andris Mičulis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ēriks Pozemkovskis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ziedonis Stutiņš&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Agita Stutiņa&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Kristīne Locika&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (iepriekš &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Sudmale&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;), &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Beata Paškevica&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Antra Medne&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Edgars Mednis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Laine Ligere-Stengrevica&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (iepriekš &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ligere&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;), &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Laura Liberte&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Simona Rača-Rūce&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (iepriekš &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Rača&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;), &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jānis Rūcis&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Inese Muižniece&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (iepriekš &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Sērdiene&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;), &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dzintra Lagzdiņa&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Agita Kaužēna&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Anta Eņģele&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Zane Šmite&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Vita Krūmiņa&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dainis Baldzēns&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Arnis Miltiņš&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ilze Laila Purmaliete&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (iepriekš &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ilze Purmaliete&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;), &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Agita Draguna&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; un citi. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs &lt;nowiki&gt;''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''&lt;/nowiki&gt;. 

Dažam no senākajiem &lt;nowiki&gt;''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu''&lt;/nowiki&gt; radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa. 

Austras un &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērnu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; uzstāšanās vietas Liepājā:

&lt;nowiki&gt;''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''&lt;/nowiki&gt;. 

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:

&lt;nowiki&gt;''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'', Kultūras centā ''Imanta'', Kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', Koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga''&lt;/nowiki&gt; un citviet Latvijā. 

Austra pati sevi dēvēja par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērnu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme. 

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (A. Čaks). 

&lt;nowiki&gt;'''Piemiņas saglabāšana'''&lt;/nowiki&gt; 

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērnu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Romas dārzs&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; pagrabstāvā ir izveidota &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austras istaba&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. Pirmoreiz &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austras istaba&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērnu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Trīs musketieri&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;: &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Viss vienalga, mierā neliks&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt; (no dziesmas &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dziesma, ar ko tu sāksies?&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;) no neīstenotā cikla &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Cilvēks, kas smejas&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. To pirmatskaņoja grupa &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Menuets&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Austrasbērniem&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;.</text>
      <sha1>329iyqa25x4donyfb3k3hlzr4b224i3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509900</id>
      <parentid>4509887</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ēriks Pozemkovskis</username>
        <id>149281</id>
      </contributor>
      <comment>treknraksts slīpraksts</comment>
      <origin>4509900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10918" sha1="65oomkklbidxru0agugougfr3gw1v9c" xml:space="preserve">'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens''' 

Dziesminieces Austras Pumpures (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērn''i visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām Imanta Kalniņa dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū. 

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana. 

Tā laika ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi. 

'''Vēsture un sastāvs''' 

Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam. 

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās.

2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''. 

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''. 

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu'' kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves. 

Vēsturisko Austrasbērnu sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas: 

'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie ''Austrasbērni'')'''' 

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd ''Lēvalde''&lt;nowiki/&gt;') un citi. 

'''''Pieklīdeņi'' jeb '&lt;nowiki/&gt;''atradeņi'':'''

Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi. 

Lielākā daļa no ''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu'' vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras. 

'''80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols:''' 

Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks: ''Jānis Vītols, Uldis Ozols, Dzintra Lagzdiņa, Agita Kaužēna, Anta Eņģele, Zane Šmite, Vita Krūmiņa, Dainis Baldzēns, Arnis Miltiņš, Ilze Laila Purmaliete'' (iepriekš ''Ilze Purmaliete), Juris Hiršs, Silvija Silava, Mārtiņš Zemžāns, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis, Ziedonis Stutiņš, Agita Stutiņa, Kristīne Locika'' (iepriekš ''Sudmale''), ''Beata Paškevica, Antra Medne, Edgars Mednis, Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš ''Ligere''), ''Laura Liberte, Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača''), ''Jānis Rūcis, Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Laura Vītola, Dzintars Vītols, Agita Draguna'' un citi. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs &lt;nowiki&gt;''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''&lt;/nowiki&gt;. 

Dažam no senākajiem ''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu'' radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa. 

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:

''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''. 

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:

''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'', kultūras centrā ''Imanta'', kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā. 

Austra pati sevi dēvēja par ''Austrasbērnu'' numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: ''Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?''' – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme. 

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: ''Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.'' (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, ''Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst''&lt;nowiki/&gt;' (A. Čaks). 

'''Piemiņas saglabāšana''' 

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba''&lt;nowiki/&gt;' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>65oomkklbidxru0agugougfr3gw1v9c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509901</id>
      <parentid>4509900</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:55:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ēriks Pozemkovskis</username>
        <id>149281</id>
      </contributor>
      <comment>slīpraksts</comment>
      <origin>4509901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10888" sha1="pxy6s1h997pdo03ik1d2gbesajdas0j" xml:space="preserve">'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens''' 

Dziesminieces Austras Pumpures (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērn''i visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām Imanta Kalniņa dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū. 

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana. 

Tā laika ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi. 

'''Vēsture un sastāvs''' 

Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam. 

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās.

2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''. 

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''. 

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu'' kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves. 

Vēsturisko Austrasbērnu sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas: 

'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie ''Austrasbērni'')''' 

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd ''Lēvalde''&lt;nowiki/&gt;') un citi.

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':'''

Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi. 

Lielākā daļa no ''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu'' vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras. 

'''80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols:''' 

Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks: ''Jānis Vītols, Uldis Ozols, Dzintra Lagzdiņa, Agita Kaužēna, Anta Eņģele, Zane Šmite, Vita Krūmiņa, Dainis Baldzēns, Arnis Miltiņš, Ilze Laila Purmaliete'' (iepriekš ''Ilze Purmaliete), Juris Hiršs, Silvija Silava, Mārtiņš Zemžāns, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis, Ziedonis Stutiņš, Agita Stutiņa, Kristīne Locika'' (iepriekš ''Sudmale''), ''Beata Paškevica, Antra Medne, Edgars Mednis, Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš ''Ligere''), ''Laura Liberte, Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača''), ''Jānis Rūcis, Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Laura Vītola, Dzintars Vītols, Agita Draguna'' un citi. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''. 

Dažam no senākajiem ''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu'' radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa. 

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:

''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''. 

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:

''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'', kultūras centrā ''Imanta'', kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā. 

Austra pati sevi dēvēja par ''Austrasbērnu'' numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: ''Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?''' – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme. 

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: ''Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.'' (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, ''Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst''&lt;nowiki/&gt;' (A. Čaks).

'''Piemiņas saglabāšana''' 

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba''&lt;nowiki/&gt;' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>pxy6s1h997pdo03ik1d2gbesajdas0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdorča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637741</id>
    <revision>
      <id>4509891</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:37:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|300px|Valdorčas ainava]]  '''Valdorča''' ({{val|it|Val d'Orcia}}) ir kultūrvēsturisks apvidus un [[Orča (upe)|Orčas]] upes ieleja [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], galvenokārt [[Sjēnas province|Sjēnas provincē]]. Apvidus stiepjas uz dienvidiem no [[Sjēna]]s līdz [[Amiatas kalns|Amiatas kalnam]]. Valdorča ir pazīstama ar paugurainajām lauksaimniecības ainavām, ciprešu alejām, vīna d...</comment>
      <origin>4509891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4540" sha1="0z567mgfspauqx6frmb8y7gy56tcivo" xml:space="preserve">[[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|300px|Valdorčas ainava]]

'''Valdorča''' ({{val|it|Val d'Orcia}}) ir kultūrvēsturisks apvidus un [[Orča (upe)|Orčas]] upes ieleja [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], galvenokārt [[Sjēnas province|Sjēnas provincē]]. Apvidus stiepjas uz dienvidiem no [[Sjēna]]s līdz [[Amiatas kalns|Amiatas kalnam]]. Valdorča ir pazīstama ar paugurainajām lauksaimniecības ainavām, ciprešu alejām, vīna dārziem un viduslaiku pilsētām.

2004. gadā Valdorčas kultūrainava tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://whc.unesco.org/en/list/1026/
 |title=Val d'Orcia
 |publisher=UNESCO World Heritage Centre
 |access-date=2026-08-19
}}&lt;/ref&gt; UNESCO aizsargājamās teritorijas platība ir 61 187,96 hektāri, bet buferzonas platība — 5660,08 hektāri.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Valdorčas ainava tās mūsdienās raksturīgo veidolu lielā mērā ieguva 14. un 15. gadsimtā, kad šo teritoriju kontrolēja [[Sjēnas Republika]]. Sjēnas varas iestādes un turīgie zemes īpašnieki veicināja lauksaimniecības zemju apgūšanu un apdzīvoto vietu attīstību. Ainava tika pārveidota atbilstoši tā laika priekšstatiem par racionālu zemes izmantošanu un labu pārvaldību.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Teritorijas attīstībā nozīmīga bija arī [[Via Francigena]], kas savienoja Ziemeļeiropu un Ziemeļitāliju ar [[Roma|Romu]]. Gar ceļu izveidojās baznīcas, klosteri, ceļotāju mītnes un citas apdzīvotas vietas.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Pēc Sjēnas politiskās un ekonomiskās ietekmes samazināšanās 16. gadsimta beigās Valdorčas saimnieciskā nozīme mazinājās. Relatīvi lēnā turpmākā attīstība palīdzēja saglabāt vēsturisko zemes izmantošanas struktūru un renesanses laikmeta kultūrainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Ainava ==
Valdorčai raksturīgi viļņaini pauguri un plaši lauksaimniecības lauki, starp kuriem atrodas vīna dārzi, olīvkoku audzes, ganības un atsevišķas lauku saimniecības. Īpaši raksturīgs ainavas elements ir [[mūžzaļais cipreses|cipreses]], kas stādītas gar ceļiem un pie lauku mājām.

Uz pauguru virsotnēm atrodas vairākas vēsturiskas pilsētas un ciemi. No nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām minamas [[Pjenca]], [[Montalčīno]], [[Sankviriko d'Orča]], [[Kastiljone d'Orča]] un [[Radikofāni]].&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Valdorčas lauksaimniecībā tradicionāli audzē graudaugus, vīnogas, olīvas, augļus un dārzeņus, kā arī nodarbojas ar lopkopību.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Kultūra ==
Valdorčas ainavas būtiski ietekmēja [[Sjēnas skola]]s māksliniekus. Renesanses laikmeta gleznās lauku ainava bieži tika attēlota kā harmoniska cilvēka un dabas mijiedarbības vide. UNESCO norāda, ka šie priekšstati vēlāk būtiski ietekmēja Eiropas izpratni par ideālu lauku ainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Ar reģionu saistīti arī vairāki pazīstami Toskānas pārtikas produkti un vīni. [[Montalčīno]] apkārtne ir pazīstama ar ''[[Brunello di Montalcino]]'' vīnu, bet [[Pjenca]] — ar ''Pecorino di Pienza'' aitas piena sieru.

== UNESCO Pasaules mantojums ==
Valdorča UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta 2004. gadā pēc (iv) un (vi) kritērija.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

UNESCO izceļ Valdorču kā izcilu piemēru tam, kā [[renesanse]]s laikā ainava tika apzināti pārveidota, lai atspoguļotu priekšstatus par labu pārvaldību un estētiski harmonisku vidi. Tāpat Valdorčas ainavas atainojums Sjēnas skolas mākslinieku darbos būtiski ietekmējis priekšstatus par kultūrainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

UNESCO teritorijā atrodas arī [[Pjenca]], kuras vēsturiskais centrs kopš 1996. gada ir atsevišķs Pasaules mantojuma objekts.

&lt;mapframe text=&quot;Valdorča&quot; width=300 height=300 zoom=9&gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q217449&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|Valdorčas ainava
I cipressi della Val D'Orcia.jpg|Cipreses Valdorčā
Orcia cipressi 001.jpg|Ciprešu audze
San Quirico d'Orcia - lo.tangelini.jpg|Ainava pie Sankviriko d'Orčas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Toskāna]]
[[Kategorija:Itālijas ielejas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]]
[[Kategorija:Kultūrainavas]]</text>
      <sha1>0z567mgfspauqx6frmb8y7gy56tcivo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509892</id>
      <parentid>4509891</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4477" sha1="60vuqej5p36qe1iy9tdo9lp9vuwg121" xml:space="preserve">[[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|300px|Valdorčas ainava]]

'''Valdorča''' ({{val|it|Val d'Orcia}}) ir kultūrvēsturisks apvidus un [[Orča (upe)|Orčas]] upes ieleja [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], galvenokārt [[Sjēnas province|Sjēnas provincē]]. Apvidus stiepjas uz dienvidiem no [[Sjēna]]s līdz [[Amiatas kalns|Amiatas kalnam]]. Valdorča ir pazīstama ar paugurainajām lauksaimniecības ainavām, ciprešu alejām, vīna dārziem un viduslaiku pilsētām.

2004. gadā Valdorčas kultūrainava tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://whc.unesco.org/en/list/1026/
 |title=Val d'Orcia
 |publisher=UNESCO World Heritage Centre
 |access-date=2026-08-19
}}&lt;/ref&gt; UNESCO aizsargājamās teritorijas platība ir 61 187,96 hektāri, bet buferzonas platība — 5660,08 hektāri.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Valdorčas ainava tās mūsdienās raksturīgo veidolu lielā mērā ieguva 14. un 15. gadsimtā, kad šo teritoriju kontrolēja [[Sjēnas Republika]]. Sjēnas varas iestādes un turīgie zemes īpašnieki veicināja lauksaimniecības zemju apgūšanu un apdzīvoto vietu attīstību. Ainava tika pārveidota atbilstoši tā laika priekšstatiem par racionālu zemes izmantošanu un labu pārvaldību.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Teritorijas attīstībā nozīmīga bija arī [[Via Francigena]], kas savienoja Ziemeļeiropu un Ziemeļitāliju ar [[Roma|Romu]]. Gar ceļu izveidojās baznīcas, klosteri, ceļotāju mītnes un citas apdzīvotas vietas.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Pēc Sjēnas politiskās un ekonomiskās ietekmes samazināšanās 16. gadsimta beigās Valdorčas saimnieciskā nozīme mazinājās. Relatīvi lēnā turpmākā attīstība palīdzēja saglabāt vēsturisko zemes izmantošanas struktūru un renesanses laikmeta kultūrainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Ainava ==
Valdorčai raksturīgi viļņaini pauguri un plaši lauksaimniecības lauki, starp kuriem atrodas vīna dārzi, olīvkoku audzes, ganības un atsevišķas lauku saimniecības. Īpaši raksturīgs ainavas elements ir [[mūžzaļais cipreses|cipreses]], kas stādītas gar ceļiem un pie lauku mājām.

Uz pauguru virsotnēm atrodas vairākas vēsturiskas pilsētas un ciemi. No nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām minamas [[Pjenca]], [[Montalčīno]], [[Sankviriko d'Orča]], [[Kastiljone d'Orča]] un [[Radikofāni]].&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Valdorčas lauksaimniecībā tradicionāli audzē graudaugus, vīnogas, olīvas, augļus un dārzeņus, kā arī nodarbojas ar lopkopību.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

== Kultūra ==
Valdorčas ainavas būtiski ietekmēja [[Sjēnas skola]]s māksliniekus. Renesanses laikmeta gleznās lauku ainava bieži tika attēlota kā harmoniska cilvēka un dabas mijiedarbības vide. UNESCO norāda, ka šie priekšstati vēlāk būtiski ietekmēja Eiropas izpratni par ideālu lauku ainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

Ar reģionu saistīti arī vairāki pazīstami Toskānas pārtikas produkti un vīni. [[Montalčīno]] apkārtne ir pazīstama ar ''[[Brunello di Montalcino]]'' vīnu, bet [[Pjenca]] — ar ''Pecorino di Pienza'' aitas piena sieru.

== UNESCO Pasaules mantojums ==
Valdorča UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta 2004. gadā pēc (iv) un (vi) kritērija.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

UNESCO izceļ Valdorču kā izcilu piemēru tam, kā [[renesanse]]s laikā ainava tika apzināti pārveidota, lai atspoguļotu priekšstatus par labu pārvaldību un estētiski harmonisku vidi. Tāpat Valdorčas ainavas atainojums Sjēnas skolas mākslinieku darbos būtiski ietekmējis priekšstatus par kultūrainavu.&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot;/&gt;

UNESCO teritorijā atrodas arī [[Pjenca]], kuras vēsturiskais centrs kopš 1996. gada ir atsevišķs Pasaules mantojuma objekts.

&lt;mapframe text=&quot;Valdorča&quot; width=300 height=300 zoom=9&gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q217449&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|Valdorčas ainava
I cipressi della Val D'Orcia.jpg|Cipreses Valdorčā
Orcia cipressi 001.jpg|Ciprešu audze
San Quirico d'Orcia - lo.tangelini.jpg|Ainava pie Sankviriko d'Orčas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Toskāna]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]]</text>
      <sha1>60vuqej5p36qe1iy9tdo9lp9vuwg121</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sjēnas Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637742</id>
    <revision>
      <id>4509894</id>
      <timestamp>2026-08-19T16:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Sjēnas Republika''' ({{val|it|Repubblica di Siena}}) bija viduslaiku un agro jauno laiku [[pilsētvalsts]] [[Toskāna|Toskānā]], kuras centrs bija [[Sjēna]]. Tā izveidojās 12. gadsimtā un pastāvēja līdz 1555. gadam, kad Sjēnu pēc ilgstoša aplenkuma ieņēma [[Spānija]]s un [[Florences hercogiste]]s spēki. Daļa republikas institūciju un karaspēka pēc pilsētas krišanas atkāpās uz [[Montalčīno]], kur Sjēnas republikāņu valsts pastāvēja līdz 1559. g...</comment>
      <origin>4509894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8979" sha1="pqw2vvdodu5xqisq9izw2d6jb802yra" xml:space="preserve">'''Sjēnas Republika''' ({{val|it|Repubblica di Siena}}) bija viduslaiku un agro jauno laiku [[pilsētvalsts]] [[Toskāna|Toskānā]], kuras centrs bija [[Sjēna]]. Tā izveidojās 12. gadsimtā un pastāvēja līdz 1555. gadam, kad Sjēnu pēc ilgstoša aplenkuma ieņēma [[Spānija]]s un [[Florences hercogiste]]s spēki. Daļa republikas institūciju un karaspēka pēc pilsētas krišanas atkāpās uz [[Montalčīno]], kur Sjēnas republikāņu valsts pastāvēja līdz 1559. gadam.

Viduslaikos Sjēna bija viens no ievērojamākajiem [[Itālija]]s tirdzniecības, banku un mākslas centriem. Republika ilgstoši konkurēja ar kaimiņos esošo [[Florences Republika|Florences Republiku]] par politisko un ekonomisko ietekmi Toskānā.

== Vēsture ==

=== Republikas izveidošanās ===
Agrīnajos viduslaikos Sjēna atradās vietējā bīskapa un Toskānas feodālo valdnieku ietekmē. 11. un 12. gadsimtā pilsētas iedzīvotāji pakāpeniski ieguva arvien plašākas pašpārvaldes tiesības. Par Sjēnas republikas izveidošanās sākumu tradicionāli uzskata 1125. gadu, kad nostiprinājās pilsētas komūnas institūcijas.

12. un 13. gadsimtā republika paplašināja savu varu pār apkārtējiem Toskānas dienvidu apgabaliem. Sjēnas ekonomisko izaugsmi veicināja tās atrašanās pie [[Via Francigena]] — viena no nozīmīgākajiem viduslaiku svētceļnieku un tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Ziemeļeiropu ar [[Roma|Romu]].

=== Konflikts ar Florenci ===
Viens no galvenajiem Sjēnas konkurentiem bija Florence. Politiskajā cīņā, kas viduslaiku Itālijā norisinājās starp [[gvelfi]]em un [[gibelīni]]em, Sjēna pārsvarā atbalstīja gibelīnus un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru, savukārt Florence lielākoties bija gvelfu pusē.

1260. gada 4. septembrī Sjēnas vadītā gibelīnu armija [[Montaperti kauja|Montaperti kaujā]] sakāva skaitliski lielākos Florences spēkus. Uzvara kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem Sjēnas republikas vēsturē.

Tomēr pēc gibelīnu sakāves [[Benevento kauja|Benevento kaujā]] 1266. gadā politiskais spēku samērs Itālijas centrālajā daļā mainījās par labu gvelfiem, un Sjēnas iekšpolitikā pakāpeniski nostiprinājās gvelfu atbalstītāji.

=== Deviņu valdība ===
No 1287. līdz 1355. gadam Sjēnu pārvaldīja tā sauktā Deviņu valdība ({{val|it|Governo dei Nove}}). Šis periods tiek uzskatīts par vienu no Sjēnas Republikas politiskā, ekonomiskā un kultūras uzplaukuma laikmetiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC
 |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355
 |author=William M. Bowsky
 |publisher=University of California Press
 |language=en
}}&lt;/ref&gt;

Deviņus valdības locekļus galvenokārt izraudzījās no pilsētas tirgotāju un finanšu aprindām. Valdība centās ierobežot lielo aristokrātisko dzimtu politisko ietekmi un veicināja tirdzniecību, infrastruktūras izbūvi un pilsētas attīstību.

Šajā laikā tika paplašināts [[Palazzo Pubblico (Sjēna)|Palazzo Pubblico]], izbūvēta [[Piazza del Campo]] un turpinājās [[Sjēnas katedrāle]]s celtniecība. Republikas politiskie ideāli tika atspoguļoti arī [[Ambrodžo Lorenceti]] fresku ciklā ''Labas un sliktas valdības alegorija'' (''Allegoria ed effetti del Buono e del Cattivo Governo'') Palazzo Pubblico.

=== Melnā nāve un politiskā nestabilitāte ===
1348. gadā Sjēnu smagi skāra [[Melnā nāve]]. Epidēmija izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos un negatīvi ietekmēja pilsētas ekonomiku.&lt;ref name=&quot;Bowsky&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC
 |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355
 |author=William M. Bowsky
 |publisher=University of California Press
 |language=en
}}&lt;/ref&gt;

1355. gadā, [[Kārlis IV (Svētās Romas imperators)|Kārlim IV]] ierodoties Sjēnā, pilsētā sākās sacelšanās un Deviņu valdība tika gāzta.&lt;ref name=&quot;Bowsky&quot;/&gt;

Turpmākajos gadsimtos republikas politiskā sistēma vairākkārt mainījās. Par varu cīnījās dažādas pilsētas politiskās grupas jeb ''monti'', bet atsevišķos periodos ievērojamu personisko ietekmi ieguva spēcīgas aristokrātu dzimtas.

=== Pandolfo Petruči ===
15. gadsimta beigās Sjēnā par ietekmīgāko politiķi kļuva [[Pandolfo Petruči]] (''Pandolfo Petrucci''). Formāli saglabājot republikas institūcijas, viņš no 1487. gada faktiski valdīja Sjēnā kā tās senjors.

Petruči vadībā Sjēna centās saglabāt līdzsvaru starp lielākajām Itālijas valstīm un ārvalstu lielvarām. Pēc viņa nāves 1512. gadā politiskā stabilitāte pakāpeniski mazinājās.

=== Sjēnas karš ===
16. gadsimta vidū Sjēna kļuva par vienu no Francijas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] sāncensības objektiem [[Itālijas kari|Itālijas karos]].

1552. gadā Sjēnas iedzīvotāji sacēlās pret pilsētā izvietoto Spānijas garnizonu un ar [[Francijas Karaliste]]s atbalstu atjaunoja republikas pilnīgu neatkarību.

[[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] spēki kopā ar Florences hercoga [[Kozimo I de Mediči]] karaspēku uzsāka karu pret Sjēnu. Imperatora un Florences spēkus komandēja [[Džans Džakomo Mediči]], savukārt Sjēnas un Francijas karaspēku — [[Pjero Stroci]].

1554. gada 2. augustā Sjēnas un Francijas spēki tika sakauti [[Marčāno kauja|Marčāno kaujā]]. Pēc sakāves Sjēna nonāca ilgstošā aplenkumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/
 |title=Siena
 |publisher=Treccani
 |language=it
}}&lt;/ref&gt;

=== Republikas krišana ===
Pēc vairākus mēnešus ilga aplenkuma un pārtikas trūkuma Sjēnas valdība 1555. gada aprīlī bija spiesta kapitulēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.storiadifirenze.org/?temadelmese=aprile-1555-guerra-e-conquista-di-siena-lo-stato-di-siena-e-mio-et-a-me-appartiene-in-tutto
 |title=Aprile 1555: guerra e conquista di Siena
 |publisher=Storia di Firenze
 |language=it
}}&lt;/ref&gt;

Daļa Sjēnas valdības, armijas un iedzīvotāju nepadevās un atkāpās uz [[Montalčīno]]. Tur ar Francijas atbalstu tika izveidota tā sauktā '''Sjēnas Republika Montalčīno''' ({{val|it|Repubblica di Siena riparata in Montalcino}}).

Tā turpināja pastāvēt līdz 1559. gadam, kad [[Kato-Kambrēzi miera līgums]] izbeidza ilgstošos Itālijas karus un Francija atteicās no atbalsta Sjēnas republikāņiem.

Lielākā daļa bijušās Sjēnas Republikas teritorijas nonāca Kozimo I de Mediči kontrolē un tika apvienota ar Florences valsti. Vēlāk tā kļuva par daļu no [[Toskānas lielhercogiste]]s. Dažas piekrastes teritorijas tika nodalītas un izveidotas par Spānijas kontrolēto [[Prezīdiju valsts|Prezīdiju valsti]] (''Stato dei Presidi'').

== Valsts pārvalde ==
Sjēnas Republikas politiskā iekārta tās pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījās. Varu īstenoja dažādas padomes un maģistratūras, kurās bija pārstāvētas pilsētas sociālās un politiskās grupas.

Viens no republikas nozīmīgākajiem pārvaldes periodiem bija Deviņu valdība no 1287. līdz 1355. gadam. Deviņi valdības locekļi amatā atradās īsu laiku, lai ierobežotu atsevišķu personu vai dzimtu iespējas ilgstoši koncentrēt politisko varu.

Sjēnas politiskajā dzīvē svarīga nozīme bija tā sauktajiem ''monti'' — politiski sociālām grupām, kurās bija apvienotas dažādas pilsētas elites un iedzīvotāju daļas.

== Ekonomika ==
Sjēna viduslaikos bija nozīmīgs Eiropas banku un tirdzniecības centrs. Sjēnas tirgotāji un baņķieri darbojās daudzās Eiropas zemēs un uzturēja ciešus sakarus ar [[Romas kūrija|Romas kūriju]].

Pilsētas ekonomisko attīstību veicināja tās atrašanās pie Via Francigena. Republikas teritorijā nozīmīga bija arī lauksaimniecība, vīnkopība un lopkopība.

Viena no pazīstamākajām Sjēnas finanšu institūcijām vēlāk kļuva [[Monte dei Paschi di Siena]], kas dibināta 1472. gadā.

== Kultūra ==
Republikas ekonomiskais uzplaukums veicināja Sjēnas mākslas un arhitektūras attīstību. 13. un 14. gadsimtā izveidojās [[Sjēnas skola]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas viduslaiku glezniecības centriem.

Ar Sjēnu saistīti tādi mākslinieki kā [[Dučo]], [[Simone Martini]], [[Pjetro Lorenceti]] un [[Ambrodžo Lorenceti]].

Republikas laikmetā tika radīti vairāki ievērojami arhitektūras pieminekļi, tostarp Palazzo Pubblico, [[Torre del Mangia]] un liela daļa Sjēnas katedrāles.

== Skatīt arī ==
* [[Sjēna]]
* [[Florences Republika]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/
 |title=Siena
 |publisher=Treccani
 |language=it
}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsētvalstis]]
[[Kategorija:Republikas]]</text>
      <sha1>pqw2vvdodu5xqisq9izw2d6jb802yra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509895</id>
      <parentid>4509894</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T16:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9100" sha1="fqlu0v1vcgbzdzyo19413pfhjgicu6o" xml:space="preserve">[[Attēls:Italy 1494 AD-hu.svg|thumb|Sjēnas Republika (tumši oranžā krāsā) Itālijas kartē 15. gadsimta beigās]]
'''Sjēnas Republika''' ({{val|it|Repubblica di Siena}}) bija viduslaiku un agro jauno laiku [[pilsētvalsts]] [[Toskāna|Toskānā]], kuras centrs bija [[Sjēna]]. Tā izveidojās 12. gadsimtā un pastāvēja līdz 1555. gadam, kad Sjēnu pēc ilgstoša aplenkuma ieņēma [[Spānija]]s un [[Florences hercogiste]]s spēki. Daļa republikas institūciju un karaspēka pēc pilsētas krišanas atkāpās uz [[Montalčīno]], kur Sjēnas republikāņu valsts pastāvēja līdz 1559. gadam.

Viduslaikos Sjēna bija viens no ievērojamākajiem [[Itālija]]s tirdzniecības, banku un mākslas centriem. Republika ilgstoši konkurēja ar kaimiņos esošo [[Florences Republika|Florences Republiku]] par politisko un ekonomisko ietekmi Toskānā.

== Vēsture ==

=== Republikas izveidošanās ===
Agrīnajos viduslaikos Sjēna atradās vietējā bīskapa un Toskānas feodālo valdnieku ietekmē. 11. un 12. gadsimtā pilsētas iedzīvotāji pakāpeniski ieguva arvien plašākas pašpārvaldes tiesības. Par Sjēnas republikas izveidošanās sākumu tradicionāli uzskata 1125. gadu, kad nostiprinājās pilsētas komūnas institūcijas.

12. un 13. gadsimtā republika paplašināja savu varu pār apkārtējiem Toskānas dienvidu apgabaliem. Sjēnas ekonomisko izaugsmi veicināja tās atrašanās pie [[Via Francigena]] — viena no nozīmīgākajiem viduslaiku svētceļnieku un tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Ziemeļeiropu ar [[Roma|Romu]].

=== Konflikts ar Florenci ===
Viens no galvenajiem Sjēnas konkurentiem bija Florence. Politiskajā cīņā, kas viduslaiku Itālijā norisinājās starp [[gvelfi]]em un [[gibelīni]]em, Sjēna pārsvarā atbalstīja gibelīnus un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru, savukārt Florence lielākoties bija gvelfu pusē.

1260. gada 4. septembrī Sjēnas vadītā gibelīnu armija [[Montaperti kauja|Montaperti kaujā]] sakāva skaitliski lielākos Florences spēkus. Uzvara kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem Sjēnas republikas vēsturē.

Tomēr pēc gibelīnu sakāves [[Benevento kauja|Benevento kaujā]] 1266. gadā politiskais spēku samērs Itālijas centrālajā daļā mainījās par labu gvelfiem, un Sjēnas iekšpolitikā pakāpeniski nostiprinājās gvelfu atbalstītāji.

=== Deviņu valdība ===
No 1287. līdz 1355. gadam Sjēnu pārvaldīja tā sauktā Deviņu valdība ({{val|it|Governo dei Nove}}). Šis periods tiek uzskatīts par vienu no Sjēnas Republikas politiskā, ekonomiskā un kultūras uzplaukuma laikmetiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC
 |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355
 |author=William M. Bowsky
 |publisher=University of California Press
 |language=en
}}&lt;/ref&gt;

Deviņus valdības locekļus galvenokārt izraudzījās no pilsētas tirgotāju un finanšu aprindām. Valdība centās ierobežot lielo aristokrātisko dzimtu politisko ietekmi un veicināja tirdzniecību, infrastruktūras izbūvi un pilsētas attīstību.

Šajā laikā tika paplašināts [[Palazzo Pubblico (Sjēna)|Palazzo Pubblico]], izbūvēta [[Piazza del Campo]] un turpinājās [[Sjēnas katedrāle]]s celtniecība. Republikas politiskie ideāli tika atspoguļoti arī [[Ambrodžo Lorenceti]] fresku ciklā ''Labas un sliktas valdības alegorija'' (''Allegoria ed effetti del Buono e del Cattivo Governo'') Palazzo Pubblico.

=== Melnā nāve un politiskā nestabilitāte ===
1348. gadā Sjēnu smagi skāra [[Melnā nāve]]. Epidēmija izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos un negatīvi ietekmēja pilsētas ekonomiku.&lt;ref name=&quot;Bowsky&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://books.google.com/books?id=FbxrBFl7JSkC
 |title=A Medieval Italian Commune: Siena Under the Nine, 1287–1355
 |author=William M. Bowsky
 |publisher=University of California Press
 |language=en
}}&lt;/ref&gt;

1355. gadā, [[Kārlis IV (Svētās Romas imperators)|Kārlim IV]] ierodoties Sjēnā, pilsētā sākās sacelšanās un Deviņu valdība tika gāzta.&lt;ref name=&quot;Bowsky&quot;/&gt;

Turpmākajos gadsimtos republikas politiskā sistēma vairākkārt mainījās. Par varu cīnījās dažādas pilsētas politiskās grupas jeb ''monti'', bet atsevišķos periodos ievērojamu personisko ietekmi ieguva spēcīgas aristokrātu dzimtas.

=== Pandolfo Petruči ===
15. gadsimta beigās Sjēnā par ietekmīgāko politiķi kļuva [[Pandolfo Petruči]] (''Pandolfo Petrucci''). Formāli saglabājot republikas institūcijas, viņš no 1487. gada faktiski valdīja Sjēnā kā tās senjors.

Petruči vadībā Sjēna centās saglabāt līdzsvaru starp lielākajām Itālijas valstīm un ārvalstu lielvarām. Pēc viņa nāves 1512. gadā politiskā stabilitāte pakāpeniski mazinājās.

=== Sjēnas karš ===
16. gadsimta vidū Sjēna kļuva par vienu no Francijas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] sāncensības objektiem [[Itālijas kari|Itālijas karos]].

1552. gadā Sjēnas iedzīvotāji sacēlās pret pilsētā izvietoto Spānijas garnizonu un ar [[Francijas Karaliste]]s atbalstu atjaunoja republikas pilnīgu neatkarību.

[[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] spēki kopā ar Florences hercoga [[Kozimo I de Mediči]] karaspēku uzsāka karu pret Sjēnu. Imperatora un Florences spēkus komandēja [[Džans Džakomo Mediči]], savukārt Sjēnas un Francijas karaspēku — [[Pjero Stroci]].

1554. gada 2. augustā Sjēnas un Francijas spēki tika sakauti [[Marčāno kauja|Marčāno kaujā]]. Pēc sakāves Sjēna nonāca ilgstošā aplenkumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/
 |title=Siena
 |publisher=Treccani
 |language=it
}}&lt;/ref&gt;

=== Republikas krišana ===
Pēc vairākus mēnešus ilga aplenkuma un pārtikas trūkuma Sjēnas valdība 1555. gada aprīlī bija spiesta kapitulēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.storiadifirenze.org/?temadelmese=aprile-1555-guerra-e-conquista-di-siena-lo-stato-di-siena-e-mio-et-a-me-appartiene-in-tutto
 |title=Aprile 1555: guerra e conquista di Siena
 |publisher=Storia di Firenze
 |language=it
}}&lt;/ref&gt;

Daļa Sjēnas valdības, armijas un iedzīvotāju nepadevās un atkāpās uz [[Montalčīno]]. Tur ar Francijas atbalstu tika izveidota tā sauktā '''Sjēnas Republika Montalčīno''' ({{val|it|Repubblica di Siena riparata in Montalcino}}).

Tā turpināja pastāvēt līdz 1559. gadam, kad [[Kato-Kambrēzi miera līgums]] izbeidza ilgstošos Itālijas karus un Francija atteicās no atbalsta Sjēnas republikāņiem.

Lielākā daļa bijušās Sjēnas Republikas teritorijas nonāca Kozimo I de Mediči kontrolē un tika apvienota ar Florences valsti. Vēlāk tā kļuva par daļu no [[Toskānas lielhercogiste]]s. Dažas piekrastes teritorijas tika nodalītas un izveidotas par Spānijas kontrolēto [[Prezīdiju valsts|Prezīdiju valsti]] (''Stato dei Presidi'').

== Valsts pārvalde ==
Sjēnas Republikas politiskā iekārta tās pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījās. Varu īstenoja dažādas padomes un maģistratūras, kurās bija pārstāvētas pilsētas sociālās un politiskās grupas.

Viens no republikas nozīmīgākajiem pārvaldes periodiem bija Deviņu valdība no 1287. līdz 1355. gadam. Deviņi valdības locekļi amatā atradās īsu laiku, lai ierobežotu atsevišķu personu vai dzimtu iespējas ilgstoši koncentrēt politisko varu.

Sjēnas politiskajā dzīvē svarīga nozīme bija tā sauktajiem ''monti'' — politiski sociālām grupām, kurās bija apvienotas dažādas pilsētas elites un iedzīvotāju daļas.

== Ekonomika ==
Sjēna viduslaikos bija nozīmīgs Eiropas banku un tirdzniecības centrs. Sjēnas tirgotāji un baņķieri darbojās daudzās Eiropas zemēs un uzturēja ciešus sakarus ar [[Romas kūrija|Romas kūriju]].

Pilsētas ekonomisko attīstību veicināja tās atrašanās pie Via Francigena. Republikas teritorijā nozīmīga bija arī lauksaimniecība, vīnkopība un lopkopība.

Viena no pazīstamākajām Sjēnas finanšu institūcijām vēlāk kļuva [[Monte dei Paschi di Siena]], kas dibināta 1472. gadā.

== Kultūra ==
Republikas ekonomiskais uzplaukums veicināja Sjēnas mākslas un arhitektūras attīstību. 13. un 14. gadsimtā izveidojās [[Sjēnas skola]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Itālijas viduslaiku glezniecības centriem.

Ar Sjēnu saistīti tādi mākslinieki kā [[Dučo]], [[Simone Martini]], [[Pjetro Lorenceti]] un [[Ambrodžo Lorenceti]].

Republikas laikmetā tika radīti vairāki ievērojami arhitektūras pieminekļi, tostarp Palazzo Pubblico, [[Torre del Mangia]] un liela daļa Sjēnas katedrāles.

== Skatīt arī ==
* [[Sjēna]]
* [[Florences Republika]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/siena/
 |title=Siena
 |publisher=Treccani
 |language=it
}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsētvalstis]]
[[Kategorija:Republikas]]</text>
      <sha1>fqlu0v1vcgbzdzyo19413pfhjgicu6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olimpiskais kongress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637743</id>
    <revision>
      <id>4509914</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Photograph of the Olympic flag.jpg|200px|thumb|[[Olimpiskais karogs]].]] '''Olimpiskais kongress''', kas pazīstams arī kā '''SOK kongress''', ir liela dažādu [[olimpiskā kustība|olimpiskās kustības]] dalībnieku pārstāvju sanāksme, ko organizē [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK). Kā noteikts [[Olimpiskā harta|Olimpiskās hartas]] 1. nodaļas 4. punktā, SOK prezidents ir atbildīgs par kongresa sasaukšanu, tā darbību vadīšanu un procedūru...</comment>
      <origin>4509914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5326" sha1="5lh3z41v3clranjybuweu6l4ptr6hlh" xml:space="preserve">[[Attēls:Photograph of the Olympic flag.jpg|200px|thumb|[[Olimpiskais karogs]].]]
'''Olimpiskais kongress''', kas pazīstams arī kā '''SOK kongress''', ir liela dažādu [[olimpiskā kustība|olimpiskās kustības]] dalībnieku pārstāvju sanāksme, ko organizē [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK). Kā noteikts [[Olimpiskā harta|Olimpiskās hartas]] 1. nodaļas 4. punktā, SOK prezidents ir atbildīgs par kongresa sasaukšanu, tā darbību vadīšanu un procedūru noteikšanu.&lt;ref&gt;See chapter 1, Bye-Law to rule 4 (section 1) of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt; Olimpiskie kongresi nav regulāri pasākumi SOK kalendārā. Kā teikts Olimpiskajā hartā: &quot;Olimpiskais kongress pulcē Olimpiskās kustības dalībnieku pārstāvjus SOK noteiktos intervālos&quot;.&lt;ref&gt;See chapter 1, Rule 4 of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt;

Tā kā Olimpiskā kongresa loma ir konsultatīva, visi kongresa ieteikumi ir jāiesniedz SOK sesijai oficiālai pieņemšanai. Pirmais Olimpiskais kongress notika 1894. gadā  [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Tieši šis kongress nodibināja SOK un lika pamatus tās statūtiem. 1894. gada Olimpiskais kongress tiek uzskatīts par sākumposmu Olimpisko spēļu atdzimšanas procesam.

No 1894. līdz 1930. gadam notika astoņi kongresi, kuros tika aplūkoti dažādi jautājumi, kas saistīti ar strauji augošo olimpisko kustību. Pēdējais kongress pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notika 1930. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc tam sekoja vairāk nekā četrdesmit gadu pārtraukums, līdz 1973. gadam, kad Olimpisko kongresu organizēja [[Bulgārija]]s pilsētā [[Varna|Varnā]]. Kopš tā laika ir organizēti trīs olimpiskie kongresi — 1981. gadā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], 1994. gadā Parīzē un 2009. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].

== Kongresi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Kongress !! style=&quot;width:15em;|Norises gads, datums !! style=&quot;width:15em;|Norises vieta !! Olimpiskā kongresa tēma
|-
| align=center|'''I''' || 1894. gada 16. — 24. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1) Olimpisko spēļu atdzimšana; &lt;br/&gt; 2) Amatierisma studijas un principi.
|-
| align=center|'''II''' || 1897. gada 23. — 31. jūlijs || {{vieta|Francija|Havra}} || Sporta pedagoģija un higiēna
|-
| align=center|'''II''' || 1905. gada 9. — 14. jūnijs || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || Sporta un fiziskās audzināšanas jautājumi
|-
| align=center|'''IV''' || 1906. gada 23 — 25. maijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Tēlotājmākslas iekļaušana Olimpiskajās spēlēs un ikdienas dzīvē
|-
| align=center|'''V''' || 1913. gada 7. — 11. maijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Sporta psiholoģija un fizioloģija
|-
| align=center|'''VI''' || 1914. gada 15. — 23. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Olimpisko noteikumu un dalības nosacījumu vienādošana
|-
| align=center|'''VII''' || 1921. gada 2. — 7. jūnijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Olimpiskās programmas un dalības nosacījumu grozījumi
|-
| align=center|'''VIII''' || 1925. gada 29. — 4. jūnijs || {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}} || Sporta pedagoģija; Olimpisko spēļu nolikums
|-
| align=center|'''IX''' || 1930. gada 25. — 30. maijs || {{vieta|Vācija|Berlīne}} || Olimpisko spēļu noteikumu grozījumi
|-
| align=center|'''X''' || 1973. gada 30. septembris — 4.oktobris || {{vieta|Bulgārija|Varna}} || '''Sports mierpilnai pasaulei''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības un tās nākotnes pārdefinēšana; &lt;br/&gt; 2) Attiecības starp SOK, starptautiskajām federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām; &lt;br/&gt; 3) Plāni turpmākajām Olimpiskajām spēlēm
|-
| align=center|'''XI''' || 1981. gada 23. — 28. septembris || {{vieta|Rietumvācija|Bādenbādene}} || '''Vienoti sportā un sporta dēļ''' &lt;br/&gt; 1) Olimpisko spēļu nākotne; &lt;br/&gt; 2) Starptautiskā sadarbība; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības nākotne.
|-
| align=center|'''XII''' || 1994. gada 29. augusts — 3. septembris || {{vieta|Francija|Parīze}} || '''Simtgades Olimpiskais kongress, Vienotības kongress''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības ieguldījums mūsdienu sabiedrībā; &lt;br/&gt;2) Mūsdienu sportists; &lt;br/&gt;3) Sports tā sociālajā kontekstā; &lt;br/&gt; 4) Sports un plašsaziņas līdzekļi.
|-
| align=center|'''XIII''' || 2009. gada 3. — 5. oktobris || {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} || '''Olimpiskās kustības loma sabiedrībā''' &lt;br/&gt; 1) Sportisti; &lt;br/&gt; 2) Olimpiskās spēles; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības struktūra; &lt;br/&gt; 4) Olimpisms un jaunatne; &lt;br/&gt; 5) Digitālā revolūcija.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]</text>
      <sha1>5lh3z41v3clranjybuweu6l4ptr6hlh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509918</id>
      <parentid>4509914</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:25:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" sha1="gj14d24kbj96z00h1hx1zh5qe36ppsq" xml:space="preserve">[[Attēls:Photograph of the Olympic flag.jpg|200px|thumb|[[Olimpiskais karogs]].]]
'''Olimpiskais kongress''', kas pazīstams arī kā '''SOK kongress''', ir liela dažādu [[olimpiskā kustība|olimpiskās kustības]] dalībnieku pārstāvju sanāksme, ko organizē [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK). Kā noteikts [[Olimpiskā harta|Olimpiskās hartas]] 1. nodaļas 4. punktā, SOK prezidents ir atbildīgs par kongresa sasaukšanu, tā darbību vadīšanu un procedūru noteikšanu.&lt;ref&gt;See chapter 1, Bye-Law to rule 4 (section 1) of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt; Olimpiskie kongresi nav regulāri pasākumi SOK kalendārā. Kā teikts Olimpiskajā hartā: &quot;Olimpiskais kongress pulcē Olimpiskās kustības dalībnieku pārstāvjus SOK noteiktos intervālos&quot;.&lt;ref&gt;See chapter 1, Rule 4 of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt;

Tā kā Olimpiskā kongresa loma ir konsultatīva, visi kongresa ieteikumi ir jāiesniedz SOK sesijai oficiālai pieņemšanai. Pirmais Olimpiskais kongress notika 1894. gadā  [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Tieši šis kongress nodibināja SOK un lika pamatus tās statūtiem. 1894. gada Olimpiskais kongress tiek uzskatīts par sākumposmu Olimpisko spēļu atdzimšanas procesam.

No 1894. līdz 1930. gadam notika astoņi kongresi, kuros tika aplūkoti dažādi jautājumi, kas saistīti ar strauji augošo olimpisko kustību. Pēdējais kongress pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notika 1930. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc tam sekoja vairāk nekā četrdesmit gadu pārtraukums, līdz 1973. gadam, kad Olimpisko kongresu organizēja [[Bulgārija]]s pilsētā [[Varna|Varnā]]. Kopš tā laika ir organizēti trīs olimpiskie kongresi — 1981. gadā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], 1994. gadā Parīzē un 2009. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].

== Kongresi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Kongress !! style=&quot;width:15em;|Norises gads, datums !! style=&quot;width:15em;|Norises vieta !! Olimpiskā kongresa tēma
|-
| align=center|'''I''' || 1894. gada 16. — 24. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1) Olimpisko spēļu atdzimšana; &lt;br/&gt; 2) Amatierisma studijas un principi.
|-
| align=center|'''II''' || 1897. gada 23. — 31. jūlijs || {{vieta|Francija|Havra}} || Sporta pedagoģija un higiēna
|-
| align=center|'''II''' || 1905. gada 9. — 14. jūnijs || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || Sporta un fiziskās audzināšanas jautājumi
|-
| align=center|'''IV''' || 1906. gada 23 — 25. maijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Tēlotājmākslas iekļaušana Olimpiskajās spēlēs un ikdienas dzīvē
|-
| align=center|'''V''' || 1913. gada 7. — 11. maijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Sporta psiholoģija un fizioloģija
|-
| align=center|'''VI''' || 1914. gada 15. — 23. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Olimpisko noteikumu un dalības nosacījumu vienādošana
|-
| align=center|'''VII''' || 1921. gada 2. — 7. jūnijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Olimpiskās programmas un dalības nosacījumu grozījumi
|-
| align=center|'''VIII''' || 1925. gada 29. — 4. jūnijs || {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}} || Sporta pedagoģija; Olimpisko spēļu nolikums
|-
| align=center|'''IX''' || 1930. gada 25. — 30. maijs || {{vieta|Vācija|Berlīne}} || Olimpisko spēļu noteikumu grozījumi
|-
| align=center|'''X''' || 1973. gada 30. septembris — 4.oktobris || {{vieta|Bulgārija|Varna}} || '''Sports mierpilnai pasaulei''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības un tās nākotnes pārdefinēšana; &lt;br/&gt; 2) Attiecības starp SOK, starptautiskajām federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām; &lt;br/&gt; 3) Plāni turpmākajām Olimpiskajām spēlēm
|-
| align=center|'''XI''' || 1981. gada 23. — 28. septembris || {{vieta|Rietumvācija|Bādenbādene}} || '''Vienoti sportā un sporta dēļ''' &lt;br/&gt; 1) Olimpisko spēļu nākotne; &lt;br/&gt; 2) Starptautiskā sadarbība; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības nākotne.
|-
| align=center|'''XII''' || 1994. gada 29. augusts — 3. septembris || {{vieta|Francija|Parīze}} || '''Simtgades Olimpiskais kongress, Vienotības kongress''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības ieguldījums mūsdienu sabiedrībā; &lt;br/&gt;2) Mūsdienu sportists; &lt;br/&gt;3) Sports tā sociālajā kontekstā; &lt;br/&gt; 4) Sports un plašsaziņas līdzekļi.
|-
| align=center|'''XIII''' || 2009. gada 3. — 5. oktobris || {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} || '''Olimpiskās kustības loma sabiedrībā''' &lt;br/&gt; 1) Sportisti; &lt;br/&gt; 2) Olimpiskās spēles; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības struktūra; &lt;br/&gt; 4) Olimpisms un jaunatne; &lt;br/&gt; 5) Digitālā revolūcija.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]
[[Kategorija:Sporta organizācijas]]</text>
      <sha1>gj14d24kbj96z00h1hx1zh5qe36ppsq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509919</id>
      <parentid>4509918</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:26:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4509919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5368" sha1="tn1rlv7i2uyvueryi9ga9qubdgv0cpx" xml:space="preserve">[[Attēls:Photograph of the Olympic flag.jpg|200px|thumb|[[Olimpiskais karogs]].]]
'''Olimpiskais kongress''', kas pazīstams arī kā '''SOK kongress''', ir liela dažādu [[olimpiskā kustība|olimpiskās kustības]] dalībnieku pārstāvju sanāksme, ko organizē [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK). Kā noteikts [[Olimpiskā harta|Olimpiskās hartas]] 1. nodaļas 4. punktā, SOK prezidents ir atbildīgs par kongresa sasaukšanu, tā darbību vadīšanu un procedūru noteikšanu.&lt;ref&gt;See chapter 1, Bye-Law to rule 4 (section 1) of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt; Olimpiskie kongresi nav regulāri pasākumi SOK kalendārā. Kā teikts Olimpiskajā hartā: &quot;Olimpiskais kongress pulcē Olimpiskās kustības dalībnieku pārstāvjus SOK noteiktos intervālos&quot;.&lt;ref&gt;See chapter 1, Rule 4 of the Olympic Charter, {{cite web|url=http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |access-date=July 17, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717135528/http://www.olympic.org/uk/organisation/missions/charter_uk.asp |archive-date=July 17, 2008 |title=International Olympic Committee - Organisation - Missions }}&lt;/ref&gt;

Tā kā Olimpiskā kongresa loma ir konsultatīva, visi kongresa ieteikumi ir jāiesniedz SOK sesijai oficiālai pieņemšanai. Pirmais Olimpiskais kongress notika 1894. gadā  [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Tieši šis kongress nodibināja SOK un lika pamatus tās statūtiem. 1894. gada Olimpiskais kongress tiek uzskatīts par sākumposmu Olimpisko spēļu atdzimšanas procesam.

No 1894. līdz 1930. gadam notika astoņi kongresi, kuros tika aplūkoti dažādi jautājumi, kas saistīti ar strauji augošo olimpisko kustību. Pēdējais kongress pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notika 1930. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc tam sekoja vairāk nekā četrdesmit gadu pārtraukums, līdz 1973. gadam, kad Olimpisko kongresu organizēja [[Bulgārija]]s pilsētā [[Varna|Varnā]]. Kopš tā laika ir organizēti trīs olimpiskie kongresi — 1981. gadā [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], 1994. gadā Parīzē un 2009. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].

== Kongresi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Kongress !! style=&quot;width:15em;|Norises gads, datums !! style=&quot;width:15em;|Norises vieta !! Olimpiskā kongresa tēma
|-
| align=center|'''I''' || 1894. gada 16. — 24. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1) Olimpisko spēļu atdzimšana; &lt;br/&gt; 2) Amatierisma studijas un principi.
|-
| align=center|'''II''' || 1897. gada 23. — 31. jūlijs || {{vieta|Francija|Havra}} || Sporta pedagoģija un higiēna
|-
| align=center|'''II''' || 1905. gada 9. — 14. jūnijs || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || Sporta un fiziskās audzināšanas jautājumi
|-
| align=center|'''IV''' || 1906. gada 23 — 25. maijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Tēlotājmākslas iekļaušana Olimpiskajās spēlēs un ikdienas dzīvē
|-
| align=center|'''V''' || 1913. gada 7. — 11. maijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Sporta psiholoģija un fizioloģija
|-
| align=center|'''VI''' || 1914. gada 15. — 23. jūnijs || {{vieta|Francija|Parīze}} || Olimpisko noteikumu un dalības nosacījumu vienādošana
|-
| align=center|'''VII''' || 1921. gada 2. — 7. jūnijs || {{vieta|Šveice|Lozanna}} || Olimpiskās programmas un dalības nosacījumu grozījumi
|-
| align=center|'''VIII''' || 1925. gada 29. — 4. jūnijs || {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}} || Sporta pedagoģija; Olimpisko spēļu nolikums
|-
| align=center|'''IX''' || 1930. gada 25. — 30. maijs || {{vieta|Vācija|Berlīne}} || Olimpisko spēļu noteikumu grozījumi
|-
| align=center|'''X''' || 1973. gada 30. septembris — 4.oktobris || {{vieta|Bulgārija|Varna}} || '''Sports mierpilnai pasaulei''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības un tās nākotnes pārdefinēšana; &lt;br/&gt; 2) Attiecības starp SOK, starptautiskajām federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām; &lt;br/&gt; 3) Plāni turpmākajām Olimpiskajām spēlēm
|-
| align=center|'''XI''' || 1981. gada 23. — 28. septembris || {{vieta|Rietumvācija|Bādenbādene}} || '''Vienoti sportā un sporta dēļ''' &lt;br/&gt; 1) Olimpisko spēļu nākotne; &lt;br/&gt; 2) Starptautiskā sadarbība; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības nākotne.
|-
| align=center|'''XII''' || 1994. gada 29. augusts — 3. septembris || {{vieta|Francija|Parīze}} || '''Simtgades Olimpiskais kongress, Vienotības kongress''' &lt;br/&gt; 1) Olimpiskās kustības ieguldījums mūsdienu sabiedrībā; &lt;br/&gt;2) Mūsdienu sportists; &lt;br/&gt;3) Sports tā sociālajā kontekstā; &lt;br/&gt; 4) Sports un plašsaziņas līdzekļi.
|-
| align=center|'''XIII''' || 2009. gada 3. — 5. oktobris || {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} || '''Olimpiskās kustības loma sabiedrībā''' &lt;br/&gt; 1) Sportisti; &lt;br/&gt; 2) Olimpiskās spēles; &lt;br/&gt; 3) Olimpiskās kustības struktūra; &lt;br/&gt; 4) Olimpisms un jaunatne; &lt;br/&gt; 5) Digitālā revolūcija.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]
[[Kategorija:Olimpiskās organizācijas]]</text>
      <sha1>tn1rlv7i2uyvueryi9ga9qubdgv0cpx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. Olimpiskais kongress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637744</id>
    <redirect title="Olimpiskais kongress" />
    <revision>
      <id>4509920</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:26:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Olimpiskais kongress]]</comment>
      <origin>4509920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="tp5vee8qcggwwf70t3bvpab5trkk7f1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Olimpiskais kongress]]</text>
      <sha1>tp5vee8qcggwwf70t3bvpab5trkk7f1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrasbērni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637745</id>
    <revision>
      <id>4509922</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ēriks Pozemkovskis</username>
        <id>149281</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens'''  Dziesminieces Austras Pumpures (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērni'' visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām Imanta Kalniņa dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū.  ''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kus...</comment>
      <origin>4509922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10927" sha1="4vh8cd9fgv0gguewzk3z4z1qk1xomhv" xml:space="preserve">'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens'''

Dziesminieces Austras Pumpures (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērni'' visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām Imanta Kalniņa dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū.

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana.

Tā laika ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi.

'''Vēsture un sastāvs'''

Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam.

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās.
2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''.

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''.

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu'' kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves.

Vēsturisko ''Austrasbērnu'' sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas:

'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie Austrasbērni)'''

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd ''Lēvalde'') un citi.

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':'''
Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi.

Lielākā daļa no ''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu'' vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras.

'''80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols:'''

Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks:
''Jānis Vītols'', ''Laura Vītola'', ''Dzintars Vītols'', ''Uldis'' Ozols, ''Juris Hiršs'', ''Silvija Silava'', ''Mārtiņš Zemžāns'', ''Andris Mičulis'', ''Ēriks Pozemkovskis'', ''Ziedonis Stutiņš'', ''Agita Stutiņa'', ''Kristīne Locika'' (iepriekš ''Sudmale''), ''Beata Paškevica'', ''Antra Medne'', ''Edgars Mednis'', ''Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš ''Ligere''), ''Laura Liberte'', ''Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača''), ''Jānis Rūcis'', ''Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Dzintra Lagzdiņa'', ''Agita Kaužēna'', ''Anta Eņģele'', ''Zane Šmite'', ''Vita Krūmiņa'', ''Dainis Baldzēns'', ''Arnis Miltiņš'', ''Ilze Laila Purmaliete'' (iepriekš ''Ilze Purmaliete''), ''Agita Draguna'' un citi.

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''.

Dažam no senākajiem ''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu'' radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa.

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:
''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''.

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:
''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'';
Kultūras centā ''Imanta'', Kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', Koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā.

Austra pati sevi dēvēja par ''Austrasbērnu'' numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: ''Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?'' – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme.

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: ''Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.'' (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, ''Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst'' (A. Čaks).

'''Piemiņas saglabāšana'''

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba'' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>4vh8cd9fgv0gguewzk3z4z1qk1xomhv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510200</id>
      <parentid>4509922</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:46:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11021" sha1="0qpagvzprsyha27x7wydl52mt1wzn9o" xml:space="preserve">{{Noformējums+}}{{Vikisaites+}}{{Enciklopēdisks stils}}

'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens'''

Dziesminieces [[Austra Pumpure|Austras Pumpures]] (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērni'' visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū.

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana.

Tā laika ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi.

== Vēsture un sastāvs ==
Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam.

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās.
2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''.

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''.

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu'' kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves.

Vēsturisko ''Austrasbērnu'' sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas:

== Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie Austrasbērni) ==
70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd ''Lēvalde'') un citi.

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':'''
Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi.

Lielākā daļa no ''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu'' vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras.

== 80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols ==
Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks:
''Jānis Vītols'', ''Laura Vītola'', ''Dzintars Vītols'', ''Uldis'' Ozols, ''Juris Hiršs'', ''Silvija Silava'', ''Mārtiņš Zemžāns'', ''Andris Mičulis'', ''Ēriks Pozemkovskis'', ''Ziedonis Stutiņš'', ''Agita Stutiņa'', ''Kristīne Locika'' (iepriekš ''Sudmale''), ''Beata Paškevica'', ''Antra Medne'', ''Edgars Mednis'', ''Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš ''Ligere''), ''Laura Liberte'', ''Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača''), ''Jānis Rūcis'', ''Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Dzintra Lagzdiņa'', ''Agita Kaužēna'', ''Anta Eņģele'', ''Zane Šmite'', ''Vita Krūmiņa'', ''Dainis Baldzēns'', ''Arnis Miltiņš'', ''Ilze Laila Purmaliete'' (iepriekš ''Ilze Purmaliete''), ''Agita Draguna'' un citi.

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''.

Dažam no senākajiem ''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu'' radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa.

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:
''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''.

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:
''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'';
Kultūras centā ''Imanta'', Kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', Koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā.

Austra pati sevi dēvēja par ''Austrasbērnu'' numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: ''Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?'' – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme.

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: ''Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.'' (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, ''Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst'' (A. Čaks).

== Piemiņas saglabāšana ==
Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba'' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>0qpagvzprsyha27x7wydl52mt1wzn9o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510201</id>
      <parentid>4510200</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:46:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11102" sha1="t13eh2g1t5d1ukwrje1ldd7y1htra2l" xml:space="preserve">{{Noformējums+}}{{Vikisaites+}}{{Enciklopēdisks stils}}

'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens'''

Dziesminieces [[Austra Pumpure|Austras Pumpures]] (1928–2017) skolnieki jeb ''Austrasbērni'' visciešāk saistīti ar Austru un viņas dziedātajām [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmu un tautasdziesmu programmām, kas jau kopš 1975. gada ir kā krāšņa un pārdroša, absolūti suverēna un ļoti dzīva kultūras saliņa pārējo vadošo un marginālo vēju un straumju vidū.

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu kustība, kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Kustības vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gadā. Kustības pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana.

Tā laika ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru Pumpuri, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī kustība izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi.

== Vēsture un sastāvs ==
Kustības pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Kustība nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem; pati A. Pumpure šo apzīmējumu dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam.

Kustības vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Ēriks Pozemkovskis un Signe Sniedze), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās.
2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''.

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''.

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga ''Austrasbērnu'' kustība. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves.

Vēsturisko ''Austrasbērnu'' sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas:

== Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie Austrasbērni) ==
70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Anda Albuže, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Vēsma Pujēna (šobrīd ''Lēvalde'') un citi.

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':'''
Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās kustībai, piemēram – Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi.

Lielākā daļa no ''Austrasbērniem'' daudzu gadu garumā dziedājuši uz skatuves kopā ar Austru, bet pati Austra šo titulu dāsni dāļāja arī katram, kuru viņas plašā sirds bija sajutusi kā savējo – gan dažam dzejniekam, gan dažam organizatoram vai žurnālistam, bet jo īpaši dziesminiekiem, kuriem viņa allaž deva iespēju savos ''Austrasdienu'' koncertos nodziedāt vienu savu un vienu Imanta Kalniņa dziesmu, tā radīdama ap sevi īstenu bardu skudrupūzni, kuru neviens vairs nespēj ne izskaitīt, ne apzināt, tomēr ar ciešām saitēm vienoti joprojām sajūtas visi, kurus vien Austra jelkad uzaicinājusi uz skatuves un nosaukusi par ''Austrasbērnu'' vai arī kurš jebkad savus pirmos ģitāras akordus un dziesmas (tostarp, pavadot uz kokles – visbiežāk gan tautasdziesmas) mācījies tieši no Austras.

== 80. gadu un vēlāko gadu dziesminieku kodols ==
Kustībai attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks:
''Jānis Vītols'', ''Laura Vītola'', ''Dzintars Vītols'', ''Uldis'' Ozols, ''Juris Hiršs'', ''Silvija Silava'', ''Mārtiņš Zemžāns'', ''Andris Mičulis'', ''Ēriks Pozemkovskis'', ''Ziedonis Stutiņš'', ''Agita Stutiņa'', ''Kristīne Locika'' (iepriekš ''Sudmale''), ''Beata Paškevica'', ''Antra Medne'', ''Edgars Mednis'', ''Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš ''Ligere''), ''Laura Liberte'', ''Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača''), ''Jānis Rūcis'', ''Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Dzintra Lagzdiņa'', ''Agita Kaužēna'', ''Anta Eņģele'', ''Zane Šmite'', ''Vita Krūmiņa'', ''Dainis Baldzēns'', ''Arnis Miltiņš'', ''Ilze Laila Purmaliete'' (iepriekš ''Ilze Purmaliete''), ''Agita Draguna'' un citi.

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''.

Dažam no senākajiem ''Austrasbērniem'' jau pašam mati sniegbalti, dažs vēl tikko kā no vidusskolas sola. Daži izvēlējušies Austras dāvāto siltumu dāsni dāļāt šaurākā lokā savā pagastā, draudzē, valstī vai ciemā, vai arī, turpinot Austras tiešo darbu, mācīt dziesmas tālāk tiem, kas tagad ir bērni vai grib tādi justies. Vienlīdz iederīgas šādās sanākšanās vienmēr bijušas gan Imanta Kalniņa, gan pašu ''Austrasbērnu'' radītās dziesmas, kas cita pēc citas uzplaukst kā krāšņas puķes un dodas tautās, gan arī tautasdziesmas, kas vienmēr bijusi neatņemama Austras dzīves daļa.

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:
''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''.

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:
''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'';
Kultūras centā ''Imanta'', Kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', Koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā.

Austra pati sevi dēvēja par ''Austrasbērnu'' numur viens, un pārējos numurus neviens nekad nav pat mēģinājis dāļāt: ''Te mēs visi it vienādi esam/ vai vēl citur tā būs kaut kur?'' – šie vārdi kā tāda vienojoša devīze izskan Imanta Kalniņa dziesmā ar Māra Čaklā vārdiem, un liekas, šie daudzo kopīgi izdziedāto dziesmu vārdi darbojas kā slepenas paroles, kas mūs pārkodē dzīvei citādā, daudz atvērtākā, gaišākā un jēgpilnākā pasaulē, kurā siltums un mīļums ir vienlīdz pilntiesīga tās daļa kā skumjas, ilgas, dzidra atvērtība, plosoši jautājumi, līksma paļāvība un apbrīnas vērta drosme.

Šī ir laba un visu labo atraisoša pasaule, ko Austra ap sevi ir radījusi – nesaskaņas vai pārpratumi te palēnām paši izčūkst kā pērnais sniegs saulē, jo ir taču kas daudz svarīgāks, ko darīt, ir dziesmas, kas dara laimīgus mūs pašus un citus, un jo īpaši brīžos, kad ārpasaules skarbums atkal kādu no mums caursit un ievaino, ir tik labi, ja kāds savējais atgādina: ''Atstāj savas iekarotās zemes/ aizej prom no saviem ienaidniekiem.'' (V. Kalniņš), jo tas viss tāpat pāries un beigsies, un varēs atkal kopīgi padziedāt, ''Jo man sirds ir kā no smalka zīda/ ne tā saburzās, ne asi lūst'' (A. Čaks).

== Piemiņas saglabāšana ==
Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gadā, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek aktīvi uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba'' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.

== Ārējās saites ==
* [https://austrasistaba.lv/austrasberni/ Austrasbērni]</text>
      <sha1>t13eh2g1t5d1ukwrje1ldd7y1htra2l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Demetrius Talpa/common.css</title>
    <ns>2</ns>
    <id>637746</id>
    <revision>
      <id>4509930</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:46:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Demetrius Talpa</username>
        <id>72219</id>
      </contributor>
      <comment>nova</comment>
      <origin>4509930</origin>
      <model>css</model>
      <format>text/css</format>
      <text bytes="375" sha1="cpwerxowdgx76752fi3wlaw6dke08z4" xml:space="preserve">@import url(&quot;https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Pattersonuwu/OldIcons.css&amp;action=raw&amp;ctype=text/css&quot;);

.mw-logo-icon {
	display: none;
}
.mw-logo-tagline {
	display: none;
}
.mw-logo-wordmark {
	content: url(//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/bb/Hepaticae_transsilvanicae_toila_estonia_longum.png);
	width: 15em !important;
    height: 3em !important;
}</text>
      <sha1>cpwerxowdgx76752fi3wlaw6dke08z4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Merilons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637747</id>
    <revision>
      <id>4509931</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:54:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Daniels Merilons  |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Šaušana  |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''  |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg  |             att_izm =...</comment>
      <origin>4509931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4617" sha1="h95j823bynvrltt4bofoy6zzsexy2vm" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniels Merilons
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''
 |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pjērs Fransuā Daniels Merilons
 |              dz_dat = {{dat|1852|6|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Bordo}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|8|23}}
 |            mir_viet = {{vieta|Francija|Dordoņa|Nontrona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Pjērs Fransuā Daniels Merilons''' ({{val|fr|Émile Roger de Thomas de Barbarin}}; dzimis {{dat|1852|6|29}}, miris {{dat|1925|8|23}}) ir franču sporta šāvējs un jurists. Divas reizes startējis vasaras olimpiskajās spēlēs — [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908.]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]].&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417202138/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Sports Reference: Daniel Mérillon |access-date=2014-02-05 |publisher=Sports Reference}}&lt;/ref&gt;

No 1867. līdz 1884. gadam Merilons bija [[Bordo]] pašvaldības padomnieks, no 1881. līdz 1884. gadam mēra vietnieks un ģenerālpadomnieks. No 1885. līdz 1889. gadam viņš pārstāvēja [[Žironda]]s vēlēšanu apgabalu [[Francijas Nacionālā asambleja|Francijas Nacionālajā asamblejā]] (parlamentā) kā Republikāņu savienības biedrs. Šajā laikā viņš apprecējās ar Sesilu Marsilho de Bisaka, Bordo tiesas priekšsēdētāja meitu.

Pēc zaudējuma vēlēšanās Merilons no 1890. līdz 1893. gadam kļuva par miertiesnesi un ģenerālprokuroru Parīzē. Nākamos četrus gadus viņš bija ģenerālprokurors un pēc tam pievienojās Kasācijas tiesai kā valsts prokurors. No 1917. līdz 1922. gadam viņš bija Pieprasījumu palātas prezidents un pēc tam vēl vienu gadu bija ģenerālprokurors. Viņš ieņēma ģenerālprokurora amatu [[Francijas Aujstākā tiesa|Augstākajā tiesā]]. Par saviem nopelniem viņam 1923. gadā tika piešķirts [[Goda leģiona Lielais krusts]].

1886. gadā Merilons tika ievēlēts par [[Francijas Šaušanas federācijas|Nacionālās šaušanas biedrību savienības]] prezidentu. [[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādē]] viņš bija atbildīgs par sporta sacensībām, tostarp par [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Olimpisko spēļu]] sporta pasākumu programmu. No 1907. līdz 1925. gadam viņš bija [[Starptautiskā šaunas biedrību savienība|Starptautiskās šaušanas biedrību savienības]] prezidents.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/42197 |title=Daniel Mérillon |publisher=Olympedia |access-date=10 April 2021}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Franciju šaušanas sacensībās 1908. un 1912. gada vasaras limpiskajās spēlēs, bet 1900. gadā tikai neolimpiskajās sacensību disciplīnās. Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta 1908. gada komandu sacensībās ar militāro šauteni.&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;/&gt;

== Atsauce ==
{{atsauce}}

[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>h95j823bynvrltt4bofoy6zzsexy2vm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509932</id>
      <parentid>4509931</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:54:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4509932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4616" sha1="noo387nv89xtwvquz3oi93y5w7qsuua" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniels Merilons
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''
 |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pjērs Fransuā Daniels Merilons
 |              dz_dat = {{dat|1852|6|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Bordo}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|8|23}}
 |            mir_viet = {{vieta|Francija|Dordoņa|Nontrona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Pjērs Fransuā Daniels Merilons''' ({{val|fr|Pierre François Daniel Mérillon}}; dzimis {{dat|1852|6|29}}, miris {{dat|1925|8|23}}) ir franču sporta šāvējs un jurists. Divas reizes startējis vasaras olimpiskajās spēlēs — [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908.]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]].&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417202138/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Sports Reference: Daniel Mérillon |access-date=2014-02-05 |publisher=Sports Reference}}&lt;/ref&gt;

No 1867. līdz 1884. gadam Merilons bija [[Bordo]] pašvaldības padomnieks, no 1881. līdz 1884. gadam mēra vietnieks un ģenerālpadomnieks. No 1885. līdz 1889. gadam viņš pārstāvēja [[Žironda]]s vēlēšanu apgabalu [[Francijas Nacionālā asambleja|Francijas Nacionālajā asamblejā]] (parlamentā) kā Republikāņu savienības biedrs. Šajā laikā viņš apprecējās ar Sesilu Marsilho de Bisaka, Bordo tiesas priekšsēdētāja meitu.

Pēc zaudējuma vēlēšanās Merilons no 1890. līdz 1893. gadam kļuva par miertiesnesi un ģenerālprokuroru Parīzē. Nākamos četrus gadus viņš bija ģenerālprokurors un pēc tam pievienojās Kasācijas tiesai kā valsts prokurors. No 1917. līdz 1922. gadam viņš bija Pieprasījumu palātas prezidents un pēc tam vēl vienu gadu bija ģenerālprokurors. Viņš ieņēma ģenerālprokurora amatu [[Francijas Aujstākā tiesa|Augstākajā tiesā]]. Par saviem nopelniem viņam 1923. gadā tika piešķirts [[Goda leģiona Lielais krusts]].

1886. gadā Merilons tika ievēlēts par [[Francijas Šaušanas federācijas|Nacionālās šaušanas biedrību savienības]] prezidentu. [[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādē]] viņš bija atbildīgs par sporta sacensībām, tostarp par [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Olimpisko spēļu]] sporta pasākumu programmu. No 1907. līdz 1925. gadam viņš bija [[Starptautiskā šaunas biedrību savienība|Starptautiskās šaušanas biedrību savienības]] prezidents.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/42197 |title=Daniel Mérillon |publisher=Olympedia |access-date=10 April 2021}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Franciju šaušanas sacensībās 1908. un 1912. gada vasaras limpiskajās spēlēs, bet 1900. gadā tikai neolimpiskajās sacensību disciplīnās. Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta 1908. gada komandu sacensībās ar militāro šauteni.&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;/&gt;

== Atsauce ==
{{atsauce}}

[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>noo387nv89xtwvquz3oi93y5w7qsuua</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509935</id>
      <parentid>4509932</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T17:56:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauce */</comment>
      <origin>4509935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4613" sha1="t9sgb3xga2xnzasu1cewy1whxtf9a2u" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniels Merilons
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''
 |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pjērs Fransuā Daniels Merilons
 |              dz_dat = {{dat|1852|6|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Bordo}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|8|23}}
 |            mir_viet = {{vieta|Francija|Dordoņa|Nontrona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Pjērs Fransuā Daniels Merilons''' ({{val|fr|Pierre François Daniel Mérillon}}; dzimis {{dat|1852|6|29}}, miris {{dat|1925|8|23}}) ir franču sporta šāvējs un jurists. Divas reizes startējis vasaras olimpiskajās spēlēs — [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908.]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]].&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417202138/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Sports Reference: Daniel Mérillon |access-date=2014-02-05 |publisher=Sports Reference}}&lt;/ref&gt;

No 1867. līdz 1884. gadam Merilons bija [[Bordo]] pašvaldības padomnieks, no 1881. līdz 1884. gadam mēra vietnieks un ģenerālpadomnieks. No 1885. līdz 1889. gadam viņš pārstāvēja [[Žironda]]s vēlēšanu apgabalu [[Francijas Nacionālā asambleja|Francijas Nacionālajā asamblejā]] (parlamentā) kā Republikāņu savienības biedrs. Šajā laikā viņš apprecējās ar Sesilu Marsilho de Bisaka, Bordo tiesas priekšsēdētāja meitu.

Pēc zaudējuma vēlēšanās Merilons no 1890. līdz 1893. gadam kļuva par miertiesnesi un ģenerālprokuroru Parīzē. Nākamos četrus gadus viņš bija ģenerālprokurors un pēc tam pievienojās Kasācijas tiesai kā valsts prokurors. No 1917. līdz 1922. gadam viņš bija Pieprasījumu palātas prezidents un pēc tam vēl vienu gadu bija ģenerālprokurors. Viņš ieņēma ģenerālprokurora amatu [[Francijas Aujstākā tiesa|Augstākajā tiesā]]. Par saviem nopelniem viņam 1923. gadā tika piešķirts [[Goda leģiona Lielais krusts]].

1886. gadā Merilons tika ievēlēts par [[Francijas Šaušanas federācijas|Nacionālās šaušanas biedrību savienības]] prezidentu. [[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādē]] viņš bija atbildīgs par sporta sacensībām, tostarp par [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Olimpisko spēļu]] sporta pasākumu programmu. No 1907. līdz 1925. gadam viņš bija [[Starptautiskā šaunas biedrību savienība|Starptautiskās šaušanas biedrību savienības]] prezidents.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/42197 |title=Daniel Mérillon |publisher=Olympedia |access-date=10 April 2021}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Franciju šaušanas sacensībās 1908. un 1912. gada vasaras limpiskajās spēlēs, bet 1900. gadā tikai neolimpiskajās sacensību disciplīnās. Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta 1908. gada komandu sacensībās ar militāro šauteni.&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;/&gt;

== Atsauce ==
{{atsauce}}

[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bordo dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>t9sgb3xga2xnzasu1cewy1whxtf9a2u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509938</id>
      <parentid>4509935</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauce */</comment>
      <origin>4509938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4906" sha1="fyfmko8xrs59vei8rlxzzi8r94h6d5g" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniels Merilons
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''
 |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pjērs Fransuā Daniels Merilons
 |              dz_dat = {{dat|1852|6|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Bordo}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|8|23}}
 |            mir_viet = {{vieta|Francija|Dordoņa|Nontrona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Pjērs Fransuā Daniels Merilons''' ({{val|fr|Pierre François Daniel Mérillon}}; dzimis {{dat|1852|6|29}}, miris {{dat|1925|8|23}}) ir franču sporta šāvējs un jurists. Divas reizes startējis vasaras olimpiskajās spēlēs — [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908.]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]].&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417202138/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Sports Reference: Daniel Mérillon |access-date=2014-02-05 |publisher=Sports Reference}}&lt;/ref&gt;

No 1867. līdz 1884. gadam Merilons bija [[Bordo]] pašvaldības padomnieks, no 1881. līdz 1884. gadam mēra vietnieks un ģenerālpadomnieks. No 1885. līdz 1889. gadam viņš pārstāvēja [[Žironda]]s vēlēšanu apgabalu [[Francijas Nacionālā asambleja|Francijas Nacionālajā asamblejā]] (parlamentā) kā Republikāņu savienības biedrs. Šajā laikā viņš apprecējās ar Sesilu Marsilho de Bisaka, Bordo tiesas priekšsēdētāja meitu.

Pēc zaudējuma vēlēšanās Merilons no 1890. līdz 1893. gadam kļuva par miertiesnesi un ģenerālprokuroru Parīzē. Nākamos četrus gadus viņš bija ģenerālprokurors un pēc tam pievienojās Kasācijas tiesai kā valsts prokurors. No 1917. līdz 1922. gadam viņš bija Pieprasījumu palātas prezidents un pēc tam vēl vienu gadu bija ģenerālprokurors. Viņš ieņēma ģenerālprokurora amatu [[Francijas Aujstākā tiesa|Augstākajā tiesā]]. Par saviem nopelniem viņam 1923. gadā tika piešķirts [[Goda leģiona Lielais krusts]].

1886. gadā Merilons tika ievēlēts par [[Francijas Šaušanas federācijas|Nacionālās šaušanas biedrību savienības]] prezidentu. [[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādē]] viņš bija atbildīgs par sporta sacensībām, tostarp par [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Olimpisko spēļu]] sporta pasākumu programmu. No 1907. līdz 1925. gadam viņš bija [[Starptautiskā šaunas biedrību savienība|Starptautiskās šaušanas biedrību savienības]] prezidents.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/42197 |title=Daniel Mérillon |publisher=Olympedia |access-date=10 April 2021}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Franciju šaušanas sacensībās 1908. un 1912. gada vasaras limpiskajās spēlēs, bet 1900. gadā tikai neolimpiskajās sacensību disciplīnās. Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta 1908. gada komandu sacensībās ar militāro šauteni.&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;/&gt;

== Atsauce ==
{{atsauce}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.issf-sports.org/athletes/SHFRAM0000000243 Daniels Merilons (Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (ISSF))]
* [https://www.olympedia.org/athletes/42197 Daniels Merilons (Olympedia.org)]

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Merilons, Daniels}}

[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bordo dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>fyfmko8xrs59vei8rlxzzi8r94h6d5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509939</id>
      <parentid>4509938</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:00:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauce */</comment>
      <origin>4509939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4907" sha1="b376bxnt5f7tnmzgzzm3z82kpyhk8xz" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Daniels Merilons
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Pierre François Daniel Mérillon''
 |              attēls = Daniel Mérillon, délégué général aux sports pour les concours sportifs de l'exposition universelle de 1900 (qui présida à la composition du programme des épreuves de chaque sport).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pjērs Fransuā Daniels Merilons
 |              dz_dat = {{dat|1852|6|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Bordo}}
 |             mir_dat = {{dat|1925|8|23}}
 |            mir_viet = {{vieta|Francija|Dordoņa|Nontrona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Pjērs Fransuā Daniels Merilons''' ({{val|fr|Pierre François Daniel Mérillon}}; dzimis {{dat|1852|6|29}}, miris {{dat|1925|8|23}}) ir franču sporta šāvējs un jurists. Divas reizes startējis vasaras olimpiskajās spēlēs — [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908.]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]].&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417202138/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/daniel-merillon-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Sports Reference: Daniel Mérillon |access-date=2014-02-05 |publisher=Sports Reference}}&lt;/ref&gt;

No 1867. līdz 1884. gadam Merilons bija [[Bordo]] pašvaldības padomnieks, no 1881. līdz 1884. gadam mēra vietnieks un ģenerālpadomnieks. No 1885. līdz 1889. gadam viņš pārstāvēja [[Žironda]]s vēlēšanu apgabalu [[Francijas Nacionālā asambleja|Francijas Nacionālajā asamblejā]] (parlamentā) kā Republikāņu savienības biedrs. Šajā laikā viņš apprecējās ar Sesilu Marsilho de Bisaka, Bordo tiesas priekšsēdētāja meitu.

Pēc zaudējuma vēlēšanās Merilons no 1890. līdz 1893. gadam kļuva par miertiesnesi un ģenerālprokuroru Parīzē. Nākamos četrus gadus viņš bija ģenerālprokurors un pēc tam pievienojās Kasācijas tiesai kā valsts prokurors. No 1917. līdz 1922. gadam viņš bija Pieprasījumu palātas prezidents un pēc tam vēl vienu gadu bija ģenerālprokurors. Viņš ieņēma ģenerālprokurora amatu [[Francijas Aujstākā tiesa|Augstākajā tiesā]]. Par saviem nopelniem viņam 1923. gadā tika piešķirts [[Goda leģiona Lielais krusts]].

1886. gadā Merilons tika ievēlēts par [[Francijas Šaušanas federācijas|Nacionālās šaušanas biedrību savienības]] prezidentu. [[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādē]] viņš bija atbildīgs par sporta sacensībām, tostarp par [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Olimpisko spēļu]] sporta pasākumu programmu. No 1907. līdz 1925. gadam viņš bija [[Starptautiskā šaunas biedrību savienība|Starptautiskās šaušanas biedrību savienības]] prezidents.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/42197 |title=Daniel Mérillon |publisher=Olympedia |access-date=10 April 2021}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Franciju šaušanas sacensībās 1908. un 1912. gada vasaras limpiskajās spēlēs, bet 1900. gadā tikai neolimpiskajās sacensību disciplīnās. Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta 1908. gada komandu sacensībās ar militāro šauteni.&lt;ref name=&quot;sportsref&quot;/&gt;

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.issf-sports.org/athletes/SHFRAM0000000243 Daniels Merilons (Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (ISSF))]
* [https://www.olympedia.org/athletes/42197 Daniels Merilons (Olympedia.org)]

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Merilons, Daniels}}

[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bordo dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šāvēji]]
[[Kategorija:Francijas juristi]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>b376bxnt5f7tnmzgzzm3z82kpyhk8xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjērs Fransuā Daniels Merilons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637748</id>
    <redirect title="Daniels Merilons" />
    <revision>
      <id>4509933</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:55:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Daniels Merilons]]</comment>
      <origin>4509933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="fyglagsclleco5ltortavg1kx8c76s1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Daniels Merilons]]</text>
      <sha1>fyglagsclleco5ltortavg1kx8c76s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merilons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637749</id>
    <redirect title="Daniels Merilons" />
    <revision>
      <id>4509934</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:55:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Daniels Merilons]]</comment>
      <origin>4509934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="fyglagsclleco5ltortavg1kx8c76s1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Daniels Merilons]]</text>
      <sha1>fyglagsclleco5ltortavg1kx8c76s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Bordo dzimušie</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637750</id>
    <revision>
      <id>4509936</id>
      <timestamp>2026-08-19T17:56:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Bordo|Dzimušie]] [[Kategorija:Francijā dzimušie]] {{catmore|Bordo}}</comment>
      <origin>4509936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83" sha1="d6e1ovcvwgj4zj19rg4et3utpkmtwmx" xml:space="preserve">[[Kategorija:Bordo|Dzimušie]]
[[Kategorija:Francijā dzimušie]]
{{catmore|Bordo}}</text>
      <sha1>d6e1ovcvwgj4zj19rg4et3utpkmtwmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637751</id>
    <revision>
      <id>4509949</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:21:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: **Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts** (igauņu: *Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala*) ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu Rietumigaunijas salu un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhū]] un [[Vormsi]] salas.  Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimnie...</comment>
      <origin>4509949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3234" sha1="1a4cuwijnnss1qyhd2tw29fef6a2ln2" xml:space="preserve">**Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts** (igauņu: *Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala*) ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu Rietumigaunijas salu un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhū]] un [[Vormsi]] salas.

Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību un vietējo kopienu attīstību. Teritorija ir daļa no UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' (''Man and the Biosphere Programme'', MAB).

== Ģeogrāfija ==
Biosfēras rezervāts atrodas [[Baltijas jūra]]s austrumu daļā un ietver salas, saliņas, piekrastes ūdeņus un daļu Igaunijas rietumu piekrastes. Ainavai raksturīgas seklas jūras līču teritorijas, piejūras pļavas, niedrāji, meži, purvi un kaļķakmens atsegumi.

Salās izveidojusies savdabīga kultūrainava, kuru gadsimtiem ilgi ietekmējusi tradicionālā lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība.

== Daba ==
Rietumigaunijas arhipelāgs ir nozīmīga [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] teritorija. Īpaši svarīgi ir piekrastes biotopi, kas kalpo par ligzdošanas un atpūtas vietām daudzām putnu sugām. Reģions atrodas uz viena no nozīmīgākajiem migrējošo putnu ceļiem Baltijas jūras reģionā.

Teritorijā sastopamas piejūras pļavas, kadiķu audzes, boreālie un platlapju meži, purvi, kā arī dažādas saldūdens un jūras ekosistēmas. Vairākas rezervāta teritorijas vienlaikus ietilpst citās Igaunijas aizsargājamajās dabas teritorijās un Eiropas Savienības [[Natura 2000]] tīklā.

== Cilvēks un saimnieciskā darbība ==
Biosfēras rezervāta mērķis nav pilnībā ierobežot cilvēku darbību. Atbilstoši UNESCO biosfēras rezervātu principiem tajā tiek mēģināts apvienot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Nozīmīgas saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālo ainavu saglabāšanai, vietējās kultūras uzturēšanai un videi draudzīgu saimniekošanas metožu veicināšanai.

== UNESCO biosfēras rezervāts ==
Rietumigaunijas salas UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' tīklā tika iekļautas 1990. gadā. Biosfēras rezervātu funkcijas ietver dabas un ainavu aizsardzību, zinātnisko pētniecību un vides izglītību, kā arī ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības veicināšanu.

Biosfēras rezervāts ir viens no nozīmīgākajiem piemēriem Igaunijā, kur dabas aizsardzība tiek apvienota ar pastāvīgi apdzīvotu salu sociālo un ekonomisko attīstību.

== Skatīt arī ==

* [[Sāremā]]
* [[Hījumā]]
* [[Muhū]]
* [[Vormsi]]
* [[UNESCO]]
* [[Biosfēras rezervāts]]
* [[Natura 2000]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.unesco.org/en/mab UNESCO programma “Cilvēks un biosfēra”]
* [https://www.keskkonnaamet.ee/ Igaunijas Vides pārvalde]

{{Igaunijas aizsargājamās dabas teritorijas}}

[[Kategorija:Igaunijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Biosfēras rezervāti]]
[[Kategorija:UNESCO Igaunijā]]
[[Kategorija:Baltijas jūra]]</text>
      <sha1>1a4cuwijnnss1qyhd2tw29fef6a2ln2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509950</id>
      <parentid>4509949</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:22:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3066" sha1="2fci9mq6zg2hyrhtbvvkm4v3buo4xbe" xml:space="preserve">'''Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts''' ([[Igauņu valoda|igauņu]]: ''Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala'') ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu [[Monzunda arhipelāgs|Rietumigaunijas salu]] un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhū]] un [[Vormsi]] salas.

Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību un vietējo kopienu attīstību. Teritorija ir daļa no UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' (''Man and the Biosphere Programme'', MAB).

== Ģeogrāfija ==
Biosfēras rezervāts atrodas [[Baltijas jūra]]s austrumu daļā un ietver salas, saliņas, piekrastes ūdeņus un daļu Igaunijas rietumu piekrastes. Ainavai raksturīgas seklas jūras līču teritorijas, piejūras pļavas, niedrāji, meži, purvi un kaļķakmens atsegumi.

Salās izveidojusies savdabīga kultūrainava, kuru gadsimtiem ilgi ietekmējusi tradicionālā lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība.

== Daba ==
Rietumigaunijas arhipelāgs ir nozīmīga [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] teritorija. Īpaši svarīgi ir piekrastes biotopi, kas kalpo par ligzdošanas un atpūtas vietām daudzām putnu sugām. Reģions atrodas uz viena no nozīmīgākajiem migrējošo putnu ceļiem Baltijas jūras reģionā.

Teritorijā sastopamas piejūras pļavas, kadiķu audzes, boreālie un platlapju meži, purvi, kā arī dažādas saldūdens un jūras ekosistēmas. Vairākas rezervāta teritorijas vienlaikus ietilpst citās Igaunijas aizsargājamajās dabas teritorijās un Eiropas Savienības [[Natura 2000]] tīklā.

== Cilvēks un saimnieciskā darbība ==
Biosfēras rezervāta mērķis nav pilnībā ierobežot cilvēku darbību. Atbilstoši UNESCO biosfēras rezervātu principiem tajā tiek mēģināts apvienot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Nozīmīgas saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālo ainavu saglabāšanai, vietējās kultūras uzturēšanai un videi draudzīgu saimniekošanas metožu veicināšanai.

== UNESCO biosfēras rezervāts ==
Rietumigaunijas salas UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' tīklā tika iekļautas 1990. gadā. Biosfēras rezervātu funkcijas ietver dabas un ainavu aizsardzību, zinātnisko pētniecību un vides izglītību, kā arī ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības veicināšanu.

Biosfēras rezervāts ir viens no nozīmīgākajiem piemēriem Igaunijā, kur dabas aizsardzība tiek apvienota ar pastāvīgi apdzīvotu salu sociālo un ekonomisko attīstību.

== Skatīt arī ==

* [[Biosfēras rezervāts]]
* [[Natura 2000]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.unesco.org/en/mab UNESCO programma “Cilvēks un biosfēra”]
* [https://www.keskkonnaamet.ee/ Igaunijas Vides pārvalde]

[[Kategorija:Igaunijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>2fci9mq6zg2hyrhtbvvkm4v3buo4xbe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509951</id>
      <parentid>4509950</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:22:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3065" sha1="ju38o30m69surhpb5hvwofr3xccyfa5" xml:space="preserve">'''Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts''' ([[Igauņu valoda|igauņu]]: ''Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala'') ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu [[Monzunda arhipelāgs|Rietumigaunijas salu]] un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhu]] un [[Vormsi]] salas.

Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību un vietējo kopienu attīstību. Teritorija ir daļa no UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' (''Man and the Biosphere Programme'', MAB).

== Ģeogrāfija ==
Biosfēras rezervāts atrodas [[Baltijas jūra]]s austrumu daļā un ietver salas, saliņas, piekrastes ūdeņus un daļu Igaunijas rietumu piekrastes. Ainavai raksturīgas seklas jūras līču teritorijas, piejūras pļavas, niedrāji, meži, purvi un kaļķakmens atsegumi.

Salās izveidojusies savdabīga kultūrainava, kuru gadsimtiem ilgi ietekmējusi tradicionālā lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība.

== Daba ==
Rietumigaunijas arhipelāgs ir nozīmīga [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] teritorija. Īpaši svarīgi ir piekrastes biotopi, kas kalpo par ligzdošanas un atpūtas vietām daudzām putnu sugām. Reģions atrodas uz viena no nozīmīgākajiem migrējošo putnu ceļiem Baltijas jūras reģionā.

Teritorijā sastopamas piejūras pļavas, kadiķu audzes, boreālie un platlapju meži, purvi, kā arī dažādas saldūdens un jūras ekosistēmas. Vairākas rezervāta teritorijas vienlaikus ietilpst citās Igaunijas aizsargājamajās dabas teritorijās un Eiropas Savienības [[Natura 2000]] tīklā.

== Cilvēks un saimnieciskā darbība ==
Biosfēras rezervāta mērķis nav pilnībā ierobežot cilvēku darbību. Atbilstoši UNESCO biosfēras rezervātu principiem tajā tiek mēģināts apvienot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Nozīmīgas saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālo ainavu saglabāšanai, vietējās kultūras uzturēšanai un videi draudzīgu saimniekošanas metožu veicināšanai.

== UNESCO biosfēras rezervāts ==
Rietumigaunijas salas UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' tīklā tika iekļautas 1990. gadā. Biosfēras rezervātu funkcijas ietver dabas un ainavu aizsardzību, zinātnisko pētniecību un vides izglītību, kā arī ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības veicināšanu.

Biosfēras rezervāts ir viens no nozīmīgākajiem piemēriem Igaunijā, kur dabas aizsardzība tiek apvienota ar pastāvīgi apdzīvotu salu sociālo un ekonomisko attīstību.

== Skatīt arī ==

* [[Biosfēras rezervāts]]
* [[Natura 2000]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.unesco.org/en/mab UNESCO programma “Cilvēks un biosfēra”]
* [https://www.keskkonnaamet.ee/ Igaunijas Vides pārvalde]

[[Kategorija:Igaunijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>ju38o30m69surhpb5hvwofr3xccyfa5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509952</id>
      <parentid>4509951</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:23:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3234" sha1="3ohwjj3us1ktc4lwkqg6ii3xjnz281v" xml:space="preserve">'''Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts''' ([[Igauņu valoda|igauņu]]: ''Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala'') ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu [[Monzunda arhipelāgs|Rietumigaunijas salu]] un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhu]] un [[Vormsi]] salas.

Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību un vietējo kopienu attīstību. Teritorija ir daļa no UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' (''Man and the Biosphere Programme'', MAB).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mabestonia.ee/|title=Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala|website=Mabestonia|access-date=2026-08-19|language=et}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Biosfēras rezervāts atrodas [[Baltijas jūra]]s austrumu daļā un ietver salas, saliņas, piekrastes ūdeņus un daļu Igaunijas rietumu piekrastes. Ainavai raksturīgas seklas jūras līču teritorijas, piejūras pļavas, niedrāji, meži, purvi un kaļķakmens atsegumi.

Salās izveidojusies savdabīga kultūrainava, kuru gadsimtiem ilgi ietekmējusi tradicionālā lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība.

== Daba ==
Rietumigaunijas arhipelāgs ir nozīmīga [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] teritorija. Īpaši svarīgi ir piekrastes biotopi, kas kalpo par ligzdošanas un atpūtas vietām daudzām putnu sugām. Reģions atrodas uz viena no nozīmīgākajiem migrējošo putnu ceļiem Baltijas jūras reģionā.

Teritorijā sastopamas piejūras pļavas, kadiķu audzes, boreālie un platlapju meži, purvi, kā arī dažādas saldūdens un jūras ekosistēmas. Vairākas rezervāta teritorijas vienlaikus ietilpst citās Igaunijas aizsargājamajās dabas teritorijās un Eiropas Savienības [[Natura 2000]] tīklā.

== Cilvēks un saimnieciskā darbība ==
Biosfēras rezervāta mērķis nav pilnībā ierobežot cilvēku darbību. Atbilstoši UNESCO biosfēras rezervātu principiem tajā tiek mēģināts apvienot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Nozīmīgas saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālo ainavu saglabāšanai, vietējās kultūras uzturēšanai un videi draudzīgu saimniekošanas metožu veicināšanai.

== UNESCO biosfēras rezervāts ==
Rietumigaunijas salas UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' tīklā tika iekļautas 1990. gadā. Biosfēras rezervātu funkcijas ietver dabas un ainavu aizsardzību, zinātnisko pētniecību un vides izglītību, kā arī ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības veicināšanu.

Biosfēras rezervāts ir viens no nozīmīgākajiem piemēriem Igaunijā, kur dabas aizsardzība tiek apvienota ar pastāvīgi apdzīvotu salu sociālo un ekonomisko attīstību.

== Skatīt arī ==

* [[Biosfēras rezervāts]]
* [[Natura 2000]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.unesco.org/en/mab UNESCO programma “Cilvēks un biosfēra”]
* [https://www.keskkonnaamet.ee/ Igaunijas Vides pārvalde]

[[Kategorija:Igaunijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>3ohwjj3us1ktc4lwkqg6ii3xjnz281v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509953</id>
      <parentid>4509952</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:23:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3263" sha1="9hlplsxgxpcubzjz9m9772iv8b3lncq" xml:space="preserve">'''Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts''' ([[Igauņu valoda|igauņu]]: ''Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala'') ir [[UNESCO]] biosfēras rezervāts [[Igaunija|Igaunijas]] rietumu daļā. Tas aptver lielu daļu [[Monzunda arhipelāgs|Rietumigaunijas salu]] un tām piegulošo piekrastes teritoriju, tostarp [[Sāremā]], [[Hījumā]], [[Muhu]] un [[Vormsi]] salas.

Rezervāts tika izveidots, lai aizsargātu reģionam raksturīgās piekrastes un salu ekosistēmas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību un vietējo kopienu attīstību. Teritorija ir daļa no UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' (''Man and the Biosphere Programme'', MAB).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mabestonia.ee/|title=Lääne-Eesti saarte biosfääri programmiala|website=Mabestonia|access-date=2026-08-19|language=et}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Biosfēras rezervāts atrodas [[Baltijas jūra]]s austrumu daļā un ietver salas, saliņas, piekrastes ūdeņus un daļu Igaunijas rietumu piekrastes. Ainavai raksturīgas seklas jūras līču teritorijas, piejūras pļavas, niedrāji, meži, purvi un kaļķakmens atsegumi.

Salās izveidojusies savdabīga kultūrainava, kuru gadsimtiem ilgi ietekmējusi tradicionālā lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība.

== Daba ==
Rietumigaunijas arhipelāgs ir nozīmīga [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] teritorija. Īpaši svarīgi ir piekrastes biotopi, kas kalpo par ligzdošanas un atpūtas vietām daudzām putnu sugām. Reģions atrodas uz viena no nozīmīgākajiem migrējošo putnu ceļiem Baltijas jūras reģionā.

Teritorijā sastopamas piejūras pļavas, kadiķu audzes, boreālie un platlapju meži, purvi, kā arī dažādas saldūdens un jūras ekosistēmas. Vairākas rezervāta teritorijas vienlaikus ietilpst citās Igaunijas aizsargājamajās dabas teritorijās un Eiropas Savienības [[Natura 2000]] tīklā.

== Cilvēks un saimnieciskā darbība ==
Biosfēras rezervāta mērķis nav pilnībā ierobežot cilvēku darbību. Atbilstoši UNESCO biosfēras rezervātu principiem tajā tiek mēģināts apvienot dabas aizsardzību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Nozīmīgas saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zvejniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālo ainavu saglabāšanai, vietējās kultūras uzturēšanai un videi draudzīgu saimniekošanas metožu veicināšanai.

== UNESCO biosfēras rezervāts ==
Rietumigaunijas salas UNESCO programmas ''Cilvēks un biosfēra'' tīklā tika iekļautas 1990. gadā. Biosfēras rezervātu funkcijas ietver dabas un ainavu aizsardzību, zinātnisko pētniecību un vides izglītību, kā arī ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības veicināšanu.

Biosfēras rezervāts ir viens no nozīmīgākajiem piemēriem Igaunijā, kur dabas aizsardzība tiek apvienota ar pastāvīgi apdzīvotu salu sociālo un ekonomisko attīstību.

== Skatīt arī ==

* [[Biosfēras rezervāts]]
* [[Natura 2000]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.unesco.org/en/mab UNESCO programma “Cilvēks un biosfēra”]
* [https://www.keskkonnaamet.ee/ Igaunijas Vides pārvalde]

[[Kategorija:Igaunijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>9hlplsxgxpcubzjz9m9772iv8b3lncq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kailgliemeži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637752</id>
    <revision>
      <id>4509955</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:24:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem čaula ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve evolūcijas gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.  == Uzbūv...</comment>
      <origin>4509955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2863" sha1="arfkc1okvgs6aj82zg0bfw69vhy35zf" xml:space="preserve">'''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem čaula ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve evolūcijas gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.

== Uzbūve ==
Kailgliemežu ķermeni veido galva, mantija un muskuļota pēda. Uz galvas parasti atrodas divi taustekļu pāri. Garākā pāra galos izvietotas acis, savukārt īsākais pāris galvenokārt uztver smaržu un citus ķīmiskos stimulus.

Kustoties kailgliemeži izdala [[gļotas]], kas samazina berzi un palīdz pārvietoties pa dažādām virsmām. Gļotas arī pasargā ķermeni no izžūšanas un var kalpot kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

== Dzīvesveids ==
Kailgliemeži visbiežāk sastopami mitrās vietās — mežos, pļavās, dārzos un citās teritorijās ar bagātīgu veģetāciju. Tie ir īpaši aktīvi naktīs un lietainā vai mitrā laikā, jo to ķermenis viegli zaudē ūdeni.

Lielākā daļa sugu pārtiek no augiem, sēnēm un sadalošām organiskajām vielām. Dažas sugas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem vai to olām. Dabiskajās ekosistēmās kailgliemeži piedalās organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē.

== Vairošanās ==
Vairums sauszemes kailgliemežu ir [[hermafrodītisms|hermafrodīti]], proti, vienam indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Pēc pārošanās abi partneri var dēt olas. Olas parasti tiek ievietotas mitrā augsnē, zem akmeņiem, augu atliekām vai citās pasargātās vietās.

Attīstības ātrums un dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas un klimatiskajiem apstākļiem.

== Ekoloģiskā nozīme ==
Kailgliemeži ir nozīmīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Tie palīdz sadalīt atmirušās augu daļas un kalpo par barību putniem, abiniekiem, rāpuļiem, ežiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.

Vienlaikus dažas sugas var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecībā un dārzkopībā, apēdot jaunos augus, lapas, dārzeņus un augļus.

== Invazīvās sugas ==
Eiropā par nozīmīgu kaitēkli uzskata [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]] (''Arion vulgaris''), kas ir izplatījies daudzās valstīs ārpus sava sākotnējā areāla. Tas var veidot lielas populācijas un nodarīt kaitējumu dārziem un lauksaimniecības kultūrām.

Invazīvo kailgliemežu izplatīšanos veicina augu, augsnes un citu dārzkopības materiālu pārvadāšana. To ierobežošanai izmanto mehānisku savākšanu, dažādas barjeras un citas kaitēkļu apkarošanas metodes.

[[Kategorija:Gliemeži]]
[[Kategorija:Bezmugurkaulnieki]]</text>
      <sha1>arfkc1okvgs6aj82zg0bfw69vhy35zf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509956</id>
      <parentid>4509955</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:24:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2830" sha1="du4oemx5wl4tx0gqyyaz40c0dfxmylo" xml:space="preserve">'''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem čaula ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve evolūcijas gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.

== Uzbūve ==
Kailgliemežu ķermeni veido galva, mantija un muskuļota pēda. Uz galvas parasti atrodas divi taustekļu pāri. Garākā pāra galos izvietotas acis, savukārt īsākais pāris galvenokārt uztver smaržu un citus ķīmiskos stimulus.

Kustoties kailgliemeži izdala [[gļotas]], kas samazina berzi un palīdz pārvietoties pa dažādām virsmām. Gļotas arī pasargā ķermeni no izžūšanas un var kalpot kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

== Dzīvesveids ==
Kailgliemeži visbiežāk sastopami mitrās vietās — mežos, pļavās, dārzos un citās teritorijās ar bagātīgu veģetāciju. Tie ir īpaši aktīvi naktīs un lietainā vai mitrā laikā, jo to ķermenis viegli zaudē ūdeni.

Lielākā daļa sugu pārtiek no augiem, sēnēm un sadalošām organiskajām vielām. Dažas sugas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem vai to olām. Dabiskajās ekosistēmās kailgliemeži piedalās organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē.

== Vairošanās ==
Vairums sauszemes kailgliemežu ir [[hermafrodītisms|hermafrodīti]], proti, vienam indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Pēc pārošanās abi partneri var dēt olas. Olas parasti tiek ievietotas mitrā augsnē, zem akmeņiem, augu atliekām vai citās pasargātās vietās.

Attīstības ātrums un dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas un klimatiskajiem apstākļiem.

== Ekoloģiskā nozīme ==
Kailgliemeži ir nozīmīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Tie palīdz sadalīt atmirušās augu daļas un kalpo par barību putniem, abiniekiem, rāpuļiem, ežiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.

Vienlaikus dažas sugas var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecībā un dārzkopībā, apēdot jaunos augus, lapas, dārzeņus un augļus.

== Invazīvās sugas ==
Eiropā par nozīmīgu kaitēkli uzskata [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]] (''Arion vulgaris''), kas ir izplatījies daudzās valstīs ārpus sava sākotnējā areāla. Tas var veidot lielas populācijas un nodarīt kaitējumu dārziem un lauksaimniecības kultūrām.

Invazīvo kailgliemežu izplatīšanos veicina augu, augsnes un citu dārzkopības materiālu pārvadāšana. To ierobežošanai izmanto mehānisku savākšanu, dažādas barjeras un citas kaitēkļu apkarošanas metodes.

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>du4oemx5wl4tx0gqyyaz40c0dfxmylo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509957</id>
      <parentid>4509956</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2816" sha1="myuyowp91pg0bx6qri2c6y2pbfqj58v" xml:space="preserve">'''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem čaula ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve evolūcijas gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.

Kailgliemežu ķermeni veido galva, mantija un muskuļota pēda. Uz galvas parasti atrodas divi taustekļu pāri. Garākā pāra galos izvietotas acis, savukārt īsākais pāris galvenokārt uztver smaržu un citus ķīmiskos stimulus.

Kustoties kailgliemeži izdala [[gļotas]], kas samazina berzi un palīdz pārvietoties pa dažādām virsmām. Gļotas arī pasargā ķermeni no izžūšanas un var kalpot kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

== Dzīvesveids ==
Kailgliemeži visbiežāk sastopami mitrās vietās — mežos, pļavās, dārzos un citās teritorijās ar bagātīgu veģetāciju. Tie ir īpaši aktīvi naktīs un lietainā vai mitrā laikā, jo to ķermenis viegli zaudē ūdeni.

Lielākā daļa sugu pārtiek no augiem, sēnēm un sadalošām organiskajām vielām. Dažas sugas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem vai to olām. Dabiskajās ekosistēmās kailgliemeži piedalās organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē.

== Vairošanās ==
Vairums sauszemes kailgliemežu ir [[hermafrodītisms|hermafrodīti]], proti, vienam indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Pēc pārošanās abi partneri var dēt olas. Olas parasti tiek ievietotas mitrā augsnē, zem akmeņiem, augu atliekām vai citās pasargātās vietās.

Attīstības ātrums un dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas un klimatiskajiem apstākļiem.

== Ekoloģiskā nozīme ==
Kailgliemeži ir nozīmīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Tie palīdz sadalīt atmirušās augu daļas un kalpo par barību putniem, abiniekiem, rāpuļiem, ežiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.

Vienlaikus dažas sugas var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecībā un dārzkopībā, apēdot jaunos augus, lapas, dārzeņus un augļus.

== Invazīvās sugas ==
Eiropā par nozīmīgu kaitēkli uzskata [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]] (''Arion vulgaris''), kas ir izplatījies daudzās valstīs ārpus sava sākotnējā areāla. Tas var veidot lielas populācijas un nodarīt kaitējumu dārziem un lauksaimniecības kultūrām.

Invazīvo kailgliemežu izplatīšanos veicina augu, augsnes un citu dārzkopības materiālu pārvadāšana. To ierobežošanai izmanto mehānisku savākšanu, dažādas barjeras un citas kaitēkļu apkarošanas metodes.

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>myuyowp91pg0bx6qri2c6y2pbfqj58v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509958</id>
      <parentid>4509957</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:25:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2872" sha1="6xweaz8uo2zhgkvht1ewn7aw1s9mh8p" xml:space="preserve">[[Attēls:Sachsesnail.jpg|thumb|''Arion lusitanicus'']]
'''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem čaula ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve evolūcijas gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.

Kailgliemežu ķermeni veido galva, mantija un muskuļota pēda. Uz galvas parasti atrodas divi taustekļu pāri. Garākā pāra galos izvietotas acis, savukārt īsākais pāris galvenokārt uztver smaržu un citus ķīmiskos stimulus.

Kustoties kailgliemeži izdala [[gļotas]], kas samazina berzi un palīdz pārvietoties pa dažādām virsmām. Gļotas arī pasargā ķermeni no izžūšanas un var kalpot kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

== Dzīvesveids ==
Kailgliemeži visbiežāk sastopami mitrās vietās — mežos, pļavās, dārzos un citās teritorijās ar bagātīgu veģetāciju. Tie ir īpaši aktīvi naktīs un lietainā vai mitrā laikā, jo to ķermenis viegli zaudē ūdeni.

Lielākā daļa sugu pārtiek no augiem, sēnēm un sadalošām organiskajām vielām. Dažas sugas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem vai to olām. Dabiskajās ekosistēmās kailgliemeži piedalās organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē.

== Vairošanās ==
Vairums sauszemes kailgliemežu ir [[hermafrodītisms|hermafrodīti]], proti, vienam indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Pēc pārošanās abi partneri var dēt olas. Olas parasti tiek ievietotas mitrā augsnē, zem akmeņiem, augu atliekām vai citās pasargātās vietās.

Attīstības ātrums un dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas un klimatiskajiem apstākļiem.

== Ekoloģiskā nozīme ==
Kailgliemeži ir nozīmīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Tie palīdz sadalīt atmirušās augu daļas un kalpo par barību putniem, abiniekiem, rāpuļiem, ežiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.

Vienlaikus dažas sugas var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecībā un dārzkopībā, apēdot jaunos augus, lapas, dārzeņus un augļus.

== Invazīvās sugas ==
Eiropā par nozīmīgu kaitēkli uzskata [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]] (''Arion vulgaris''), kas ir izplatījies daudzās valstīs ārpus sava sākotnējā areāla. Tas var veidot lielas populācijas un nodarīt kaitējumu dārziem un lauksaimniecības kultūrām.

Invazīvo kailgliemežu izplatīšanos veicina augu, augsnes un citu dārzkopības materiālu pārvadāšana. To ierobežošanai izmanto mehānisku savākšanu, dažādas barjeras un citas kaitēkļu apkarošanas metodes.

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>6xweaz8uo2zhgkvht1ewn7aw1s9mh8p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509960</id>
      <parentid>4509958</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2891" sha1="l1deuahnm7v0xpz7db1w074oxw9tfwk" xml:space="preserve">[[Attēls:Sachsesnail.jpg|thumb|''Arion lusitanicus'']]
'''Kailgliemeži''' ir sauszemes [[gliemeži]], kuriem [[čaula]] ir stipri reducēta vai ārēji nav redzama. Atšķirībā no gliemežiem ar labi attīstītu ārējo čaulu kailgliemežu ķermenis ir mīksts un iegarens, bet neliela čaulas atliekas daļa dažām sugām var atrasties zem mantijas. Kailgliemeži neveido vienu dabisku sistemātisku grupu — līdzīga ķermeņa uzbūve [[Evolūcija|evolūcijas]] gaitā neatkarīgi radusies vairākās [[vēderkāji|vēderkāju]] grupās.

Kailgliemežu ķermeni veido galva, mantija un muskuļota pēda. Uz galvas parasti atrodas divi taustekļu pāri. Garākā pāra galos izvietotas acis, savukārt īsākais pāris galvenokārt uztver smaržu un citus ķīmiskos stimulus.

Kustoties kailgliemeži izdala [[gļotas]], kas samazina berzi un palīdz pārvietoties pa dažādām virsmām. Gļotas arī pasargā ķermeni no izžūšanas un var kalpot kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem.

== Dzīvesveids ==
Kailgliemeži visbiežāk sastopami mitrās vietās — mežos, pļavās, dārzos un citās teritorijās ar bagātīgu veģetāciju. Tie ir īpaši aktīvi naktīs un lietainā vai mitrā laikā, jo to ķermenis viegli zaudē ūdeni.

Lielākā daļa sugu pārtiek no augiem, sēnēm un sadalošām organiskajām vielām. Dažas sugas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem vai to olām. Dabiskajās ekosistēmās kailgliemeži piedalās organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē.

== Vairošanās ==
Vairums sauszemes kailgliemežu ir [[hermafrodītisms|hermafrodīti]], proti, vienam indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Pēc pārošanās abi partneri var dēt olas. Olas parasti tiek ievietotas mitrā augsnē, zem akmeņiem, augu atliekām vai citās pasargātās vietās.

Attīstības ātrums un dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sugas un klimatiskajiem apstākļiem.

== Ekoloģiskā nozīme ==
Kailgliemeži ir nozīmīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Tie palīdz sadalīt atmirušās augu daļas un kalpo par barību putniem, abiniekiem, rāpuļiem, ežiem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.

Vienlaikus dažas sugas var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecībā un dārzkopībā, apēdot jaunos augus, lapas, dārzeņus un augļus.

== Invazīvās sugas ==
Eiropā par nozīmīgu kaitēkli uzskata [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]] (''Arion vulgaris''), kas ir izplatījies daudzās valstīs ārpus sava sākotnējā areāla. Tas var veidot lielas populācijas un nodarīt kaitējumu dārziem un lauksaimniecības kultūrām.

Invazīvo kailgliemežu izplatīšanos veicina augu, augsnes un citu dārzkopības materiālu pārvadāšana. To ierobežošanai izmanto mehānisku savākšanu, dažādas barjeras un citas kaitēkļu apkarošanas metodes.

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>l1deuahnm7v0xpz7db1w074oxw9tfwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parka vīngliemezis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637753</id>
    <revision>
      <id>4509964</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:28:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas d...</comment>
      <origin>4509964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2821" sha1="9jrqe9b5dy0q3ayg5zeuk6mp6c4h177" xml:space="preserve">'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Aizsardzība ==
Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

[[Kategorija:Vīngliemeži]]
[[Kategorija:Latvijas gliemji]]</text>
      <sha1>9jrqe9b5dy0q3ayg5zeuk6mp6c4h177</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509965</id>
      <parentid>4509964</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:28:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2785" sha1="k0ruun6jt3xhs6l6qoj6epga4wuv4p3" xml:space="preserve">'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Aizsardzība ==
Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>k0ruun6jt3xhs6l6qoj6epga4wuv4p3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509966</id>
      <parentid>4509965</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:28:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2814" sha1="iioijmfmqe9ngtkx9tcwk9cipt7t56d" xml:space="preserve">'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Aizsardzība ==
Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>iioijmfmqe9ngtkx9tcwk9cipt7t56d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509967</id>
      <parentid>4509966</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:28:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2872" sha1="ivwz9d098e6gp21u0qqowu4qdtrihic" xml:space="preserve">[[Attēls:Helix pomatia 89a.jpg|thumb|''Helix pomatia'']]
'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Aizsardzība ==
Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>ivwz9d098e6gp21u0qqowu4qdtrihic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509968</id>
      <parentid>4509967</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:29:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2853" sha1="3tyrrnucdg2mmjed7hjppc9kpo9lsua" xml:space="preserve">[[Attēls:Helix pomatia 89a.jpg|thumb|''Helix pomatia'']]
'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>3tyrrnucdg2mmjed7hjppc9kpo9lsua</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509972</id>
      <parentid>4509968</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:33:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2940" sha1="qqhhadbcwq1dec0n5uo1sj2362awhs9" xml:space="preserve">[[Attēls:Helix pomatia 89a.jpg|thumb|''Helix pomatia'']]
'''Parka vīngliemezis''' jeb '''īstais vīngliemezis''' (''Helix pomatia'') ir [[vīngliemežu dzimta|vīngliemežu dzimtas]] (''Helicidae'') sauszemes [[gliemeži|gliemezis]]. Tā ir viena no lielākajām sauszemes gliemežu sugām Eiropā un pēc čaulas izmēra lielākais Latvijā sastopamais gliemezis.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helix-pomatia-l/ |title=īstais vīngliemezis – Helix pomatia L. |publisher=Latvijas daba |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Latvijā parka vīngliemezis ir iekļauts ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu |title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Suga ir iekļauta arī Eiropas Savienības [[Biotopu direktīva|Biotopu direktīvas]] V pielikumā, kurā uzskaitītas sugas, kuru ieguvei savvaļā un izmantošanai var noteikt apsaimniekošanas ierobežojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-20250714 |title=Council Directive 92/43/EEC |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Pieauguša parka vīngliemeža čaula ir aptuveni 30–50 mm augsta un 32–50 mm plata. Tā ir lodveidīga, bieza, ar pieciem līdz sešiem vijumiem. Čaulas krāsa variē no gandrīz baltas līdz brūnai, un uz tās var būt vairākas tumšākas joslas. Čaulas virsmai raksturīgs samērā rupjš un neregulārs rievojums.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Izplatība un dzīves vide ==
[[Attēls:Helix-pomatia Presence in European countries.png|thumb|Izplatība Eiropā ]]
Parka vīngliemezis ir izplatīts lielā daļā [[Eiropa|Eiropas]]. Latvijā tas sastopams visā valsts teritorijā — [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] bieži, bet [[Vidzeme|Vidzemē]] vietām. Tiek uzskatīts, ka Latvijā suga ievesta 15.–16. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

Suga galvenokārt dzīvo vidēji mitros vai mēreni sausos lapu koku mežos, parkos, krūmājos un citās daļēji noēnotās vietās. Tā bieži sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā un ūdenstilpju apkārtnē.&lt;ref name=&quot;LatvijasDaba&quot;/&gt;

== Dzīvesveids ==
Parka vīngliemeži galvenokārt barojas ar dažādām augu daļām un atmirušu augu materiālu. Visaktīvākie tie ir mitrā laikā. Ziemā gliemezis pārziemo, ierokoties augsnē un noslēdzot čaulas atveri ar kaļķainu aizsargslāni.

Tāpat kā daudzi citi sauszemes gliemeži, parka vīngliemezis ir [[hermafrodīts]]. Pēc pārošanās olas tiek dētas augsnē, kur no tām izšķiļas jauni gliemeži.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>qqhhadbcwq1dec0n5uo1sj2362awhs9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Murellinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637754</id>
    <revision>
      <id>4509973</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | attēls = Marmorana serpentina 01.jpg | att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | infraklase = Euthyneura | infraklase_lv = Eitineiras | virskārta = Eupulmonata | virskārta_lv...</comment>
      <origin>4509973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3583" sha1="o6xffpc34ealssgwviejw7zp80pqnp1" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 01.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| iedalījums =

* ''[[Marmorana]]''
* ''[[Praemurella]]'' †
* ''[[Tacheocampylaea]]''
* ''[[Tyrrheniberus]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Murellinae &lt;small&gt;P. Hesse, 1918&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
  }}

'''Murellīnas''' (''Murellinae'') ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') apakšdzimta, kurā ietilpst sauszemes plaušgliemeži. Apakšdzimtu 1918. gadā aprakstīja vācu malakologs Pauls Hese (''Paul Hesse''). Tās tipa taksons ir ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877, kas mūsdienu sistemātikā tiek uzskatīts par ģints ''[[Marmorana]]'' apakšģinti ''Marmorana (Murella)''.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=994953 MolluscaBase: ''Murellinae'' P. Hesse, 1918]&lt;/ref&gt;

Murellīnas galvenokārt izplatītas [[Vidusjūra]]s reģiona rietumu un centrālajā daļā. To pārstāvji sastopami [[Korsika|Korsikā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]].&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). ''Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The Marmorana–Tyrrheniberus radiation (Pulmonata, Helicidae)''. Molecular Phylogenetics and Evolution, 55 (1): 26–37.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Murellīnu pārstāvji ir sauszemes gliemeži ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Apakšdzimtas sistemātikā nozīmīgas ir ne tikai čaulas pazīmes, bet arī dzimumorgānu anatomija. Grupai tipiski ir vāji sazaroti vai nesazaroti gļotu dziedzeri, viena dzimumlocekļa papilla un [[mīlas bulta]] ar četriem asmeņiem visā tās garumā.

Daudzām sugām raksturīga ievērojama čaulas formas, krāsojuma un zīmējuma dažādība. Molekulārie pētījumi liecina, ka Tirēnu jūras reģiona salu un Apenīnu pussalas ģeoloģiskā vēsture būtiski ietekmējusi šīs grupas evolūciju un sugu veidošanos.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
Saskaņā ar ''MolluscaBase'' mūsdienu klasifikāciju murellīnu apakšdzimtā ietilpst šādas pieņemtās ģintis:&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt;

* ģints: ''[[Marmorana]]'' &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
* ģints: ''[[Praemurella]]'' &lt;small&gt;Pfeffer, 1930&lt;/small&gt; †
* ģints: ''[[Tacheocampylaea]]'' &lt;small&gt;L. Pfeiffer, 1877&lt;/small&gt;
* ģints: ''[[Tyrrheniberus]]'' &lt;small&gt;Kobelt, 1904&lt;/small&gt;

''Marmorana'' ir sugām bagātākā no mūsdienās dzīvojošajām murellīnu ģintīm. Molekulārie pētījumi ir parādījuši, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa|parafilētiska]], tādēļ grupas iekšējā sistemātika ir tikusi pārskatīta.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;/&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vīngliemeži]]</text>
      <sha1>o6xffpc34ealssgwviejw7zp80pqnp1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509974</id>
      <parentid>4509973</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:37:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" sha1="qw1dpkiw111vslejkqec1pw5sn4by6r" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 01.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| iedalījums =

* ''[[Marmorana]]''
* ''[[Praemurella]]'' †
* ''[[Tacheocampylaea]]''
* ''[[Tyrrheniberus]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Murellinae &lt;small&gt;P. Hesse, 1918&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
  }}

'''Murellīnas''' (''Murellinae'') ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') apakšdzimta, kurā ietilpst sauszemes plaušgliemeži. Apakšdzimtu 1918. gadā aprakstīja vācu malakologs Pauls Hese (''Paul Hesse''). Tās tipa taksons ir ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877, kas mūsdienu sistemātikā tiek uzskatīts par ģints ''[[Marmorana]]'' apakšģinti ''Marmorana (Murella)''.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=994953 MolluscaBase: ''Murellinae'' P. Hesse, 1918]&lt;/ref&gt;

Murellīnas galvenokārt izplatītas [[Vidusjūra]]s reģiona rietumu un centrālajā daļā. To pārstāvji sastopami [[Korsika|Korsikā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]].&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). ''Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The Marmorana–Tyrrheniberus radiation (Pulmonata, Helicidae)''. Molecular Phylogenetics and Evolution, 55 (1): 26–37.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Murellīnu pārstāvji ir sauszemes gliemeži ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Apakšdzimtas sistemātikā nozīmīgas ir ne tikai čaulas pazīmes, bet arī dzimumorgānu anatomija. Grupai tipiski ir vāji sazaroti vai nesazaroti gļotu dziedzeri, viena dzimumlocekļa papilla un [[mīlas bulta]] ar četriem asmeņiem visā tās garumā.

Daudzām sugām raksturīga ievērojama čaulas formas, krāsojuma un zīmējuma dažādība. Molekulārie pētījumi liecina, ka Tirēnu jūras reģiona salu un Apenīnu pussalas ģeoloģiskā vēsture būtiski ietekmējusi šīs grupas evolūciju un sugu veidošanos.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
Saskaņā ar ''MolluscaBase'' mūsdienu klasifikāciju murellīnu apakšdzimtā ietilpst šādas pieņemtās ģintis:&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt;

* ģints: ''[[Marmorana]]'' &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
* ģints: ''[[Praemurella]]'' &lt;small&gt;Pfeffer, 1930&lt;/small&gt; †
* ģints: ''[[Tacheocampylaea]]'' &lt;small&gt;L. Pfeiffer, 1877&lt;/small&gt;
* ģints: ''[[Tyrrheniberus]]'' &lt;small&gt;Kobelt, 1904&lt;/small&gt;

''Marmorana'' ir sugām bagātākā no mūsdienās dzīvojošajām murellīnu ģintīm. Molekulārie pētījumi ir parādījuši, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa|parafilētiska]], tādēļ grupas iekšējā sistemātika ir tikusi pārskatīta.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;/&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>qw1dpkiw111vslejkqec1pw5sn4by6r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marmorana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637755</id>
    <revision>
      <id>4509975</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:39:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | attēls = Marmorana serpentina 02.jpg | att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | infraklase = Euthyneura | infraklase_lv = Eitineiras | virskārta = Eupulmonata | virskārta_lv...</comment>
      <origin>4509975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4890" sha1="kidznke89m5oh3x0ocsgch33hre6vpx" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 02.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| ģints = Marmorana
| iedalījums =

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]''
* ''[[Marmorana globularis]]''
* ''[[Marmorana majoris]]'' †
* ''[[Marmorana melitensis]]''
* ''[[Marmorana muralis]]''
* ''[[Marmorana nebrodensis]]''
* ''[[Marmorana platychela]]''
* ''[[Marmorana sabina]]'' †
* ''[[Marmorana saxetana]]''
* ''[[Marmorana scabriuscula]]''
* ''[[Marmorana serpentina]]''
* ''[[Marmorana signata]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Marmorana &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
* ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877
* ''Opica'' Kobelt, 1904
  }}

'''''Marmorana''''' ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') dzimtas [[Murellinae|murellīnu]] apakšdzimtas sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] ģints. To 1844. gadā aprakstīja Šveices dabaszinātnieks Johans Daniels Vilhelms Hartmans (''Johann Daniel Wilhelm Hartmann''). Ģints tipa suga ir ''[[Marmorana serpentina]]'' (A. Férussac, 1821).&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=996444 ''MolluscaBase'': ''Marmorana'' W. Hartmann, 1844]&lt;/ref&gt;

Ģints pārstāvji izplatīti galvenokārt [[Vidusjūra]]s reģionā, īpaši [[Itālija|Itālijā]] un [[Tirēnu jūra]]s salās. Vairākām sugām ir samērā neliels izplatības areāls, un daļa no tām ir atsevišķu salu vai Itālijas reģionu endēmi.

== Apraksts ==
''Marmorana'' pārstāvji ir vidēja lieluma sauszemes plaušgliemeži ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Čaulas forma un krāsojums dažādām sugām un pat vienas sugas populācijām var ievērojami atšķirties. Raksturīgi ir gaiši, brūngani vai pelēcīgi toņi ar tumšākām joslām, plankumiem vai neregulāru marmora veida zīmējumu.

Tāpat kā vairākiem citiem vīngliemežu dzimtas pārstāvjiem, ''Marmorana'' sugām vairošanās laikā tiek izmantotas tā sauktās [[mīlas bultas]].

== Izplatība ==
Ģints evolūcija ir cieši saistīta ar Vidusjūras centrālās daļas un īpaši Tirēnu reģiona ģeoloģisko vēsturi. ''Marmorana'' sugas sastopamas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], kā arī citās Vidusjūras salās un piekrastes teritorijās.

Molekulāri filoģenētiskie pētījumi liecina, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa]], jo ģints ''[[Tyrrheniberus]]'' filoģenētiski atrodas ''Marmorana'' evolucionārās līnijas iekšienē.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). [https://doi.org/10.1016/j.ympev.2009.11.024 Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The ''Marmorana–Tyrrheniberus'' radiation (Pulmonata, Helicidae)]. ''Molecular Phylogenetics and Evolution''. '''55''' (1): 26–37.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
''Marmorana'' ģintī ietilpst vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas sugas.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt; Saskaņā ar ''MolluscaBase'' pieņemtajiem taksoniem pie ģints pieder:

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]'' &lt;small&gt;(Rossmässler, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana globularis]]'' &lt;small&gt;(R. A. Philippi, 1836)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana majoris]]'' &lt;small&gt;(De Stefani, 1880)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana melitensis]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana muralis]]'' &lt;small&gt;(O. F. Müller, 1774)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana nebrodensis]]'' &lt;small&gt;(Pirajno, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana platychela]]'' &lt;small&gt;(Menke, 1830)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana sabina]]'' &lt;small&gt;(Tuccimei, 1889)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana saxetana]]'' &lt;small&gt;(Paulucci, 1886)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana scabriuscula]]'' &lt;small&gt;(Deshayes, 1832)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana serpentina]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana signata]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;

''Marmorana serpentina'' ir ģints tipa suga.&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1388304 ''MolluscaBase'': ''Helix serpentina'' A. Férussac, 1821]&lt;/ref&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vīngliemeži]]
[[Kategorija:Gliemežu ģintis]]</text>
      <sha1>kidznke89m5oh3x0ocsgch33hre6vpx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509976</id>
      <parentid>4509975</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4853" sha1="jvaykbiifczz6bertb2r41kq3dxvric" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 02.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| ģints = Marmorana
| iedalījums =

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]''
* ''[[Marmorana globularis]]''
* ''[[Marmorana majoris]]'' †
* ''[[Marmorana melitensis]]''
* ''[[Marmorana muralis]]''
* ''[[Marmorana nebrodensis]]''
* ''[[Marmorana platychela]]''
* ''[[Marmorana sabina]]'' †
* ''[[Marmorana saxetana]]''
* ''[[Marmorana scabriuscula]]''
* ''[[Marmorana serpentina]]''
* ''[[Marmorana signata]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Marmorana &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
* ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877
* ''Opica'' Kobelt, 1904
  }}

'''''Marmorana''''' ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') dzimtas [[Murellinae|murellīnu]] apakšdzimtas sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] ģints. To 1844. gadā aprakstīja Šveices dabaszinātnieks Johans Daniels Vilhelms Hartmans (''Johann Daniel Wilhelm Hartmann''). Ģints tipa suga ir ''[[Marmorana serpentina]]'' (A. Férussac, 1821).&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=996444 ''MolluscaBase'': ''Marmorana'' W. Hartmann, 1844]&lt;/ref&gt;

Ģints pārstāvji izplatīti galvenokārt [[Vidusjūra]]s reģionā, īpaši [[Itālija|Itālijā]] un [[Tirēnu jūra]]s salās. Vairākām sugām ir samērā neliels izplatības areāls, un daļa no tām ir atsevišķu salu vai Itālijas reģionu endēmi.

== Apraksts ==
''Marmorana'' pārstāvji ir vidēja lieluma sauszemes plaušgliemeži ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Čaulas forma un krāsojums dažādām sugām un pat vienas sugas populācijām var ievērojami atšķirties. Raksturīgi ir gaiši, brūngani vai pelēcīgi toņi ar tumšākām joslām, plankumiem vai neregulāru marmora veida zīmējumu.

Tāpat kā vairākiem citiem vīngliemežu dzimtas pārstāvjiem, ''Marmorana'' sugām vairošanās laikā tiek izmantotas tā sauktās [[mīlas bultas]].

== Izplatība ==
Ģints evolūcija ir cieši saistīta ar Vidusjūras centrālās daļas un īpaši Tirēnu reģiona ģeoloģisko vēsturi. ''Marmorana'' sugas sastopamas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], kā arī citās Vidusjūras salās un piekrastes teritorijās.

Molekulāri filoģenētiskie pētījumi liecina, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa]], jo ģints ''[[Tyrrheniberus]]'' filoģenētiski atrodas ''Marmorana'' evolucionārās līnijas iekšienē.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). [https://doi.org/10.1016/j.ympev.2009.11.024 Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The ''Marmorana–Tyrrheniberus'' radiation (Pulmonata, Helicidae)]. ''Molecular Phylogenetics and Evolution''. '''55''' (1): 26–37.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
''Marmorana'' ģintī ietilpst vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas sugas.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt; Saskaņā ar ''MolluscaBase'' pieņemtajiem taksoniem pie ģints pieder:

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]'' &lt;small&gt;(Rossmässler, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana globularis]]'' &lt;small&gt;(R. A. Philippi, 1836)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana majoris]]'' &lt;small&gt;(De Stefani, 1880)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana melitensis]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana muralis]]'' &lt;small&gt;(O. F. Müller, 1774)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana nebrodensis]]'' &lt;small&gt;(Pirajno, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana platychela]]'' &lt;small&gt;(Menke, 1830)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana sabina]]'' &lt;small&gt;(Tuccimei, 1889)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana saxetana]]'' &lt;small&gt;(Paulucci, 1886)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana scabriuscula]]'' &lt;small&gt;(Deshayes, 1832)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana serpentina]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana signata]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;

''Marmorana serpentina'' ir ģints tipa suga.&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1388304 ''MolluscaBase'': ''Helix serpentina'' A. Férussac, 1821]&lt;/ref&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:gliemeži]]</text>
      <sha1>jvaykbiifczz6bertb2r41kq3dxvric</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florences hercogiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637756</id>
    <revision>
      <id>4509977</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:42:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Florences hercogiste''' ({{val-it|Ducato di Firenze}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], kas pastāvēja no 1532. līdz 1569. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]], un visu hercogistes pastāvēšanas laiku tajā valdīja [[Mediči]] dinastija. Florences hercogiste izveidojās pēc [[Florences Republika|Florences Republikas]] politiskās iekārtas likvidēšanas un 1569. gadā tika pārveidota par Toskānas lielhercogiste...</comment>
      <origin>4509977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2255" sha1="qgrb17v3s57dqwdq3y6u72qduood9yy" xml:space="preserve">'''Florences hercogiste''' ({{val-it|Ducato di Firenze}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], kas pastāvēja no 1532. līdz 1569. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]], un visu hercogistes pastāvēšanas laiku tajā valdīja [[Mediči]] dinastija. Florences hercogiste izveidojās pēc [[Florences Republika|Florences Republikas]] politiskās iekārtas likvidēšanas un 1569. gadā tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]].

== Vēsture ==
Pēc Mediči varas atjaunošanas Florencē republikas politiskā sistēma pakāpeniski tika likvidēta. 1532. gadā [[Alesandro de Mediči]] kļuva par pirmo Florences hercogu. Republikas pārvaldes institūcijas tika pārveidotas, un faktiskā politiskā vara koncentrējās hercoga rokās.

1537. gadā Alesandro de Mediči nogalināja viņa radinieks [[Lorencīno de Mediči]]. Pēc viņa nāves par Florences hercogu kļuva [[Kozimo I de Mediči]], kurš nostiprināja Mediči dinastijas varu un centralizēja valsts pārvaldi.

Kozimo I valdīšanas laikā hercogiste ievērojami paplašinājās. Kara laikā pret [[Sjēnas Republika|Sjēnas Republiku]] 1555. gadā tika ieņemta [[Sjēna]], un lielākā daļa tās teritorijas vēlāk nonāca Mediči kontrolē. Tā rezultātā Florences hercogiste aptvēra lielāko daļu Toskānas.

1569. gadā pāvests [[Pijs V]] piešķīra Kozimo I [[Toskānas lielhercogs|Toskānas lielhercoga]] titulu. Līdz ar to Florences hercogiste tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]], un Kozimo I kļuva par tās pirmo lielhercogu.

== Valsts pārvalde ==
Florences hercogiste bija iedzimta monarhija, kurā galvenā politiskā vara atradās Mediči hercoga rokās. Lai gan saglabājās vairākas koleģiālas pārvaldes institūcijas, tās darbojās hercoga varas ietvaros un vairs neatbilda agrākās Florences Republikas politiskajai sistēmai.

== Florences hercogi ==
* [[Alesandro de Mediči]] — 1532—1537
* [[Kozimo I de Mediči]] — 1537—1569

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Toskānas vēsture]]
[[Kategorija:Florences vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>qgrb17v3s57dqwdq3y6u72qduood9yy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509978</id>
      <parentid>4509977</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:43:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2330" sha1="2mfoylvl2ud58i9mbx8udpmrlfucekm" xml:space="preserve">[[Attēls:DuchyofFlorence1548.png|thumb|Florences hercogiste 1548. gadā]]
'''Florences hercogiste''' ({{val-it|Ducato di Firenze}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], kas pastāvēja no 1532. līdz 1569. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]], un visu hercogistes pastāvēšanas laiku tajā valdīja [[Mediči]] dinastija. Florences hercogiste izveidojās pēc [[Florences Republika|Florences Republikas]] politiskās iekārtas likvidēšanas un 1569. gadā tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]].

== Vēsture ==
Pēc Mediči varas atjaunošanas Florencē republikas politiskā sistēma pakāpeniski tika likvidēta. 1532. gadā [[Alesandro de Mediči]] kļuva par pirmo Florences hercogu. Republikas pārvaldes institūcijas tika pārveidotas, un faktiskā politiskā vara koncentrējās hercoga rokās.

1537. gadā Alesandro de Mediči nogalināja viņa radinieks [[Lorencīno de Mediči]]. Pēc viņa nāves par Florences hercogu kļuva [[Kozimo I de Mediči]], kurš nostiprināja Mediči dinastijas varu un centralizēja valsts pārvaldi.

Kozimo I valdīšanas laikā hercogiste ievērojami paplašinājās. Kara laikā pret [[Sjēnas Republika|Sjēnas Republiku]] 1555. gadā tika ieņemta [[Sjēna]], un lielākā daļa tās teritorijas vēlāk nonāca Mediči kontrolē. Tā rezultātā Florences hercogiste aptvēra lielāko daļu Toskānas.

1569. gadā pāvests [[Pijs V]] piešķīra Kozimo I [[Toskānas lielhercogs|Toskānas lielhercoga]] titulu. Līdz ar to Florences hercogiste tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]], un Kozimo I kļuva par tās pirmo lielhercogu.

== Valsts pārvalde ==
Florences hercogiste bija iedzimta monarhija, kurā galvenā politiskā vara atradās Mediči hercoga rokās. Lai gan saglabājās vairākas koleģiālas pārvaldes institūcijas, tās darbojās hercoga varas ietvaros un vairs neatbilda agrākās Florences Republikas politiskajai sistēmai.

== Florences hercogi ==
* [[Alesandro de Mediči]] — 1532—1537
* [[Kozimo I de Mediči]] — 1537—1569

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Toskānas vēsture]]
[[Kategorija:Florences vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>2mfoylvl2ud58i9mbx8udpmrlfucekm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509979</id>
      <parentid>4509978</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:43:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2221" sha1="7jgxgxbedvzheawq9ghaws4q6qqpqpl" xml:space="preserve">[[Attēls:DuchyofFlorence1548.png|thumb|Florences hercogiste 1548. gadā]]
'''Florences hercogiste''' ({{val-it|Ducato di Firenze}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, [[Toskāna|Toskānā]], kas pastāvēja no 1532. līdz 1569. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]], un visu hercogistes pastāvēšanas laiku tajā valdīja [[Mediči]] dinastija. Florences hercogiste izveidojās pēc [[Florences Republika|Florences Republikas]] politiskās iekārtas likvidēšanas un 1569. gadā tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]].

== Vēsture ==
Pēc Mediči varas atjaunošanas Florencē republikas politiskā sistēma pakāpeniski tika likvidēta. 1532. gadā [[Alesandro de Mediči]] kļuva par pirmo Florences hercogu. Republikas pārvaldes institūcijas tika pārveidotas, un faktiskā politiskā vara koncentrējās hercoga rokās.

1537. gadā Alesandro de Mediči nogalināja viņa radinieks [[Lorencīno de Mediči]]. Pēc viņa nāves par Florences hercogu kļuva [[Kozimo I de Mediči]], kurš nostiprināja Mediči dinastijas varu un centralizēja valsts pārvaldi.

Kozimo I valdīšanas laikā hercogiste ievērojami paplašinājās. Kara laikā pret [[Sjēnas Republika|Sjēnas Republiku]] 1555. gadā tika ieņemta [[Sjēna]], un lielākā daļa tās teritorijas vēlāk nonāca Mediči kontrolē. Tā rezultātā Florences hercogiste aptvēra lielāko daļu Toskānas.

1569. gadā pāvests [[Pijs V]] piešķīra Kozimo I [[Toskānas lielhercogs|Toskānas lielhercoga]] titulu. Līdz ar to Florences hercogiste tika pārveidota par [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]], un Kozimo I kļuva par tās pirmo lielhercogu.

== Valsts pārvalde ==
Florences hercogiste bija iedzimta monarhija, kurā galvenā politiskā vara atradās Mediči hercoga rokās. Lai gan saglabājās vairākas koleģiālas pārvaldes institūcijas, tās darbojās hercoga varas ietvaros un vairs neatbilda agrākās Florences Republikas politiskajai sistēmai.

== Florences hercogi ==
* [[Alesandro de Mediči]] — 1532—1537
* [[Kozimo I de Mediči]] — 1537—1569

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>7jgxgxbedvzheawq9ghaws4q6qqpqpl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toskānas lielhercogiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637757</id>
    <revision>
      <id>4509980</id>
      <timestamp>2026-08-19T18:44:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Toskānas lielhercogiste''' ({{val-it|Granducato di Toscana}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, kas ar pārtraukumu pastāvēja no 1569. līdz 1859. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]]. Lielhercogiste izveidojās, kad pāvests [[Pijs V]] 1569. gadā piešķīra [[Florences hercogiste|Florences hercogam]] [[Kozimo I de Mediči]] Toskānas lielhercoga titulu.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/grandu...</comment>
      <origin>4509980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4782" sha1="921ropjf488df8fjq736lcveu73fj3l" xml:space="preserve">'''Toskānas lielhercogiste''' ({{val-it|Granducato di Toscana}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, kas ar pārtraukumu pastāvēja no 1569. līdz 1859. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]]. Lielhercogiste izveidojās, kad pāvests [[Pijs V]] 1569. gadā piešķīra [[Florences hercogiste|Florences hercogam]] [[Kozimo I de Mediči]] Toskānas lielhercoga titulu.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/granducato-di-toscana/ |title=Toscana, Granducato di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Līdz 1737. gadam valstī valdīja [[Mediči]] dinastija, bet pēc tās izmiršanas — [[Hābsburgu-Lotringas dinastija]].&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Toskānas lielhercogisti 1569. gadā izveidoja uz [[Florences hercogiste]]s pamata. Tās pirmais valdnieks Kozimo I jau iepriekš bija pakļāvis lielāko daļu [[Sjēnas Republika]]s teritorijas, tādējādi apvienojot Mediči varā ievērojamu Toskānas daļu. 1570. gada martā Kozimo I Romā tika kronēts par Toskānas lielhercogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/cosimo-i-de-medici-duca-di-firenze-granduca-di-toscana_%28Dizionario-Biografico%29/ |title=Cosimo I de' Medici, duca di Firenze, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Mediči valdīšanas laikā Florence saglabāja valsts politiskā un kultūras centra nozīmi. 17. gadsimtā lielhercogistes starptautiskā ietekme pakāpeniski samazinājās. Pēdējais Mediči dinastijas lielhercogs [[Džans Gastone de Mediči]] nomira 1737. gadā bez pēcnācējiem, un Toskāna nonāca [[Lotringas dinastija]]s, vēlāk Hābsburgu-Lotringas dinastijas, rokās.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

Nozīmīgas reformas tika īstenotas lielhercoga [[Leopolds II (Svētās Romas imperators)|Pjetro Leopoldo]] valdīšanas laikā no 1765. līdz 1790. gadam. Viņš reformēja valsts pārvaldi, ekonomiku un tiesību sistēmu. 1786. gada 30. novembrī Toskānā tika atcelts nāvessods un spīdzināšana, tādējādi Toskāna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas likumdošanā pilnībā atcēla nāvessodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/magazine/atlante/cultura/Il_primo_stato_senza_pena_di_morte.html |title=Il primo Stato senza pena di morte |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

[[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā lielhercogistes pastāvēšana tika pārtraukta. 1801. gadā tās vietā pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas tika izveidota [[Etrūrijas karaliste]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/regno-di-etruria/ |title=Etruria, Regno di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; 1807. gadā Etrūrijas karalisti likvidēja un tās teritoriju pievienoja [[Pirmā Francijas impērija|Francijas impērijai]].

1814. gadā pēc Napoleona sakāves Toskānas lielhercogiste tika atjaunota, un tronī atgriezās [[Ferdinands III (Toskānas lielhercogs)|Ferdinands III]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/ferdinando-iii-di-lorena-granduca-di-toscana_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Ferdinando III di Lorena, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta vidū Toskānā pastiprinājās [[Risordžimento]] kustība par Itālijas apvienošanu. 1859. gada 27. aprīlī lielhercogs [[Leopolds II (Toskānas lielhercogs)|Leopolds II]] pameta Florenci, un tika izveidota pagaidu valdība. Ar to faktiski beidzās Toskānas lielhercogistes pastāvēšana. 1860. gada martā referendumā tika atbalstīta Toskānas pievienošana [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalistei]], bet 1861. gadā tās teritorija kļuva par daļu no jaunizveidotās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/toscana_%28Dizionario-di-Storia%29/ |title=Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Valdnieki ==
Toskānas lielhercogistē valdīja divas galvenās dinastijas:

* '''[[Mediči]]''' — 1569—1737;
* '''[[Hābsburgu-Lotringas dinastija|Hābsburgi-Lotringeni]]''' — 1737—1801 un 1814—1859.

Napoleona karu laikā no 1801. līdz 1814. gadam Hābsburgu-Lotringas dinastijas valdīšana Toskānā bija pārtraukta.

== Teritorija ==
Lielhercogiste aptvēra lielāko daļu mūsdienu [[Toskāna]]s teritorijas. Tās nozīmīgākās pilsētas bija [[Florence]], [[Sjēna]], [[Piza]], [[Livorno]], [[A Areco|Areco]] un [[Pistoija]]. Laika gaitā valsts robežas mainījās, un 19. gadsimtā tās teritorijai tika pievienotas arī vairākas agrāk patstāvīgas zemes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>921ropjf488df8fjq736lcveu73fj3l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509981</id>
      <parentid>4509980</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:45:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4866" sha1="eyhqt8dspva4j0lczrplenarstje2bu" xml:space="preserve">[[Attēls:Granduchy of Tuscany 1815 (location).png|thumb|Toskānas lielhercogiste]]
'''Toskānas lielhercogiste''' ({{val-it|Granducato di Toscana}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, kas ar pārtraukumu pastāvēja no 1569. līdz 1859. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]]. Lielhercogiste izveidojās, kad pāvests [[Pijs V]] 1569. gadā piešķīra [[Florences hercogiste|Florences hercogam]] [[Kozimo I de Mediči]] Toskānas lielhercoga titulu.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/granducato-di-toscana/ |title=Toscana, Granducato di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Līdz 1737. gadam valstī valdīja [[Mediči]] dinastija, bet pēc tās izmiršanas — [[Hābsburgu-Lotringas dinastija]].&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Toskānas lielhercogisti 1569. gadā izveidoja uz [[Florences hercogiste]]s pamata. Tās pirmais valdnieks Kozimo I jau iepriekš bija pakļāvis lielāko daļu [[Sjēnas Republika]]s teritorijas, tādējādi apvienojot Mediči varā ievērojamu Toskānas daļu. 1570. gada martā Kozimo I Romā tika kronēts par Toskānas lielhercogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/cosimo-i-de-medici-duca-di-firenze-granduca-di-toscana_%28Dizionario-Biografico%29/ |title=Cosimo I de' Medici, duca di Firenze, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Mediči valdīšanas laikā Florence saglabāja valsts politiskā un kultūras centra nozīmi. 17. gadsimtā lielhercogistes starptautiskā ietekme pakāpeniski samazinājās. Pēdējais Mediči dinastijas lielhercogs [[Džans Gastone de Mediči]] nomira 1737. gadā bez pēcnācējiem, un Toskāna nonāca [[Lotringas dinastija]]s, vēlāk Hābsburgu-Lotringas dinastijas, rokās.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

Nozīmīgas reformas tika īstenotas lielhercoga [[Leopolds II (Svētās Romas imperators)|Pjetro Leopoldo]] valdīšanas laikā no 1765. līdz 1790. gadam. Viņš reformēja valsts pārvaldi, ekonomiku un tiesību sistēmu. 1786. gada 30. novembrī Toskānā tika atcelts nāvessods un spīdzināšana, tādējādi Toskāna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas likumdošanā pilnībā atcēla nāvessodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/magazine/atlante/cultura/Il_primo_stato_senza_pena_di_morte.html |title=Il primo Stato senza pena di morte |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

[[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā lielhercogistes pastāvēšana tika pārtraukta. 1801. gadā tās vietā pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas tika izveidota [[Etrūrijas karaliste]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/regno-di-etruria/ |title=Etruria, Regno di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; 1807. gadā Etrūrijas karalisti likvidēja un tās teritoriju pievienoja [[Pirmā Francijas impērija|Francijas impērijai]].

1814. gadā pēc Napoleona sakāves Toskānas lielhercogiste tika atjaunota, un tronī atgriezās [[Ferdinands III (Toskānas lielhercogs)|Ferdinands III]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/ferdinando-iii-di-lorena-granduca-di-toscana_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Ferdinando III di Lorena, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta vidū Toskānā pastiprinājās [[Risordžimento]] kustība par Itālijas apvienošanu. 1859. gada 27. aprīlī lielhercogs [[Leopolds II (Toskānas lielhercogs)|Leopolds II]] pameta Florenci, un tika izveidota pagaidu valdība. Ar to faktiski beidzās Toskānas lielhercogistes pastāvēšana. 1860. gada martā referendumā tika atbalstīta Toskānas pievienošana [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalistei]], bet 1861. gadā tās teritorija kļuva par daļu no jaunizveidotās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/toscana_%28Dizionario-di-Storia%29/ |title=Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Valdnieki ==
Toskānas lielhercogistē valdīja divas galvenās dinastijas:

* '''[[Mediči]]''' — 1569—1737;
* '''[[Hābsburgu-Lotringas dinastija|Hābsburgi-Lotringeni]]''' — 1737—1801 un 1814—1859.

Napoleona karu laikā no 1801. līdz 1814. gadam Hābsburgu-Lotringas dinastijas valdīšana Toskānā bija pārtraukta.

== Teritorija ==
Lielhercogiste aptvēra lielāko daļu mūsdienu [[Toskāna]]s teritorijas. Tās nozīmīgākās pilsētas bija [[Florence]], [[Sjēna]], [[Piza]], [[Livorno]], [[A Areco|Areco]] un [[Pistoija]]. Laika gaitā valsts robežas mainījās, un 19. gadsimtā tās teritorijai tika pievienotas arī vairākas agrāk patstāvīgas zemes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>eyhqt8dspva4j0lczrplenarstje2bu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4509982</id>
      <parentid>4509981</parentid>
      <timestamp>2026-08-19T18:45:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4509982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4854" sha1="3pk1yomjkyq1fvrjtdvn7totln71jd2" xml:space="preserve">[[Attēls:Granduchy of Tuscany 1815 (location).png|thumb|Toskānas lielhercogiste]]
'''Toskānas lielhercogiste''' ({{val-it|Granducato di Toscana}}) bija valsts [[Itālija|Itālijas]] centrālajā daļā, kas ar pārtraukumu pastāvēja no 1569. līdz 1859. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Florence]]. Lielhercogiste izveidojās, kad pāvests [[Pijs V]] 1569. gadā piešķīra [[Florences hercogiste|Florences hercogam]] [[Kozimo I de Mediči]] Toskānas lielhercoga titulu.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/granducato-di-toscana/ |title=Toscana, Granducato di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; Līdz 1737. gadam valstī valdīja [[Mediči]] dinastija, bet pēc tās izmiršanas — [[Hābsburgu-Lotringas dinastija]].&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Toskānas lielhercogisti 1569. gadā izveidoja uz [[Florences hercogiste]]s pamata. Tās pirmais valdnieks Kozimo I jau iepriekš bija pakļāvis lielāko daļu [[Sjēnas Republika]]s teritorijas, tādējādi apvienojot Mediči varā ievērojamu Toskānas daļu. 1570. gada martā Kozimo I Romā tika kronēts par Toskānas lielhercogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/cosimo-i-de-medici-duca-di-firenze-granduca-di-toscana_%28Dizionario-Biografico%29/ |title=Cosimo I de' Medici, duca di Firenze, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Mediči valdīšanas laikā Florence saglabāja valsts politiskā un kultūras centra nozīmi. 17. gadsimtā lielhercogistes starptautiskā ietekme pakāpeniski samazinājās. Pēdējais Mediči dinastijas lielhercogs [[Džans Gastone de Mediči]] nomira 1737. gadā bez pēcnācējiem, un Toskāna nonāca [[Lotringas dinastija]]s, vēlāk Hābsburgu-Lotringas dinastijas, rokās.&lt;ref name=&quot;Treccani&quot;/&gt;

Nozīmīgas reformas tika īstenotas lielhercoga [[Leopolds II (Svētās Romas imperators)|Pjetro Leopoldo]] valdīšanas laikā no 1765. līdz 1790. gadam. Viņš reformēja valsts pārvaldi, ekonomiku un tiesību sistēmu. 1786. gada 30. novembrī Toskānā tika atcelts nāvessods un spīdzināšana, tādējādi Toskāna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas likumdošanā pilnībā atcēla nāvessodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/magazine/atlante/cultura/Il_primo_stato_senza_pena_di_morte.html |title=Il primo Stato senza pena di morte |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

[[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā lielhercogistes pastāvēšana tika pārtraukta. 1801. gadā tās vietā pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas tika izveidota [[Etrūrijas karaliste]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/regno-di-etruria/ |title=Etruria, Regno di |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt; 1807. gadā Etrūrijas karalisti likvidēja un tās teritoriju pievienoja [[Pirmā Francijas impērija|Francijas impērijai]].

1814. gadā pēc Napoleona sakāves Toskānas lielhercogiste tika atjaunota, un tronī atgriezās [[Ferdinands III (Toskānas lielhercogs)|Ferdinands III]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/ferdinando-iii-di-lorena-granduca-di-toscana_%28Enciclopedia-Italiana%29/ |title=Ferdinando III di Lorena, granduca di Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta vidū Toskānā pastiprinājās [[Risordžimento]] kustība par Itālijas apvienošanu. 1859. gada 27. aprīlī lielhercogs [[Leopolds II (Toskānas lielhercogs)|Leopolds II]] pameta Florenci, un tika izveidota pagaidu valdība. Ar to faktiski beidzās Toskānas lielhercogistes pastāvēšana. 1860. gada martā referendumā tika atbalstīta Toskānas pievienošana [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalistei]], bet 1861. gadā tās teritorija kļuva par daļu no jaunizveidotās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/toscana_%28Dizionario-di-Storia%29/ |title=Toscana |publisher=Treccani |access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

== Valdnieki ==
Toskānas lielhercogistē valdīja divas galvenās dinastijas:

* [[Mediči]] — 1569—1737;
* [[Hābsburgu-Lotringas dinastija|Hābsburgi-Lotringeni]] — 1737—1801 un 1814—1859.

Napoleona karu laikā no 1801. līdz 1814. gadam Hābsburgu-Lotringas dinastijas valdīšana Toskānā bija pārtraukta.

== Teritorija ==
Lielhercogiste aptvēra lielāko daļu mūsdienu [[Toskāna]]s teritorijas. Tās nozīmīgākās pilsētas bija [[Florence]], [[Sjēna]], [[Piza]], [[Livorno]], [[A Areco|Areco]] un [[Pistoija]]. Laika gaitā valsts robežas mainījās, un 19. gadsimtā tās teritorijai tika pievienotas arī vairākas agrāk patstāvīgas zemes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Mediči]]</text>
      <sha1>3pk1yomjkyq1fvrjtdvn7totln71jd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>637758</id>
    <revision>
      <id>4509998</id>
      <timestamp>2026-08-19T19:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>izɡriezts no [[Attēls:Livonijas un Lietuvas robežas veidošanās 13. un 14. gadsimtā.jpg|left|100px]] {{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4509998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="141" sha1="o5rubgqchiqtiv9nglk9b0vcql47ndt" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
izɡriezts no [[Attēls:Livonijas un Lietuvas robežas veidošanās 13. un 14. gadsimtā.jpg|left|100px]] {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>o5rubgqchiqtiv9nglk9b0vcql47ndt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas sieviešu volejbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637759</id>
    <revision>
      <id>4510005</id>
      <timestamp>2026-08-19T19:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sporta izlases infokaste  | valsts         = Latvija  | valsts_angl    = Latvia  | logo           =   | logo_izm       = 200px &lt;!--- Vispārīgi ---&gt;  | dibin          =   | federācija     = [[Latvijas Volejbola Federācija]]  | iest gads      =   | iest kom       =   | konfederācija  = [[Eiropas Volejbola konfederācija|CEV]]  | vieta rangā    = 65. ({{dat|2026|8|19}})  | rangs max      =  | rangs max date =   | rangs min      =   | rangs min date =   | iesauka        =...</comment>
      <origin>4510005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3609" sha1="hnv6hn46pb37iaoxboxseo6nfbm6afe" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Latvija
 | valsts_angl    = Latvia
 | logo           = 
 | logo_izm       = 200px
&lt;!--- Vispārīgi ---&gt;
 | dibin          = 
 | federācija     = [[Latvijas Volejbola Federācija]]
 | iest gads      = 
 | iest kom       = 
 | konfederācija  = [[Eiropas Volejbola konfederācija|CEV]]
 | vieta rangā    = 65. ({{dat|2026|8|19}})
 | rangs max      =
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | arēna          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ITA}} [[Daniēle Kaprioti]]
 | kapteinis      = Paula Nečiporuka
 | visv spēles    = 
 | visv vārtu     = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 0
 | OS medaļas     = 0
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 0
 | PČ medaļas     = 0
 | PČ lab sasn    =
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 4
 | zona medaļas   = 0
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Spēles ---&gt;
 | pirmā spēle    = {{spw|vb|LAT}} 3:0 {{spw|vb|NOR}}&lt;br /&gt;({{dat|1992|10|24|N|bez}})
 | pēdējā spēle   = 
 | liel uzvara    = 
 | liel zaud      = 
 | pašreizējais   = 
}}
'''Latvijas sieviešu volejbola izlase''' pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskās sieviešu [[volejbols|volejbola]] sacensībās un draudzības spēlēs. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma komanda pirmo reizi augstākajā līmenī zem sava karoga sacentās 1993. gada Eiropas čempionātā, turnīrā finišējot devītajā vietā. 2026. gada augustā tā ierindojās 65. vietā [[FIVB]] rangā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/women?|title=FIVB Women's Volleyball World Ranking|last=|first=|publisher=FIVB|accessdate={{dat|2026|8|19|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

Paula Nečiporuka tika iecelta par komandas kapteini 2022. gadā.

2025. gada augustā izlase pēc 29 gadu pārtraukuma kvalificējās 2026. gada Eiropas sieviešu volejbola čempionātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/atgriesanas-pec-gandriz-30-gadu-pauzes-pazinots-latvijas-sieviesu-volejbola-izlases-sastavs-ec/|title=Atgriešanās pēc gandrīz 30 gadu pauzes – paziņots Latvijas sieviešu volejbola izlases sastāvs EČ|last=|first=|website=Sportaziņas.com|accessdate={{dat|2026|8|18|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;
== Rezultāti ==
=== [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] ===
* [[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1993]] — 9. vieta
* [[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1995]] — 9. vieta
* [[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1997]] — 8. vieta
* [[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1999]] — [[2011. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm|2011]] — ''nepiedalījās''
* [[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2013]] — [[2023. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm |2023]] — ''nekvalificējās''
* [[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2026]] — 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://women.volleybox.net/latvia-t958/tournaments Latvijas nacionālā sieviešu izlase] Volleybox
* [https://volejbols.lv/izlase/sieviesu-nacionala-izlase/ volejbols.lv] profils

{{Sports-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}
[[Kategorija:Volejbols]]
[[Kategorija:Volejbola izlases]]
[[Kategorija:Volejbols pēc valsts| Volejbols Latvijā]]</text>
      <sha1>hnv6hn46pb37iaoxboxseo6nfbm6afe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510293</id>
      <parentid>4510005</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Volejbols pēc valsts]]; pievienoju [[Kategorija:Volejbols Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3606" sha1="cufhucpko7o77hb53k76kpc27teyweo" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Latvija
 | valsts_angl    = Latvia
 | logo           = 
 | logo_izm       = 200px
&lt;!--- Vispārīgi ---&gt;
 | dibin          = 
 | federācija     = [[Latvijas Volejbola Federācija]]
 | iest gads      = 
 | iest kom       = 
 | konfederācija  = [[Eiropas Volejbola konfederācija|CEV]]
 | vieta rangā    = 65. ({{dat|2026|8|19}})
 | rangs max      =
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | arēna          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ITA}} [[Daniēle Kaprioti]]
 | kapteinis      = Paula Nečiporuka
 | visv spēles    = 
 | visv vārtu     = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 0
 | OS medaļas     = 0
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 0
 | PČ medaļas     = 0
 | PČ lab sasn    =
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 4
 | zona medaļas   = 0
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Spēles ---&gt;
 | pirmā spēle    = {{spw|vb|LAT}} 3:0 {{spw|vb|NOR}}&lt;br /&gt;({{dat|1992|10|24|N|bez}})
 | pēdējā spēle   = 
 | liel uzvara    = 
 | liel zaud      = 
 | pašreizējais   = 
}}
'''Latvijas sieviešu volejbola izlase''' pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskās sieviešu [[volejbols|volejbola]] sacensībās un draudzības spēlēs. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma komanda pirmo reizi augstākajā līmenī zem sava karoga sacentās 1993. gada Eiropas čempionātā, turnīrā finišējot devītajā vietā. 2026. gada augustā tā ierindojās 65. vietā [[FIVB]] rangā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/women?|title=FIVB Women's Volleyball World Ranking|last=|first=|publisher=FIVB|accessdate={{dat|2026|8|19|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

Paula Nečiporuka tika iecelta par komandas kapteini 2022. gadā.

2025. gada augustā izlase pēc 29 gadu pārtraukuma kvalificējās 2026. gada Eiropas sieviešu volejbola čempionātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/atgriesanas-pec-gandriz-30-gadu-pauzes-pazinots-latvijas-sieviesu-volejbola-izlases-sastavs-ec/|title=Atgriešanās pēc gandrīz 30 gadu pauzes – paziņots Latvijas sieviešu volejbola izlases sastāvs EČ|last=|first=|website=Sportaziņas.com|accessdate={{dat|2026|8|18|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;
== Rezultāti ==
=== [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] ===
* [[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1993]] — 9. vieta
* [[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1995]] — 9. vieta
* [[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1997]] — 8. vieta
* [[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1999]] — [[2011. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm|2011]] — ''nepiedalījās''
* [[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2013]] — [[2023. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm |2023]] — ''nekvalificējās''
* [[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2026]] — 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://women.volleybox.net/latvia-t958/tournaments Latvijas nacionālā sieviešu izlase] Volleybox
* [https://volejbols.lv/izlase/sieviesu-nacionala-izlase/ volejbols.lv] profils

{{Sports-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}
[[Kategorija:Volejbols]]
[[Kategorija:Volejbola izlases]]
[[Kategorija:Volejbols Latvijā| Volejbols Latvijā]]</text>
      <sha1>cufhucpko7o77hb53k76kpc27teyweo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510295</id>
      <parentid>4510293</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:09:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav nepieciešama vispārīgā kategorija, ja iekļauts apakškategorijās</comment>
      <origin>4510295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3561" sha1="7ar9pp234eu6qrqrtm0zzv46xxky5s2" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Latvija
 | valsts_angl    = Latvia
 | logo           = 
 | logo_izm       = 200px
&lt;!--- Vispārīgi ---&gt;
 | dibin          = 
 | federācija     = [[Latvijas Volejbola Federācija]]
 | iest gads      = 
 | iest kom       = 
 | konfederācija  = [[Eiropas Volejbola konfederācija|CEV]]
 | vieta rangā    = 65. ({{dat|2026|8|19}})
 | rangs max      =
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | arēna          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = {{flaga|ITA}} [[Daniēle Kaprioti]]
 | kapteinis      = Paula Nečiporuka
 | visv spēles    = 
 | visv vārtu     = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 0
 | OS medaļas     = 0
 | OS lab sasn    = 
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = [[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]
 | PČ reizes      = 0
 | PČ medaļas     = 0
 | PČ lab sasn    =
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]
 | zona reizes    = 4
 | zona medaļas   = 0
 | zona lab sasn  = 
&lt;!--- Spēles ---&gt;
 | pirmā spēle    = {{spw|vb|LAT}} 3:0 {{spw|vb|NOR}}&lt;br /&gt;({{dat|1992|10|24|N|bez}})
 | pēdējā spēle   = 
 | liel uzvara    = 
 | liel zaud      = 
 | pašreizējais   = 
}}
'''Latvijas sieviešu volejbola izlase''' pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskās sieviešu [[volejbols|volejbola]] sacensībās un draudzības spēlēs. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma komanda pirmo reizi augstākajā līmenī zem sava karoga sacentās 1993. gada Eiropas čempionātā, turnīrā finišējot devītajā vietā. 2026. gada augustā tā ierindojās 65. vietā [[FIVB]] rangā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/women?|title=FIVB Women's Volleyball World Ranking|last=|first=|publisher=FIVB|accessdate={{dat|2026|8|19|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;

Paula Nečiporuka tika iecelta par komandas kapteini 2022. gadā.

2025. gada augustā izlase pēc 29 gadu pārtraukuma kvalificējās 2026. gada Eiropas sieviešu volejbola čempionātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/atgriesanas-pec-gandriz-30-gadu-pauzes-pazinots-latvijas-sieviesu-volejbola-izlases-sastavs-ec/|title=Atgriešanās pēc gandrīz 30 gadu pauzes – paziņots Latvijas sieviešu volejbola izlases sastāvs EČ|last=|first=|website=Sportaziņas.com|accessdate={{dat|2026|8|18|bez}}|date=}}&lt;/ref&gt;
== Rezultāti ==
=== [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] ===
* [[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1993]] — 9. vieta
* [[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1995]] — 9. vieta
* [[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1997]] — 8. vieta
* [[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1999]] — [[2011. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm|2011]] — ''nepiedalījās''
* [[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2013]] — [[2023. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm |2023]] — ''nekvalificējās''
* [[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2026]] — 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://women.volleybox.net/latvia-t958/tournaments Latvijas nacionālā sieviešu izlase] Volleybox
* [https://volejbols.lv/izlase/sieviesu-nacionala-izlase/ volejbols.lv] profils

{{Sports-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}
[[Kategorija:Volejbola izlases]]
[[Kategorija:Volejbols Latvijā]]</text>
      <sha1>7ar9pp234eu6qrqrtm0zzv46xxky5s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salāmu ʿalaykum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637760</id>
    <revision>
      <id>4510139</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:02:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par arābu izteicienu</comment>
      <origin>4510139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1862" sha1="2tx2zfy37qlxn4225m0gjwnlcfc2dur" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Assalamu-aleykum-black.svg|thumbnail|upright=1.3|Kaligrāfiski uzrakstīts sveiciens ''as-salāmu ʿalaykum'']]
'''''As-salāmu ʿalaykum''''' ({{val|ar|السلام عليكم}}, {{izrunā|as.sa.laː.mu ʕa.laj.kum}}) ir tradicionāls [[arābi|arābu]] [[sveiciens]], kura burtiskā nozīme ir “[[miers]] [lai ir] pār jums”. To lieto [[sasveicināšanās|sasveicinoties]], un tam ir īpaša nozīme [[islāma kultūra|islāma kultūrā]], kur miera vēlējums ir viens no tradicionālajiem savstarpējās sasveicināšanās veidiem. Sveiciens ir plaši izplatījies [[musulmaņi|musulmaņu]] sabiedrībās arī tālu ārpus [[arābu pasaule]]s un dažādās [[valoda|valodās]] sastopamas tā vietējās [[izruna]]s un [[rakstība]]s formas. Vienlaikus ''as-salāmu ʿalaykum'' nav ekskluzīvi musulmaņu lietots izteiciens — tas sastopams arī daļā arābu valodā runājošu [[nemusulmaņi|nemusulmaņu]] kopienu, lai gan tā [[reliģija|reliģiskā]] nozīme īpaši cieši saistīta ar [[islāms|islāmu]]. Standarta atbilde uz sveicienu ir ''wa-ʿalaykumu s-salām'' (arābu: {{ara|وعليكم السلام}}) — “un pār jums [lai ir] miers”. Sveicienu var paplašināt formā ''as-salāmu ʿalaykum wa-raḥmatu llāhi wa-barakātuh'' (arābu: {{ara|السلام عليكم ورحمة الله وبركاته}}), kas nozīmē “miers [lai ir] pār jums, un [[Dievs islāmā|Dieva]] žēlastība un svētības”. Šī paplašinātā forma vēl izteiktāk atspoguļo sveiciena reliģisko raksturu un [[laba vēlējums|laba vēlējuma]] funkciju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}
{{islāms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arābu vārdi un frāzes]]
[[Kategorija:Islāma terminoloģija]]
[[Kategorija:Šariats]]</text>
      <sha1>2tx2zfy37qlxn4225m0gjwnlcfc2dur</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salāmu 'alaykum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637761</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510140</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:03:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salāmu alaykum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637762</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510141</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:04:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salamu alaykum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637763</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510142</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokas spiediens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637764</id>
    <redirect title="Rokasspiediens" />
    <revision>
      <id>4510144</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:05:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rokasspiediens]]</comment>
      <origin>4510144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="2fdust1mf2dhuu5z9s3fm4h7gl78puw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rokasspiediens]]</text>
      <sha1>2fdust1mf2dhuu5z9s3fm4h7gl78puw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salāmu aleikum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637765</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510145</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:07:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asalam aleikum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637766</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510146</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:08:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637767</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510147</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:10:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>As-salāmu alajkum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637768</id>
    <redirect title="As-salāmu ʿalaykum" />
    <revision>
      <id>4510148</id>
      <timestamp>2026-08-20T04:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[As-salāmu ʿalaykum]]</comment>
      <origin>4510148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru" xml:space="preserve">#REDIRECT [[As-salāmu ʿalaykum]]</text>
      <sha1>l75p5b3zga7vbmmhybgaxxj7kpj2uru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kintaira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637769</id>
    <revision>
      <id>4510169</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:46:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Kintaira |attēls              = Antrim Coast from Mull of Kintyre on a Sunny Day.jpg |attēla paraksts     = Pussalas dienvidu gals pie Malofkintaira raga |attēla izmērs       =  |vietas karte        =  |vietaskarte         = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte       = jā |alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt; |mapwidth            = &lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 -...</comment>
      <origin>4510169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3604" sha1="i8rcwldxa66m75edxtb1cletm7d95f8" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kintaira
|attēls              = Antrim Coast from Mull of Kintyre on a Sunny Day.jpg
|attēla paraksts     = Pussalas dienvidu gals pie Malofkintaira raga
|attēla izmērs       = 
|vietas karte        = 
|vietaskarte         = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = &lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position      = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|title               = &lt;!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --&gt;
|vietējais nosaukums = ''Kintyre''&lt;br /&gt;''Cinn Tìre''
|izvietojums         = 
|apskalo             = &lt;!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --&gt;
|atdala              = [[Fērtofklaids]], [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas iekšējā jūra]]
|latd= 55 |latm = 30 |lats =  |latNS= N 
|longd= 5 |longm= 35 |longs=  |longEW= W
|arhipelāgs          = 
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 
|platība_ha          = &lt;!-- tikai skaitli ha --&gt;
|garums              = 77&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|platums             = 2—18&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Beņanturks
|augstums            = 454
|valsts                            = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips          = Zeme
|valsts adm vienība                = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1         = Apgabals
|valsts adm vienība1               = [[Ārgaila un Bjūta]]
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                = [[Kempbeltauna]]
|valsts ciems                      = 
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 4425 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 
|iedzīvotāju gads = 
|blīvums          = 
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme          =
|citas daļas      = 
}}
'''Kintaira''' ({{val|en|Kintyre}}, {{val|gd|Cinn Tìre}} — ‘Zemes gals’) ir pussala [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski piederējusi Kintairas (Tārbertšīras) un vēlāk [[Ārgaila]]s grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kempbeltauna]] ({{sk|4425}} iedzīvotāji) un [[Tārberta]] ({{sk|1120}} iedzīvotāji).

== Ģeogrāfija ==
[[File:Kintyre-108-Sound of Gigha-2009-gje.jpg|thumb|left|250px|Skats uz Gēas šaurumu pussalas rietumu piekrastē]]
Pussala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, šķir [[Īrijas jūra]]i piederošo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līci no [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas Rietumkrasta iekšējās jūras]]. Pussalas tālāko dienvidu punktu Malofkintaira ragu 19 km platais [[Ziemeļu šaurums]] šķir no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas. Pussala ap 77 km gara un 2—18 km plata, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Ainavā dominē paugurains [[tīrelis]], augstākā virsotne ir Beņanturks 454 m vjl.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>i8rcwldxa66m75edxtb1cletm7d95f8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510170</id>
      <parentid>4510169</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:47:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Kintairas pussala]] uz [[Kintaira]]: Ahero</comment>
      <origin>4510169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3604" sha1="i8rcwldxa66m75edxtb1cletm7d95f8" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kintaira
|attēls              = Antrim Coast from Mull of Kintyre on a Sunny Day.jpg
|attēla paraksts     = Pussalas dienvidu gals pie Malofkintaira raga
|attēla izmērs       = 
|vietas karte        = 
|vietaskarte         = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = &lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position      = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|title               = &lt;!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --&gt;
|vietējais nosaukums = ''Kintyre''&lt;br /&gt;''Cinn Tìre''
|izvietojums         = 
|apskalo             = &lt;!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --&gt;
|atdala              = [[Fērtofklaids]], [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas iekšējā jūra]]
|latd= 55 |latm = 30 |lats =  |latNS= N 
|longd= 5 |longm= 35 |longs=  |longEW= W
|arhipelāgs          = 
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 
|platība_ha          = &lt;!-- tikai skaitli ha --&gt;
|garums              = 77&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|platums             = 2—18&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Beņanturks
|augstums            = 454
|valsts                            = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips          = Zeme
|valsts adm vienība                = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1         = Apgabals
|valsts adm vienība1               = [[Ārgaila un Bjūta]]
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                = [[Kempbeltauna]]
|valsts ciems                      = 
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 4425 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 
|iedzīvotāju gads = 
|blīvums          = 
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme          =
|citas daļas      = 
}}
'''Kintaira''' ({{val|en|Kintyre}}, {{val|gd|Cinn Tìre}} — ‘Zemes gals’) ir pussala [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski piederējusi Kintairas (Tārbertšīras) un vēlāk [[Ārgaila]]s grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kempbeltauna]] ({{sk|4425}} iedzīvotāji) un [[Tārberta]] ({{sk|1120}} iedzīvotāji).

== Ģeogrāfija ==
[[File:Kintyre-108-Sound of Gigha-2009-gje.jpg|thumb|left|250px|Skats uz Gēas šaurumu pussalas rietumu piekrastē]]
Pussala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, šķir [[Īrijas jūra]]i piederošo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līci no [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas Rietumkrasta iekšējās jūras]]. Pussalas tālāko dienvidu punktu Malofkintaira ragu 19 km platais [[Ziemeļu šaurums]] šķir no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas. Pussala ap 77 km gara un 2—18 km plata, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Ainavā dominē paugurains [[tīrelis]], augstākā virsotne ir Beņanturks 454 m vjl.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>i8rcwldxa66m75edxtb1cletm7d95f8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510176</id>
      <parentid>4510170</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T06:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3661" sha1="m62e0sjd0c21iwpf3th0fgw146v7h6p" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kintaira
|attēls              = Antrim Coast from Mull of Kintyre on a Sunny Day.jpg
|attēla paraksts     = Pussalas dienvidu gals pie Malofkintaira raga
|attēla izmērs       = 
|vietas karte        = 
|vietaskarte         = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = &lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position      = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|title               = &lt;!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --&gt;
|vietējais nosaukums = ''Kintyre''&lt;br /&gt;''Cinn Tìre''
|izvietojums         = 
|apskalo             = &lt;!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --&gt;
|atdala              = [[Fērtofklaids]], [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas iekšējā jūra]]
|latd= 55 |latm = 30 |lats =  |latNS= N 
|longd= 5 |longm= 35 |longs=  |longEW= W
|arhipelāgs          = 
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 
|platība_ha          = &lt;!-- tikai skaitli ha --&gt;
|garums              = 77&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|platums             = 2—18&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Beņanturks
|augstums            = 454
|valsts                            = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips          = Zeme
|valsts adm vienība                = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1         = Apgabals
|valsts adm vienība1               = [[Ārgaila un Bjūta]]
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                = [[Kempbeltauna]]
|valsts ciems                      = 
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 4425 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 
|iedzīvotāju gads = 
|blīvums          = 
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme          =
|citas daļas      = 
}}
'''Kintaira''' ({{val|en|Kintyre}}, {{val|gd|Cinn Tìre}} — ‘Zemes gals’) ir pussala [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski piederējusi Kintairas (Tārbertšīras) un vēlāk [[Ārgaila]]s grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kempbeltauna]] ({{sk|4425}} iedzīvotāji) un [[Tārberta]] ({{sk|1120}} iedzīvotāji).

== Ģeogrāfija ==
[[File:Kintyre-108-Sound of Gigha-2009-gje.jpg|thumb|left|250px|Skats uz Gēas šaurumu pussalas rietumu piekrastē]]
Pussala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, šķir [[Īrijas jūra]]i piederošo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līci no [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas Rietumkrasta iekšējās jūras]]. Pussalas tālāko dienvidu punktu Malofkintaira ragu 19 km platais [[Ziemeļu šaurums]] šķir no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas. Pussala ap 77 km gara un 2—18 km plata, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Ainavā dominē paugurains [[tīrelis]], augstākā virsotne ir Beņanturks 454 m vjl.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.visitkintyre.info/ www.visitkintyre.info]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>m62e0sjd0c21iwpf3th0fgw146v7h6p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510178</id>
      <parentid>4510176</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Skotijas pussalas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3694" sha1="0osso5jlcqtj87hnsmf36dtw8ec3zqj" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kintaira
|attēls              = Antrim Coast from Mull of Kintyre on a Sunny Day.jpg
|attēla paraksts     = Pussalas dienvidu gals pie Malofkintaira raga
|attēla izmērs       = 
|vietas karte        = 
|vietaskarte         = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = &lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position      = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|title               = &lt;!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --&gt;
|vietējais nosaukums = ''Kintyre''&lt;br /&gt;''Cinn Tìre''
|izvietojums         = 
|apskalo             = &lt;!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --&gt;
|atdala              = [[Fērtofklaids]], [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas iekšējā jūra]]
|latd= 55 |latm = 30 |lats =  |latNS= N 
|longd= 5 |longm= 35 |longs=  |longEW= W
|arhipelāgs          = 
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 
|platība_ha          = &lt;!-- tikai skaitli ha --&gt;
|garums              = 77&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|platums             = 2—18&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Beņanturks
|augstums            = 454
|valsts                            = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips          = Zeme
|valsts adm vienība                = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1         = Apgabals
|valsts adm vienība1               = [[Ārgaila un Bjūta]]
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                = [[Kempbeltauna]]
|valsts ciems                      = 
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 4425 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 
|iedzīvotāju gads = 
|blīvums          = 
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme          =
|citas daļas      = 
}}
'''Kintaira''' ({{val|en|Kintyre}}, {{val|gd|Cinn Tìre}} — ‘Zemes gals’) ir pussala [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos. Administratīvi ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski piederējusi Kintairas (Tārbertšīras) un vēlāk [[Ārgaila]]s grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kempbeltauna]] ({{sk|4425}} iedzīvotāji) un [[Tārberta]] ({{sk|1120}} iedzīvotāji).

== Ģeogrāfija ==
[[File:Kintyre-108-Sound of Gigha-2009-gje.jpg|thumb|left|250px|Skats uz Gēas šaurumu pussalas rietumu piekrastē]]
Pussala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, šķir [[Īrijas jūra]]i piederošo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līci no [[Skotijas Rietumkrasta iekšējā jūra|Skotijas Rietumkrasta iekšējās jūras]]. Pussalas tālāko dienvidu punktu Malofkintaira ragu 19 km platais [[Ziemeļu šaurums]] šķir no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas. Pussala ap 77 km gara un 2—18 km plata, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Ainavā dominē paugurains [[tīrelis]], augstākā virsotne ir Beņanturks 454 m vjl.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.visitkintyre.info/ www.visitkintyre.info]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Skotijas pussalas]]</text>
      <sha1>0osso5jlcqtj87hnsmf36dtw8ec3zqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kintairas pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637770</id>
    <redirect title="Kintaira" />
    <revision>
      <id>4510171</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Kintairas pussala]] uz [[Kintaira]]: Ahero</comment>
      <origin>4510171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kintaira]]</text>
      <sha1>3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kintyre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637771</id>
    <redirect title="Kintaira" />
    <revision>
      <id>4510172</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kintaira]]</comment>
      <origin>4510172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kintaira]]</text>
      <sha1>3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cinn Tìre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637772</id>
    <redirect title="Kintaira" />
    <revision>
      <id>4510173</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:49:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kintaira]]</comment>
      <origin>4510173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kintaira]]</text>
      <sha1>3pxsm84mh4l5rrolk1ympt59bofv3x0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hapoel Tel Aviv F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637773</id>
    <redirect title="Telavivas &quot;Hapoel&quot;" />
    <revision>
      <id>4510175</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:51:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]</comment>
      <origin>4510175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="0seuzpclr3yifrnc9b715k5qfg5ap7h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]</text>
      <sha1>0seuzpclr3yifrnc9b715k5qfg5ap7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beitar Jerusalem F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637774</id>
    <redirect title="Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;" />
    <revision>
      <id>4510177</id>
      <timestamp>2026-08-20T06:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]</comment>
      <origin>4510177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="0z0qfm91vqjegbn0chpm55mt2bd23t7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]</text>
      <sha1>0z0qfm91vqjegbn0chpm55mt2bd23t7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas pussalas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637775</id>
    <revision>
      <id>4510179</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="rgnupfchzv2k3lwuh3s2r3n2ihj1ejx" xml:space="preserve">[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija|Pussalas]]</text>
      <sha1>rgnupfchzv2k3lwuh3s2r3n2ihj1ejx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510180</id>
      <parentid>4510179</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T07:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes pussalas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4510180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" sha1="4kxvm04qmf58ghnl8oyt6zi9ek4rl2z" xml:space="preserve">[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija|Pussalas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes pussalas]]</text>
      <sha1>4kxvm04qmf58ghnl8oyt6zi9ek4rl2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes pussalas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637776</id>
    <revision>
      <id>4510181</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija|Pussalas]] [[Kategorija:Pussalas pēc valsts]]</comment>
      <origin>4510181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95" sha1="dvy5fuhrhcfttajna2xoc93ywoe42r5" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes ģeogrāfija|Pussalas]]
[[Kategorija:Pussalas pēc valsts]]</text>
      <sha1>dvy5fuhrhcfttajna2xoc93ywoe42r5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Anglijas pussalas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637777</id>
    <revision>
      <id>4510182</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:07:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes pussalas]] [[Kategorija:Anglijas ģeogrāfija|Pussalas]]</comment>
      <origin>4510182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92" sha1="8cis0zgsnw4no0l01asj4gzl50w6pt7" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes pussalas]]
[[Kategorija:Anglijas ģeogrāfija|Pussalas]]</text>
      <sha1>8cis0zgsnw4no0l01asj4gzl50w6pt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>KF Vllaznia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637778</id>
    <redirect title="KF Vllaznia Shkodër" />
    <revision>
      <id>4510183</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[KF Vllaznia Shkodër]]</comment>
      <origin>4510183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="lm4iuy8zuql7hbliug7q7gw3vvsy4cu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[KF Vllaznia Shkodër]]</text>
      <sha1>lm4iuy8zuql7hbliug7q7gw3vvsy4cu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637779</id>
    <revision>
      <id>4510185</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title            = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona | league           = [[UEFA Konferences līga]] | sport            = [[futbols]] | logo             = Vodafone Park.jpg | pixels           =  | caption          = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration         = '''Kvalifikācija''':&lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs'''...</comment>
      <origin>4510185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21434" sha1="lhs1fxjrsg39h6vyqhjdwey2xcc6u5u" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Vodafone Park.jpg
| pixels           = 
| caption          = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''':&lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''':&lt;br /&gt;2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs
| no_of_teams      = 36 (pamatturnīrā)&lt;br /&gt;165 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 9. jūlijs
|2026. gada 19. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 23. jūlijs
|2026. gada 30. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 6. augusts
|2026. gada 13. augusts
|-
|''Play-off''
|Izslēgšanas kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 20. augusts
|2026. gada 27. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2026. gada 28. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 15. oktobris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 22. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 5. novembris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 26. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 10. decembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 17. decembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|2027. gada 15. janvāris
|2027. gada 18. februāris
|2027. gada 25. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 11. marts
|2027. gada 18. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 8. aprīlis
|2027. gada 15. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 29. aprīlis
|2027. gada 6. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}}
{{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}}
{{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]'''|DEN|3–3|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}}
{{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}}
{{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}}
{{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]'''|DEN|0–3|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 26. un 27. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL||[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO||[[Riga FC|Riga]]|LVA|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB||[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|20. augustā|27. augustā}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[SC Freiburg]]|GER|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL||[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN||[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|DEN|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|20. augustā|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR||[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|ENG|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Raków Częstochowa]]|POL|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE||[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE||[[SK Brann|Brann]]|NOR|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA||[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN||[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO||[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN||[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB||[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI||[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR||[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP||[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|20. augustā|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|20. augustā|27. augustā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Eiropas konferences līga}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Konferences līga]]</text>
      <sha1>lhs1fxjrsg39h6vyqhjdwey2xcc6u5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026–27 UEFA Conference League</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637780</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4510187</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona]]</comment>
      <origin>4510187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63" sha1="mljj7gs2w5gsoccl9quupx6v5xutmix" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona]]</text>
      <sha1>mljj7gs2w5gsoccl9quupx6v5xutmix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Konferences līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637781</id>
    <redirect title="2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona" />
    <revision>
      <id>4510188</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:14:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona]]</comment>
      <origin>4510188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63" sha1="mljj7gs2w5gsoccl9quupx6v5xutmix" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona]]</text>
      <sha1>mljj7gs2w5gsoccl9quupx6v5xutmix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumlotiana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637782</id>
    <redirect title="Austrumlotjana" />
    <revision>
      <id>4510195</id>
      <timestamp>2026-08-20T07:33:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Austrumlotjana]]</comment>
      <origin>4510195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="s15yjz6iezowvf77bitfmvt459tzrcz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Austrumlotjana]]</text>
      <sha1>s15yjz6iezowvf77bitfmvt459tzrcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pakistānas politika</title>
    <ns>14</ns>
    <id>637783</id>
    <revision>
      <id>4510204</id>
      <timestamp>2026-08-20T08:01:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Pakistāna|Politika]] [[Kategorija:Politika pēc valsts]]</comment>
      <origin>4510204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70" sha1="leox5nu0qjke8exchvst1ds7gjn3qqy" xml:space="preserve">[[Kategorija:Pakistāna|Politika]]
[[Kategorija:Politika pēc valsts]]</text>
      <sha1>leox5nu0qjke8exchvst1ds7gjn3qqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Janis Dz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>637784</id>
    <revision>
      <id>4510220</id>
      <timestamp>2026-08-20T08:43:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4510220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="l688r5t2k9rdbxqfq0bqpelr9831hav" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Janis Dz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 11.43 (EEST)</text>
      <sha1>l688r5t2k9rdbxqfq0bqpelr9831hav</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cotoneaster acutifolius var. lucidus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637785</id>
    <redirect title="Spožā klintene" />
    <revision>
      <id>4510228</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:01:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Afanasovich</username>
        <id>15548</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Spožā klintene]]</comment>
      <origin>4510228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="lmdumettxh3lx71r93r2eftob7b8ghh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Spožā klintene]]</text>
      <sha1>lmdumettxh3lx71r93r2eftob7b8ghh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Afanasovich</title>
    <ns>3</ns>
    <id>637786</id>
    <revision>
      <id>4510229</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4510229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="c75z4qqqzuqhuaziftvxb4snn6avcpg" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Afanasovich}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 12.01 (EEST)</text>
      <sha1>c75z4qqqzuqhuaziftvxb4snn6avcpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hjētils Knutsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637787</id>
    <revision>
      <id>4510231</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:07:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Hjētils Knutsens | image = Kjetil Knutsen - August 2025 (cropped).jpg | caption = Hjētils Knutsens 2025. gadā | fullname =  | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|2}} | birth_place = {{vieta|Norvēģija|Bergena}} | position =  | currentclub = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] (galvenais treneris) | youthyears1 =  | youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]] | manageryears1 = 1995—2004 | managerclubs1 = {{flaga|NOR...</comment>
      <origin>4510231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4208" sha1="8840o9s67c381wghsu6oaibh8tkmzab" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hjētils Knutsens
| image = Kjetil Knutsen - August 2025 (cropped).jpg
| caption = Hjētils Knutsens 2025. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|2}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Bergena}}
| position = 
| currentclub = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]]
| manageryears1 = 1995—2004
| managerclubs1 = {{flaga|NOR}} Hovding
| manageryears2 = 2009—2013
| managerclubs2 = {{flaga|NOR}} [[FK Fyllingsdalen|Fyllingsdalen]]
| manageryears3 = 2014—2016
| managerclubs3 = {{flaga|NOR}} [[Åsane Fotball|Åsane]]
| manageryears4 = 2017
| managerclubs4 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] (asistents)
| manageryears5 = 2018—pašlaik
| managerclubs5 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
}}
'''Hjētils Knutsens''' ({{val|no|Kjetil Knutsen}}; dzimis {{dat|1968|10|2}} [[Bergena|Bergenā]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]]. Kopš 2018. gada ir ''[[Eliteserien]]'' kluba ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'' galvenais treneris.

== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sāka 1995. gadā Norvēģijas piektās pēc līmeņa līgas komandā ''Hovding''. Sākumā bija jauniešu treneris, bet vēlāk kļuva par galveno treneri. 2004. gadā Knutsens sāka darbu klubā ''[[SK Brann|Brann]]'' kā attīstības nodaļas vadītājs. 2009. gadā viņš kļuva par Norvēģijas 2. divīzijas kluba ''Fyllingsdalen'' galveno treneri. 2013. gada sezonas beigās klubs viņu atlaida. Pirms 2014. gada sezonas viņš uzsāka darbu kā ''Åsane'' galvenais treneris, arī 2. divīzijā. Viņa vadībā komanda iekļuva 1. divīzijā (pēc līmeņa otrā līga) un nākamajās sezonās spēja tajā noturēties, ieņemot attiecīgi 11. un 10. vietu.

2017. gadā viņš kļuva par trenera asistentu ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''. Pēc uzvaras 1. divīzijā un iekļūšanas ''[[Eliteserien]]'' Knutsens pārņēma komandas vadību kā galvenais treneris. Jau savā otrajā sezonā augstākajā līgā 2019. gadā viņš aizveda komandu līdz 2. vietai. Knutsens tika atzīts par ''Eliteserien'' sezonas labāko treneri. 2020. gadā ''Bodø/Glimt'' uzvarēja ''Eliteserien'', izcīnot pirmo titulu kluba vēsturē. Knutsens vēlreiz tika atzīts par sezonas labāko treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.eliteserien.no/nyheter/arets-trener-i-2020 |title=Årets trener i 2020|date={{dat|2020|12|22||bez}} |website=eliteserien.no|language=no|access-date={{dat|2026|8|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā komanda ieguva savu otro ''Eliteserien'' titulu, un Knutsens trešo reizi pēc kārtas tika apbalvots ar Gada trenera balvu. [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Konferences līgas sezonā]] Knutsena vadītā komanda aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam. Viņš izcīnīja Norvēģijas līgas titulu arī 2023. un 2024. gadā. 2024. gadā Knutsens saņēma Kniksena balvu, kas ir lielākais individuālais apbalvojums Norvēģijas futbolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.sportsidioten.no/fotball/kniksenprisen-til-graham-hansen-og-knutsen/ |title=Kniksenprisen til Graham Hansen og Knutsen |date={{dat|2024|12|13||bez}} |website=sportsidioten.no|language=no|access-date={{dat|2026|8|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]] aizveda ''Bodø/Glimt'' līdz pusfinālam, bet [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgā]] sasniedza astotdaļfinālu. 2026. gadā kļuva par [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausa]] ieguvēju.

== Sasniegumi ==
;''Bodø/Glimt''
* ''[[Eliteserien]]'': 2020, 2021, 2023, 2024
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2025—26

;Individuālie
* ''[[Eliteserien]]'' gada treneris: 2019, 2020, 2021
* Kniksena balva: 2024

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Knutsens, Hjētils}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vestlannē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>8840o9s67c381wghsu6oaibh8tkmzab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kjetils Knutsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637788</id>
    <redirect title="Hjētils Knutsens" />
    <revision>
      <id>4510233</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hjētils Knutsens]]</comment>
      <origin>4510233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="3vmqy1iqa91o475979kedc5lui746ao" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hjētils Knutsens]]</text>
      <sha1>3vmqy1iqa91o475979kedc5lui746ao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kjetil Knutsen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637789</id>
    <redirect title="Hjētils Knutsens" />
    <revision>
      <id>4510235</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:08:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hjētils Knutsens]]</comment>
      <origin>4510235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="3vmqy1iqa91o475979kedc5lui746ao" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hjētils Knutsens]]</text>
      <sha1>3vmqy1iqa91o475979kedc5lui746ao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Jan van Schilligeham</title>
    <ns>2</ns>
    <id>637790</id>
    <revision>
      <id>4510243</id>
      <timestamp>2026-08-20T09:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jan van Schilligeham</username>
        <id>81696</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Mana lapa nīderlandiešu valodas Vikipēdijā: [[:nl:Gebruiker:Jan_van_Schilligeham|Jan van Schilligeham]].</comment>
      <origin>4510243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="108" sha1="ih8ymfpiof6krrx8lwzindq8usi6fra" xml:space="preserve">Mana lapa nīderlandiešu valodas Vikipēdijā: [[:nl:Gebruiker:Jan_van_Schilligeham|Jan van Schilligeham]].</text>
      <sha1>ih8ymfpiof6krrx8lwzindq8usi6fra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mindaugs Sinkevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637791</id>
    <revision>
      <id>4510259</id>
      <timestamp>2026-08-20T10:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mindaugs Sinkevičus | attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg | amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]] | prezidents = [[Gitans Nausēda]] | partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]] | vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius'' | apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā | term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | priekštecis = [[Inga Ruģiniene]] | pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt; | pēctecis...</comment>
      <origin>4510259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2218" sha1="bvwypxuhwgc1556uypsuez0gyv24q1q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičus
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičus''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičus studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičus sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2025. gadā Sinkevičus kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him</text>
      <sha1>bvwypxuhwgc1556uypsuez0gyv24q1q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510263</id>
      <parentid>4510259</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:15:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2217" sha1="fzg02wsno8xtanzahqg4l63nlflkrnk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičus
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičus studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičus sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2025. gadā Sinkevičus kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him</text>
      <sha1>fzg02wsno8xtanzahqg4l63nlflkrnk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510266</id>
      <parentid>4510263</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:16:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <origin>4510266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2215" sha1="9923cvoay757xbhkmyrd9wdqnqgu2z7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičus
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičus studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2025. gadā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him</text>
      <sha1>9923cvoay757xbhkmyrd9wdqnqgu2z7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510288</id>
      <parentid>4510266</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T10:52:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" sha1="iif1qvsnrkepibcmlfe3qyyj5fa8x5p" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2025. gadā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him</text>
      <sha1>iif1qvsnrkepibcmlfe3qyyj5fa8x5p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510310</id>
      <parentid>4510288</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:33:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <origin>4510310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" sha1="75jrgojooeh89di9vkwqwaeif2ygmpy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2026. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2025. gadā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him</text>
      <sha1>75jrgojooeh89di9vkwqwaeif2ygmpy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510318</id>
      <parentid>4510310</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:42:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45592-69</username>
        <id>149323</id>
      </contributor>
      <origin>4510318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2344" sha1="mpfrl8japviqnwqp0151u573dc2aee7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā Jonavā) ir Lietuvas politiķis, Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – Lietuvas premjerministrs.&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis Viļņas Universitātē, Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka Jonavas rajona pašvaldībā. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2026. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2026. gada 1. maijā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
# https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/
# https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him
# https://bns.lt/naujiena/mindaugas-sinkevicius-isrinktas-socialdemokratu-partijos-pirmininku-vadovaus-iki-2029-uju-papildytas-lr0x4vez</text>
      <sha1>mpfrl8japviqnwqp0151u573dc2aee7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510319</id>
      <parentid>4510318</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:44:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4510319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2295" sha1="9bm1848sy11p7g8pr2kakop22198o7j" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā [[Jonava|Jonavā]]) ir [[Lietuva|Lietuvas]] politiķis, [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|Lietuvas sociāldemokrātu partijas]] priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija – [[Lietuvas premjerministrs]].&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{cite web|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībā]]. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2026. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2026. gada 1. maijā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lietuvas politiķi]]</text>
      <sha1>9bm1848sy11p7g8pr2kakop22198o7j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510320</id>
      <parentid>4510319</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T11:46:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4510320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2634" sha1="n0aqd8n96ve36vk2pfys7j70gz7ykrr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā [[Jonava|Jonavā]]) ir [[Lietuva]]s politiķis, [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]s priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija — [[Lietuvas premjerministrs]].&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībā]]. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2026. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2026. gada 1. maijā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bns.lt/naujiena/mindaugas-sinkevicius-isrinktas-socialdemokratu-partijos-pirmininku-vadovaus-iki-2029-uju-papildytas-lr0x4vez|title=Mindaugas Sinkevičius išrinktas Socialdemokratų partijos pirmininku, vadovaus iki 2029-ųjų (papildytas) {{!}} Naujiena {{!}} BNS.lt|website=bns.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lietuvas politiķi]]</text>
      <sha1>n0aqd8n96ve36vk2pfys7j70gz7ykrr</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>